Gunrs Vrdi, Ilmrs Dukulis

MATERILU MCBA

Jelgava 2008

LATVIJAS LAUKSAIMNIECBAS UNIVERSITTE TEHNISK FAKULTTE Spkratu institts

Gunrs Vrdi, Ilmrs Dukulis

MATERILU MCBA
Mcbu ldzeklis

Jelgava 2008

Mcbu ldzeklis sagatavots un izdots ESF projekta Inenierzintu studiju satura modernizcija Latvijas Lauksaimniecbas universitt ietvaros, projektu ldzfinans Eiropas Savienba.

Vrdi G., Dukulis I. Materilu mcba: mcbu ldzeklis. Jelgava: LLU, 2008. 240 lpp.

Mcbu ldzekl aplkota manbv lietojamo materilu struktras formans, metlu un sakausjumu uzbve, pabas, marana pc LVS EN standartiem, termisks apstrdes pamati un tehnoloijas, dots ieskats pulvermetalurij, nanomaterilu pielietoan, kompoztmaterilu uzbv un pabs. Mcbu ldzeklis paredzts augstskolu inenierzintu specialitu studentiem. To var izmantot ar manbv un metlapstrd strdjoie ineniertehniskie darbinieki, koledu un profesionlo mcbu iestu pasniedzji un nozar strdjoie.

Recenzenti: Jnis Ozoli, RTU profesors Jnis Feldmanis, Jelgavas Manbves rpncas konstruktors

ISBN 978-9984-784-74-8

Gunrs Vrdi, Ilmrs Dukulis LLU Tehnisk fakultte

SATURS
Ievads .............................................................................................................................. 6 1. Materilu struktras formans likumsakarbas................................................... 7 1.1. 1.2. 1.3. 1.4. 1.5. 1.6. 1.7. 1.8. 1.9. 2. Materilu iedaljums pc to struktras......................................................... 7 Kristalogrfijas pamati ................................................................................ 9 Saiu veidi kristlos ................................................................................... 12 Sakausjumu fzu veidi ............................................................................. 13 Kristlu defekti .......................................................................................... 18 Difzijas procesi metlos un sakausjumos .............................................. 21 idrie kristli............................................................................................ 22 Polimru un stiklu struktras ..................................................................... 23 Keramika.................................................................................................... 25

1.10. Nanostruktras........................................................................................... 28 Metlzinba un termisk apstrde......................................................................... 30 2.1. 2.2. 2.3. 2.4. 3. 3.1. 3.2. 3.3. 3.4. 3.5. 3.6. 4. 4.1. 4.2. 4.3. 4.4. 4.5. 5. 5.1. Metlu visprjs raksturojums un ptanas metodes................................ 30 Metlu struktras veidoans kristalizcijas proces ................................ 31 Metliska lieta uzbve ............................................................................. 33 Polimorfs prvrtbas ............................................................................... 33 pabu klasifikcija ................................................................................... 34 Mehnisks pabas statisks slodzes iedarbb....................................... 35 Materilu cietba ........................................................................................ 38 Materilu pabas dinamisks slodzes iedarbb ...................................... 42 Materilu pabas cikliskas slodzes iedarbb .......................................... 43 Uzkalde un rekristalizcija ........................................................................ 44 Sakausjumu stvoka diagrammas ........................................................... 47 Divkro sakausjumu tipveida stvok|a diagrammas .............................. 49 Fzu un struktru prvrtbas ciet stvokl .............................................. 57 Sakarba starp sakausjumu stvoka diagrammu, uzbvi un pabm.... 60 Trskro sakausjumu stvoka diagrammas ........................................... 61 Dzelzs fizikli mehnisks pabas .......................................................... 64

Materilu fizikli mehnisks pabas ................................................................ 34

Sakausjumu teorija ............................................................................................. 47

Dzelzs un ts sakausjumi.................................................................................... 64

5.2. 5.3. 5.4. 5.5. 5.6. 6. 6.1. 6.2. 6.3. 6.4. 6.5.

Dzelzs-ogleka sakausjumu pamatstruktras ........................................... 66 Dzelzs-ogleka sakausjumu stvoka diagramma .................................... 69 Prvrtbas dzelzs-grafta sistmas sakausjumos..................................... 75 Ogleka un pastvgo piemaisjumu ietekme............................................. 77 Lejoo elementu ietekme ....................................................................... 79 Traudu klasifikcija un marana .......................................................... 83 Neletie konstrukciju traudi................................................................... 87 Neletie instrumentu traudi.................................................................... 90 ugunu klasifikcija, marana, pabas ................................................ 91 Letie traudi ........................................................................................... 99

Materili uz dzelzs bzes ..................................................................................... 83

7.

6.5.1. Leto traudu iedaljums .............................................................. 99 6.5.2. Letie konstrukciju traudi........................................................... 99 6.5.3. Letie instrumentu traudi.......................................................... 103 6.5.4. Letie specilie traudi............................................................... 107 Termisks apstrdes teorija ................................................................................ 112 7.1. 7.2. Termisks apstrdes veidi........................................................................ 113 Neletu traudu termisk apstrde......................................................... 118 7.2.1. Traudu prvrtbas karsjot ........................................................ 118 7.2.2. Austenta graudu augana............................................................. 120 7.2.3. Austenta prvrtbas dzesjot...................................................... 121 7.2.4. Austenta izotermisks prvrtbas............................................... 122 7.2.5. Austenta prvrtbas neprtrauktas atdzesanas gadjum........ 126 7.2.6. Martensta prvrtbas traudos ................................................... 129 7.2.7. Prvrtbas, atlaidinot rdtu traudu ........................................... 133 Austenta izotermisks prvrtbas letiem traudiem .......................... 136 Karsanas iekrtas.................................................................................. 139 Termisks apstrdes tehnoloiskie procesi ............................................. 141 Traudu rdanas tehnoloija................................................................. 142 8.3.1. Neletu traudu neprtraukt rdana vien dzesjo vid..... 143 8.3.2. Rdana divs dzesjos vids (prtraukt rdana)................ 146 Traudu dzirdmba.............................................................................. 148 Traudu atkvlinana ............................................................................. 150 Traudu atlaidinana .............................................................................. 157

7.3. 8. 8.1. 8.2. 8.3.

Termisks apstrdes tehnoloija ........................................................................ 139

8.4. 8.5. 8.6.

8.7. 8.8. 9. 9.1.

Iekjie spriegumi un rdanas defekti................................................... 159 Traudu termomehnisk apstrde .......................................................... 160 miski termisk apstrde ....................................................................... 163 9.1.1. Traudu cementana ................................................................... 164 9.1.2. Traudu nitridana ...................................................................... 168 9.1.3. Traudu borana ......................................................................... 171 9.1.4. Traudu nitrocementana un cianana ...................................... 172 9.1.5. Traudu sulfonitrocementana.................................................... 173 Virsmas rdana ..................................................................................... 174 Difzijas metalizcija .............................................................................. 177

Detau virsmas nostiprinanas pamieni ........................................................ 163

9.2. 9.3.

10. Krsainie metli un to sakausjumi ................................................................... 180 10.1. Krsaino metlu klasifikcija un marana ........................................... 180 10.2. Var un t sakausjumi ............................................................................ 180 10.3. Alumnijs un t sakausjumi.................................................................... 187 10.4. Magnijs un t sakausjumi ...................................................................... 192 10.5. Titns un t sakausjumi.......................................................................... 195 10.6. Berilijs un t sakausjumi........................................................................ 196 10.7. Antifrikcijas materili.............................................................................. 197 11. Pulvermetalurija ............................................................................................... 201 11.1. Pulvermaterilu iedaljums ...................................................................... 201 11.2. Kompaktie metlkeramiskie materili..................................................... 202 11.3. Porainie metlkeramiskie sakausjumi.................................................... 205 11.4. Frikcijas materili .................................................................................... 206 11.5. Metlkeramiskie instrumentu materili ................................................... 207 12. Nanomaterili ..................................................................................................... 209 13. Kompoztmaterili.............................................................................................. 213 14. Sevii cieti materili ......................................................................................... 223 15. Plastmasas .......................................................................................................... 226 Literatra..................................................................................................................... 236 Pielikumi ..................................................................................................................... 238

IEVADS
Materilu mcba ir pielietojam zintne, kas pta sakarbas starp materilu sastvu, struktru un pabm. Materilu zintnes sasniegumi btiski ietekm tautsaimniecbas, zintnes, medicnas, sporta un daudzu citu nozaru attstbu. Materilu zintnes atzias btiski ietekm raoanas tehnoloijas, nosaka, k risint tehnisks problmas, saisttas ar manu un apartu materilietilpbas samazinanu, mehnismu un ieru precizittes, drouma un darba spju paaugstinanu. Jaunu materilu radana veicina jaunu tehnisku ideju raanos. Kompoztmaterilu pardans deva iespju attstt aviciju un raeu bvi. Pusvadtji, supervadtji, amorfie sakausjumi un idrie kristli btiski izmainja elektronikas, radiotehnikas un skaitoanas tehnikas nozaru tehnoloijas un iespjas. Savukrt elektronu mikroskopijas sasniegumi stimulja nanomaterilu un nanotehnoloiju zintnes strauju attstbu. Nanomaterilu pielietoana nkotn var revolucionri izmaint oti daudzu materilu un izstrdjumu pabas, radt pilngi jaunas tehnoloijas un produktus. Iepriekja mcbu grmata materilu mcb latvieu valod, kas paredzta tehnisko specialitu studentiem, k ar manbv un apartbv strdjoiem ineniertehniskajiem darbiniekiem, ir 1978. gad izdot J. Ozolia mcbu grmata. Ts saturs daudzs joms ir ievrojami novecojis. No 2004. gada Latvij ir spk LVS standarti par materilu maranu. Tie ir adaptti ar Eironormm un btiski atiras no ldz im pielietotajiem bijus PSRS un tagadjiem Krievijas standartiem. Ievrojami ir papildinjusies informcija par kompoztmateriliem, plai attsts ptjumi par nanomateriliem un nanotehnoloijm, idrajiem kristliem, jauniem sakausjumiem un gtas jaunas atzias materilu struktras ptjumos.

1. MATERILU STRUKTRAS FORMANS LIKUMSAKARBAS 1.1. Materilu iedaljums pc to struktras

Visus dab sastopamos materilus pc to struktras un pabm var iedalt kristliskos un amorfos. Kristliskie materili ir cieti un saglab savu formu ldz noteiktai temperatrai, pie kuras tie priet idr stvokl. Atdzesjot process norit pretj secb. Amorfie materili karsjot zaud cietbu lielk temperatras intervl, kst viskozi un pc tam priet idr stvokl. Atdzesjot process norit pretj secb. Kristlisko materilu stvoklis ir stabilks nek amorfo. Amorfiem materiliem ir lielka viskozitte nek idrumiem. Amorfos ermeos atomi vai molekulas izvietotas haotiski. Kristliskie ermei sastv no telp sakrtotiem atomiem, joniem vai molekulm. Kristlu pabas atkargas no atomu uzbves, no atomu mijiedarbbas kristl, no misk sastva. Materilu misk sastva noteikanai plai pielieto dadas spektrls analzes metodes. Atomu telpiskais izvietojums, miskais sastvs, izmri un kristla forma raksturo materila struktru. Materilu struktru raksturojoie parametri saistti ar pielietotajm ptanas metodm un ptjumos pielietots aparatras iziranas spju. Atkarb no struktras sastvdau lieluma izir makrostruktru, mikrostruktru un substruktru. Materilu makrostruktru novro ar neapbruotu aci vai neliel palielinjum (ldz 40 reizm) lzuma viet vai uz speciliem makrolifiem, kurus izgrie no lielm sagatavm (ljumiem, kalumiem) vai izstrdjumiem. Makrolifu virsmu noslp un kodina ar speciliem kodintjiem, kas dadas struktras sastvdaas izkodina vai iekrso dadi, izceot mikroporas un plaisas. Lzuma ptana ir vienkrk metla kristlisks uzbves analzes metode. Pc lzuma var spriest par graudu lielumu, kausanas un lieanas patnbm (lieanas temperatru, atdzesanas trumu un virzienu, viendabgumu u.c.), termisko apstrdi, k ar lzuma raksturu, noslodzes veidu un lzuma cloni. Lzuma raksturs atsedz iekjs uzbves defektus lzuma plakn un var nodert par kritriju metla trausluma noteikanai. Metla kvalittes un lzumu clou ptanai izmanto fraktogrfijas 7

metodes. Ptot makrolifu, var noteikt graudu formu un lielumu liet metl, tekstru plastiski deformt metl, misko neviendabgumu, kas radies kristalizcijas proces, termiskaj vai miski termiskaj apstrd, un uzbves defektus sarukuma dobumus, poras, plaisas, gzu ieslgumus, nemetliskos ieslgumus u.c. Makrostruktras ptana ir vienkra, lietderga materilu analzes metode, kas auj spriest par materila ieganu, iepriekjo apstrdi un noteikt vietu, kur izgriezt paraugus mikrostruktras ptanai. Mikrostruktra parda fzu izvietojumu, to formu un izmrus. Mikrostruktru pt ar mikroskopu uz mikrolifa virsmas, kuru sagatavo, slpjot, puljot un kodinot ar katram metlam atbilstou kodintju. Optiskajos metalogrfijas mikroskopos mikrostruktras attla ieguvei izmanto no parauga atstaroto balto gaismu ar via garumu 600 nm, td palielinjums neprsniedz 1000...1500 reizes (iziranas spja 0,15...0,2 m). Materilu ptanai izmanto ari elektronu mikroskopus, kas auj iegt palielinjumu ldz 10 000 000 reizm. Ar elektronu mikroskopiem var izptt smalkus struktras veidojumus t.s. substruktru, k ar tiei novrot kristlisks struktras defektus. Elektronu mikroskopos attla ieganai izmanto patrintu elektronu kli, uzskatot, ka tam, tpat k gaismai, ir via garums, tikai oti mazs (0,4...1,2 nm), kas dod iespju aplkot daias ar izmriem 0,15...0,20 nm. Metalogrfij visefektvkie ir izrdjuies skenjoie elektronmikroskopi. Tajos elektronu kli vai oti asu elektriski ldtu adatu prvieto tuvu parauga virsmai un ldzgi k televzij, pa rindm apseko visu ptmo virsmu. Skenjoos tunemikroskopos elektroni prlec pri spraugai starp adatu un paraugu. Spraugas platums nosaka radts strvas lielumu. Dators uztur strvu, ldz ar to ar spraugu, pastvg lielum, kamr adata sld virs atomiem parauga virsm. Vertikl adatas kustba nodroina parauga virsmas trsdimensiju kartes izveidi. Tunemikroskopi dod iespju ptt objektu kristlisk rea uzbvi un defektus substruktru atomr lmen, padarot saskatmus pat atsevius atomus, kuri mikroskop redzami k pkainas lodtes. Substruktra apraksta elementrdaiu izvietojumu kristlos un elektronu izvietojumu atomos (jonos). Substruktras ptjumos plai izmanto ar difrakcijas metodes (rentgenogrfija, elektronogrfija, neitronogrfija). Piemaisjumu un specili pievienoto elementu izvietojuma ptanai sakausjumos pielieto rentgenspektrlo mikroanalzi.

Metlu un sakausjumu ptan plai izmanto fizikls metodes (siltuma, tilpuma, elektrisks, magntisks), piemram, diferencilo termisko analzi

(dzesanas lku uzemana koordints temperatra laiks), dilatometrijas metodi (tilpuma izmaiu noteikana fzu prvrtbu rezultt).

1.2. Kristalogrfijas pamati

Ar atomri kristlisko uzbvi saprot atomu (jonu) izvietojumu rel kristl. Ciet stvokl metli veido konstrukciju, kas sastv no pozitvi ldtiem joniem, kurus apskalo brvu kolektiviztu elektronu gze. Kristl elementrdaias (joni, atomi, molekulas), no kurm veidots kristls, ir satuvintas ldz saskarei un var bt dadi izvietotas (skat. 1.1. a att.). Lai vienkrotu un padartu uzskatmku elementrdaiu savstarpjo izvietojumu, telpiskos attlus aizvieto ar modeiem, kuros ar punktiem atzm atomu kodolu atraans vietas (skat. 1.1. b att.).

a)

b)

1.1. att. Elementrdaiu izvietojums kristl: a telpisks attls; b modelis Visprj gadjum attlumi starp atomiem dados kristlu simetrijas asu virzienos nav viendi. Atomi metlos izvietojas likumsakargi, veidojot pareizu kristlisko rei. Reis sastv no daudzm iedomtm lnijm un plaknm, kas atrodas noteiktos attlumos cita no citas un iet caur atomu (jonu) centriem. Mazkais eometriskais veidojums, no kura var izveidot kristlisko rei jebkur tilpum ir kristlisk rea elementrna. Elementrnas raksturoanai jzina: trs autu garumi a, b, c un trs lei starp asm , , . Visus daudzveidgos kristliskos reus var iedalt septis sistms (skat. 1. tabulu).

1. tabula Kristlisko reu sistmas Sistma Kubisk Tetragonl Heksagonl Rombisk Romboedrisk Monokln Trikln autnes a=b=c a=bc a=bc abc a=b=c abc abc Lei

= = = 90o = = = 90o = = 90o; = 120o = = = 90o = = 90o = = 90o; 90o 90o

Vairums metlu kristalizjas vai nu tilpum centrta kuba, vai skaldns centrta kuba, vai heksagonla rea form (skat. 1.2. att.).

a)

b)

c)

1.2. att. Izplattko kristlisko reu modei: a tilpum centrts kubs; b skaldns centrts kubs; c heksagonls reis Tilpum centrta kuba kristliskaj re atomi izvietoti kuba virsotns un viens atoms novietots kuba centr. ds reis ir metliem K, Na, Li, Rb, Ti, Zr, Ta, W, Mo, V, Fe, Cr, Nb, Ba. Skaldns centrta kuba kristliskaj re atomi izvietoti kuba virsotns un visu skaldu centros. ds reis ir metliem Ca, Ce, Sr, Th, Pb, Sc, Ni, Ag, Au, Pd, Pt, Ir, Fe, Cu, Co. Heksagonl re atomi izvietoti sestra prizmas pamatu virsotns un to centr, bet trs atomi novietoti prizmas vid. ds reis ir elementiem Hf, Mg, Ti, Cd, Re, Os, Ru, Zn, C, Be, Ca, Y, La, Zr. Tetragonls reis ir Mn un Ir.

10

Kristlisk rea izmrus raksturo attlums starp parallm atomu plaknm elementrn, un to sauc par periodu. Rea periodu mra nanometros (1 nm = 110-9 m). Metliem rea periods ir robes no 0,228 nm ldz 0,652 nm. Lai raksturotu rea saretbu, nosaka atomu skaitu uz vienu kristlisk rea elementrnu. Tilpum centrta kuba nai pieder tikai 2 atomi, jo 8 atomi, kas atrodas kuba virsotns vienlaicgi pieder vl 7 blakus esom elementrnm. Tdejdi elementrnai no iem 8 pieder tikai viens atoms. Elementrnas centr esoais atoms pieder tikai ai vienai nai. Ttad var secint, ka tilpum centrta kuba nai pieder 2 atomi. Skaldns centrta kuba nai pieder 4 atomi viens atoms no virsotns izvietotajiem atomiem un trs atomi no skaldns izvietotajiem, jo tie vienlaicgi pieder 2 blakus esom elementrnm. Atomu izvietojuma blvumu kristliskaj re raksturo koordincijas skaitlis katram atomam tuvko viendos attlumos izvietoto kaimiu atomu skaits. Jo lielks koordincijas skaitlis, jo lielks atomu pakojuma blvums. Tilpum centrta kuba elementrnai koordincijas skaitlis ir 8 un blvums (atomu tilpuma attiecba pret rea tilpumu) ir 68 %. Skaldns centrta kuba un blvi sakrtota heksagonla rea elementrnm koordincijas skaitlis ir 12 un blvums 74 %. Starp joniem un valences elektroniem veidojas elektrostatiski pievilkanas spki un du saistbu sauc par metlisko saiti. Starp atomiem pastv vienlaicgi pievilkans un atgrans spki. Atomu tuvinans vai attlinans var notikt tikai veicot zinmu darbu, lai prvartu atomu (jonu) savstarpjs pievilkans vai atgrans spkus. Atomi izvietojas td attlum, lai to mijiedarbbas spks F btu minimls. K redzams 1.3. attl, im stvoklim atbilst ldzsvara attlums d0. Atomu satuvinanai vajadzga ievrojami lielka enerija nek attlinanai. Rezultjoais spks ir minimls, ja atomi atrodas ldzsvara attlum d0. dam attlumam atbilst miniml saites enerija, kas padara kristlu termodinamiski stabilu. T nosaka kuanas un iztvaikoanas temperatru, elastbas moduli, liners termisks izpleans koeficientu u.c.

