Zigurds Mielsons Vilnis Prs

Spkratu konstrukcijas

Jelgava 2008

Z. Mielsons, V. Prs. Spkratu konstrukcijas. // Mcbu ldzeklis. Jelgava, 2008. 199 lpp. ISBN 978-9984-849-02-7 Mcbu grmatas Spkratu konstrukcijas uzdevums ir nostiprint zinanas spkratu uzbv inenierzintu augstskolu studentiem un tehnisko koledu studentiem autotransporta specialitt.

Izdots ar ESF finansilu atbalstu Projekts: Studiju procesa modernizcija un kvalittes uzlaboana spkratu priekmetu grup. Nr. 2006/0248/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.3.2./0075/0067

Saturs
Ievads..................................................................................................................... 6 1. Automobiu iedaljums un uzbve .................................................................... 7 1.1. Automobiu iedaljums un uzbve.............................................................. 7 1.2. Automobiu klasifikcija ............................................................................ 8 1.3. Automobia uzbves sastvdaas .............................................................. 10 2. Motoru uzbve, darbbas principi ................................................................... 11 2.1. Spkratu motoru iedaljums...................................................................... 11 2.2. Motora uzbve .......................................................................................... 12 2.3. Motora darbbas pamatjdzieni................................................................. 13 2.4. Divtaktu motora darbba ........................................................................... 18 2.5. etrtaktu Otto, dzemotora saldzinjums ar divtaktu motoriem ............ 20 2.6. Vankea rotora motora darbba ................................................................. 21 2.7. Vairkcilindru motora darbba.................................................................. 22 2.8. Motora jauda un griezes moments............................................................ 22 3. Kloa klaa mehnisms ............................................................................... 25 3.1. Blokkarteru konstrukciju shmas ar dadu cilindru un kloa klaa mehnisma novietojumu .................................................................................. 25 3.2. Kloa klaa mehnisma konstrukciju sastvdaas ................................ 26 4. Gzu sadales mehnisms................................................................................. 48 4.1. Mehnismu tipi un darbbas principi ........................................................ 48 4.2. Gzu sadales mehnisma detaas .............................................................. 50 4.3. Gzes sadales fzu diagramma ................................................................. 61 4.4. Gzu sadales fu regulanas sistmas un vrstu pacluma augstuma regulana ........................................................................................................ 63 5. Eoanas sistma............................................................................................. 71 5.1. Eoanas sistmas pamatuzdevums ......................................................... 71 5.2. Motoru eoanas sistmu veidi ................................................................ 72

5.3. Eas spiedienu stabilizjoie vrsti .......................................................... 74 5.4. Eoanas sistmas tipi .............................................................................. 75 5.5. Eoanas sistmas sastvdaas.................................................................. 76 6. Dzeses sistma................................................................................................. 87 6.1. Dzeses sistmas uzdevums, klasifikcija un darbbas principi................. 87 6.2. Dzese sistmu klasifikcija ....................................................................... 87 6.3. Piespiedu slgts idrumdzeses sistmas galvens sastvdaas un darbbas principi............................................................................................... 90 6.4. Motora temperatras regulana ............................................................... 94 7. Karburatormotoru baroanas sistma .............................................................. 99 7.1. Karburatormotora baroanas sistmas shma un darbbas principi.......... 99 8. Gzmotoru baroanas sistma ....................................................................... 113 8.1. Gzmotora darbba ar saidrinto gzi.................................................. 114 8.2. Gzes iekrtas ar saspiestu gzi .............................................................. 117 9. Neitralizatori katalizatori............................................................................ 124 9.1. Izpldes gzu kaitgo sastvdau veidoans procesi dados motora darbbas remos ............................................................................................ 124 9.2. Termoreaktori ......................................................................................... 127 9.3. Kataltiskie atgzu prveidotji .............................................................. 128 9.4. Skbeka devji ....................................................................................... 136 10. Otto motoru degvielas iesmidzinanas sistmas ....................................... 139 10.1. Neprtraukts iesmidzinanas sistma K - Jetronic ............................ 139 10.2. Degvielas elektromehnisk iesmidzinanas sistma KE Jetronic.. 149 10.3. Elektronisks degvielas iesmidzinanas sistmas............................... 154 11. Dzemotoru baroanas sistma ................................................................... 165 11.1. Common Rail Direct Injection (CDI) ................................................... 168 11.2. Turbokompresori un gaisa iepldes sistma......................................... 169 11.3. Degvielas zemspiediena sistmas sastvdaas ...................................... 171 11.4. Sprauslas ............................................................................................... 173
4

11.5. Degvielas augstspiediena ski ............................................................ 176 11.6. Regulatori.............................................................................................. 190 Izmantot literatra ........................................................................................... 199

Ievads
mcbu grmata paredzta LLU Tehnisks fakulttes inenierzintu autotransporta specialittes studentiem, k mcbu ldzeklis spkratu uzbves I daas apguv un laboratorijas darbu izstrdei. Grmata veidota atbilstoi laboratorijas darbu uzdevumiem, taj izklstta nepiecieam informcija un dotas atbildes uz uzdotajiem jautjumiem.

1. Automobiu iedaljums un uzbve

1.1. Automobiu iedaljums un uzbve Tikai XIX gadsimta otraj pus 1860. gad franczis Etjns Lenrs iedarbinja motoru, ko bija uzbvjis un iemontjis starp riteiem vecos zirga ratos. Tas bija vsturisks brdis, jo Lenra pagjj rati ielauzs pasaul, kur valdja zirgu vilkts karietes. di rati, kurus darbinja masvi tvaika motori, bija pazstami jau gandrz gadsimtu ar D. Vata radto tvaika manu 1763. gad. Via lielais sasniegums bija kompakta iekdedzes motora izgudroana, kas darbojs, gzei sadegot divtaktu motora cilindr. Uzlabojot o neekonomisko motoru 1862. gad Nikolajs Otto attsta 4 taktu motora darbbas principu, bet pirmais uzbvtais etrtaktu motors nebija izmantojams. Otto strdja pie gzmotora attstbas un 1867. gad Otto un Langens starptautisk pasaules izstd Parz demonstr motoru, kas darbojas ar gzi un virzuli prvieto ar zobstiea paldzbu. is motors attstja 0,37 kW jaudu. 1876. gad Otto uzbvja darbojoos etrtaktu motoru un sama patentu par o motoru. 1882. gad Gotlbs Daimlers un Vilhelms Maibahs nodibina firmu, lai raotu mazus benzna motorus. 1885. gad Manheim (Vcij) pa Karla Benca darbncas vrtiem izbrauca pirmais automobilis, kas bija domts prdoanai. T sks automobiu ra. is trsriteu motorvis, ar motora tilpumu 0,9 litri, 400 min-1 un 0,65 kW jaudu. Rdolfs Dzelis 1892. gad patent motoru ar paaizdedzi un 1897. gad MAN prezent pirmo strdjoos dzemotoru. Motora priekrocbas ir degvielas patria samazinjum, saldzinot to ar tvaika un dzirksteaizdedzes motoriem. Lietderbas koeficients iem motoriem sasniedza 25 %. Dzemotors ir motors ar iekjo degmaisjuma sagatavoanu un t aizdedzi no saspieans. Francij un Vcij 1900. gad ska veidoties firmas, kas raoja automobius.
7

1903. gad H. Fords nodibina Ford motora kompniju, izmantojot konveijera sistmu. No 1907. 1926. gadam izlaida 15 miljonus Ford-T modeus. Dzemotoru pirmo reizi kravas automobil iebv 1924. gad Benz MAN automobil. Vieglos automobius ar dzemotoriem srijveida raoan ska raot 1936. gad Mercedes firma. Gzturbnu automobili 1950. gad Anglij uzbvja Rover firma. 1954. gad NSU-Wankel uzkonstruja rotora motora konstrukciju. Bosch firma elektronisko iesmidzinanas sistmu (D-Jetronic) raoan ieviesa 1966. gad. ABS srijveid automobios ieviesa 1978. gad. Gaisa spilvenus ievie k sistmu no 1984. gad. Sadales vrpstas pagrieanas sistmu ieviesa 1993. gad. Elektronisko stabilittes sistmu EPS ievie 1995. gad. Dzemotoru degvielas sistmu Common Rail ievie 1997. gad. Autoraoana skas ar K. Benca un G. Daimlera automobiu raoanu, tlk H. Forda rpncu. 1898. gad sk raot Reno, koda, Tatra un Opel automobius. 1899. gad Fiat Turn, 1990. gad Horch eln. 1900. gad pasaul jau bija 11000 automobii. 1908. gad Rgas vagonu rpnc no importa agregtiem izveidoja auto Ruso Balt. 1916. gad izveidojs BMW. 1938. gad Volkswagen automobii. 1958. gad NSU firma pirm sk raot vieglo auto ar rotora motoru. 1.2. Automobiu klasifikcija Pc veicam uzdevuma automobii dals transporta un specilajos. Transporta automobii ir pasaieru un kravas. Pasaieru automobius iedala vieglajos, ldz astou pasaieru prvadanai, un automobios virs 8 pasairu prvadanai. Jatzm, ka vienotas klasifikcijas sistmas pasaul nepastv. Vieglos automobius padomju un NVS sistm iedalja pc motora litras, kas ar atspoguojs automobia markas atifrjum.

Pc virsbves izveidojuma vieglos automobius iedala: sedans, kupe, universls, limuzns, pikaps, furgons, kombi, hebeks, faetons, kabriolets un lando. Sedaniem ir 2 ldz 5 sdvietas un 2 ldz 4 durvis. Kupe ir divdurvju automobilis. Universls 4 durvis snos un viena aizmugur. Limuznam ir pagarinta, slgta virsbve, kurai ir 4 durvis un 2 vai 3 sdeku rindas, aiz priekjs rindas ir stiklota starpsiena. Pikapiem ir slgta kabne un atklta vai ar tentu slgta kravas platforma. Furgonam ir divas durvis un sdvieta vienam pasaierim, un aizmugur kravas nodaljums. Kombi jeb Hebek ar slgta tipa virsbvi, kurai ir divas vai etras durvis. Kabrioletam ir nolaiams jumts. Faetons ir ar nolaiamu jumtu un noemamiem snu logiem. Lando 2 sdvietu rindas un 4 durvis. Palaik Eiropas valsts vieglos automobius iedala klass: A mini (mikro), B maz klase, C kompaktklase, D vidj klase, E liel, F reprezentcijas klase. Vl ir iedaljums: G kupe, H kabriolets un rodsters un J minivens. Pc darba tilpuma vieglie automobii sadals 5 klass: mikro Vh <1,2 l un masa < 850 kg; maz klase Vh =1,2 ... 1,8 l un masa 850 1150 kg; vidj klase Vh =1,8 ... 3,5 l un masa 1150 1500 kg; liel klase Vh >3,5 l un masa v> 1500 kg; virs liel klase, kur darba tilpums un masa ir neierobeoti. Vieglie un kravas automobii sadals normls piedzias, ar vienu dzenoo tiltu, un paaugstintas piedzias ar diviem vai trs dzenoiem tiltiem. Automobii vl iedals Otto motoru un dzemotoru automobios. Var ar bt Vankea motora un hibrdmotora (elektrisk) automobii. Autobusi pc izmantoanas ir vietjas nozmes un tristu. Pc garuma autobusus iedala: oti mazi ldz 5 m gari; mazi 6 ...7,5 m; vidji 8 ... 9 m; gari 10,5 ... 12 m; oti gari virs 16,5 m. Mikroautobusos ir ldz 10 sdvietm, mazajos autobusos ldz 25 sdvietm un vidjos autobusos ldz 35 sdvietm; lielajos autobusos ldz 45 sdvietm un oti lielajos ldz 80.

Eiropas klasifikcij ir 3 klases kravas automobiu: mazaj klas ldz 6 t; vidj 6 ... 15 t un lielaj virs 15 t. Specilais automobilis ir apgdts ar specilu iekrtu jeb virsbvi (autokrni, tr paldzba utt.). 1.3. Automobia uzbves sastvdaas Pamatsastvdaas ir motors, asija un virsbve. asij ietilpst transmisija, gaitas iekrta, vadbas iekrta stres, bremu sistma. K sastvdau var uzskatt ar elektrisko iekrtu. Transmisija prvada griezes momentu no motora ldz dzenoiem riteiem. Uz asijas mont virsbvi viegliem automobiiem un kabni un kravas kasti kravas automobiiem. Ar autobusiem uz asijas mont pasaieru virsbvi.

1.1. att. Spkratu uzbves iedaljums.

10

2. Motoru uzbve, darbbas principi

2.1. Spkratu motoru iedaljums Motorus atkarb no t, kd veid siltumenerija prveidojas mehnisk enerij iedala: iekdedzes motoros, kuros enerijas prveidoans notiek cilindros un rdedzes. Visplak spkratos pielieto iekdedzes motorus. os motorus var iedalt vairks grups. Pc darbmaisjuma aizdegans Otto motorus no elektrisks dzirksteles un ar kompresijas aizdedzi no saspiesta gaisa augsts temperatras un spiediena rezultt. Pc motora taktu skaita etrtaktu (divu klovrpstas pagriezienu laik noris pilns cikls) vai divtaktu (viena klovrpstas apgrieziena laik pilns cikls). Pc degmaisjuma sagatavoanas veida degmaisjums tiek sagatavots rpus cilindra vai ar cilindra iekpus. Pc pielietots degvielas benzna, dzedegvielas, gzes saidrints vai saspiests, biodegvielas u.c. degvielu. Pc cilindru skaita viencilindru un vairku cilindru. Pc cilindru novietojuma vienrindas, vertiklie, horizontlie, slpa, zvaigveida vai opozitvu. Pc dzeses sistmas veida iedala: ar idrumdzesi un gaisdzesi. Pc motora konstrukcijas darba elementu veida sadals virzumotori un rotormotori. Pc virzuu novietojuma cilindr virzuu motoros, kuriem katr cilindr ir viens virzulis un viena darba telpa, pretkustbas motoros, kuriem katr cilindr ir pretjos virzienos kustoi divi virzui ar darba telpu starp tiem, un abpusjas darbbas motoros, kuriem katra virzua abs puss ir darba telpas. Rotormotori ir ar nekustgu korpusu un kustgu rotoru, kas atrodas planetr kustb.

11

Motorus var iedalt stacionrajos un transporta. Stacionros motorus izmanto elektroenerijas, siltumenerijas, gzes un naftas raoanas nozars u.c. Transporta motorus izmanto automobios, traktoros, motociklos, kvadraciklos un cits mobilajs iekrts. 2.2. Motora uzbve Iekdedzes virzumotor siltumenerijas prvranai mehniskaj enerij izmanto kloa-klaa mehnismu, kur sastv no cilindra 2, cilindra galvas 3, kartera vceles 1, virzua 6, virzua pirksta 9, virzua gredzeniem 10, klaa 7, klovrpstas 8 un spararata 11.

2.1. att. Kloa-klaa mehnisms: 1 cilindru blokkarteris; 2 cilindrs; 3 cilindru galva; 4 iepldes vrsts; 5 izpldes vrsts; 6 virzulis; 7 klanis; 8 klois; 9 virzua pirksts; 10 virzua gredzeni; 11 klovrpsta.

Kloa klaa mehnisms uzem gzu spiedienu, kas rodas cilindr sadegot darbmaisjumam, prveido virzua taisnvirziena kustbu klovrpstas griezes kustb. Degmaisjuma vai gaisa iepldi cilindr un atgzu izpldi no cilindra veic sadales mehnisms ar iepldes 4 un izpldes 5 vrstiem. Degmaisjumu sagatavo motora baroanas sistma. Otto motoros darbmaisjumu aizdedzina ar aizdedzes sveci no aizdedzes sistmas.

12

Dzemotor degviela uzliesmo saskaroties ar karsto gaisu. Ikvienam iekdedzes motoram ir dzess, eoanas un iedarbinanas sistmas. 2.3. Motora darbbas pamatjdzieni Pozcijas, kur virzulis izmaina kustbas virzienu, sauc par maias punktiem. Virzua prvietoanos no augstk maias punkta (AMP) ldz zemkajam maias punktam (ZMP) sauc par virzua gjienu. Telpu, kas veidojas virs virzua, ja tas atrodas AMP, sauc par kompresijas telpu. Tilpumu, kas veido o telpu sauc par kompresijas telpas tilpumu Vc. Cilindra tilpumu starp maias punktiem sauc par cilindra darba tilpumu un apzm ar Vh:

Vh =
kur d cilindra diametrs.

d 2
4

s,

[1]

Motora darba tilpumu Vh visu cilindru darba tilpumu summu litros sauc par motora litru Vl:

Vl =
kur i cilindru skaits;

d 2 s i
4 1000

[2]

s virzua gjiens, cm; d cilindra diametrs, cm. Cilindra pilnais tilpums Va ir cilindra darba tilpuma Vh un kompresijas telpas tilpuma Vc summa:

Va = Vc + Vh .
kompresijas pakpi :

[3]

Cilindru piln tilpuma un kompresijas telpas tilpuma attiecbu sauc par

V a Vc + V h = . Vc Vc

[4]

13

Otto motoriem kompresijas pakpe =7-12, Dzea motoriem =15-25. Motoram darbojoties cilindr mains spiediens, tilpums, temperatra. o parametru maias laik cilindr noris degmaisjuma vai gaisa iepldes, saspiedes, sadedzes, gzu izpletes un izpldes procesi. o procesu norisi noteikt secb sauc par motora darbbas ciklu. Darbbas cikla dau, kas notiek viena virzua gjiena laik, sauc par takti.

2.2. att. etrtaktu virzumotora darbbas princips: 1 karteris; 2 cilindrs; 3 cilindra galva; 4, 5 iepldes un izpldes vrsti; 6 virzulis; 7 klanis; 8 klovrpsta; D cilindra diametrs; r kloa rdiuss; s virzua gjiens; AMP, ZMP virzua maias punkti

Motora darbbas cikls, kas sastv no etrm taktm, klovrpstas divu apgriezienu (720) laik sauc par etrtaktu motoru. Divtaktu motora darbbas cikls sastv no divm taktm klovrpstas viena apgrieziena laik. Darbbas cikls sastv no iepldes, kompresijas, darba un izpldes taktm. Visu taktu laik izmains gzu spiediens un temperatra, ko parda indikatora diagramma. Uz abscisu ass ir atlikts cilindra virsvirzua tilpums V, bet uz ordintu ass gzu spiediens p, t ir p-V sistma.

14

2.3.1. etrtaktu Otto motora darbbas cikls Iepldes takts. Virzulis atrodas augj maias punkt, klovrpsta pagrieas 0 ldz 180. Virzulis prvietojas no AMP uz ZMP, spiediens cilindr samazins ldz spiedienam, kas ir zemks par atmosfras spiedienu po un cilindr retinjuma iespaid ieplst degmaisjums, kas ar atliku gzm veido darbmaisjumu.

2.3. att. etrtaktu Otto motora darbbas princips: a ieplde; b saspiede; c izpleans (darba takts); d izplde.

Indikatora diagramm r (2.4. att.), no kura skas iepldes takts un noris pa lniju r a, spiediens punkt a ir 0.07 0.095 MPa, temperatra punkt a ir Ta=320 380 K, iepldes vrsts ir atvrts.

2.4. att. etrtaktu Otto motora indikatordiagramma

15

Saspiedes (kompresijas) takts. Virzulis prvietojas no ZMP uz AMP. Vrsti ir aizvrti. Indikatora diagramm o takti attlo lnija a c. Klovrpsta pagrieas no 180 ldz 360. Darbmaisjums cilindr tiek saspiests ldz spiedienam pc=1.2 1.7 MPa un temperatrai 600 700 K. Punkts c ir teortisks punkts ldz kdam saspiestu darbmaisjumu, bet darbmaisjumu aizdedzina pirms AMP sasnieganas ar elektrisko dzirksteli. Darbmaisjumam sadegot gzu temperatra cilindr pieaug ldz Tz=2500 2800 K un spiediens pz=4 4.5 MPa. Deganas procesu attlo lnija c z. Indikatordiagramm. Otto motor sadedze noris maing tilpum virzulim atrodoties tuvu AMP vai aj punkt. Izpleans (darba) takts. Virzulis prvietojas no AMP uz ZMP. Vrsti aizvrti. Takts skum vl turpins darbmaisjuma sadedzes process. Sadeguo gzu spiediena rezultt virzulis ar klaa paldzbu pagrie klovrpstu rotcijas kustb par pusapgriezienu, diagramm t ir c b lnija. Darba takts turpinjum palielinoties tilpumam virs virzua cilindr skas gzu izpletes process. Izpleans punkt b spiediens ir 0.3 0.5 MPa un temperatra 1100 1800 K. Izpldes takts. Virzulis prvietojas no ZMP uz AMP un caur izpldes vrstu tiek izvadtas sadegus gzes. o takti indikatora diagramm attlo b r lnija. Klovrpsta pagrieas no 540 720 un spiediens pr=0.105 0.12 MPa, temperatra Tr=900 1100 K. stenais darba process ir atirgs, jo iepldes, izpldes vrsti atveras pirms un aizveras pc tam, kad virzulis sasniedz maias punktus. Ldz ar to tiek pankta labka cilindra pildjuma uzlaboana un sadedzes produktu izvadana no cilindra. Motoros ar mehnisko vai turbokompresoru (turbopti), kur degmaisjumu ievada (0.3 0.4 MPa) spiedienu iepldes procesu raksturojo lnija atrodas indikatora diagramm virs atmosfras spiediena lnijas ldz ar to uzlabojas cilindru pildjums. Viencilindra etrtaktu motoram ir viena darba takts un trs palgtaktis.

16

2.3.2. etrtaktu dzemotora darbbas cikls etrtaktu dzemotoru darbbas cikls tpat k Otto motoriem sastv no iepldes, saspiedes (kompresijas), darba (izpletes) un izpldes taktm. Tau dzemotora darba cikls atiras no Otto motora darba cikla. Iepldes takt virzulim prvietojoties no AMP uz ZMP indikatora diagramm (r a) cilindr caur atvrtu iepldes vrstu tiek ieskts svaigs gaiss. Dzemotoru darbbas princips ir atirgs no Otto motora. Td ar kompresijas pakpe ir augstka un kloa klaa mehnisma detaas izgatavotas ar lielku izturbu. Iepldes takt gaiss tiek iesknts cilindr pa=0.080 0.095 MPa, temperatra 310 350 K. Saspiedes (kompresijas) takt virzulis prvietojas no ZMP uz AMP, saspieot gaisu ldz spiedienam pc=3 5 MPa, Tc= 850 1000 K kompresijas pakpe dzemotoros (=15 24).

2.5. att. etrtaktu dzemotora indikatora diagramma.

Indikatora diagramm t ir lnija a c, teortiska ldz kdai saspie gaisu, bet cilindr jau pirms AMP iesmidzina dzedegvielu, kura sajaucas ar sakarsuo gaisu, sakarstot degviela pauzliesmo un skas sadedzes process. Gzes ar lielu spiedienu prvieto virzuli no AMP uz ZMP un cilindr notiek darba takts, ko

17

attlo lnija z b. Dzemotor sadedze noris atirgi no Otto motora. Vispirms sadedze notiek nemaing tilpum, pie spiediena straujas palielinans c z, kad virzulis AMP vai tuvu tam. Tlk darba takt sadedze gandrz nemaing maksiml spiedien z z. Virzulim darba takts skum prvietojoties uz ZMP spiediens sasniedz no 5.5 10 MPa un temperatra Tz=1900 2200 K. Izpleans beigs pb= o.2 0.5 MPa, temperatra Tb=1000 1300 K. Izpldes takts laik b r virzulis virzs no ZMP uz AMP. Izpldes vrsts ir atvrts un izpldes gzes izplst ar spiedienu pr=0.105 0.12 MPa, temperatra Tr=650 900 K. 2.4. Divtaktu motora darbba Divtaktu Otto motoram klovrpstas viena apgrieziena laik tiek veikts pilns darba cikls. Motora darba cikl pirm jeb palgtakts un otr (darba takts). Motoros nav gzu sadales mehnisma. s funkcijas veic virzulis, kur noteiktos momentos atver un aizver iepldes, prpldes un izpldes kanlus.

2.6. att. Divtaktu motora darbbas shma: 1 iepldes atvere; 2 izpldes atvere; 3 prpldes atvere; 4 cilindrs; 5 virzulis; 6 cilindru galva; 7 karteris; 8 prpldes kanls.

2.4.1. Divtaktu trskanlu motora darbbas cikls Divtaktu motor iepldes atveres 1, prpldes atveres 3 un izpldes atveres 2 atvranos un aizvranos pank ar virzua 5 paldzbu. Karteris ir hermtiski

18

slgts un ieplde notiek motora karter 7. Karter degmaisjums ar tiek saspiests, lai vartu padot pa prpldes kanlu 8 uz virzua telpu. Pirm takts. Virzulis 5 prvietojas uz augu no ZMP uz AMP un aizver izpldes atveri 2 un vienlaicgi virsvirzua telp cilindr saspie darbmaisjumu indikatordiagramm a 2 c, bet karter vienlaicgi rodas retinjums. Kad virzua apakj mala atver iepldes kanlu, tad karter ieplst svaigs degmaisjums. Virzulim 5 atrodoties tuvu AMP cilindr 4 saspiesto darbmaisjumu aizdedzina elektrisk dzirkstele. Sadedzes laik gzu spiediens palielins ldz pz=2.5 3.0 MPa. Lnija diagramm 2 c z un is spiediens spie virzuli uz leju un skas darba takts. Otr takts (darba). Virzulis prvietojoties no AMP uz ZMP, gzes cilindr 4 izpleas, lnija z b, virzulis 5 ar apakjo malu aizver iepldes kanlu (atveri) 1, tpc karter notiek degmaisjuma saspieana. Tuvojoties tuvu ZMP, punkt v virzua augj mala atver izpldes atveri 2 un atgzes ar spiedienu 0.3 0.4 MPa izplst no cilindra.

2.7. att. Divtaktu motora indikatora diagramma.

Pc neilga bra virzulis atver prpldes kanlu 8 (punkts 3) indikatora diagramm un karter saspiestais degmaisjums prplst uz cilindru un izspie
19

no t atgzes. Cilindra atbrvoans procesu no atgzm un piepildanu ar svaigu degmaisjumu, sauc par cilindra caurpti indikatora diagramma 3-1-a. T beidzas tad, kad virzulis prvietojas uz augu, aizver prpldes kanlu punkts a, izplde vl turpins ldz tam brdim, kad tiek aizvrta izpldes atvere, punkts a. Prpldes un izpldes, caurptes laik prsedzas, tad daa no degmaisjuma paspj izplst no cilindra kop ar atgzm, palielinot degvielas patriu. 2.5. etrtaktu Otto, dzemotora saldzinjums ar divtaktu motoriem Dzemotors saldzinot ar Otto motoriem ir ekonomiskks ~ 30% un augstks lietderbas koeficients. Dzedegvielai ir mazks atgzu toksiskums. K trkumi dzemotoram ir jatzm tas, ka motoru masa ir lielka, jo lielka gzu spiediena d ir nepiecieams masvks kloa-klaa mehnisma detaas, rodas problmas ar iedarbinanu pie oti zemas apkrtjs vides temperatras un sliktas kvalittes degvielas, trokaina darbba. os trkumus novr pielietojot odienas dzemotoru baroanas sistmas ar elektronisko vadbu. Palaik ldz 35% vieglo automobiu ir dzemotori. Divtaktu motori saldzinot ar etrtaktu motoriem pie viendas litras un klovrpstas grieans frekvences ir 60 65% lielku jaudu, jo darba takts notiek divreiz biek. Divtaktu motoram nav gzes sadales mehnisma ldz ar to ir vienkrka konstrukcija. Divtaktu motora lielkie trkumi ir: daa degmaisjuma kop ar atgzm izplst atmosfr, ldz ar to palielins degvielas patri, lielka kloa-klaa mehnisma termisk noslodze. Motoros izmanto degvielas-eas maisjumu un nepiecieama kartera hermtiskuma nodroinana. os motorus galvenokrt izmanto dados motorzu, zles pvju, motociklu, kuteru, laivas motoros. Vecku konstrukciju automobiu motoros un traktoru iedarbinanas motoros u.c.

20

2.6. Vankea rotora motora darbba Rotora motor nav kloa-klaa mehnisma, virzuu, vrstu un ar o mehnismu darbinanas ieru.

2.8. att. Vankea rotormotora shma: a ieplde; b saspiede; c - izpleans (darba); d izplde; 1 korpuss; 2 rotors; 3 iekjs sazobes zobrats; 4 cilindriskais zobrats; 5 ekscentrisk vrpsta; 6 rotora centrs; 7 iepldes kanls; 8 izpldes kanls; A, B, C rotora autnes (virsotnes)

Cilindra lomu rotora motor izpilda korpuss (stators), kur rsgriezuma pln ir epitrohodas forma t ir matemtiskas lknes forma, kas atgdina vidukl saspiestu ciparu 8. Virzulim analogs ir trsmalu rotors, kas ar savm virsotnm sld pa statora virsmu izveidojot iekpus trs izoltas telpas. Katr no m telpm pie pilna rotora apgrieziena notiek tas pats cikls, kas etrtaktu virzumotor ieplde, kompresija, darba gjiens un izplde. Sareto rotora
21

kustbas trajektoriju (planetro) nodroina divi zobrati. Zobrats ar iekjo sazobi nekustgi ir kop ar rotoru un grieas ap zobratu, kas nostiprints korpusa vk. Rotors ar vrpstu saistts ar ekscentru, no kura tiek noemts griezes moments pie kuras piestiprints spararats un dzenoais sajga disks. 2.7. Vairkcilindru motora darbba Lai nodrointu vienmrgu vairkcilindru motora darbbu un klovrpstas grieanos vienmrgk, ar preju no vienas grieans frekvences uz citu. Klovrpstas gal uzstdts spararats. Spararats paldz prvart maias punktus virzulim palgtakts ieplde, kompresija, izplde un darba takts laik to iegrieot tiek uzkrta kintisk enerija, kuru izmanto palgtakts virzuu prvietoanai. Ar spararatu atvieglo motora iedarbinanu un dod iespju prvart slaicgas prslodzes. Darba taktu izkrtojumu motora dados cilindros sauc par motora cilindru darbbas secbu. T ir atkarga no cilindru novietojuma no sadales vrpstas un klovrpstas konstrukcijas. 2.8. Motora jauda un griezes moments Jaudu, ko gzes attsta motora cilindros sauc par indicto jaudu Ni un uzem ar specilu indikatora ierci. jauda grafiski tiek attlota k indikatora diagramma p-V koordints (spiediens tilpums), mrog attlo veikto gzu spiediena darbu cilindr viena cikla laik. Par vidjo indicto spiedienu sauc tdu nemaingu spiedienu, kur sprieot uz virzuli, darba takt veic tdu pau darbu, k faktiskais maingais gzu spiediens cilindr visa cikla laik. Lai palielintu indicto spiedienu, motoros paaugstina kompresijas pakpi, palielina cilindra pildjuma koeficientu un izmanto turbopti. Otto motoros indictais spiediens ir 0.8 0.13 MPa, dzemotoros 0.75 2.5 MPa. Lai noteiktu indicto jaudu, jzina indictais spiediens pi (MPa), cilindra darba tilpums Vh (litros), klovrpstas grieans

22

frekvence n (min-1), cilindru skaits i, motora taktu skaits (4 etrtaktu, 2 taktu motoram). Indict jauda, kW:

Ni =

n piVh i. 30

[5]

No klovrpstas noemto jaudu sauc par motora efektvo jaudu Ne. jauda ir mazka par indicto jaudu. Efektv jaud tiek ievrtti zudumi, kas rodas berzes prvaranai motor, k ar palgmehnismu (sku, ventilatoru, eneratoru, kondicionieru) darbinanai:

Ne =

n p e Vh i, 30

[6]

kur p e - vidjais efektvais spiediens.

pe = pi m ,
kur m - mehniskais lietderbas koeficients.

[7]

m =

Ne Ni

[8]

Pie normlas motora noslodzes m = 0.70 0.85 . Otto motoriem pe=0.600.95 MPa, dzemotoriem pe=0.65-0.90 MPa, ar turbopti pe=0.95-2.0 MPa. Par nominlo jaudu sauc motora efektvo jaudu, ko raotjrpnca garant noteiktos darba apstkos pie noteiktas klovrpstas grieans frekvences nn, un noteikta dzestjidruma un eas temperatras. ie rdtji ir atzmti tehniskaj dokumentcij. Nominlo jaudu apzm ar Nn. Visu motora cilindru vidjo summro griezes momentu uz klovrpstu sauc par motora efektvo griezes momentu. Me (Nm). momenta lielums atkargs no efektvs jaudas Ne (kW) un klovrpstas grieans frekvences n (min-1).

M e = 9550

Ne , ( Nm) n

[9]

K saldzinoi parametri ir motora litra jauda Nl, Kw/l.

23

 jauda ir maksiml efektv jauda, ko attsta cilindra darba tilpuma viens litrs.

Nl =
kur Vl - motora kopj litra, l.

N e max , Vl

[10]

Jo lielka litra jauda, jo labkas dinamisks pabas spkratam. Motora efektvais degvielas patpatri ge (g/kWh) izsaka motora ekonomiskumu atkarb no degvielas patria:

ge =
kur Ne efektv jauda, kW;

1000 md , Ne

[11]

md motora degvielas patri, kg/h.

24

3. Kloa klaa mehnisms

3.1. Blokkarteru konstrukciju shmas ar dadu cilindru un kloa klaa mehnisma novietojumu Iekdedzes virzumotora kloa klaa mehnisma pamatsastvdaas ir cilindra blokkarteris, cilindra galva, karteris, virzulis, pirksti, klanis, ielikti, klovrpsta un spararats. Pc cilindru novietojuma motori iedals: vertikli vien rind (sk. 3.1. att. a) vai vertikli novirzti par 20 vai 45 (sk. 3.1. att. c) vai ar horizontli (sk. 3.1. att. d). Vai ar V-formas motori (sk. 3.1. att. e), kur leis starp rindm var bt 45, 60 vai 90.

3.1. att. Cilindru un kloa klaa mehnisma novietojums: a, b, c, d rindas, e V-formas, f opozcijas.

25

3.2. att. Cilindru izvietojuma shmas: a rindas cilindru bloks; b opozcijas cilindru bloks; c V cilindru bloks; d VR cilindru bloks.

Ja ir 90, tad ir pilngi novrstas inerces masas ldzsvaroanas problmas. daas firmas spkratos pielieto VR cilindru novietojumu, tad starp cilindriem ir 15 leis. Tiek izmantoti ar opozicionlais cilindru novietojums (sk. 3.1. att. f). Izveidojot kloa klaa mehnisma dezaksilo novietojumu, tiek samazints virzua spiediena spks pie cilindra sienas (sk. 3.1. att. b). 3.2. Kloa klaa mehnisma konstrukciju sastvdaas 3.2.1. Blokkarteris Blokkarteris uzem slodzi no detam, kas atrodas turp atpaka un rotcijas kustb. Blokkarteris ir motora pamatdetaa, kur iemont vai stiprina prjos mezglus un detaas. Tradicionls konstrukcijas blokkarteris ir rindas tipa, kas ir atliets kop ar cilindriem un karteri k viens vesels, ldz ar to ir vienkra izgatavoana un iespja samazint motora izmrus, palielint stingrbu. Cilindru bloku konstrukcijs ir atirbas, kad ir izveidotas atsevias aulas, kuras ir izgatavotas no cita materila nek blokkarteris. Pie das konstrukcijas blokkarteris var bt izgatavots no vieglka mazk drga materila pelk uguna jeb alumnija sakausjuma ar silciju, ldz ar to ir mazka masa. Blokkarteri bez rindas vl tiek izveidoti V-veida, VR apvienoti V un rindas opozitvie, V-VR un W (sk. 3.1. att.). Blokkarteris VR6 ir par ceturtdau sks

26

nek vienrindas analogais motors un gandrz uz pusi aurks nek V-veida motors ar 90 izgzuma lei. Tpat ar W-12 motora garums un platums nav lielks par analoiskiem V-veida astou cilindru motoru parametriem.

3.3. att. Otto motora bloks.

