Automobiļu virsbūvju remonts - metināšanas veidu apskats

Materiāli adaptēti pēc web lapās pieejamās informācijas.

 MMA (manual metal arc) – rokas elektroloka metināšana ar elektrodu.

MINARC 150 un MINARC 220 - invertora tipa 80kHz

Minarc 150 Apzīmējums Mērvienība
līdzstrāvas barošanas avots, paredzēts loka metināšanai ar
elektrodu (MMA). Iekārtas pielietojums: remontiem un montāžas Tīkla spriegums 230 V ± 15%
darbiem. Pieslēgums tīklā un no ģeneratora. Sprieguma svārstības Uzdotā jauda 35% ED MMA 140 A
tīklā pieļaujamas no 180V līdz 270V, neatstājot iespaidu uz 100% ED MMA 100 A
metināšanas kvalitāti. Jauna ICS slēgta dzesēšanas sistēma. 35% ED TIG 150 A
Automātiska (Hot start) karstā loka aizdedzināšanas sistēma. Loka 100% ED TIG 110 A
kompensēšanas sistēma. Īpaši izturīgs plastmasas korpuss. Iespēja
Savienojuma kabelis 3 x 2.5 mm², length 3.3 m
pielietot (TIG), metināšana ar nekūstošu elektrodu aizsarggāzes
vidē, funkcijas. Iekārta īpaši droša mūsu klimatiskajiem Deglis 16A
apstākļiem. Aizsardzības pakāpe IP 23C, IEC 974-1, EN 60974-1, Metināšanas diapazons MMA 10 A / 20.5 V...140 A / 25.6 V
sertificēts CE iespējams strādāt tehniski bīstamās telpās, kā arī Spriegums bez slodzes 85V
elektromagnētisko traucējumu prasībām EN 50119. Elektrodu diametri ø ø 1.5...3.25 mm
Izmēri LxWxH 320 x 123 x 265 mm
Svars 4 kg

Procesa shēma.
MMA metināšanas parametri
Metināmās detaļas biezums, mm 1,5 - 2 2-3 3-4 4 -5 6- 8 9 -12 Virs 12
Elektroda diametrs, mm 1.5 2 3 3-4 4 4-5 6
Metināšanas strāvas stiprums, A 25 - 40 50 - 70 80 - 120 100 - 200 120 - 200 200 - 300 240 - 360
 MIG/MAG (metal inert/active gas) –automātiska/pusautomātiska metināšana aizsarggāzu vidē.
Metāla inertās gāzes (MIG) un metāla aktīvās gāzes (MAG) metināšana ir pasaulē visplašāk lietotā metode. Šo
metināšanas metodi tik populāru ir padarījis tās augstais darba ražīgums un fakts, ka šo metināšanas veidu ir viegli
automatizēt. MIG/MAG metināšanas principa pamatā ir metāla stieple, kas caur stieples padeves mehānismu un
metināšanas pistolei tiek padota uz metināmo virsmu un elektriskā loka ietekmē tiek nodrošināta gan stieples, gan
metināmās virsmas sakausēšana. Stieple darbojas gan kā strāvu vadošs elektrods, gan kā metināmā metāla pildījums.
Elektroenerģijas padevi nodrošina speciāls metināšanai paredzēts barošanas avots. Aizsarggāze, kas plūst caur gāzes
sprauslu, aizsargā loku un izkusušo materiālu. Aizsarggāze ir inerta (MIG metināšanai) vai aktīva (MAG metināšanai). Kā
inertā gāze tiek izmantots argons, hēlijs vai šo gāzu maisījumi, kas ķīmiski nepiedalās metināšanas procesā. Savukārt
aktīvās gāzes piedalās loka un izkusušā materiāla mijiedarbības procesā. Sākotnēji kā aktīvā aizsarggāze tika lietots
oglekļa dioksīds, bet gadiem ejot to gandrīz pilnībā nomainījuši argona/hēlija un tādu aktīvo gāzu kā oglekļa dioksīda un
skābekļa maisījumi. Šobrīd gāzu maisījumi kļuvuši arvien sarežģītāki, precīzāki un kvalitatīvāki. Vienam un tam pašam
materiālam iespējams lietot dažādus gāzu maisījumus, iegūstot papildus priekšrocības no šuves vizuālās kvalitātes,
metināšanas ātruma, metināšanas šļakatu un šuves mehānisko īpašību viedokļa.
MinarcMIG Adaptive 180 MIG/MAG metināšanas principiālā darbības shēma