11

+F

Atgrans spks Rezultjoais spks

d0 -F Pievilkans spks

1.3. att. Mijiedarbbas spka F izmaias atkarb no starpatomu attluma d

1.3. Saiu veidi kristlos

Visus kristlus pc noteicos saites rakstura iedala molekulros, kovalentos, jonu un metliskos kristlos. Daos gadjumos var darboties vienlaicgi vairki saiu tipi. Molekulriem kristliem galvens ir Van der Valsa saites, kas izveidojas starp jebkurm elementrdaim (joniem, atomiem, molekulm). Ts ir saldzinoi vjas saites, novrojamas starp inerto gzu atomiem. Van der Valsa saitm nav virziena rakstura, jo momentnais dipols veidojas ar katru no blakus esoiem atomiem. Molekulriem kristliem ir zema kuanas temperatra. Kovalentie kristli ir Ce, Si, Ge, Sn, Sb, Bi, Se, Te, Po u.c. elementiem. Mijiedarbbas rezultt o elementu atomi apvieno elektronus, aizpildot valences zonu. Elektroni vienlaikus pieder vairkiem atomiem, visu laiku ceo no viena atoma pie otra, veido apmaias kovalentos spkus. Atomu skaits n, kuriem ir kopji elektroni, atkargs no elementa vrtbas N un nosakms no izteiksmes: n = 8 N. Piemram, ogleklim n = 8 4 = 4 atomi. T k ogleka atomam ir 4 valences elektroni, kuri veido 4 saites, tas saists ar 4 blakus esoiem atomiem. Dab ogleklis pastv divos veidos: dimants vai grafts. Abos kristliskos reos katram atomam ir etri tuvkie kaimii. Dimanta kristliskaj re visi etri blakus esoie atomi atrodas viend attlum no centrl atoma. Dimanta kristliskajam reim ir mazs koordincijas

12

skaitlis (4), mazs blvums un saites ir stingri orienttas, k rezultt dimants ir trausls un oti ciets materils ar augstu iztvaikoanas temperatru. Grafta kristliskaj re trs atomi atrodas viend neliel attlum, bet ceturtais atoms atrodas daudz tlk. Starp trim atomiem darbojas kovalents saites, bet ar ceturto daudz vjkie Van der Valsa spki. Deformjot graftu vispirms tiek sagrauta vjk saite. Tas ar izskaidro grafta mazo cietbu. Jonu kristli veidojas viels, kas sastv no dadas valences elementiem. Atomiem tuvojoties notiek elektronu prdalana: elektriski pozitvais elements zaud valences elektronu un prvras pozitv jon, bet elektriski negatvais elements iegst elektronu, aizpilda valences zonu un prvras negatv jon. Joni novietojas jonu kristlu mezglos. Jonu saitm ir virziena raksturs, jo valences elektronu apmaia notiek starp vienas molekulas atomiem, piemram, NaCl kristl starp vienu ntrija un vienu hlora atomu. Jonu kristlu saites enerija ir tuva kovalento kristlu saites enerijai. Jonu kristliem ir samr augsta kuanas temperatra, liels elastbas modulis, liela cietba un zems plastiskums. Metlu kristli ir elementiem ar metlu pabm. Tie viegli atdod savus valences elektronus. Metlu saitei nav virziena rakstura. Metliem veidojas kompakts kristliskais reis ar lielu koordincijas skaitli. Metlu kristlu saites enerija ir nedaudz mazka par kovalento kristlu saites eneriju, td metliem ir zemka kuanas enerija, mazks elastbas modulis un cietba, bet lielks plastiskums un elektrovadtspja.

1.4. Sakausjumu fzu veidi

idr stvokl sakaustajiem elementiem visbiek ir neierobeota savstarpja dba. Dakrt sastopama ari tikai daja dba idr stvokl, piemram, vara sakausjum ar svinu vai dzelzs sakausjum ar svinu notiek to nosloans jeb vara un svina vai ar dzelzs un svina atdalans. idr stvokl savstarpji nest tie metli, kuriem ir liela atomu izmru un kuanas temperatru starpba. Pc sakausjuma sacietanas elementi, kas ietilpst t sastv, var veidot mehnisku maisjumu, cietu dumu vai misku savienojumu.

13

Mehniskie maisjumi. Mehnisks maisjums rodas tad, ja sakausjamie elementi ciet stvokl ir atdalti ar robevirsmu savstarpji nest. Mehnisku fzu maisjumu veido Pb-Sb, Cu-Bi, Zn-Sn, Pb-Sn, Ni-Cr, Al-Cu un citi. Mehniskiem maisjumiem (skat. 1.4. att.) raksturga plksnu vai graudaina struktra.

1.4. att. Mehnisko maisjumu mikrostruktras Mehnisks maisjums veidojas, ja starp elementiem ir noteikta attiecba. Mehniskiem maisjumiem raksturgi, ka to kristalizcija un kuana notiek nemaing temperatr un du struktru kuanas temperatra ir zemka nek to sastv ietilpstoajiem elementiem. Divu komponentu mehnisko maisjumu, kas izveidojas, atdzesjot idro fzi, sauc par eitektiku (grieiski labi bvta). Sakausjumiem, kuru miskais sastvs atiras no eitektisk sastva, kristalizcijas process skas ar prkum eso elementa kristalizciju un nosldzas ar eitektikas kristalizciju pastvg temperatr. Ja sakausjum komponentu ir vairk par maksimlo dbu, iegst piestintu cieto dumu vai ciet duma un miska savienojuma maisjumu. Cietie dumi. Par cietajiem dumiem sauc mainga sastva cieto fzi, kur viena elementa atomi saglab sev raksturgo kristlisk rea struktru, bet otra elementa atomi izvietojas pirm elementa kristliskaj re. Elementu, kas saglab savu kristlisko rei, sauc par dintju. Cietie dumi saglab metliem raksturgs starpatomu saites, un tos apzm vai nu ar grieu alfabta burtiem (a, , utt.), vai ar di: A(B), kur A dintjs, B izduais komponents. Cietie dumi ir vienfzes sakausjumi. Atkarb no atomu izvietojuma dintja kristliskaj re cietos dumus iedala aizvietoanas un iespieans tipa cietajos dumos. Aizvietoanas tipa cietie dumi. Veidojoties aizvietoanas tipa cietajam dumam, izdu komponenta atomi aizvieto dau dintja atomu t kristliskaj 14

re. Ja izdu elementa atomi dintja elementa kristliskaj re var aizvietot jebkuru atomu, tad iegst nesakrtotu cieto dumu. T k dintja un izdu elementa atomi ir ar dadiem izmriem un blva pakojuma veidoans tendence saglabjas, tad ap izdu elementa atomiem notiek kristlisk rea deformcija un rodas iekjie spriegumi (skat. 1.5. att.). Izdu elementa atomi koncentrjas ap dislokcijm. Mazka diametra atomi koncentrjas kristlisk rea saspiestaj daa, lielka diametra atomi dinatjelementa rea izstieptaj da.

1.5. att. Kristlisk rea deformcija atkarb no izdu atoma izmriem Ciet duma mikrostruktra ldzsvara stvokl sastv no viendabgiem graudiem. Visi metli lielk vai mazk mr st cits cit. Ja komponenti var viens otru kristliskaj re pilngi aizvietot jebkur attiecb, tad veidojas neprtraukta cieto dumu rinda, piemram, zelta un vara sakausjumi. Lai veidotos cietie dumi ar neierobeotu dbu, jbt izpildtiem diem noteikumiem:

abiem komponentiem jbt ar viena tipa kristliskajiem reiem; abu komponentu, atomu izmri nedrkst atirties vairk par 8 %; abiem komponentiem jbt ar ldzgam pabm, viendu valences elektronu skaitu un nelielu kuanas temperatru starpbu.

Neierobeotas dbas cietos dumus veido ar vara-niea, ermnija-silcija sakausjumi. Biek tomr sastopami cietie dumi ar ierobeotu dbu. Daudziem aizvietoanas tipa cietajiem dumiem paaugstint temperatr piemt spja priet sakrtot stvokl, kad brvs aizvietoanas viet abu elementu atomi cietaj dum izvietojas stingri noteikt krtb. dus cietos dumus sauc par sakrtotiem. Aizvietoans tipa cieto dumu struktras dotas 1.6. attl. 15

a)

b)

c)

1.6. att. Zelta un vara sakausjuma kristliskais reis: a nesakrtots; b sakrtots pc AuCu3 sastva; c sakrtots pc AuCu sastva Sakrtotiem cietiem dumiem raksturga liela elektrisk pretestba, cietba un stiprba. Tie parasti veidojas, ja komponentu attiecba ir 1:1 vai 1:3, un tos var uzskatt par starpfzi starp cietajiem dumiem un miskajiem savienojumiem. Tie saglab dintja kristlisko rei. Iespieans tipa cietie dumi. di cietie dumi veidojas, sakausjot metlus ar nemetliem, kam ir mazs atomu diametrs, piemram, H, N, C, B. Galvenais faktors, kas nosaka iespieans tipa ciet duma veidoans iespju, ir attiecba starp spraugas izmru kristliskaj re un nemetla atoma diametru. Ja atomu diametri ir nedaudz lielki par spraugu izmriem, to rjais elektronu apvalks prsedzas ar dintja atomu elektronu apvalku. Iespieans tipa cieto dumu dba ir ierobeota. Lielk dba ir elementiem ar heksagonlu vai skaldns centrta kuba rei, kuriem spraugas lielums viends ar 0,82 D, kur D dintja atoma diametrs. Tilpum centrta kuba rea sprauga neprsniedz 0,58 D. Veidojoties iespieans tipa cietajiem dumiem, izdu elementa atomi izvietojas izstiepta kristliska rea da un izmaina fizikli mehnisks pabas. dinm elementa atomi dislokcijas apvid izvietojas vieglk nek apgabalos ar pareizu rei, radot mazku rea deformciju. Iespieans atomi stipri pievelkas pie dislokcijm un veido Kotrela atmosfru. das atmosfras izveidoans samazina kristlisk rea deformciju un nosaka t stabilitti. Atoma izieana no mints atmosfras ir saistta ar atkrtotu rea deformanas, td t ir apgrtinta. Ldz ar to dislokciju kustba nobremzjas un materils nocietins.

16

Iespieans tipa ciet duma piemri ir ogleka cietie dumi Fe un Fe. Fe ir skaldns centrta kuba kristliskais reis, kas var izdint ldz 2,14 % ogleka. Fe ir tilpum centrta kuba reis, kas var izdint oti niecgu ogleka daudzumu 0,02 %. Veidojoties iespieans tipa cietajiem dumiem, ievrojami deformjas dintja elementu kristliskais reis, t rezultt pieaug elektrisk pretestba un cietba, strauji samazins plastiskums un stigrba. Sakausjuma stiprbu oti ietekm graudu un bloku robeas, uz kurm izvietojas dislokcijas un ar tm saisttie izdu metla vai nemetla atomi. miskie savienojumi. misko savienojumu kristliskais reis atiras no sakausjuma komponentu kristliskajiem reiem, kas ir misko savienojumu un cieto dumu galven atirba. Atomu izvietojums kristliskaj re var bt nesakrtots vai sakrtots, pie tam struktr biei vien ir defekti, jo trkst viena elementa atomu. das fzes var bt ar pastvgu un maingu sastvu. Savienojumus ar pastvgu sastvu sauc par miskajiem savienojumiem. Tie parasti ir cieti un trausli ar raksturgm elektriskajm pabm. Visus metlu miskos savienojumus iedala divs pamatgrups. Pie pirms grupas pieder miskie savienojumi ar normlu valenci. Tos veido metli un nemetli. s grupas savienojumiem ir stingri noteikts miskais sastvs, to formulas nosaka atsevio elementu valences, piemram, FeO, A12O3, Fe2O3. Otrs grupas miskos savienojumus veido metli. Visizplattkie otrs grupas savienojumi ir elektroniskie savienojumi un iespieans fzes. Elektroniskos savienojumus sakausjumos veido vairki metli, ievrojot noteiktu elektronu koncentrciju. Par godu anga fiziim Jum-Rozeri tos sauc ar par Jum-Rozeri fzm. m fzm raksturga noteikta valences elektronu un atomu skaita attiecba 3/2, 21/13, 7/4. Uzrdto elektronu koncentrciju var izteikt ar ar attiecgu misko formulu. T, piemram, vara un cinka sakausjumiem, kas var veidot visus mintos savienojumus, bs das formulas: CuZn, Cu5Zn8 un CuZn3. Fzes ar elektronu koncentrciju 3/2 pieemts saukt par fzm (tilpum centrta kuba reis), fzes ar elektronu koncentrciju 21/13 par fzm (sarets kuba reis) un fzes ar elektronu koncentrciju 7/4 par fzm (heksagonls reis).

17

Elektronisko savienojumu pabas ir atkargas no komponentu atomu sakrtojuma savienojuma kristliskaj re. Savienojumi ar nesakrtotu kristlisko rei pc pabm ir tuvi cietajiem dumiem. Elektroniskie savienojumi sastopami vara sakausjumos ar cinku, alumniju un alvu. Tie nostiprina mintos sakausjumus. Iespieans fzes veido dzelzs, hroms, volframs, molibdns, citi metli un nemetli ar mazu atoma diametru (C, N, H, B). Iespieans fzes veidojas, ja nemetla un metla atomu diametru attiecba mazka par 0,59. Fzm ir savs kristliskais reis (vienkrs, blvi pakots), kura mezglos izvietojas metla atomi, bet nemetla atomi iespieas dobumos starp metla atomiem. Iespieans fzu misko sastvu uzdod ar dm formulm: MeX, Me2X, Me4X un MeX4, kur Me metls, X nemetls. m fzm raksturgs maings sastvs, pie tam parasti nemetla atomu ir mazk, nek uzrdts formul, t.i., iespieans fzm ir struktras defekti. Pie iespieans fzm pieder karbdi (TiC, WC, VC, Mo2C), nitrdi (Fe4N, FeN, WN, Cr2N, CrN u.c.), hidrdi un bordi. Iespieans fzes labi vada elektrbu, tm ir liela cietba un augsta kuanas temperatra. Karbdus, kas veidojas k iespieans fzes, izmanto cietsakausjumu izgatavoanai. Karbdi paaugstina konstrukciju un instrumentu traudu cietbu un karstumizturbu. Ja nemetla un metla atomu diametru attiecba lielka par 0,59, tie sakausjumos veido saretu kristlisko rei ar daudziem atomiem. Pie diem karbdiem pieder dzelzs, hroma un mangna karbdi (Fe3C, Cr23C6, Cr7C3), kuriem ir pietiekami liela cietba un augsta kuanas temperatra, tau tie ir trausli. Iespieanas fzes plai sastopamas traudiem.

1.5. Kristlu defekti

Reliem kristliem atirb no ideliem kristliem ir sastopamas dadas struktras nepilnbas (defekti). Defektu kustguma un mijiedarbbas d to koncentrcija kristl mains. Vismazk defektu satur monokristli un atkvlinti metli. Relos metlos defektu koncentrcija palielins, ja tos rda, deform vai pakauj citiem apstrdes veidiem. Kristlisks uzbves defektus iedala punktveida, lineros un virsmas defektos.

18

Vienkrkie punktveida defekti ir vakances, starpmezglu atomi un piemaisjumu atomi. Par vakanci sauc kristlisk rea tuku mezglu. Par starpmezglu atomu sauc atomu, kas novietojies starp kristlisk rea mezgliem. Piemaisjumu atomi izvietojas kristlisk rea mezglos vai starp tiem, veidojot aizvietoanas vai iespieans tipa cietos dumus. Atomu preju no viena ldzsvara stvoka uz citu sauc par difziju. Punktveida defektu raans saistta ar atomu difziju un piemaisjumu atomu kltbtni metlos, kas izkropo pamatmetla kristlisko rei. Kristl vienmr ir atomi, kuru enerija ir lielka vai mazka par enerijas vidjo vrtbu attiecgaj temperatr. Atomi ar lielku eneriju spj prvietoties ievrojam attlum no ldzsvara stvoka, prvart potencilu barjeru un priet starpmezglu stvokl, var iznkt uz metla virsmas vai savienoties ar kdu kristlisk rea defektu. Minimlo enerijas daudzumu, kas nepiecieama, lai prvartu s barjeras, sauc par aktivizcijas eneriju. Visi punktveida defekti izkropo kristlisko rei, palielina elektrisko pretestbu un nosacti nostiprina kristlu. Lineriem defektiem raksturgi mazi izmri divos simetrijas asu virzienos un ievrojams izmrs treaj virzien. du kristlu uzbves nepilnbu sauc par dislokciju. Svargkie linero dislokciju veidi ir liners un skrves dislokcijas. Liners dislokcijas rodas, kad kristliskaj re ir radusies lieka pusplakne ekstraplakne, kas izkropo rei noteikt tilpum. Ekstraplaknes mala ir liner dislokcija, kuras garums var bt vairki tkstoi starpatomu attlumu. Kristlisk rea deformciju raksturo Birgera vektors. Skrves dislokcijas rodas, ja vienu kristla dau nobda plakn. Ap skrves dislokciju atomu plaknes ir izliektas pa vtveida virsmu. Dislokcijm ar viendi pretjos virzienos vrstiem Birgera vektoriem ir pretjas zmes un ts parasti savstarpji pievelkas. Parasti dislokciju lnijas skas un beidzas uz graudu robem un kristlu rjm virsmm. Dislokciju blvumu raksturo dislokciju lniju skaits, kas iziet caur 1 cm2

19

laukumu. Dislokciju blvumu nosaka eksperimentli, saskaitot dislokcijas, kas iziet caur metalogrfijas lifa laukuma vienbu. Dislokcijas rodas jau kristalizcijas proces, k ar termisks apstrdes un plastisko deformciju laik. Dislokciju blvums liel mr nosaka materilu pabas. Mazogleka trauda nosacts tecanas robeas atkarba no dislokciju blvuma pardta 1.7. attl.
Re, MPa 18000

4000 300 10-1 106-108 1012 n/cm-2

1.7. att. Trauda tecanas robeas Re atkarba no dislokciju blvuma, n/cm-2 Visaugstk stiprba ir idelam kristlam un t ir noteikta teortiski. Vislielk praktiski noteikt stiprba ir adatveida monokristliem, kas satur nelielu dislokciju skaitu. Vismazk stiprba ir atkvlintam metlam, kur dislokciju skaits n ir robes no 106 ldz 108 cm-2. Plastiski deformt metl dislokciju skaits sasniedz 1011 ldz 1012 cm-2 un t stiprba ir ievrojami augstka nek atkvlintam. Raoan izmantojamie metli ir polikristliski tie sastv no daudziem smalkiem kristliem jeb graudiem, kuros kristlisks plaknes ir orienttas dados virzienos. Katrs grauds sastv no subgraudiem jeb blokiem. Bloks ir grauda daa ar samr pareizu uzbvi. Visvairk kristlisk rea defektu ir uz graudu un bloku robeas, kur veidojas prejas zonas starp atseviiem reiem. Prejas zonas ir aptuveni 10 starpatomu attlumu biezas ar saretu uzbvi. Tajs nav pareiza atomu izvietojuma, ir liela dislokciju koncentrcija un palielints piemaisjumu daudzums. Graudu robeas ietekm daudzas mehnisks pabas. Ts trauc dislokciju 20

prvietoanos, koncentr piemaisjumus un noder par kristalizcijas centru raans vietm fzu prvrtbu laik.

1.6. Difzijas procesi metlos un sakausjumos

Daudzi metlos un sakausjumos notiekoie procesi paaugstintas temperatras apstkos saistti ar padifziju vai difziju. Padifzija ir atoma preja no viena kristlisk rea mezgla uz blakus esoo kristlu vai starp mezgliem paaugstintas temperatras ietekm. Difziju saprot k dada tipa atomu prnesi, k rezultt izmains komponentu koncentrcija sakausjuma atsevis zons. Lai difzijas process vartu notikt, atomam vajadzga tik liela aktivcijas enerija, lai tas vartu prvart enertisko barjeru. Aktivcijas enerija atkarga no starpatomu saiu spkiem un kristlisko reu defektiem. Defekti atvieglo prejas. Metliskiem atomiem vieglk realizjas vakanu aizvietoanas mehnisms, bet elementiem ar mazu atoma diametru (N, C, H) biek realizjas starpmezglu mehnisms. Difzijas procesu aprakstanai izmanto Fika likumus. Pirmais Fika likums liecina, ka nemaingas temperatras apstkos caur vienu laukuma vienbu difundjus vielas masa laika vienb ir proporcionla koncentrciju gradientam un difzijas koeficientam. Difzijas koeficientu mrvienba ir cm2s-1. Difzija notiek virzien, kas pretjs koncentrciju gradienta vektora virzienam. Tas nozm, ka difzija notiek virzien no zonas, kur difundjoais elements ir prkum, uz zonu, kur difundjoais elements ir mazkum. Otrais Fika likums apraksta procesu, kad difzijas koeficients ir maings laik, pieemot, ka difzijas koeficients nemains. Tas izriet no pirm Fika likuma. No otr Fika likuma izriet, ka difzijas koeficients ir atkargs no sakausjuma sastva, graudu izmriem un temperatras. Difzijas procesi izskaidro kristalizciju un rekristalizciju, fzu prvrtbas un sakausjumu virsmu piestinanu ar citiem elementiem.

21

1.7. idrie kristli

idrie kristli ir idrumi ar sakrtotu molekulro struktru. idrie kristli tek tpat k parasti idrumi, bet taj pat laik tiem piemt pabu anizotropija k kristliem. Starp vairkiem simtiem zinmo idro kristlu pau vietu ieem dau organisko vielu kristli ar pagarintm molekulm. Kausjot das vielas, to molekulas izkrtojas noteikt veid. ds stvoklis saglabjas temperatru intervl no kausanas temperatras ldz idr kristla prejai izotrop idrum. Prejas proces idro kristlu struktra pilngi izzd un materils kst caurspdgs. Tpc augjo idro kristlu eksistanas temperatru sauc par dzidrinans punktu. Pc struktras idros kristlus iedala nematiskos, smektiskos un holesteriskos (skat. 1.8. att.).

a)

b)

c)

1.8. att. idro kristlu uzbves shematisks attls: a nematiskais kristls; b smektiskais kristls; c holesteriskais kristls Nematiskos kristlos molekulas izvietotas paralli, veidojot molekulu virknes. Galveno molekulu orientcijas virzienu sauc par idr kristla optisko asi. Smektiskos kristlos molekulas ar izvietojas paralli, tau veido slus, kuri var viegli prvietoties attiecb pret citiem. Holesterisko kristlu struktra ir saretka. Molekulas izvietojas uz telpiskas spirles. Gars molekulas veido parallus slus un katra sla struktra atbilst nematisko kristlu struktrai. Galvenais molekulu orientcijas virziens, prejot no sla uz slni, vienmrgi mains, veidojot spirli ar noteiktu kpi.