Blokkartera (sk. 3.3. att.) apakj da izveido rssienas klovrpstas pamatgultu ligzdm. Stingruma palielinanai rssiens ir ribas un kartera daljuma plakni novieto zemk par pamatgultu daljuma plakni. Blokkartera augjai virsmai ar galvas skrvm pastiprina cilindra galvu. Noblvanai starp cilindru galvu un bloku ievieto galvas blvi. Blokkartera apakjai virsmai pieskrv kartera vku, ar eit ir specila blve. Cilindra iekj virsma vada virzuli un t tiek preczi slpta (honjot). Gaisdzeses motoros cilindri ir izvietoti katrs atsevii ar skrvm piestiprinti karterim. idrumdzeses motorus veido kopj blok ar sausm aulm, ko iepres cilindr, galvenokrt augda, kur lielks spiediens un temperatra. aulas ir 24 mm biezas (sk. 3.4. att. b).
27

3.4. att. Cilindru aulu veidi: a bloks; b saus; c slapj.

Slapj aula no rpuses tiek apskalota ar dzess idrumu. aula ir ar 510 mm biezu sieniu. Gaisa dzeses cilindri ir izveidoti, katrs autonoms, ko dzes ar gaisu (sk. 3.5. att.). Cilindru galvas ir pakautas gzu korozijai, palielintam spiedienam un augstai temperatrai. Cilindru galvas odien oti reti izgatavo no uguna, bet no alumnija sakausjuma, kur sliktk uzem siltumu, bet labk novada apkrtj vid, ldz ar to ir iespja vieglk palielint kompresijas pakpi, neveidojoties detoncijai. Motoram ar idrumdzesi cilindru galv izveido dzestjapvalku, kur dzestjidrums dzes izpldes kanlu, vrstus, degkameru (sk. 3.6. att.). Gaisdzeses motoriem ir atsevias cilindru galvas ar dzesanas ribm.

3.5. att. Gaisa dzeses cilindrs

28

3.6. att. idrumdzeses motora galva: 1 - dzess kanli; 2, 3 iepldes un izpldes kanli.

3.2.2. Virzulis Virzulis uzem gzu spiedienu un uz viu darbojas inerces spks. No karsts gzes un berzes virzua virsmas temperatra sasniedz 400 C. Virzuus izgatavo no alumnija sakausjuma. Ldz ar to tie ir vieglki un rada mazkas s osciljos masas inerces spkus un ar labi aizvada siltumu. Uzlabojoties cilindru pildjums, neveidojas piededzi un detoncija. Lai samazintu atstarpi starp virzuli un cilindra virsmu aukstam motoram, iesiluam motoram, lai tas neieltos virzuli parasti izgatavo konisku, mucveida vai pakpjveida ar mazko diametru augda, jo eit ir visaugstk temperatra un lielk virzua izpleans. Virzua vadotne ir ovla ar mazko diametru pirkstu plakn, eit tiek palielinta virzua izpleans. Virzua pieljuma asi attiecb pret virzua asi nobda par 1-2 mm ldz ar to samazina virzua spiediena spku pret cilindru darba takts skum, kad virzulis maina kustbas virzienu. Vadotnes nenoslogoto dau virzulim izgrie, samazinot virzua (sk. 3.8. att.) masu.

29

3.7. att. Virzua uzbve: A virzua galvas virsma; B blvtjdaa; C vadotne; 1 kompresijas gredzena rievas; 2 eas gredzena rievas; L virzua augstums; D virzua diametrs.

3.8. att. X veida virzua konstrukcija.

Virzua blvtaj da izveido rievas virzua gredzenu izvietoanai. Virzua galvas virsmas Otto motoriem ir vai nu plakana vai specilas konfigurcijas. Masas ekonomiju X veida virzuos un siltuma izpleans kompensciju pank ar vadotnes vidjs daas samazinanu. Masa saldzinot ar tradicionlo virzuli samazins par 15 25%. Virzua galv dakrt ir izveidotas iedobes, lai virzulis nesaskartos ar vrstiem, ja prtrkst sadales vrpstas piedzias zobsiksna. Divtaktu motoriem virzua galvas virsmas ir izliekta vai ar deflektoru.
30

Izliekta virzua galva ar deflektoru ir ar msdienu etrtaktu Otto motoriem ar tieo iesmidzinanu. Dzemotora virzua galvas virsmas izveidojums atkargs no degmaisjuma sagatavoanas veida un degkameru konstrukcijas. odien augsti forstiem motoriem var saskatt kopjas tendences: tiek samazints attlums no virzua galvas virsas ldz pirksta asij, tas tiek darts, lai samazintu virzua pirksta diametrus, samazina gredzenu augstuma un virzua vadvirsmu. Virzulim ir vairki uzdevumi: ieskt Otto motoram degmaisjumu vai gaisu, dzemotoram, saspiest gaisu (darba gjiena laik uz virzuli darbojas 170 kN spks) un izvadt sadegus gzes no cilindra. Benznmotoru virzuu virsmas konfigurcija oti atiras un ir atkarga no firmu tradcijas degkameru projektan. Msdiens ir tendence dau degkameras izveidot virzul, ldz ar to virzua virsm izveido ne visai dziu, laidenu iedobumu. Ir iespjami ar iedobumi vrstu galvm. Benznmotoru virzuu galvas virsmu veidi attloti 3.9. attl. Virsmas biezums virzua galv tomr nav mazks par 5 mm. Dzius iedobumus neveido, jo tas palielintu virzua masu.

3.9. att. Benznmotoru virzuu virsmu veidi: a plakana; b ar daju degkameras izveidojumu virzul; c virzua galvas vienkrie iedobumi; d saretas un kombintas formas iedobumi; e iedobumi vrstu galvm

31

Dzemotoru virzuu galvas virsmas var bt ar specifisku formu atkarb no darba procesa.

3.10. att. Dzemotoru virzuu galvas virsmu veidi viegliem automobiiem: a, b, c virpukameras; d, e priekkameras.

3.2.3. Virzua gredzeni Virzua gredzeni ir kompresijas un eas. Kompresijas gredzeni noblv virsmu starp virzuli un cilindru ldz ar to tiek novrsta gzu noplde no degkameras uz karteri. Gredzeni ar veic siltuma novadanu no virzua uz cilindra sienm. Kompresijas gredzeni tiek ievietoti virzua blvtjdaas augjs rievs. Kompresijas gredzenus izgatavo no uguna, lai gan ir ar motori, kuros pielieto trauda gredzenus. Virzua gredzena diametrs brv stvokl ir lielks nek cilindra diametrs. Gredzeniem ir prlumi (atslgas), kuru konfigurcijas var bt taisnas, slpas vai pakpjveida. s atslgas, ja ir vairki ie gredzeni, tiek nobdtas, lai nesakristu un nenotiktu gzu noplde uz karteri. Kompresijas gredzenu skaits ir atkargs: no kompresijas pakpes un klovrpstas grieans frekvences. Otto motoriem ir 2 4, dzemotoriem 3 6 gredzeni. Augjo gredzenu lai samazintu izdilumu (berzi) elektroltiski hrom 0.10 0.15 mm dzium. Prjos gredzenus alvo, lai labk piestrdtos cilindram. Eas gredzeni no cilindru sienm noem lieko eu, virzulim prvietojoties uz ZMP. Ea, nokstot sadeganas kamer, rada piedegumus un palielins eas patri. Virzulim ir viens vai divi eas gredzeni, kas novietoti zem kompresijas gredzeniem.
32

Eas gredzenus izgatavo no uguna vai trauda. uguna eas gredzenam ir ldz 10 spraugu eas novadanai virzua rievas iekpus. Lai eas gredzens labk piespiestos cilindram, motoros pielieto virzua riev ievietotu trauda spirlatsperi (ekspanderu).

3.11. att. Gredzenu konstrukcijas: a e - kompresijas gredzenu konstrukcijas; f i - eas gredzenu konstrukcijas

Trauda gredzeni parasti ir izveidoti no diviem diskiem, kurus piespie divfunkciju kombintais ekspanders (sk. 3.12. att.), kas piespie gan radili, gan aksili. etrelementu ir atsevii aksilie un radilie piespiedji (ekspanderi). Krbveida uguna gredzeni vairk ir eas vadoie; eas nomjgredzeni ir ie kombintie etrelementu gredzeni.

3.12. att. Divfunkcionlie ekspanderi.

Divfunkcionlie ekspanderi ir dadas konstrukcijas. To uzdevums ir noturt diskus virzua riev noteikt attlum un piespiest cilindra virsmai. Izgatavoti tie ir no (15 20% Cr, 5 10% Ni) trauda kalibrtas lentas, kura izgatavoanas proces iegst atsperes pabas, kuras nezaud ekspluatcij.

33

Dau konstrukciju ekspanderi nodroina papildu spiedienu diskiem uz virzua rievas sieniu, kas uzlabo eas noemanu no cilindra virsmas. 3.2.4. Virzua pirksti Virzua pirksts savieno arnrveid virzuli ar klani un ir svarga motora detaa, jo prvada slodzi no virzua uz klani. Pirksts parasti ir pr ar mkstiem materiliem alumniju (virzulis) un bronzu (klaa augj bukse). Saistb ar to pirksta darba virsmai jbt cietai, bet sakar ar to triecienslodzm, kas rodas darba proces, serdenis ir mksts. Pirksts izgatavots dobs, kura rjo virskrtu ldz 1.5 mm dzium cement vai rda ar augstfrekvences strvu. K materilu izmanto mazogleka traudu, kas lets ar nieli un hromu. Lai samazintu berzi pirksta rjo virsmu slp un pul. Motora darbbas laik pirksts saem lieces deformcijas, kas veicina pirksta ovlas formas veidoanos. Td msdienu augsti forstos motoros ir tendence palielint pirksta sieniu biezumu un samazint garumu. Palielinot pirksta izturbu un palielinot sieniu biezumu, palielina masas pieaugumu un inerces slodzi uz prjm motora detam (klanis, klovrpsta utt.). Td biei pielieto pirkstus ar necilindriskiem urbumiem ar rsgriezumu pieaugumu centr jeb koniski urbumi. Tas gan sadrdzina izgatavoanu.

3.13. att. Virzua pirkstu tipi: a pirksts ar cilindrisku urbumu plnm sienim vidji forstiem motoriem; b sais pirksts ar biezm sienim augsti forstiem motoriem; c viendas pretestbas pirksts ar konisku urbumu; d pirksts ar palielintu cietbu vidusrsgriezum, parasti izmanto pie nekustgas sas klani, cietais pirksts; e pirksts dzelim ar biezm sienim.

34

Dzemotoru pirksti ir lielka diametra un biezkm sienim, jo viiem ir juzem lielka slodze. Sieniu biezums ir 1.5 2.0 reizes biezks nek Otto motoriem. Pc pirksta nostiprinjuma veida virzul un klan izir cieo un peldoo pirkstu. Visvairk pielieto peldoos pirkstus (sk. 3.14. att.).

3.14. att. Peldo pirksta konstrukcija: 1 virzua pirksts; 2 virzua pieljumi; 3 fiksanas gredzeni (sprostgredzeni)

Peldoie pirksti, iesilu motor, var pagriezties virzua urbumos un klaa augjs galvas bronzas ieliktn. Pirksta aksilo prvietoanos ieliktn fiks ar atspergiem sprostgredzeniem, kurus ievieto virzua pieljuma rievs. Cieo pirkstu (sk. 3.13. att. d) iepres klaa augj galv, kuru jsakars ldz 240 C. aj gadjum klaa galv pirksts negrieas, bet grieas tikai virzua pieljuma urbumos. aj konstrukcij nav nepiecieami sprostgredzeni un bronzas bukse klaa augj galv. Daudzos motoros virzua pirksta asi novirza 1.5 ... 1.6 mm no virzua ass pa labi, samazinot normlo spku, virzua svrstanos un troksni, virzulim atrodoties AMP. 3.2.5. Klanis Klanis savieno virzuli ar klovrpstu un prvada uz to gzu spiediena spku. Uz klani darbojas abpusji mainga dinamisk slodze, kas rada stiepes, spiedes un lieces deformciju. Klani izgatavo no ogleka vai let trauda, hromniea, hrommolibdena trauda ar ogleka saturu 0,30 0,45%, ko pie mehnisks apstrdes normaliz. Klaa ktu izgatavo dubult-T profila veid. Dzemotoriem profila

35

rsgriezums ir palielints. Motoriem, kur virzua pirksts tiek eots no apakjs klaa galvas kt ir izveidots garenisks kanls 5 (sk. 3.15. att.).

3.15. att. Klaa konstrukcija: 1 klaa augj galva; 2 klaa kts; 3 klaa apakj galva; 4 klaa apakjs galvas vks; 5 eas kanls; 6 bukse.

Klanis sastv no augjs galvas 1 (sk. 3.15. att.), kta 2, apakjas galvas 3, kura ir dalta un apakjs daas vka 4 un aj da iemont klaa sldgultni. Klaa vku klanim piestiprina ar skrvm, kuras izgatavotas no let trauda ar ogleka saturu 0,3 %. Daljuma plakne ir perpendikulra klaa garenasij. Motoros ar peldoo virzua pirkstu iepres buksi, msdienu konstrukcijs trauda bronzas 1 1.5 mm biezm sienim, retk izmanto plnsieniu bronzas buksi 1.0 mm biezu.

3.15. att. Virzua pirksta stiprinjums klaa galv: a nekustgi; b kustgi ar buksi; c kustgi bez bukses.

36

Ja pirksts tiek nekustgi iestiprints, tad uzsple ir 0,02 0,04 mm. Ir pielietoti ar peldoie pirksti bez bukses, tas dod iespju izgatavot vieglku klani, bet remontt ir grtk. Klaa skrves rpgi apstrd, slp pc rj diametra, vtne msdiens netiek uzgriezta, bet uzvalcta ar speciliem valcanas rulliem, ldz ar to dai vtnei ir 20 30% lielka izturba, jo skrvm ir juzem liela dinamisk slodze. Uzgriei skrvm ir lielki, un lielku atbalstvirsmu uzgrieus pret atskrvanos nodroina berzes spki, kas darbojas vtns un atbalstvirsm. Msdienu motoros nekdas eltapas netiek pielietotas. Pastv dadi varianti, k piestiprina apakjo vku, pc skrvju cilindriskm centranas joslm, kur skrves fiksjas klan ar gludu su un nelielu uzspli. Lielko tiesu vieglajos automobios izmanto taisnos plakanos savienojumus (sk. 3.15. att.). Spkratos, kuros nepiecieams izvilkt virzuli kop ar klani, daljuma plakne ir izveidota 30, 45 vai 60 le un klaa vks var bt fiksts ar trsstrveida vai taisnstrveida izciiem vai tapim, kas ar atslogo klaa skrves no cirpes spriegumiem un ir preczs centrjums (sk. 3.17. att.).

3.17. att. Klaa galvas (apakj): a, d trsstrveida; b, e taisnstrveida; c palielints klaa rdzes diametrs pret virzuli.

37

Daos motoros izmanto t sauktos lauztos klaus, kur virsmu veido smalks lzums (sk. 3.18. att.). aj gadjum ir nodrointa idela aploce apakj galv ar precizitti 0,001 0,002 mm, bez specilas centranas.

3.18. att. Klanis ar apakjo lauzto vka sadaljumu.

Klanis ir viena no preczkajm detam, galvenais ir augjs un apakjs galvas paralelitte. Uz 100 mm garuma neparalitte > 0,02 0,03 mm. Klaa gultnis samazina berzi un klovrpstas klaa rdzes dilanu. Klaa sldgultnis ievietots klaa apakjs galvas ligzd. Ielikti izgatavoti no trauda lentas un iekpus prklti ar antifrikcijas materilu krtiu, kas samazina berzi un dilanu. s antifrikcijas krtias var bt no 2 ldz 4 biezum 0,25 0,50 mm. Trauda lentas biezums ir 0,9 mm. Ieliktus klaa galv fiks ar izciiem, kuri ieiet gultu ligzdas dobumos. Ielikta antifrikcijas materila sastvs atkargs no slodzes, kdu uzem gultnis. Otto motoriem antifrikcijas materil izmanto 20 % alumnija un 80 % alvas, bet dzemotoriem, kur ir lielkas slodzes, izmanto svina alvas bronzas materilus. Ieliktu iekpus izveido eas sadales un dzesanas rievas. Ja virzua pirkstam ar spiedienu padod eu, augjam ieliktnim ir urbums eas padevei klaa kt (sk. 3.19. att.).

38

3.19. att. Eoanas urbums klaa kt.

Klaa sldgultu antifrikcijas materili ir ar mazu berzes koeficientu, mehniski noturgi un augstu kuanas temperatru, no 250 400 C. Msdienu vieglo automobiu motoros pielieto plnsieniu ieliktus 1,0 2,5 mm biezum. Jo plnks ieliktnis, jo labk tas gu ligzd, labka siltuma novadana, mazka atstarpe un lielks resurss. Parasti motorbv ieliktu biezumu izmanto pamatgultos 1,8 2,0 mm un klaa gultos 1,4 1,5 mm.

3.20. att. Sldgultnis: 1 trauda pamatne; 2 0,3 0,5 mm svina-bronzas ar alumniju-alvu; 3 1,2 m niea joslia; 4 10 30 m svina, alvas, vara sakausjuma; 5 fikscijas atslga.

3.2.6. Klovrpsta un pamatgulti Klovrpstu izgatavo no ogleka trauda vai let trauda vai ar atlej no augstvrtga uguna. Klovrpsta pakauta vrpes un lieces deformcijm, jo ar klau paldzbu saem spku no virzuiem un prveido to griezes moment, kuru prvada uz transmisiju un darbina dadus motora mehnismus. Klovrpsta atbalsts un grieas pamatgultos, pie klaa rdzm piestiprina klaus.

39

Klovrpstas

klau

un

pamatgultu

rdzes

tiek

nordtas

ar

augstfrekvences strvu 3 5 mm dzium un pc tam noslptas. Klovrpstai ir das sastvdaas: pamatgultu rdzes 1 (sk. 3.21. att.), klau rdzes 3, kuras savienotas ar klovrpstas vaigiem 2 un veido klovrpstas klous. Prejas no vaigiem uz rdzm izveido ar rdiusu 0,06...0,08 no rdzes diametra, ldz ar to novrsta koncentrto spriegumu raans. Klovrpstas vaigi lielko tiesu ir ovli.

3.21. att. etrcilindru motora klovrpsta: 1 pamatgultu rdze; 2 klovrpstas vaigs; 3 klaa gultu rdze; 4 pretsvari.

Klovrpstas vaigos un rdzs izurbj urbumus eas novadanai no pamatgultiem uz klaa gultiem. Jaunko konstrukciju modeos var bt, ka pievada tikai daiem ne visiem pamatgultiem. Centrbdzes spkus ldzsvaro pretsvari (sk. 3.21. att. 4), tos izgatavo ar klovrpstas vaigiem. Klovrpstas aizmugur ir atloks, pie kura piestiprina spararatu. Klovrpstas priekgal nostiprina lskriemeli, zobsiksnas skriemeli, ratu vai sadales zobratu atkarb no motora piedzias mehnisma konstrukcijas. Dadiem motoriem klovrpstas priekgal novieto skriemeli (svrstbu slptju) inerces spka ldzsvaroanai. Klovrpstas forma ir atkarga no motoru taktbas, cilindru novietojuma veida un to skaita, darba taktu secbas, pamatgultu skaita (sk. 3.21. att.) un

40

rdu izmriem. Pc izgatavoanas klovrpstu kop ar spararatu statiski un dinamiski ldzsvaro. Pamatgultus vairkcilindru motoros izmanto sldgultus, tie ir plnsieniu ielikti ar tdu pau 2 4 krtiu skaitu antifrikcijas materilam. Pamatgultu konstrukcijas var bt garki un biezka ir krtia atkarb no konstrukcijas var bt ar atmalte.

3.22. att. Eas kanlu izveidojums klovrpst: 1 eas padeve uz klaa rdzi no pamatgulta; 2 papildus eas attranas dobums; 3 eas kanls klaa rdzei; 4 eas kanls uz pamatgulta rdzi.

3.23. att. Pamatgultu konstrukcija ar aksils prvietoans fiksciju: a ar gredzeniem; b ar atmalti ieliktnim un gredzeniem.

41

Jaunko konstrukciju motoros eas rievas ne visos ieliktos ir izveidotas. Gulta ieliktni ievieto rssienas ligzd, otra daa pamatgulta vk jeb kopj pamatgultu vk. Msdiens atkarb no konstrukciju veida sastopami varianti ar dadiem vku ieliktos izveidotiem risinjumiem. Var no viena pamatgulta eot ar divus klaa gultus. Vai vienu gultu ieliktni ievieto blokkartera rssienas ligzd, bet otru atkarb no motora konstruktv izveidojuma vai nu atsevii vk, vai savienotjvk, kas izveidots visiem pamatgultiem k viena detaa, t palielinot motora stingrbu. Lai novrstu klovrpstas aksilo prvietoanos, sldgultos lieto dadus pamienus: 1. Vecko konstrukciju motoros izmantoja pirmajam pamatgultnim abs puss uzstdtas divas trauda atbalstplksnes, kuru virsma prklta ar antifrikcijas materilu. 2. Aksilo kustbu uzem etri bronzas pusgredzeni, kurus uzstda vai nu uz vidus pamatgulta jeb pdj pie spararata. 3. Aksilai fiksanai var izmantot ar vidj vai pdj pamatgulta ieliktus, kuriem ir atmales. Pdjo pamienu, pielieto diezgan plai.

3.24. att. Atloku gultnis: 1 vrpstas rdze; 2 vaigi; 3 ieliktnis; 4 atbalsts.

42

3.25. att. Atbalstgulta shma ar pusgredzeniem: a, b, c pusgredzenu pris, no kuriem viens ir ar fiksjoo atmali; d parasts pusgredzens; e divu pusgredzenu pru uzstdana; f divu parastu pusgredzenu uzstdana; 1 klovrpstas rdze; 2 vaigs; 3 pusgredzens; 4 ieliktnis; 5 bloka balsts.

3.2.8. Spararats Spararatu parasti atlej no uguna un ar skrvm piestiprina klovrpstai. Spararatam uzpres zobvainagu, kuru izmanto motora darbinanai ar starteri. Jaunko konstrukciju motoros izmanto divmasu spararatus (sk. 3.26., 3.27. att.). Spararats darba takt uzkrj kintisko eneriju un palgtakts nodroina, lai virzui prvietojoties vieglk prvartu maias punktus.

3.26. att. Klovrpstas frekvence: a ar vienmasas spararatu; b ar divmasu spararatu.

43

3.27. att. Divmasu spararats: 1 pirm masa; 2 otr masa; 3,4 vidusdaa.

Msdiens konstruktori veido jau spararatus, kas vartu veikt grieans frekvences svrstbu slpanu, kas rodas motors transmisija sistm. Tpc izveidoja divmasu spararatu. Tomr ldzs rotcijas svrstbm rodas ar aksils un izliecos svrstbas no sajga darbbas un td ir izveidoti ar elastgi (lokani) spararati. 3.2.9. Motora ldzsvaroana Motoriem darbojoties uz kloa klaa mehnisma detam, darbojas gan gzes spiediena spks, berzes spks, rjs pretestbas spks, k ar rotcij esos masas spki, klaa rdu, klovrpstas vaigu centrbdzes spki Pc un turp atpaka kustb, t.i., osciljos masas inerces spki Pj. Osciljoo masu veido virzuu, virzuu gredzenu inerces spki. os inerces spkus Pj iedala pirmjos inerces spkos Pj1, kuru maias periods atbilst klovrpstas vienam apgriezienam, un otrjos inerces spkos Pj2, kuru maias periods ir klovrpstas pusapgrieziens. Vairkcilindru motoros bez iem spkiem neldzsvaroti var bt ar to radtie momenti, kas papildus noslogo pamatgultus un klovrpstu. Periodiski maingie spki rada mehnisma
44

svrstbas motors vibr, savienojumi kst vagi. nedaudz vibrcijas samazint paldz specilas konstrukcijas motora balsti (idruma demferi), sk. 3.28. attlu. Tiek plai izmantoti gumijas balsti (sk. 3.29. att.) un jaunks konstrukcijas elektroniskie (elektromagntiskie) balsti, hidrobalsti.

3.28. att. Hidrauliskais motora balsts: 1 tukvidus gumijas balsts; 2, 3 atbalstloki; 4 fiksators; 5 hidrauliskais idrums; 6 diafragma; 7 droseles urbums; 8, 9 apakj un augjs kameras.

Diafragma 6 (sk. 3.28. att.) ar droseles urbumu 7 sadala hidraulisko balstu divs kamers 8 un 9, kurs ir hidrauliskais idrums. Pie motora svrstbas idrums prplst no vienas kameras otr. Motora nostiprinjumam spkratu nodroina elastgu pievienojumu rmim. Balsti uzem ar garenvirziena bdes spku pie bremzanas vai patrinot kustbu. Pie motoru raoanas cenas os spkus un momentus novrst, ldzsvarojot klovrpstu, spararatu, saskaojot virzuu un klau masas. Bet vienalga ne visi spki un momenti var bt ldzsvaroti. Liela nozme ir motora konstrukcijai kds ir cilindru izvietojums un skaits.

45

3.29. att. Gumijas balsti: 1 rmja rssija; 2 gumijas paliktnis; 3 pamatnes balsts; 4 atspere; 5 gumijas atbalstbuferis; 6 motora balstkronteins. 3.1. tabula Vieglo automobiu neldzsvarotie spki un momenti

1 tiek ldzsvaroti izvloties preczu pretsvaru masu apakjo klaa galvu masai; 2 tiek ldzsvaroti ar papildus ldzsvaroanas vrpstas paldzbu, kas rot ar tdu pat frekvenci k klovrpsta; 3 var bt ldzsvaroti ar specilm ldzsvaroanas vrpstm, kas rot divreiz trk; 4 parasti atstj neldzsvarotu sakar ar nelielo ts vrtbu; * - tikai daiem motoriem, galvenokrt ar lielu darba tilpumu.

Analizjot o tabulu, dai spki netiek ldzsvaroti un tiek prnesti uz balstiem un tlk uz virsbvi. Td gadjum motors skaits daji ldzsvarots. Lai motors btu pilngi ldzsvarots ar jebkuru cilindru skaitu un klau novietojumu shmu, nepiecieams pielietot ldzsvaroanas mehnismu, ldzsvaroanas vrpstas. os pamienus ne vienmr pielieto to drdzbas d.

46

3.30. att. Motor darbojoies spki un momenti, kas iedarbojas uz motora balstiem un virsbvi: A masas centrs; Pj inerces spki no turp atpaka kustom masm; Mj inerces spku moments, kas cenas griezt motoru apkrt masas centram; Mgr griezes moments; Mapg motora apgzj moments; P1, P2, P3 motora balstu reakcijas spki.

3.31. att. Rindas etrcilindru motora ldzsvaroanas vrpstu izvietojums: 1 ldzsvaroanas vrpstas.

Divcilindru motoros vienmr lieto ldzsvaroanas vrpstu. Motoru uzskata par ldzsvarotu, ja spki un momenti, kas darbojas motor pc virziena un lieluma ir nemaingi. etrcilindru un secilindru rindas motoros, k ar secilindru V-veida motoros centrbdzes Pc un pirmjie inerces spki Pj1 un to momenti savstarpji ldzsvarojas, bet V-veida astocilindru ar otrjie inerces spki un to momenti.

47

4. Gzu sadales mehnisms

4.1. Mehnismu tipi un darbbas principi Gzu sadales mehnisms savlaicgi ievada motora cilindros degmaisjumu vai gaisu un izvada no tiem sadegus gzes. Atkarb no vrstu novietojuma ir gzes sadales mehnismi ar apakjiem vrstiem (apakvrsti), kas novietoti blokkarter (sk. 4.1. att.). Apakvrstu konstrukcijas izmantoja vecku gadu spkratu konstrukcijs, jo degkamera ir izstieptas formas, veidojas detoncija un sliktks cilindru pildjums. Galvens sastvdaas im mehnismam ir vrsts 2, sadales vrpsta 1, vrstu atspere 3, bdtjs 4, vadkla, vrstu ligzda, sadales vrpstas zobrats.

4.1. att. Apakvrstu gzes sadales mehnisms: 1 sadales vrpsta, 2 vrsts; 3 atspere; 4 bdtjs.

Msdienu motoros da tipa mehnismus vairs neizmanto. o mehnismu apzmjums ir SV (no angu valodas site walves). Palaik izmanto augvrstu gzu sadales mehnismus, kuri novietoti cilindru galv. ie mehnismi dals pc sadales vrpstas novietojuma (sk. 4.2. att.). Gzu sadales vrpstai izciu skaits ir viends ar vrstu skaitu un izciu novietojums atbilst cilindru darbbas secbai un gzu sadales fzm. Sadales vrpsta grieas divas reizes lnk nek klovrpsta. Sadales vrpsta, motoros,
48

kuru klovrpstas grieans frekvence neprsniedz 5000 5200 min-1, pielieto augvrstu sadales mehnismus ar sadales vrpstas apakjo novietojumu (angliski over head walves) un apzm OHV (sk. 4.2. att. d).

4.2. att. Gzu sadales mehnismi ar augjo sadales vrpstas novietojumu: a, b, c, e sadales vrpsta novietota cilindru galvas aug; d sadales vrpsta novietota cilindru blok; 1 sadales vrpsta ar izcilni; 2 bdtjs; 3 bdstienis; 4 svira; 5 atspere (vrsta); 6 vrsts

eit bez jau mintm apakvrstu detam papildus ir bdstiei un divplecu sviras. Sadales vrpstai grieoties, ts izcilnis pace bdtju, kas iedarbojas uz bdstieni. Bdstienis iedarbojas uz divplecu sviru, kura pagrieas ap asi un nospie vrstu uz leju. Kad izcia iedarbba izbeidzas, detaas atgrieas izejas pozcij atspere aizver vrstu. Ja grieans ir lielka bdtj, bdstien, divplecu svir veidojas inerces spks, kas izjauc sadales fzes un pasliktina cilindra pildjumu un atgzu izvadanu no cilindra td pie frekvences, kur klovrpstas grieans frekvences virs 5000 min-1, pielieto augjo sadales vrpstas novietojumu. Augvrstu gzu sadales mehnismu ar sadales vrpstas augjo novietojumu sauc par OHC (no angu valodas overhend camshaft). Gzu sadales vrpstas izcii 1 (sk. 4.2.att.) tiei iedarbojas uz svirm. Nav nepiecieams bdtjs un bdstienis, un inerces spku iedarbba ir mazka pie

49

vrstu atvrans un aizvrans. da konstrukcija tiek izmantota pie augstk mints frekvences. eit ar vrstu izvietojumu var veikt t, lai tiek uzlabota degkameras forma un vrstu ligzdu dzesana. Sadales vrpstu no klovrpstas piedzen ar zobsiksnu vai des prvadu. Sadales vrpstas izcilnis var iedarboties uz vienplecu sviras vidjo dau (sk. 4.2. att. a), vai ar var darboties uz vrstu ar regulanas paplksnes un bdtja starpniecbu. ds risinjums samazina vl vairk inerces ietekmi uz mehnismu. Augvrstu gzu sadales mehnismu ar divm sadales vrpstm dv par DOHC (no angu valodas double overhead camshaft), (sk. 4.2. att. c). ajos trrites motoros vrsti tiek piedzti dalti no vienas vrpstas iepldes, no otras izpldes. Piedzia notiek ar kopju di vai zobsiksnu no klovrpstas. Vl var bt konstrukcija, kur sadales vrpsta novietota cilindru galv (sk. 4.2. att. e) CIH (no angu valodas camshaft in head). Vrstus prvieto ar bdtju un vairkplecu svirm. 4.2. Gzu sadales mehnisma detaas

4.3. att. Vrstu mehnisms: 1 vrstu ligzda, 2 - vrsts, 3 vadkla, 4 vrstu atspere, 5 blvslgs, 6 pusloci, 7 atbalstpaplksne.
50

Vrsti ir pakauti augstu temperatru, dilanas un gzu izraists korozijas iedarbbai. Vrsti nosldz un atver cilindru iepldes un izpldes kanlus. Vrsti var bt izveidoti no viena materila, vai ar divdagi. Vrsts sastv no galvas un kta. Izpldes vrsta galva sakarst ldz 900 C augstai temperatrai, bet iepldes vrsts ldz 400 C temperatrai.

4.4. att. Vrstu konstrukcijas: a vienkrs vrsts; b bimetla; c izpldes vrsts ar pildjumu; d izpldes vrsts ar uzkausjumu; 1 vrsta slgvirsma; 2 vrsta galva; 3 vrsta kts; 4 kta izvirpojums; 5 vrstu savienojums; 6 ntrija pildjums; 7 dobums galv pildjumam; 8 .uzkausjuma slnis.

Izpldes vrsti tiek izgatavoti no karstumizturga silhroma trauda vai hromniea let trauda (sk. 4.4. att.). Dakrt vrsta ktu izgatavo no hromniea molibdna trauda, bet galvu no karstumizturga trauda. Pc tam galvu sametina ar ktu (sk. 4.4. att. b). Vrsta galvu izgatavo un noslp ar konisku slgvirsmu, kuru pieslp vrstu ligzdai. Slgvirsmu izveido 45 le, retos gadjumos 30 le. Vrsta galvas un kta prejas ir lzenas, lai mazintu hidraulisko pretestbu ieplstoam degmaisjumam. Iepldes vrsta galvas dzesanai izveido kta urbumu, kur iepilda ntriju (sk. 4.4. att. c). Ntrijs sakarstot izkst, uzem siltumu un idr stvokl prvietojas vrsta kt, prnes siltumu no vrsta galvas uz ktu.

51

Vrsta kt izveidota koncentriska viena vai vairkas rievas atsperes stiprinanai ar puslociiem (sk. 4.4. att. 4). Vrstu vadklu (sk. 4.3. att. 3) iepres blokkarter vai cilindru galvas urbumos, un ts uzdevums ir vadt vrsta kta kustbu. Vadklu izgatavo no uguna vai metlkeramikas, vai ar bronzas. Vrstu ligzdas izgatavo no trauda, karstumizturgas vai specilas bronzas, uguna un iepres blokkarter vai cilindru galvas urbumos ar uzspli. Vrstu ligzda veido atbalstu vrstu galvai. Uz iepldes vrstu ktiem ir aizsargblvslga cepurte eas atturanai, lai ea nenoktu degkamer. Vrstu atstarpei jnodroina vrstu blva iesans ligzd un jnodroina izpldes vrsta slgtu pozciju iepldes takts laik. Vrsta atsperes izmriem un formai jnodroina, lai darba laik atspere nevibrtu. Vrsta atspere izgatavota no specila let trauda. Pret koroziju atsperes apstrd ar alvu, kadmija krtiu. Lai novrstu atsperes rezonanses vibrcijas, vijuma soli vien atsperes gal izveido mazku, un uzstda divas pretju virzienu vijuma atsperes. Ja viena atspere salst, otra atspere neauj vrstam iesldt cilindr. Atsperes viens gals atbalsts pret cilindra galvas virsmu, bet otrs pret atbalstvti, ko uz vrsta kta nostiprina ar diviem koniskiem puslokiem, kuri tiek ielti vrsta kta izvirpojum. Daiem motoriem atspere tiek nostiprinta ar diviem atbalstvjiem un ie koniskie atbalstvji, vrstam prvietojoties, dod iespju apgriezties ap savu garenasi, samazinot ligzdas vadklas, vrstu kta nodilumu. Veckas konstrukcijas izpldes vrstam ir specils pagriezes mehnisms. Vrstu atspere balsts pret paplksni 4 (sk. 4.5. att.). Paplksnes spiediens prnes uz diskatsperi 5, kuras iekj mala atbalsts pret korpusu 7, kad vrstu atver, spiediens palielins uz diskatsperi un atspere sk balstties uz lodtm. Lodtm prvietojoties rievs, pagrie vrstu atsperes un vrstus, lodu atsperes saspie, bet, vrstam aizveroties, atsperte atgrie lodtes iepriekj pozcij.