MinarcMigTM invertori pirmie ir aprīkoti ar "Adaptive" inteliģento funkciju un programmu nodrošinājuma iespējām, kas līdz šim bija pieejama tikai lielākām industriālajām
sinerģiskajām mašīnām. Metinātājs tikai uzstāda iekārtai parametrus - izmantojamo stiepli un aizsarggāzi, kā arī materiāla biezumu. Visu pārējo paveic MinarcMigTM Adaptive
funkcija - automātiski uzstāda spriegumu un stieples padeves ātrumu - abus galvenos MIG/MAG metināšanai nepieciešamos parametrus. Loka garumu var smalkāk noregulēt
ar atsevišķu kontroli. Šī Adaptive funkcija atvieglo MIG metināšanu dažādiem metināšanas prasmes līmeņiem. MinarcMIG Adaptive 180 specifikācija:
Tīkla spriegums 1 ~ 230V ±15%, 50 / 60 Hz
Drošinātājs 16 A
Masa 9.8kg
Jauda pie noslodzes 25% 180A / 23; 60% 120A / 20,0V; 100% 100A / 19,0V
Regulēšanas diapazons 20,0 - 180 A
Stieples padeves ātrums 1 - 12m/min
Stiepļu diametri Fe - 0,6 / 0,8 / 0,9 / 1,0 mm; Ss - 0,6 / 0,8 / 0,9 / 1,0 mm; Al - 1,0 mm
Aizsardzības klase IP 23C

Procesa shēma.
MIG/MAG metināšana – spriegums:
Stieples padeves ātrumu noregulē pēc tabulas. Tad uz strāvas avota noregulē spriegumu. Sprieguma robežas īsā loka
metināšanā var būt 15—20 V, izkliedētā loka metināšanā 24—30 V.
Ja spriegums attiecībā pret stieples padeves ātrumu ir pārāk zems, tad stieplei nebūs laika izkust, līdz ar to veidosies
loks, kurā stieple sadursies ar plāksni (liekas it kā metināšanas deglis mēģinātu pacelties); izkausētais metāls slikti
plūdīs un šuve būs augsta, nevienmērīga, ar vāju caurkušanu.
Ja spriegums attiecībā pret stieples padeves ātrumu būs pārāk augsts, tad padeves mehānisms nespēs padot stiepli
tādā pašā ātrumā, ar kādu tā tiek patērēta. Loks kļūs garš un nestabils, līdz ar to veidosies šļakatas un šuvei būs
pārāk maza izturība un iegriezums.

Pārāk zems spriegums Pārāk augsts spriegums

MIG/MAG saduršuvju metināšanas parametri

MIG/MAG T veida savienojumu metināšanas parametri

MIG (metal inert gas) brazing – MIG lodēšana aizsarggāzu vidē.

MIG lodēšana
Optimāli režīmi MIG cietlodēšanai izmantojot vara-silīcija un vara-alumīnija sakausējumu stieples, kas
nodrošina mazāku pamatmetālu uzkarsēšanu.

MIG PULS E400 tehniskie parametri

Tīkla spriegums
Patērētā jauda 15 kVA
Regulēšanas pakāpes bezpakāpju
Droselēšanas pakāpes regulējamas
Tukšgaitas spriegums 68 V (MMA)
Metināšanas strāvas diapazons 15 - 400 A
ED 60% - 400 A
Metināšanas slodze
ED 100% - 320 A
Stieples padeves mehānisms 4 rullīšu
2/4 taktu režīms ir
Volt/Ampērmetrs ir
Svars 105/115 kg (bez/ar šķidruma dzesēšanu)
Izmēri 850x350x960 mm
Lodējums (ir redzams, ka pamatmetāls nav ticis izkausēts)
TIG (tungsten inert gas) – metināšana aizsarggāzu vidē ar nekūstošu elektrodu.
Volframa inertās gāzes metināšana tika izstrādāta 1940. gadā alumīnija sakausējumu metināšanai. Papildus
alumīnija metināšanai TIG metināšana tiek izmantota arī nerūsējošā tērauda, ka arī oglekļa un maz leģētu tērauda
metināšanai. Galvenokārt TIG metode tiek lietota relatīvi plānu metālu (< 6 mm) metināšanai. TIG metināšanā
materiāla sakarsēšana un kausēšana tiek nodrošināta ar elektriskā loka palīdzību. Starp elektrodu un metināmo
detaļu deg elektriskais loks. Pa gāzes sprauslu plūstošā aizsarggāze aizsargā izkausēto metālu un elektrodu no gaisā
esošo gāzu iedarbības. Elektrods novietots gāzes sprauslas vidū. Aizsarggāzes galvenais uzdevums TIG metināšanā
ir aizsargāt karstās un izkusušās metināmā metāla daļas, kā arī pildmateriālu un elektrodu pret nevēlamo atmosfēras
gaisa ietekmi. Turklāt aizsarggāze ietekmē loka īpašības un šuves izskatu un mehāniskās īpašības. Aizsarggāzes
TIG metināšanā parasti sastāv no argona, hēlija un to maisījumiem. Noteiktos apstākļos aizsarggāzei var būt
ieteicams pievienot ūdeņradi un slāpekli.TIG metināšana parasti tiek izmantota cauruļu, spiediena tilpņu un
siltummaiņu metināšanai. Tā kā TIG metināšanu var pielietot plānu metālu un nelielu priekšmetu metināšanai, šī
metode tiek izmantota arī elektronikas nozarē. TIG metināšanas priekšrocības: ļoti augsta metinājuma kvalitāte, nav
sārņu un praktiski nav šļakatu. Šī metode ir ļoti daudzpusīga, jo TIG metināšanu var izmantot daudzu materiālu
metināšanai un ir iespējamas dažādas metināšanas pozīcijas un šuvju konfigurācijas. Ņemot vērā klientu pieaugošo
interesi par iespējamiem metināšanas procesu uzlabojumiem, AGA ir izstrādājusi vairākas aizsarggāzes, kas var tikt
lietotas vieniem un tiem pašiem materiāliem, nodrošinot dažādus metināšanas rezultātus. Informējiet AGA
speciālistus par saviem metināšanas procesiem un mēs palīdzēsim izvēlēties jūsu procesiem atbilstošāko un
efektīvāko aizsarggāzi.
TIG metināšanas principiālā darbības shēma