22

Molekulu orientcija un izvietojums veido anizotropiju. Atkarb no mranas virziena attiecb pret kristla orientciju atirgi ir idro kristlu gaismas lauanas, dielektrisks caurlaidbas, relatvs elektrisks pretestbas, viskozittes un citi parametri. Spiediena, elektrisk lauka vai temperatras izmaiu rezultt idro kristlu struktra mains. Tas dod iespju vadt idro kristlu pabas, iedarbojoties uz tiem ar rjiem faktoriem. paba auj izmantot idros kristlus sevii jtgu indikatoru izgatavoanai. Nematisko un holesterisko kristlu paba maint optisks pabas elektrisk lauka un temperatras izmaiu ietekm plai izmanto apartbv. Uz idro kristlu bzes izgatavo medicnas termometrus, temperatras devjus dadu mezglu un detau sasiluma kontrolei, neredzam infrasarkan starojuma prvranai redzam gaism. idros kristlus izmanto informcijas nesjos kalkulatoros, rokas pulksteos, automobiu mrinstrumentos, gaismas plsmas vadanas ierces, monitoros utt.

1.8. Polimru un stiklu struktras

Par polimriem sauc vielas ar lielu molekulro masu, kuru molekulas sastv no viendu atomu grupm jeb posmiem. Katrs posms ir monomra molekula ar maintu sastvu. Polimrus iegst, apvienojot monomrus gars liners ds vai makromolekuls, kur atomi saistti ar kovalentm saitm. Atkarb no saiu rakstura starp molekulm polimrus iedala termoplastiskos un termoreaktvos. Atirbas starp tiem labi pards karsanas proces. Termoplastiskie polimri karsjot var daudzkrt sakust un dzesjot saciett, pie tam to pabas ciet stvokl nemains. Termoplastisko polimru molekulas saista vjie Van der Valsa spki. Sakarsjot, saites starp molekulm pavjins un materils kst mksts un padevgs. Termoreaktvie polimri karsjot saglab cietbu ldz pilngai sairanai. Vairumam polimru galvens des sastv no ogleka atomiem, bet silcijorganiskie polimri sastv no skbeka un silcija atomu virknjuma. Snu grupas veido atomi (deradis, halogni), radiki (-OH, -CN, -C6H5 un citi) vai sas polimru des no daiem posmiem.

23

Makromolekulas polimros nav izvietotas blvi un blvumu nosaka t.s. brvais tilpums attiecba starp faktisko relatvo blvumu un teortisko relatvo blvumu, ja molekulas izvietotas maksimli blvi. Atkarb no brv tilpuma polimru materili atrodas vien no trim iespjamiem stvokiem: stiklveida, superelastg, viskozi teko. Preja no viena stvoka cit notiek bez siltuma izdalans vai siltuma uzemanas. Prejas temperatras sauc par stikloans vai tecanas temperatrm. Stiklveida stvokl molekulu pagrieans ir apgrtinta un polimrs ir elastga cieta viela. Slogojot ar nelielm slodzm, elastgs deformcijas neprsniedz daus procentus un, noemot slodzi, samazins ldz nullei. Superelastgais stvoklis ir tds stvoklis, kad brvais tilpums ir aptuveni 2,5 %. aj stvokl polimrs uzvedas k elastgs ermenis. Idel gadjum tam raksturga spja atgriezeniski izmaint ermea izmrus un formu lielu deformciju gadjum. Relam polimram raksturgas daudz saretkas superelastgs deformcijas likumsakarbas. Deformjot relu polimru, piemram, kauuku, t tilpums izmains. Rel kauuk superelastgm deformcijm ir relakscijas raksturs (relakscija ir no ldzsvara novirztas sistmas atgrieans ldzsvara stvokl). Relakscijas procesa trumu raksturo relakscijas laiks. Rel kauuk deformcija nav tikai superelastga, jo vienlaikus notiek ar tecana. Tecanu var samazint, palielinot rea blvumu. Viskozi teko stvokl polimrs uzvedas k viskozs idrums. Slogojot polimru, makromolekulas iztaisnojas un sld viena attiecb pret otru. Tecana apstjas ldz ar slodzes noemanu, bet materils saglab iegto formu. Stikli ir amorfas vielas, kas veidojas, sakausjot oksdus vai skbekli nesaturous savienojumus. Stikli veidojas no SiO2, B2O3, P2O5, GeO2, k ar no daiem arsna, selna, telra neoksdiem. Neorganisko stiklu pamat ir telpisks tkls no viendabgiem strukturliem elementiem. Telpiskais tkls bez silcija un skbeka satur alumniju, titnu, germniju, beriliju. Atkarb no misk sastva stiklus iedala siliktu (SiO2), alumosiliktu (Al2O3 SiO2), borsiliktu (B2O3SiO2), alumoborsilikatu (Al2O3B2O3SiO2), alumofosftu (Al2O3P2O5) stiklos. Atkarb no modifikatora stiklus iedala srmainos (satur oksdus Na2O, K2O), bez srmiem un kvarca stiklos.

24

Kvarca stikliem pamat ir SiO4 tetraedri, kuru virsotnes ir savienotas. No analogiem tetraedriem veidota kristlisk kvarca struktra. Rpniecb visbiek rao siliktu stiklus, kam pievieno dadus oksdus. Stikla izstrdjumus veidoanai stiklus juzkars ldz 1000...1100 oC, kad tie kst viskozi un plastiski. Siliktu stikli kst viskozi pie zemkm temperatrm nek kvarca stikli un no tiem vieglk izgatavot dadus izstrdjumus. Siliktu stiklos atomi saistti ar kovalentm un jonu saitm. Stikla misk sastva izmaias izraisa to pabu izmaias, piemram, stikla krsas maiu. Stikliem piemt augsta stiprba spied, maza stiprba stiep un liec, maza stigrba, trauslums. Stiklu mehnisks un termisks pabas var uzlabot rdot un termiski vai termomiski nostiprinot. Augstku stiprbu stiep, liec un stigrbu var palielint, veidojot slainas kompozcijas, piemram, tripleksus. Uz neorganisko stiklu bzes izveidota materilu grupa sitali, kas ieem starpstvokli starp stikliem un keramiku. No neorganiskiem stikliem tie atiras ar to, ka tiem ir kristliska struktra, bet no keramikas ar to, ka to struktra ir smalkgraudainka un viendabgka. Sitalus iegst, kausjot specila sastva izejmaterilus katalizatoru kltbtn, atdzesjot ldz plastiskam stvoklim un formjot izstrdjumus, izmantojot stiklu raoanas tehnoloijas ar sekojou kristalizciju. Izstrdjumus no sitaliem var iegt ar ar pulvermetalurijas metodm, saepinot. Sitali ir izotropi materili ar oti vrtgm fizikli mehniskm pabm. Saldzinot ar neorganiskiem stikliem, sitaliem ir lielka stiprba, cietba, stigrba, temperatras izturba. Cietba ldzins rdta trauda cietbai. Sitali ir miski noturgi skbs un srmos, neoksidjas pat pie augstm temperatrm, ir gzu necaurlaidgi, neuzsc deni un ir labi dielektrii.

1.9. Keramika
Keramika ir materili, kurus iegst, saepinot minerlu pulverus. Materila struktra veidojas, formjot minerlu masu augst temperatr (1200...2500 oC). Tehnisk keramika sastv no mkslgi sinteztiem keramiskiem materiliem, kuriem ir dads miskais un fzu sastvs. Galvens tehnisks keramikas komponen-

25

tes ir oksdi un skbekli nesaturou metlu savienojumi. Visi keramiskie materili ir daudzfzu savienojumi. Tajos var ietilpt kristliska, stiklveida un gzveida fzes. Kristlisk fze parasti ir kds miskais savienojums vai cietais dums. ir keramikas pamatfze, kas nosaka mehnisko stiprbu, cietbu, temperatras izturbu un citas pamatpabas. Stiklveida fze keramik izvietojas starp kristlisks fzes daim un sasaista materilu vien vesel. Parasti keramik stiklveida fze aizem 1...10 % no tilpuma. T samazina mehnisko stiprbu un pasliktina siltuma noturbu. Stiklveida fze vienkro keramikas izstrdjumu izgatavoanas tehnoloiju. Gzveida fzi veido gzes, kas atrodas keramikas pors. Atkarb no gzm keramiku iedala blv, bez atvrtm porm un porain. Nav vlamas pat slgts poras, jo ts samazina materila mehnisko stiprbu. Visus keramikas veidus iedala keramiks uz tru oksdu bzes un skbekli nesaturos keramiks. Oksdu keramiku izgatavo no Al2O3, ZrO2, MgO, CaO, BeO, ThO2, UO2. s keramikas struktra ir polikristliska un sastv no vienas fzes. Oksdu keramikas kuanas temperatra ir virs 2000 oC un tpc to pieskaita ugunsizturgiem materiliem. Keramikai uz Al2O3 bzes (korundu keramika) piemt augsta stiprba spied, kas saglabjas ar augsts temperatrs, misk noturba un labas dielektrisks pabas. Temperatras noturba ir relatvi zema (~ 800 oC). Keramika uz ZrO2 bzes ir miski inerta, ar zemu siltumvadmbas koeficientu un augstu temperatras izturbu. To izmanto ugunsizturgu metlu un sakausjumu kausanas teu izgatavoanai, kru siltumizolcijai, metlu prkljumiem. Keramikai uz berilija oksda bzes piemt augsta siltumvadmba un augsta temperatras izturba, bet samr zema stiprba. To izmanto viegli kstou metlu kausanas teu izgatavoanai un k vakuumkeramiku atomreaktoros. Skbekli nesaturos temperatras izturgs keramikas ir savienojumi ar oglekli (MeC) karbdi, savienojumi ar boru (MeB) bordi, savienojumi ar slpekli (MeN) nitrdi, savienojumi ar silciju (MeSi) silicdi, savienojumi ar sru (MeS) sulfdi. Tiem piemt augsta ugunsizturba (2500...3500 oC), liela cietba un nodilumizturba agresvs vids. Materili ir trausli.

26

No karbdiem plai izmanto silcija karbdu karborundu. Tam ir augsta temperatras izturba (1500...1600 oC), augsta cietba, noturba pret skbm. No tiem izgatavo sildelementus, aizsargprkljumus graftam un abrazvos instrumentus. Bordiem piemt metliskas pabas. Tiem ir augsta elektrovadmba, liela cietba, nodilumizturba. Tehnik izmanto grti kstou metlu dibordus (TiB2, ZrB2 u.c.). Cirkonija dibords ir noturgs alumnija, vara un dzelzs sakausjumos. To izmanto virs 2000 oC agresvs vids strdjou termopru, cauruu un teu izgatavoanai, k ar cietu, miski noturgu un nodilumizturgu prkljumu veidoanai. Nemetliskie nitrdi ir augstu temperatru izturgi materili ar zemu siltuma un temperatras vadmbu. Parasts temperatrs tos izmanto k izolatorus, bet augsts temperatrs k pusvadtjus. Bora nitrdam -BN jeb baltajam graftam ir graftam ldzga heksagonla struktra. Tas ir mksts pulveris, ko izmanto k ugunsizturgu eoanas materilu. Saepints augsts temperatrs bora nitrds ir labs dielektriis. Cita bora nitrda modifikcija -BN jeb dimantam ldzgais bora nitrds ar kubisku struktru, ir elbors (ar kubonts, belbors u.c.). To iegst zem liela spiediena 1360 oC temperatr katalizatora kltbtn. Elbors kst 3000 oC temperatr, tam ir liela cietba, nodilumizturba un noturba pret oksidanos ldz 2000 oC. Silcija nitrds Si3N4 ir noturgs gais un skbi saturo atmosfr ldz 1600 oC. Pc patnjs stiprbas augsts temperatrs tas prspj visus zinmos konstrukciju materilus, bet t cena ir vairkas reizes zemka nek citiem karstumizturgiem materiliem. Silcija nitrds ir materils ar augstu stiprbu, nodilumizturbu un karstumizturbu. To izmanto tdu iekdedzes dzinju detau izgatavoanai, kurm jbt izturgm pret koroziju, eroziju, augstm temperatrm. Silicdiem raksturgas pusvadtju pabas, tie ir plvu neveidojoi, skbs un srmos noturgi materili. Tos var izmantot temperatrs no 1300 ldz 1700 oC. Molibdna disilicdu MoSi2 izmanto k sildelementu elektrokrsns ldz 1700 oC, kur tas iztur ilgstou temperatras iedarbbu. No molibdna silicda keramikas izgatavo gzu turbnu lpstias, dzinju sprauslu ieliktus. To izmanto gultu eoanai un grti kstou metlu aizsardzbai no oksidans augsts temperatrs.

27

No sulfdiem praktiski pielieto tikai molibdna disulfdu MoS2, kam ir augstas antifrikcijas pabas. To izmanto k vakuumizturgu eoanas materilu. Darba temperatra gais ir no 150 oC ldz 400 oC, bet vakuum ldz 1100 oC. Virs 400 oC molibdna sulfds sk oksidties, bet 592 oC temperatr izveidojas MoO3, kas ir abrazvs materils.

1.10. Nanostruktras
Nanokristlu materili, turpmk, nanomaterili, ir pulveru tipa materili, kuru daiu izmri ir oti mazi un tos izsaka nanometros. Nanometrs (nm) ir 10-9 metru. Vien nm var izvietoties 2...5 atomi, atkarb no atomu izmriem. Nanomaterilu ieganas un apstrdes tehnoloijas nanotehnoloijas strauji attsts pateicoties jaunu tehnoloiju un elektronmikroskopijas attstbai, sevii ar skenjoo mikroskopu (spka mikroskopu, tunemikroskopu u.c.) raoanas apguvi un ievieanu ptjumu praks. Pie nanomateriliem pieskaita materilus, kuru daiu izmrs ir mazks par 100 nm. oti daudziem materiliem piemt prsteidzoas un dergas pabas, kuras izpauas tikai nanolmea struktrs. Nanostruktru patnbas un iespjas

izmantojamas oti daudzos veidos. Ir nanomaterili ar oti lielu stiprbu, cietbu un elastbu augsts temperatrs, nodilumizturbu, korozijizturbu un lielu misko aktivitti. Nanomateriliem piemt laba formjamba, pie tam daudz labka nek izejmaterilam, no kura iegts nanomaterils. Nanomaterilu ieganai izmanto dadas tehnoloijas. Visplako atzinbu ieguvuas: sol-gel sintze, inerts gzes kondensana, mehniska sakausana vai malana lodu dzirnavs (augstas enerijas lodu), plazmas sintze u.c. Vislielks iespjas ir sol-gel sintzei. Ar o pamienu iespjams iegt relatvi ltus metlu un keramikas materilus pietiekami lielos daudzumos pie samr zemm temperatrm (65...315 C pret 1370...3590 C parastajs tehnoloijs). Var sintezt gandrz visus materilus, sintezt divus vai vairkus materilus vienlaicgi, var veidot oti viendabgus viena vai vairku materilu prkljumus (metla vai keramikas), var sintezt oti augstas trbas (99,9999 %) materilus, var izveidot oti preczas kompozcijas pat agrn procesa stadij, jo sintezana faktiski notiek atomu lmen,

28

var preczi kontrolt gala produkta mikrostruktru un preczi kontrolt gala produkta fizikls, mehnisks un misks pabas. Plazmas sintzes metode ir apgta ar Latvij, Neorganisks mijas institt (NI). NI gatavo nanopulverus no nitrdiem AlN, Si3N4, TiN, karbonitrdiem TiCxN1-x, Cr3C1,6N0,4, oksdiem MgO, Al2O3, ZrO2, Y2O3, MgAl2O4 un kompoztus pulverus Si3N4-TiN, Si3N4-AlN, Si3N4-SiC un citus. Daiu izmri ir robes no 20...150 nm.

29

2. METLZINBA UN TERMISK APSTRDE

Metlzinba ir mcba, kas pta metlu uzbvi un pabas, un nosaka sakarbas starp metlu sastvu, uzbvi un pabm.

2.1. Metlu visprjs raksturojums un ptanas metodes

Visi metli un to sakausjumi ir kristliski ermei. Kristliskiem ermeiem raksturgi, ka to daias (atomi, joni, molekulas) ir izvietoti stingri noteikt krtb, veido kristlisko rei. Mendeejeva periodiskaj sistm 82 elementi ir metli. Metli ciet stvokl saglab savu formu ldz noteiktai temperatrai, pie kuras priet idr stvokl (skas kuana). Dzesjot idru metlu, process notiek apgriezt secb atdziestot ldz noteiktai temperatrai, skas kristalizcija. Metli, kas iegti ar parastm metodm ir polikristliski ermei, kas sastv no oti daudziem skiem (1...10-4 mm), savstarpji dadi orienttiem kristliem. Metliem piemt vairkas raksturgas pabas:

augsta siltumvadmba un elektrovadmba; elektronu emisija sakarst stvokl (termoemisija); metlisks spdums un labas atstaroanas spjas; plastiskas deformanas iespjas; daudziem metliem piemt supravadmba (pazeminoties temperatrai tuvu absoltai nullei, elektropretestba lcienveidgi samazins praktiski ldz nullei);

metlu elektropretestba, pieaugot temperatrai, palielins.

Metlu pabas var izskaidrot ar brvo elektronu kltbtni. Atoms sastv no pozitvi ldta kodola un negatvi ldtiem elektroniem. Elektronu skaits atbilst kodola pozitvajam ldiam un ir viends ar elementa krtas numuru Mendeejeva periodiskaj sistm. Izir rjos (valences) elektronus, kas vji saistti ar kodolu, un iekjos elektronus, kas daudz stiprk saistti ar kodolu. rjo elektronu skaits metlos ir neliels, tie var viegli atrauties no kodola un veidot elektronu gzi. Atomi, kuri zaudjui elektronus, prvras par pozitvi ldtiem joniem. Triem metliem (piemaisjumu mazk par 0,01 %), iegtiem parast veid, ir zema stiprba un tpc to pielietojums ir visai ierobeots. Visbiek izmanto 30

sakausjumus. Sakausjumus iegst, sakausjot vai saepinot divus vai vairkus metlus vai metlus un nemetlus. miskos elementus, no kuriem veidojas sakausjums, sauc par komponentm. Sakausjums var sastvt no divm vai vairkm komponentm. Sakausjumiem piemt metliem raksturgs pabas. Metlu un sakausjumu pabas liel mr ir atkargas no to struktras. Ar metlu un sakausjumu struktru saprot fzu savstarpjo izvietojumu, formu un izmrus. Fze ir viendabga sistmas daa, kurai piemt viendabgs sastvs, pabas, kristlisk uzbve, agregtstvoklis un kas no prjm dam (fzm) ir atdalta ar robevirsmu.

2.2. Metlu struktras veidoans kristalizcijas proces

Gandrz visus manbv lietojamos materilus iegst kausjot. Materila preju no idr vai tvaikveida stvoka ciet stvokl, veidojot kristlisku struktru, sauc par primro kristalizciju. Jaunu kristlu veidoanos ciet materil sauc par sekundro kristalizciju. Kristalizcija noris td, ka sistma cenas ieemt izdevgko termodinamisko stvokli, ko raksturo mazka brv enerija vai zemks termodinamiskais potencils. Ldzsvara stvokl vielai ir minimla brv enerija P, kuru aprina pc izteiksmes: P = H T S, kur H sistmas piln enerija; T absolt temperatra; S entropija. Kristalizcijas process noris tikai tad, ja ciets fzes brv enerija ir mazka nek idrs fzes brv enerija. Kristalizcijas process skas ar kristalizcijas centru raanos. Kristalizcijas centru pardans izmaina termodinamisko potencilu sistm. No vienas puses, idram metlam prejot kristlisk stvokl, termodinamiskais potencils samazins, bet, no otras puses, jaunu robevirsmu izveidoans starp idro fzi un kristalizcijas centriem izraisa t palielinanos. Mazo kristalizcijas centru augana palielina sistmas brvs enerijas daudzumu, bet samr lielu kristalizcijas centru augana brvo eneriju samazina. Kristalizcija centra augana notiek, pievienojot atomus no

31

prdzest idr metla. Kristls aug pa krtm, kuru biezums viends ar viena atoma izmru. Kristlu auganas trums atkargs no jaunu centru raans varbtbas un temperatras. Kristlu veidoanos veicina neldzenumi uz to skaldnm. Kristlu izmrus nosaka kristalizcijas centru skaita un kristlu auganas truma attiecba. Jo lielks kristalizcijas centru skaits un jo lielks to auganas trums, jo trk norit kristalizcijas process. Graudu lielums atkargs no kristalizcijas centru skaita un to auganas truma. Jo vairk kristalizcijas centru un jo mazks to auganas trums, jo smalkki kristli (graudi) izaug no katra centra. Maza atdzesanas truma gadjum kristalizcijas centru skaits ir mazs, to auganas trums pietiekami liels, t rezultt izveidojas rupjgraudaina struktra. Graudu lielums stipri ietekm metla mehnisks pabas, sevii plastiskumu un stigrbu. Smalkgraudainam metlam s pabas ir ievrojami labkas. Metlu graudu lielumu ietekm ar metla kausanas un izlieanas temperatra, miskais sastvs, sevii piemaisjumi. Dadi piemaisjumi nemetlisku ieslgumu, oksdu un citos veidos pastv visos metlu sakausjumos. Ja piemaisjumu daiu kristliskais reis ir viends ar pamatmetla kristlisko rei, tad s daias ir gatavi kristalizcijas centri. Piemaisjumu daiu virsma adsorb sakausjuma atomus un uz savas virsmas veido pareizu adsorbto atomu sakrtojumu. Uz cieto daiu virsmas nosas atomu slnis pc atomu sla un kristls aug. Jo vairk piemaisjumu, jo smalkgraudainks metls izveidojas. Par kristalizcijas centru veidoans vietu kalpo ar lieanas veidnes sienas. Praks smalkgraudainu metlu ieguvei plai izmanto modificanu, kad idr kausjum ievada nedaudz specilu vielu, kas neizmaina metla misks pabas, bet sekm graudu samazinanos un uzlabo mehnisks pabas. Modifictji sastda no dam tkstodam ldz dam desmitdam procenta no metla svara. Par modifictjiem izmanto virsmas aktvas vielas (bors, ntrijs u.c.), grti kstous metlus un to sakausjumus (karbdi, nitrdi, oksdi), magneztu, krtu, alumnija un kalcija karbdus, magniju u.c.