52

4.5. att. Vrsta pagriezes mehnisms: 1 vrsts; 2 vadkla; 3 atspere; 4 paplksne; 5 diskatspere; 6 lodtes; 7 korpuss; 8 korpusa rieva; 9 atsperte.

Apskatot pielietoto vrstu skaitu cilindr, var secint, ja ldz 80 gadiem pagju gadsimt uz vienu cilindru parasti izmantoja vienu iepldes un vienu izpldes vrstu. Tad 80 gadu vid notika preja uz daudzvrstu konstrukcijm trsvrstu (divi iepldes, viens izpldes) un etrvrstu (divi iepldes, divi izpldes). Msdiens tiek lietoti ar trs iepldes un divi izpldes vrsti. Tdas konstrukcijs ir sastopamas motoros ar divm sadales vrpstm. Trs vrstu konstrukcijs ir viena (augj) sadales vrpsta. Preja uz daudzvrstu sistmu bija nepiecieama, lai vartu iegt lielku motora litra jaudu. Ja astodesmito gadu motoram ar 1500 cm3 tilpumu un diviem vrstiem cilindr, vidji maksiml jauda bija 75 80 Zs (50 55 kW), tad ar 4 vrstu sistmu tas pats tilpums deva iespju sasniegt 100 Zs (76 kW). Tas ir pankts palielinot iepldes un izpldes kanlus, t.i., palielinot pildjuma koeficientu. K kopj tendence motoru konstrukcijs, ir tendence samazint vrsta kta diametru, it sevii daudzvrstu konstrukcijs. Ja agrk diametrs bija 8 9 mm, tad 10 11 mm, tad tagad vieglo automobiu motoros ir 5.5 7 mm.

53

4.2.2. Sadales vrpstas un gulti Daudzvrstu vrpsta kalpo vrstu savlaicgai atvranai un aizvranai stingri noteikt secb atbilstoi gzes sadales fzm un motora darbbas secbai. Sadales vrpstas grieans frekvence ir divas reizes mazka nek klovrpstai, jo darba cikla laik vrsti atveras vienreiz divos apgriezienos, ko veic klovrpsta. Vrstu atvrana tiek pankta ar izciu paldzbu, kas izveidoti uz vrpstas atbilstoi darba secbai. Izciu profils tiek veidots konkrtam motoram, via klovrpstas maksimlai grieans frekvencei. Sadales vrpstu ievieto sldgultos, kuros via balsts ar rdu paldzbu.

4.6. att. Sadales vrpsta: 1 gultu rdzes; 2 izcii.

Daos motoros no sadales vrpstas piedziu saem eas sknis, degvielas sknis. Atkarb no konstrukcijas, uz sadales vrpstas gala nostiprints sadales zobrats, rats vai zobsiksnas skriemelis. Sadales vrpstu izgatavo no oglektrauda vai uguna, pc tam virsmas termiski apstrdjot un slpjot gultu rdzes un izcius. Daos motoros ir izveidoti izcii atsevii no sadales vrpstas (salikts sadales vrpstas). Izcii izgatavoti no specila cieta sakausjuma, uzpresti uz vrpstas rievm no mkstka materila, bet s konstrukcijas nav atraduas plau pielietojumu. Ielikti (sldgulti ir trimetliski ielikti), kuriem atkarb no konstrukcijas ir eas pievadanas urbumi un eas sadales rievas. Motoros sadales vrpstai ir atbalstgulti, kas novr sadales vrpstas aksilo prvietoanos. Aksil prvietoans virs 0.4 0.5 mm izsauc klaudzienus un motoru troksni. Aksilai sadales vrpstas fiksanai ir dadi pamieni.
54

4.7. att. Sadales vrpstas aksils prvietoans fikscijas veidi: a ar vrpstas atloka atbalstu pret vku; b atbalsts iegremdts (OHV motori); c skava, kas ievietota vrpstas riev; d ar skavu un atloku uz vrpstas; e ar atbalsta vku un atloku; f ar rata galu un vrpstas atloku; g atbalsta vku, kas novietots starp diviem vrpstas atlokiem; h ar diviem atlokiem no vrpstas dadm pusm; 1 cilindra galva / cilindra bloks; 2 priekjais atbalsta vks jeb galva; 3 sadales vrpsta; 4 rats (skriemelis); 5 atbalsta gulta vks; 6 skava.

4.2.3. Bdtji, bdstiei, divplecu sviras, vienplecu sviras Bdtji ir tie saskarsm ar sadales vrpstas izcilni, un tie prvada kustbu uz mehnisma prjiem elementiem. Bdtjus izgatavo no trauda, t rj virsma tiek slpta un rdta. Pc konstruktv izveidojuma ir pazstami snes veida, cilindriskie un rullu tipa bdtji (sk. 4.8. att.). Lai bdtjs mazk diltu, rullu tipa bdtjiem ir mazka berze un vienmrgks nodilums, bet cilindriskiem bdtjiem apakgala virsma ir sfriska, tas dod iespju ar bdtjam griezties, jo bdtja garenass nobdta no izcia simetrijas ass, un uz kontakta virsmas rodas berzes moments, kas grie bdtju.

55

4.8. att. Bdtju konstrukcijas: a cilindriskais snes veida; b, c cilindriskais; d cilindriskais rullu; e sviras rullu; 1 eas urbumi; 2 regulanas paplksne

4.9. att. Rullu tipi vrstu mehnisms: a ar svirm; b ar apakjo sadales vrpstas novietojumu; 1 sadales vrpstas izcilnis; 2 rulltis; 3 svira; 4 hidrobdtjs.

Gzes sadales mehnismos ar augjo sadales vrpstas vai divu vrpstu novietojumu cilindriskais bdtjs iedarbojas no sadales vrpstas izcia uz vrsta ktu un veic kta atslogoanu no snspiediena. Bdtja augj da ir izveidota iedobe, kur ievietota trauda regulanas paplksne, vrstu atstarpes regulanai (sk. 4.10. att.). Motoros ar apakjo sadales vrpstas novietojumu blokkarter vrstus prvieto ar divplecu svirm, kuras nostiprintas ar balstu paldzbu cilindru galv uz kopjs ass.

56

4.10. att. Regulanas paplku novietojuma veidi: a regulanas paplksne augpus; b regulanas paplksne bdtja iekpus; 1 bdtjs; 2 paplksne.

4.11. att. Vrstu mehnisms OHV: 1 divplecu svira (tancta); 2 atbalstpaplksne; 3 uzgrieznis; 4 eas padeves urbums; 5 bdstienis; 6 liets bdstienis; 7 divplecu svira.

Divplecu sviras garkais gals iedarbojas uz vrstu, bet otrs skais ir saistts ar bdstieni, kas saem kustbu no sadales vrpstas izcia. is bdstienis tiek izgatavots no trauda vai duralumnija. Bdstiea sk gal ir regulanas skrves atstarpes regulanai. Vrstu mehnismos vienplecu sviras tiek izmantotas motoros ar augjo sadales vrpstas novietojumu (sk. 4.12. att.).

4.12. att. Sviras atbalsti: 1 svira; 2 atbalsts; 3 kontruzgrieznis; 4 bukse; 5 hidrokompensators.

57

Palaik plai tiek izmantoti hidrauliskie bdtji. Hidrauliskajam bdtjam no eoanas sistmas ar spiedienu pievada eu. ie bdtji var tikt uzstdti visu vrstu piedzias mehnismu konstrukcijs ar augjo un apakjo sadales vrpstas novietojumu.

4.13. Hidrobdtju konstrukcijas: a ar cilindrisko bdtju; b ar divplecu svirm; c svirm; d ar apakjo sadales vrpstas novietojumu; 1 sadales vrpsta; 2 pluners; 3 korpuss; 4 bukse; 5 lodvrsts; 6 drenas urbumss; 7 bdstienis.

4.14. att. Hidrokompensatoru darbba: a skumstvoklis ar atstarpi; b atstarpes nodroinana ar eas spiedienu un atsperi (lodu vrsts atvrts); c plunera vrsts aizvrts un hidrokompensators ir k ciets atbalsts, neliel plunera iegremdans eai izplstot no augstspiediena telpas un atgrieas izejas skumstvokl; 1 spiedtelpa; 2 augstspiediena telpa.

Jebkur hidrobdtj darbba ir balstta uz to, ka bdtja iekpus ir ea. ie hidrokompensatori automtiski ietur atstarpi vrstu pievad un nodroina beztrokainu, beztrieciena mehnisma darbbu. Priekrocba ir t, ka nav nepiecieama vrstu atstarpes regulana. Bet ie hidrobdtji oti jtgi uz eas kvalitti, jo pluners ir precza detaa ar mazm atstarpm. Pie nekvalitatvas eas hidrobdtji var ielties.
58

Hidrokompensatora darbba ir sekojoa. Ja nav pielikta rj slodze, tas nozm, kad izcilnis sadales vrpstai ar savu aizmugurjo dau ir kontakt ar bdtju (sk. 4.14. att. a), ea no eoanas sistmas pie atvrta lodvrsta aizpilda augstspiediena telpu, prvietojot pluneri un buksi, un nodroinot bezatstarpes veidoanos konkrtaj mehnism. Ldz ko izcilnis iedarbojas uz bdtju, rj spiedienslodze strauji palielina spiedienu. Zem plunera vrsts aizveras un bdtjs darbojas k ciets elements ar nemaingu garumu. Sakar ar to, ka ir atstarpe starp pluneri un buksi (5 8 mikroni), neliela daa eas izplst caur o atstarpi (sk. 4.14. att. c), bet bdtjs zem slodzes saspieas par 0.01 0.05 mm. Noejot no izcia no bdtja, atstarpe samazins, iekstot nkoai eas devai zem plunera.

4.13. att. Hidrobdtji: a ar cilindrisku galvu; b ar bdstieni; 1 korpuss; 2 bdtjs; 3 cilindrs (bukse); 4 atspere; 5 eas telpa; 6 eas kanls; 7 vrsta ietvere; 8 lodvrsts; 9 izcilnis; 10 bdstienis.

4.2.4. Sadales vrpstas piedzias mehnismi Ja sadales vrpstai ir apakjais novietojums, tad pielieto zobratu piedziu. Rotcijas kustbas prvadanai, ja asu attlumi ir lielki, lieto starpzobratus.

59

Sadales vrpstas, k ar augstspiediena ska vrpstas dzemotoros rotcijm jbt stingri saskaotm ar klovrpstas rotciju. Tpc montjot zobratus sazob mont pc noteiktm atzmm, kas stingri jievro.

4.15. att. Zobratu pievads: a Otto motoram; b dzemotoram.

Sadales vrpstas, kas novietotas cilindra galv visbiek pielieto des jeb zobsiksnas piedziu, jo starpasu attlumi ir lieli. des un zobsiksnas prvados uzstda spriegoanas ierces, kas kompens izdilumu un pagarinanos darba laik. Sadales vrpstas nevienmrgas grieans rezultt de vai zobsiksna svrsts. o svrstbu novranai uzstda slptjus.

4.16. att. des pievadu veidi: 1 rats; 2 piespiedjs; 3 spriegotjs; 4 sadales vrpstas zvaigznte; 5 slptajs; 6 slptja zvaigznte; 7 papildvrpstas zvaigznte; 8 ldzsvaroanas vrpstas zvaigznte.

60

4.17. att. Zobsiksnas pievadu veidi: 1 stienis ar virzuli; 2 pretvrsts; 3 eas padeves telpa; 4 augstspiediena telpa; 5 zemspiediena telpa.

4.18. att. Sadales vrpstas piedzias veidi: a zobrata; b rata; c zobsiksnas; 1 klovrpsta; 2 sadales vrpsta; 3 papildus agregtu piedzia; 4 gaisa kompresora; 5 degvielas sknis; 6 eas sknis; 7 spriegotjskriemelis; 9 spriegotjs.

4.3. Gzes sadales fzu diagramma Par gzu sadales fzm sauc vrstu atvrans un aizvrans momentus attiecb pret virzua maias punktiem, kas izteikti klovrpstas pagrieziena lea grdos. Motor iepldes vrsts atveras pirms AMP ar apsteidzi 5 25, tas nodroina iepldes kanla laicgu atvrumu iepldes takt, un palielins

61

atvruma laiks, ldz ar to uzlabojas cilindra pildjums ar degmaisjumu vai gaisu, jo inerces d gaiss vai degmaisjums turpina piepildt cilindru pc tam, kad virzulis prvietojas uz augu. ie atvrans periodi ir atkargi no motora klovrpstas grieans frekvences, kompresijas pakpes, litras, degvielas, u.c. nosacjumiem. Aizveras iepldes vrsts ar 35 75 nokavjumu, tas ir pc virzua nonkanas aiz ZMP. Vrstu diagrammas iedala simetrisks un asimetrisks (sk. 4.19. att.).

4.19. att. Gzu sadales fzu diagrammas: a simetrisk; b asimetrisk.

Izpldes vrsts atveras ar apsteidzi 40 80 pirms ZMP darba takts beigs, temperatra un spiediens pazemins un virzulim ir mazks pretspiediens. Izpldes vrsts aizveras pc AMP 5 45, jeb, t.i. izpldes vrsta aizvrans kavjums veicina sadeganas gzu izpldi inerces d un cilindra labku attranos. Zinmu laiku abi vrsti ir atvrt stvokl, ko sauc par vrstu prsedzi. Atgzes tomr neliel laukuma d neiekst iepldes kanl. Atgzes inerces d rada eekcijas efektu izpldes kanl un veicina svaig degmaisjuma vai gaisa iepldi, uzlabojot cilindru pildjumu. Turboptes motoram fzes nosaka ptes spiediens, ar vrstu prsedze ir lielka nek motoriem bez ptes.

62

4.4. Gzu sadales fu regulanas sistmas un vrstu pacluma augstuma regulana Tradicionlajs motoru konstrukcijs vrstu atvrans un aizvrans fazogramms bija izveidotas nemaingas fzes, kas nodroinja visos motora remos nemaingu vrstu atvrans augstumu. Tas deva iespju liela griezes momenta ieguvi sasniegt noteikt, ierobeot klovrpstas apgriezienu frekvences diapazon. Msdienu iekdedzes motori var bt aprkoti ar specilm gzu sadales fzu un vrstu pacluma un augstuma regulanas iercm. Sistms ar elektronisk vadbas bloka (EVB) paldzbu tiek izmaintas motora raksturlknes jauda, griezes moments, degvielas patri. EVB ar signlu paldzbu iedarbojas uz izpildmehnismiem, lai motors iegtu nepiecieams raksturlknes. das sistmas var bt izveidotas trs variantos: gzu sadales fu regulanai; vrstu pacluma augstuma regulanai; lai vienlaicgi regultu gzu sadales fzes un vrstu pacluma augstumu. Viena no pirmajm konstruktvi vienkrkajm iercm ir iepldes vrstu pakpjveida fzu regulana. eit fzu izmaia notiek pagrieot sadales vrpstu. Apskatsim vienu du konstrukciju, kur gzu sadales fzes tiek izmaintas 2 fikstos stvokos (sk. 4.20. att.). Vrpstas pagrieanu veic ar iekjs sazobes skrves pri, kas saista dzenoo rata zvaigznti 2 ar vrpstu. Leisk vrpstas stvoka izmaia notiek prvietojoties dztam zobratam 3 pa izciu vrpstas rievm 9, kas notiek atspiedjatsperes 4 un eas spiediena rezultt. Eas spiedienu pievada pa eas kanlu 7 telp 10. Vadba tiek nodrointa ar EVB paldzbu un izpildtja solenoda 12, kur prvieto pluneri 13. Pie minimlas vrstu prsedzes (solenods ir ievilkts), kas atbilst vadbas plunera galjam kreisajam stvoklim, caurpldes (drenas) urbums 11 ir atvrts un ea, kas plst uz regulanas mezglu no motora eoanas sistmas pa urbumu 7, tiek izvadta caur to atloka telp 14 un pc tam aizplst uz karteri.
63

Dztais zobrats 3 ar atsperi 4 tiek prvietots kreisaj gala stvokl, veicot attiecgi leisko vrpstas pagrieanu pret dzenoo zvaigznti. Maksimlo vrstu prsedzei atbilst prvietoana dzt zobrata 3 galj lab stvokl. Pie tam, kad solenods ir maksimli izbdts, vadbas pluneris 13 prvietojas pa labi ldz pilngi nosedz drenas urbumu 11, k rezultt eas spiediens iedarbosies uz dzto zobratu 3 un, prvarot atsperes 4 spku, prvietos to pa iekjm spirlveida vrpstas rievm malj labaj pozcij. Visa t rezultt notiks izciu vrpstas pagrieana, nodroinot maksimlo iepldes vrstu atvranas apsteidzes lei.

4.20. att. Vrstu atvranas regulanas pakpjveida mehnisms iepldes vrstiem, izmainot vrstu prsedzi: a kopskats; b minimla vrstu prsedze; c maksimla vrstu prsedze; 1 rullu de; 2 dzeno rata zvaigznte; 3 dztais zobrats; 4 atspiedjatspere; 5 sadales vrpstas balsts; 6 sadales izciu vrpsta; 7 urbums, pa kuru pievada eu no eoanas sistmas; 8 eas pievadkanls; 9 izciu vrpstas bukse ar taisnvirziena rievm; 10 eas spiediena telpa; 11 drenas urbums; 12 izpildsolenods; 13 vadbas pluneri; 14 atloks; 15 vrstu prsedze; 16 izpldes fzes ilgums; 17 iepldes fzes ilgums.

64

Motora raksturlku izmaias vairk var veikt ar bezpakpju neprtrauktu iepldes vrstu fzu regulanu. o pamienu pielieto daudzas firmas dadu konstrukciju veid. Neprtraukt gzu sadales fzu regulanas ierces shma ir redzama 4.21. attl. T ir hidromehnisk gzu sadales fzu izmaias ierce iepldes vrstiem.

4.21. att. Hidromehnisk iepldes vrstu sadales fzu regulanas shma: a maksiml vrstu prsedze; b miniml prsedze; 1 izciu sadales vrpsta izpldes vrstiem; 2 rullu de iepldes vrstu piedziai; 3 zvaigzntes iepldes sadales vrpstai; 4 hidrauliskais spriegotjs; 5 spriegotja vadkla.

Sadales vrpsta 1, kas vada izpldes vrstu atvranos, tiek piedzta ar divrindu rullu di no klovrpstas. Tlk rotciju ar des prvadu 2 prvada uz rata zvaigznti 3, kas vada iepldes vrstus. des abi posmi tiek nostiepti ar hidraulisko spriegotju 4, kas prvietojas nekustg vadkl 5. T rezultt izmains savstarpjais leiskais stvoklis starp iepldes un izpldes vrpstu. Ldzga ir hidrodinamisk sistma (sk. 4.22. att.). eit izpildmehnisms ir novietots iepldes vrstu sadales vrpstas gal, kas tiek piedzta no rata zvaigzntes izpldes sadales vrpstai. Rotors 3 ar lpstim nekustgi nostiprints uz iepldes vrstu sadales vrpstas 4, bet bloka korpuss 6 uz rata zvaigzntes 5. Pc vadbas signla no EVB ea no eoanas sistmas kanliem sadales vrpst tiek pievadta telp starp rotora lpstim un korpusu 6. Rotors eas spiediena iespaid, kas iedarbojas uz lpstim, pagrie sadales vrpstu par regulatora uzstdto

65

lielumu, vrpsta pc tam tiek nofiksta ar hidrovadmu sprostpirkstu 2 ldz nkoai regulatora komandai.

4.22. att. Neprtraukts vrstu sadales fzu regulana iepldes vrstiem: a kopj shma; b agrka atvrana; c vlka atvrana; 1 bloka vks; 2 sprostpirksts; 3 rotors ar lpstim; 4 iepldes vrstu sadales vrpsta; 5 piedzias vrpstas rats (zvaigznte); 6 bloka korpuss.

Mehnismi autonomai vrstu pacluma augstuma regulanai, bez sadales fu regulanas, motorbvniecb praktiski neizmanto. Toties palaik plai pielieto komplekss sistmas reguljot gzu sadales fzes un vrstu pacelanas augstumu. Visplak ir pazstama sistma Valvetronik (sk. 4.23. att.). aj sistm veic fu izmaiu un iepldes vrstu pacelanas augstumu regulanu. konstrukcija sastv no sadales vrpstas 1 un papildus vrpstas 4 ar ekscentru 5, kas novietota cilindru galv. Atkarb no ekscentra 5 stvoka starpsvira 3 un iepldes vrsta izcilnis 2: neatver vrstus (sk. 4.23. att. a); nodroina maksimlo vrstu paclumu (atvranos) un viu optimls fzes (sk. 4.23. att. b); nodroina vidjo (starpstvokli) fzu un vrstu paclumam (sk. 4.22. att. c).

66

4.23. att. Iepldes vrstu atvruma (pacluma) augstuma izmaia atkarb no klovrpstas pagrieziena lea: a vrsti aizvrti; b vrsti pilngi atvrti; c starpstvoklis starp fzm un vrstu paclumu; 1 iepldes sadales vrpsta; 2 izcilnis iepldes vrstam; 3 starpsvira; 4 ekscentrisk vrpsta; 5 ekscentrs; 6 atspere; 7 starpsviras rulltis; 8 profilveidgs pdbalsts svirai; 3, 9 rullu svira iepldes vrstu vadbai; 10 iepldes vrsts; 11 hidrokompensators.

Atspere 6 nodroina patstvgu kinemtisko saiti starp rullti 7, starpsviras 3, sviru 9, izcilni 2 un ekscentru 5. Ekscentrs izmaina savu stvokli atkarb no elektromotora iedarbbas, kuru vada no EVB. Dators saem komandas no elektronisk drosevrsta, kura stvokli vada autovadtjs. Drosevrsts aj sistm nav, un degmaisjuma daudzuma padevi cilindros regul ar vrsta pacluma (atvruma) augstumu. Jau diezgan sen (no 1983. gada) tika izveidota sistma ar hidromehnisko vadbu, kas regul fzes un vrstu pacluma augstumu (sk. 4.24. att.).

67

4.24. att. Hidromehnisks sistmas iepldes vrstu atvrana:a maza klovrpstas grieans frekvence; b vidja klovrpstas grieans frekvence; c augsta klovrpstas grieans frekvence; d iepldes vrstu atvrans vrtbas; e iepldes vrstu atvrans likumsakarbas saistb ar klovrpstas pagrieziena lea vrtbu; 1 divplecu svira, kas ir saskar ar vrstu 8 un izcilni 6; 2 divplecu svira, kas ir kontakt tikai ar izcilni 5; 3 divplecu svira, kas saskar ar izcilni 4 un vrstu 7; 9, 11 divplecu sviru blotji; 10, 12 blotju hidrauliskie kanli; 13 izciu vrpsta.

Konstrukcijas btba ir: uz cilindru ir etri vrsti, lai darbintu divus iepldes vrstus (7 un 8) tiek izmantotas 3 divplecu sviras (1, 2, 3) un trs izcii (4, 5, 6), kuri katrs atsevii pace vrstus atirg augstum. Visaugstk vrstu (100 %) nodroina izcilnis 5, izcilnis 4 (75 %) un izcilnis 6 (5 %). Divplecu sviras 1 un 3 ir saskar ar izciiem 6 un 4 un iepldes vrstiem 8 un 7. Divplecu svirs ir hidrauliski kanli 10 un 12, kuros prvietojas virzui blotji 9 un 11. Izcilnis 5 ir saskar tikai ar divplecu sviru 2, kura tiei ar vrstiem nav saistta. Zems klovrpstas grieans frekvencs virzui blotji izvietojas t, ka divplecu sviras 1 un 3 darbojas viena no otras neatkargi (sk.

68

4.24. att. a). Tad vrsts 8 paceas neliel augstum aptuveni 5 % no maksiml iespjam via pacelans augstuma, bet vrsts 7 75 % augstum no maksimuma. Pie vidjas klovrpstas grieans frekvences divplecu sviras 1 un 3 ir noblotas ar virzuli 9 (sk. 4.24. att. b) un abi vrsti tiek vadti ar izcilni 4 paceoties viend augstum (~75 % no hvrsta
max).

Pie lielas klovrpstas

grieanas frekvences (sk. 4.24. att. c) papildus noblojas ar virzuli 11 divplecu sviras 1 un 2. aj gadjum visas trs divplecu sviras izveido vienotu bloku un vrsti 7 un 8 tiek vadti ar izcilni 5 ldz ar to nodroina viu maksimlo pacelans augstumu; (sk. 4.24. att. d, e) pardta vrstu pacluma likumsakarbas pie dadiem motora darbbas remiem.Virzuu blotju prvietoans attiecg rem tiek veikta ar eas spiediena izmaiu kanlos 10 un 12 ar elektroniski vadmu plsmdali. Msdiens daudzos motoros izmanto ar dadu citu konstrukciju ierces sadales fu regulanai.

4.25. att. Gzu sadales fzu regulanas ierce: a vlkas fzes; b agrkas fzes; c detau savienojumu izklsts; 1 cilindra galva; 2 sadales vrpsta; 3 zvaigznte; 4 virzulis; 5 elektromagnts; 6 serdenis vrsts; 7 slpzobu rievas;

69

Ierce tiek uzstdta iepldes vrstu sadales vrpstas priekgal. Pie klovrpstas lnas grieans frekvences tiek nodrointa vlka iepldes vrstu atvrans un minimla vrstu prsedze, kas auj pankt minimlo gzu iepldi iepldes kanl, dod iespju palielint griezes momentu un samazint degvielas patriu. aj gadjum elektromagnts ir izslgts, virzulis atspiests pa kreisi ar eas spiediena paldzbu, kas ieplst caur vrstu. Pie klovrpstas augstas grieans frekvences pc motora EVB vadbas sistmas komandas iesldz elektromagntu 5 un serdenis atver vrstu 6. Ea no centrl vrpstas urbuma plst uz virzuli 4, kuram ir iekjs un rjs slps rievas. Tdas pat rievas ir sadales vrpstas gal un rata zvaigzntes rumb 3. Virzoties virzulim atpaka (pa labi), virzulis ar rievu paldzbu nodroina rata zvaigzntes prvietoanos pa aploci attiecb pret sadales vrpstu par 12 15 uz agrku vrstu atvranos (iepldi). Tas dod iespju palielint griezes momentu pie lielas klovrpstas grieans frekvences. Darbbas princips pie lieliem apgriezieniem elektromagnts prvieto vrstu serdeni pa kreisi, virzulis no eas spiediena prvietojas pa labi, pagrieot zvaigznti pret sadales vrpstu.

70

5. Eoanas sistma
5.1. Eoanas sistmas pamatuzdevums Motora eoanas sistmas uzdevums ir neprtraukti motora detau berzes virsmm pievadt atdzestu un attrtu eu. Berzes virsmas noslogojot un prvietojot vienu virsmu pret otru, berzes d detaas dilst un ar silst. Lai samazintu berzi, dzestu un aizvadtu kaitgos eas sadalans produktus, piededus un novrstu detau koroziju, detau pros ievada eu, kas noklj virsmas. Kustgm detau darba virsmm ir lielki vai mazki neldzenumi, kuri, aizeroties cits aiz cita, rada sldes berzes spku, kas kav detau savstarpjo prvietoanos. Sastopami di berzes veidi: pussaus, saus, idr un robeberze, un pusidr sldes berze. Sauss berzes gadjum berzes virsmas saskaras bez eas krtias. Saus berze nav pieaujama motora detas, jo rodas detau liels izdilums un sasilana. Vienu berzes virsmu atdalot no otras ar eas krtiu, kas ar uzem slodzi, izmanto idrs berzes gadjum. aurk eas saskares viet eas krtias biezums ir lielks par berzes virsmas neldzenumiem. Berzes spks atkargs no eas viskozittes. Klovrpstas pamatgultu un klau gultos ir sastopama idr berze. Iedarbinot aukstu motoru rodas robeberze, jo ea vl ir bieza un uz berzes virsmm t uzreiz nenokst, slodzi uzem plns eas absorbcijas slntis. is slntis (plvte) atdala berzes virsmas no ties saskares, is slntis ir 0,001 mm biezs. Msdiens pielieto eas, kuras nodroina, lai is absorbcijas slntis netiktu prrauts. Ldz ar to nepastv vairs noteikumi, ka motors ilgi jiesilda pie mazas grieans frekvences. Kvalitatvs es tas ir novrsts. Pusidr berze veidojas, ja idrs berzes apstki pasliktins, pie atseviu berzes virsmu neldzenumu saskares. T darbojas cilindru un virzuu darbvirsmas.
71

Berzes zudumus raksturo berzes koeficients f , t ir berzes spka F attiecba pret pielikto slodzi P:
f = F P

[12]

Berzes koeficients atkarb no berzes veida sastda das vrtbas: idr berze f = 0,001 0,002, pusidr berze f = 0,01 0,20, robeberze f = 0,05 0,80, saus berze f = virs 0,80. 5.2. Motoru eoanas sistmu veidi Atkarb no eas pievada veida izir: spiedieneoanas, aideoanas, pateces un kombints eoanas sistmas. aideoanu lieto retos gadjumos motociklu motoros. Spiedieneoan motora ea cirkul zem spiediena. Berzes virsmm eu zem spiediena padod eas sknis. Spkratos automobiu un traktoru motoros pielieto kombinto eoanas sistmu, kura berzes virsmm pievada eu ar spiedienu, izaidanu, pulsjou vai neprtrauktu strklu un pateci. Sknis ar spiedienu pievada eu klovrpstas un sadales vrpstas sldgultiem (ieliktiem). Ir motori, kuros pa kanliem pievada eu virzua pirkstiem, divplecu svirm, turbokompresoram, augstspiediena sknim un sadales zobratiem. Sistmas shma atkarga no sadales vrpstas novietojuma un eas dzeses veida. Ir konstrukcijas, kur ar eas strklas paldzbu dzes no iekpuses virzua galvu. Ar izaidts eas pilieniem, eo cilindrus, virzuus, gredzenus, sadales vrpstas izcius un bdtjus. Ar pateci eo bdstieu, bdtj un sadales vrpstas izciu kontaktvirsmas. Eu no piemaisjumiem un piedediem attra eas filtrs. Temperatras remu uztur eas radiators. Msdienu motoros filtrs ar radiatoru ir apvienots. Spiedienu sistm nodroina redukcijas, prpldes, drobas un nopldes vrsti. Augj novietojuma sadales vrpstai berzes virsmm eu pievada zem spiediena. Eas sknis eu no kartera vceles ar eas uztvrju dzen caur pilnplsmas filtru uz galveno eas maistrli un pa vertiklu kanlu uz sadales vrpstu. No galvens maistrles kartera rssiens ea ieplst klovrpstas
72

pamatgultos un tlk pa kanliem uz klau gultiem. Darba apstkos klovrpstas gultiem pievadtai eai ir idrs berzes raksturs, un td ir jbt atstarpei starp gultni un vrpstas rdzi. Slodzes iespaid vrpstas rdze novietojas pret gulta simetrijas asi ekscentriski. Starp gultni un vrpstas rdzi izveidojas veida sprauga. Apakj gulta da starp berzes virsmm ir eas absorbcijas plvte. Vrpstai grieoties, rdzei pielipuais eas slntis viskozittes spku iespaid em ldzi citus eas slus, kas prvietojas no spraugas platks daas uz aurko. Eas plsmas trums rsgriezum pie rdzes ir viends ar aploces trumu, pie gulta ldzgs nullei. Ea gultn prvietojas rdzes grieans virzien. Nokstot aurkaj spraug, eai ir tieksme no gulta iztect ass virzien, ko trauc eas iekjais berzes spks. Jo sprauga ir mazka, iztecanai nepiecieams lielks eas spiediens un t lielk vrtba ir spraugas vismazkaj da. Ja iztecjus eas daudzums ir viends ar vrpstas rdzes atnesto eas daudzumu, eas sln rodas spiediena ldzsvars. Vrpstas noteikt grieans truma, hidrodinamisk spiediena horizontlo komponenu rezultt vrpsta rot grieans virzien. Ja hidrodinamisk spiediena vertiklo komponenu summa ir vienda ar rjo spku kas darbojas uz vrpstu, tad t sk atrauties no gulta. Starp gultni un rdzi veidojas eas slntis, kas atdala gultni no rdzes. Vrpstai rotjot trk, eas slna biezums ir lielks un, veidojoties idrai berzei, berzes virsmas pilngi atdalsies. Hidrodinamisk spiediena raksturs eas sln pa aploci ir nevienmrgs. Maksimlais spiediens eas sln ir 2 3 reizes lielks par vidjo spiedienu gultn. Prj gulta da eas spiediens ir viends ar spiedienu eas maistrl.

73

5.1. att. Eas plvtes veidoans un rievu iespaids uz iespjamo gultu noslodzi: a Eas plvtes veidoans vrpstas gulta saskares virsm; b garenrievu (garenvirzien) () bez rievas, ( ) ar necaurejou rievu, ( ) ar caurejou rievu; c apveida rieva, () bez rievas, ( ) ar rievu.

5.3. Eas spiedienu stabilizjoie vrsti Galven maistrl, lai sistm nonktu pietiekos eas daudzums, juztur spiediens atkarb no konstruktvm patnbm 0,25 0,4 MPa. Par eas spiediena samazinanos zem instrukcij noteikts normas tiek sniegta informcija vadbas displej. Atkarb no eas ska zobratu rotcijas frekvences un eas viskozittes un pretestbas, kda ir eas galven maistrl, ir atkargs spiediens. Spiediena regulanai ir iebvti vrsti. Redukcijas vrsts novr, pc auksta motora iedarbinanas, spiediena lielu palielinanos pie viskozas eas un ldz ar to prmrgi lielas pretestbas. Redukcijas vrsts ir pievienots ska spiedkanlam. Vrsts atveras, ja eas spiediens pieaug, un daa eas noplst karter. Nopldes vrsta uzdevums ir, neatkargi no eas patria un ska raguma, eoanas sistm uzturt patstvgu spiedienu. Prpldes vrsts parasti ir saistts ar filtru un auj eai plst uz eoanas vietm iedarbinot motoru vai, ja filtrs ir aizsrjis. Termostatvrstu izmanto, lai regultu eas plsmu caur eas radiatoru atkarb no eas sasilanas temperatras.
74

5.4. Eoanas sistmas tipi Visplak tiek izmantota kombint eoanas sistma (sk. 5.2. un 5.3. att.)

5.2. att. Kombint eoanas sistma: 1 karteris; 2 eas uztvrjs; 3 redukcijas vrsts; 4 prpldes vrsts; 5 filtrs; 6 eas sknis; 7 eas kanli; 8 eas maistrle; 9 eas spiediena devjs; 10 hidrokompensatori; 11- eas lmea rdtjs.

5.3. att. Kombint eoanas sistma: 1 eas uztvrjs; 2 eas sknis; 3 karteris; 4 redukcijas vrsts; 5 eas maistrle; 6 filtrs; 7 atpldes kanls; 8 prpldes vrsts; 9 eas kanli.
75

aj sistm visvairk noslogotajm berzes virsmm eas sknis pievada eu zem spiediena, bet mazk noslogotm virsmm ar izaidanu un pateci. aj sistm ir viena eas vcele, kur ir ea, un viensekcijas vai divsekcijas sknis atkarb no konstrukcijas, kur eu padod berzes virsmm. Divtaktu mazlitras motoros pielieto sistmu, kur ea tiek sajaukta ar benznu attiecb 1 : 20 un t eo cilindru sienas un gultus. To pielieto motociklu motoros, zu, pvju u.c. motoros. Sporta vieglajos automobios pielieto eoanas sistmu ar sauso karteri (sk. 5.4. att.).

5.4. att. Eoanas sistma ar sauso karteri: 1 karteris; 2, 6 eas ski; 3 eas radiators; 4 termostatvrsts; 5 eas tvertne; 7 redukcijas vrsts; 8 filtrs; 9 prpldes vrsts; 10 klaa gulta rdze; 11 pamatgultu rdze; 12 sadales vrpsta; 13 eas uztvrjs.