Procesa shēma
SPOT (spot resistance welding for car bodyworks) - rokas kontaktmetināšanas iekārtas.
Jaunākās paaudzes profesionālie metināmie aparāti domāti divpusējai un vienpusējai kontaktmetināšanai
pie automašīnas virsbūves remonta, pie buktu iztaisnošanas, paplākšņu, skrūvju, moldingu turētāju un citu
elementu piemetināšanai.
Jaunākās paaudzes automašīnām ir paaugstinātas izturības karkass. Šo karkasu metāls ir vairākas reizes
izturīgāks un biezāks. Tāpēc šo karkasu metināšanai ir nepieciešama liela strāva un augsta temperatūra.

DALEX 33 sērijas tehniskie parametri

Modelis 3328-6 3329 3346
Nominālā jauda (EDS 50%) 25 kW 25 kW 22 kW
Otrā tinuma strāva 22.5 kA 17 kA 17 kA
Elektrodu saspiešanas spēks 600 440 360
Elektroda atvērums 118 140 100
Metināmie biezumi tērauds 4+4 tērauds 4+4 tērauds 4+4
Dzesēšana ūdens ūdens ūdens
Pievade pneimatiska pneimatiska pneimatiska

DALEX 3329
 Metināšanas veidu izmantošanas salīdzinājums
Loka metināšana ar rokām ar pārklātiem gabala elektrodiem. Pielietojama oglekļa un nerūsējošo tēraudu metināšanai. Oglekļa tēraudus var metināt ar
MMA
maiņstrāvu (AC) un līdzstrāvu (DC), nerūsējošus tēraudus – tikai ar līdzstrāvu.
Metināšana ar rokām ar neizkustošiem volframa elektrodiem aizsarggāzes – argona vidē. TIG metodi ar līdzstrāvu (TIG – DC) pielieto tēraudiem, TIG
TIG
metodi ar maiņstrāvu (TIG-AC) – alumīnija sakausējumiem.
MIG / Pusautomātiska metināšana ar elektrodu stiepli aizsarggāzes – inertās (argona) vai aktīvās (ogļskābās gāzes) vidē. Pielietojama tēraudu (ieskaitot
MAG nerūsējošās) un alumīnija sakausējumu metināšanai.

Metināšanas veida izvēle atkarībā no metināmā materiāla veida un metināšanas šuves tipa
Materiāls Oglekļa tērauds Nerūsējošais tērauds Alumīnijs

Biezums, mm Ne vairāk kā 2 mm Virs 2 mm Ne vairāk kā 2 mm Virs 2 mm Ne vairāk kā 2 mm Virs 2 mm

Konstrukciju montēšana ar MMA MMA MMA DC MMA DC TIG AC TIG AC

elektriskiem TIG DC TIG DC
pieķermetinājumiem (īsas šuves
20-100 mm)

Stieņu vai profilu konstrukciju MMA MMA MMA DC MMA DC TIG AC TIG AC
metināšana TIG DC TIG DC

Īsu šuvju metināšana (līdz 0,5 MMA MMA MMA DC MMA DC TIG AC TIG AC
m) TIG DC TIG DC

Garo šuvju metināšana (virs 0,5 MMA DC MMA DC MIG/MAG MMA DC MMA DC TIG AC TIG AC
m) MIG/MAG TIG DC TIG DC MIG/MAG MIG/MAG
MIG/MAG MIG/MAG

