6.

PĒTĪJUMS PAR SAKAUSĒJUMU UZBŪVES UN SASTĀVA

IETEKMI UZ TO ĪPAŠĪBĀM PIE PAAUGSTINĀTĀM
TEMPERATŪRĀM

6.1. DARBA MĒRĶIS:

1. Apgūt stiepes izpētes metodiku pie paaugstinātām temperatūrām;
2. Izpētīt sastāva un termoapstrādes ietekmi uz sakausējumu
mehāniskajām īpašībām.

Uzdevuma saturs – izmēģināt uz stiepi oglekļa un karstumizturīgos tēraudu

paraugus pie temperatūras 18 un 800 0C ar relatīvā pagarinājuma - ,

stiprības robežas - st un relatīvā sašaurinājuma -  noteikšanu un

uzkonstruēt mehānisko īpašību izmaiņu diagrammas atkarībā no
temperatūras. Secināt, kāda ir sastāva ietekme uz tērauda mehāniskajām
īpašībām.

6.2. VISPĀRĪGAS ZIŅAS

Ekspluatācijas lakā daudzas mašīnu un mehānismu detaļas tiek
pakļautas ne tikai augstai slodzei, bet arī paaugstinātai temperatūrai. Parastie
materiāli - vienkāršie konstrukciju tēraudi, alumīnijs kā arī citi sakausējumi,
šādos apstākļos vai nu vispār nav spējīgi darboties, vai arī tiem ir ierobežots
resurss.
Materiāla spēju pretoties plastiskai deformācijai un pilnīgai izjukšanai
paaugstinatās temperatūrās sauc par karstumizturību. Pamat procesi, kas
aktivizējas paaugstinātā temperatūrā ir atomu kustība kristāliskajā režģī un
virsmas oksidēšanās. Atomu kustības palielināšanās noved pie starpatomu
saišu vājināšanās un noved līdz pat kristāliskās saites sairšanas, kas notiek
pie materiāla kušanas temperatūras sasniegšanas. Paaugstinātā temperatūrā
īpaši intensīvi palielinās difūzijas ātrums graudu robežās, kur atomi neveido
pareizu kristālisko režģi un tiem ir papildus pārvietošanās iespējas.
Metālu kušanas temperatūra ir pietiekami labs rādītājs kristāliskā režģa
starpātomu saišu izturības noteikšanai. Jo zemāka ir metāla kušanas
temperatūra, jo lielāks ir termiskās izplešanās koeficients no kā mazinās
saišu stiprība kristāliskajā režģī. Karstumizturīgu sakausējumu radīšanai,
lietderīgi izmatot metālus ar augstu kušanas temperatūru, tādus kā niķelis,
kobalts vai hroms.
Ar vēl labākiem karstumizturības parametriem var būt sakausējumi ar
molibdēnu un niobiju pamatā. Paaugstinātās temperatūrās palielinās difūzijas
procesi kā rezultātā pavājinās vai pilnībā izzūd materiāla stiprinošie efekti, kas
iegūti plastiskās deformācijas rezultātā, termoapstrādes laikā vai leģēšanas
procesā. Augstas temperatūras iespaidā izstrādājumos var notikt sekojoši
procesi, kas izraisa stiprinošo fāžu izkušanu - plastiskās deformācijas jeb
uzkaldes izzušana – kristaliskā režģa deformācijas mazinašanās, kuru izraisa
rekristalizācija kā arī smalko graudu koagulācija. Karstumizturības
nodrošināšanai ir nepieciešams, lai izturības paaugstināšanas procesi būtu
noturīgāki. Vel viens karstumizturību ietekmējošs faktors ir polimorfu
pārvērtību neesamība darba temperatūru diapazonā.
Ir zināms, ka maksimāla karstumizturība tiek sasniegta pie maksimālas
cietā šķīduma piesātināšanas ar leģējošiem elementiem, tai pat laikā
paaugstinās rekristalizācijas temperatūra un tiek sasniegts 0.7…0.8 no
kušanas temperatūras koncentrētiem cietajiem šķīdumiem. Savukārt
viendabīgu cieto šķīdumu karstumizturība var tikt vel palielināta ar otrreizējo
smalkdispersijas fāžu palīdzību, īpaši ar augstu kušanas temperatūru un
zemu tieksmi uz koagulāciju (6.1.att.).