5.5. Eoanas sistmas sastvdaas Motora eu caur ielietni ielej kartera vcel. Ldz eas mrstiea augjai atzmei. Kartera vcel ir ievietots eas uztvrjs, caur kuru ea ar ska paldzbu tiek padota uz eas filtru un tlk uz eas galveno maistrli, no kurienes ea caur blokkarter esoiem urbumiem nonk uz klovrpstas
76

pamatgultiem un sadales vrpstas gultiem. Eas spiedienu kontrol ar manometru. Eas dzesanai izmanto eas radiatoru, kur vecks konstrukcijs izveidots atsevii, bet jaunks konstrukcijs var bt apvienots ar eas filtru un dzeses idruma dzesanu.

5.5. att. idruma tipa eas dzesana: 1 cilindru bloks; 2 dzeses idruma pievada uzgalis; 3 dzestjs; 4 eas filtrs; 5 dzeses idruma atvada uzgalis.

5.5.1. Eas ski un eas uztvrji Sknis padod eu zem spiediena motora berzes virsmm. Vecku konstrukciju motoros galvenokrt pielietoja viensekciju vai divsekciju zobratu tipa skus ar rjo sazobi.

5.6. att. Zobratu tipa ska ar rjo sazobi darbba: 1 dzenoais zobrats; 2 dztais zobrats; 3 redukcijas vrsts; A zemspiediena puse (ieskana); B spiediena puse (padeve).

77

5.7. att. Zobratu tipa sknis ar rjo sazobi: 1 dztais zobrats; 2 ska korpuss; 3 eas padeves telpa; 4 dzenoais zobrats; 5 iepldes telpa.

Sknis sastv no korpusa 2 (sk. 5.7. att.) kur vrpsta piedzen dzenoo zobratu 4. Dzenoais zobrats ir sazob ar dzto zobratu 1, kur var brvi griezties uz savas ass. Zobrati gries pretjos virzienos, saemot eu no iepldes telpas 5, un padod eu uz padeves telpu 3 gar korpusa 2 iekjm sienim. Zobratu zobiem esot sazob, eu izspie no zobratu starpm gar zobratu un korpusa atstarpi un padod uz eoanas sistmu. Msdienu motoros plai pielieto eoanas skus ar iekjo sazobi (sk. 5.8. att.).

5.8. att. Zobrattipa sknis ar iekjo sazobi: 1 sckanla telpa; 2 mnesveida izcilnis; 3 vainagveida zobrats; 4 spiedtelpa; 5 dzenoais zobrats; 6 redukcijas vrsts.

o sku priekrocba ir viu kompaktums un lielka raba. Zobratu zobu augstums samazins 2 3 reizes, jo skaits ir lielks un rotcijas trums ar ir lielks, ldz ar to samazins spiediena samazinans zobratu galos. os skus
78

parasti uzstda cilindru bloka priekgal. Dzenoais zobrats 5 ir tiei saistts ar klovrpstu. aj konstrukcij nav nepiecieama specila ska piedzia, k tas ir skiem ar rjo sazobi, kur skni piedzen ar zobratu paldzbu vai no klovrpstas, sadales vrpstas, vai ar starpvrpstas, vai ar, ja sknis ir kartera vcel, piedzia var bt ar des paldzbu. Ska ar iekjo sazobi darbbas princips ir sekojos: dzenoais zobrats 5 (sk. 5.8. att.) ir sazob ar ekscentriski novietota vainagzobrata 3 iekjiem zobiem. Vainagzobrats ska korpus var griezties. Mnesveida izcilnis 2 atrodas starp zobratiem, kas iepldes dobumu 1atdala no spiediena telpas 4. Zobratu zobiem nonkot sazob, no zobstarpm ea tiek izspiesta un no spiedtelpas dobuma tiek padota uz eoanas sistmu. Dau konstrukciju motoriem izmantoti rotortipa eas ski (sk. 5.9.att.). Ski var bt novietoti motora blok vai ar kop ar eas uztvrju vcel.

5.9. att. Rotortipa sknis: 1 dzenoais zobrats; 2 dztais zobrats; 3 spiedtelpa; 4 starptelpa; 5 sctelpa.

79

Piedzia sknim ir ar di vai zobsiksnu no sadales mehnisma. Dzeno zobrata vrpsta ir neliela diametra un garuma. Vien gal ir zvaigznte jeb skriemelis, bet otr dzenoais zobrats 1, parasti ar etriem izciiem, kas grieoties pakpeniski ieiet piecos iedobumos dzt zobrat 2. aj konstrukcij eas ieplde un izplde notiek caur urbumiem korpus. Lai eoanas sistma labi darbotos, liela nozme ir eas uztvrjam, kas eu no kartera vceles padod sknim, neaujot ar iekt rupjkiem mehniskiem piemaisjumiem. ie eas uztvrji atiras pc pievadcauruvadu un viu nostiprinjumiem, pamatelements, 5. 10. att.). k ar paa eas uztvrja konstrukcijas, kur k parasti, ir uztvrjsieti. Cauruvadi daudzu motoru

konstrukcijs ir izveidoti elastgi, lai pie kartera deformcijas tie nesalztu (sk.

5.10. att. Eas uztvrju veidi: a alumnija liets eas uztvrjs; b alumnija liets ar gumijas uztveres deflektoru; c uztvrjs ar caurulti, kas noblvts ar gumijas gredzenu; d atloka veida eas uztvrja stiprinjums; e stiprinjums ar atloku.

Lielk da eoanas sistms, eas spiedienu uztur ar redukcijas vrsta paldzbu. Attl 5.9. prsniedzot pieaujamo spiedienu virs 3,5 bri, ea tiek novadta atpaka uz iepldi.

80

5.5.2. Eas filtri un radiatori Motora darba laik ea piesrojas ar piedeguma daim, berzes virsmu nodiluma mehniskm daim, kas pasliktina eas kvalitti, td ir nepiecieama eas trana. Msdienu motoros uzstda pilnplsmas eas filtrus, caur kuriem plst visa eas ska pievadt ea. Palaik oti plai tiek izmantoti neizjaucamie eas filtri (sk. 5.11. att.).

5.11. att. Filtra shma: 1 filtrjoais elements; 2 prpldes vrsts; 3 nosldzjvrsts; 4 pretvrsts; 5 filtra korpuss; 6 aizsrjis filtrjoais elements.

ie filtri sastv no korpusa 5, filtrjo elementa 1 un iebvtiem vrstiem 2, 3, 4. Vecks konstrukcijs plak izmantoja filtrus ar mainmiem filtrjoiem elementiem (sk. 5.12. att.).

5.12. Filtrs ar mainmu filtrjoo elementu: a ar apakjo filtrjo elementa novietojumu; b ar augjo filtrjo elementa novietojumu; 1 prpldes vrsts; 2 filtra korpuss; 3 vks; 4 filtrjoais elements; 5 pretdrenas vrsts; 6 eas maistrle eas nopldei uz karteri; 7 filtrelementa korpuss.
81

Pc eas attranas pamiena izir filtrus un centrifgas. Centrifgas pc piedzias veida iedala: reaktvs, aktvi reaktvs un vecu konstrukciju motoros mehnisks. Pilnplsmas reaktvs centrifgas pamatsastvdaa ir rotors (sk. 5.13. att.).

5.13. att. Centrifgas darbbas shma: a b pilnplsmas reaktv; c pilnplsmas aktvi reaktv.

daplsmas

reaktv;

Rotora korpus reaktvai centrifgai (sk. 5.13. att. b) ir ieskrvtas divas sprauslas, kuras ar rotora iekjo telpu savieno kanli. Rotors rot ap asi, kas nostiprinta centrifgas korpus. Rotoru nosedz vks. Ea no ska, plstot pa gredzenveida kanliem un radiliem urbumiem, ieplst rotora iekpus. Neliela daa eas izplst pa sprauslm. Spiediens uz sprauslu izpldes urbumu pakajm sienm izraisa eas strklu reakciju, un rotors sk griezties eas strklm pretj virzien. Rotoram rotjot kop ar eu, centrbdzes spks atdala mehniskos piemaisjumus. Attrt ea izplst no rotora pa ass urbumiem un caurulti. Korpus ir iebvts prpldes vrsts, kas auj eu padot uz eas maistrli, ja filtrs ir aizsrjis. Rotora grieans trums ir 6000 8000 min-1. o konstrukciju centrifgus izmanto vecko konstrukciju motoros. Pilnplsmas aktvi reaktv centrifga (sk. 5.13. att. c), korpus sprauslu nav, bet uz ass pret radiliem iepldes urbumiem nostiprina uzmavu 11, kur izveidoti tangensili kanli, pa kuriem ea divu strklu veid ieplst rotora korpusa pagarinjuma iektelp. Eas tangensilo strklu aktvais spiediens

82

iedarbojas uz rotoru un sk to griezt. Ea ieplst pa urbumiem rotor un attrs. Rotora rotciju palielina reaktvais spks, kas veidojas attrtai eai plstot rotora auggal, un tlk ea caur augjiem urbumiem pa caurulti aizplst uz eas maistrli. Msdienu vieglo automobiu motoros izmanto neizjaucamus eas filtrus (sk. 5.11. att.). ajs filtru konstrukcijs vrstu skaits ir atkargs no motora konstrukcijas. Ir trs veidu vrsti. Nosldzjvrsts, kas neauj eai atplst no filtra karter, ja motors nedarbojas. Prpldes vrsts, kas nodroina eas plsmu apejot filtrjoo elementu, ja eas filtrs ir aizsrjis, vai auksta motora gadjum, kad ea vl ir bieza. Pretvrsts nodroina, lai ea neiztectu no filtra, kad tas noemts no motora.

5.14. att. Filtru novietojumu veidi: a tradicionlais; b vertiklais novietojums ar pretvrstu; c prpldes vrsts rpus filtra; d filtrs bez vrstiem; 1 prpldes vrsts; 2 nosldzjvrsts; 3 pretvrsts.

Motoram darbojoties ea no ska plst filtra iekpus cauri nosldzja vrstam uz filtrjoo elementu un tlk plst uz izejas uzgali. Ja filtrs aizsr un spiediena starpba ir 0,05 0,06 MPa, tad atveras prpldes vrsts un ea plst garm filtrjoam elementam.

83

Daos motoros tiek uzstdti mainmie filtrjoie elementi, kurus novieto patstvg filtra korpus. o filtru konstrukcijs prpldes vrsts neatrodas filtrjo element, bet gan atsevii, un ie filtri nodroina kvalitatvku eas attranu nek neizjaucamie filtri. Ekspluatjot motoru palielintas slodzes apstkos vai paaugstint apkrtjs vides temperatr, ea stipri sakarst, un lielas jaudas motoros temperatras uzturanai pielieto eas radiatorus. Tas btiski ir ar augsti forstiem motoriem un dzemotoriem. Pc siltuma atvadanas veida agrk plai pielietoja eas radiatorus, kurus novietoja blakus idrumdzeses radiatoram. Eas radiators ieslgts paralli eas sknim un tam cauri plst daa no ska pievadts eas. Eas radiatoru iesldz ar krnu un radiatora vrsts ierobeo plsmu uz eas radiatoru. Eas spiediens sistm nekst mazks par minimli pieaujamo. Msdiens plai tiek izmantoti idruma radiatori, kas novietoti zem filtra(sk. 5.5. att.). Eas spiedienu sistm kontrol pc eas spiediena mrtja un signlspuldztes uz displeja kontrolmrinstrumenta panea (sk. 5.15. att.). Vidjais spiediens iesildtam motoram pie vidja braukanas truma ir 0,2 0,4 MPa.

5.15. att. Spiediena mrana eas sistm: 1 membrna; 2 atspere; 3 regulanas skrve; 4 kontakti; 5 eas maistrle; 6 eas spiediena kontrolspldzte; 7 sldzis.

84

Ja spiediens samazins ldz 0,04 0,08 MPa, tad kontakti 4 (sk. 5.15. att.) sasldzas un kontrolmrapartu panel iedegas signlspuldzte, vai ar tiek dota cita veida informcija. 5.5.3. Kartera ventilcija Darbojoties motoram, kartera vcel no degkameras gar virzuu gredzenu neblvumiem ieplst atgzes un degvielas tvaiki. Spiediens karter palielins, pasliktina eas kvalitti. Vecku konstrukciju motoros pielietoja vaju kartera ventilciju (sk. 5.16. att. a).

5.16. att. Kartera ventilcijas veidi: a vaja; b,c,d slgta; 1 eekcijas uzgalis; 2 eas uztvrjs; 3 uztvrjsiets; 4 vrsts; 5 aizvars.

Vajs konstrukcijs kartera gze izplst atmosfr caur spiediena izldzintju, kur pievienots blokkarterim, jeb eekcijas caurultei. da sistma nenovr atmosfras piesroanos, td msdienu sistms pielieto slgts piespiedu kartera ventilcijas sistmas (sk. 5.16. att. b,c,d un 5.17. att.).

85

5.17. att. Slgt piespiedu kartera ventilcija

Atgzes no kartera pc eas pilienu atdalanas nokst atpaka motora cilindros, un degvielas tvaiki un tvana gze sadeg. Ja netiek veikta, vai ar ja bojta kartera ventilcija, tad karter palielins spiediens un eu var izspiest gar blvslgiem, k ar samazins eas kvalitte.

86

6. Dzeses sistma
6.1. Dzeses sistmas uzdevums, klasifikcija un darbbas principi Dzeses sistmas uzdevums ir uzturt motora darbbas optimlo temperatru. idrumdzeses motoram lielko siltuma dau uzem dzeses sistma, mazku eoanas sistma un apkrtj vide tiei no motora rjs virsmas. Gaisdzeses sistm gaisa intensv plsma aizvada siltumu no motora. Neieturot motora optimlo temperatru, palielins detau dilana. Prkarsuam motoram var notikt ar detau iesprana jeb lzumi, samazins pildjuma koeficients un jauda, palielins piededu veidoans un ar degvielas patri. Ar prdzese samazina jaudu, pasliktina degmaisjuma veidoanos, palielina degvielas patriu, dilanu un piededu veidoanos. 6.2. Dzese sistmu klasifikcija Pc siltuma novadtja dzeses sistmas iedala: idruma dzesanas sistms (sk. 6.1. att.) un gaisa dzesanas sistms.

6.1. att. Piespiedu idrumdzeses sistma: 1 radiatora apakj tvertne; 2 radiatora vci; 3 radiatora augj tvertne; 4 radiatora serdenis; 5 termostats; 6 idruma sknis; 7 ventilators; 8 dzeses apvalks.
87

Gaisdzeses sistm siltumu no motora cilindru sienm un galvas novada ar gaisa plsmas paldzbu. Dzeses virsmas palielinanai cilindru sienas izveidotas ar ribotu rjo virsmu (sk. 6.2. att.).

6.2. att. Gaisdzeses sistma: 1 ventilators; 2 cilindru galva; 3 cilindri.

idrumdzeses sistmas pc darbbas principa iedals termosifona (sk. 6.3. att.) un piespiedu idrumdzeses sistm (sk. 6.1. att.).

6.3. att. Termosifona idrumdzeses sistma: 1 radiatora apakj tvertne; 2 radiatora serdenis; 3 radiatora augj tvertne.

Termosifona

sistm

noris

dzeses

idruma

dabisk

cirkulcija.

Termosifona dzeses sistma tika izmantota veckas konstrukcijas motoros un

88

aj gadjum idrums cirkul karst un aukst dzeses idruma blvuma starpbas ietekm. ai sistmai ir liels tilpums. Piespiedu idrumdzeses sistm siltumnesjs idrums cirkul ska darbbas iespaid (sk. 6.1. att. 6).

6.4. att. idrumdzeses piespiedu slgt sistma izmantojot antifrzu un izpleans trauku: 1 izpleans trauks; 2 elektromotors; 3 ventilators; 4 termostats; 5 radiators; 6 temperatras rdtjs; 7 apsildes radiators; 8 termodevjs; 9 sknis.

idrums, apskalojot cilindrus, degkameras, izpldes vrstus, uzem siltumu un aizvada uz radiatoru 5 (sk. 6.4. att.). Ventilatora 6 radt gaisa plsma un kustb eso spkrata gaisa pretplsma dzes radiatoru. Konstruktvi idrumdzeses sistmas iedals vajs un slgts. Vajs tika izmantotas vecku konstrukciju motoros, un s sistmas bija tiei savienotas ar atmosfru. Slgt ir hermtiski noslgta un ar atmosfru savienojas tikai caur tvaika gaisa vrstu (sk. 6.5. att.). Spiediens ai sistm ir augstks par atmosfras spiedienu. Atbilstoi paaugstintam spiedienam ir ar augstka dzeses idruma vrans temperatra. Gaisa tvaika vrsts var bt ar izpleans trauka vci.

89

6.5. att. Tvaika gaisa vrsta konstrukcija: 1 nosldzj vci; 2 atsperes plate; 3 scaurule; 4 prpldes caurule; 5 dzesanas idrums; 6 gaisa vrsts; 7 tvaika vrsts.

Visplak izmanto slgto piespiedu dzesanas sistmu, jo eit neveidojas ar tvaika kori, kas trauc normlu dzestjidruma cirkulciju. 6.3. Piespiedu slgts idrumdzeses sistmas galvens sastvdaas un darbbas principi

6.6. att. Dzeses sistmas sastvdaas.

Galvens sastvdaas ir dzestjapvalks, radiators, sknis, ventilators, motora temperatras kontroles un regulanas ierces, termostats, izpleans trauks. Motora dzestjapvalks ar radiatoru tiek savienots ar caurulm. Dzestjidrumu antifrzu, kuru izmanto sistms ar izpleans trauku, jo idruma izpleans koeficients ir lielks k denim, iepilda izpleans trauka

90

tvertn, kur ir atzmes max un min. Auksta motora idruma lmenim jbt tuvu max atzmei, bet nedrkst bt zemks par min atzmi. Motoram darbojoties no klovrpstas ar siksnas pievadu tiek darbints sknis, kur dzeses idrumu pa pievadcauruli no apakjs radiatora tvertnes novada blokkartera sadales caurul un pa urbumiem ieplst cilindru bloka un galvas apvalk, dzes vrstus un izpldes kanlus. Sakarstais idrums pa augjo cauruli ieplst radiatora augj tvertn un tlk, izplstot caur radiatora serdea caurulm, nonk radiatora apakj tvertn. Gaisa plsmu cauri radiatoram rada ventilators, kuru vai nu kopgi ar idrumdzeses skni piedzen no klovrpstas, vai ar piedzen elektromotors. Atdzestais idrums nonk skn. Lai motoru trk vartu uzsildt pc iedarbinanas un samazint degvielas patriu, dzesanas sistm izmanto termostatu, kas izmaina dzeses idruma plsmu uz radiatoru atkarb no motora temperatras. Aukstam motoram termostata vrsts ir aizvrts un cirkulcija notiek pa mazo loku (sk. 6.7. att.). Izir divu tipu termostatu vrstus: ar idro elementu etilspirtu vai teri (sk. 6.8. att.) un cieto elementu varu vai alumnija pulveri un cereznu (sk. 6.9. att.).

6.7. att. Termostata darbbas princips: a pa lielo loku; b pa mazo loku.

Radiatora uzdevums ir novadt dzesjo idruma siltumu apkrtjam gaisam. Konstruktvi radiators sastv no augjs un apakjs tvertnes pie vertikla radiatora novietojuma, vai silts un auksts puses tvertnes pie horizontla radiatora novietojuma. Tvertnes sav starp savienotas ar dzesjoo
91

dau serdeni. obrd plai izmanto radiatorus ar rsvirziena idruma plsmu (sk. 6.10. att.).

6.8. att. Termostats ar idro pildjumu: 1 gaisa izpldes vrsts; 2 termostata vrsts; 3 elastg elementa ietvars; 4 elastgais elements.

6.9. att. Termostats ar ciet pildjuma izpleans materilu.

6.10. att. Horizontla novietojuma radiators: 1 karst idruma pievads; 2 atdzesta idruma atvads; 3 gaisa plsma.

92

Dzeses sistmas efektivitte atkarga no gaisa un dzeses idruma plsmas truma. Slgtaj dzeses sistm vci hermtiski nosldz radiatoru, un ar atmosfru sistma saistta caur gaisa tvaika vrstu. Lai dzeses sistm nerastos liels spiediens, kas prsniedz 0,03 0,07 MPa virs atmosfras spiediena, tvaika vrstam atveroties, tas izplst atmosfr. Gaisa vrsts ielai sistm gaisu, ja sistm rodas retinjums, idrumam atdziestot. Tvaikam kondensjoties, spiediens ir zem 0,001 0,013 MPa. Msdienu spkratu motoriem radiatora augj tvertne tiei vai caur tvaika gaisa vrstu savienota ar izpleans tvertni, un vrsts iebvts tvertnes vci. Izpleans trauki izgatavoti no plastmasas, lai vieglk vartu kontrolt dzeses idruma lmeni, kas nedrkst bt zemks par minimlo. Dzeses sknis dzen dzeses idrumu pa sistmu. Plai tiek pielietoti centrbdzes sprniu tipa ski. Sprniu rats uzprests vrpstai, kura grieas gultos. Vrpsta tiek piedzta no motora klovrpstas. Sprniu ratam grieoties, centrbdzes iespaid dzestjidrums no centra uz malm ar spiedienu padod uz dzestjapvalku (blokkarteri). Rotora centr rodas retinjums, un eit tiek ieskts dzestjidrums no radiatora. Ska blvslgs neauj dzeses idrumam izplst no ska gar vrpstu. Ar atsperes paldzbu blvslga detaas notur kontakt, tm dilstot. Ja dzeses idrums noplst gar blvslgu, tad tas iztek pa drenas urbumu. Dzestjidruma skni piedzen ar siksnas vai zobsiksnas prvadu no klovrpstas. Ventilators pastiprina gaisa plsmu caur radiatoru un sekm dzesanas idruma dzesanu. Ventilators ir tiei novietots aiz radiatora. Skni un ar ventilatoru piedzen no klovrpstas. Ventilators patr 5 8 % motora jaudas. Motoram strdjot ar nelielu slodzi un, ja temperatra apkrtj vid ir zema, ventilatoru atsldz. Daudziem motoriem ventilatoru piedzen ar elektromotoru, kuru atkarb no iekdedzes motora temperatras iesldz vai izsldz termosldzis, kas novietots radiatora tvertn. Lai paaugstintu spkrata ekspluatcijas ekonomiskumu, uzstda ventilatoru ar reguljumu grieans
93

trumu. Grieans trumu atkarb no motora siltuma rema var automtiski regult ar elektromagntisko sajgu, hidrodinamisko sajgu, ar ventilatora autonomo piedziu no elektromotora, kuru iesldz termodevjs. Termostats samazina vai prtrauc dzeses idruma cirkulciju caur radiatoru, ja optiml temperatra zemka par normlo. Termostati var bt vienvrstu vai divvrstu. Uzsilstot pildjumam, tas izpleas un atver termostata vrstu. Dzeses idruma kontrolei izmanto termometru, kur ievietots radiatora tvertn, vai motora galvas dzestjapvalk, bet rdtjs un signlspuldzte atrodas uz kontrolmrinstrumentu panea. Signlspuldzte iedegas ja tiek prsniegta optiml temperatra. 6.4. Motora temperatras regulana Temperatras regulanas iespjas: izmainot dzeses idruma cirkulcijas intensitti; izmainot gaisa cirkulcijas intensitti; izmainot dzeses idruma un gaisa cirkulcijas intensitti. 6.4.1. Dzeses idruma cirkulcijas intensittes regulana Dzeses idruma temperatras remu regul ar termostatu, kas prtrauc idruma plsmu caur radiatoru vai samazina to atkarb no motora darba temperatras. Pie auksta motora cirkulcija caur radiatoru nenotiek. Dzeses idrums plst pa mazo loku, veicinot trku motora uzsilanu. Termostatu, kas ir automtisks temperatras regulators, uzstda starp dzeses apvalku un radiatoru. Tiek izmantoti divu tipu termostati: ar idro pildjumu; ar cieto pildjumu.

94

Termostat ar idro pildjumu gofrt elastgaj element ir iepildts teris vai etilspirta dums den. Elastgais elements saistts ar vrstu, kur atveras sasniedzot noteiktu temperatru. Termostat ar cieto pildjumu, pildjuma masa aptver iekpus ievietotu gumiju, kuras vid ir virzultis ar stiepni, kas saistts ar vrstu. K cietais pildjums var bt naftas vasks cerezns un alumnija vai vara pulveris. Pielieto viena vai divu vrstu sistmu.

6.10. att. Divvrstu sistma: a aukstam motoram; b norml rem; c viss dzeses idrums plst uz radiatoru.

6.4.2. Gaisa cirkulcijas intensittes regulana Motora temperatras regulanai iespjami vairki pamieni: pielietojot alzijas; pielietojot ventilatora elektromotora piedziu; pielietojot elektromagntisko ventilatora piedziu; pielietojot mehnisko piedziu; pielietojot hidrodinamisko piedziu; pielietojot viskosajgu.

95

Msdienu motoros plai pielieto ventilatoru piedziai elektromotorus ar automtisko ieslganos un izslganos, kurus regul radiatora tvertn ievietotais termodevjs (sk. 6.11. att.).

6.11. att. Ventilatora shma ar elektromotoru: 2 elektromotors; 3 termodevjs; 4 pievads; 5 ventilators.

radiators;

Izmanto

ar

elektromagntisko

ventilatora

piedzias

veidu.

eit

elektromotors ir pie skriemea un enkurs pie lpstim. Strvu elektromagnts padod caur sldkontaktu (sk. 6.12. att.).

6.12. att. Elektromagntisk 2 elektromagnts; 3 sldkontakts.

ventilatora

piedzia:

enkurss;

96

Pielieto ar mehnisko ventilatora piedziu ar termoelementa paldzbu, kur ir ldzgs termostata cietam elementam (sk. 6.13. att.).

6.13. att. Mehnisk ventilatora piedzia: a izslgts; b ieslgts; 1 termoelements; 2 ventilators; 3 piedzias skriemelis; piedzias uzlikas; 5 atspere.

Tiek pielietota ar viskosajga ventilatora ieslgana un izslgana (sk. 6.14. att.).

6.14. att. Viskosajga piedzia: 1 bimetla plksnte; 2 ventilatora disks; 3 silikona pildjums; 4 vrpsta; 5 skriemelis; 6 vrsts.

Izmanto ar ventilatora hidropiedziu.

97

6.15. att. Ventilatora hidropiedzia: 1 alziju vadkla; 2 regulators; 3 hidromotors; 4 eas tvertne; 5 sknis; 6 ventilators; 7 alzijas.

98

7. Karburatormotoru baroanas sistma

7.1. Karburatormotora baroanas sistmas shma un darbbas principi Baroanas sistma sagatavo nepiecieamo degmaisjuma sastvu atbilstoi dadiem remiem un ievada noteiktu degmaisjuma daudzumu cilindros. Baroanas sistm ietilpst degvielas padeve, gaisa padeve uz degmaisjuma sagatavoanas ierci karburatoru, degmaisjuma ievade cilindros un ar sistma, kas izvada sadegus gzes atmosfr. Karburatoram jsagatavo degmaisjums, kas nodroina motora iedarbinanu, brvgaitu, ekonomisku darbbu vidj slodz, k ar maksimlu jaudu pie pilnas slodzes un stabilu darbbu patrinjuma rem. Degmaisjuma kvalitatvo sastvu raksturo gaisa pruma koeficients , tas ir cilindr faktiski ievadt gaisa daudzums Lf-kg, attiecb pret teortiski nepiecieamo gaisa daudzumu L0-kg:

Lf L0
[13]

Degmaisjumu pc sastva var iedalt: norml degmaisjum, kad viena daa benzna sajaukta ar 15 dam gaisa, tad gaisa pruma koeficients = 1 (Lf/L0 = 1); trekn degmaisjum, kad < 1 un ir gaisa iztrkums (Lf < L0); lies degmaisjum, kad > 1 un ir gaisa prpalikums (Lf > L0). Kad degmaisjums ir patreknints 5 15 %, tad = 0,85 0,95. Paliesints degmaisjums ir, ja gaisa prpalikums ir ldz 20 % un = 1,1 1,2. Ja >1,3, tad degmaisjums neuzliesmos (neaizdegsies). Motora darbbai nepiecieamo degvielu iepilda tvertn. No tvertnes degvielu pa cauruvadu uzsc diafragmas tipa sknis un tlk to padod uz filtru, kur tiek atdalti piemaisjumi. No filtra degvielu pa cauruvadu padod uz karburatoru. Vienlaicgi karburator caur gaisa filtru ieplst gaiss un veidojas

99

degmaisjums, kas turpins iepldes kolektor (cauruvad). Gaisa plsma, izsmidzinot degvielu, veido nepiecieamo degmaisjuma sastvu karburator. Iepldes cauruvad degmaisjums sasilst, jo cauruvads tiek sildts vai nu ar izpldes gzm, vai ar dzeses idrumu, tdjdi degmaisjums labk iztvaiko. Cilindr degmaisjums sajaucas ar atliku gzm un veidojas darbmaisjums. Svargi ir palielint cilindru pildjumu un samazint iepldes kanla garumu, td uzstda vairkkameru karburatorus. No karburatora cilindr degmaisjums ieplst caur iepldes vrstiem, bet atgzes no cilindra izplst atmosfr caur izpldes vrstiem, izpldes cauruvadiem un troku slptju, k ar msdienu konstrukcijs ar caur katalizatoru. Jaunko konstrukciju karburatoriem daa no degvielas, ko sknis no tvertnes padod uz karburatora pludikameru, caur nopldes degvielas regulanas vrstu 8 (sk. 7.1. att.) un nopldes caurulti aizplst atpaka uz tvertni, veicinot gaisa aizvadanu no sistmas. Degvielas tvaiku uztveranai parasti izmanto aktvs ogles filtru 10, kur kondensjas benzna tvaiki, kas ieplst no tvertnes.

7.1. att. Karburatormotoru degvielas padeves sistma: 1 degvielas tvertne; 2 degviela; 3 starpsienas; 4 degvielas lmerdis; 5 membrnas tipa sknis; 6 degvielas filtrs; 7 degvielas cauruvadi; 8 nopldes degvielas regulanas vrsts; 9 karburatora pludikamera; 10 aktvs ogles filtrs.
100

7.1.1. Degvielas sknis Degvielas sknis pievada degvielu no tvertnes karburatoram. Motoros plai pielieto diafragmas tipa degvielas skus. Diafragmas benzna sknis tiek darbints no sadales vrpstas ekscentra (sk. 7.2. att.).

7.2. att. Diafragmas tipa benzna sknis: 1 sadales vrpstas ekscentrs; 2 bdtjs; 3 bdtja atspere; 4 uzmava; 5 diafragmas atspere; 6 diafragma; 7, 8 vrsti; 9 sieti.

7.1.2. Degvielas filtrs Degvielas filtra uzdevums ir no degvielas atdalt mehniskos

piemaisjumus. Priekattranas filtrus, kas ir sietitipa, ievieto degvielas tvertnes ielietn un novadcaurul. Msdienu konstrukcijs k galveno filtrjoo elementu izmanto kartona tipa filtru ar spraugu lielumu 0,1 mm. Aizsargfiltru novieto pirms karburatora adatvrsta (sk. 7.3. att.)

101

7.3. att. Degvielas filtrs: 1 kartona filtrelements; 2 metla sieti; 3 filtra korpuss;

7.1.3. Karburatori 7.1.3.1. Elementrais karburators sastv no pludikameras 6 un samaisanas kameras 2 (sk. 7.4. att.). Gaiss caur gaisa trtju nokst difuzor 1. Samaisanas kamer 2 degviela ar gaisu sajaucas un gar drosevrstu 3 ieplst iepldes cauruvad, un tlk caur iepldes vrstu ieplst cilindr. Karburatora pludikamer 6 ar slgvrsta 5 paldzbu tiek uzturts noteikts degvielas lmenis. Degviela caur galveno ikleri 7 ieplst smidzintj 4. Par cik elementr karburator nav gaisa vrsta, tad pretestba gaisa iepldes caurul ir minimla un ar plsmas trums nemains. Pretestba veidojas difuzora 1 saaurinjum, jo palielins gaisa plsmas trums un samazins spiediens. Saaurinjum ir ievietots smidzintjs 4. Spiediena starpbas rezultt starp pludikameru un difuzoru, paaugstins lmenis smidzintj, un degviela izplst difuzor, kur to uztver gaisa plsma. eit darbbas princips balsts uz pulverizatora principa.

7.4. att. Elementrs karburators: 1 difuzors; 2 samaisanas kamera; 3 drosevrsts; 4 smidzintjs; 5 adatvrsts; 6 pludikamera; 7 ikleris.

102

Smidzintjs ir neliela caurulte jeb kanls, pa kuru notiek degvielas iesmidzinana. ikleris ir kalibrts urbums ar noteiktu caurlaides spju. Ieskanas gjien caur karburatoru uz cilindru tiek skts gaiss un difuzor gaisa plsmas trums pieaug, kas izsauc retinjuma veidoanos smidzintja gal. Pludikamera ir saistta ar atmosfru, un spiediena starpbas ietekm degviela izplst no smidzintja. Degmaisjuma iepldi cilindr regul ar drosevrstu. Elementr karburator sagatavotais degmaisjums mains atkarb no retinjuma difuzor. Palielinoties slodzei drosevrstu atver, un elementrais karburators gatavo treknku degmaisjumu. Ja drosevrsta atvrums ir ldz 50 %, degmaisjuma sastvs mains oti strauji, bet no 50 100 % maia ir oti maza ( sk. 7.5. att.).

7.5. att. Karburatoru raksturlknes: 1 idels karburators; 2 elementrs karburators.

di karburatori darbojoties brvgait un maz slodz sagatavo liesu degmaisjumu, bet vidj slodz treknu degmaisjumu, tiei pretju nepiecieamajam. Td normla darbba ir tikai pie 30 % atvruma un pie pilna drosevrsta atvruma. Elementrais karburators sagatavo prk treknu degmaisjumu motoram darbojoties pie vidjas slodzes, bet brvgait degmaisjums ir prk liess. Patrinjuma rem is karburators nedarbojas. Lai motoram sagatavotu visos ar remos vairkm nepiecieam palgiercm: sastva galveno
103

degmaisjumu,

karburatoru

apgd

doztjsistmu, brvgaitas sistmu, ekonomaizeru, ekonostatu, patrintjskni, iedarbinanas ierci gaisa vrstu. Palgierces attiecgajos remos veic degmaisjuma kompensanu. Elementru karburatoru papildina ar galveno doztjsistmu, ar kuras paldzbu var iegt liesu degmaisjumu ( = 1,15), ds degmaisjums nepiecieams vidjas slodzes gadjum. Degmaisjuma kompenscijai izmanto retinjuma maiu difuzor, degvielas pneimatisko bremzanu u.c.` 7.1.3.2. Motora iedarbinanas rem klovrpstas grieans frekvence ir maza un gaisa plsma nenodroina difuzor vajadzg retinjuma veidoanos, lai darbotos galven un brvgaitas doztjsistmas. Aukstam motoram lielk daa degvielas noklj iepldes cauruvada sienias, veidojot degvielas plvti, ldz ar to cilindr nonk maza daia degvielas. Td auksta motora iedarbinanai ir vajadzgs oti trekns degmaisjums ( = 0,4 0,6). Lai retinjums difuzor palielintos, gaisa iepld ir izveidots gaisa vrsts. Gaisa vrsts ir savienots ar drosevrstu, un, pieverot gaisa vrstu, nedaudz atveras drosevrsts. Pie iedarbinanas vienlaicgi darbojas brvgaitas un galven doztjsistma, kas veido oti treknu degmaisjumu. Prmrgi trekna degmaisjuma veidoanos novr automtiskais vrsts 3 (sk. 7.6. att.), kas pie noteikta retinjuma ielai samaisans kamer gaisu. Pc iedarbinanas gaisa vrsts 2 tiek atvrts.

7.6. att. Degmaisjuma liesinanas pamieni: a sviru tipa vrsts; b pusautomtiskais vrsts; 1 pievadtroste; 2 gaisa vrsts; 3 automtiskais vrsts; 4 pievadsvira; 5 stiepnis; 6 diafragmas vrsts; 7 diafragmas mehnisms; 8 teleskopisk ierce.
104

7.1.3.3. Brvgaita. Brvgaitas sistma sagatavo nepiecieamo degmaisjuma sastvu, ja motors darbojas ar mazu klovrpstas grieans frekvenci. Gaisa plsmas trums uz cilindru ir mazs, jo drosevrsts ir pievrts, un ldz ar to retinjums difuzor ir mazs un degviela no galvens doztjsistmas neizplst. Retinjums aiz pievrt drosevrsta izpldes urbuma gal ir liels, un td degviela no galvens doztjsistmas ieplst brvgaitas sistm. da sistma ir neautonoma.