Aizsarggāzes

Metināšanas veids Materiāls Aizsarggāze LVS EN 439 grupa

MAG Neleģēts un mazleģēts tērauds MISON® 8 S M21 + 0,03NO
MISON® 18 S M21 + 0,03NO
MISON® 25 S M21 + 0,03NO
AGAMIX® 20 M21
CORGON® 1 M23
Oglekļa dioksīds C1
MAG Nerūsošais tērauds MISON® 2He S M12 + 0,03NO
MISON® 2 S M12 + 0,03NO
MIG Speciālais nerūsošais tērauds (duplex un super MISON® N2 S I3 + 1,8N2 + 0,03NO
duplex)
MIG Alumīnijs, varš un to sakausējumi MISON® Ar S I1 + 0,03NO
MISON® He 30 S I1 + 0,03NO
Argons I1
MIG lodēšana Pārklātas un nepārklātas tērauda loksnes, metāli ar MISON® Ar S I1 + 0,03NO
dažādām īpašībām Argons I1
TIG Neleģēts un mazleģēts tērauds MISON® He 30 S I3 + 0,03NO
MISON® Ar S I1 + 0,03NO
Argons I1
TIG Nerūsošais tērauds Argons I1
MISON® H2 S R1 + 0,03NO
MISON® Ar S I1 + 0,03NO
MISON® He 30 S I3 + 0,03NO
TIG Speciālais nerūsošais tērauds (duplex un super MISON® N2 S I3 + 1,8N2 + 0,03NO
duplex)
TIG Alumīnijs, varš un to sakausējumi Argons I1
MISON® Ar S I1 + 0,03NO
MISON® He 30 S I3 + 0,03NO
Plazmas metināšana Neleģēts un maz leģēts tērauds, nerūsošais VARIGON® H5 R1
tērauds, alumīnijs, varš un to sakausējumi Argons I1
Saknes aizsardzība Visi materiāli gadījumos, kad nepieciešama FORMIER 10 F2
materiāla otras puses aizsardzība pret Argons I1
oksidēšanos.
CMT (cold metal transfer) metināšana - ko tiešā veidā var iztulkot “Aukstā metāla pārnešana”.

Fronius patentēta iekārta ar ―Push pull‖(velkošo) degli, tas ir īpašs MIG/MAG metināšanas veids ar īsu
loku. Pastāv materiāli un darba veidi, kam salīdzinoši mazāka siltumietilpība dod ļoti nozīmīgas
priekšrocības. Piemēram: metinot neizkrīt saknes šuve, aukstā MIG/MAG lodēšana bez dzirkstelēm vai
izpildīt tādus darbus, kas agrāk bija iespējamie ierobežotā daudzumā vai vispār neiespējami. Protams
īpašība ―auksts process‖ metināšanā ir ļoti relatīvs jēdziens, bet salīdzinot ar tradicionālo MIG/MAG
metināšanu, CMT – ir aukstāks process. Īpašības: karsts, auksts, karsts, auksts, karsts, auksts. Pateicoties
Fronius īpašajai tehnoloģijai izveidojas kontrastains kušanas process. Pirmkārt metināšanas procesā īpašs
uzsvars ir stieples padeves tehnoloģijai. Priekšrocība – metināšana un MIG/MAG lodēšana bez šļakatām
un materiāliem sākot no 0,3mm biezumā gan ar automātisko gan pusautomātisko procesu
Metināšanas iekārtas Fronius / CMT

Iedegoties lokam, stieple kūst. Veidojoties pilei, loks dziest. Pile tiek pārnesta uz metāla. Atkal iedegas loks.

AlMg3 0.3 mm loksnes CMT saduršuve. Al un metāla lokšņu CMT pārlaidšuve.

OAW (oxygen acetilene welding) - gāzes metināšana
Gāzes metināšana ir viens no senākajiem metināšana veidiem, kas mūsdienās zaudē savas pozīcijas citiem
metināšanas veidiem. Tomēr jāatzīst, ka ir nozares, kur gāzes metināšana un gāzes lodēšana saglabā savu
lomu, piemēram, dažādu remontdarbu veikšanā. Gāzes metināšanā savienojamās virsmas tiek izkausētas
pateicoties liesmas temperatūrai. Gāzes metināšana var tik realizēta gan ar stieples pievadīšanu, gan bez
papildus pildmateriāla. Kā deggāze parasti tiek lietots acetilēns, kas tiek sadedzināts tīrā skābeklī, radot
liesmas temperatūru līdz 3200oC. Atkarībā no tā, kāds materiāla biezums jāmetina, tiek izvēlēts atbilstoša
izmēra gāzes deglis. Lai izvairītos no pretsitieniem un nelaimes gadījumiem jālieto drošības ierīces, kas
tiek stiprinātas uz gāzu degļa turētāja un reduktoriem.
Gāzes metināšana Gāzes griešana