32

2.3. Metliska lieta uzbve

idr metla kristalizcija veidn skas no auksts veidnes sienm. Sakar ar lielo dzesanas trumu lieta virskrt veidojas plna perpendikulri pret veidnes sienm orienttu smalku kristlu zona. Aiz s zonas veidojas garenu dendrtveida kristlu zona. o kristlu augana notiek pretji siltuma atdeves virzienam perpendikulri veidnes sienm. Dendrtu tlka augana notiek virzoties idraj metl un veidojoties atzarojumiem. Ja maz prkarstu metlu lni atdzes, piemram, lielu ljumu vidusda, un siltuma aizvadana nav ar noteiktu virzienu, tad izveidojas zona ar dadi orienttiem lielkiem un mazkiem dendrtiem (graudiem). Dendrtu izmri atkargi no metla temperatras, atdzesanas truma un piemaisjumu kltbtnes. idram metlam ir lielks patnjais tilpums nek cietam. Td taj lieta da, kur metls saciet visvlk, izveidojas tukums sarukuma dobums. Ap sarukuma dobumu metls ir visvairk piesrots. Lietu defektts daas parasti neizmanto, bet nogrie un prkaus vlreiz, jo metla defektu d var rasties bris velmanas, kalanas un citos apstrdes procesos.

2.4. Polimorfs prvrtbas

Dai metli atkarb no temperatras maina kristlisko rei un ldz ar to ar pabas. Polimorfs prvrtbas noris, kristliskai vielai prejot uz stvokli ar zemku brvs enerijas lmeni. o spju sauc par alotropiju un dads polimorfs formas par alotropiskm modifikcijm. Alotropisks prvrtbas pakaujas visiem kristalizcijas likumiem. Jauns modifikcijas kristalizcijas centri visbiek veidojas uz graudu robem. o prvrtbu rezultt veidojas jauni kristliskie graudi ar citdu formu un izmriem. Tru metlu preja no vienas alotropisks modifikcijas cit noris pastvg temperatr, izdaloties vai absorbjoties siltumam. Tra metla dzesanas (karsanas) termiskaj lkn alotropisks prvrtbas attlo ar horizontlu nogriezni. Katras alotropisks modifikcijas kristliskajam reim ir cits blvums, td vienas modifikcijas preja cit vienmr saistta ar tilpuma izmaim un iekjo spriegumu raanos. Alotropisks prvrtbas dod iespju izmaint struktru un pabas metliem un sakausjumiem, ja tos kars virs alotropisko prvrtbu temperatrm un atdzes ar noteiktu trumu, t.i., veic termisko apstrdi. 33

3. MATERILU FIZIKLI MEHNISKS PABAS

Lai raksturotu materilu piemrotbu dadu izstrdjumu izgatavoanai un to pielietoanas efektivitti, izmanto dadus raksturotjus. Manbv izmantojamo materilus raksturoanai pielieto veselu virkni raksturlielumu.

3.1. pabu klasifikcija

Materilu saldzinanai un kvalittes vrtanai galvenokrt izmanto fizikls (atoma izmri, kuanas un kristalizcijas temperatra, blvums u.c.), misks (atomsvars, misk aktivitte, struktra u.c.), mehnisks (cietba, stiepes stiprba, relatvais pagarinjums, stigrba, ilgizturba, de u.c.), tehnoloisks (kaamba, lejamba, metinmba, apstrdjamba grieot u.c.), ekspluatcijas (nodilumizturba, karstumizturba, korozijizturba u.c.) un citas pabas. Par mehniskajm pabm sauc pabas, kas apraksta materila izturanos mehnisku slodu iedarbb. Slodzes iedarbb materils deformjas un taj rodas spriegums. Par deformciju sauc ermea izmru un formas izmaias pielikto slodu iedarbbas rezultt. Slodze var bt pielikta no rienes, piemram, stiepe vai spiede. Td gadjum spriegumu (Nm-2) nosaka k spka F daljumu ar slogojam parauga rsgriezuma laukumu S:
=
F . S

Gadjumos, kad spriegumi materil rodas bez rjas slodzes iedarbbas, piemram, no temperatras nevienmrga sadaljuma vai kristlu tilpuma izmaim fzu prvrtbs, veidojas iekjie spriegumi. Spriegums ir vektorils lielums un t virziens ne vienmr sakrt ar slogojam ermea simetrijas asi. Tdos gadjumos sprieguma vektoru sadala divs komponents normlais spriegums un tangencilais spriegums. To lielums atkargs no pielikts slodzes virziena un no kristlu orientcijas. Ja, spriegumu nosakot, spku dala ar slogot parauga laukumu slogoanas brd, o spriegumu sauc par steno spriegumu. Ja spku dala ar parauga rsgriezuma laukumu pirms slogoanas, spriegumu pieemts saukt par nosacto. Atkarb no t, kas izsauc spriegumu raanos, izir temperatras vai termiskos spriegumus (rodas pie nevienmrgas metla rjo un iekjo slu sasilanas vai atdzianas), fzu vai

34

struktras spriegumus (rodas metlu kristalizcijas proces vai fzu prvrtbu rezultt), laik maingus spriegumus (rodas izldzinoties vai mainoties iekjiem spriegumiem). Deformcijas iedala elastgs un plastisks. Par elastgm sauc deformcijas, kuru ietekme uz materila formu, struktru un pabm pilngi izbeidzas pc rjs slodzes noemanas. Elastgs deformcijas neizraisa btiskas paliekoas izmaias metla struktr un pabs. Slodzes iedarbbas laik notiek nelielas atomu novirzes no ldzsvara stvoka vai kristla bloku pagrieans. Pc slodzes noemanas atomi atgrieas skuma pozcijs un materils atgst savu formu un izmrus. Relatv deformcija izsaka bzes deformcijas attiecbu pret mranas bzes skuma garumu. Lielko spriegumu, ko metls iztur bez paliekoo deformciju raans, sauc par elastbas robeu. Elastg deformcija ir proporcionla spriegumam. Sakarbu starp spriegumu un relatvo deformciju izsaka elastbas modulis. Metlu struktra un apstrde maz ietekm elastbas moduli. Tas galvenokrt atkargs no starpatomu saites spkiem un kristlisk rea veida. Plastisk deformcija neizzd pc slodzes noemanas un ts rezultt notiek paliekoas ermea formas un izmru izmaias. da deformcija saistta ar ievrojamm atomu prbdm graudos un notiek sldes un dubultoans veid. Mehnisks pabas raksturo materilu un sakausjumu pretestbu deformcijm un pretestbu sagrauanai. Mehnisko prbauu rezultt iegst mehnisko pabu skaitlisks vrtbas. Visas prbaudes var iedalt trs grups:

statiskas gludu paraugu standartiztas prbaudes stiep, spied, liec, cietbas noteikan un dinamiskas prbaudes stigrbas noteikanai;

materilu drouma un ilgizturbas prbaudes ekspluatcijas apstkos; visas konstrukcijas stiprbas noteikana dados slogoanas apstkos.

3.2. Mehnisks pabas statisks slodzes iedarbb

Par statiskm sauc prbaudes metodes, kurs paraugu slogo lni un vienmrgi (apmram 3 mmmin-1). Visbiek izmanto slogoanu stiep, kas dod iespju no vienas

35

prbaudes datiem iegt vairkus rdtjus. Vadoties pc standarta LVS EN 10002-1 (Metliski materili Stiepes prbaudes 1.daa: Prbaudes metode) piedvts metodikas, prbaudei stiep izmanto standartiztus paraugus ar apau vai taisnstra rsgriezumu. Prbaudes manas apgdtas ar slodzes un deformciju devjiem, kuri parauga slogoanas laik pieraksta stiepes diagrammu. Trauslu un plastisku materilu stiepes diagrammas pardtas 3.1. attl.
Fmax Ft Fe 2 1

3.1. att. Stiepes diagramma: 1 trauslam materilam; 2 plastiskam materilam Prbaudes skum, kad slodze ir neliela, parauga pagarinjums l ir proporcionls slodzei F. da sakarba ir novrojama ldz slodzei Fe, pie kuras aprina elastbas robeu Re (Nmm-2):
Re = Fe , S0

kur S0 parauga skotnjais rsgriezuma laukums, mm2. Par elastbas robeu pieem spriegumu, kad palieko deformcija sasniedz noteiktu lielumu no parauga skotnj garuma, piemram, 0,01 % vai 0,05 %. Ja spriegums materil neprsniedz elastbas robeu, tas praktiski izraisa tikai elastgo deformciju, t.i., deformciju, kas izzd pc slodzes noemanas. Paaugstinot slodzi virs Fe, plastiskiem materiliem slodzes un deformcijas liner sakarba izzd, diagramma no taisnes priet lkn, pie tam biei slodzei Ft atbilst horizontls nogrieznis vai stvs izliekums. Iedarbojoties ar du slodzi uz metlu, tas sk pagarinties bez ievrojama slodzes pieauguma tect. Attiecgo spriegumu Rt sauc par tecanas robeu (Nmm-2), un to aprina di:
Rt = Ft . S0

36

Tecanas robea ir mazkais spriegums, pie kura paraugs deformjas bez ievrojama slodzes pieauguma. Lielkajai daai materilu nav spilgti izteiktas tecanas zonas un diagrammas lkne vienmrgi priet no elastgs zonas uz zonu, kas raksturo plastisko deformciju. aj gadjum lieto nosacto tecanas robeu (Rp0,2), kuru nosaka no diagrammas taj brd, kad parauga bzes garumam rodas 0,2 % liels paliekos pagarinjums. Manbv biei nosacto tecanas robeu, emot vr ts samr rto noteikanu, izvlas par stiprbas rdtju un, vadoties no ts, aprina pieaujamos spriegumus. Elastbas un tecanas robeas raksturo materila pretoanos nelielm plastiskm deformcijm. Tlka slodzes palielinans izraisa ievrojamu plastisku deformciju vis materila tilpum. Spriegumu, kas atbilst lielkajai slodzei Fmax pirms parauga sagrauanas, sauc par stiepes stiprbu Rm (Nmm-2):
Rm = Fmax . S0

Plastiskiem materiliem, sasniedzot spriegumu Rm, deformcija koncentrjas vien parauga zon. Paraug var novrot vietju rsgriezum samazinanos veidojas kakli, un pc neliela laika paraugs prtrkst. Izdarot materila prbaudi stiep, nosaka ar plastiskuma rdtjus: relatvo pagarinjumu un relatvo rsgriezuma samazinjumu. Relatvais pagarinjums A (procentos) ir attiecba starp parauga pagarinjumu pc prrauanas un parauga skotnjo garumu:
A= l k l0 l0 100 ,

kur lk parauga bzes garums pc prrauanas, mm; l0 parauga bzes garums, mm. Relatvais rsgriezuma samazinjums Q (procentos) ir attiecba starp parauga rsgriezuma samazinjumu pc prrauanas un t skotnjo rsgriezumu:
Q= S0 Sk 100 , S0

kur S0 parauga skotnjais rsgriezuma laukums, mm2; Sk parauga rsgriezuma laukums prrauanas viet, mm2. 37

Relatvais rsgriezuma samazinjums ir atkargs no nemetlisko piemaisjumu un deraa kltbtnes traudos, un to var izmantot par tehnoloisku raksturlielumu, piemram, aukst tancan, vilkan, kur nepiecieams oti plastisks materils. Izdarot prbaudi stiep, parauga rsgriezums izmains. T k stiepes sprieguma apriniem izmanto parauga skotnjo rsgriezuma laukumu, tad plastiskiem materiliem stiepes spriegumu noteikana ir ar noteiktu kdu, Daudz preczku parauga deformcijas un sprieguma sakarbu iegst pc steno spriegumu diagrammas, kur steno spriegumu aprina, dalot slodzi dotaj moment ar ai moment esoo parauga rsgriezuma laukumu. Bez prbaudes stiep veic ar materilu prbaudi spied, liec un vrp. Materila mehnisks pabas ilgstoas slodzes iedarbbas apstkos ir zemkas nek slaicgas slodzes apstkos. Lai novrttu atirbas, veic des prbaudi. Par di sauc materila spju lni un neprtraukti plastiski deformties ilgstoas slodzes iedarbb. Slodzes lielums ir mazks par tecanas robeu. Laika gait de var radt nepieaujami lielas izmru izmaias vai pat detaas sagrauanu. Plastisks deformcijas attstba ir atkarga no slogojuma veida un temperatras. Visbiek veic des prbaudi stiep. Prbaudes rezultt nosaka des robeu vislielko spriegumu, pie kura des deformcija vai trums noteikt laika period neprsniedz iepriek noteiktu lielumu. des robeu apzm ar R un skaitu indeksu, kas norda prbaudes temperatru, pieaujamo deformciju procentos un prbaudes ilgumu stunds. Piemram, R1700/0,2/1000 uzrda, ka dotajam materilam de 700 oC temperatr, ja pieaujam deformcija ir 0,2 % un prbaudes ilgums ir 1000 stundas, nebs lielka par 1 %.

3.3. Materilu cietba

Par cietbu sauc materila spju pretoties plastiskai deformcijai, ko rada cita, cietka ermea iespieans. Cietbas noteikanas metou vienkrbas un truma d, k ar td, ka pc materila cietbas bez parauga sagrauanas aptuveni var spriest par t pabm, s prbaudes metodes tiek plai izmantotas materilu kvalittes kontrol.

38

Visus cietbas noteikanas pamienus var iedalt divs grups:

metodes cietbas noteikanai speciliem paraugiem vai maza izmra detam; metodes cietbas noteikanai liela izmra izstrdjumiem.

Pie pirms grupas pieskaitmas Brinea metode, Rokvela metode, Vikersa metode un mikrocietbas noteikanas metode. Brinea metode (LVS EN ISO 6506-1). Prbaudm materila virsm ar pastvgu slodzi F iespie lodti. Pc slodzes noemanas materil paliek iespiedums ar diametru d un dziumu h. Cietba pc Brinea metodes HBW (ja lodte ir no metlkeramikas) vai HBS (ja lodte ir no rdta trauda) ir slodzes attiecba pret iegt iespieduma virsmas laukumu:
HBW = 0,102 2 F

D D D2 d 2

2 F , d h

kur: F slodze, N; D lodtes diametrs, mm; d iespieduma diametrs, mm; h iespieduma dziums, mm. Slodzes F un lodtes diametra D izvle atkarga no prbaudm materila cietbas un biezuma. Dadm materilu grupm standarts iesaka labko attiecbu F:D (patnjo spiedienu), reizintu ar koeficientu 0,102. Piemram, traudiem, niea un titna sakausjumiem is skaitlis ir 30 Nmm-1. Tdu patnjo spiedienu var nodroint, iespieot 10 mm lodti ar spku 29420 N, vai 5 mm lodti iespieot ar spku 7355 N, vai 2,5 mm lodti iespieot ar spku 1839 N, vai 1 mm lodti iespieot ar spku 294,2 N. Lai noteiktu cietbu metliem, izmra iespieduma diametru divos savstarpji perpendikulros virzienos un izrina vidjo vrtbu d, pc kuras izrina vai, izmantojot standarta pielikum esos tabulas, nosaka cietbu. Izturanas laiku parasti izvlas no 10 ldz 15 s. Gadjumos, ja izturanas laiku pagarina, to uzrda pie cietbas skaita apzmjuma. 1. piemrs: 350 HBS 5/750 nozm, ka materila cietba ir 350 vienbas pc Brinea metodes, trauda lodtes diametrs ir 5 mm, slodze ir 7355 N (750 kgf pc agrk lietotiem apzmjumiem), izturanas laiks ir 10...15 s.

39

2. piemrs: 600 HBW 1/30/20 nozm, ka materila cietba ir 600 vienbas pc Brinea metodes, cietmetla lodtes diametrs ir 1 mm, slodze ir 294,2 N (30 kgf pc agrk lietotiem apzmjumiem), izturanas laiks ir 20 s. Brinea metode piemrojama materiliem ar cietbu, ne lielku par HRW 650. Minimlais prbaudmo paraugu biezums:

0,08 mm ja lodtes diametrs 1 mm, iespieduma diametrs 0,2 mm; 0,29 mm ja lodtes diametrs 2,5 mm, iespieduma diametrs 0,6 mm; 0,58 mm ja lodtes diametrs 5 mm, iespieduma diametrs 1,2 mm; 1,17 mm ja lodtes diametrs 10 mm, iespieduma diametrs 2,4 mm.

Rokvela metode (LVS EN ISO 6508-1). Pc s metodes izmanto skalas A, B, C, D, E, F, G, H, K, T, N. Materil iespie dimanta konusu ar virsotnes lei 120o un virsotnes noapaojuma rdiusu 0,2 mm vai lodtes ar diametru 1,5875 mm vai 3,175 mm, kas izgatavotas no rdta trauda vai cietmetla. Mra iespieduma dziumu pirms un pc slogoanas. Dimanta konusu lieto cietiem, bet lodtes mkstkiem materiliem. Konusu un lodti slogo ar divm secgm slodzm priekslodzi un pamatslodzi. Cietbu pc Rokvela metodes mra nosacts vienbas. To aprina pc das formulas:
HR = k h1 h0 , c

kur h0 iespieduma dziums no priekslodzes F0, mm; h1 iespieduma dziums no pamatslodzes un priekslodzes Fp + F0, mm; k konstante, kas skalm A, C, D, N un T ir 100, prjm skalm 130; c konstante, kas vienda ar 0,002, izemot skalm N un T, kad c = 0,001. Rokvela cietbas skaitlis uzrda uzgaa iespiedumu dziumu starpbu jo cietks metls, jo starpba ir mazka un skaitlis lielks. Iespiedumu dziumu starpbu automtiski uzrda uz prbaudes aparta indikatora skalas. Rokvela cietbas skaitli apzm ar burtiem HR, pierakstot ar lietots skalas apzmjumu. 1. piemrs: 64 HRC Rokvela cietbas skaitlis ir 64, ja lietota C skala. ds pieraksts lietojams skalm A, C un D.

40

2. piemrs: 60 HRBW Rokvela cietbas skaitlis ir 60, ja lietota B skala un lodte ir izgatavota no cietkausjuma. ds pieraksts lietojams skalm B, E, F, G, H un K. 3. piemrs: 70 HR30N Rokvela cietbas skaitlis ir 70, ja lietota skala 30 N un kopj slodze ir 294,2 N. 4. piemrs: 40 HR30TS Rokvela cietbas skaitlis ir 40, ja lietota skala 30 T, kopj slodze ir 294,2 N un lodte ir no trauda. Ja lietota cietmetla lodte, pdj burta S viet raksta burtu W. Mrot cietbu rotcijas virsmm, jem vr korekcijas koeficienti, kas ievrt mrms virsmas liekuma rdiusu. o koeficientu vrtbas dotas standarta pielikumos. Sakar ar mranas vienkrbu, trumu, augsto precizitti un iespieduma nelielo izmru, Rokvela metodi plai izmanto materilu cietbas noteikanai rpniecb un zintniskaj darb. Vikersa metode (LVS EN ISO 6507-1). o cietbas prbaudes metodi lieto plnu detau un plnu virsmas slu cietbas noteikanai. Cietbu nosaka, iespieot ar noteiktu spku prbaudmaj virsm etrstra dimanta piramdu (leis starp skaldnm 136) un izmrot rombisk iespieduma diagonu vidjo garumu. Cietbu pc Vikersa (Nmm-2) nosaka, aprinot attiecbu starp piramdai pielikto slodzi F un iespieduma virsmas laukumu pc das formulas:
HV =
0,189 F , d2

kur F spks (50, 100, 200, 300, 500, 1000, 1200 N); d vidjais iespieduma diagonu (d1, d2) garums, mm. Slodzes lielumu izvlas no standart dotm tabulm atkarb no prbaudm materila biezuma. Jo plnks materils, jo mazka slodze piramdai jpieliek. Vikersa cietbas skaitli, zinot izmrtas diagonles garumu, var aprint vai noteikt pc tabulm. Nosakot cietbu izliektm virsmm, jem vr korekcijas koeficienti. Cietbas skaitli pieraksta, piemram, di: 230 HV 30/20, kas nozm, ka cipars 230 ir cietbas skaitlis, ku noteikts pc Vikersa metodes (HV), ja uz piramdu iedarbojas 30 kgf vai 294,2 N liels spiedes spks, un spka iedarbba ilgusi 20 s. Ja spka iedarbba ilgst 10...15 s, pdjo ciparu neraksta.

41

Mikrocietbas metode (LVS EN ISO 6507-1:2006). o metodi izmanto, lai noteiktu cietbu oti plniem sliem, maza izmra detam un atsevim struktras sastvdam. Cietbu mra ar apartu, kas auj dimanta piramdu slogot ar nelielu slodzi 0,05...5 N un mikroskop nolast iespieduma diagonles garumu. o metodi var izmantot ar struktras nevienmrbas noteikanai, konstrujot pc mrjumu rezulttiem t.s. atkrtoans bieuma lknes. Mranas paraugus jsagatavo ldzgi mikrolifiem. Mikrocietbu nosaka pc tdas pat formulas k Vikersa metodei. Mikrocietbas apzmjumam H biei pievieno indeksu, kas rda slodzes lielumu N, piemram, H0,5 = 2200 Nmm-2. Liela izmra izstrdjumu detau cietbas noteikanai izmanto mobilas iekrtas. Visbiek pielieto Poldi, ora, Mora, ultraskaas, vibrcijas un citas metodes. Poldi metode paredz lodtes vienlaicgu iespieanu prbaudmaj deta un etalonparaug, kura cietba ir zinma. Prbaudm materila cietbu aprina no iespiedumu diametru attiecbas. ora metodi realiz ar skleroskopu cilindru ar iedam, kur brvi prvietojas trauda lodte. Materila cietbu nosaka pc lodtes atlciena augstuma no prbaudm materila. Mora metode paredz veikt prbaudmaj materil skrpjumu ar dimanta adatu, kuru piespie pie prbaudms virsmas ar nemaingu slodzi. Cietbu nosaka pc ieskrpts rievas platuma. Ultraskaas metodi realiz analogi Vikersa metodei, iespieot paraug dimanta piramdu ar ultraskaas paldzbu un nolasot iespieduma diagonu garumu.