6.1.att. Karstumnoturīgo materiālu tipiskā struktūra

ar otrreizējo fāžu (tipa Ni3Al) nostiprinājumu.

Visi augstāk minētie veidi ļauj sasniegt ievērojamu sakausējumu

karstumizturības uzlabošanu, bet par cik pilnībā izslēgt difūzijas efektu pie
paaugstinātām temperatūrām ir grūti, lielu nozīmi iegūst laika faktors, jo
lielāks ir pārbaudes laiks, jo mazāku izturības nozīmi iegūst materiāls. Tādēļ,
lai apzīmētu izturību, lieto jēdzienu - ilgstošās izturības robeža tas nozīmē, ka
maksimālais spriegums, kas izraisa parauga sabrukšanu pie konkrētās
temperatūras, pēc noteikta laika. Pie temperatūrām, kad mazinās materiāla
izturības procesi jeb tā sauktā atpūta, fāžu koagulācija un rekristalizācija pie
T > 0.6 no kušanas temperatūras, var tikt novērots process, kas tiek saukts
par plūstamību.
Materiālu plūstamība jeb krips ir plastiskā deformācija pie
nepārtrauktas slodzes un pie nemainīgas temperatūras. Priekš oglekļa
tēraudiem plūstamība tiek novērota pie 400 0C temperatūras.
Dažiem krāsainajiem metāliem ar zemu kušanas temperatūru,
piemēram, alva, svins plūstamība tiek novērota pie istabas temperatūras.
Bez karstumizturības otrs svarīgākais parametrs ir karstumnoturība –
izstrādājuma darbības ilgmūžība augstās temperatūrās – materiāla spēja
pretoties skābju iedarbībai pie paaugstinātām temperatūrām skābā vidē. Ka
arī noturība pret augstas temperatūras gāzes koroziju atmosfērā ar dažādiem
stipriem reaģentiem, tadiem kā sērs vai hlors.
Vairākos gadījumos šī īpašība ir daudz svarīgāka par karstumizturību.
Zema karstumnoturība var novest pie dažu karstumizturīgu sakausējumu
sabrukšanu ar molidēnu un volframu pamatā, kuriem skābas atmosfēras
ietekmē tiek novērota strauja skābuma palielināšanās. Šādos gadījumos
nepieciešams izmantot speciālas aizsarg virsmas, vai ekspluatēt šos
materiālus pilnīgā vakuuma stāvoklī.
Sakausējumu zemo karstumnoturību nosaka skābes izveidotās
plēvītes, kas eksistē pie konkrētas temperatūras, mainoties ekspluatacijas
videi vai parādoties kaut nelielai termiskās izplešanās koeficenta neatbilstībai
starp pamatmetālu un oksidējušos plēvi, kas kopumā noved pie oksīdu
plēvītes sasprēgāšanas, atslāņošanās un nespēju novērst turpmāko skābekļa
un citu aktīvo vielu piekļuvi pie pamatmateriāla, padarot šo graujošo procesu
neapstādināmu.
Risinājums, lai palielinātu karstumnoturību ir izmantot leģēšanu ar
hromu, alumīniju, u.c. metāliem, kas veido uz virsmas slikti kūstošas,
izturīgas, blīvas plēvītes, kas novērš tālāku skābekļa piekļuvi detaļas
pamatmateriālam.