7.7. att. Brvgaitas sistmas shma: 1 galvens doztjsistmas degvielas ikleris; 2 brvgaitas sistmas ikleris; 3 degvielas kanls; 4 pludikamera; 5 brvgaitas gaisa ikleris; 6 emulsijas kanls; 7 izpldes prejas urbums; 8 kvalittes regulanas skrve; 9 emulsijas izpldes kanls; 10 drosevrsts; 11 drosevrsta atvruma (kvantittes) regulanas skrve.

Retinjuma iespaid degviela plst pa degvielas galveno ikleri 1 (sk. 7.7. att.) un brvgaitas degvielas ikleri 2, bet gaiss ieplst pa ikleri 5. Kanl 6 veidojas emulsija, kura retinjuma iespaid plst uz emulsijas izpldes urbumiem 7. Pie pievrta drosevrsta miniml brvgaitas rem emulsija izplst tikai pa apakjo izpldes urbumu, bet caur augjo urbumu brvgaitas sistm ieplst gaiss, veicinot emulsijas sastva veidoanos. Palielinot brvgaitas klovrpstas grieans trumu un drosevrsta atvrumu, palielins gaisa plsma karburator, un ar augjais urbums atrodas zem drosevrsta, kur ir lielks

105

retinjums, un gaiss vairs neieplst aj urbum. Tas novr degmaisjuma paliesinanos, prejot no brvgaitas rema uz slodzes remu, un emulsija izplst pa abiem urbumiem. Motoram darbojoties brvgait, emulsijas kvalitti regul ar skrvi 8, bet drosevrsta atvrumu ar kvantittes regulanas skrvi 11, kura neauj drosevrstam pilngi aizvrties, izmainot pie reizes ar klovrpstas apgriezienus. Piespiedu brvgaitas ekonomaizeru izveido autonomaj brvgaitas sistm. Ekonomaizers automtiski prtrauc degmaisjuma izpldi no sistmas, ja motors darbojas piespiedu brvgaitas rem, automobili bremzjot ar motoru. Piespiedu brvgaitas ekonomaizers novr palielintu toksiskumu atgzs, kas veidotos sakar ar pasliktintu darba maisjuma kvalitti un t sadeganas procesu, k ar samazina degvielas patriu. sistma sastv no degmaisjuma izpldes slgvrsta ar elektropneimatisko pievadu un elektronisko vadbu. Darbbu vada atkarb no klovrpstas grieans frekvences un drosevrsta atvruma, ko fiks drosevrsta atvruma devjs.

7.8. att. Autonom brvgaitas sistma: 1 degvielas ikleris; 2 brvgaitas ikleris; 3 gaisa ikleris; 4 prejas sistmas kanli; 5, 6 regulanas skrves; 7 gaisa kanls; 8 smidzintjs; 9 degmaisjuma izsmidzinanas urbums.

106

7.9. att. Elektromagntiskais vrsts: 1 elektromagntiskais vrsts; 2 brvgaitas kanls.

Piespiedu brvgaitas rem, ja motora apgriezieni ir virs 1200 min-1, vrsts nosldzas prtraucot degmaisjuma padevi. 7.1.3.4. Vidja slodze. Palielinoties drosevrsta atvrumam vidj slodz, palielins retinjums un gaisa plsma difuzor. Degviela ieplst emulsijas caurul un caur emulsijas urbumiem tai piejaucas gaiss. Ldz ar brvgaitas sistmu sk darboties galven doztjsistma.

7.10. att. Galven doztjsistma ar pneimatisko bremzanu: 1 smidzintjs; 2 gaisa ikleris; 3 emulsijas caurulte; 4 degvielas ikleris; 5 kompenscijas aka; 6 ikleris.

Galvens doztjsistmas gaisa ikler 2 (sk. 7.10. att.) plstoais gaiss samazina retinjumu smidzintj 1, bet emulsijas veidoanas caurult 3 bremz degvielas izpldi, jo emulsijas masa caurult ir mazka par degvielas masu. aj gadjum degmaisjuma sastvu kompens pneimatiski bremzjot degvielas izpldi. 7.1.3.5. Maksiml slodze. Degmaisjuma patrekninanai un maksimls jaudas ieganai, lieto papildierces.
107

7.11. att. Ekonomaizera, ekonostata un patrintjska konstrukcijas shmas: a K 90; b 2108; 1 drosevrsts; 2, 14, 15, 20, 21 un 25 vrsti, 3, 4, 9 un 30 smidzintji; 5 bdtjs; 6 un 18 bdstiei, 7 kts; 8 plksnte, 10 un 26 atsperes, 11 stiepnis; 12 cilindrs; 13 virzulis; 16 kamera, 17 un 27 diafragmas, 19 un 22 sviras; 23 izcilnis; 24 kanls, 28 un 29 ikleri.

Ekonomaizers 6 (sk. 7.11. att.) darbojas motora maksimls slodzes rem, pie pilngi atvrta drosevrsta. Ekonomaizers ievada vairk degvielas pie atvrta drosevrsta, atverot specilu vrstu. Ekonomaizers ievada difuzor degvielu caur galveno doztjsistmu. To var piedzt mehniski vai pneimatiski. Jaudas ekonomaizers 28 auj iegt patereknintu degmaisjumu un pilnu jaudu. Ekonostats 30 ir vienkrkais ekonomaizera veids, kur darbojas bez vrsta un piedzias mehnismu paldzbas uz retinjuma pamata. Degviela retinjuma iespaid no pludikameras, caur ekonostata ikleri 29 un smidzintju 30 ieplst difuzor. Lai ekonostats galu nesktu novieto prieklaicgi patreknint par degmaisjumu, lmeni smidzintja ievrojami augstk degvielas

pludikamer. Ekonostats ldzgi k ekonomaizers patreknina degmaisjumu

108

pilnas slodzes gadjum. Ekonostatam nepiecieamais retinjums rodas tad, kad drosevrsts ir pilngi atvrts un gaiss plst ar lielu trumu caur karburatoru. Degviela ieplst ekonostat no pludikameras caur ekonostata degvielas ikleri. 7.1.3.6. Patrinans rems. Patrintjsknis iesmidzina smidzinanas kamer degvielas papilddevu, ja motoram strauji pieaug slodze un strauji tiek atvrts drosevrsts. Ja patrintjsknis 17 un 7 (sk. 7.11. att) nedarbojas, tad strauji atverot drosevrstu, degvielas ieplde samaisans kamer lielka blvuma un inerces d atpaliek no gaisa iepldes, un degmaisjums kst liesks. Pielieto virzutipa 7 un diafragmas tipa 17 patrintjskus. Virzutipa patrintjski sastv no cilindra 12, kur caur lodu vrstu 14 no pludikameras ieplst degviela. Virzulis ir ar plksnti un atsperi. Strauji nospieot drosevrstu ar sviru 19 un stiepni 11, plksnte prvietojas uz leju, saspie atsperi un prvieto uz leju virzuli. Spiediena iespaid iepldes vrsts 14 aizveras, un degvielu caur spiedvrstu 2 un smidzintju 3 iesmidzina karburatora smidzinanas kamer. Atsperte iedarbojoties uz virzuli nodroina vienmrgu un ilgstou iesmidzinanu. Iesmidzinot o papilddevu, tiek nodrointa degmaisjuma patrekninans un klovrpstas grieans frekvences pieaugums. Diafragmas tipa patrintjskni iebv pludikameras sien. eit degviela caur lodvrstu 21 ieplst patrintjska kamer 16. Ja strauji atver drosevrstu, ekscentrs, kur ir nostiprints uz ass, pagrie sviru. Sviras otrs gals prvieto atspergu bdstieni 18, saspieot atsperi. Atspere ar bdstieni diafragmu izliec pa labi un padod degvielas papildporciju no kameras 16 uz spiedvrstu 15 un tlk uz smidzintju 9, kas iesmidzina degvielu smidzinanas kamer, patrekninot degmaisjumu. Pludikameras debalansanai pielieto specilas ierces. Atlaiot akseleratora paminu, uz drosevrsta ass nostiprint svira ar stiepni atver

109

debalansanas vrstu, un benzna tvaiki no pludikameras ieplst benzna tvaiku absorbtj. Ldz ar to tiek samazinta atmosfras piesroana. 7.1.3.6. Degmaisjuma iedaljums. Degmaisjumus pc t sastva iedala: normls degmaisjums, kur viena benzna daa ir sajaukta ar 15 dam gaisa. Tas ir teortiski idelais variants pilngai degvielas sadedzinanai. Gaisa pruma koeficients = 1; trekns degmaisjums, kur ir ldz 20 % liels gaisa iztrkums ( = 0,8 0,95). aj rem motors var attstt vislielko jaudu, un sadeganas process norit ar vislielko pieaujamo trumu. Uz viena kg benzna ir aptuveni 13 15 kg gaisa; oti trekns degmaisjums, kur gaisa iztrkums ir virs 20 % ( < 0,8). Uz viena kg benzna ir mazk par 13 kg gaisa. aj rem ir palielints degvielas patri; liess degmaisjums, kur ir ldz 15 % liels gaisa prkums ( =1 1,15). eit uz viena kg benzna ir 15 17 kg gaisa. aj rem ar ir vismazkais degvielas patri; oti liess degmaisjums. aj degmaisjum gaisa pruma koeficients ir virs 15 % ( > 1,15). Uz viena kg benzna ir vairk k 17 kg gaisa. Degmaisjums sadeg lni. 7.1.3.7. Degmaisjuma sastvs motora darbbas dados remos. Iedarbinot aukstu motoru, klovrpstas grieans frekvence ir maza, un gaisa plsma karburator ar ir maza, lai nodrointu kvalitatvu degvielas izsmidzinanu. Daa degvielas kondensjas uz ieskanas cauruvada. Td, lai degmaisjums nebtu par liesu, karburators sagatavo oti treknu degmaisjumu ( = 0,3 0,4). To pank ar gaisa vrsta aizvranu. aj rem darbojas galven doztjsistma un brvgaitas sistma. Jo zemka ir motora un apkrtjs vides temperatra, un sliktka degvielas iztvaikoanas spja, jo treknkam jbt degmaisjumam.

110

Brvgaitas rem klovrpstas grieans frekvence vl nav liela un ar temperatra nav augsta. Degvielas izsmidzinans un iztvaikoana ir slikta, turklt darbmaisjum ir daudz atliku gzu, un darbmaisjums slikti sadeg. Td brvgait jnodroina trekns degmaisjums ( = 0,5 0,8). To pank ar brvgaitas sistmas paldzbu. Vidjas slodzes rem gaisa plsmas trums palielins, jo drosevrsts ir pavrts. Darba temperatra motor paaugstins. Atliku gzu procentulais daudzums samazins, ldz ar to sadeganas apstki uzlabojas. aj rem tiek sagatavots ekonomisks degmaisjums liess ( = 1,15). Pilnas slodzes rem kad motoram jattsta maksiml jauda, jsagatavo trekns degmaisjums ( = 0,9). eit degmaisjums sadeg ar vislielko trumu. Patrinans rem, kad palielina motora klovrpstas grieans frekvenci, degmaisjumam jbt treknam, lai btu labs dinamiskums un palielintos klovrpstas grieans frekvence strauji atverot drosevrstu. 7.1.3.8. Karburatoru konstrukciju iedaljums. Pc degmaisjuma planas virziena iedala karburatorus ar augupplstou, lejupplstou un horizontli plstou degmaisjumu. Pc samaisans kameru skaita izir vienkameru un daudzkameru karburatorus. Parasti daudzkameru karburatoriem ir viena pludikamera un vairkas samaisans kameras ar drosevrstiem. Pc darbbas rakstura daudzkameru karburatorus var iedalt karburatoros ar drosevrstu parallo atvranos un secgo atvranos. Vienkameras karburatoram biei vien var bt nepietiekoa degmaisjuma caurlaide. Palielint ts diametru nevar, jo pasliktinsies degmaisjuma sagatavoanas kvalitte. Ldz ar to lielkas jaudas motoros izmanto daudzkameru karburatorus, kuri nodroina labu pildjumu. Parasti izmanto parallas darbbas divkameru karburatorus, kur abas kameras darbojas vienlaicgi. Karburatoram, kur drosevrstus atver pakpeniski, ir izveidota primr un sekundr samaisans kamera. Brvgaitas, mazas un vidjas
111

slodzes rem, sakar ar caurplsto gaisa mazku caurpldi, darbojas tikai primr kamera, bet sekundrs kameras drosevrsts ir aizvrts. Primr samaisans kamera ir apgdta ar motora iedarbinanas, brvgaitas, galvens doztjsistmas un bagtinanas iercm, kuras sagatavo nepiecieamo degmaisjumu dadiem motora remiem. Motora slodzei pieaugot, tiek atvrts sekundrs kameras drosevrsts, un degmaisjumu sagatavo ar otra kamera. Tdjdi tiek uzlabota degmaisjuma sagatavoana pie maksimlas slodzes un tiek iegta maksimla jauda.

7.12. att. Karburatora Solex uzbves shma: 1 degvielas ieplde; 2 karburatora vks; 3 adatvrsts; 4 brvgaitas gaisa ikleris; 5 kompenscijas akas gaisa ikleris; 6 papildus gaisa ikleris; 7 gaisa balansanas caurulte; 8 papildus maisjuma caurulte; 9 gaisa vrsts; 10 ieplde galven difuzor; 11 difuzors; 12 iesmidzinanas caurulte; 13 patrintjska virzua kts; 14 ska virzulis; 15 ska atspere; 16 ska manete; 17 atspiedjatspere; 18 sieti; 19 ieskanas vrsts; 20 spiedvrsts (pretvrsts); 21 lielais difuzors; 22 samaisans kamera; 23 drosele; 24 prejas sistmas urbumi; 25 iepldes kanls brvgaitas degvielas padevei; 26 elektromagntiskais vrsts; 27 kvalittes regulanas skrve; 28 kvantittes regulanas skrve; 29 galvenais ikleris; 30 kompenscijas akas apakj daa; 31 aizprests urbums; 32 emulsijas caurulte; 33 pludi; 34 pludikameras korpuss; 35 vka blve.
112

8. Gzmotoru baroanas sistma

Motoros par degvielu izmanto deggzi. Ts var bt gzes, kas iegtas naftas prstrdes proces saidrints gzes, propns, butns u.c. Dabasgze saspiest gze, kuras pamatsastv ir 95 99 % metns. Gzes tiek glabtas specilos balonos stipri saspiest vai saidrint veid. Gzu un gaisa maisjuma siltumspja ir mazka nek benzna un gaisa siltumspja. Sakar ar to, pielietojot saidrinto gzi propnu butnu, motora jauda samazins par 5 10 %, bet pielietojot saspiesto gzi (metnu) par 15 20 %. Samazinanos var novrst tikai ar kompresijas pakpes palielinanu, izmainot degkameras augstumu. Gzes un gaisa maisjums sadeg pilngk nek benzna un gaisa maisjums, ldz ar to atgzs ir mazk toksisko vielu. Gzei ir labka detoncijas noturba. Samazins piededu veidoans un ilgk saglabjs eas kvalittes pabas. Pie trkumiem var mint apgrtintu motora iedarbinanu. Motora iedarbinanai, parasti, jizmanto gaisa un benzna maisjums. Bez tam automobiiem, kas aprkoti ar gzes baroanas sistmu, ir lielka masa, sakar ar papildus sastvdau uzstdanu (gzes balonu un armatra). Svargi ir rinties ar gzes sprdzienbstambu, jo saidrint gze ir smagka 1,5 2 reizes par gaisu un t nosas telpas apakjs das (bedrs), toties saspiest gze 1,6 reizes vieglka par gaisu, un pie izpldes paceas augpus un neveido sprdzienbstamu maisjumu. Zemk robea, pie kuras uzliesmo saspiest gze maisjum ar gaisu, ir 5 % no tilpuma, taj pa laik propnam tas ir 2,4 %, butnam 1,8 %. Tas izsaka to, ka, lai saspiest gze izraistu sprdzienu, tai jsakoncentrjas 2,5 reizes vairk nek saidrintai gzei. Gzes iekrtas komplekt ietilpst reduktors (iztvaictjs) 8 (sk. 8.1. att.), elektromagntiskie vrsti gzes un benzna atslganai, kas atiras pc konstruktvs uzbves. Gzes elektromagntiskais vrsts ir izveidots kop ar

113

filtru. Trspozciju vrsts gze 0 benzns prsldz degvielas veidu. 0 pozcij elektromagntisko vrstu tinumi ir atslgti no strvas. 8.1. Gzmotora darbba ar saidrinto gzi

8.1. Automobia gzmotora baroanas sistma: 1 gzes balons; 2 armatra; 3 degvielas tvertne; 4 benzna cauruvads; 5 gzes cauruvads; 6 degvielas prsldzjsldzis; 7 gzes nosldzjvrsts; 8 gzes reduktors (iztvaictjs); 9 dzeses idruma cauruvads; 10 gzes pievads karburatoram; 11 gzjaucis; 12 karburators; 13 benzna elektromagntiskais vrsts; 14 benzna sknis; 15 aizdedzes sldzis; 16 degvielas lmea rdtjs; 17 vks; 18 gzes uzpildes uzgalis.

114

Gzes balon gzes maksimlais spiediens ir 1,6 MPa, minimlais pie kura darbojas motors 0,2 MPa. Pc drobas noteikumiem balonu nedrkst piepildt vairk par 80 %. Armatras blok ir gzes daudzuma distances rdtjs, kas nodod informciju uz benzna lmea rdtju kombincij ar citiem rdtjiem. Armatras blok uzstdts uzpildes patranas, kontroles aizsardzbas armatras bloks. Uzpildei ir uzgalis ar ventili patranai, k ar gzes saidrints daas lmea rdtjs un lmea ierobeotjs. Uzpildes uzgal ir ievietots pretvrsts, kur novr gzes izpldi. Reduktors iztvaictjs prvr saidrinto gzes dau gzveida stvokl un samazina gzes spiedienu atkarb no motora darba rema. Brvgait un maz slodz spiediens ir 50 100 Pa lielks par atmosfras spiedienu un pilnas slodzes rem 200 300 Pa lielks par atmosfras spiedienu. Gzes padeve atkarb no motora apgriezieniem un slodzes mains automtiski ar reduktora paldzbu, tlk gze tiek padota uz gzjauci, kas atrodas virs karburatora, un eit gze sajaucas ar gaisu noteikts attiecbs. Elektromagntiskie vrsti kalpo gzes vai benzna padeves prtraukanai pie izslgtas aizdedzes un gzes maistrles atslganai avrijas situcij. Benzna elektromagntiskais vrsts atjauno benzna padevi, ja beigusies gze, k ar, iedarbinot aukstu motoru, pie temperatras zem 0 C. Spiediena reduktors iztvaictjs ir automtisks divpakpju diafragmas tipa spiediena regulators. T korpus ir izveidots iztvaictjs. Caur iepldes kanlu 1 ( sk. 8.2. att..) un vrstu 15 saidrint gze ieplst telp A, kur spiediens samazins ldz 0,05 0,07 MPa. Gzes spiediena iespaid izliecas diafragma 12, pagrieot sviru 13, un vrsts 15 piespieas ligzdai 2. Izlietojot pirms pakpes telpas A gzi, spiediens samazins zem 0,05 MPa, atspere 14 atgrie diafragmu izejas pozcij, vrsts 15 atveras un gze no jauna ieplst primrs pakpes telp A. Telpa C ir gredzenveida: dens siltummainis gze iztvaictjs. Otrs pakpes telp B un gzjauc gze nokst pa kanlu 11 caur vrstu 10.
115

8.2. att. Reduktors iztvaictjs Lorato: A pirms pakpes telpa; B otrs pakpes telpa; C siltummaias telpa; 1 iepldes kanls; 2 iepldes vrsta ligzda; 3 otrs pakpes diafragma; 4 atslodzes ierces diafragma; 5, 14 atsperes; 6 elektromagntisk ierce; 7 patstvgais magnts; 8, 13 sviras; 9 otrs pakpes regulanas skrve; 10 otrs pakpes vrsts; 11 kanls; 12 pirms pakpes diafragma; 15 pirms pakpes vrsts.

Gzjauc eso diafragma retinjuma iespaid izliecas uz reduktora centru, ldz ar to prvietojot sviru 8. Vrsts 10 atveras un regul gzes padevi otr pakp. Ja retinjums gzjauc un attiecgi ar otrs pakpes telp B palielins, diafragma 3, izliecoties uz leju, dod iespju lielkam gzes daudzumam ieplst caur vrstu 10 otraj pakp, un otrdi, kad retinjums samazins, diafragma paceas uz augu, prvieto sviru 8 un vrsts 10 ierobeo gzes plsmu. Kad motors nestrd, atspere 5 iedarbojoties uz sviru 8 nodroina pilngu vrsta 10 hermtiskumu. Iedarbinot motoru savu darbbu sk atslodzes ierce, kas atiras no ldzgm iercm ar magntu. Diafragma 4, kas tiek vadta no iepldes cauruvada retinjuma, jeb ar karburatora retinjuma aiz droseles, saspie atsperi 5 ldz atbalstam. Uz diafragmas nostiprints patstvgs magnts 7, kas
116

pievelk sviru 8, kura nodroina vrsta 10 atvranos. da atslodzes ierce uzlabo motora iedarbinanu jebkuros klimatiskos apstkos. Vrstu 10 pirms iedarbinanas var savlaicgi ar elektromagntisks ierces paldzbu atvrt, bet to izmanto tikai gadjumos, kad elektrisks jeb mehnisks ierces nenodroina motora iedarbinanu. Ar skrvi 9 regul spiedienu uz sviras 8 so plecu. Ar o skrvi ieregul brvgaitas apgriezienus, darbojoties ar gzi. 8.2. Gzes iekrtas ar saspiestu gzi Gzjauus var uzstdt virs karburatora (sk. 8.3. att. a) un karburatora vid (sk. 8.3. att. b).

8.3. att. Gzjauu konstrukcijas un novietojums: a novietojums virs karburatora; b novietojums karburatora vid.

Gzmotora iekrts, kas darbojas ar saspiesto gzi (metnu), balonu spiediens ir 20 MPa un spiedienu kontrol ar augstspiediena manometru. Uz viegl automobia var uzstdt 1 ldz 3 balonus. 8.4. attl ir attlota shma ar trs augstspiediena baloniem. Katrs balons ir izgatavots no metliska korpusa, kas prklts ar stikliedras armtu slni. Tas palielina izturbu un samazina t svaru. Balonu iekpuse ir prklta ar pretkorozijas vielu. Balonus nostiprina, lai tiem nebtu iespjas prvietoties automobia kustbas laik. Gzes rezerve balonos ir pietiekama 250 km noskrjienam. Katram balonam ir savs ventilis 2, kuram ir trdarbgs vrsts un drobas membrna (pc temperatras). Tas pasarg pret balona iespjamo plsumu. Ventilim ir drenas kanli, pa kuriem gze tiek izvadta rpus automobia, ja gze noplst caur elastgm

117

drenas gofrtm caurulm 7. Cauruvad ir iemontts devjs 8, kas signaliz par gzes nopldi.

8.4. att. Saspiestas gzes iekrtas shma: 1 balons; 2 balona ventilis; 3, 10 augstspiediena cauruvadi; 4 gzes elektromagntiskais vrsts; 5 divpakpju reduktors sildtjs (zemspiediena); 6 uzpildes ierce; 7 gofrta caurule; 8, 15, 17 gzes nopldes devji; 9 augstspiediena reduktors; 11 zemspiediena cauruvads; 12 gzjaucis; 13 benzna elektromagntiskais vrsts; 14 augstspiediena reduktora atvadcaurule (nopldes); 16 drenas caurule gzes elektromagntiskam vrstam; 18 elektronierce; 19 gzes spiediena devjs; 20 motora iedarbinanas bloanas devjs; 21 degvielas tvertn atrodo degvielas daudzuma un balona gzes spiediena (daudzuma) rdtjs; 22 trspozciju prsldzjs benzns 0 gze ; 23 vakuuma caurulte; A motors; B karburators; C benzna sknis; D filtrs; H benzna cauruvads; J benzna tvertne; K automobia kontrolmrapartu panelis; L indukcijas spole; M aizdedzes devjs; N degvielas lmea rdtjs.

Balonus uzpilda vienlaicgi caur uzpildes ierci 6, kur ar ir drenas kanli, lai atvadtu gzi nopldes gadjum. Uzpildes ierces korpus ir ievietots filtrs, kas iztur 20 MPa spiedienu, uzpildes ventilis un motora iedarbinanas

118

bloanas devjs 20, gadjumam, ja uzpildes kompresorstacijas cauruvads nav atvienots no automobia gzes uzpildes ierces. Baloni savienoti ar augstspiediena cauruvadiem 3, kas priet gzes maistrl. Cauruvadi ir ar 2 mm biezu sieniu no nersjo trauda, kas paredzti 20 MPa lielam spiedienam. Divpakpju reduktors sildtjs ir ldzgs saidrints gzes reduktoram, bet papildus eit ir augstspiediena reduktors 9, kas izgatavots no vara. Augstspiediena reduktors pazemina spiedienu no 20 ldz 0,5 1,2 MPa. Apsilda augstspiediena reduktoru no zemspiediena reduktora. Augstspiediena reduktora uzgalis apgdts ar filtru, bet uz korpusa ir devjs 15, kas fiks gzes nopldi un ar uzgaa paldzbu gze no nopldes cauruvada tiek izvadta rpus automobia. Gzes iekrt ir cauruvads 11 un gzes jaucjs 12, kas novietots virs karburatora. Gzes iekrt ir gzes elektromagntiskais vrsts 4, kas aprints uz 29 MPa, filtrs, devjs 17, kas nosaka gzes nopldi ar uzgali, lai pieslgtos elastgai nopldes caurulei 16, gzes spiediena (daudzuma) devjs 19; kas parda, cik gzes palicis balonos. Benzna baroanas sistma ir tradicionl: karburators, elektromagntiskais benzna vrsts 13, filtrs D, benzna sknis C, benzna vads H un benzna tvertne J. Benzna lmeni tvertn uzrda rdtjs 21. aj gzbalona iekrt ir elektronisk ierce 18, kura sev iesldz aizdedzes momenta korekciju. Momentni iespjams priet no darba ar benznu uz darbu ar gzi un pielgoties motora klovrpstas frekvencei. Pie zemas grieans frekvences, motoram strdjot ar gzi, elektrisk ierce palielina aizdedzes apsteidzes lei, bet pie lielas grieans frekvences samazina. Automtisk elektronisk ierce apstrd no devjiem saemto informciju un nodroina: skaas un gaismas signalizciju autovadtja salon par gzes nopldi, un parda tiei ts nopldes vietu (bagas nodaljum, augstspiediena reduktor vai elektromagntisk gzes vrst);

119

 saskaot gzes spiediena devja un benznrdtja rdjumus uz automobia kontrolmrinstrumentu panea; elektromagntisk gaisa vrsta izslganos pie motora izslganas; motora bloanu, ja nav atvienota uzpildes ierce; prslganos uz citu degvielu. Saspiests gzes iekrt gze no balona 1 caur ventili 2 nokst maistrl cauruvad 3, pa kuru noplst uz elektromagntisko vrstu 4, kur ir ar filtrs. Filtr gze attrs no mehniskiem piemaisjumiem un uzsildta ieplst augstspiediena reduktor 9. eit spiediens samazins ldz 0,5 1,2 MPa. Turpmk sistmas darbba ir ldzga saidrints gzes sistmas darbbai. Msdienu iesmidzinanas sistmas ar var tikt aprkotas ar gzes baroanas iekrtm (sk. 8.5. att.)

8.5. att. Gziekrta ar elektronisko iesmidzinanas sistmu aprkotam motoram: 1- gzes balons; 2 reduktors; 3 dozators; 4 maistjs; 5 elektroniskais vadbas bloks (EVB); 6 klovrpstas apgriezienu devjs; 7 lambda zonde.

120

8.6. Daudzsprauslu gzes iekrta: 1 gzes vrsts; 2 reduktors; 3 retinjuma devjs; 4 releji; 5 gzes sadaltjs; 6 sprauslas; 7 mikroprocesors; 8 lambda zonde.

Automobia dinamisks pabas uzlabojas, bet degvielas patri un toksiskums samazins. Iesmidzinanas sistma, kas aprkota ar gzes iekrtu, atiras no karburatoriekrtm ar to, ka degviela caur jaucju netiek ieskta motor no reduktora, bet ieplst zem spiediena iepldes cauruvad (kolektor) ar centrlo iesmidzinanas sprauslu. Sprausla ir trdarbojos elektromagntisks vrsts, kas tiei doz degvielas padevi katr cilindr iepldes takt. Gze tiek ievadta kop ar gaisu. Sprauslu vada elektroniskais vadbas bloks atkarb no motora noslodzes un klovrpstas grieans frekvences. No vienpakpes diferencila reduktora gze plst uz sprauslu. Automobia salon izveidots vadbas bloks, lai atvieglotu degvielas iesmidzinanas ieregulanu atbilstoi izstrdtai sistmai.

121

8.7. att. Iesmidzinanas sistmas gzes iekrtas izvietojums automobil: 1 vienpakpes zemspiediena reduktors; 2 elektroniskais vadbas bloks; 3 elektromagntiskais gzes vrsts ar filtru; 4 uzpildes ierce; 5 balons ar armatru.

Galvenie gzbalonu sistmas elementi iesmidzinanas sistm ir: vienpakpes zemspiediena reduktors; elektromagntisk gzes centrl iesmidzinanas sprausla; prjs ierces balons, vrsti, armatra ir ldzga k karburatormotoru gzes iekrts.

8.8. att. Iesmidzinanas sistmas gzes iekrtas darbbas princips: 1 elektroniskais vadbas bloks; 2 uzpildes ierce; 3 elektromagntisk sprausla; 4 vienpakpes zemspiediena reduktors; 5 elektromagntiskais gzes vrsts ar filtru; 6 balons ar armatru.
122

Gze no balona 6 (sk. 8.8. att.) plst uz maistrlo cauruvadu un tlk ieplst elektromagntisk vrsta filtr 5. Tad gze caur sildtju, kas tiek apsildts no dzeses sistmas, plst uz diferencilo vienpakpes gzes reduktoru 4. Reduktor ir vakuuma vadbas telpa, kas savienota ar iepldes kolektoru. Reduktors ar gumijas cauruli savienots ar elektromagntisko sprauslu 3, ko vada elektroniskais vadbas bloks 1. Bloks nodroina preju no vienas degvielas uz citu, automtiski kori gzes padevi motora kolektor un veic dzesanu. Pielietojot o sistmu, kaitgo izmeu daudzums gzs ir: CO 0,15 %, CH 180 ppm.

123

9. Neitralizatori katalizatori
9.1. Izpldes gzu kaitgo sastvdau veidoans procesi dados motora darbbas remos Viena kilograma benzna sadedzinanai teortiski jpatr 15 kg gaisa. aj sadeganas proces veidojas CO2, slpeka un dens tvaiki. Praktiski nav iespjams pankt idelu degmaisjuma sastvu, un ldz ar to degmaisjums sadeg nepilngi un veidojas CO2, CO, CnHm, NOx, O2, SO2 u.c. Pie liela mitruma un augsts temperatrs veidojas srskbe un slpekskbe. CO veidojas, k nepilngas sadeganas produkts skbeka nepietiekambas rezultt. T daudzumu visvairk ietekm degmaisjuma sastvs un degvielas doztjsistmas tehniskais stvoklis un reguljums. CO veidojas, ja motors darbojas ar treknu degmaisjumu. CO veidoans procentulais daudzums ir atkargs no gaisa pruma koeficienta. Optimlais procentulais daudzums atgzs Otto motoros ir 1,2 1,4 %, dzemotoros 0,2 0,3 %. Slpeka oksdu NOx raanos veicina degmaisjuma augst sadeganas temperatra slpeka un skbeka kltbtn (k gaisa sastvdaas). Lielkais NOx daudzums izdals automobia patrinjuma remos. Lielko dau no slpeka savienojumiem sastda slpeka oksds NO, kas prvras par slpeka dioksdu NO2. Motoram darbojoties ar gaisa pruma koeficientu, kas tuvu 1, NOx koncentrcija atgzs ir vislielk. Optimlais NO daudzums veidojas liesa degmaisjuma zon, kad gaisa pruma koeficients ir no 1,1 1,2. No izpldes cauruvada izplstoais slpeka oksds NO gais tri oksidjas un prvras par indgu vielu slpeka dioksdu NO2. viela oti kaitgi iedarbojas uz cilvka elpoanas orgniem, bet saistb ar deni veido slpekskbi, kas izncina visu dzvo. Nesadeguo ogderau CnHm raans avots ir pilngi vai daji nesadeguais degmaisjums. K iemesls tam var bt aizdedzes sistmas darbbas traucjumi, prlieku liess vai trekns degmaisjums, vja degmaisjuma
124

sajaukans un izsmidzinana (zema darba temperatra vai nekvalitatva degviela). Pie nepilngas motora noslodzes, deganas procesa efektivitte samazins, un ir palielints ogderaa sastvs atgzs. Degkameras un izpldes cauruvada forma btiski ietekm CnHm veidoanos. Mazkais CnHm sastvs ir pie gaisa pruma koeficienta = 1,1 1,2. Ogleka dioksds CO2 nav toksisks, tomr liels koncentrcijs tas var veicint metla koroziju. Nepastv neviens motora darbbas rems, kur visu kaitgo vielu daudzums btu minimls. No ekoloisk viedoka vislabk pielietot nedaudz noliesintu degmaisjumu, kur ir neliels CH daudzums. Automobia izpldes gzu sastvs atkargs no motora reguljuma (sk. 9.1. tab.).
9.1. tabula. Motora reguljuma ietekme uz izpldes gzu sastvu

Atgzu sastvdaa CO NOx CnHm Motora raksturojums 1,5 ... 10 0 ... 0,15 0,6 ... 0,5 Bojts vai nenoregults motors, trekns degmaisjums

Atgzu koncentrcija (%) 0,2 ... 1,5 0,2 ... 0,35 0,3 ... 0,15 Noregults motors 0,02 ... 0,05 0,3 ... 0,02 0,1 ... 0,4 Prlieku liess degmaisjums 1,0 (0,3*) 0,25 (0,35*) 0,35 (0,03*) Ar skbeka devju aprkots automobilis

* - automobilis aprkots ar katalizatoru neitralizatoru Gaisa pruma koeficientu ar elektronisko vadbu un lambda zondes paldzbu pank steheometrisku, t.i. ar benzna un gaisa attiecbu 1: 14,7 14,8 ( = 1).

125

9.1. att. Atgzu sastvs atkarb no gaisa pruma koeficienta

CO mra tilpuma procentos (vol %), bet CnHm mra miljons das (ppm parts per million). Saldzinot ar tilpuma procentiem (vol %) attiecba ir sekojoa: 100 vol % - 1000000 ppm; 10 vol % - 100000 ppm; 1 vol % - 10000 ppm; 0,1 vol % - 1000 ppm; 0,01 vol % - 100 ppm. Izpldes gzu kaitgo sastvdau samazinanas veidi: pilnveido motora un izpldes sistmas konstrukciju degvielas tvaiku uztverana, degkameru konstrukcijas, kartera ventilcijas sistmas pilnveidoana; karburcijas procesa pilnveidoana un degvielas iesmidzinanas sistmas ievieana; atgzu recirkulcijas sistmas pielietoana; ekoloiski trku degvielu pielietoana (gzes, biodegvielas).
126

Atgzu attranu oti btiski ietekm to temperatra. Brvgait temperatra ir 200 400 C, bet citos remos 400 600 C. Atgzu kaitgo komponenu samazinanu pank ar CO un CH oksidanu (skbeka pievienoanu) jeb gzu sadedzinanu un NOx reducanu (skbeka atdalanu). 9.2. Termoreaktori Kaitgo atgzu komponentes ir iespjams samazint termiski un kataltiski. Izmantojot termisko prveidoanu, atgzu oksidans tiek veikta termoreaktor. Termoreaktor tiem tiek samazinta CnHm un CO koncentrcija atgzs. CnHm oksidanai nepiecieams 50 ms un 600 C temperatra, CO oksidanai 50 ms un 700 C temperatra. Praktiski termoreaktor notiek atgzu pilnga sadedzinana. Termoreaktors ir paplaints izpldes cauruvads, kas pievienots cilindru galvai (sk. 9.2. att.).