Skābeklis un deggāzes
Lai cik dīvaini neliktos, bet degšanas/liesmas process ir samērā sarežģīts, kas sastāv no daudzām savstarpēji saistītām sakarībām, kuras neievērojot var ievērojami
samazināties procesa efektivitāte un palielināties izmaksas. Savukārt drošības normu neievērošana var novest pie neprognozējamām sekām. Visaugstāko liesmas
temperatūru katra deggāze nodrošina degot tīrā skābeklī. Skābeklis pats par sevi ir nedegoša gāze, kas nodrošina degšanas procesu. Jāatzīmē, ka dažādu deggāzu
degšanas temperatūras atšķiras un patērētā skābekļa daudzums, lai sadedzinātu vienādu daudzumu deggāzu krasi atšķiras.
Produkts Degšanas temperatūra skābeklī oC Degšanas temperatūra gaisā oC Relatīvais blīvums (gaiss=1)
Skābeklis - - 1,105
ODOROX® - - 1,105
Acetilēns 3100 2300 0,908
Propāns/butāns 2800 1980 1,550
AGA SOL (propāns/butāns) 2800 1980 1,550
Dabas gāze (metāns) 2770 1870 0,555
Ūdeņradis 2660 2045 0,069

Gāzes griešana
Skābekļa-deggāzes griešanu pielieto neleģēta tērauda griešanā no 2 mm līdz 500 mm bieziem materiāliem.
Nerūsošā tērauda un krāsaino metālu griešanai var pielietot speciālus gāzes griešanas veidus, tādus kā
pulvera griešana un skābekļa šķēpa griešana, kas ļauj materiāla biezumu palielināt līdz 2000 mm. Gāzes
griešana var būt gan manuāla, gan automatizēta.Lai nodrošinātu skābekļa-deggāzes griešanas procesu,
nepieciešama liesma, kas uzkarsē metālu līdz degšanas temperatūrai, un griešanas skābeklis, kas sadedzina
metālu un izpūš griezumu. Kā deggāzi parasti lieto acetilēnu vai propānu, bet atsevišķos gadījumos arī
metānu (dabas gāzi). Lai aprēķinātu, kuru deggāzi izdevīgāk lietot jūsu ražošanā, jāņem vērā deggāzu
īpašības, griežamā materiāla biezumu, izgrieztās detaļas izmēru, nepieciešamo griešanas ātrumu, kvalitāti,
un citus parametrus. Parasti viena griešanas sprausla deggāzi patērē līdz 0,8m3/h. Lai paaugstinātu
deggāzes degšanas temperatūru, uz sprauslu papildus deggāzei padod arī karsēšanas skābekli. Tas parasti
sastāda ap 0,7m3/h acetilēnam un dabas gāzei, bet līdz 2,5m3/h propānam uz katru griešanas sprauslu.
Kvalitatīvs griezums tiek nodrošināts ar griešanas skābekļa strūklu, kas sadedzina metālu un izpūš
griezumu. Griešanas skābekļa kvalitātei ir jābūt vismaz 99,5%, pretējā gadījumā ievērojami samazināsies
griešanas ātrums un griezuma kvalitāte. Atkarībā no griežamā materiāla biezuma un sprauslas tipa,
griešanas skābekļa spiediens var svārstīties no 3-12 bar, bet skābekļa patēriņš no 1,2-30m3/h uz katru
sprauslu. Parasti griešanas iekārtu piegādātājs nodrošina klientus ar griešanas parametru tabulām, kas
savukārt ļauj plānot griešanas izmaksas. Savukārt griešanas mašīnas var aprīkot ar vienu vai vairākiem
griešanas degļiem. Vairāku degļu lietošana samazina mašīnas amortizācijas un darbaspēka izmaksas uz
vienu izgriezto detaļu. Visbiežāk tieši griešanas sprauslas konstrukcija un tās tehniskais stāvoklis nosaka
galvenos griešanas parametrus un griešanas izmaksas.
Lāzermetināšana
Pēdējos desmit gados industriālais lāzers no eksotikas ir kļuvis par praktisku un modernu tehnoloģiju
rūpniecībā. Lāzermetināšanu arvien vairāk lieto dažādās ražošanas sfērās sākot no mikroelektronikas
beidzot ar kuģu būvētavām. Galvenās lāzermetināšanas tehnoloģijas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem
metināšanas veidiem ir:
 zemāka metināšanas temperatūra;
 maza termiskās ietekmes zona;
 zems deformāciju līmenis;
 liels metināšanas ātrums.
Nosacīti lāzermetināšanas tehnoloģijas veidus var iedalīt sekojoši
 oglekļa dioksīda lāzeri;
 cietvielu Nd:YAG lāzeri;
 metināšanas hibrīdprocesi (lāzers + MIG/MAG).
Procesa būtība