3.4. Materilu pabas dinamisks slodzes iedarbb

Manu un mehnismu detam, kuras darbojas mainga virziena spku, vibrciju, triecienu un citda veida slodu iedarbb, rodas vajadzba noteikt materilu dinamisks pabas. Vienkrk dinamisko pabu noteikanas metode ir triecienizturbas vai stigrbas prbaude arp triecientests (LVS EN 10045-1), kas auj noteikt materila pabu sagrt dinamisks slodzes iedarbb. Triecienizturbas prbaudes paraugu ar iegriezumu slogo triecienliec un nosaka darbu, kds nepiecieams, lai paraugu sagrautu. Paraugu uzstda uz svrstvesera atbalstiem, un

42

paceltais svrsts krtot paraugu sagrauj. Parauga sagrauanai patrt darba daudzumu doulos (J) nolasa uz skalas. Izmanto standarta paraugus, kuru profils ir kvadrts ar malu garumu 10 mm. Paraugu garums ir 55 mm. To vid izveido specilu iegriezumu. Paraugus ar U-veida iegriezumu apzm ar KCU un tajos ir 5 mm dzi, 2 mm plats iegriezums ar rdiusu 1 mm. Paraugus ar V-veida iegriezumu apzm ar KCV un tajos ir 2 mm dzi iegriezums ar virsotnes lei 45o un noapaojuma rdiusu 0,25 mm. Attlums starp svrstvesera atbalstiem ir 40 mm. Parauga sagrauanai izmanto svrstveseri, kura izmri mains atkarb no t jaudas. Nominlas jaudas svrstvesera potencil enerija vai darbs ir 300 J. Gadjumos, kad tiek izmantoti citas jaudas svrstveseri, izminjumu rezulttos tas tiek atrunts. Piemram, KCU 100 = 65 J nozm, ka parauga ar U-veida iegriezumu sagrauanai ir izmantots svrstveseris, kura potencil enerija ir 100 J un parauga sagrauanai patrts 65 J darba (vai enerijas). Materila stigrba mains atkarb no temperatras. Stigrbas prbaudi izmanto materila aukstlstambas noteikanai, t.i., materila prejas temperatru no stigra stvoka uz trauslu stvokli noteikanai. Stigrbas prbaudes veic pla temperatras intervl no +500 ldz 200 C. Temperatras pazeminans stipri palielina pretestbu plastiskai deformcijai tecanas robeu Rt. Td materili, kas ir plastiski istabas temperatr, zemks temperatras kst trausli. Temperatru, kad metls priet no stigra stvoka trausl, sauc par kritisko trausluma temperatru. Izstrdjuma izmru un deformcijas truma palielinana veicina trausla lzuma raanos.

3.5. Materilu pabas cikliskas slodzes iedarbb

Materils mainga virziena un lieluma slodzes apstkos sagrst pat tad, ja spriegumi ir ievrojami mazki par materila stiprbas un nosacto tecanas robeu. Materila sagranu mainga sprieguma iedarbbas rezultt sauc par nogurumu. Noguruma lzums veidojas pakpeniski. Vispirms visvairk slogotaj rsgriezum veidojas mikroplaisa, kas rodas vietjs plastisks deformcijas rezultt ap noguruma zonas centru. Parasti plaisa sk veidoties uz detaas virsmas, kur stiepes spriegumi ir vislielkie un sastopami virsmas defekti, spriegumu koncentratori un dadi ieslgumi. Mikroplaisai attstoties, slodzes iedarbbas laik veidojas makroplaisa, kas pakpeniski

43

samazina detaas visvairk slogoto rsgriezumu. Kad palikuais rsgriezums vairs nespj uzemt visu slodzi, notiek pka detaas sagrana. Materila pretestbu nogurumam raksturo ilgizturbas robea lielkais spriegums, ko materils iztur maingas slodzes apstkos. Ilgizturbas robea ir atkarga no maings slodzes ciklu skaita, slodzes lieluma un ciklu rakstura. Cikli var bt simetriski (spriegumi ir vienda lieluma ar dadm zmm), asimetriski vai gadjuma rakstura. Ilgizturbas robea ir stipri atkarga no detaas virsmas kvalittes. Ilgizturbas robeu ievrojami samazina virsmas iegriezumi un straujas rsgriezumu izmaias. Ilgizturbas robeu nosaka ar prbaudes manm, ar kurm imit maingu ciklisku slodzi lieces, stiepes, spiedes, vrpes un sitiena gadjumos. Prbaudes veidu izvlas atbilstoi detaas ekspluatcijas apstkiem. Nosaka vislielko spriegumu, pie kura paraugs bez sagranas iztur bzes ciklu skaitu. Traudiem bzes ciklu skaits pieemts 5106, krsainiem metliem (10...20)106.

3.6. Uzkalde un rekristalizcija

Plastisks deformcijas rezultt tangencilu spriegumu ietekm materil notiek bdes deformcijas, k rezultt pieaug materilu cietba un stiprba. o procesu sauc par uzkaldi. Deformcijas enerija daji uzkrjas metl, radot kristlisk rea kropojumus un jaunus rea defektus. Palielinot deformcijas pakpi, tecanas robea pieaug straujk nek stiprbas robea un noteiktas deformcijas pakpes gadjum sasniedz to. Tai pa laik relatvais pagarinjums samazins ldz nullei un, turpinot metlu deformt, metls sagrst, jo nav spjgs plastiski deformties. Uzkaldes raanos aukstaj plastiskaj deformcij izskaidro ar dislokciju blvuma palielinanos, struktras bloku saelanos un to pagrieanos, k ar ar kristlisk rea deformciju un ldz ar to tres krtas iekjo spriegumu veidoanos. Visi kristlisk rea defekti apgrtina dislokciju prvietoanos, ldz ar to palielinot pretestbu deformanai un samazinot plastiskumu. Uzkaldints metls ir miski aktvks, tas vieglk korod. Pieaugot deformcijas pakpei, palielins materila patnj elektrisk pretestba, tau samazins magntisk caurlaidba, palieko indukcija un metla blvums.

44

Uzkaldi izmanto detau mehnisko pabu uzlaboanai. Piemram, virsmas uzkalde paaugstina detaas ilgizturbu. Plastiskuma samazinanos uzkaldes proces izmanto, lai uzlabotu plastisku un stigru materilu apstrdjambu ar griezjinstrumentiem. Lielkai daai metlu deformt struktra istabas temperatr saglabjas neierobeoti ilgi, jo preja uz stabilku stvokli prasa paaugstintu atomu kustgumu. Paaugstinot temperatru, palielins atomu kintisk enerija, defektu prvietoans trums, izmains dislokciju izvietojuma apstki un samazins to skaits.

3.2. att. Metla struktras un pabu izmaias plastisks deformcijas proces Par rekristalizciju sauc procesu, kad deformts metls vai metlu sakausjums atbrvojas no kristlisk rea un struktras defektiem. Vienlaikus izzd ar iekjie spriegumi, deformtie bloki veido jaunus graudus, graudi turpina augt, cietba samazins un pieaug plastiskums. Plastiski deformti metli karsjot var rekristalizties tikai tad, ja deformcijas pakpe prsniedz noteiktu minimlu kritisku lielumu (2...8 %). Pastv ar rekristalizcijas slieksnis (temperatra) zemk temperatra, kurai pastvot rodas iespja deformto graudu viet veidoties jauniem graudiem. Rekristalizcijas temperatra nav pastvgs fizikls lielums, t ir atkarga no materila uzbves, iepriekjs deformcijas pakpes, karsanas ilguma, graudu lieluma un citiem faktoriem. Jo lielka deformcijas pakpe, lielks karsanas ilgums un rupjki graudi, jo rekristalizcijas slieksnis ir zemks. Starp rekristalizcijas temperatru Trekr un metla vai sakausjuma kuanas temperatru pastv da sakarba:
Trekr = k Tk ,

kur Tk metla kuanas absolt temperatra, K; k koeficients, kas atkargs no metla sastva, struktras, deformcijas pakpes. 45

oti triem metliem k = 0,1...0,2, tehniski triem metliem k = 0,3...0,4, sakausjumiem, kas veido cietos dumus, k = 0,5...0,6. Grti kstou metlu piemaisjumi var o koeficientu paaugstint pat ldz 0,7...0,8. Jo lielka rekristalizcijas temperatra, jo ldz lielkai temperatrai materils saglab augstu stiprbu. Rekristalizcijas proces notiek jauno graudu kristalizcijas centru raans un to augana. Rekristalizcija ir saistta ar difziju. Jauno graudu kristalizcijas centri rodas tajs viets, kur ir lielkais dislokciju blvums un kristlisk rea deformcija. das vietas parasti ir deformto graudu robeas vai sldes plaknes un joslas graudu iekien. Jo augstka ir deformcijas pakpe, jo vairk rekristalizcijas centru izveidojas. Tie ir submikroskopiski apgabali ar minimlu punktveida un linero defektu skaitu. ie apgabali aug, pievienojot atomus no deformt materila. Kad viss materils sastv no jauniem graudiem, skotnj rekristalizcija ir beigusies. Ja turpina karsanu vai izturanu ajs temperatrs, skas graudu augana, ko sauc par savcoo rekristalizciju. To izraisa materila tieksme ieemt stvokli ar mazku brvo eneriju. Rupjkiem graudiem ir mazka summr virsma un ldz ar to ar mazka brvs enerijas rezerve. Graudu auganai ir difzijas raksturs, un t notiek, atomiem no mazkajiem graudiem caur graudu robem pievienojoties lielkajiem graudiem. Paaugstinot temperatru, graudu auganas trums palielins un izveidojas rupjgraudaina struktra. Rekristalizcija pilngi noem uzkaldi. Rezultt materils iegst ldzsvarotu struktru ar minimlu kristlisk rea defektu skaitu. Atjaunojas nedeformt metla skotnjs fizikls un mehnisks pabas. Uzkaldes noemanai lieto termisko apstrdi rekristalizcijas atkvlinanu, kad deformto metlu sakars virs rekristalizcijas temperatras un iztur, ldz izveidojas rekristalizta struktra. Metlu un to sakausjumu plastiskums un stigrba ir atkargi no iegt graudu lieluma. Rekristalizcijas proces izveidojuos graudu lielums ir atkargs no iepriekjs plastisks deformcijas pakpes un karsanas temperatras. Palielinot deformcijas pakpi virs kritisks, rodas lielks rekristalizcijas centru skaits un graudu lielums samazins. Graudu skaits palielins trk nek tie paspj augt. Temperatras paaugstinana patrina savcos rekristalizcijas iestanos un palielina graudu lielumu.

46

4. SAKAUSJUMU TEORIJA
Tri metli ir samr drgi, tiem ir labas fizikls pabas, tau daudz lielkas iespjas pieirt vajadzgs mehnisks un tehnoloisks pabas ir, veidojot sakausjumus. Metlu sakausjumi ir ltki nek trie metli, tiem ir labkas mehnisks pabas un biei vien daudz vrtgkas fizikls un misks pabas. Metlu sakausjumiem pa lielkai daai raksturgas ar labkas tehnoloisks pabas, piemram, vara sakausjumiem (bronzm) ir zemka kuanas temperatra un labka idrplstamba, tie lejas labk nek var, alumnija sakausjumi labk apstrdjami ar griezjinstrumentiem nek trs alumnijs u.tml. Par sakausjumiem sauc savienojumus, kas iegti, izkausjot divus vai vairkus elementus, un kam ir raksturgas metla pabas. Par pamatelementu tajos jbt metlam. Arvien plak sastopami sakausjumi, kurus iegst ar saepinanas, elektriskas nogulsnanas, iztvaicanas, difzijas, elektrolzes, plazmas uzsmidzinanas un citiem pamieniem. Viens no metlu mcbas uzdevumiem ir noskaidrot sakarbas starp sakausjumu sastvu, struktru, kuanas temperatru un pabm.

4.1. Sakausjumu stvoka diagrammas

Metlu sakausjumu kristalizcijas procesu un ar to saistts likumsakarbas var attlot sakausjumu stvoka vai fzu ldzsvara diagramms. Stvoka diagrammas uzskatmi attlo funkcionlo sakarbu starp sakausjuma misko sastvu, fzu sastvu un t uzbvi (struktru) atkarb no temperatras, sakausjumam atrodoties ldzsvara stvokl. Dots temperatras un spiediena apstkos, ja sakausjums ir ldzsvara stvokl, brvs enerijas daudzums ir minimls un nemaings. Ldzsvara stvokli sauc ar par stabilu stvokli, jo tas laika gait nemains. du stvokli var sasniegt, tikai oti lni dzesjot vai lni karsjot. Praktiski iegt sakausjumu ldzsvara stvokl ir grti. Visbiek tie atrodas metastabil stvokl, kas noteiktos apstkos var priet stabilk stvokl. Stvoka diagrammas raksturo sakausjuma galjo stvokli, kad kristalizcijas process un visas prvrtbas notikuas ldz beigm. du sakausjuma stvokli

47

raksturo sistmas fzu skaits un to sastvs, kas ir atkargs no rjiem apstkiem temperatras un spiediena. Par komponentm sauc sistmas neatkargas sastvdaas, kas var bt miskie elementi vai miskie savienojumi. Par fzi sauc viendabgu sistmas dau, kas no prjm dam atdalta ar robevirsmu. Fzes var bt cietas, idras un gzveida. Eitektiku un eitektodu sastv ir tik daudz fzu, cik tajos ir komponentu. Par sistmu sauc fzu kopumu ciet, idr vai gzveida stvokl, kas var atrasties noteikt temperatr t, zem noteikta spiediena p un ieemt kopjo tilpumu V. Fzu likums rda sakarbu starp sistmas fzu, komponentu un brvbas pakpju skaitu:
C =k+ p f ,

kur C sistmas brvbas pakpju skaits; k sistmu veidojoo komponentu skaits; p rjo faktoru skaits (temperatra, spiediens); f ldzsvar esoo fzu skaits. Par sistmas brvbas pakpju skaitu sauc to iespjamo variantu skaitu, kurus var iegt, ja izmaina temperatru, spiedienu un koncentrciju, neizjaucot ldzsvara stvokli. Lietojot fzu likumu metliem un to sakausjumiem, rins tikai ar vienu rjo faktoru temperatru, jo spiediens parastajos apstkos maz ietekm fzu skaitu. Ldz ar to fzu likums ir ds: C = k + 1 f. T k brvbas pakpju skaits nevar bt negatvs, tad, lai neizjauktu ldzsvara stvokli, fzu skaits nedrkst bt lielks par k + 1, tpc f k + 1. Ja ldzsvar atrodas maksimlais fzu skaits, sistmas brvbas pakpju skaits ir nulle (C = 0) un sistma atrodas bezvariantu stvokli. d bezvariantu ldzsvara stvokl sakausjums var bt tikai noteiktos apstkos pastvg temperatr ar noteiktu misko sastvu, kad visas prvrtbas skas un beidzas vien pastvg temperatr. T, piemram, trs metls kristalizcijas proces ir vienas komponentes sistma, kas sastv no divm fzm (idrs un ciets) ar viendu misko sastvu. ds stvoklis iespjams tikai nemaing temperatr, jo C = 1 + 1 2 = 0. Ja fzu skaits samazins par vienu, sistmas brvbas pakpju skaits pieaug par vienu (C = l) un

48

sistma atrodas monovariant stvokl. T, piemram, divkomponentu sakausjums kristalizcijas laik sastv no divm fzm. Td gadjum C = l. Tas nozm, ka, nemainoties fzu skaitam, noteikts robes var maint rjo faktoru temperatru. Tds sakausjums atirb no tr metla kristalizjas temperatras intervl. Ja sakausjums sastv no vienas fzes (C = 2), tad var maint gan temperatru, gan ar koncentrciju, neizjaucot sistmas ldzsvaru.

4.2. Divkro sakausjumu tipveida stvok|a diagrammas

Sakausjuma stvoka diagramma grafiski attlo dots sistmas fzu stvokli atkarb no temperatras un misk sastva. Konstrujot divkomponentu stvoka diagrammas, uz horizontls (koncentrcijas) ass atliek sakausjuma sastvu procentos, bet uz vertikls temperatru. Piemram, uz horizontls ass punkt A komponents A saturs ir 100 %. Komponenta B daudzums palielins no kreiss puses uz labo pusi, un punkts B atbilst komponenta B daudzumam 100 %. Stvoku diagrammu trkums ir tas, ka s diagrammas nesatur laika faktoru un atbilst tikai ldzsvara gadjumam, t.i., oti lnas dzesanas un lnas karsanas nosacjumiem. Sakausjumu stvoka diagrammu konstruanai izmanto termiskaj analz iegts termisks lknes (atdzianas un karsanas lknes). Termisko lku slpie vai horizontlie nogriei attlo prvrtbu raksturu atkarb no temperatras.

Temperatras, kurm termiskajs lkns atbilst horizontli nogriei vai lzumi, sauc par kritiskajiem punktiem. Prvrtbas sakausjumos, kuri atrodas ciet stvokl, pt ar dadm fiziklm analzes metodm, piemram, mikrostruktras, rentgenogrfijas, dilatometrijas, magntisko, cietbas, mikrocietbas, radioaktvo izotopu un citm. Pc eksperimentli iegtm dzesanas lknm konstruts stvoka diagrammas ir aptuvenas. Ts neatbilst sakausjuma faktiskajam ldzsvara stvoklim, jo sakausjumi tiek dzesti relos apstkos. Msdiens izstrdtas teortiskas metodes stvoka diagrammu aprinanai pc termodinamiskajm funkcijm, izmantojot datorus. Lai eksperimentli konstrutu diagrammu, izgatavo sriju sakausjumu ar dadu komponentu A un B saturu. Katram sakausjumam uzem termisko atdzianas lkni un nosaka fzu prvrtbu kritiskos punktus. Ptmo sakausjumu kritiskos punktus atliek uz vertiklas lnijas, kas atbilst sakausjuma miskajam sastvam. Pc tam, savienojot

49

atbilstoos prvrtbu kritiskos punktus, iegst stvoka diagrammas lnijas. T, piemram, savienojot visus kristalizcijas skumpunktus, iegst likvidus lniju (likvidus latu valod idrs). Virs s lnijas visi sakausjumi atrodas idr stvol. Savienojot kristalizcijas beigu temperatras, iegst lniju, ko sauc par solidus lniju (solidus latu valod ciets). Zem is lnijas visi sakausjumi atrodas ciet stvokl. Likvidus un solidus lnijas sadala sakausjuma stvoka diagrammas atsevios fzu apgabalos. Eksperimentli iegts termisks lknes un stvoka diagrammas prbauda, izmantojot fzu likumu. Nogrieu likums jeb koncentrcijas likums. Kristalizcijas procesa laik sakausjumam jebkur temperatr ir noteikts fzu skaits un noteikta fzu koncentrcija. Kristalizcijas period (starp punktiem k un p) sakausjumu fzu koncentrciju (misko sastvu) jebkur temperatr var noteikt pc koncentrcijas likuma (caur punktu b novelk horizontlu lniju ac). idrs fzes koncentrcija dotaj temperatr (skat. 4.1. att.) atbilst punktam c uz likvidus lnijas.
T Likvidus lnija k T1 a b c
idrs sakausjums + ciets dums A(B)

idrs sakausjums

Solidus lnija

Ciets dums A(B) A B

4.1. att. Sakausjuma stvoka diagramma Ciets fzes koncentrcija aj temperatr atbilst punktam a uz solidus lnijas. Tdejdi redzams, ka sakausjum komponents B dadi izvietojas idraj un cietaj fz. T k komponents B ir ar zemku kuanas temperatru, tas vairk saglabjas idraj fz, bet mazk ietilpst izveidotajos ciet duma A(B) kristlos. Grtk kstoais komponents A vairk atrodas cietajos kristlos.

50

Pazeminoties temperatrai, ciet duma kristlu sastvs (koncentrcija) mains pa solidus lniju, bet idrs fzes sastvs mains pa likvidus lniju. idraj fz pieaug vieglk ksto komponenta koncentrcija. Kad kristalizcijas procesa gait sakausjums, oti lni atdziestot, tuvojas ldzsvara stvoklim, cieto kristlu miskais sastvs difzijas rezultt izldzins. Kristalizcijas beigs tas atbilst sakausjuma miskajam sastvam (punkts p). Relos atdzesanas apstkos misk sastva pilnga izldzinans nevar notikt un ikviena kristla dadu rsgriezumu miskais sastvs ir atirgs. du misk sastva neviendabgumu sauc par interkristlisko likvciju vai dendrtveida likvciju. Fzu daudzumu attiecbu kristalizcijas proces ar var noteikt pc nogrieu likuma. T, piemram, temperatr T1 idrs un ciets fzes daudzumi sakausjum ir apgriezti proporcionli nogrieiem (skat. 4.1. att):
Q Qsak = ab Q A( B ) bc Q ab ; ; = , = ac Qsak ac Q A( B ) bc

kur Qsak sakausjuma daudzums; Q idrs fzes daudzums; QA(B) ciet duma kristlu daudzums. K redzams, idrs fzes daudzums ir proporcionls nogrieznim ab, kas piegu solidusa lnijai, bet ciets fzes A(B) daudzums nogrieznim bc, kas piegu likvidusa lnijai. Kristalizcijas procesa gait nogrieznis ab, kas raksturo idrs fzes daudzumu, sasins, bet nogrieznis bc pagarins. Visu sakausjumu (100 %) raksturo horizontlais nogrieznis ac. Sakausjumu stvoka diagramma, ja abas komponentes gan ciet, gan ar idr stvokl neierobeoti st viena otr. da stvoka diagramma pardta 4.2. attl. tipa sakausjumos ciet stvokl veidojas rinda cieto dumu. dus cietos dumus ar neierobeotu dbu var novrot Ag-Au, Cu-Au, Cu-Ni un citos sakausjumos.