9.2. Termoreaktora konstrukcija: 1 cilindru galva; 2 termoreaktora korpuss; 3 uguna korpuss; 4 atveres atgzu pievadanai; 5 atvere atgzu aizvadanai; 6 metla aula; 7 kanls papildu gaisa pievadanai.
127

Termoreaktor notiek pilngka atgzu sadedzinana. CO un CnHm pilngkai sadedzinanai pa papildus gaisa kanlu 7 (sk. 9.2. att.) tiek pievadts gaiss. It sevii, tas ir btiskk motoram darbojoties ar treknku degmaisjumu, kad skbeka ir mazk. T k CO un CnHm sadedzinanai vajadzga augsta temperatra, lai panktu atgzu reaktora trku darbbas skumu, pc auksta motora iedarbinanas izmanto inerces termoreaktorus. Termoreaktora darbbas pamat ir metla aula, gar kuru plst atgzes, bet tam apkrt ir siltumizoljos uguna korpuss ar atverm atgzu pievadanai un aizvadanai. Termoreaktora efektva darbba ir atkarga no darba temperatras, skbeka daudzuma atgzs un t sajaukans intensittes, un reaktora tilpuma. Darba temperatru nosaka izpldes gzu temperatra, iespjamie siltuma zudumi reaktor un sadeguo gzu daudzums. Darbojoties ar paliesintu degmaisjumu un pie nelieliem drosevrsta atvrumiem samazins CO prveidoanas efektivitte. Pie motora darbbas ar treknu degmaisjumu, termoreaktors dod iespju pankt mazk toksiskas atgzes nek darbojoties ar liesu degmaisjumu bez termoreaktora. Darbojoties ar liesu degmaisjumu pie mazm slodzm, samazins CnHm prveidoanas efektivitte. Termoreaktora pielietojumu ierobeo, papildus 10 20 % gaisa pievadana ar specilu skni, ar pie nepiecieams temperatras rema nevar pankt pilngu atgzu prveidoanu, jo svaigais gaiss ar atgzm sajaucas nevienmrgi. 9.3. Kataltiskie atgzu prveidotji aj gadjum atgzes tiek neitraliztas atgzu prveidotj. Kataltiskai atgzu prveidoanai nepiecieama vismaz 250 C temperatra, bet NOx prveidoanai 400 C temperatra. Ja katalizatora darba temperatra ir virs 300 C, katalizators prveido pusi (50 %) no atgzm. Optimla katalizatora darba temperatra ir no 400 -800 C.

128

Katalzes pamat ir misko elementu absorbcija uz darba virsmas ar augstu misko aktivitti, misks reakcijas un reaentu aizplana no atgzu prveidotja. Katalizatora temperatra nedrkst prsniegt 1000 C, jo virs s temperatras katalizators tiek bojts.

9.3. Kataltiskie prveidotji: a oksidjoais kataltiskais prveidotjs; b divsekciju kataltiskais prveidotjs; c trskomponenu kataltiskais neitralizators; 1 degvielas padeve; 2 papildu gaisa padeve; 3 oksidjoais CO CnHm atgzu prveidotjs; 4 divsekciju atgzu kataltiskais prveidotjs; 5 NOx reducjo daa; 6 CO CH oksidjo daa; 7 elektroniskais vadbas bloks (EVB); 8 skbeka devjs; 9 trskomponenu CO, CnHm un NOx kataltiskais atgzu neitralizators.

129

Sastopami triju veidu kataltiskie prveidotji: oksidjoie kataltiskie prveidotji; divsekciju kataltiskie prveidotji; trskomponenu kataltiskie neitralizatori. Skotnji tika izmantoti oksidjoie divu ceu kataltiskie atgzu prveidotji, kuri samazina tikai CH un CO daudzumu atgzs. Atgzu toksiskuma samazinanai izmanto papildus gaisa pievadanu kataltiskajam neitralizatoram ar specila ska paldzbu, vai ar gaisa pievadanu izpldes kolektor. sistma nodroina izpldes gzu papildus sadedzinanu ar specila vrsta paldzbu. K katalizatorus parasti izmanto drgmetlus (platnu Pt, paldiju Pd u.c.). Clmetli ir noturgi pret augstm temperatrm. Paldijam ir lielka aktivitte pret CO, bet platnam pret parafnogderaiem. Miniml darba temperatra, lai notiktu efektva darbba ir 250 300 C. Oksidjoie atgzu prveidotji nenodroina NOx koncentrcijas samazinanos. o procesu pank pielietojot atgzu recirkulciju. Divsekciju trskomponenu kataltiskie atgzu prveidotji sastv no NOx reducjos daas un CO, CnHm oksidjos daas. Reakcijas NOx samazinanai reducjot par N2 tiek izmantoti atgzs esoie CO, CH un H2. Efektvai NOx reducanai nepiecieams trekns degmaisjums, kas satur mazku skbeka saturu, jo skbeka kltbtne veicina oksidanu. Divsekciju katalizator NOx reducanai izmanto rtiju (Ru) un rdiju (Rh). Pirm sekcija ir izveidota NOx reducanai par N2. iem katalizatoriem ir vairki trkumi. Izmantojot treknu degmaisjumu, palielins degvielas patri. Oksidjo (otraj sekcij) daa no NOx reducans gala produktiem NH3 tiek oksidti atkal par NOx, ldz ar to da veida atgzu prveidotjus plai neizmanto. Trskomponenu kataltisko neitralizatoru darbbas pamat ir CO un CnHm oksidana par CO2 un dens tvaikiem (H2O), un NOx reducana par CO2 un
130

N2. misko procesu trkai norisei izmanto katalizatorus. eit vien kamer prveido gan CO un CH komponentes, gan ar NOx komponentes. Lai nodrointu o gzu vienlaicgu neitralizanu un lai nebtu jpievada papildus gaiss, ir nepiecieams noteikts atgzu sastvs CO un CH oksidanai. Skbeka daudzums atgzs ir saistts ar degmaisjuma sastvu, kas msdienu motoros tiek regults ar skbeka devja un EVB paldzbu, cenoties pankt steheometrisku degmaisjumu, t.i. ar degvielas un gaisa attiecbu 1 pret 14,7 ... 14,8 ( ~ 1). Izpldes gzu sastvu regul EVB ar devju paldzbu. Lai nodrointu efektvu reducans un oksidans procesa norisi, katalizatoriem pievieno skbekli uzkrjous savienojumus czija oksdu CeO2 vai rzija oksdu ReO2. Trekna degmaisjuma gadjum tie atdod skbekli, nodroinot CO un CH oksidanu. Ja degmaisjums tiek noliesints, atgzs pardoties lielkam skbeka daudzumam, CeO2 vai ReO2 rea ar skbekli vai NOx, ldz ar to tiek samazints skbeka daudzums un reducts NOx. Pc konstruktv izveidojuma var bt triju veidu kataltiskie neitralizatori: ar keramikas granulu pildjumu; ar monolto keramikas pamatni; ar metlisko pamatni.

9.4. att. Neitralizators ar granulu pildjumu: 1 korpuss; 2 pamats; 3 izolcija; 4 apvalks.

131

9.5. att. Kataltiskais neitralizators ar monoltu keramisko pamatni: 1 korpuss; 2 monolta keramisk pamatne; 3 trauda stiepu pinums; 4 nodaljumi.

9.6. att. Kataltiskais neitralizators ar metlisko pamatni: 1 korpuss; 2 atmale; 3 metla pamatne; 4 folija; 5 viveida folija; 6 aktvais katalizatora materils; 7 samaisanas kamera.

132

9.7. att. Trskomponenu kataltisk neitralizatora katalzes pamatprincipi

Trskomponenu katalizator notiek triju veidu reakcijas. Katalizatora darbbas zon ir 0,955 1,05. Katalizatora nas darbba attlota 9.8. attl.

9.8. att. Katalizatora darbbas princips.

133

Katalizator ieplst kaitgs gzes CO, CH un NOx. Pc katalzes procesa norises izplst CO2, H2O un N2. Atkarb no gaisa pruma koeficienta atgzu sastvs pirms un pc katalizatora ir atirgs (sk. 9.9. att.). Ldzgs sastvs ir tikai CO gzei. CH un NOx lknes ir atirgas pirms un pc katalizatora. Pie gaisa pruma koeficienta tuvu 1 kaitgo izmeu lielums ir vismazkais.

9.9. att. Kaitgo gzu sastvs g/ kWh atkarb no gaisa pruma koeficienta pirms un pc katalizatora.

Dzemotori darbojas ar gaisa pruma koeficientu, kas lielks par 1. Galvens kaitgo izmeu daas, kas veidojas dzemotor, ir CO, CH un ciets daias kvpu veid, k ar var bt srs. Slpeka dioksds ir viens no btiskkiem toksiskiem izmeiem, kas veidojas augstu spiedienu un sadeganas temperatras rezultt, k ar liela sadeganas truma rezultt. NOx pieaug, ja ir liels gaisa pruma koeficients, brvgait un pie mazas slodzes.
134

Dzemotoriem toksiskumu samazina uzlabojot degkameras formu, veicot sadedzes procesa kontroli, palielinot sprauslu izsmidzinanas spiedienu un veicot izsmidzinanas momenta un daudzuma regulanu. Dzemotoriem var izmantot ar trskomponentu katalizatorus. Msdienu dzemotoros izmanto atgzu recirkulcijas sistmas, lai samazintu NOx sastvu. sistma tiek regulta atbilstoi motora temperatrai un klovrpstas grieans frekvencei. Msdienu kravas automobios plai pielieto selektvos kataltiskos neitralizatorus (SCR), kas paredzti visu toksisko izmeu prveidoanai. Atirb no oksidjoiem katalizatoriem, kataltisk prveidoana notiek skbeka piesaist, neizjaucot esos atgzu molekulas. Reducjo viela amonjaks labk rea ar skbekli, nevis ar slpeka oksdiem. Kataltiskie neitralizatori ir oksidjo kataltisk prveidotja un selektv kataltisk neitralizatora kombincija. Izpldes gzu attrana un NOx reducana notiek etrs pakps: 1. pakp notiek CO, CH, NO un kvpu reakcija ar O2, veidojoties CO2, dens tvaikiem H2O un slpeka dioksdam NO2, kas ir SCR kataltisk neitralizatora skumprodukti. 2. pakpes attrana urnvielas kataltiskaj prveidotj. Pievadod urnvielas dumu, veidojas amonjaks NH3. 3. pakpes attrana NOx reducjo katalizator. NO un NO2 reakcij ar NH3 veido H2O un N2. 4. pakpes attrana amonija bloanai veic amonjaka prpalikuma oksidanu.

135

9.10. att. Selektvais kataltiskais prveidotjs.

aj katalizator var prveidot NOx ldz 80 %. Kontroli veic ar NOx devju. Ar o sistmu var samazint toksiskos izmeus ldz Euro 5 normatviem bez papildus cieto daiu filtriem. 9.4. Skbeka devji Izmantojot skbeka devju, efektivitte izmeu samazinanai sasniedz ldz 98 %. Degmaisjuma sastva korianu veic ar skbeka devju, lai sasniegtu steheometrisku degmaisjumu, kur ~ 1, jeb benzna un gaisa attiecba ir 1 : 14,7-14,8. Devjus ievieto izpldes kolektor vai izptja skumda. Msdienu automobios izmanto divus skbeka devjus, vienu pirms katalizatora, bet otru pc katalizatora. Pirmais skbeka devjs, kas atrodas pirms katalizatora, padod signlu uz EVB. Ja izpldes gzs skbeka saturs ir zems (trekns degmaisjums), tad tiek padots signls ldz 800 mV un tiek samazints degvielas iesmidzinanas laiks. Ja gaisa pruma koeficients ir 1, volta ir robes no 400 mV ldz 500 mV. Devja temperatra nedrkst bt augstka par 850 900 C. Ja

136

skbeka saturs atgzs ir par lielu, vadbas blokam padod mazku impulsu (50 mV), un tiek palielints iesmidzinanas laiks. Lai devjs normli darbotos, t temperatrai jbt vismaz 300 C. Pc katalizatora esoais kontroljoais devjs veic izpldes gzu monitoringu.

9.11. att. Skbeka devjs: 1 izvadi; 2 izolcija; 3 aizsargaula; 4 keramiskais balsts; 5 korpuss; 6 sildtjs; 7 platna kontaktdaa; 8 izpldes kolektors; 9 keramiskais elements; 10 elektrisk ldia - slnis; 11 elektrisk ldia + slnis; 12 aizsargapvalks; 13 gaisa saskares virsma; 14 izpldes gzu saskares virsma; 15 izpldes gzes.

Cirkonija devja darba elements ir prklts ar platnu. Devja rj virsma ir saistta ar izpldes gzm, bet devja iekj virsma ir saistta ar atmosfras gaisu. devja pamat ir ar skbekli piestints keramisks savienojums (ZrO2). aj keramiskaj savienojum notiek skbeka jonu difzija. Ja skbeka daudzums abs puss im elementam ir viends, izveidojas signls, kur vrtba ir

137

tuvu nullei. Ja skbeka daudzums izmains, pards skbeka jonu plsma, kas rada strvu. Pie lielka NOx daudzuma, dau gzu no izpldes sistmas ievada iepldes cauruvad, un ar svaigo degmaisjumu tas nokst cilindr. Prlieku liela atgzu daudzuma pievadana iepldes cauruvad var negatvi ietekmt sadeganas procesu cilindr.

9.12. att. Atgzu recirkulcijas sistma ar elektronisko vadbu

da sistma parasti tiek kopgi vadta ar degvielas iesmidzinanas sistmu un aizdedzes sistmu atkarb no motora darba rema, ldz ar to iespjams iegt degvielas ekonomiju.

138

10. Otto motoru degvielas iesmidzinanas sistmas

Msdienu Otto motoru iesmidzinanas sistmu priekrocbas,

saldzinjum ar karburatoriem ir sekojoas: viends degmaisjuma sadaljums pa cilindriem; labka motora pieskaoans konkrtam darba remam; lielka motora jauda; ekonomiskks motora degvielas patri; vieglka iedarbinana un uzsildana; zemks atgzu toksiskums. Degvielas iesmidzinanas sistmas klasific pc degvielas iesmidzinanas pamiena. Izir: neprtraukto degvielas iesmidzinanu, kur degvielas daudzums tiek regults mainot degvielas spiedienu. Prtraukt iesmidzinana, kur degvielas daudzums tiek regults mainot iesmidzinanas ilgumu. Prtraukt degvielas iesmidzinana, mainot iesmidzinanas ilgumu un saskaojot iesmidzinanas momentu ar iepldes vrsta atvrto stvokli. Pc degvielas iesmidzinanas principa iedala: individulo sprauslu iesmidzinana, kur degviela tiek iesmidzinta katra cilindra virs virzua telp; centrl iesmidzinana, kur degviela tiek iesmidzinta iepldes kolektor tiei virs drosevrsta no vienas vai divm (daudzcilindru V-veida motoros) sprauslm. 10.1. Neprtraukts iesmidzinanas sistma K - Jetronic Pie s sistmas tiek pieskaitta BOSCH firmas daudzsprauslu mehnisk iesmidzinana. Vienkrk hidromehnisk sistma ir K Jetronic, kura plai tika izmantota pagju gadsimta 70 80. gados. Degviela neprtraukti tiek iesmidzinta, katra cilindra iepldes kanl neatkargi no iepldes vrsta atvrt stvoka.
139

10.1. att. K Jetronic degvielas iesmidzinanas sistma: 1 degvielas tvertne; 2 filtrs; 3 hidroakumulators; 4 degvielas elektrosknis; 5 prtraucjs sadaltjs; 6 termo-laika sldzis; 7 sprausla; 8 iedarbinanas sprausla; 9 regulanas skrve; 10 drosevrsts; 11 papildus gaisa padeves ierce; 12 degvielas regulators daltjs; 13 vadbas spiediena regulators; 14 primr spiediena regulators (vrsts); 15 gaisa daudzuma mrtjs; 16 papildus slgvrsts.

Uzlabot K Jetronic sistma var veikt atgzu neitralizciju, izmantojot skbeka devju, elektronisko vadbas bloku, atgzu neitralizatorus un citas opercijas. Pamatfunkcijas, ko izpilda K Jetronic sistma, ir gaisa daudzuma noteikana, degvielas padeve un degvielas daudzuma normana. Elektriskais degvielas sknis 4 (sk. 10.1. att.) padod degvielu no tvertnes 1 uz hidroakumulatoru 3, filtru 2, primr spiediena regulatoru 14 un degvielas daltju 12. Sknis attsta spiedienu ldz 5 briem. Degviela no degvielas daltja nokst uz sprauslm, kuras atveras pie ~ 3 bar spiediena. Motora cilindros ieplstoais gaiss tiek regults ar drosevrsta atvrumu. Gaiss plst caur gaisa daudzuma mrtju 15, paceot mrtja vrstu. is

140

mrtjs darbojas pc svrsta principa. Ieplsto gaisa daudzums ir pamat faktors iesmidzints degvielas daudzuma noteikanai. Mrtjs nosaka kopjo cilindros ieskto gaisu. Galven mrtja pamatsastvdaa piltuvveida gaisa kanls un mrtja kustgais vrsts, kur piestiprints pie sviras gala. Svira var pagriezties ap rotcijas asi. Mainoties gaisa plsmas intensittei, mains vrsta pacelans augstums un svira izmaina savu stvokli. Svirai iedarbojoties uz degvielas daltja vadbas pluneri, tiek noteikts degvielas iesmidzinanas pamatdaudzums. Ar plunera paldzbu tiek atvrti vai aizvrti caurpldes logi, caur kuriem degviela tiek padota uz sprauslm. Lai nodrointu vieglku atkrtotu iedarbinanu siltam motoram, degvielas hidroakumulators 3, vl ilgku laiku pc motora apstdinanas, uztur spiedienu degvielas padeves sistm. Degvielas filtranai izmanto papra filtru 2. Uzstdot filtru jievro atzme par degvielas planas virzienu. Primr spiediena regulators 14 nodroina nemaingu spiedienu degvielas padeves maistrl ~ 5 bri. T k ska raba ir lielka, liek degviela atspieot pluneri aizplst atpaka uz tvertni. Mainoties motora darba remam, izmains caurpldes logu rsgriezuma laukums. Starp gaisa daudzuma mrtja vrsta pacluma augstumu un caurpldes logu izmriem ir tiea likumsakarba. Lai nodrointu vadbas plunera prvietoanos atbilstoi gaisa daudzuma mrtja vrsta un ar to saistts sviras kustbai, k ar nodrointu plunera kustbu uz leju, no augas uz to iedarbojas vadbas spiediens. Vadbas spiedienu izmanto degmaisjuma patrekninanai. Motora darbbas laik degviela no degvielas regulatora daltja plst uz vadbas spiediena regulatoriem, bet pc tam uz iesmidzinanas sprauslm. Vadbas spiedienu padod no degvielas padeves maistrles caur kalibrtu urbumu. Motora iedarbinanas laik vadbas spiediens ir 0,5 bri. Motoram iesilstot, ar vadbas spiediena regulatora paldzbu spiediens palielins ldz 3,7 bri. Ldz ar to, ja vadbas spiediens ir 0,5 bri, tiek padots lielks degvielas
141

daudzums uz sprauslm, bet, ja spiediens ir 4,7 bri, tad tiek padots mazks degvielas daudzums, jo regulatora pluneris izmaina savu stvokli, un attiecgi tiek padots mazks degvielas daudzums. Lai saglabtu spiedienu degvielas padeves maistrl pie izslgta motora, atpldes maistrl no vadbas spiediena regulatora uz primro spiediena regulatoru ievieto slgvrstu 16. Kad motoru izsldz, primr spiediena regulatora pluneris atgrieas izejas pozcij, atspere aizver slgvrstu. Lai, mainoties caurpldes logu rsgriezuma laukumam, nodrointu noteiktu spiediena kritumu degvielas padeves kanlos, jeb, lai padodams degvielas daudzums btu proporcionls, izmanto lnijas spiediena regulatorus. Katr darba rem jpank noteikta degvielas spiediena starpba starp regulatora augjm un apakjm kamerm. starpba tiek uzturta 0,1 -0,5 bru robes. Lnijas spiediena regulatori atrodas regulatora daltja korpus. Augj kamera no apakjs ir atdalta ar membrnu un no augpuses uz to iedarbojas atspere. Lnijas spiediena regulatori, jeb diferencilo vrstu apakjs kameras ir savstarpji savienotas, un degviela tiek padota ar sistmas primro spiedienu. Augjs kameras centr virs membrnas ir degvielas padeves kanls sprauslai. Kameru skaits atbilst cilindru skaitam. Augjs kameras ir savstarpji izoltas un ieeja saistta ar caurpldes logu izpldes kanlu, bet izeja ar konkrto iesmidzinanas sprauslu. Ieplstot lielkam degvielas daudzumam augj kamer, membrna tiek atspiesta tlk no izpldes kanla gala, ldz ar to palielins caurpldes laukums reguljam lum. Ja degvielas padeve samazins, rsgriezuma laukums tiek samazints. Augjs kameras esos atsperes spiediena spks uz membrnu ir apmram 0,01 MPa.

142

10.2. att. Degvielas regulatora daltja shma: 1 korpuss; 2 augj kamera; 3 degvielas padeve sprauslai; 4 pluneris; 5 caurpldes logs (drosele); |6 atspere; 7 drosele; 8 membrna; 9 apakj kamera; 10 ietvere; 11 vadaula; 12 degvielas padeves kanls.

Lai nodrointu silta motora iedarbinanu ir ierkots degvielas hidroakumulators.

10.3.att. Hidroakumulatora shma: 1 atsperes kamera; 2 atspere; 3 atbalsts; 4 membrna; 5 benzna darba kamera; 6 korpuss.

143

Hidroakumulator izveidotas divas ar elastgu membrnu atdaltas kameras. Viena ir k degvielas uzkrjjs (akumulators), bet otra k kompensjoais tilpums, kas saistts ar atmosfru. Iedarbojoties uz membrnu un saspieot atsperi, motoram darbojoties, kameras piepilds ar degvielu, ldz membrnas atbalstpaplksne atduras pret korpusa atbalstsviru. Iesmidzinanas sprauslas atveras pie noteikta spiediena (2,8 -3,0 bar). Sprauslas adatas apakgal ir izveidots konusa paplainjums. Degviela tiek iesmidzinta cilindru galvas iepldes kanlos, virzot plsmu uz iepldes vrstiem. Sasniedzot atvrans spiedienu, tiek saspiesta sprauslas atspere, un adata prvietojas uz leju. Degviela zem spiediena gar adatas konisko virsmu tiek iesmidzinta iepldes kanl.

10.4. att. Iesmidzinanas sprauslas shma: a darba stvokl; b nestrdjoa; 1 korpuss; 2 filtrs; 3 adata; 4 adatas ligzda; 5 atspere.

Motora baroanas sistmas uzdevums ir padot nepiecieamo degvielas daudzumu atbilstoi cilindros ieplsto gaisa daudzumam. o uzdevumu veic iepriek apraksttais degvielas regulators daltjs un gaisa daudzuma mrtjs, kas apvienoti vien korpus.
144

10.5. att. Gaisa daudzuma mrtja shma: 1 piltuvveida kanls; 2 diskveida vrsts; 3 atgzu toksiskuma regulanas skrve; 4, 8 sviras; 5 pluneris; 6 ass; 7 pretsvars; 9 elastgs atbalsts.

Efektvai motora darbbai dados remos ir vajadzgs atirgs degmaisjuma sastvs. Pie iedarbinanas un motora iesildanas, k ar pie maksimlas slodzes un patrinans rem jbt treknkam degmaisjumam. Pie vidjm slodzm jbt lieskam degmaisjumam. Pamatnosacjumi ir ldzgi k darbb ar karburatoru. K Jetronic sistm ir izveidotas dada slpuma gaisa mrtja piltuvveida gaisa kanla sienias. Pie nemainga o sieniu slpuma iespjams pankt ~ 1, jeb gaisa un benzna attiecbu 1 : 14,7 vis gaisa vrsta darbbas diapazon. Aplkojot, k notiek degmaisjuma sastva korekcija motora dados darbbas remos, redzams sekojoais: degmaisjuma patrekninana iedarbinot aukstu motoru un pakpeniska atgrieans pie normla sastva ( ~ 1), veicot motora iesildanu, K Jetronic sistm tiek veikts, izmainot spiedienu dozatora plunera augj da. s funkcijas veic vadbas spiediena regulators (sk. 10.6. att.), radot dozatorplunerim ldz 0,5 bru lielu pretspiedienu. Vadbas spiediena regulators regul degmaisjuma patrekninanu, ja motors ir auksts, ldz noteiktai motora temperatrai. Par cik pretspiediens plunerim ir mazs, pluneris prvietojas augstk un vairk degvielas caur caurpldes logiem plst uz sprauslm.

145

Vadbas spiediena regulators sastv no membrnas tipa vrsta, atsperes un bimetliskas apsildmas atsperpaplksnes. Ja motors ir auksts, tad bimetlisk atsperpaplksne vrsta pret vrsta atsperi un t neiedarbojas uz membrnas vrstu. Membrna ir izliekta uz leju, un palielins degvielas atplde no dozatorplunera augjs daas uz degvielas tvertni, ldz ar to spiediens virs plunera samazins. Iedarbinot motoru ar starteri, uz sildoo spirli tiek padots spriegums, bimetlisk atspere izliecas uz augu un nosldz membrnu. Samazins degvielas noplde uz tvertni un spiediens virs plunera pieaug ldz 4,7 briem. Degvielas patrekninans beidzas. Tlk vadbas spiedienu regul tikai atsperes elastbas spks.

10.6. att. Vadbas spiediena regulators ar pilnas slodzes membrnas tipa vrstu: 1 sildo spirle; 2 bimetlisk atsperpaplksne; 3 vrsta membrna; 4, 5 atsperes; 6, 8 augj un apakj kamera; 9 atsperes balsts.

Tomr vadbas spiediena regulators nevar nodroint nepiecieamo degmaisjumu pie auksta motora iedarbinanas. im nolkam nepiecieamo degmaisjuma sastvu un papildus patrekninanu pank ar degvielas iesmidzinanu caur iedarbinanas sprauslu. Iedarbinanas sprausla ir elektromagntiska un t novietota t, lai iesmidzint degviela noktu visos cilindros iepldes cauruvada zon.
146

10.7. att. Iedarbinanas sprausla: 1 filtrs; 2 elektrotinums; 3 enkurs; 4 tangensili kanli; 5 vrsta ligzda; 6 kontaktligzda.

Pievadot spriegumu sprauslas tinumam, elektromagntiskais lauks pace vrsta metlisko enkuru un atbrvo telpu degvielas izplanai cauri tangensiliem urbumiem. Sprauslas darbbu vada ar motora temperatras devju un termo laika sldzi. Termo laika sldzis regul iedarbinanas sprauslas darbbas ilgumu pie iedarbinanas.

10.8. att. Termo laika sldzis: 1 elektrokontakti; 2 korpuss; 3 bimetliska plksnte; 4 sildo spirle; 5 kontakti.

147

Termo laika slda darbbas pamat ir elektriski apsildta bimetliska plksnte, kas, sasniedzot noteiktu temperatru, sasldz vai ar atsldz kontaktus. Spriegums sldzim tiek pievadts, iesldzot aizdedzes atslgu. Kad kontakti ir saslgti, tad caur iedarbinanas sprauslu tiek iesmidzinta degviela, kuras daudzums tiek regults atkarb no motora temperatras. Darbinot aukstu motoru, strva plst caur sildoo tinumu, sasilda bimetlisko paplksni, atsldz kontaktus un prtrauc degvielas iesmidzinanu. Pie auksta motora iedarbinanas sprausla tiek atslgta pc 2 8 sekundm. Aukstam motoram, darbojoties brvgait, ir aukstas cilindru sienias un lielka berzes pretestba, td degmaisjumam jbt treknkam. Degmaisjuma veidoana notiek atkarb no ieskt gaisa daudzuma. Lai brvgait pie pievrta drosevrsta vartu padot papildus gaisa devu, ir izveidota papildus gaisa caurpldes ierobeotjierce.

10.9. att. Papildus gaisa kanls ar gaisa ierobeotjierci: 1 slgvrsts; 2 bimetliska atspere; 3 spirle.

Gaisa caurpldi neietekm drosevrsta stvoklis. Atkarb no motora darba temperatras un darba ilguma ar slgvrsta 1 (sk. 10.9. att.) paldzbu izmaina vai ar prtrauc gaisa plsmu caur papildus kanlu. Proporcionli ieskt gaisa daudzumam cilindros tiek iesmidzinta degviela. o ierci novieto t, lai motora siltums tiei ietekmtu ts darbbu.

148

Iepriek apskattais vadbas spiediena regulators, bez iesildanas regulatora funkcijm, var veikt ar degmaisjuma bagtinanu ar pilnas slodzes diafragmas vrstu, vadoties no retinjuma iepldes kolektor. eit ir izveidota papildus kamera 8 (sk. 10.6. att.) ar membrnas vrstu. Iekj atspere iedarbojas uz membrnas vrstu. Augjaj lielaj kamer tiek pievadts retinjums no iepldes kolektora telpas aiz drosevrsta. Papildus kamera 8 savienota ar atmosfru. Ja slodze motoram nav liela, spiediens aiz drosevrsta ir mazks par atmosfras, un diafragma ieem augjo pozcijas stvokli. Pie lielm slodzm spiediens regulatora telp izldzins vai palielins (motoram ar pti) virs atmosfras spiediena. Tad diafragma prvietojas uz leju, tas izsauc degvielas nopldi atpaka uz tvertni, samazinot degvielas spiedienu uz plunera augjo dau. T tiek nodroints papildus degmaisjums lielkas jaudas remam. Tad, kad membrna ieem apakjo stvokli, tiek atslogota iekj atspere un samazins spiediens uz vrsta membrnu. Strauja patrinjuma remos gaisa daudzuma mrtja vrsts pavirzs pat tlk par pozciju, kas atbilst pilnam drosevrsta atvrumam. Sakar ar to cilindros tiek iesmidzinta papildus degvielas deva. Ar iepriek apskatt diafragma nodroina to, ka retinjuma iespaid t strauji prvietojas uz leju un nodroina papildus degvielas devu. 10.2. Degvielas elektromehnisk iesmidzinanas sistma KE Jetronic sistma pamat balsts uz K Jetronic sistmas konstrukcijas bzes, un tai nav atirbas bzes degvielas padeves dozan (iesildtam motoram un patrinjuma rem). Degmaisjuma sastva korekcija citos remos princip atiras no K Jetronic sistmas, kur iedarbba uz vadbas plunera augjo dau ir atirga. aj sistm spiediens uz plunera dau ir pastvgs un viends ar degvielas sistmas spiedienu (0,5 0,6 MPa). Degmaisjuma sastva korekcija notiek, izmainot spiediena starpbu dozjoos urbumos, izmainot spiedienu degvielas regulatora daltja apakjs kamers.

149

10.10. att. KE Jetronic iesmidzinanas sistma: 1 degvielas tvertne; 2 degvielas sknis; 3 filtrs; 4 hidroakumulators; 5 primr spiediena regulators; 6 gaisa daudzuma mrtjs; 7 degvielas daltjs regulators; 8 elektrohidrauliskais spiediena regulators; 9 sprauslas; 10 termo laika sldzis; 11 iedarbinanas sprausla; 12 drosevrsts; 13 drosevrsta stvoka devjs; 14 papildus gaisa regulators; 15 prtraucjs sadaltjs; 16 temperatras regulators; 17 EVB.

K var redzt 10.10 attl, degvielas daudzums, kas nokst apakjs kamers, tiek regults ar metla membrnu elektrohidraulisk regulator. Motoram strdjot, notiek neprtraukta degvielas novadana no apakjm kamerm caur kalibrtu urbumu atpaka uz degvielas tvertni.
150

Spiediens apakjs kamers un attiecgi diafragmu pozcija lnijas (diferenctos) vrstos, un spiediena kritums dozjoos urbumos veidosies no degvielas daudzuma, kas tiek padots apakjs kamers, t.i. gala iznkum no membrnas stvoka. Savukrt, tas ir atkargs no strvas lieluma un virziena, kas plst regulatora tinumos. Strvas lielums tiek veidots ar EVB paldzbu, vadoties no vairku elektronisko devju informcijas. Pie auksta motora iedarbinanas, EVB palielina regulatora strvu no 80 120 mA, kas rada pazemintu spiedienu apakjs kamers, ldz ar to degmaisjums tiek patreknints. Strvas lielums ir atkargs no temperatras devja 16. Papildus degmaisjuma patrekninana notiek ar iedarbinanas sprauslas paldzbu. Pc iedarbinanas strauji pazemins strvas lielums regulatora tinumos ldz 20 30 mA. Spiediens apakjs kamers pieaug, degmaisjuma sastvs izveidojas tuvu normlajam. Sasniedzot motora temperatru 60 80 C, strvas lielums ir tuvs nullei un elektrohidrauliskais regulators neiedarbojas uz sistmu (izemot skbeka devja regulanas gadjum). Patrinans rems tiek pankts ar gaisa daudzuma mrtja vrsta lielku pavranu. Lai uzlabotu dinamisks pabas neiesildtam motoram, aj sistm tiek nodrointa papildus patrekninana atkarb no drosevrsta atvrans truma, ttad no gaisa daudzuma mrtja atvrans truma. To pank, slaicgi palielinot strvu par 5 30 mA, kas plst cauri elektrohidraulisko spiediena regulatoru. Strvas lielums tiek noteikts ar EVB paldzbu, atkarb no dzess idruma temperatras devja pretestbas un no sprieguma izmaias truma gaisa daudzuma mrtja vrsta devjam, kas ir izveidots k potenciometrs 15 un nostiprints uz vrsta ass (sk. 10.11. att.).

151

10.11. att. Degvielas daltjs ar elektrohidraulisko spiediena regulatoru: 1 vrsts; 2 korpuss; 3 no degvielas padeves benznska; 4 uz degvielas padeves sprauslm; 5 degvielas noplde no apakjs kameras; 6 drosele; 7 augjs kameras; 8 apakjs kameras; 9 diafragma; 10 elektrohidraulisk spiediena regulatora korpuss; 11 kustg membrna; 12 ikleris; 13 magntu tinumi; 14 gaisa sprauga; 15 gaisa daudzuma mrtja vrsta devjs potenciometrs.

Elektrohidrauliskais spiediena regulators izmaina degvielas spiedienu apakjs kamers, korijot degvielas daudzumu pie dadiem motora darba remiem. Elektrohidrauliskais spiediena regulators sastv no degvielas pievadkanla, iklera, membrnas, degvielas pievadkanla uz apakjm kamerm, magnta poliem, elektromagnta tinuma, pastvg magnta un enkura. Mainot strvas stiprumu un virzienu elektromagnta tinumos, iespjams maint membrnas nobdi uz vienu vai otru pusi. Elektrohidraulisk spiediena regulator ir izveidots papildus smalkais degvielas filtrs magntisko elementu un feromagntisko netrumu aizturanai. Elektrohidrauliskais regulators nodroina ar degvielas padeves prtraukanu, ja bremz ar motoru piespiedu brvgaitas rem, un samazina klovrpstas grieans frekvenci. Abos ajos gadjumos vadbas bloks izmaina strvas polaritti, kas tiek padota regulatoram. Regulatora membrna prvietojas

152

pa labi, un degvielas spiediens apakjs kamers pieaug, kas veicina lniju regulatora (vrstu) noslganos un prtrauc degvielas padevi sprauslm. 10.2.1. Primr spiediena regulators Primr spiediena regulatora uzdevums ir nodroint nemaingu spiedienu.