Pateicoties teicamajām jaudas īpašībām, vislielāko popularitāti ir ieguvuši lāzeri, kur starojuma radīšanai
rezonatorā, izmanto gāzes - oglekļa dioksīdu, slāpekli un hēliju. Atkarībā no lāzera iekārtas vadības sistēmas, šīs
trīs gāzes piegādā atsevišķos balonos vai arī kā šo gāzu maisījumus. Tālāk starojums caur spoguļu un lēcu sistēmu
tiek novadīts uz darba virsmu. Fokusētā lāzera stara enerģija, koncentrēta uz virsmas laukumu, rada augstu metāla
kušanas intensitāti, bet metināmās šuves izolāciju no apkārtējās vides veic aizsaggāze, bez tam lāzermetināšanas
aizsrggāzei jāpasargā, no izgarojumiem un metāla šļakatām, iekārtas optika. Oglekļa dioksīda lāzeri, kuru jauda var
būt no 2-12 kW, izmanto automobiļu būvniecībā un citās smagās industrijas nozarēs. Relatīvi nelielu
metālizstrādājumu , piemēram, medicīnas instrumentu un elektronikas komplektu metināšanā izmanto zemas jaudas
cietvielu Nd:YAG lāzerus, kuru jauda ir 100-500 W. Nd:YAG lāzera staru uz darba virsmas novada ar optiskās
šķiedras vada palīdzību. Metināšanas hibrīdprocesi (lāzers + MIG/MAG), dot iespēju:

 ar metināmo stiepli leģēt šuvi un uzlabot tās mehāniskās īpašības;

 individuālos gadījumos ir iespēja uzlabot caurmetinājumu un šuves ģeometriju,
 kombinējot procesus var palielināt metināšanas ātrumu;
 rezultāta samazināt metinātās šuves pašizmaksu.

Metināšanas tehnoloģija ir samērā jauna un slēpj sevī vēl lielas iespējas.

Lāzergriešana

Lāzera stars ir optimālais instruments, lai grieztu plānus materiālus ar ļoti augstu precizitāti. Ar lāzeru grieztās detaļas tālākajā
ražošanā var izmantot bez papildus apstrādes. Tādēļ lāzergriešana tiek izmantota automobīļu rūpniecībā, sadzīves tehnikas
ražošanā (veļas mazgājamās mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, utt.) un citur. Lāzergriešanu pielieto neleģētā tērauda,
nerūsošā tērauda, alumīnija un vara griešanā. Atkarībā no lāzera jaudas, griešanas diapazons parasti svārstās no 1-25 mm.
Lielāko popularitāti lāzergriešanā ir iekarojuši oglekļa dioksīda lāzeri. Atšķirībā no citiem griešanas procesiem, lāzergriešanā
nepieciešamo temperatūru nodrošina lāzera stars, kas no lāzera rezonatora caur spoguļu un lēcu sistēmu tiek novadīts uz metāla
virsmu.

Lai nodrošinātu lāzergriešanas procesu, gāzu padeves sistēmu un gāzes nosacīti var sadalīt divās grupās – gāzes, kas nodrošina
lāzera stara radīšanu (CO2, N2 un He) un gāzes, kas izpūš griezumu no izdedžiem un izkusušā metāla, jeb lāzergriešanas gāzes
– skābeklis vai slāpeklis. Prasības pret gāzu iekārtām un gāzu kvalitāti nosaka Jūsu izvēlētās iekārtas piegādātājs (skat.
piegādātāja iekārtas instalācijas rokasgrāmatu). Tādēļ ir svarīgi stingri ievērot iekārtas piegādātāja prasības, pretējā gadījumā
neatbilstošas gāzes vai gāzu iekārtas lietošana var ievērojami izmainīt iekārtas tehniskos rādītājus un palielināt servisa un
apkalpošanas izmaksas. Analizējot vairāku lāzeriekārtu izgatavotāju prasības, AGA izstrādāja speciālu lāzergriešanai paredzētu
produktu programmu LASERLINE®, kas aptver lāzeru gāzes, griešanas gāzes un šo gāzu padeves sistēmas.

Lāzergāzu produkti LASERLINE® ir izstrādāti speciāli lāzeru iekārtu darbības nodrošināšanai. Šī produktu grupa ir izstrādāta,
ievērojot lāzeru iekārtu ražotāju prasības.