51

T A

idrs sakausjums (. sak.)

. sak.+ ciets dums A(B) n1 n2 Ciets dums A(B) laiks A A, 100 % B A n1 n2 n3 B B, 100 % n3

laiks

4.2. att. Divkro sakausjumu tipveida stvoka diagramma, ja abas komponentes neierobeoti st viena otr Sakausjumu stvoka diagramma, ja abas komponentes pilngi st viena otr idr stvokl, bet nest ciet stvokl un sacietjot eitektisko prvrtbu rezultt veido komponentu mehnisko maisjumu, pardta 4.3. attl. aj gadjum ciet fze veidojas no miski triem komponentiem vai starpfzm ar stabilu uzbvi un o fzu mehniska maisjuma eitektikas.
T I III idrs sakausjums (. sak.) A II . sak. + A
Eitektika

III B

I II . sak. + B

C Eitektika + A laiks A A

E
Eitektika + B B B

Eitektika

4.3. att. Sakausjumu, ja komponentes nest ciet stvokl, termisks lknes, stvoka diagramma un struktras diagramma

52

Sakausjumus, kas atrodas pa kreisi no eitektisk punkta, sauc par pirmseitektiskiem sakausjumiem, bet sakausjumus pa labi no eitektisk punkta par aizeitektiskiem sakausjumiem. Apskatot pirmseitektisk sakausjuma I kristalizcijas procesu, redzams, ka pirmie kristli sk veidoties, atdzesjot zem likvidusa lnijas AE. Veidojoties kristliem, idrs fzes miskais sastvs vienmr tiecas uz eitektisko koncentrciju, kuru t sasniedz temperatr CEF. Sakausjum palikus idr fze kristalizjas pastvga temperatr, veidojot kristlu mehnisku maisjumu eitektiku. Eitektika sastv no komponentu A un B tru kristlu mehniska maisjuma ar du daudzumu attiecbu: krist. A/krist. B = EF/CE. Sakausjums pc sacietanas sastv no attiecb pret eitektisko sastvu prkum eso komponenta kristlu un eitektikas maisjuma. Jo sakausjuma miskais sastvs ir tuvks eitektiskajam sastvam, jo t struktr ir vairk eitektikas. Aizeitektisk sakausjuma III kristalizcijas process noris ldzgi, tikai vispirms kristalizjas otr komponenta B kristli un tikai tad, kad sakausjums sasniedz eitektisko sastvu, kristalizjas eitektika. Sakausjumu stvoka diagramma, ja abas komponentes pilngi ist viena otr idr stvokl, bet ierobeoti st ciet stvokli un eitektisko prvrtbu rezultt veido mehnisku maisjumu (skat. 4.4. att.). Komponenta B dbu komponent A (cietais dums ) nosaka punkts d; bet komponenta A dbu komponent B (cietais dums ) punkts e. Ldz ar to sakausjumi, kuru miskais sastvs atrodas pa kreisi no punkta d (sakausjums 1) un pa labi no punkta e (sakausjums 3), kristalizjas t, k sakausjumi, kas veido cieto dumu. Eitektiskais sakausjums kristalizjas pastvg temperatr, vienlaikus izdalot divas ciets fzes ar noteiktu misko sastvu: cieto dumu ar punktam d atbilstou koncentrciju un cieto dumu ar punktam e atbilstou koncentrciju. Abas ciets fzes veido mehnisku maisjumu. Sakausjumu, kur kristalizjas pastvg temperatr, kas ai sistmai ir zemk, veidojot cieto fzu mehnisku maisjumu, sauc par eitektisko sakausjumu, bet t struktru par eitektiku. Eitektisko noriu proces vienlaikus pastv trs fzes, td sistmas brvbas pakpe C = k +1 f = 2 + l 3 = 0.

53

T a 1

idrs sakausjums (.) 2

.+ Te 1 2 3 d Eitektika ( Eit.) Eit.+ c

.+ e Eit. +

laiks

4.4. att. Sakausjumu stvoka diagramma, ja abi komponenti pilngi ist viens otr idr stvokl, bet ierobeoti st ciet stvokli un eitektisko prvrtbu rezultt veido mehnisku maisjumu Eitektikai raksturga noteikta fzu attiecba, kas saglabjas pastvga visiem s sistmas sakausjumiem. Eitektikas fzu sastvu var noteikt pc stvoka diagrammas, izmantojot nogrieu likumu. Cieto dumu un kristliem ir plksnu vai graudu forma. Pirmseitektisk sakausjum 2 kristalizcijas process skas ar ciet duma kristlu veidoanos. Ciet duma misko sastvu nosaka lnija ad. Veidojoties kristliem, paliku idr fze bagtins ar komponentu B pa lniju ac. Kad sakausjums atdzests ldz temperatrai Te, tas sastv no divm fzm: idrs fzes ar punktam c atbilstou koncentrciju un ciet duma ar punktam d atbilstou koncentrciju. Pastvg temperatr Te palikus idr fze prvras eitektik d + e. Tdjdi sakausjuma struktru veido skotnjie ciet duma kristli un eitektika. Aizeitektiskiem sakausjumiem ldz eitektisks prvrtbas temperatrai Te izdals ar komponentu B bagtk ciet duma kristli. Primrs kristalizcijas gait idrs fzes miskais sastvs mains pa lniju bc, t.i., taj samazins komponenta B saturs. Kad idr fze sasniegusi eitektisko sastvu un temperatru, t

54

kristalizjas pastvg temperatr, veidojot eitektiku. Aizeitektisko sakausjamu struktru veido ciet duma kristli un eitektika. Eitektikas saturs struktrs ir dads, jo t veidojas no idrs fzes, kuras koncentrcija atbilst punktam c, kas dadiem sakausjumiem, nonkot ldz temperatrai Te, ir dad daudzum. Jo sakausjums ir tuvk eitektiskajam sastvam, jo t struktr ir vairk eitektikas. Struktras sastvdau daudzumu istabas temperatr var noteikt pc struktras diagrammas, izmantojot trsstra likumu. das diagrammas konstru koordints sakausjuma miskais sastvs struktras sastvdau daudzums procentos, izmantojot nogrieu likumu. Sakausjumu stvoku diagramma, ja abas komponentes pilngi st viena otr idr stvokli, bet ierobeoti st ciet stvokli un peritektisko prvrtbu rezultt veido mehnisku maisjumu. Sakausjumus ar peritektiskm prvrtbm veido Fe-C, Cu-Zn, Cu-Sn, Cu-Al un citi elementi (skat. 4.5. att).

4.5. att. Sakausjumu ar peritektiskm prvrtbm termisks lknes un stvoka diagramma Sakausjumi ar komponenta B koncentrciju ldz punktam C un aiz punkta E kristalizjas, veidojot atbilstous cietos dumus un . Sakausjumu II sauc par peritektisku sakausjumu, jo pc primras kristlu kristalizcias no idrs fzes temperatr TP notiek peritektisks prvrtbas, kuru rezultt noteiktas koncentrcijas cietais dums E un noteikts daudzums idrs fzes ar punktam C atbilstou sastvu mijiedarbojas un izveido jaunu cieto fzi cieto dumu D.. Peritektiskajs

55

prvrtbs piedals 3 fzes: viena idr un divas ciets fzes. Ts noris nemaing temperatr, jo sistmas brvbas pakpe C = k + 1 f = 2+1 3 = 0. idrs fzes un ciet duma daudzumu, kas nepiecieams jauna ciet duma izveidoanai, var noteikt pc nogrieu likuma. Pirmsperitektiskiem sakausjumiem, piemram, sakausjumam I, pc ciet duma kristalizcijas temperatr Tp prkum ir idr fze, kas turpina kristalizties pc peritektiskajm prvrtbm, veidojot ciet duma kristlus. Aizperitektiskiem sakausjumiem, piemram, sakausjumam III, pc peritektiskajm norism prkum ir ciet duma kristli, kas ar saglabjas sakausjuma struktr. Pirmsperitektiskiem sakausjumiem ir vienfzes struktra un ir grti atirt peritektisks prvrtbs veidojuos un pc tam no idrs fzes izkristalizjuos ciet duma kristlus. Aizperitektisko sakausjumu struktra ir cieto dumu D un E kristlu mehnisks maisjums. Sakausjumu stvoka diagramma, ja abas komponentes pilngi st viena otr idr stvokl, bet ciet stvokli veido misko savienojumu. Ja sistm A-B veidojas stabils miskais savienojums, to var uzskatt par patstvgu komponenti, kas kop ar komponentm A un B veido divas vienkras stvoka diagrammas (skat. 4.6. att.).

4.6. att. Sakausjumu stvoka diagramma, ja komponentes veido stabilu misko savienojumu Sakausjums, kura miskais sastvs atbilst punktam D, veido stabilu misko savienojumu, ko var apzmt ar AmBn. fze ir stabila, jo saglabjas ldz pat kuanas temperatrai (atbilst punktam D). misk savienojuma un tru komponentu A un B stvoka diagrammas var apskatt neatkargi citu no citas.

56

4.3. Fzu un struktru prvrtbas ciet stvokl

Daai sakausjumu ar ciet stvokl notiek fzu izmaias. To pamat ir alotropisks (polimorfs) prvrtbas, pilnga vai daja ciet duma sairana, kas saistta ar dbas izmaim ciet stvokl un misk savienojuma izveidoanos. Prvrtbas ciet stvokl ir sekundr kristalizcija, kura, tpat k primr kristalizcija, skas ar jauns fzes kristalizcijas centru veidoanos. Ciet duma sairanas rezultta veidojas jauna, pc misk sastva pilngi atirga fze. Jaunu kristalizcijas centru veidoans un to tlkas auganas mehnisms ir saistts ar difziju, jo atomiem jprvietojas ievrojamos attlumos. Atomu prvietoans difzijas veid ciet stvokl ir apgrtinta. Ldz ar to jauns fzes kristalizcijas centru veidoans un augana noris ievrojami lnk nek idraj fz. Prvrtbas ciet stvokl var notikt, tikai ievrojami prdzesjot skotnjo fzi. Ja prdzesanas pakpe ir oti liela, difzijas procesi var pilngi apstties un fzu prvrtbas var notikt bez fzu misk sastva izmaim. Cieto dumu bezdifzijas prvrtbas notiek sldes veid, t.i., atomi prvietojas saistti un noteiktos attlumos, kas neprsniedz starpatomu attlumus. Metlu sakausjumiem ar struktras prvrtbm ciet stvokl ir liela praktiska nozme. os sakausjumus iespjams termiski apstrdt, iegstot vlamo struktru un ldz ar to ar noteiktas pabas. Sakausjumu stvoka diagrammas td gadjum, kad ar komponentm ciet stvokl notiek polimorfas prvrtbas, pardtas 4.7. attl. Polimorfs prvrtbs izdals siltums, kas izmaina dzesanas lknes raksturu. aj gadjum kristlisks struktras izmaias notiek ciet stvokl, un to sauc par sekundro kristalizciju. Ja komponentes sav starp nest un veido mehnisku maisjumu, tad jebkuras komponentes polimorfs prvrtbas notiek nemaing temperatr (k = 2; f = 3; C = 0), ko diagramm attlo ar horizontlu lniju MN (skat. 4.7. att. a). Ja polimorf prvrtba notiek vien no ciet duma komponentm un veidojas jauns cietais dums, tad prvrtba notiek temperatras intervl, ldzgi k ciet duma A(B) kristalizcija no idrs fzes (skat. 4.7. att. b).

57

a)

b)

4.7. att. Sakausjumu stvoka diagrammas alotropisko (polimorfs) prvrtbu gadjum: a mehniskam maisjumam; b cietam dumam Ja tikai vienai no komponentm iespjamas polimorfas prvrtbas, tad ts veidotie cietie dumi var eksistt tikai noteikts temperatrs un tikai sakausjumam ar noteiktu misko sastvu. Visi das sistmas sakausjumi veido cieto dumu A(B) ar neierobeotu dbu. Pazeminot temperatru ldz punktam C (skat. 4.8. att. a), komponentes A modifikcija mains no uz .

a)

b)

4.8. att. Sakausjumu stvoka diagrammas, ja komponentei A noris alotropisks prvrtbas Sakausjumiem prvrtba notiek temperatras intervl starp lnijm CE un CD. aj apgabal pastv divas fzes A(B) un A(B). Fzu maia noris pc visiem kristalizcijas likumiem un ir saistta ar komponentu difzijas rakstura sadalanos starp abm fzm. Sakausjumiem ar misko sastvu ldz punktam D istabas temperatr ir vienfzes struktra, bet sakausjumiem ar misko sastvu aiz punkta E polimorfs

58

prvrtbas vispr nenotiek un tie jebkur temperatr saglab ciet duma A(B) struktru. Nedaudz atirga ir 4.8. attl b dot stvoka diagramma. Polimorfs prvrtbas pilngi notiek sakausjumos ar komponenta B saturu ldz punktam a, bet no punkta a ldz punktam b ts notiek daji. Sakausjumi, kas atrodas pa labi no punkta b, viss temperatrs sastv tikai no ciet duma A(B). Prjie sakausjumi A pc primrs kristalizcijas, tlk atdzesjot, prkristalizjas divas reizes un zems temperatrs ar sastv tikai no ciet duma A(B). Ja cietais dums ir stabils augsts temperatrs, bet zems temperatrs tas prvras divu cietu fzu mehniskaj maisjum, tad s prvrtbas sauc par eitektoidm prvrtbm (skat. 4.9. att.).

4.9. att. Sakausjumi ar eitektodm prvrtbm Sakausjum I cietais dums saglabjas ldz eitektodo prvrtbu temperatrai TD. eit cietais dums A(B) veido atsevius tro metlu A un B kristlus. Prvrtbas noris nemaing temperatr, jo tajs piedals trs fzes un sistmas brvbas pakpe ir 0. Izveidojuos cieto fzu maisjumu sauc par eitektoidlu struktru.

59

Eitetods prvrtbas pc rakstura ir ldzgas eitektiskajm prvrtbm, tikai ts noris, sakausjumam esot ciet stvokl. Gan pirmseitektodos, gan ar aizeitektodos sakausjumos vispirms cietais dums izdala tru komponentu A un B kristlus, izmainot misko sastvu ldz eitektodam, pie tam prvrtbas beidzas nemaing temperatr, veidojot eitektoda struktru. Ldzgi cietais dums var polimorfi prvrsties divu jaunu cieto dumu mehniskaj maisjum. Eitektodam ir daudz smalkgraudainka uzbve nek eitektikai, tau smalkgraudainbas pakpe ir atkarga no prdzesanas pakpes.

4.4. Sakarba starp sakausjumu stvoka diagrammu, uzbvi un pabm

Starp sakausjumu sastvu, stvoka diagrammu, struktru un pabm pastv noteiktas sakarbas. Sakausjumu, kas veido mehnisku maisjumu, pabas (cietba, blvums, elektrisk pretestba u.c.) ir lineri atkargas no to misk sastva. Sakausjumu pabas atrodas robes starp to komponentu pabm (skat. 4.10. att. a).

a)

b)

c)

4.10. att. Sakausjumu stvoka diagrammas un pabu izmaias: a sakausjumi bez komponentu savstarpjs dbas; b sakausjumi, kas veido cietos dumus; c sakausjumi, kas veido miskos savienojumus Cieto dumu stiprba un cietba ir daudz lielkas nek komponentu stiprba un cietba. To pabu izmaias notiek pa lkni (skat. 4.10. att. b). Stiprbas un cietbas paaugstinans cietajos sakausjumos ir saistta ar kristlisk rea deformciju

60

viets, kur iespieduies otras komponentes atomi, kas savukrt bremz dislokciju prvietoanos. Tajos ir paaugstinta ar elektrisk pretestba. Ja sakausjumu diagramm ir gan vienfzes, gan ari divfzu apgabali, tad sakausjumu pabas atkarb no sastva izmaim vienfzes apgabal mains pa lkni, bet divfzu apgabal lineri. Ja elementu koncentrcija atbilst misk savienojuma sastvam, pabu lkns vrojams raksturgs lzums. Tas izskaidrojams ar to, ka misk savienojuma kristliskais reis un pabas ir citdas nek komponentm. miskie savienojumi, it sevii metla un ogleka vai metla un slpeka savienojumi, ir oti cieti un trausli. Sakausjumu pabas ir atkargas ar no struktras sastvdau dispersittes pakpes (graudu lieluma, bloku izmriem, fzu dispersittes pakpes). Starp sakausjumu stvoka diagrammas veidu un sakausjumu tehnoloiskajm pabm, it sevii lieanas pabm, pastv noteikta sakarba. Sakausjumiem, kas veido cietos dumus, lieanas pabas ir sliktas. Labkas lieanas pabas ir eitektiskajiem sakausjumiem. Toties vienfzes cieto dumu sakausjumi ir labi velmjami un kaami. Noteikts sakarbas starp sakausjumu uzbvi un pabm ir zintnisks pamats jaunu sakausjumu ar noteiktm pabm radanai.

4.5. Trskro sakausjumu stvoka diagrammas

Rpniecb plai izmanto sakausjumus, kurus veido trs un vairk komponentes, jo to mehnisks un tehnoloisks pabas ir ievrojami labkas. Trskro sakausjumu fzu prvrtbu attloanai izmanto trskrs stvoku diagrammas, kuras ir telpiskas un kuru pamat ir koncentrcijas trsstris ar temperatru uz vertikls ass. Trskro sakausjumu sastvu attlo uz viendmalu trsstra plaknes (skat. 4.11. att.). trsstra malas attlo divkomponentu sakausjumu sastvu, bet virsotnes atbilst trm sakausjumu komponentm. Jebkur punkts trsstra iekien atbilst trskram sakausjumam. Par sakausjuma masu (100 %) pieem trsstra malas garumu. Sakausjuma komponentu masas raksturo nogriei, kurus uz trsstra malm noel no punkta x paralli malm novilktas taisnes.

61

4.11. att. Sakausjumu misk sastva trsstris Izmantojot viendmalu trsstra pabas, redzams, ka visu trs komponentu summa vienda ar trsstra malas garumu, t.i., 100 %: Ca + Ab + Bc = Ca + ak + Ak = 100 %. Pastv ar citi sakausjumu misk sastva attloanas pamieni. Temperatru attlo uz vertikls ass. Diagrammas, konstruanai izmanto atseviu sakausjumu termisks (atdzianas) lknes. Sakausjumu misko sastvu atliek koncentrcijas trsstr un no iegtajiem punktiem uz vertiklm taisnm atliek kritiskajiem punktiem atbilstos temperatras. Caur iem punktiem iet trskro diagrammu virsmas solidusa, likvidusa un citu prvrtbu virsmas. etrfzu ldzsvara stvoklim atbilst horizontla plakne. Trskros sakausjumos, ldzgi divkrajiem sakausjumiem, var veidot pilngas vai dajas dbas cietos dumus, mehniskos maisjumus un miskos savienojumus. Trskr sistma, ja komponentes ciet stvokl nest cits cit un neveido misko savienojumu. 4.12. attl paradtas likvidusa virsmas un solidusa plakne, likvidusa virsmu pru krustoans lnijas divkrs eitektikas lnijas un triju likvidusa virsmu krustoanas punkts trskrs eitektikas punkts E123. Sakausjumiem parasti ir trs kritisks temperatras: augj T1 atrodas uz likvidusa virsmas, vidj T2 uz divu likvidusa virsmu krustoans lnijas (piemram, E3E123), bet tre T3 uz solidusa plaknes ABC, kad kristalizjas trskr eitektika, kas sastv no tru komponentu kristliem. Fzu prvrtbu ptanai trskrajos savienojumos lieto specilus pamienus, piemram, izotermisko griezumu (stvoka diagrammu pre ar 62

horizontlu plakni; T = const), lumu caur trsstra virsotni u.c. Parasti kristalizcija skas ar tra komponenta kristlu veidoanos. Pc tam veidojas divkra eitektika, un kristalizcijas process beidzas ar trskrs eitektikas izveidoanos. Sakausjumam ar punktam E atbilstou sastvu ir tikai viena kritisk temperatra, kur kristalizjas trskr eitektika. di sakausjumi ir ar zemu kuanas temperatru. Tos izmanto tehnik, grti kstou elementu ievadanai sakausjumos, piemram, volframa ievadanai traud, k ar viegli kstou sakausjumu ieganai.

4.12. att. Stvoka diagramma trskrai sistmai ar eitektiku

63

5. DZELZS UN TS SAKAUSJUMI
Dzelzs-ogleka sakausjumu stvoka diagrammas izveidoanas skumi mekljami 1868. gad. kad krievu zintnieks D. ernovs publicja savu mcbu par trauda kritiskajiem punktiem. Turpmko gadu laik o diagrammu ir pilnveidojui daudzi zintnieki, izmantojot arvien pilngkas ptanas metodes un arvien trkus sakausjumu komponentus. No iem zintniekiem k izcilkie minami Robertss-Austens, Amosovs, Rozebums, Osmonds, Herenss, N. Gustovskis, N. Vitorfs, teinbergs, Mels, Velss u.c. Liel uzmanba, kda tika pievrsta dzelzs-ogleka sakausjumu diagrammai, izskaidrojama ar ts lielo praktisko un zintnisko nozmi. Trauds un uguns ir visbiek rpniecb lietojamie sakausjumi.