10.12. att. Primr spiediena regulators: 1 atplde no regulatora daltja; 2 atpldes kanls uz tvertni; 3 regulanas iegrieznis; 4 pretspiediena atspere; 5 atpldes vrsta ligzda; 6 degvielas padeves kanls; 7 vrsta plksnte; 8 membrna; 9 regulanas atspere; 10 vrsts.

10.2.2. Drosevrsta stvoka devjs Drosevrsta stvoka devjs dod signlu uz EVB par brvgaitas un pilnas slodzes remiem. Devjs ir saistts ar drosevrstu. Kustgais kontakts ir nostiprints uz drosevrsta ass un savieno attiecgos kontaktus brvgaitas un pilnas slodzes rem.

10.13. att. Drosevrsta stvoka devjs: 1 brvgaitas kontakti; 2 drosevrsta ass; 3 ekscentrisk slda plate (kulise); 4 pilnas slodzes kontakti.
153

10.3. Elektronisks degvielas iesmidzinanas sistmas Elektronisks iesmidzinanas sistms mehnisks ierces ir aizvietotas ar elektroniskm (BOSCH L, LE, L 2, LE 3, LH, LD, Mono Jetronic, Mono Motronic, ME Motronic, MED Motronic u.c. s sistmas var iedalt: ar centrlo iesmidzinanu virs drosevrsta Mono; ar degvielas iesmidzinanu katra cilindra iepldes kanl (L, LE -3, LH utt.). T k dadu ieru darbbas izmaiu veic ar elektronisko signlu paldzbu, nav svarga ieru novietojuma vieta. Saldzinot L Jetronic sistmu ar K, KE Jetronic sistmu, degvielas sprauslas darbba ir prtraukt rem, ko vada EVB, un degvielas daudzums tiek izmaints ar elektromagntiskm sprauslm. Vl atirgs ai sistmai ir gaisa daudzuma mrtjs. ajs elektroniskajs sistms ar elektronisko vadbu tiek nodrointa vienmrgka degmaisjuma padeve uz cilindriem. Degvielas padeves sistm ir degvielas elektrosknis, filtrs, degvielas kopj maistrle, kas nodroina viendku spiedienu un degvielas padevi uz cilindriem. Degvielas maistrles pamatfunkcija ir veikt degvielas rezerves veidoanu un pasargt sistmu no spiediena izmaim. 10.3.1. L Jetronic degvielas iesmidzinanas sistma L Jetronic degvielas iesmidzinanas sistma ir daudzpunktu elektroniski vadma degvielas iesmidzinanas sistma. ai sistmai nav degvielas regulators daltjs un vadbas spiediena regulators. Pamat sistma veic degvielas padevi, degvielas daudzuma regulanu un vadbas informcijas apstrdi. L Jetronic degvielas iesmidzinanas sistma ir ar palielintu darbbas ekonomiskumu, samazintu kaitgo izmeu daudzumu un ar uzlabotu automobia dinamiku.
154

10.14. att. L Jetronic degvielas iesmidzinanas sistma: 1 degvielas tvertne; 2 degvielas sknis; 3 degvielas filtrs; 4 degvielas maistrle; 5 spiediena regulators; 6 elektroniskais vadbas bloks (EVB); 7 iesmidzinanas sprausla; 8 iedarbinanas sprausla; 9 apgriezienu regulanas skrve; 10 drosevrsta stvoka devjs; 11 drosevrsts; 12 gaisa daudzuma mrtjs; 13 relejs; 14 skbeka devjs; 15 dzess idruma temperatras devjs; 16 termo laika sldzis; 17 sadaltjs prtraucjs; 18 papildus gaisa kanls; 19 atgzu toksiskuma regulanas skrve; 20 plate; 21 kompenscijas plate; 22 potenciometrs; 23 gaisa temperatras devjs; 24 papildus gaisa kanls.

L Jetronic darbbas princips. Elektriskais degvielas sknis 2 (sk. 10. 14. att.) skn degvielu no degvielas tvertnes caur smalko degvielas filtru 3 uz galveno degvielas maistrli4, kas ir savienota ar iesmidzinanas sprauslm 7. Degvielas maistrles gal atrodas spiediena regulators 5, kas uztur sistm patstvgu spiedienu un nodroina lieks degvielas nopldi uz tvertni. Ldz ar to tiek nodrointa patstvga degvielas cirkulcija sistm, un tiek izslgta iespja sistm veidoties gaisa ieslgumiem.

155

Izsmidzints degvielas daudzums tiek aprints ar EVB 6 paldzbu atkarb no caurplsto gaisa temperatras, spiediena un tilpuma, motora klovrpstas grieans frekvences, slodzes, k ar no dzeses idruma temperatras. Spiediena regulators uztur nemaingu spiediena starpbu starp spiedienu iepldes kolektor un degvielas padeves sistmas spiedienu. is regulators izveidots pilnplsmas membrntipa, un tas uztur degvielas maistrl 2,5 2,8 bri lielu spiedienu. Regulatora metla korpus ievietota membrna ar vrstu. Kad tiek sasniegts nepiecieamais spiediens, membrna izliecas uz leju, atveras vrsts un daa degvielas pa atpldes kanlu izplst uz tvertni.

10.15. att. Spiediena regulators: 1 vrsts; 2 vrsta ligzda; 3 membrna; 4 atspere; 5 kanls uz iepldes kolektoru.

Kanls 5 (sk. 10.15. att.) savienots ar iepldes kolektora telpu aiz drosevrsta. Td veid pank nemaingu spiediena kritumu iesmidzinanas sprausls atkarb no drosevrsta atvruma. Degvielas iesmidzinana iepldes kolektora telp pirms iepldes vrsta tiek nodrointa ar elektromagntisko sprauslu paldzbu, neatkargi no vrstu atvruma stvoka.

156

10.16. att. Elektromagntisk sprausla: 1 filtrs; 2 elektrokontakti; 3 elektrotinums; 4 atspere; 5 enkurs; 6 sprauslas adatvrsts; 7 adatas galenis.

Ja strva tinuma vijumos neplst, tad sprauslas adatvrsts atsperes iedarbb ir piespiests vrsta ligzdai, nosldzot degvielas izpldes kanlu. EVB, kur nosaka vajadzgo degvielas daudzumu attiecgam motora darba remam, padod noteikta garuma elektrisko impulsu uz elektromagntiskm degvielas sprauslm. Saemt signla iespaid un tinuma radt magntisk lauka ietekm, enkurs kop ar adatvrstu prvietojas uz augu, saspieot atsperi un atverot izpldes urbumu. Visa darbba notiek ldz 1,5 ms laik. Lai izsmidzinana btu kvalitatvka, ir izveidots specils galenis. Galvenais parametrs, pc kura tiek dozta degviela, ir ieplsto gaisa daudzums, ko nosaka ar gaisa daudzuma mrtju. Gaisa daudzuma mrtja korpus ir gaisa vrsts, kur nostiprints uz ass un ass savienota ar potenciometru. Izplstoais gaiss prvieto gaisa vrstu pa noteiktu lei, prvarot atsperes spku. Ar potenciometra starpniecbu is prvietojums tiek prvrsts elektriskaj signl, kuru padod uz EVB. Gaisa daudzuma mrtja korpus iebvts gaisa temperatras devjs. Bez tam gaisa mrtj ir izveidots gaisa papildus apvedkanls 24 (sk. 10.14. att.). Caur o kanlu gaiss var apiet

157

gaisa daudzuma mrtja vrstu, un ldz ar to tas nerada iedarbbu uz gaisa daudzuma mrtja potenciometru. Ar skrvi 19 var regult motora atgzu toksiskumu. 10.3.2. L 3 Jetronic degvielas iesmidzinanas sistma sistma atiras no iepriek apskatts ar to, ka EVB darbojas uz ciparu koda pamata, td to neietekm apkrtjs vides temperatra. aj sistm EVB ir apvienots ar gaisa daudzuma mrtja korpusu. Vadbas bloka sistm var noteikt avrijas ieejas signlu un noteikt t ticambu. Ja ieejas signla vrtba iziet no ticambas robeas, tad signla vrtba tiek aizstta ar vadbas bloka atmi ieprogrammt signla vrtbu. Bez tam vadbas bloks kontrol borta sistmas sprieguma svrstbas un izldzina ts uz elektromagntisko sprauslu iesmidzinanas laika rina.

10.17. att. L 3 degvielas iesmidzinanas sistma: 1 degvielas tvertne; 2 sknis; 3 smalkais filtrs; 4 iesmidzinanas sprausla; 5 spiediena regulators un degvielas maistrle; 6 drosevrsts; 7 drosevrsta devjs; 8 - temperatras devjs; 9 prtraucjs sadaltjs; 10 skbeka devjs; 11 papildus gaisa padeves ierce; 12 vadbas sldzis; 13 vadbas relejs; 14 gaisa daudzuma mrtjs; 15 EVB; 16 ogles filtrs; 17 degvielas tvaiku vrsts; 18 akumulatoru baterija.

158

10.3.3. LH Jetronic degvielas iesmidzinanas sistma sistma ir analoiska L Jetronic sistmai, bet t atiras tikai ar gaisa daudzuma noteikanas principu. aj sistm nav gaisa daudzuma mrtja vrsta. Gaisa daudzuma mrtjs ir izveidots k termoanemometriskais stieples tipa gaisa masas mrtjs, jo iepriek apskattie gaisa daudzuma mrtji noteica gaisa tilpuma daudzumu, bet nosakot gaisa pruma koeficientu, vads no masas. Sildm stieple izgatavota no platna. Mrjumu precizitti neietekm ne gaisa blvums, ne gaisa plsmas maia. Gaisa mrtja elektrisk slguma pamat izmantota Vitstona tilta shma. K tilta vienu plecu izmanto o platna stiepli. Darbbas laik stieple var sasilt ldz 100 C temperatrai. Jo intensvka gaisa plsma, jo stieples temperatra un ar pretestba samazins. Tilta ldzsvars tiek izjaukts, un, lai to atjaunotu, stieple tiek sildta. Tiek izmantota uz spailm radus sprieguma starpba. Stieples sildanai tiek izmantots pastiprintjkaskdes signls. Sildanai izmantot strva izplst ar caur rezistoru R3, bet sprieguma kritums tiek izmantots k izejas signls UM, ko padod uz EVB, nepiecieam degvielas daudzuma aprinanai. Iesmidzints degvielas daudzums ir proporcionls platna stieples sildanas strvai.

10.18. att. Gaisa masas mrtjs: 1 platna stieple RH; 2 vadbas bloks; 3 iekj caurule mrkanls; 3a rezistors R3; 3b apsildms stieples elements; 3c termokompenscijas rezistors RK; 4 aizsargrei; 5 korpuss; 6 pastiprintjkaskde.
159

Ieplsto gaisa temperatras izmaiu kompensanai paredzts rezistors RK. Visa mrtja darbbas laik uztur temperatras starpbu starp ieplsto gaisa temperatru un platna stieples temperatru. Sildms stieples piesroans var novest pie izmrto rezulttu izkropoanas, td, pc katras motora apstdinanas, stieple tiek pakauta paaugstintas temperatras iedarbbai, tdjdi notiekot stieples paattranai. 10.3.4. Centrl elektronisk degvielas iesmidzinanas sistma Mono Jetronic

10.19. att. Iesmidzinanas sistma Mono-Jetronic: 1 degvielas tvertne; 2 degvielas ska uztvrjfiltrs; 3 degvielas cauruvads; 4 smalkais degvielas filtrs; 5 gaisa filtra filtrelements; 6 spiediena regulators; 7 iesmidzinanas sprausla; 8 gaisa temperatras devjs; 9 aktvs ogles filtrs; 10 EVB; 11 recirkulcijas vrsts; 12 diagnostikas ligzda;13 centrls iesmidzinanas agregts; 14 drosevrsts; 15 drosevrsta stvoka devjs; 16 drosevrsta stvoka regulators ar servomotoru; 17 skbeka devjs; 18 katalizators; 19 iepldes kolektors; 20 iepldes kolektora apsildes kanls; 21 sadaltjs; 22 motora temperatras devjs;23 akumulatoru baterija; 24 aizdedzes sldzis; 25 relejs.

BOSCH Mono Jetronic iesmidzinanas sistma ir zema spiediena sistma. No sprauslas degviela tiek izsmidzinta ar 1,1, bru lielu spiedienu ar

160

vienu strklu, no k ar clies nosaukums (Monojet). Pirmo reizi o sistmu pielietoja BOSCH firma 1975 gad. sistma tiek vadta ar EVB paldzbu. Sistm ietilpst viena elektromagntiska sprausla. Centrl iesmidzinanas sprausla tiek nostiprinta virs drosevrsta. Degvielas spiediena regulators ir izvietots iesmidzinanas sprauslas tuvum centrlaj iesmidzinanas mezgl, kur ir izvietots ar drosevrsts, brvgaitas apgriezienu regulators un gaisa temperatras devjs. Mono Jetronic sistmai nav gaisa daudzuma mrtja, td gaisa daudzumu nosaka pc drosevrsta stvoka. Drosevrsta stvoka noteikanai izmanto potenciometra tipa leisk stvoka devju, kur inform vadbas bloku par drosevrsta stvokli konkrt laika moment. Galven degvielas dozana notiek pc drosevrsta stvoka, gaisa temperatras un klovrpstas apgriezieniem. Motora klovrpstas apgriezienus nosaka izmantojot aizdedzes sistmas elektriskos impulsus. Degmaisjuma korianu pie auksta motora iedarbinanas un uzsildanas laik veic EVB, pc dzeses idruma temperatras devja signla, ieplsto gaisa temperatras devja un drosevrsta stvoka devja signla. Bez tam drosevrsta stvoka devja signls kori ar degmaisjumu pilnas slodzes rem. Iesmidzinanas impulsa korekcijas veic ar pc skbeka devja signla. Elektroniskaj vadbas blok ir mikroprocesors, atmias bloks un digitlais prveidotjs. EVB saem informciju no devjiem un saldzina to ar atmi ievadto, kas ietver drosevrsta stvoka un klovrpstas apgriezienu vrtbas. Pc s informcijas apstrdes tiek noteikts iesmidzinanas ilguma pamatimpulss. Brvgait EVB izldzina borta sistmas tkla sprieguma svrstbas un nodroina brvgaitas apgriezienu regulanu, vadoties no motora klovrpstas apgriezieniem un dzeses idruma temperatras, un ar servomotoru pieverot vai atverot drosevrstu.

161

10.20. att. Drosevrsta elektro-servopievads: 1 korpuss; 2 servomotors; 3 gliemevrpsta; 4 iekj vtne; 5 gliemerats; 6 iestatanas vrpsta; 7 drosevrsta atbalstsvira; 8 bdtjs.

Gaisa daudzuma izmaias novirzes attiecb pret momentno klovrpstas apgriezienu skaitu un nominliem apgriezieniem ir ieprogrammts vadbas bloka atmi. Vadbas bloks ar ierina drosevrsta atvrans trumu. Mono Jetronic atsevis sistms var bt ar gaisa daudzuma mrtjs. 10.3.5. BOSCH Motronic sistma sistma ir kombinta degmaisjuma veidoanas un aizdedzes sistma, ko vada kopjs EVB, izmantojot vienus un tos paus devjus. Motronic sistma nodroina degvielas daudzuma regulanu un aizdedzes momenta izmaiu. s sistmas var nodroint ar atgzu recirkulcijas vadbu, transmisijas darbbas vadbu, detoncijas novranu un turbokompresora vadbu. BOSCH Motronic sistmas pielieto Mono sistms un ar L sistms. Motora apgriezienu indukcijas devju izmanto iesmidzinanas un aizdedzes sistms. Brvgaitas apgriezienu regulanai izmanto papildus gaisa padeves kanlu ar rotortipa brvgaitas regulatoru, kur izmaina rsgriezuma laukumu atkarb no EVB signla.

162

10.21. att. BOSCH Motronic degvielas iesmidzinanas sistma: 1 degvielas tvertne; 2 benzna sknis; 3 filtrs; 4 primr spiediena regulators; 5 indukcijas spole; 6 sadaltjs; 7 recirkulcijas vrsts; 8 iesmidzinanas sprausla; 9 gaisa temperatras devjs; 10 gaisa masas mrtjs; 12 aktvs ogles filtrs; 13 EVB; 14 papildus gaisa padeves regulators; 15 drosevrsta stvoka devjs; 16 detoncijas devjs; 17 motora apgriezienu induktvais devjs; 18 klovrpstas apgriezienu devjs; 19 motora temperatras devjs; 20 skbeka devjs.

10.3.6. ME Motronic sistma Ciparu sistma ME Motronic apvieno iesmidzinanas sistmu LE2 Jetronic. aj sistm ietilpst benzna tvaiku absorbcijas ierce, drosevrsta elektronisk vadba, atgzu recirkulcijas sistma, sekundrs gaisa padeves sistma izpldes kolektor.

163

8.19. att. ME-Motronic sistma: 1 aktivts ogles filtrs; 2 gaisa daudzuma mrtjs; 3 drosevrsta regulators; 4 degvielas tvaiku reenercijas vrsts; 5 iepldes kolektora spiediena devjs; 6 degvielas maistrle; 7 degvielas sprauslas; 8 - aktuators un devjs sadales fu maias mehnismam; 9 indukcijas spole un aizdedzes sveces; 10 sadales vrpstas fzes devjs; 11 augjs plsmas lambda zonde; 12 EVB; 13 izpldes gzu recirkulcijas vrsts; 14 truma devjs; 15 detoncijas devjs; 16 motora temperatras devjs; 17 primrais kataltiskais neitralizators; 18 apakjs plsmas lambda zonde; 19 CAN interfeiss; 20 kdu indikatora lampia; 21 diagnostikas interfeiss; 22 interfeiss ar EVB imobilaizeru; 23 - akseleratora paminas modulis ar paminas prvietojuma devju; 24 degvielas tvertne; 25 - degvielas tvertn iemontts degvielas sknis, degvielas filtrs un degvielas spiediena regulators; 26 galvenais kataltiskais neitralizators.

164

11. Dzemotoru baroanas sistma

Dzemotoru baroanas sistma cilindros iepldes takt ievada filtr attrtu gaisu un kompresijas takts beigs ievada filtrtu degvielu, k ar veic atgzu izvadanu no cilindra. Degvielas padeves sistmai var izirt zemspiediena un augstspiediena dau.

11.1. att. Dzemotoru baroanas sistma: 1 degvielas tvertne; 2, 3 rupjie un smalkie degvielas filtri; 4 zemspiediena sknis; 5 rokas sknis; 6 augstspiediena sknis; 7 regulators; 8 iesmidzinanas apsteidzes regulators; 9 degvielas padeves zemspiediena cauruvads; 10 sprausla; 11 prpldes vrsts; 12 prpldes cauruvads; 13 degvielas augstspiediena padeves cauruvads; 14 turbokompresors; 15 iepldes kolektors; 16 izpldes kolektors.

Slgt degvielas sistm degviela no degvielas tvertnes 1 (sk. 11.1. att.) caur rupjo filtru 2 ar zemspiediena skni 4 tiek padota uz smalko filtru un tlk uz augstspiediena skni 6. No augstspiediena ska degviela pa augstspiediena cauruvadiem tiek padota uz iesmidzinanas sprauslm 10. Prpldes vrsts nodroina spiedienu 0,7 1,1 brus. Dzemotora degvielas sadedzes process atkargs no degmaisjuma sagatavoanas pamiena, kur ir saistts ar degkameras konstrukciju. Dzemotorus pc degkameras veida iedala dalts neties iesmidzinanas (DI) un nedalts ties iesmidzinanas (TDI).

165

Nedalts degkameras motoram degkamera ir izveidota virzua galv, retk cilindra galv virs virzua. Nedalts degkameras ir kompaktas un ar mazu siltumatdeves virsmu. Ldz ar to ir atvieglota auksta motora iedarbinana un samazints degvielas patri. Degvielas kvalitatvku izsmidzinanu pank pielietojot daudzstrklu sprauslas ar lielu izsmidzinanas spiedienu (150 280 MPa). Tieai degvielas iesmidzinanai ir vairkas priekrocbas: lielks motora lietderbas koeficients, labkas iedarbinanas spjas, mazks degvielas patri, mazks atgzu toksiskums. K trkumu var uzskatt motora darbbas laik lielku troksni un cietku darbbu, k ar lielki spiedieni pie iesmidzinanas. Tilpumiski virsmiskais pamiens nodroina motora ekonomiskku darbbu. Daa degvielas sadeg degkamer, bet daa pc iztvaikoanas no degkameras virsmas.

11.2. att. Nedalt degkamera: 1 virzulis; 2 degkamera; 3 sprausla.

166

11.3. att. Tilpumiski virsmisk degmaisjuma izsmidzinana: 1 gaisa strklas virziens; 2 degvielas plsma; 3 degvielas plvte; 4 reakcijas zona.

Neties iesmidzinanas motoros ar dalto degkameru sadedzes process notiek lnk un motora darbba ir mkstka un kluska. Plai t tiek izmantota vieglajiem automobiiem. Pie s sistmas trkumiem var mint mazku ekonomiskumu, k ar lai atvieglotu auksta motora iedarbinanu, ai sistmai nepiecieamas kvlsveces. aj gadjum priekkamera kop ar degkameras virsvirzua telpu palielina deganas kameras tilpumu, un eit ir lielka sadeganas siltuma izkliede.

11.4. att. Dalts degkameras (netie iesmidzinana): a priekkamera; b virpukamera; 1 virzulis; 2 degkamera virzul; 3 priekkamera; 4 kvlsvece; 5 sprausla; 6 virpukamera; 7 difuzors.

167

11.1. Common Rail Direct Injection (CDI) Msdienu motoros plai pielieto ties degvielas iesmidzinanas sistmu CDI (Common Rail Direct Injection). aj sistm var tiei regult degvielas daudzumu, iesmidzinanas momentu un spiedienu degvielas maistrl. eit sprauslas ar skni nav saisttas ar atseviiem cauruvadiem, bet aj sistm ir izveidota kopja degvielas maistrle (common Rail), kas izveidota ar pretvrstu un spiediena devju. Liek degviela ar pretvrsta paldzbu tiek novadta atpaka uz tvertni. Ar EVB paldzbu vada augstspiediena degvielas skni, nodroinot spiedienu degvielas maistrl no 400 1350 briem. Iesmidzinanas sprauslas ir aprkotas ar elektrisku vrstu sistmu, ldz ar to atvrans un aizvrans momentu vada EVB, reguljot padodams degvielas daudzumu.

11.5. att. Degvielas padeves sistma Common Rail: 1 degvielas tvertne; 2 zemspiediena lnija; 3 degvielas filtrs; 4 zemspiediena sknis; 5 izpleans elektriskais vrsts; 6 augstspiediena sknis; 7 kopj degvielas maistrle; 8 spiediena regulanas vrsts; 9 spiediena devjs; 10 degvielas dzestjs; 11 EVB; 12 kvlsvece; 13 iesmidzinanas sprausla; 14 solenodvrsts; 15 vrsta bdtjs; 16 starpstienis; 17 smidzintjs; 18 smidzintja adata.

168

Degvielu no tvertnes 1 (sk. 11.5. att.) iesc caur filtru 3 zobratu tipa zemspiediena sknis 4. Spiediens ldz sknim ir 0,2 0,4 bri. Sknis ar 2,5 -5 bru lielu spiedienu caur izpleans elektromagntisko vrstu 5 piegd augstspiediena sknim 6. Augstspiediena ska trs zvaigveida izveidots sekcijas padod degvielu uz degvielas maistrli 7. Spiediens maistrl tiek kontrolts ar spiediena devja 9 paldzbu. Devja signls tiek padots uz EVB 11, kur, atkarb no ieprogrammt algoritma pc motora darba rema, ieregul maistrl spiedienu no 400 1350 briem. Spiediena regulanu veic maistrles gal iebvtais elektromagntiskais spiediena regulatora vrsts 8. Degviela no maistrles pa augstspiediena cauruvadiem nokst elektromagntiski vadms sprausls 13. EVB iereguljot sprauslu atvrans ilgumu un spiedienu maistrl, nosaka cilindros iesmidzinmo devu. 11.2. Turbokompresori un gaisa iepldes sistma Dzemotoram ir svargi cilindros ievadt attrtu, svaigu gaisu. Gaisa padeves sistma nodroina attrta gaisa ieplanu cilindros, k ar var nodroint ieplsto gaisa atdzesanu, lai panktu gaisa masu ar lielku blvumu. sistma var sastvt no gaisa filtra, gaisa savirpuoanas vrsta, kompresora, izpldes recirkulcijas kontra ar dzeses radiatoru. sistma var bt saistta ar EVB. Gaisa filtrs attra gaisu no abrazvm puteku daim un samazina iescam gaisa troksni. Atkarb no konstrukciju veida, trtjus iedala: kontakta; inerces; centrbdzes; kombintos. Filtrjoie elementi izgatavoti no tekstila, iedras vai papra. Viens no dzemotora jaudas palielinanas un atgzu toksiskuma samazinanas veidiem ir gaisa masas daudzuma palielinana cilindr. To var

169

pankt ar saspiesta gaisa ievadanu cilindr ar spiedienu, kas augstks par atmosfras spiedienu. o procesu, parasti, sauc par turbopti. Gaisa saspieanai var pielietot kompresoru ko piedzen mehniski no klovrpstas, vai ar turbokompresoru, kuru darbina motora atgzes. Motora atgzes caur izpldes kolektoru tiek ievadtas turbnas korpus, un ts grie turbnrata lpstias. Turbnas rata lpstias novietotas uz vrpstas. Vrpstas otr gal atrodas kompresora rats. Atgzm grieot turbnas ratu, ar tdiem paiem apgriezieniem tiek griezts ar kompresora rats. Grieans frekvence msdienu motoriem var sasniegt ldz 250 000 min-1. Kompresora rata iesktais gaiss tiek saspiests un pievadts motoram caur kompresora izeju. Biei vien gaisa ce starp turbokompresoru un iepldes kolektoru tiek izveidots gaisa dzesanas radiators. Ptes spiediens tiek regults ar specila vrsta paldzbu, kur prlieku liela spiediena gadjum atver izpldes gzu kanlu, aujot izpldes gzm apiet turbnas ratu. Vrstu darbina specili izveidota spiediena kamera, kura ar caurultes paldzbu savienota ar iepldes cauruvada telpu aiz kompresora. Ptes spiediens var tikt regults ar izmantojot EVB signlu. Pie aizvrta drosevrsta gaisa saspieana nenotiek, motors strd k atmosfras motors. Motoram nepiecieamo gaisa daudzuma regulanu modernkos turbokompresoros var veikt specili izveidoti turbokompresori ar mainmu eometriju vai izpldes gzu recirkulcija (prplde). Turbokompresora priekrocba ir zemks patnjais degvielas patri un lielka motora jauda. Pastv ar motoru konstrukcijas, kuras aprkotas ar diviem turbokompresoriem. Parasti, viens kompresors nodroina gaisa saspieanu pie zemiem klovrpstas apgriezieniem, bet otrs pie augstkiem apgriezieniem, tdjdi samazinot vienu no kompresora trkumiem turbo lgu, kas parasti vrojams patrinans laik pie zemiem klovrpstas apgriezieniem.

170

11.6. att. Turbokompresora konstrukcija: 1 kompresora korpuss; 2 vidusdaas korpuss; 3 turbnas rats; 4 turbnrata korpuss; 5 vrsts; 6 vrpsta; 7 kompresora rats.

11.3. Degvielas zemspiediena sistmas sastvdaas Degviela tiek uzkrta degvielas tvertn. Spiediena izldzinanai starp tvertni un apkrtjo vidi, tvertnes vk var bt izveidots specils urbums vai vrstu sistma. Pie spiediena izldzinanas traucjumiem, zemspiediena sknis nespj uzskt degvielu no degvielas tvertnes. Zemspiediena degvielas vadi ir izgatavoti no misia vai polietilna materila. Pc konstrukcijas zemspiediena skus iedala zobratu, diafragmas plksnu un virzua tipa skos. Degvielas zemspiediena ska uzdevums ir nodroint filtru pretestbas prvaranu un degvielas padevi 3 10 reizes lielku par augstspiediena ska padevi caur sprauslm. Spiediens atkarb no ska tipa var bt no 0,1 1,2 MPa.

171

11.7. att. Zemspiediena sknis: 1 augstspiediena ska izciu vrpstas ekscentrs; 2 bdtjs; 3 virzultis; 4 atspere; 5 iepldes vrsts; 6 izpldes vrsts; C sctelpa.

Zemspiediena ska darbba norit trs fzs: ieplde, prplde un izplde. Degvielas filtrus var iedalt: iepriekjs attranas filtros (aizsargsiets), priekattranas rupjos filtros, smalks filtranas filtros un aizsargfiltros.

11.8. att. Smalkais degvielas filtrs: 1, 3 atgaisoanas aizgriei; 2 kronteins; 4 degvielas cauruvada pievienoanas savienojums; 5 blvgredzens; 6 filtra centrlais cauruvads; 7, 14 filtrpaprs; 8 korpuss; 9 piltuve; 10 blvgredzens; 11 nosdumu izlaianas aizgrieznis; 12, 13 apakjais nosdumu trauks.
172

Rupjo filtru novieto pirms zemspiediena ska, jo t pamatuzdevums ir aizturt mehniskos piemaisjumus un deni. Smalko filtru izmanto mazku mehnisko piemaisjumu atdalanai. Var tikt lietoti filtri ar diviem filtranas elementiem, kuri darbojas paralli. Dau spkratu filtri ir aprkoti ar degvielas uzsildanas elementu, ko darbina filtra korpus iemontts devjs sldzis. 11.4. Sprauslas Sprauslas iesmidzina augstspiediena ska padoto degvielu cilindra degkamer. Atkarb no sprauslu smidzintja tipa izir: galea jeb vienstrklas smidzintjus un daudzstrklu bezgalea smidzintjus. Dzemotoros ar priekkamerm un virpukamerm, izmanto vienstrklas galeu smidzintjus. Daudzstrklu smidzintjus pielieto ties iesmidzinanas dzemotoriem. Sprauslas sastv no korpusa 3 (sk. 11.9. att.), kuram gal ar atmaluzgriezni pieskrvts smidzintjs ar adatu. Smidzintjs tiek nofiksts ar tapiu. Degvielas padeves uzgaa 1 da ir iemontts filtrs 2. Sprauslas urbum ir ievietots bdtjs 4 un atspere 5. Ts spriegojumu var regult ar regulanas skrvi vai ar regulanas paplksni 6. Regulanas skrves un regulanas paplksnes paredztas degvielas iesmidzinanas skuma spiediena regulanai. Sprauslas darbbas princips. Smidzintjs iesmidzina degvielu cilindra degkamer ar augstu spiedienu. Degviela no augstspiediena ska nonk sprauslas spiedkamer, kur ar spiediena paldzbu iedarbojas uz adatas pacelanas konisko virsmu, un, prvarot atsperes pretestbas spku, adata paceas uz augu. Ldz ar to caur smidzintja urbumiem tiek nodrointa degvielas iesmidzinana degkamer. Prtraucot iesmidzinanu, adata caur bdtju atvirza adatu apakj pozcij, un iesmidzinana tiek prtraukta.

173

Daa degvielas gar adatas smidzintja korpusa virsmm nokst atsperes telp un pa nopldes cauruli nonk atpaka degvielas tvertn. noplsto degviela veic ar eoanas funkciju.

11.9. att. Dzemotora degvielas iesmidzinanas sprausla: a bezgalea sprausla; b bezgalea divatsperu sprausla; 1 degvielas pievads; 2 filtrs; 3 korpuss; 4, 11 atsperes atbalstvis; 5 atspere; 6 regulanas paplksnes; 7 degvielas nopldes uzgalis; 8 smidzintjs; 9 adata; 10 pirm atspere; 12 vadkla; 13 bdstienis; 14 otr atspere; 15 otrs atsperes atbalstvis; 16 paplksne; 17 atbalstaula; 18 smidzintja korpuss.

Ties iesmidzinanas motoros (TDI) ir veikti paskumi, lai btu mkstka motora darbba, izveidojot divu atsperu sprauslu. Degvielas iesmidzinana eit ir dalta, ldz ar to mazinot motora darbbas troksni. Skum sprausla iesmidzina ierobeotu degvielas daudzumu degkamer, kas nodroina degmaisjuma aizdedzinanu. Tlk, palielinoties adatas atvrumam, skas intensva degvielas padeve. Sprauslas korpus ir divas

174

atsperes ar secgu darbbu. Spriegojumu pirmajai paplksnei regul ar paplksni, kura balsts korpusa urbum. Atsperes spku ar atbalstvi un bdstieni prnes uz smidzintja adatu. Ar atbalstaulas paldzbu, otrs atsperes spks tiek prnests uz smidzintja adatu un prvietojas par lielumu H1 atbalstaul izveidoto padziinjumu. d veid tiek pankts neliela degvielas daudzuma priekiesmidzinana. Palielinoties degvielas spiedienam sprauslas korpus, adata ar atbalstaulas paldzbu papildus prvar otras atsperes spku H1 + H2 un degkamer iesmidzina degvielas pamatdevu. Smidzintju konstrukcijas.

11.10. att. Smidzintju tipi: a, b, c daudzstrklu; d, e, f vienstrklas; 1 adata; 2 korpuss; 3 izsmidzinanas urbums; 4 zemadatas kamera; 5 smidzintja gals; 6 galenis; 7 noslpts galenis.

Smidzintja konstruktvs patnbas un izgatavoanas kvalitti vrt pc caurpldes, kas parda smidzintja degvielas caurpldes efektv rsgriezuma laukuma izmaiu atkarb no adatas pacluma augstuma. Tiek

175

pielietoti divi smidzintju tipi: vienstrklas galea un daudzstrklu bezgalea. Motoros ar priekkamerm un virpukamerm izmanto vienstrklas galeu sprauslas. Daudzstrklu smidzintjus izmanto nedalts degkamers. Smidzintju urbumu skaitam ir liela nozme. Daudzstrklu smidzintjiem cenas samazint kameras tilpumu zem adatas konusa, tas dod iespju novrst urbumu aizkoksanos un kvpu veidoanos. Vienstrklas smidzintji var bt ar un bez droselanas efekta. 11.5. Degvielas augstspiediena ski 11.5.1. Augstspiediena ska uzdevums un iedaljums Degvielas augstspiediena sknis padod motora cilindru degkamer degvielu ar noteiktu spiedienu, noteikt moment, motora darbbas remam nepiecieam daudzum. Pc padeves skus iedala: ties padeves un akumuljos (Common Rail). Pc ska darbbas principa iedala: sekcijskos, sadaltjskos un rotorskos. Pc sekciju novietojuma iedala: rindas, V-veida un individul novietojuma. Pc ska tipa iedala: vienplunera un daudzpluneru. 11.5.2. Sekcijska darbbas princips Kopgu ska izcivrpsta piedzen visas sekcijas. Katra sekcija padod degvielu uz cilindru atbilstoi motoru cilindru darbbas secbai. Ska korpus katrai sekcijai ir atbilsto aula, kur ievietots pluneris. s abas daas veido plunerpri. Virs plunerpra korpus ir spiedvrsts ar ligzdu un atsperi, un degvielas augstspiediena vada pievienoanas uzgali. Uz plunera kta nostiprinta atspere, kas pluneri piespie rulltipa bdtjam, kur atbalsts pret izcivrpstas izcilni. Izcivrpsta tiek piedzta no klovrpstas un gries divas reizes lnk k klovrpsta. Izciu vrpstas vienas sekcijas plunerpra darbbas princips ir sekojos: vrpstai rotjot, izcilnis prvieto bdtju no ZMP

176

uz AMP, kur prvietojas aul. Pluneri uz leju prvieto atspere. Pluneri pagrie ar zobsektora un grozmaulas paldzbu, di tiek regulta cikla degvielas padeve. Cikla degvielas padeves lielumu regul, pagrieot pluneri, izmainot t stvokli pret prpldi. Plunerim ar atsperes paldzbu, atrodoties ZMP, degviela ieplst virsplunera telp. Plunerim prvietojoties uz AMP, iepldes urbums aizveras un pluneris saspie degvielu virsplunera telp. Plunera atcirtes malai atverot aulas prpldes urbumu, degviela pa prpldes urbumu prplst ska galv.