Gāze Sastāvs Pielietojums

Lāzeru CO2 ≥ 99,995% Lieto oglekļa dioksīda lāzera stara
oglekļa dioksīds 4.5 H2O ≤ 5ppm radīšanai tām iekārtām, kas paredz
CnHm ≤ 1ppm atsevišķu oglekļa dioksīda padevi.
N2 ≥ 99,999% Lieto oglekļa dioksīda lāzera stara
Lāzeru slāpeklis 5.0 H2O ≤ 5ppm radīšanai tām iekārtām, kas paredz
CnHm ≤ 1ppm atsevišķu slāpekļa padevi
He ≥ 99,995% Lieto oglekļa dioksīda lāzera stara
Lāzeru hēlijs 4.6 H2O ≤ 5ppm radīšanai tām iekārtām, kas paredz
CnHm ≤ 1ppm atsevišķu hēlija padevi.
CO2 5% Lieto oglekļa dioksīda lāzera stara
LASERMIX® 321* He 40% radīšanai tām iekārtām, kas paredz gatava
N2 55% gāzu maisījuma padevi.
H2O ≤ 5ppm
CnHm ≤ 1ppm
Lāzergriešanas O2 ≥ 99,95% Lieto jebkura veida lāzergriešanas
skābeklis 3.5 H2O ≤ 10ppm iekārtai griešanas procesu nodrošināšanai
Lāzergriešanas N2 ≥ 99,996%H2O ≤ 5ppm Lieto jebkura veida lāzergriešanas
slāpeklis 4.6 CnHm ≤ 1ppm iekārtai griešanas procesu nodrošināšanai
Plazmas metināšana
Plazmas metināšana ir ļoti līdzīga TIG procesam, t.i. loks veidojas starp elektroda smaili un pamatmetālu. Plazmas gāzei,
izplūstot caur speciālās sprauslas urbumu, tā saspiež elektrisko loku un izveidojās plazma (jonizēta gāzes plūsma, kas arī rada
nepieciešamo temperatūru metāla kausēšanai), bet metināšanas vanniņas izolācijai no apkārtējas vides lieto aizsarggāzi (jāsaka,
ka bieži vien, viena un tā pati gāze tiek lietota gan aizsarggāzei, gan plazmas gāzei). Kā vienmēr elektroda garums ir
regulējams. Pēc konstrukcijas un pielietojuma izšķir:
 mikroplazmu (0,1 – 15A) / ļoti plāniem materiāliem, kuru biezums ir mazāks par 0,1mm;
 vidējās jaudas plazmu (15 – 200A);
 lieljaudas plazmu (virs 100A), kuru pielieto, lai sasniegtu dziļu caurmetinājumu un lielu metināšanas ātrumu.
Salīdzinājumā ar TIG loku, plazmas metināšana nodrošina caurmetinājumu materiālu biezumiem līdz pat 10 mm.
Salāgojuma saknes aizsardzībai, piemēram, cauruļu metināšanā izmanto argona gāzi vai slāpekļa-ūdeņraža maisījumu.

Plazmas griešana
Plazmas griešanu pielieto neleģētā tērauda, nerūsošā tērauda, alumīnija un vara griešanā. Atkarībā no barošanas avota jaudas
griešanas diapazons parasti svārstās no 1-100 mm (mašīnas parametrus jautāt iekārtas piegādātājam). Lai izslēgtu termiskās
deformācijas un izmešu nonākšanu apkārtējā vidē, atsevišķu mašīnu konstrukcija paredz plazmas griešanas procesu zem ūdens.
Lai nodrošinātu plazmas griešanu, kā plazmas/griešanas tā arī aizsarggāzi var lietot vienu un to pašu gāzi vai divas dažādas
gāzes. Lai palielinātu griešanas efektivitāti, atsevišķos gadījumos lieto gāzu maisījumus. Lietojamās gāzes un to patēriņus
nosaka griešanas mašīnas ražotājs. Pirms pievienot gāzi plazmas griešanas iekārtai, rūpīgi iepazīstieties ar lietotāja un
instalācijas instrukciju, jo nepiemērotu gāzu lietošana var radīt nopietnus iekārtas bojājumus. Tāpat kā skābekļa-deggāzes
procesos, nepieciešamās gāzes tiek nodrošinātas no baloniem, balonu saišķiem vai sašķidrinātā veidā.