5.1. Dzelzs fizikli mehnisks pabas

Dzelzs var bt dads alotropisks forms. Tras dzelzs alotropisks prejas un pabas oti uzskatmi pardtas 5.1. attl redzamaj tras dzelzs atdzianas lkn.
T, oC idrs 1539 Fe () 1392 Tilpum centrts kubs

Fe()

Skaldns centrts kubs

910 768 Fe() Tilpum centrts kubs

Fe()

0 laiks

5.1. att. Tras dzelzs atdzianas lkne 64

Pirmais apstans punkts, temperatrai krtot, ir pie 1539 C, kur dzelzs no idra stvoka priet ciet. aj laik izdals liels sacietanas siltuma daudzums, uz ko norda gara horizontl lknes daa. Sacietanas rezultt rodas Fe() dzelzs, kuras kristliskajam reim ir tilpum centrt kubisk elementrna ar malu a = 0,288 nm. Fe() dzelz izst ldz 0,1 % C, un t nav magntiska. Turpmk atdzianas gait Fe() dzelzs ir stabila tikai ldz temperatrai 1392 C, pie kuras atdzianas lkn pards jauns horizontls nogrieznis, kas atbilst Fe() dzelzs prejai jaun alotropisk form Fe() dzelz. Tai ir kubisks reis ar centrtm skaldnm, rea parametrs a = 0,364 nm. Fe() dzelz st ldz 2,14 % C, t nav magntiska. Dzelzij prejot no vienas alotropisks formas otr, izdals daudz mazks siltuma daudzums, nek tai sacietjot, tpc lknes horizontl daa punkt A4 (1392 C) daudz ska par iepriekjo. Atdzesjot Fe() dzelzi zem 1392 C, t ir stabila tikai ldz 910 C. eit atdzianas lknei atkal novrojama neliela horizontla daa, kas atbilst Fe() dzelzs prejai Fe( ) dzelz, kurai ir tilpum centrts kubisks reis ar malu a = 0,286 nm. Fe() dzelzs nav magntiska. Zem 910 C Fe() dzelzs saglabjas tikai ldz 768 C, kad atdzianas lkn pards vl viens horizontls taisnes nogrieznis. Tas atbilst nemagntisks Fe() dzelzs prejai magntiskaj Fe() dzelz, kurai ir tds pats tilpum centrtais kubiskais reis ar malu a = 0,286 nm un kur pie temperatras 723 C st ldz 0,02 % C. eit horizontlais pakpiens temperatras lkn un siltuma izdalans saistta nevis ar kristlisk rea prveidoanos, bet ar maim atomu iekien, kuru d mains ar magntisks pabas. Fe(), Fe() un Fe() dzelzij ir viens un tas pats tilpum centrtais kubiskais reis; neliel rea parametru atirba izskaidrojama ar termisko izpleanos. Ttad patstvgi dzelzs paveidi, t.i., ts alotropisks formas, ir tikai Fe() un Fe() dzelzs. Pie tam Fe() dzelzs, kurai ir skaldns centrts kubisks reis, atiras ar blvku atomu izvietojumu, tpc ts preja Fe() dzelz notiek ar strauju tilpuma pieauganu koordincijas skaita samazinans d.

65

Dzelzs kritiskie punkti horizontls atdzianas lku daas pie karsanas un pie dzesanas atiras, pards t saucam histerze, kas ir jo lielka, jo lielks karsanas vai dzesanas trums. Pielietojam fzu likumu c = k + l f dzelzs atdzianas lknei un emam vr, ka sistma ir vienkra un sastv tikai no viena komponenta dzelzs. Sacietanas proces, kad fzu skaits f = 2 idr dzelzs un Fe() dzelzs, brvbas pakpju skaits c = l +1 2 = 0. Ttad nevar maint temperatru, neizjaucot ldzsvaru, un atdzianas lkn pards horizontls nogrieznis. Ciet stvokl, kad eksist tikai viena fze Fe(), Fe() vai Fe() fzu skaits f = 1, ttad brvbas pakpju skaits c = l + l 1 = 1, tpc temperatra var mainties bez prvrtbm sistm. Dzelzs sakausjumus ar oglekli, kas satur ldz 2 % C, sauc par traudiem, bet sakausjumus, kuros ogleka daudzums ir lielks par 2 % par uguniem.

5.2. Dzelzs-ogleka sakausjumu pamatstruktras

Ferts ir ogleka cietais dums Fe() dzelz. Ferts pie 1400 C temperatras var saturt ldz 0,1 % C, pie 723 C temperatras var saturt ldz 0,02 % C, bet istabas temperatr tikai 0,006 % C. Neletos traudos un ugunos ferts ciet dum satur ne tikai oglekli, bet ar silciju, mangnu, fosforu un citus elementus. Ferta, tpat k tras dzelzs, mikrostruktra sastv no graudiem. Tam ir tilpum centrta kubiska struktra un ldz 768 C tas ir feromagntisks. Ferta cietba un mehnisks pabas ir atkargas no cietaj dum esoajiem piemaisjumu elementiem un to daudzuma. Neleto traudu un ugunu pabas visvairk ietekm silcijs un fosfors. Ja fert piemaisjumu praktiski nav, t cietba ir aptuveni HB 60. Cementts Fe3C ir ogleka un dzelzs misks savienojums, kas satur 6,67 % ogleka (dzelzs karbds). Cementtam ir sarets reis ar lielu koordincijas skaitli un stiprm metliskm saitm starp dzelzs atomiem. Cementts ldz 210 C ir feromagntisks, tam ir oti liela cietba (HB > 800), tas ir trausls, slikti kodinms; mikrostruktras ptjumos to var konstatt pc raksturg spduma, k ar pc t, ka

66

neizkodintie cementta apgabali paceas uz virsmas augstk par citm struktras sastvdam. Izdinot cementt mangnu, hromu un citus elementus, kas veido karbdus, t cietba pieaug. K cementts, t ar ferts pc kodinanas ar parastajiem kodintjiem (piemram, slpekskbes vai pikrnskbes dumi spirt) mikroskop izskats gais. Tos atirt var tikai pc rj izskata un reljefa, liels atirbas cietbas zi, k ar pc nokrsoans specil kodintj ntrija pikrt. Cementts d gadjum kst tums. Cementts ietilpst trauda un uguna struktr dados veidos: uz graudu robem izvietota tkla veid, adatu veid, atseviu gaiu izdaljumu un graudu veid. Austents ir ogleka un citu elementu cietais dums dzelz. Dzelzs atomi austenta re atrodas skaldns centrta kuba stros un skaldu centros. Pie 1147 C

dzelz st ldz 2 % C, bet pie 727 C ldz 0,8 % C. Tros dzelzs-ogleka

sakausjumos un vienkros ogleka traudos austents ir stabils tikai pie augstm temperatrm. T mikrostruktra sastv no raksturgiem viendabgiem graudiem ar dubultniekiem (dubultnieki pamatgrauda daa slpjuma plakn, ko it k ierobeo divas parallas lnijas). Traudos, kas satur ap 2 % ogleka vai ar daudz specilo elementu, piemram, mangna, hroma, niea u.c., austents var bt stabils pie parastm temperatrm, kas dod iespju viegli ptt t struktru. Austents, tpat k dzelzs, nav magntisks, stgrs. Austenta cietba, ja tas satur minimlo lejoo elementu daudzumu, ir HB 170...220. Perlts ir mehnisks maisjums, kas sastv no fert oti sku pltnu vai graudiu veid ieslgta cementta. Perlts ir eitektods. Par eitektodu sauc pltnu veida vai graudainu mikromaisjumu, kas ldzgs eitektikai, bet atirb no ts veidojas nevis no idra stvoka, bet ciet duma prvrans gadjum. Eitektodi, tpat k eitektikas, sastopami ne tikai Fe-Fe3C sakausjumos, bet ar daudzos citos sakausjumos. Eitektoda trauda kodint slpjuma virsma atgdina perlamutru. No t ar clies struktras nosaukums perlts. Dzelzs-ogleka sakausjumos, kas gandrz nesatur citus piemaisjumus, trs perlts veidojas, ja ogleka saturs ir 0,8 %. Traudos un ugunos, kas satur silciju, mangnu un citus elementus, trs perlts veidojas mazka ogleka satura gadjum. 67

Bez pltnu perlta pazstams ar graudainais perlts. Cementtam taj ir lodu forma. da struktra biei sastopama traudos ar augstu ogleka saturu pc specilas atkvlinanas graudain perlta (cementta) ieganai. Perlta mehnisks pabas ir atkargas no t, cik skas (dispersas) ir cementta daias. T, piemram, perltam ar oti skm cementta daim stiprba stiep Rm = 1330 MPa un relatvais pagarinjums A = 11 %. Parastajam pltnu perltam Rm = 820 MPa un A = 15 %, bet perltam lielu pltnu gadjum Rm = 550 MPa un A = 20 %. Jo lielki cementta ieslgumi perlt, jo mazka stiprba stiep un lielka relatv deformcija. Perlta cietba (HB 160...250) ar ir atkarga no cementta daiu lieluma un formas. Graudain perlta cietba HB 160...200, bet pltnu perltam HB 200...250. Ledeburts ir eitektika, kas raans moment sastv no cementta un austenta, kur ir pilngi piestints ar oglekli. Turpmkaj atdzianas gait austents, kas ir bijis ledeburta sastv, prvras par perltu. Ledeburta mikrostruktra mikroskop redzama k tumi, lodveidgi perlta izdaljumi gai cementta pamatmas. Ogleka saturs ledeburt ir 4,3 %. Ledeburtam ir oti liela cietba (HB > 700), tas ir trausls. Grafts ir viens no ogleka kristliskajiem paveidiem ar heksagonlu rei. Grafts ir unikls materils, kas saglab stiprbu ldz 2300 oC, nekst, iztvaiko pie temperatras 3800 oC. K trkums ir grafta oksidans jau pie 520...560 oC. Grafta re (skat. 5.2. att.) ogleka atomi izvietoti heksagonals prizmas pamatu stros, t.i., slos.

5.2. att. Grafta kristliskais reis

68

Katr sln atomi atrodas tuvu viens pie otra 0,142 nm attlum, un ir saistti ar stiprm starpatomu saitm. Attlumi starp sliem ir daudz lielki 0,34 nm, tpc ar saites starp tiem ir daudz vjkas. Tas ir slains struktras un mazs grafta stiprbas clonis. Grafta blvums ir 2200 kgm-3. Grafts sastopams uguna un grafitizt trauda struktr; tas konstatjams bez kodinanas tumu pltnu, prslu vai lodu formas ieslgumu veid. Graft var bt izdis zinms daudzums dzelzs un citu elementu.

5.3. Dzelzs-ogleka sakausjumu stvoka diagramma

Dzelzs-ogleka sakausjumu stvoka diagramma neaptver visus sakausjumus, kas satur no 0 ldz 100 % ogleka. Taj ietilpinti tikai tie, kas satur oglekli ldz 6,67 %, jo sakausjumiem ar augstku ogleka saturu nav praktiskas nozmes. Metastabil diagramma apraksta sistmu Fe-Fe3C (skat. 5.3. att.) gadjumos, kad atdzianas process noris tri. Uz diagrammas Fe-Fe3C horizontls ass atliek ogleka koncentrcija no 0 ldz 6,67 %, bet uz vertikls ass temperatru. Katrs diagrammas punkts atbilst noteiktam sakausjuma sastvam un noteiktai temperatrai. Sakausjumu Fe-Fe3C diagramma ir sareta. Prvrans ajos sakausjumos notiek ne tikai idr sakausjuma sacietanas proces, bet ar ciet stvokl, dzelzij prejot no vienas alotropiskas formas otr. Lnija ACD (likvidus lnija) ir sakausjumu Fe-Fe3C sacietanas skums. Virs s lnijas visi sakausjumi atrodas idr stvokl. Tra dzelzs saciet un kst pie 1539 C. Eitektiskais sakausjums, kas satur 4,3 % C, kristalizjas un kst pie 1147 C. Ciet stvokl tam ir tipiska graudaina eitektisk ledeburta struktra. Visi prjie sakausjumi kristalizjas un kst zinm temperatru intervl. Sakausjumos, kas satur ldz 2,14 % C, sacietana izbeidzas uz lnijas AE. Zem lnijas AE sakausjumi sastv tikai no austenta. Sakausjumos, kas satur no 2,14 ldz 4,3 % C, sacietana beidzas uz lnijas EC, kur pri palikuais eitektisk sastva idrais sakausjums prvras ledeburt pie konstantas temperatras 1147 C. Ttad zem lnijas EC sacietju sakausjuma struktra sastv no austenta un ledeburta. Eitektiskais sakausjums ar 4,3 % C pilngi saciet pie konstantas temperatras, kas atbilst punktam C, un pc sacietanas veido tikai ledeburtu.

69

1539 A T, C idrs sakausjums + austents C 1147 910 G Austents + ledeburts + sekundrais cementts Austents+ ferts P Ferts + perlts Perlts + sekundrais cementts Perlts + ledeburts + sekundrais cementts Perlts S Austents + sekundrais cementts Ledeburts Primrais cementts + ledeburts K E Austents idrs sakausjums + primrais cementts F idrs sakausjums

5.3. att. Fe-Fe3C stvok|a diagramma

70

Ferts

727

Primrais cementts + ledeburts

0,006

0,80

2,14

4,30

C, %

6,67

Sakausjumos, kas satur no 4,3...6,67 % C, sacietana skas pie temperatras, kas atbilst lnijai CD. Vispirms no idr sakausjuma izdals primr cementta (cementtu sauc par primro cementtu, ja tas izdals no idr sakausjuma) kristli, k rezultt idraj sakausjum ogleka koncentrcija samazins. Sasniedzot punktam C atbilstoo temperatru, pri palikuais idrais sakausjums ir ar eitektisku sastvu un tpc saciet pie nemaingas temperatras. Pc sacietanas da sakausjuma struktra sastv no primr cementta un ledeburta mehniska maisjuma. Sakausjumu Fe-Fe3C struktras prvrans notiek ar ciet stvokl. Tas izskaidrojams ar dzelzs preju no vienas alotropisks formas otr un ar ogleka dbas izmaiu k dzelz, t ar dzelz, temperatrai pazeminoties. Lnija GS atbilst temperatrm, pie kurm no austenta sk izdalties ferts. T rda, ka ferta raans temperatra pazemins no 910 C tras dzelzs gadjum ldz 727 C sakausjumam, kas satur 0,80 % C. Ferts, kas atdzianas proces izdals no austenta, satur ne vairk k 0,02 % C, tpc palikuaj austent ogleka koncentrcija pieaug. Temperatrai pazeminoties ldz 727 C (lnija PS), sakausjums sastv no ferta un austenta, kas satur 0,80 % C. aj temperatr notiek atomu prkrtoans no dzelzs kristlisk rea dzelzs kristliskaj re, kas izsauc ogleka dbas pku samazinanos. Tpc punkt S uz lnijas PS notiek eitektoid prvrans: austents ar 0,80 % C prvras par perltu. Sakausjumi, kas satur mazk nek 0,80 % C, prvrans rezultta iegst struktru, kura sastv no ferta un perlta. Jo vairk sakausjum ogleka, jo lielku tilpumu struktr ieem perlts. Pie ogleka satura 0,80 % trauda struktra sastv tikai no perlta. Lnija SE nosaka vislielko ogleka dbu austent atkarb no temperatras. Pie 1147 C austent st ldz 2,14 % ogleka. Pazeminoties temperatrai, dba pakpeniski samazins un pie 727 C st tikai 0,80 % ogleka. Tpc, atdzesjot austentu, kas satur vairk par 0,80 % C, skot ar lniju SE, notiek sekundr cementta (cementtu, kas izdals no austenta temperatru intervl no 1147 C ldz 727 C, sauc par sekundro) izdalans no austenta. Tas izvietojas vai nu tkla veid uz austenta graudu robem, vai ar adatu un graudu veid, kuri ir skki nek primr cementta gadjum. T k cementt ir augsts ogleka saturs (6,67 %), t izdalans rezultt ogleka koncentrcija austent samazins. T tas turpins ldz temperatrai 71

727 C, t.i., ldz lnijai PSK, kad ogleka saturs austenta ir samazinjies ldz 0,80 % un tas sk prvrsties perlt. Sakausjumiem ar ogleka saturu no 0,80 ldz 2,14 % galg struktra sastv no perlta un sekundr cementta, kur vis izdalans proces paliek nemaings. Jo lielks ogleka saturs sakausjum, jo vairk ir sekundr cementta. Visos sakausjumos, kas satur no 0,02 ldz 6,67 % ogleka, uz lnijas PSK notiek austenta prvrans perlt, pc tam kad ogleka koncentrcija austenta ir sasniegusi 0,80 %. Tpc sakausjumos ar ogleka saturu, lielku par 2 %, zem lnijas PSK ledeburts sastv nevis no cementta un austenta, k tas ir virs lnijas, bet no cementta un perlta mehnisk maisjuma. Atkarb no sastva, sakausjumos ar ogleka saturu no 2,14 ldz 4,3 % struktr ir perlts, sekundrais cementts un ledeburts; sakausjumos ar 4,3 % C tikai ledeburts, bet sakausjumos ar 4,3...6,6 % C primrais cementts un ledeburts. Ar ajos gadjumos, pieaugot sakausjum ogleka daudzumam, pieaug cementta patsvars. Pie 727 C fert izst ldz 0,02 % C. Pazeminoties temperatrai, ogleka dba fert tri samazins un pie 0 C t ir tikai 0,006 %. No ferta izdals ogleklis tercira (trej) cementta veid un zem s lnijas struktra sastv no ferta un tercir cementta. Jatzm, ka visas atdzianas gait izveidojus struktras ir apgrieamas. T, piemram, sakausjumus Fe-Fe3C karsjot, virs lnijas PSK perlts atkal prvras austenta, turpinot karsanu, ferts vai cementts izst austent utt. Kritiskie punkti ir punkti, kuros sakausjum skas vai beidzas strukturlas izmaias. Kritiskos punktus traudos vispirms noteicis D. ernovs, ldz ar to liekot pamatu dzelzs-ogleka sakausjumu diagrammai. Pareiz dzelzs-ogleka sakausjumu kritiskos punktus pieemts apzmt tpat k trai dzelzij ar burtu A un skaitlisku indeksu, kas parda alotropisko prvranos. Kritisko punktu temperatras atbilst ldzsvara stvoklim, t.i., oti lnas karsanas vai dzesanas gadjumam. Lai atirtu kritisks temperatras, kas iegtas karsanas vai dzesanas gadjum, indeksam priek liek burtus: dzesanas gadjum r, karsanas gadjum c. Ttad Fe-Fe3C diagramm temperatras punkti, kas veido lniju GSK, tiek apzmti ar Ac3 un Ar3, lnijai PSK Ac1 un Ar1, lnijai SE Acm.

72

Lai labk apgtu Fe-Fe3C stvoka diagrammu, apskatsim atdzianas lknes daiem traudiem un uguniem. Atdzianas lknes dod iespju spriest par fzu prejm, kas notiek Fe-Fe3C sakausjumos lnas karsanas vai dzesanas, t.i., ldzsvara apstkos. T, piemram, sakausjuma (trauda) ar 0,6 % C atdzianas lkne (skat. 5.4. att.) rda, ka sacietanas laik izdals liels kristalizcijas siltuma daudzums, kas ievrojami samazina atdzianas trumu. aj laik no idr sakausjuma izdals austenta kristli tik ilgi, kamr viss sakausjums nav prvrties austent. Pc tam skas strauja austenta temperatras samazinans ldz punktam, zem kura no austenta sk izdalties ferts. Atkal notiek siltuma izdalans, bet jau mazk daudzum. is process turpins ldz punktam, kad pie nemaingas temperatras notiek eitektoidl prvrans, kas atbilst horizontlajai daai atdzianas lkn. aj laik austents ar 0,80 % ogleka saturu prvras perlt. Pc tam perlta-ferta maisjuma temperatra atkal pazemins. Sacietjot sakausjumam (traudam) ar 0,80 % C, no idra stvoka ar izdals austents, ldz ar to temperatras samazinans kst lnka. Tlk austents atdziest jau trk ldz punktam S, kad austents ar 0,80 % ogleka saturu pie nemaingas temperatras prvras perlt. aj laik temperatras krians apstjas. Pc tam sakausjuma temperatra atkal pazemins un nekdas struktras izmaias nenotiek. Atdzianas lkne sakausjumam (traudam) ar 1,5 % C skum ir ldzg iepriekjm, ar to starpbu, ka no austenta ar 1,5 % C sk izdalties sekundrais cementts, kas oti maz palnina atdzianu, bet palikuais austents ar 0,80 % C pie nemaingas temperatras pilngi prvras perlt. Rodas perlta un cementta maisjums, kas turpina atdzist. Sakausjum (baltaj ugun), kura ogleka saturs ir robes no 2,14 ldz 4,3 %, piemram, C = 3 %, uz likvidus lnijas skas austenta kristalizcija un process notiek ldz ar temperatras pamazinanos. Austents izdals no idr kausjuma tik ilgi, kamr idr stvokl palikuais sakausjums iegst eitektikas sastvu ar 4,3 % C, bet sakausjums atdziest ldz 1147 oC. Pie s nemaings temperatras sk kristalizties ledeburts cementta eitektika, kas sastv no austenta un cementta. Pc tam, kad viss ledeburts ir kristalizjies, temperatra atkal sk samazinties.