Karstumizturīgo materiālu klasifikācija:

1. Karstumizturīgie tēraudi – līdz temperatūrai 500 0C - siltumzturīgie
tēraudi, - perlīta vai ferīta klases tipa. Katla tēraudi СТ.20, 15ХГС,
12Х2МБ, martensīta – 12Х2МФСР, martensīta – ferrīta 15Х11МФ,
12Х2ВНМФ. Silhromi – 15Х5, 15Х5М, 40Х9С2, 40Х10С2М –
augstāk par 5000C līdz 7000C – karstumizturīgie tēraudi austenīta
klases, homogēnie tēraudi tipa 17Х18Н9, 20Х25Н20С2 u.c. kas
nav nostiprināmi ar termoapstrādi un heterogēna tipa
37Х12Н8Г8МФБ, 45Х14Н14В2М u.c., ar turpmako nostiprināšanu
rūdot un vecinot.
2. Sakausējumi uz niķeļa vai kobalta bāzes pārsvarā tiek izmantoti
temperatūru diapazonā 700-9000C – nihromi- ХН60Ю, ХН78Т
priekš sildelementiem.
a) Nimoniki ХН60Ю, ХН78Т, nimoniks100, sakausējumi
lējumiem nimokasta tipa.
b) Kobalta sakausējumi tipa эИ416 – reaktīvo dzinēju sprauslu
aparāta lapstiņām, Haynes 188 sakausējumi. Sakausējumi
lējumiem MAR-M509 tipa.
3. Sakausējumi uz grūti kausējamu metālu bāzes– molebdēna, hroma
u.c. tiek izmantoti pie temperatūras virs 9000C – BM1.
4. Keramiskie materiāli.
5. Pulverveida karstumizturīgie sakausejumi ar grūti kausējamiem
savienojumiem – oksīdiem, intermetālīdiem u.c. mikrodaļiņu
dispersijas nostiprinājumu.

Perspektīvie karstumizturības palielināšanas veidi:

1. Izmantot virzītās kristalizācijas metodi un monokristāliskos
materialus, lai uzlabotu noturību pret plūstamību (6.2.att.);
2. Izmantot kompozītmaterialus uz silīcija karbīda bāzes un citiem grūti
kūstošiem materialiem.
 6.2. att. Gāzes turbīnas dzinēja lāpstiņas no dažādiem karstumizturības
materiāliem: a – polikristāliskais; b – virzīto kristālu; c – monokristāliskais

Karstumizturīgo sakausējumu termiskā apstrāde:

Tā kā lielākā daļa mūsdienu karstumizturīgo sakausējumu ir sarežģīti
leģēti, tad pamatmērķis termoapstrādei ir iegūt maksimāli racionālu
sadalījumu leģējošiem elementiem starp cietiem šķidumiem un otrreizējām
fāzēm un noteiktas dispersijas fāzes iegūšanai. Parasti termiskā apstrāde
satāv no rūdīšanas un vecinašanas.
Rūdīšanas mērķis - izšķīdināt otrreizējās fāzes un iegūt viendabīgu
pārsātinātu cieto šķīdumu. Parasti rūdīšanas temperatūra ir 1000…1250 0C ,
bet karsējot ir jāiztur vairākas stundas. Atdzesēšana pēc rūdīšanas bieži vien
tiek veikta gaisā, zemas difūzijas dēļ, dažiem tēraudiem un sakausējumiem
tiek izmantotas atdzesēšanas eļļā vai ūdenī.
Vecināšanu veic, lai palielinātu otrreizējo fāžu daudzumu graudos tādā
veidā bloķējot plastisko deformāciju procesus pie parastām un paaugstinātām
temperatūrām. Rūdīto sakausējumu atlaidināšana parasti notiek pie 700…
9000C temperatūras ar izturēšanu 2…20 stundas.

6.3. DARBA METODIKA UN IZPILDES SECĪBA

1.1. Veikt izmēģinājumu pie tērauda 40 parauga izstiepšanas un
karstumizturīgo sakausējumu izstiepšanas istabas temperatūrā un pie
8000C (6.3.att.). Noteikt izturības robežas.
6.3.att. Iekārtas shēma paraugu izstiepšanas izmēģinājumiem
pie paaugstinātām temperatūrām.