Plazmas gāzes
Nepieciešamās gāzes plazmas griešanas iekārtai nosaka iekārtas piegādātājs. Vienkāršākajās plazmas iekārtās kā griešanas un
plazmas gāze tiek lietots saspiests gaiss, ko ar atbilstošu kompresoru padod uz griešanas ierīci. Gaisa pielietošanai ir vairāki
būtiski trūkumi, kas saistīti ar relatīvi mazu griešanas ātrumu, izteiktu konusveida griezumu un nepieciešamību griezumu slīpēt
gadījumos, kad no neleģētā tērauda izgriezto detaļu paredzēts metināt, jo griešanas laikā metāla virsmā izšķīdušais slāpeklis
atbrīvojas, radot poras. Gaisa kvalitātes kritiskais parametrs ir mitruma daudzums. Paaugstināts mitruma daudzums izraisa
paātrinātu elektroda nolietošanos. Vadošie plazmas griešanas iekārtu ražotāji šos trūkumus ir novērsuši, ieviešot precīza fokusa
plazmas iekārtas, kas nodrošina augstu griezuma precizitāti, kvalitāti un darba ražīgumu. Šādu iekārtu darbībai papildus gaisa
padevei nepieciešamas dažādas gāzes un gatavi gāzu maisījumi. Atsevišķas iekārtas ir aprīkotas ar gāzu maisījumiem, kur
slāpeklis, ūdeņradis un argons tiek samaisīti noteiktās proporcijās pašā griešanas iekārtā.
Metāls Plazmas gāze Aizsarggāze
Neleģēts, maz leģēts tērauds Skābeklis, Gaiss Skābeklis, Gaiss
Nerūsošais tērauds Slāpeklis, FORMIER 5,VARIGON®H35, Gaiss Slāpeklis, Gaiss
Alumīnijs Gaiss, VARIGON®H35 Gaiss, Slāpeklis
FSW (Friction Stir Welding) – berzes rotācijas metināšana.

Pēdējo desmit gadu laikā uzņēmums Sapa ir investējis lielus līdzekļus berzes rotācijas metināšanas
(Friction Stir Welding – FSW) attīstībā. Šo berzes metināšanas tehnoloģiju ir izstrādājis un patentējis
Lielbritānijas Metināšanas institūts.
1996. gadā Sapa bija pirmais uzņēmums pasaulē, kas sāka ražošanu rūpnieciskā mērogā, izmantojot FSW
kā savienošanas metodi.

Dažas berzes rotācijas metināšanas priekšrocības

 Vienkāršs process, kā rezultātā tiek iegūtas bezporu, stingras, augstas izturības metināšanas šuves.
 Minimāla termālā ietekme uz materiālu. Uz materiāla un līdzenām virsmām novērojams tikai
neliels termiskais spriegums.
 Labas mehāniskās īpašības. Ražošanas procesā tiek izmantotas daži viegli kontrolējami mainīgie,
kas ļauj iegūt precīzas pielaides.
 Tiek nodrošināti labi darba apstākļi.

FSW ir metināšanas metode, kas apmierina augstas kompresijas stiprības un blīvuma prasības. Šī
metode ļauj ražot platus paneļus, piemēram, vilcienu jumtus vai sienas, kuru ekstrūzija ir sarežģīta vai
neiespējama.

Daļu savienošana notiek cietā stāvoklī. Rotējošs darbarīks izraisa spiedienu un berzes kvēli uz
metināmajām virsmām, kā rezultātā metāls tiek savienots, izveidojot augstākās kvalitātes metināšanas
šuves. Materiāla temperatūra līdzās šuvju vietām sasniedz 500 °C temperatūru dažu sekundes daļu laikā
un pēc tam strauji krītas. Zemā temperatūra neļauj pārsniegt kušanas punktu, kas notiek tradicionālās
berzes metināšanas laikā. Berzes rotācijas metināšana ievērojami uzlabo darba apstākļus. Pilnībā tiek
novērsta metināšanas gaisma, dūmi un ozona veidošanās. Turklāt pēc metināšanas nav nepieciešama
apstrāde ar tērauda suku, slīpēšana un tīrīšana ar lodīšu strūklu.

FSW metode ļauj iegūt augstas izturības šuves bez piemaisījumiem. Stiepes testi parāda, ka
metināšanas šuvēm piemīt minimāls spriegums. Uzņēmums Det Norske Veritas ir veicis metināšanas
šuvju liekšanu un rentgena testus un apstiprinājis berzes rotācijas metināšanu augstajām dzelzceļa un
jūrniecības vajadzību prasībām.

Alumīnija savienošana berzes rotācijas

metināšanas rezultātā notiek, izmantojot ātras
rotācijas darbarīku, kas tiek ievietots profilā
un vadīts visā garumā. Rotējošais darbarīks
izraisa augstu berzes kvēli un ievērojamu
plastisku alumīnija deformāciju. Spēcīgā
mehāniskā ietekme zem liela darbarīka
spiediena saspiež kopā metināmās virsmas,
izveidojot viendabīgu struktūru.
MIG un FSW metināšanas metožu salīdzinājums.

Materiāli adaptēti pēc web lapās pieejamās informācijas.