Konstrukciju materiāli 3

Šīs dienas temats

Materiālu fizikāli mehāniskās īpašības:

Īpašību klasifikācija
Mehāniskās īpašības statiskās slodzes iedarbībā
Materiālu cietība

2
Materiālu fizikāli mehāniskās īpašības
Fizikālās
Mehāniskās
Tehnoloģiskās
Ekspluatācijas
Un citas.

3
Mehāniskās materiālu īpašības
Mehāniskās īpašības raksturo materiālu un sakausējumu
pretestību deformācijām un sagraušanai.

Mehāniskās īpašības var pārbaudīt trīs veidos:

Statiskās gludu paraugu standartizētās pārbaudēs un
dinamiskās pārbaudēs;
Drošuma un ilgizturības pārbaudēs ekspluatācijas
apstākļos;
Konstrukcijas stiprības noteikšana kombinētos
slogošanas apstākļos.
4
Slodzes un spriegumi
Slodzes iedala:
Ārējās
Iekšējās

Slodzes iedarbībā materiāls deformējas un tajā rodas

spriegums.

5
Spriegums ir vektoriāls lielums un tā virziens ne
vienmēr sakrīt ar slogotā ķermeņa simetrijas asi.
Tādos gadījumos spriegumu iedala divās komponentēs:
Normālie spriegumi
Tangenciālie spriegumi

Pastāv arī:
Īstenais spriegums un nosacītais spriegums
Temperatūras vai termiskais spriegums
Fāzu jeb struktūras spriegums
Laikā mainīgus spriegumus

6
7
Spriegumu rašanās ir saistīta ar materiālu izmēru un
formas izmaiņām pielikto slodžu rezultātā jeb
deformāciju.

Ja deformācija notiek stiepē vai spiedē, spriegumus

aprēķina pēc :
σ = F/S (Nm-2 )

F- Pieliktais spēks, N
S- parauga šķērsgriezuma laukums, m2

8
Deformācijas iedalās elastīgajās un plastiskās.

Elastīgas deformācijas ir deformācijas, kuru ietekme

uz materiālu formu, struktūru un īpašībām pārtraucas
pēc spēku noņemšanas.

Relatīvā deformācija – Izsaka bāzes deformācijas

attiecību pret mērīšanas bāzes sākuma garumu.

Sakarību starp spriegumu un relatīvo deformāciju izsaka

elastības modulis.

9
Plastiskās deformācijas neizzūd pēc slodzes
noņemšanas. Novērojamas paliekošas ķermeņa formas
un izmēru izmaiņas.

10
Mehāniskās īpašības statiskās slodzēs
Par statisku slodžu pārbaudēm sauc metodes, kurās paraugu slogo
lēni un vienmērīgi.

Slogošanas ātrums ir ap 3mm/min.

Iegūstamie dati no stiepes pārbaudes:

Elastības robeža – Re (Nmm2)
Tecēšanas robežu – Rt (Nmm2)
Stiepes stiprības robežu – Rm (Nmm2)
Relatīvo pagarinājumu – A (%)
Relatīvo šķērsgriezumu samazināšanos - Q (%)
11
12
Citi statiskie pārbaudes veidi
Spiede
Liece
Vērpe

Jāņem vērā, ka materiāla īpašības ilgstošas slodzes

iedarbībā ir zemākas par īslaicīgu slodzes apstākļos.

Šādu īpašību noteikšanai izmanto Šļūdes metodi.

13
Šļūde – materiālu spēja lēni un nepārtraukti
deformēties ilgstošā slodzes ietekmē.

Šļūdes pārbaudes metodē slodze nepārsniedz

tecēšanas robežas vērtības.

Šļūdes apzīmējums: R1700˚/0.2/1000

14
Materiālu cietība
Par cietību sauc materiāla spēju pretoties plastiskajai
deformācijai , ko rada cita cietāka materiāla
iespiešanās.

Cietības noteikšanas paņēmienus var iedalīt divās

grupas:
Cietības noteikšana speciāliem paraugiem vai
maza izmēra detaļām.
Cietības noteikšana liela izmēra detaļām.

15
Brineļa metode (LVS EN ISO 6506-1)
Pētāmajā materiāla ar noteiktu spēku F tiek iespiesta
metālkeramikas (HBW) vai tērauda (HBS) lodīte.

16
Ierobežojumi
Brineļa metodi piemērojama materiāliem ar cietību līdz
HRW 650.

Minimālie pārbaudāmo paraugu biezumi:

Lodītes D -1mm, iespied. d – 0.2mm, Parauga b. – 0.08mm
Lodītes D -2.5mm, iespied. d – 0.6mm, Parauga b. – 0.29mm
Lodītes D -5mm, iespied. d – 1.2 mm, Parauga b. – 0.58mm
Lodītes D -10mm, iespied. d – 2.4mm, Parauga b. – 1.17mm

Pieraksta piemēri: 350 HBS 5/750 600HBW 1/30/20

17
Rokvela metode (LVS EN ISO 6508-1)
Materiāla cietību nosaka pētāmajā paraugā iespiežot
dimanta konusu ar virsotnes leņķi 120˚, vai lodīti no
tērauda vai cietmetāla.

Šajā metodē izmanto vairākas skalas -

A,B,C,D,E,F,G,H,K,T,N

Rokvela cietības skaitlis uzrāda iespieduma dziļumu

starpību –cietāks materiāls, jo starpība mazāka un
vērtība lielāka.
18
Cietību pēc Rokvela metodes mēra nosacītās vienībās.
To rēķina pēc formulas:

Kur: k- konstante
c- konstante
h1 ; h0 - iespiešanās dziļumi, mm

19
Piemēri
1) 64 HRC
2) 60 HRBW
3) 70 HR30N
4) 40 HR30T

Jāņem vērā – liektām virsmām jāierēķina korekcijas

koeficienti. Tie ir pieejami standartu pielikumos.
20
Vikersa metode (LVS EN ISO 6507-1)
Izmanto plānu detaļu vai
virsmas slāņu cietības noteikšanai.
Cietības noteikšanai izmanto
četrstūra dimanta piramīdu.

Cietību aprēķina:

Kur, F – spēks, N
d – vidējais iespieduma diagonāļu garums, mm
21
Piemērs:
230 HV 30/20

230 – cietības vērtība

HV – vikersa metode
30 – slodze 294.2N vai 30 kgf
20 - slogojuma ilgums, s

22
Mikrocietības metode
( LVS EN ISO 6507-1:2006)
Metodi izmanto ļoti plāniem slāņiem, maza izmēra
detaļām un atsevišķām struktūras sastāvdaļām.

Iespiešanās spēks ir no 0.05 līdz 5N.

Cietību aprēķina pēc tādas pašās formulas kā Vikersa
metodē.

Apzīmē ar burtu H un tam pievieno indeksu ar slodzes

vērtību : 2200 H0.5

23
Liela izmēra izstrādājumu cietības
noteikšanas metodes.
Visbiežāk izmantotās metodes:
Poldi metode
Šora metode
Mora metode
Ultraskaņas metode
Vibrācijas metode
Un citas.

24
 Mājas darbs 2
Izveidot īsu aprakstu par dzelzs – oglekļa
sakausējumu pamatstruktūrām.

Dzelzs –oglekļa sakausējumu pamatstruktūras:

•Ferīts
•Cementīts
•Austenīts
•Perlīts
•Ledeburīts

25