11.11. Sekcijtipa sknis: 1 spiedvrsts; 2 plunera aula; 3 pluneris; 4 zobstienis; 5 zobsektors; 6 grozmaula; 7 atspere; 8 regulanas skrve; bdtjs ar rullti; 9 izcia vrpsta; 11 izcilnis.

Slgta tipa sku izsmidzinanas spiediens ir 950 1350 bri, bet rindas sekcijsku izsmidzinanas spiediens ir 550 750 bri.

177

11.12. att. Plunerpra darbbas fzes: 1 spiedvrsts; 2 plunera aula; 3 garenrieva; 4 atcirtes rieva; 5 regulanas aula; 6 pluneris; 7 iepldes urbums; 8 prpldes urbums; 9 degvielas atpldes kanls.

Plunerim atrodoties ZMP no iepldes 7 un prpldes 9 kanliem (sk. 11.12. att.) virs plunera ieplst degviela. Pluneri prvietojot uz AMP ar bdtja paldzbu, pluneris aizver iepldes urbumu. Skas sagatavoans degvielas padevei (sk. 11.12. b). Plunerim prvietojoties tlk uz AMP, pieaug degvielas spiediens, ldz tas kst lielks par spiedvrsta atsperes spku (sk.11.12. att. c). Spiedvrsts atveras, un degviela ieplst augstspiediena vad. Plunera atcirtes malai atverot prpldes urbumu, plunerim prvietojoties uz AMP (sk. 11.12. att. d), degviela no virsplunera telpas pa spirlveida rievu pluner plst uz prpldes kanlu. Spiediens virsplunera telp strauji krtas un spiedvrsts aizveras, ldz ar to degvielas padeve uz sprauslm tiek prtraukta. Cikla degvielas padeves lielumu regul pagrieot pluneri, ko pank ar zobstiea un zobsektora paldzbu, kur uzmontts uz grozmaulas. Pagrieot pluneri pretji pulkstea rdtja kustbas virzienam, rieva atveras trk, aulas prpldes urbums un degvielas padeve samazins. Grieot pretj virzien degvielas padeve palielins. Pagrieot pluneri galj stvokl, kad vertiklais izgriezums atrodas pret prpldes urbumu, tad degvielas padeve nenotiek.

178

Augstspiediena

ska

spiedvrsts

(sk.

11.13.

att.)

degvielas

iesmidzinanas starplaikos atdala plunera telpu no augstspiediena vada, ldz ar to tiek novrsta degvielas atplde augstspiediena skn. Spiedvrsts un t korpuss veido salgojuma pri. Skos izmanto spiedvrstu ar atcirtes cilindrisku josliu. Vrsts ir izveidots ar konisku slgvirsmu un o josliu. Vrsts korpus prvietojas ar etrm krustveida vadklm. Kad plunera atcirtes mala atver prpldes urbumu, degvielas spiediens virs plunera aul strauji samazins, vrsts atsperes un degvielas spiediena rezultt prvietojas uz leju. Atcirtes joslia, prvietojoties korpusa urbum, atsc nedaudz degvielas, kura atrodas virs vrsta. Neliels tilpuma samazinjums virs spiedvrsta, strauji samazina spiedienu augstspiediena vad. Degvielas padeves tra prtraukana novr smidzintja pilanu un piededu veidoanos.

11.13. att. Spiedvrsts: a degvielas padeve; b degvielas atplde un vrsta noslgans; 1 uzgalis; 2 atspere; 3 vrsts; 4 vrsta konusveida virsma; 5 vrsta ligzda; 6 plunera aula; 7 cilindriska atcirtes joslia; 8 cilindriska virsma; 9 krustveida vadkla; 10 vrsta korpuss; 11 atcirtes virsma; 12 vadvirsma.

Visiem sekcijskiem degvielu doz saspied, nemainot degvielas padeves skumu, bet atcrtot padevi saspiedes beigs. Degvielas padeves skumu atsevim sekcijm regul, izmainot bdtja regulanas skrves 8 garumu (sk. 11.11. att.), jeb ar regulanas paplksnm.

179

11.5.3. Sadaltjsknis Sadaltjska gadjum visus cilindrus ar degvielu nodroina viens plunerpris. Plunera prvietoans ir aksila. Dozatora uzmava regul degvielas cikla padeves lielumu. Degvielas cikla padeves regulana tiek veikta ar mehniskas sistmas paldzbu vai elektromagntisko izpildmehnismu. Degvielas padeves moments tiek regults hidrauliski ar virzula paldzbu.

11.14. att. Sadaltjska konstrukcija: a degvielas zemspiediena sknis ar prpldes vrstu; b augstspiediena sadaltjska daa; c regulators; d elektromagntiskais vrsts; e degvielas iesmidzinanas apsteidzes regulators; 1 ska vrpsta; 2 degvielas zemspiediena vrsts; 3 zemspiediena sknis; 4 regulatora atspere; 5 drosele; 6 regulatora svira; 7 pluneris; 8 spiedvrsts; 9 - dozatora uzmava; 10 izciu disks; 11 rulltis; 12 rulla atbalstgredzens.

Raksturgk o sku patnba ir t, ka ska piedzias vrpsta un pluneris ir novietoti koaksili. Skn var izdalt 5 funkcionlas grupas: zemspiediena padeves sistma (sk. 11.14. att. a); augstspiediena sadaltjsknis (sk. 11.14. att. b), degvielas padeves regulators (sk. 11.14. att. c), motora
180

noslpanas ierce ar elektromagntisko vrstu (sk. 11.14. att. d) un iesmidzinanas momenta hidrauliskais regulators (sk. 11.14. att. e). Ska realiztais iesmidzinanas spiediens ir 350 1250 bri. Skni nostiprina uz motora ar atloka flana paldzbu un piedzen ar zobsiksnas, izciu sajga, des vai zobratu prvada paldzbu. Augstspiediena skn iebvtajam lpstiu tipa sknim jbt spjgam uzskt degvielu no degvielas tvertnes, prvarot degvielas filtra pretestbu. No augstspiediena ska degviela pa augstspiediena cauruvadiem tiek padota uz sprauslm. Daa degviela no augstspiediena ska korpusa izplst caur ska vk iebvto droseli un kop ar degvielu, kas izplst no sprauslm, pa cauruvadiem tiek aizvadta atpaka uz degvielas tvertni.

11.15. att. Zemspiediena sknis: 1 degvielas ieplde; 2 degvielas izplde; 3 ska gredzens; 4 vrpsta; 5 rotors; 6 plksntes.

Zemspiediena ska uzdevums ir padot sknim degvielu ar spiedienu ldz 8 briem un veikt spiediena regulanu ar vrsta paldzbu, lieko degvielu padodot uz ska ieeju, k ar veikt augstspiediena ska atgaisoanos. Sistmas galvens sastvdaas ir plksnu tipa sknis un regulanas vrsts 2 (sk. 11.14. att.), k ar atgaisoanas drosele 5. Ska rotoram grieoties ekscentrisk gredzen, plksntes padod degvielu no ieskanas kameras 1 (sk. 11.15. att.) uz spiedkameru 2, no kurienes degviela nonk ska korpus un pie regulanas vrsta jeb prpldes. Ja degvielas
181

spiediens ir par lielu, tad prpldes vrsts atveras un degviela noplst atpaka uz ska ieeju. Ska korpus nonkus degviela ieplst augstspiediena ska plunerpra darba kamer un tlk pa augstspiediena vadu uz sprauslm. Daa degvielas caur korpusa vk izveidoto droseli kop ar gaisa burbuliem neprtraukti plst uz degvielas tvertni. Ska augstspiediena daa. Ska vrpstas griezes kustbu ar krustea paldzbu prvada uz izciu ripu. Izciu ripas darba virsma ir profilta atbilstoi degvielas padeves likumam cilindros, un t veas uz rulliem, veidojot nepiecieamo iesmidzinanas spiedienu un ilgumu. Izciu ripa plunera rotcijas kustbai papildus dod aksilo kustbu. Plunera sadaltjdaa rot un sld aul, kura iepresta ska galv. Plunera atpakagjienu nodroina divas atsperes, kuru viens gals balsts pret ska galvu, bet otrs pret traversu, kura uzvrta pluneriem un atbalsts pret t gal izveidoto atloku. Uz plunera vidusdaas prvietojas dozatora uzmava, ar kuru regul degvielas padeves daudzumu. Ska galv ieskrvti spiedvrstu korpusi augstspiediena degvielas cauruvadu pievienoanai. Katram motoru tipam ir aprints konkrta veida izciu ripas profils.

11.16. att. Plunera darbbas shma: 1 prpldes kanls; 2 izpldes rieva; 3 plunera aula; 4 izpldes kanls; 5 pluneris; 6 dozatora uzmava; 7 iepldes kanls; 8 degvielas padeve; ZMP zemkais maias punkts; AMP augstkais maias punkts.

182

Plunera aksilais prvietojums no ZMP uz AMP etrcilindru motor notiek vien ceturtda no apgrieziena, bet secilindru motoram vien sestda. Plunerim atrodoties ZMP (sk. 11.16. att. a), t darba kamera ir piepildjusies ar degvielu no ska iektelpas. Plunerim prvietojoties no ZMP un vienlaicgi pagrieoties, nosldzas iepldes urbums aul un degvielas izpldes rieva uz cilindru savienojas ar urbumu uz spiedvrstu galv, un skas degvielas padeve uz attiecg cilindra sprauslu. Pluneris, prvietojoties pa labi (sk. 11.16. att. b), saspie degvielu. Degvielas padeve prtraucas tad, kad plunera radilais prpldes urbums iziet no dozatora uzmavas (sk. 11.16. att. c). Pabdot uzmavu pa labi, degvielas daudzums, ko sknis pados uz sprauslm, palielinsies, jo vlk savienosies ska darba kamera ar ska korpusa iektelpu. Dozatora uzmavas stvokli nosaka ska regulatora mehnisms. si pirms AMP plunera gal izveidot rieva pagrieas pret iepldes rievu aul (sk. 11.16. att. d), un plunerim tlk prvietojoties atpaka uz ZMP, darba kamera no jauna piepilds ar degvielu. Vienlaikus plunera prpldes urbums atkal iebds dozatora uzmav un nosldzas. Pluneris, pluneraula un dozatora uzmava ir savstarpji salgoti, tpc maia var notikt tikai komplekt. Degvielas devas veidoans un sekojo iesmidzinana etrcilindru motoram notiek plunerim pagrieoties par 90, pieccilindru motoram par 72 un secilindru motoram par 60. 11.5.4. Rotorsknis Sastopami: Lucas CAV, Roto Diesel un Stanadyne rotorski. os skus lielkoties lieto etrcilindru motoros, lai ar sastopami ir 6 un 8 cilindru motoros. Degvielas izsmidzinanas spiediens 80 MPa, bet jaunkos pat 150 MPa. Zemspiediena plksnsknis kop ar prpldes vrstu atkarb no motora klovrpstas grieans frekvences nodroina ldz 5 bru lielu spiedienu.

183

11.17. att. Rotorsknis Lucas CAV: 1 regulatora atsvari; 2 piedzias vrpsta; 3 regulatora svira; 4 brvgaitas regulanas svira; 5 regulatora atspere; 6 akseleratora vadbas svira; 7 drosele ar sviru (dozators); 8 elektromagntiskais vrsts; 9 hidraulisk galva; 10 regulanas vrsts; 11 degvielas padeves uzgalis; 12 zemspiediena ska rotors; 13 rotors; 14 izciripa (gredzens); 15 pluneri; 16 degvielas iesmidzinanas regulators.

Rotorsknim ir rotors un opozitvi novietoti pluneri. Rotoram grieoties, plunerus centra virzien prvieto bdtji ar rulliem, uz kuriem iedarbojas nekustga izciripa. T ir ska augstspiediena daa. Bez ts rotorsknim ir zemspiediena daa ar skni, degvielas padeves regulanai un apgriezienu uzturanai kalpo centrbdzes mehniskais regulators. Ska darbbu vada ar vadbas sviru no akseleratora paminas un regulatora, kur apgriezienus nosaka galvens atsperes spriegojums. Degvielas devas daudzumu regul ar droseli ts iepldes kanl augstspiediena da.

184

11.18. Rotorska darbbas princips: a ieplde; b degvielas padeve; 1 rotors; 2 pluneri; 3 dozjoais urbums; 4 iepldes urbumi; 5 sadaltjurbums; 6 izcigredzens; 7 izpldes urbumi.

Rotorska darbba. Rotoram grieoties, pluneri kop ar bdtjiem un rulliem, centrbdzes spku un degvielas spiediena darba kamer ietekm, prvietojas uz ru. Rulli tiek piespiesti pie gredzena 6 (sk. 11.18. att.) iekjs virsmas un veas pa to. Nonkot rulliem pret padziinjumiem gredzena virsm, viens no iepldes kanliem 4 (sk. 11.18. att. a) rotoram ir pagriezies pret dozjoo kanlu 4 aul. Noteikta degvielas deva, kuras daudzumu nosaka droseles atvrums laika sprd, kamr kanli sakrt, paspj ieplst darba kamer. aj gadjum darba kamera veidojas starp plunera iekjiem galiem. Rotora sadaltjurbums 5 aj laik neatrodas pret izpldes urbumu 7 aul. Tad, kad abi rulli reiz nonk pie gredzena izciiem (sk. 11.18. att. b), iepldes urbumi rotor ir pagriezuies prom no dozjo urbuma aul, bet rotora sadaltjurbums sakrt ar kdu no aulas izpldes urbumiem 7. Rulliem uzveoties izciiem, rulli tiek saspiesti kop, degviela no starpplunera telpas aizplst pa urbumiem rotor un aul uz augstspiediena vada uzgali un sprauslu.

185

11.5.5. Sknis sprausla Sknis sprausla ir nedalta degvielas padeves sistma, kur nav degvielas augstspiediena cauruvadu. Sprausla ir apvienota ar augstspiediena skni un to mont dzemotora galv (sk. 11.19. att.).

11.19. att. Sknis sprausla: 1 degvielas svira ar rullti; 2 degvielas padeves izcilnis; 3 sadales vrpsta; 4 sknis sprausla; 5 degvielas atpldes kanls; 6 degvielas piepldes kanls; 7 kvlsvece.

Sknis sprausla atrodas motora galvas slgtaj da, un degvielas pievadana un aizvadana notiek pa kanliem motora galv. Skni sprauslu darbina no sadales vrpstas izcia ar divplecu sviras vai bdtja un divplecu sviras paldzbu. Ska sprauslas korpuss vienlaicgi ir plunera aulas korpuss. Ska sprauslas iesmidzinanas spiediens sasniedz ldz 2200 bri. Ska sprauslas degvielas padeves sistmas sastvdaas ir degvielas tvertne, degvielas dzestjradiators; temperatras regulators, spiediena vrsts, apvedkanls, ska sprauslas sekcija; cilindru galvs izveidotie kanli, urbums drosele, sieta filtrs, zemspiediena ska vrsts; zemspiediena sknis, pretvrsts un degvielas filtrs. Pamatsastvdaas sknim sprauslai ir zemspiediena daa, augstspiediena daa, degvielas dzesanas sistma un elektronisk vadbas sistma.

186

Ska sprauslas galvens priekrocbas ir kompaktums, mazks detau skaits, lieli degvielas izsmidzinanas spiedieni, jo ir mazi saspieamie tilpumi, mazka smidzintju iekoksans iespja, mkstka motora darbba un tiek nodrointi labki ekoloiskie motora darbbas rdtji. Izmantojot elektronisko vadbas sistmu, sknis sprausla realiz divfzu degvielas padevi. Palielins motora degvielas ekonomiskums, samazins kaitgo vielu emisija atgzs. vrsts. Ska sprauslas spkratos korpusam izmanto piestiprints uz konsoles elektromagntiskais Lieljaudas

piestiprintu elektromagntisko vrstu (sk. 11.20. att.).

11.20. att. Sknis sprausla (uzstda uz kravas automobiu motoriem): 1 izcilnis; 2 pluneris; 3 ska sprauslas korpuss; 4 motora galva; 5 atpldes kanls; 6 sprausla; 7 sprauslas galenis; 8 elektromagntiskais vrsts; 9 degvielas iepldes kanls.

Elektromagntisk vrsta kanli ir savienoti ar plunerpra augstspiediena telpu un smidzintju. Pluneri darba gjien prvieto divplecu svira un atpakagjien atvilcjatspere.

187

Elektromagntisk vrsta uzdevums ir regult degvielas iesmidzinanas momentu un iesmidzinanas ilgumu. Degvielas iepldes gjien atvilcjatsperes ietekm pluneris prvietojas uz augu. Degviela ar patstvgu spiedienu ieplst plunerpra augstspiediena telp, elektromagntiskais vrsts ir atvrts (sk. 11.20. att.).

11.21. att. Ska sprauslas darbba: 1 sadales vrpstas izcilnis; 2 divplecu svira; 3 elektromagntisks vrsts; 4 pluneris; 5 degvielas atpldes kanls; 6 degvielas iepldes kanls; 7 sprausla; 8 atvilcjatspere; 9 augstspiediena telpa; 10 ska sprauslas korpuss; 11 spiediena akumulatora pluneris; 12 atsperes telpa.

Elektromagntiskais vrsts sastv no spoles, vrsta adatas, enkura, elektromagnta serdea un atsperes. Vieglo automobiu dzemotoriem, lai samazintu troksni, izmanto iepriekjo degvielas iesmidzinanu ar hidromehnisku realizciju etros stvokos. Skuma stvokl smidzintja adata un spiediena akumulatora pluneris atrodas savs ligzds. Elektromagnta vrsts ir atvrts otr stvokl. Kad elektromagnta vrsts atkal aizveras, spiediens sk palielinties, ldz atveras smidzintja adata (sk. 11.21. att. b), un skas degvielas iepriekj iesmidzinana. Atsperes gjienu ierobeo atsperes telpas idruma tilpuma slpjo pretdarbba. Palielinoties tlk spiedienam, akumulatora pluners

188

paceas no sas, augstspiediena kamera savienojas ar akumulatoru tilpumu (sk. 11.21. att. c). Palielins atsperes spriegojums un aizveras smidzintja adata. Degvielas priekiesmidzinanas deva ir 1,5 mm2. Laika sprdis no priekiesmidzinanas ldz pamatiesmidzinanas ir atkargs no akumulatora vrsta gjiena. Nko stvokl pluneris prvietojas tlk, degvielas spiediens palielins un notiek pamatdevas iesmidzinana. Degvielas iesmidzinanu prtrauc augstspiediena vrsta atvrans un smidzintja adata, k ar akumulatora pluneris nosas atpaka ligzd. Kravas automobia ska (sk.11.20. att.) darba etaps sadalts etros posmos: 1. Degvielas iepldes takt, kad pluneris virzs atvilcjatsperes iespaid uz augu. Degviela ieplst plunerpra augstspiediena kamer, un elektromagntiskais vrsts ir atvrts. 2. Degvielas prieksaspieanas takt no AMP ldz nosldzas elektromagntiskais vrsts, pluneri prvieto sadales vrpstas izcilnis un daa degvielas izplst pa atpldi uz zemspiediena dau. 3. Degvielas iesmidzinana. EVB dod strvas impulsu uz elektromagnta spoli un vrsts nosldzas. Skas degvielas iesmidzinana, kad plunera radtais spiediens pace smidzintja adatu. Degvielas iesmidzinanas spiediens palielins. 4. Magntisk vrsta spolei prtraucot pievadt spriegumu, vrsts atveras, un liek degviela aizplst pa atpldes kanlu. 11.5.6. Sknis vads sprausla Darbbas princips ir ldzgs k sknim sprauslai. Atirba ir t, ka individulo augstspiediena skni ar sprauslu savieno ss degvielas augstspiediena vads.

189

11.22. att. Sknis vads sprausla konstrukcija ar elektromagntisko vrstu: 1 sprausla; 2 motors; 3 smidzintjs; 4 elektromagntiskais vrsts; 5 degvielas pievaduzgalis; 6 augstspiedienaska sekcija; 7 sadales vrpsta.

Priekrocbas attiecb pret skni sprauslu ir sekojoas: motora galvas konstrukcijai nav nepiecieamas izmaias, tie ska piedzia no sadales vrpstas, augstspiediena vadi ir si un vienda garuma. Katru individulo augstspiediena skni darbina sadales vrpstas izcilnis ar rullti un bdtju. Pretju plunera gjienu nodroina atvilcjatspere. Jaunko konstrukciju sistms vadbu veic EVB ar augstspiediena elektromagntisk vrsta paldzbu. 11.6. Regulatori 11.6.1. Regulatoru iedaljums un darbbas princips Darba apstkos klovrpstas grieans frekvence un motora noslodze neprtraukti mains no cea pretestbas un citiem spkrata ekspluatcijas apstkiem. Dzemotoros konstant klovrpstas grieans frekvenc neatkargi

190

no slodzes cilindr, tiek ievadts viends gaisa daudzums. Td klovrpstas grieans frekvenci maina atkarb no pielietot augstspiediena ska tipa, iedarbojoties uz ska zobstieni, dozatora uzmavu vai dozatora droseli, t mainot cikla laik padots degvielas daudzumu. Ldz ar cikla padevi mains ar degvielas un gaisa daudzuma attiecba cilindr. du regulanas veidu sauc par kvalitatvo. Ttad dzemotor regulators izmaina cilindr padots degvielas daudzumu, gaisa daudzumam praktiski paliekot nemaingam, un ldz ar to mains maisjuma sastvs. Regulatorus, kuri ar sviru sistmu paldzbu iedarbojas uz zobstieni jeb dozatora uzmavu, sauc par ties darbbas regulatoriem. Pc darbbas principa regulatorus iedala: mehniskajos, pneimatiskajos, hidrauliskajos, elektroniskajos un kombintajos. Pc darbbas diapazona dzemotoru regulatorus iedala: divremu un visremu. Mehnisko centrbdzes regulatoru novieto uz augstspiediena ska vrpstas vai piedzen ar zobratu prvadu no ts. Regulatora sviru ar ska zobratiem savieno sldzis. Motora darba remu iestatanas sviru stiepu sistma savieno ar degvielas padeves paminu. Centrbdzes regulatorus pielieto divu veidu konstrukcijs. Tie sastv no centrbdzes atsvariem un regulanas atsperm. Visrema regulators automtiski maina cikla padevi un ietur jebkuru iepriek iestatto grieans frekvences diapazonu. Divremu regulators regul k maksimlo, t ar minimlo grieans frekvenci, bet starpdiapazon to veic spkrata vadtjs atbilstoi noslodzei un kustbas trumam. Visrema regulator, lai nodrointu nepiecieamo klovrpstas grieans frekvenci, vadtjs prvieto motora darba iestatanas sviru un nospriego regulatora atsperi.

191

Divremu regulator, atspere ir nospriegota atbilstoi nominlajai motora grieans frekvencei un vadtjs nevar iedarboties uz to. Abu veidu regulatoru mehnismos rotcijas frekvences regulanas atsperes ir izvltas t, lai, sasniedzot vlamo grieans frekvenci, atsvaru centrbdzes spks un atsperes reakcijas spks ldzsvarotos. Pieaugot grieans frekvencei, lielks atsvaru centrbdzes spks ar sviru sistmu prvieto ska zobstieni, samazinot degvielas padevi. 11.6.2. Divremu regulatora darbba Divremu regulatora atsvaru rumba nostiprinta uz augstspiediena ska vrpstas un saistta ar vrpes svrstbu slptju. Uz rumbas ir nostiprinti divi atsvari ar klou paldzbu. Katr atsvar ir iemonttas maksimls un minimls rotcijas frekvences regulanas atsperes. Atsvaru radil kustba ar kloa paldzbu prvieto kustgo vrpstiu un sldni. Sldnis prvietojas uz regulatora vk ieskrvts vadklas. Sldn ir nostiprints regulatora sviras apakjais gals, un otrs ts gals, izmantojot stiepni, ir savienots ar ska zobstieni. Regulatora sviras vidusda prvietojas sprdtapa, kura, savukrt, pievienota svirai un ar vrpstias paldzbu ar darba rema iestatanas svirai. Prvietojot iestatanas sviru, mains sprdtapas vieta regulatora svir un ar mains regulatora sliedes prvietojums izmains ska sekciju degvielas padeve. Iedarbinot motoru, akseleratora paminai jbt noteikt stvokl. Pie nospiestas paminas ldz atbalstam, augstspiediena skn sliede prvietojas ldz starta padeves degvielas devas ierobeotjam un nodroina auksta motora iedarbinanu. Siltu motoru iedarbinot, degvielas padeves pamina atrodas minimlo brvgaitas rotcijas frekvences rem, jo brvgaitas degvielas padeves cikla lielums nodroina motora iedarbinanu. Pc motora iedarbinanas, motoram uzsilstot, akseleratora paminu atlai minimls brvgaitas rem, ja nav automtisk motora klovrpstas apgriezienu regulana.

192

Regulatora sliede (ar iezmi uz ts) ieem pozciju tuvu stop atzmei. Kad spkratu noslogo, akseleratora pamina ir nedaudz nospiesta, un regulatora sliede sk prvietoties uz nominls degvielas padeves pozciju, kura atrodas starp sliedes stop stvokli un auksta starta stvokli. Klovrpstas grieans frekvence palielins un sasniedz nominlo. Centrbdzes regulatora atsvari sk izplesties. Regulatora atsvariem izpleoties, to centrbdzes spks saspie atsperes spku ldz ldzsvara stvoklim pie maksimls grieans frekvences.

11.23. att. Divremu regulatora uzbve un darbbas princips: 1 klois; 2 kustg vrpstia; 3 degvielas padeves ierobeotjskrve; 4 stop stvoka ierobeotjskrve; 5 iestatanas svira; 6 sprdtapa; 7 sliede; 8 regulatora svira; 9 atsperes; 10 atsvars; 11 starta padeves degvielas devas ierobeotjs; 12 klois; 13 sldnis; 14 atsvaru rumba; 15 regulanas uzgrieznis; 16 savienotjsvira; 17 degvielas padeves ierobeotjs; 18 sliedes stiepnis; 19 kompenscijas atspere.

Klovrpstas grieans frekvences diapazon starp minimlu un nominlo regulators nedarbojas, un degvielas padeves daudzums ir atkargs no akseleratora paminas stvoka. Degvielas padeves palielinjumu nodroina papildu atsperes, kuras darbojas pirms maksimls grieans frekvences ierobeoanas atsperm. Degvielas padeves cikla korekcija nodroina motora griezes momenta palielinanu, ja samazins klovrpstas grieans frekvence zem nominls. Brd, kad degvielas padeves pamina ir nospiesta ldz atdurei, palielins motora slogojums, samazins klovrpstas grieans frekvence zem
193

nominls, tiek saspiesta korekcijas atspere un attiecgi tiek palielinta degvielas padeve. Maksimls rotcijas frekvences regulana skas, kad klovrpstas grieans frekvence prsniedz nominlo. Regulana ir atkarga tikai no rotcijas frekvences, jeb t.i. no regulatoru atsperu darbbas. 11.6.3. Visremu regulators

11.24.att. Visremu regulators: 1 starta padeves ierobeotjs; 2 pluneris; 3 augstspiediena ska sliede; 4 regulatora stiepnis; 5 regulatora svira; 6 akseleratora svira (remu regulanai); 7 sprdtapa; 8 regulatora sviras vadkla; 9 sldnis; 10 vrpstias atsperojums; 11 klois; 12 rjais atsperu balsts; 13 regulatora atspere; 14 centrbdzes atsvars; 15 regulanas rumba; 16 piedzia no ska vrpstas; 17 nominls slodzes automtisks fiksators.

Visremu regulatora atsperes ir iemonttas centrbdzes atsvaros. Ts ierobeo maksimli ieregulto klovrpstas grieans frekvenci. Katrs motora darba rema regulanas sviras stvoklis nosaka noteiktu maksimlo klovrpstas grieans frekvenci, kas, pieaugot motora slodzei, sk samazinties, un regulators palielina degvielas padevi. Remu regulanas svira fiks sprdtapu noteikt pozcij un izmaina regulatora sviras svrstbu centru, kas dod iespju izmaint degvielas padeves lielumu dados motora darba remos.

194

Regulatora vrpstia elastgi prvieto sldni atkarb no rotcijas frekvences un iespaido ska sliedes prvietojumu. 11.6.4. Sadaltjtipa sku regulatori Motora klovrpstas rotcijas frekvenci atkarb no slodzes un akseleratora paminas stvoka nodroina regulators, kura uzdevums ir ierobeot klovrpstas maksimlo rotcijas frekvenci, nodroint brvgaitas rotcijas frekvenci un nodroint sviras diapazonos no brvgaitas ldz maksimlai grieans frekvencei. Regulatora darbbu vada atkarb no rotcijas frekvences izgatavoti centrbdzes atsvari, kuri ievietoti regulatora korpus un izgatavoti kop ar zobratu. is zobrats ir sazob ar ska vrpstas zobratu. Regulatora atsvari prvieto slduzmavu un tas prnes atsvaru spku uz svirm. Uz regulatora sviras augjo galu iedarbojas regulatora galven atspere un brvgaitas atspere, kuru spriegojums ir atkargs no starpsviras stvoka, kura ir savienota ar akseleratora paminu. Regulatora otrs gals ar lodveida arnra paldzbu prvieto dozatora uzmavu uz plunera, aizverot un atverot plunera degvielas prtraukanas urbumu. Iedarbinot motoru, starpsvira var atrasties maksimls klovrpstas grieans frekvences pozcij. Motoram skot darboties, regulatora atsvari prvieto sldoo uzgali pretim regulatora svirai un izsldz brvkustbu starp abm svirm, saspieot starta padeves atsperi. Kad motors ir iedarbojies, starpsvira atbalsts pret brvgaitas regulanas skrvi, un klovrpsta rot ar vienmrgu frekvenci. Regulator darbojas brvgaitas atspere, kuras spriegojuma spks ldzsvarojas ar atsvaru spku. Ldzsvara stvokli nosaka dozatora malas prsegums plunera degvielas prtraukanas urbumam.

195

11.25. att. Sadaltjska visrema regulators: 1 starpsvira saistta ar akseleratora paminu; 2 brvgaitas regulanas skrves balsts; 3 maksimls rotcijas frekvences regulanas skrves balsts; 4 regulatora darba galven atspere; 5 regulatora brvgaitas atspere; 6 starta padeves devas atspere; 7 atsvari; 8 pluneris; 9 dozatora uzmava.

Palielinoties

motora

noslogojumam,

klovrpstas

apgriezieni

un

centrbdzes spks uz sviru, ko veido atsvari, samazins. Svira prvietojas td pozcij, prvietojot dozatora uzmavu, lai palielintu degvielas padevi. Kad motors iedarbojas, starpsvira atbalsts pret brvgaitas regulanas skrvi, un klovrpsta rot ar vienmrgu nemaingu frekvenci. Regulator darbojas brvgaitas atspere, kuras spriegojuma spks ldzsvarojas ar atsvaru spku (sk. 11.25. att.). Ldzsvara stvokli nosaka dozatora malas prsegums plunera degvielas padeves prtraukanas urbumam. Motoram strdjot slodz, starpsvira ieem dadus starpstvokus atkarb no kustbas truma. Ja klovrpstas rotcijas frekvence prsniedz brvgaitas frekvenci, abas atsperes (starta un brvgaitas) ir saspiestas, un darbojas regulatora darba atspere. Attiecgs regulatora atsperes spriegojums, atbilstos regulatora atsperes spkam uz slduzgali, nodroina dozatora uzmavas prvietojumu palielinot vai samazinot degvielas padevi uz sprauslm. Divremu regulators pc konstruktvs uzbves ir ldzgs visrema regulatoram. Atirbas ir regulatora atsperes nostiprinjum. Regulatora atspere strd uz spiedi, nevis stiepi, k pie visremu regulatora. Regulatora atspere ir

196

ievietota rmt vadkl. Atsperes spku uz regulatora sviru prnes gjiena ierobeotjs. Motora iedarbinana ir analoiska visrema regulatoram. Motora darbbu brvgaitas rem nodroina brvgaitas atspere, kura nostiprinta uz tapias un atrodas starp regulatora un startera sviru (sk. 11.26. att.)

11.26. att. Sadaltjska divremu regulators brvgaitas rem: a starta un brvgaitas atsperes brvgjiens; b starpatsperes brvgaita; h dozatora uzmavas prvietojums brvgait; 1 regulatora atsvari; 2 akseleratora svira; 3 atsperes rmtis vadkla; 4 regulatora atspere; 5 starpatspere; 6 regulatora sviras ierobeotjs; 7 brvgaitas atspere; 8 starta svira; 9 regulatora svira; 10 regulatora sviras atbalsts; 11 starta atspere; 12 dozatora uzmava; 13 regulatora sldoais uzgalis.

Motoru slogojot, t.i. pagrieot akseleratora sviru, tiek saspiestas starta un brvgaitas atsperes, un sk darboties regulatora atspere, ierobeojot maksimlo klovrpstas grieans frekvenci. Klovrpstas grieans frekvencs starp brvgaitas un maksimlo, regulatora atsperes iepriekjais spriegojums nodroina cietu savienojumu starp akseleratora sviru un regulatora sviru. Motora slogojumu nosaka vadtjs. Vieglo automobiu motoros lieto starpremu regulanu, ko pank apvienojot visremu un divrema regulatora darbbas principus. Pielietojot

197

papildu atsperes, regulatoru zemko grieans frekvenu diapazon darbojas k visrema, bet augj diapazon k divremu regulators. 11.6.5. Rotorsku regulatori (CAV / Lucas) Visremu regulatoros, pagrieot regulatora vadbas sviru, tiek slogota regulatora atspere, un regulators prvieto sviras augjo dau. Drosele ar stiepu paldzbu savienota ar regulatora sviru. Sviras augjs daas prvietojums pagrie droseli un td veid izmaina degvielas padeves lielumu. Regulatora svira vidj da atbalsts pret kronteinu. Apakj da ar regulatora brvuzmavas gredzena paldzbu centrbdzes spku prnes regulatora atsvari, kuri pagrieas uz vrpstas nostiprint, rotjo korpus. Centrbdzes atsvaru radtais spks ldzsvarojas ar regulatora atsperes spku, akseleratora sviras un motora slodzi. Atbilstoi sviras stvoklim tiek ieregulta degvielas deva. Divremu regulator tiek regultas minimls un maksimls klovrpstas grieans frekvences. Prjs klovrpstas grieans frekvencs vadtjs tiei iedarbojas uz droseli. Regulatora maksimls grieans frekvences atsperes ir ievietotas cilindrisk korpus ar priekspriegojumu.

11.27. att. Rotorsku regulators: a visremu; b divremu; 1 pamatne; 2 atsvari; 3 regulatora svira; 4 skava; 5 ekscentrs; 6 svira; 7 brvgaitas atspere; 8 regulatora atspere; 9 akseleratora svira; 10 drosele; 11 regulatora stiepnis; 12 atspere; 13 regulatora atsperu mezgls.

198

Izmantot literatra
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. Blvis J., Gulbis V. Traktori un automobii. Rga, Zvaigzne: 1991. 509 lpp. Cikovskis V., Motori. Jumava: 2000. 224 lpp. Zalcmanis G. Automobiu motoru izpldes gzes. Katalizatori. RTU, 1995. - 51 lpp. Berjoza D. Automobilis un vide. Jelgava, 2007. 132 lpp. Aizsils G. Dzemotoru baroanas sistmas. Jelgava, 2007. 202 lpp. Zalcmanis G. Benzna degvielas iesmidzinanas sistmas. RTU, 1995. 89 lpp. Modern Automotive Technology, 1st English edition 2006, 688 p. Robert Bosch GmbH, Gasoline Fuel-Injection System L-Jetronic. Germany, 1999. 39 p. Robert Bosch GmbH, DieselIn-Line-Fuel Injection Pumps. Germany, 2003. 144 p. .. . , 1999. 439 . .. . , 2002. 80 . . .: . ., 1995. 368 . Giedra K. Kirka A. Slavinskas S. Automobiliai. Kaunas, 2002. 482 lpp.

199