73

5.4. att. Sakausjumu Fe-Fe3C atdzianas lknes 74

aj laik no austenta un no ledeburt eso austenta, kuriem pie 1147 oC ogleka saturs ir 2,14 %, sk izdalties ogleklis, no kura veidojas sekundrais cementts. is process turpins tik ilgi, kamr temperatra sasniedz 727 oC un austent ogleklis ir samazinjies ldz 0,8 %. 727 C temperatr viss austents prvras perlt pie nemaingas temperatras, kas atbilst atdzianas lknes horizontlajai daai. Prvrtbm nosldzoties, ledeburts sastv no perlta un cementta. Turpinot atdzesanu, da sakausjuma (balt uguna) struktra, kas sastv no perlta, sekundr cementta un ledeburta (ledeburts sastv no perlta, eitektisk cementta un sekundr cementta), vairs nemains. Eitektisk sakausjuma, balt uguna ar 4,3 % C, atdzianas lkne rda, ka tas sk un beidz saciett pie nemaingas temperatras 1147 C (pakpiens uz lknes ir gar). Rezultt izveidojas ledeburts, kura sastv ir austents un eitektiskais cementts. Turpinoties atdzianai, no ledeburt eso austenta izdals ogleklis un veido sekundro cementtu, papildinot cementta daudzumu. Pie 727 C beidzas sekundr cementta izdalans no austenta un skas t prvrans par perltu. Perlta veidoans process notiek pie nemaingas temperatras. Kad tas beidzas, turpins sakausjuma atdziana un galg struktra ir ledeburts, kur sastv no perlta, eitektisk cementta un sekundr cementta. Kopjais ogleka saturs ledeburt ir 4,3 %. Sakausjumam aiz eitektisk punkta (baltajam ugunam) ar 5 % C atdzianas lkne atiras no iepriekjs ar savu augjo dau, jo uz likvidus lnijas skas primr cementta kristalizcija, kas notiek temperatrai pazeminoties. Pie 1147 C beidzas primr cementta kristalizcija, skas un beidzas ledeburta kristalizcija. Turpmkais process notiek analogi k ledeburtam. Atirba ir tikai taj, ka, atdzianas procesam beidzoties, izveidojas struktra, kas sastv no primr cementta un ledeburta.

5.4. Prvrtbas dzelzs-grafta sistmas sakausjumos

Tehniskajos Fe-C sakausjumos, ugunos, kas satur grafta veidoanos veicinotos elementus silciju, nieli, varu, alumniju, ogleklis no idr sakausjuma un no austenta izdals grafta form. Stabils grafta fzes veidoans ugunos tiei no idrs fzes iespjama, oti lni atdzesjot nelielas prdzesanas pakpes gadjum. Grafta veidoans procesu ugunos sauc par grafitizciju.

75

Dzelzs-grafta stvoka diagramma attlota ar svtrlniju uz delzs-cementta sakausjumu stvoka diagrammas (skat. 5.5. att.).

5.5. att. Sakausjumu Fe-C stvoka diagramma stabilas sistmas gadjum ds dzelzs-grafta stvoka diagrammas attloanas pamiens ir rts abu diagrammu saldzinanai. Neprtraukts lnijas aj diagramm atbilst sistmai dzelzs-cementts. Sistm dzelzs-grafts eitektika veidojas 1153 C. T satur 4,26 % C un sastv no austenta un grafta. o sistmu sauc par grafta eitektiku. Eitektod prvrtba dzelzs-grafta sakausjumiem noris 738 C temperatr, kad ogleka saturs ir 0,7 %. o struktru sauc par grafta eitektodu. Temperatru intervl no 1153 C ldz 738 C no austenta izdals sekundrais grafts. Dzelzs-grafta diagrammas lasana principili neatiras no dzelzs-cementta diagrammas. Visos gadjumos no sakausjumiem izdals nevis cementts, bet grafts. Praks abas s sistmas sastopamas kop. Raksturgs piemrs ir pelkais uguns, kura struktr ietilpst grafts, cementts un perlts. Par pelko ugunu sauc ugunu, kur ogleklis kristalizcijas proces izdals grafta plksnu veid. Primrais grafts un grafts eitektik kristalizjas, izveidojoties kristalizcijas centriem un tiem augot. Grafta kristliem, kas plksnu veid aug no viena centra, ir sareta forma. Sekundrais un eitektodais grafts aug uz primr un eitektikas grafta plksntm. Mikrostruktr grafts redzams izliektu dada izmra ieslgumu veid. Grafta zems mehnisks pabas pasliktina ugunu mehnisks pabas. 76

Graftu var uzskatt par iegriezumiem vai plaism metl, td ir svargi iegt graftu ar tdu formu un izmriem, kas rada minimlu mehnisko pabu samazinanos.

5.5. Ogleka un pastvgo piemaisjumu ietekme

Trauds ir sakausjums ar saretu misko sastvu, kur bez ogleka ietilpst Mn, Si, P, S, O, N, H un citi elementi, kas iespaido trauda pabas. o elementu kltbtni izskaidro ar trauda raoanas tehnoloisk procesa patnbm. T, piemram, S un P ir grti atdalmi, Mn un Si priet traud dezoksidanas proces, bet Ni, Cr un citi lejoie elementi nonk traud no rdas vai prstrdjamiem metla liem. Ogleklis ir trauda pabu noteicoais elements. Ldzsvara stvokl trauda struktru veido ferta un cementta maisjums, kur cementta daudzums pieaug proporcionli ogleka saturam. Ferts ir plastisks (A = 40 %), mksts (HV 8090) un ar nelielu stiprbu (Rm = 250 MPa). Turpretim cementts ir ciets (HV 1000) un oti trausls. iemesla d, palielinoties ogleka koncentrcijai, pieaug trauda stiprba un cietba, bet samazins plastiskums un stigrba. Ciets cementta daias apgrtina dislokciju prvietoanos un ldz ar to paaugstina pretestbu deformcijai un samazina plastiskumu. Aizeitektodo traudu mehnisks pabas ievrojami ietekm sekundrais cementts, ja tas izvietojies apvalka veid ap perlta graudiem. Slodzes iedarbb cementta apvalks sagrst un ldz ar to rada stiprbas, plastiskuma un stigrbas samazinanos. Ogleka satura palielinans veicina trauda preju trausl stvokl negatvs temperatrs un paaugstina aukstlstambas robeu. Fertam ir labas induktvs pabas un liela caurlaidba, turpretim cementts strvu vada vji un t magntisks pabas ir zemas. Palielinoties ogleka koncentrcijai, samazins magntisk piestintba, palieko indukcija un magntisk caurlaidba, bet pieaug koercitvais spks un patnj elektrisk pretestba. Ogleka ietekme uz traudiem pastiprins pc to termisks apstrdes rdanas un atlaidinanas. Trauda tehnoloisks pabas apstrdjamba ar griezjinstrumentiem, kaamba, tancjamba, dzi izvilkana, k ar metinmba ir atkargas no ogleka satura. Ogleka satura palielinans izraisa materila nocietinanos un

77

siltumvadtspjas pazeminanos. Ldz ar to pasliktins ar apstrdjamba ar griezjinstrumentiem, palielins grieanas proces izdalt siltuma daudzums, kas atlaidina instrumentu un mazina t noturbu. Traudiem ar mazu ogeka saturu, kuri ir samra plastiski, stigri, apstrdjamba ar griezjinstrumentiem ir slikta. Labka apstrdjamba ir traudiem ar ogleka saturu 0,3...0,4 %. Pieaugot ogleka koncentrcijai, samazins tehnoloiskais plastiskums spja deformties karst un it sevii aukst stvokl. Saretm tancjamm detam ogleka koncentrciju ierobeo ldz 0,1 %. Ogleklis apgrtina trauda metinmbu. Labi metins traudi ar mazu ogleka saturu. Traudiem ar vidju un lielu ogleka saturu metinana jveic, iepriek sakarsjot, lni atdzesjot un veicot citus tehnoloiskus paskumus, lai novrstu karsto un auksto plaisu veidoanos,. Mangns un silcijs traud nokst dezoksidanas proces. To saturs ir neliels: 0,65...0,8 % Mn, 0,35...0,4 % Si. Mangns ir dergs piemaisjums, jo samazina sra un skbeka kaitgo ietekmi. Silcijs izst fert, paaugstina tecanas robespriegumu un pazemina aukstlstambas robeu. Srs ir kaitgs piemaisjums, kas. izraisa trauda karstlstambu, t.i., trauslumu karst spiedapstrd. Srs ar dzelzi veido misko savienojumu FeS, kas savukrt ar dzelzi veido viegli kstou (988 C) eitektiku, kura izvietojas uz graudu robem. Karsjot traudu karstai spiedapstrdei, eitektika izkst, un deformans proces var rasties karsts plaisas. Traudu karstlstambu novr, reguljot mangna saturu. Mangns saista sru, veidojot mangna sulfdu MnS, un ldz ar to izpaliek viegli kstos eitektikas veidoans. Gan FeS, gan ar MnS ir nemetliski ieslgumi, kas pazemina plastiskumu, stigrbu, ilgizturbu un korozijizturbu. Td sra saturu traudos stingri ierobeo. Jatzm, ka srs uzlabo trauda apstrdjambu ar griezjinstrumentiem. Ar fosfors ir kaitgs piemaisjums, kas st fert un austent. Izstot fert, fosfors deform t kristlisko rei un ldz ar to paaugstina trauda stiprbu un cietbu, tau samazina plastiskumu un stigrbu. Fosfors paaugstina traudu aukstlstambas robeu, it sevii paaugstinta ogleka satura gadjum. Fosfora kaitg ietekme

78

pastiprins t liels likvcijas d. Atkarb no trauda kvalittes fosfora daudzumu pieauj ne lielku par 0,025...0,08 %. Skbeklis, slpeklis un deradis ir kaitgi piemaisjumi. Skbeklis un slpeklis veido trauslus nemetliskos ieslgumus (oksdus, nitrdus). Tie mazina plastiskumu un palielina trauslumu. Paaugstints slpeka daudzums izraisa deformta metla novecoanos. Auksti deformt traud slpeka atomi uzkrjas ap dislokcijm, veidojot Kotrela atmosfru, kas blo dislokciju kustbu. Novecoans process lni attsts norml temperatr, bet patrins, ja materilu kars ldz 250 C. Novecoans it sevii nevlama ir loku traudiem (< 0,l % C), kas paredzti saretu detau aukstai tancanai. Novecoans sekas daji izdodas novrst, izlaiot loksnes caur velmjiem, kas prloka loksni pretjos virzienos un nedaudz plastiski deform. Ar du apstrdi izdodas izjaukt Kotrela atmosfru ietekmi un atjaunot materila plastiskumu. deradis veido cietos dumus vai uzkrjas pors, k ar izvietojas ap dislokcijm. deradis padara materilu trauslu, pie tam, jo augstka ir trauda stiprba, jo spilgtk tas izpauas. Paaugstinta deraa satura ietekm materil var veidoties flokni iekjas plaisas. To raans mehnisms ir ds: ja materilu strauji atdzes, deraa difzija nenotiek un t dba metl ir minimla. Turpinot deradim izdalties, spiediens metla iekjos slos pieaug un veidojas plaisas. Veicot trauda lieanu vakuum un pielietojot sinttiskos srus, ir iespjams ievrojami samazint skbeka un deraa saturu traudos un ldz ar to paaugstint mehniskas pabas. Gadjuma piemaisjumi ir elementi, kas nokst traudos no izejmateriliem, liem, kru oderjuma utt. Tie maz ietekm traudu pabas, jo to koncentrcija ir niecga. No liem traudos nonk Cr, Ni un Sn, no rdas Cu, Ni, Cr un W. Materila kvalitte ir atkarga ar no raoanas kultras, izejmaterilu trbas un tehnoloisk procesa.

5.6. Lejoo elementu ietekme

Neletie traudi daudzos gadjumos neapmierina manbves prasbas, jo tiem nav vajadzg mehnisko un fiziklo pabu kompleksa. Piekausjot neletiem traudiem lejoos elementus daudzumos, kas prsniedz LVS EN 10250-2 nordto

79

daudzumu, iegst letos traudus. Relatvi lti un nedeficti elementi ir mangns, silcijs, hroms. Papildus os materilus dareiz le ar drgkiem elementiem titnu, boru, slpekli. Lai iegtu materilus ar paaugstintu stiprbu, stigrbu un ilgizturbu paaugstintu slodu apstkos, traudus papildus le ar daudz drgkiem un defictiem elementiem nieli, vandiju, molibdnu, volframu, niobiju u.c. Lejot traudiem nodroina vlamo attiecbu starp stiprbu un stigrbu un ievrojami pazemina temperatru, kur trauds kst trausls. Leana uzlabo trauda dzirdmbu un samazina rdanas kritisko trumu. Letie traudi iegst martensta struktru, rdot e. Lejoie elementi var veidot ar dzelzi cietos dumus, letu cementtu, specilus karbdus vai intermetliskus savienojumus. Atkarb no lejoo elementu ietekmes uz kritisko punktu stvokli un vienlaikus uz Fe un Fe stabilitti, letos traudus iedala austenta, ferta, perlta, ledeburta un martensta klases traudos. Traudiem, kas pietiekam daudzum leti ar mangnu, nieli un kobaltu, ir paplaints Fe apgabals un austents ir stabils ar norml temperatr. Tie ir austenta klases letie traudi. Traudiem, kas leti ar hromu, molibdnu, volframu, vandiju, silciju, alumniju un citiem elementiem, ir saaurints Fe apgabals, bet ievrojami paplaints Fe apgabals. Tie ir ferta klases letie traudi. Traudus, kuru struktr ir ledeburta tipa eitektika, pieskaita ledeburta klases traudiem. Tie parasti satur lielu daudzumu lejoo elementu. Traudi, kuri pc sakarsanas ldz 900 C, atdziestot gais veido martensta struktru, pieskaitmi martensta klases traudiem. Visi lejoie elementi, izemot kobaltu, palnina austenta izotermisks sairanas procesu. Atkarb no mijiedarbbas ar oglekli lejoos elementus iedala:

karbdus veidojoie mangns, hroms, molibdns, volframs, vandijs, titns; grafitizjoie silcijs, nielis, var un alumnijs (silcijs un nielis st fert vai austent);

neitrlais elements kobalts atrodas cietos dumos un neizraisa ne karbdu veidoanos, ne ar grafitizciju. 80

Ja karbdus veidojoo elementu traud ir nedaudz, tie daji aizvieto dzelzs atomus cementta kristliskaj re un veido leto cementtu (FeCr)3C, (FeW)3C u.c. Ja lejoo elementu koncentrcija ir liela, veidojas pai karbdi, kuros st dzelzs, piemram, hroma karbd Cr7C3 st ldz 60 % dzelzs un rodas karbds (CrFe)7C3. Elementi, kuri neveido karbdus, austenta stabilitti palielina, bet neizmaina t izotermisko lku raksturu. Turpretim karbdus veidojoie elementi ne tikai palnina austenta izotermisko sairanu, bet izmaina ar lku raksturu. Lejoie elementi, palielinot austenta stabilitti, samazina rdanas kritisko trumu un palielina dzirdmbu. Lielk daa elementu pazemina martenstisko prvrtbu skuma temperatru un palielina palieko austenta daudzumu. Karbdus veidojoie elementi, izemot mangnu, bremz austenta graudu auganu traudu karsanas proces. Lielk lejoo elementu daa ievrojami palnina difzijas norises trauda atlaidinan. Mangns palielina traudu dzirdmbu, stiprbu un elastbu. Ja mangna saturs sasniedz 13 % un vairk, trauds iegst austenta struktru, plastisks deformcijas rezultt paaaugstins triecienizturba un nodilumizturba. Mangns veicina graudu auganu un atlaidinanas trauslumu. Silcijs palielina traudu stiprbu, nodilumizturbu, elastbu, dzirdmbu un antifrikcijas pabas, bet samazina plastiskumu, paaugstina rdanas, normalizcijas un atkvlinanas temperatras. Nielis palielina dzirdmbu (sevii kop ar hromu), veicina stiprbas un korozijizturbas palielinanos augsts temperatrs. Rdtm struktrm nodroina smalkgraudainu struktru ar augstu stiprbu, plastiskumu un stigrbu. Nielis uzlabo ar cementta sla mehnisks pabas. Hroms ir karbdus veidojos elements, kas palielina dzirdmbu, cietbu un nodilumizturbu. Traudiem ar hroma saturu virs 11 % piemt augsta korozijizturba un karstumizturba. Hroms piedod traudam atlaidinanas trauslumu. Molibdns ir karbdus veidojos elements, kas palielina dzirdmbu, samazina traudu noslieci uz atlaidinanas trauslumu, veicina smalkgraudainbu, palielina stiprbu, plastiskumu un stigrbu.

81

Titns ir karbdus veidojos elements, kas kop ar hromu un mangnu veicina smalkgraudainbu, korozijizturbu un rdt stvokl palielina traudu cietbu. Alumnijs smalcina graudus, paaugstina triecienstigrbu, palielina korozijizturbu. Vandijs ir karbdus veidojos elements, nelielos daudzumos veicina

smalkgraudainbu, metinmbu, cietbas saglabanos atlaidinot un traudu stigrbas pieaugumu. Volframs ir efektvs karbdus veidojos elements, veicina struktras viendabbu, nodroina rdtm un atlaidintm struktrm augstu cietbu un sarkankvles izturbu. Bors nelielos daudzumos (ldz 0,007 %) stipri palielina hroma-molibdna traudu dzirdmbu.

82

6. MATERILI UZ DZELZS BZES

Visus materilus, kuru pamatmetls ir dzelzs, sauc par melniem metliem. Visus melnos metlus iedala traudos (C = 0,01...2,14 %) un ugunos (C = 2,14...6,67 %). Traudus atkarb no lejoo elementu daudzuma iedala neletos un letos traudos.

6.1. Traudu klasifikcija un marana

Traudu klasifikcija pc Eiropas un kop 2004. gada ar Latvijas standartiem dota standart LVS EN 10020 Traudu veidu noteikana un klasifikcija. aj standart visus traudus iedala neletos, nersoos un prjos letos. Ar terminu neletie traudi ir aizstts agrk lietotais termins ogleka traudi, jo traudu raoanas proces tajos bez dzelzs un ogleka vienmr piemaisjumu veid sastopami ar citi elementi. Piederbu vienai vai otrai traudu grupai nosaka o elementu daudzums. Neletajos traudos pieaujamo piemaisjumu daudzumu procentos nosaka standarts LVS EN 10250-2 (2002. g. janv.): Al, Co, Cr, Ni, W ne vairk par 0,30 %; B ne vairk par 0,0008 %; Bi, La, Se, Te, V ne vairk par 0,10 %; Cu, Pb ne vairk par 0,40 %; Mn ne vairk par 1,65 %; Mo ne vairk par 0,08 %; Nb ne vairk par 0,06 %; Si ne vairk par 0,60 %; Ti, Zr ne vairk par 0,05 %; prjie (izemot C, P, S, N) ne vairk par 0,10 % katrs. Nersoie traudi ir traudi, kuros ir vismaz 10,5 % hroma un ne vairk par 1,2 % ogleka. Prjie letie traudi ir traudi, kuri neatbilst nersoo traudu defincijai un kuros vismaz viena lejo elementa saturs prsniedz standart LVS EN 10250-2 nosaukto daudzumu, kdu drkst saturt neletie traudi. Neletos traudus iedala kvalittes traudos un specilos traudos. Neletie specilie traudi izpilda vienu vai vairkas sekojoas prasbas:

noteiktu minimlo triecienizturbu pc rdanas un atlaidinanas; noteiktu cietbu vai virsmas cietbu pc rdanas, rdanas un atlaidinanas vai virsmas nocietinanas;

sevii zemu nemetlisko ieslgumu saturu; 83

ierobeotu sra un fosfora saturu ( 0,020 % analzm no kausa vai 0,025 % izstrdjumu analzm);

noteiktu minimlo triecienizturbu zem temperatr (50 C); traudi kodolreaktoriem ar samazintu vara, kobalta, vandija saturu; noteiktu elektrovadmbu > 9 Smmm-2; traudi ar nocietinmu virsmu un nelielu ogleka saturu (0,25 %); iepriek slogoti traudi.

Neletie kvalittes traudi ir traudi ar specilm prasbm attiecb uz pabm, piemram, stiprbu, graudu lielumu, un tiem pieskaitmi visi prjie neletie traudi, kuri nav piedergi speciliem. Nersoos traudus pc niea satura iedala traudos ar niea saturu, mazku par 2,5 % un traudos ar niea saturu 2,5 % un vairk. Vl nersoos traudus iedala korozijizturgos, karstumizturgos un izturgos pret di. Prjos letos traudus iedala kvalittes letos traudos un specilos letos traudos. Kvalittes letie traudi ir traudi ar specilm prasbm attiecb uz pabm, piemram, stiprbu, graudu lielumu vai formjambu. Tie visum nav piemroti rdanai un atlaidinanai vai virsmas nostiprinanai. Pie kvalittes letiem traudiem pieskaitmi smalkgraudaini metinmi traudi, tai skait traudi cauruu un spiediena trauku izgatavoanai, traudi ar noteiktu minimlo tecanas spriegumu, traudi ar noteiktu lejoo elementu daudzumu un triecienizturbu zems temperatrs. Tiem pieskaitmi letie traudi slieu, loku velmanas rmju izgatavoanai, traudi aukst stvokl deformjamu loku izgatavoanai ar noteiktu lejoo elementu saturu, traudi, kuros var ir viengais lejoais elements, letie elektrotraudi ar specilm pabm. Specilie letie traudi, kuros neietilpst nersoie traudi, raksturojas ar preczu misko sastvu un pau raoanas uzraudzbu, lai nodrointu paaugstintas pabas. Tiem pieskaitmi visi prjie letie traudi, kuri nav piedergi kvalittes letiem traudiem. Pie specilajiem letajiem traudiem pieskaitmi letie konstrukciju traudi, traudi zem spiediena strdjoiem traukiem, gultu traudi, instrumentu

84

traudi, trgriezjtraudi, traudi ar specilm fiziklm pabm, piemram, ar noteiktu termisks izpleans koeficientu vai traudi ar augstu elektrisko pretestbu. Atkarb no pielietojuma traudus iedala konstrukciju, instrumentu un specilos traudos. Atkarb no ogleka satura traudus iedala mazogleka (C < 0,25 %), ar vidju ogleka saturu (C = 0,3...0,5 %), ar augstu ogleka saturu (C > 0,50 %). Atkarb no mikrostruktras traudus iedala pirmseitektodos (C < 0,80 %), eitektodos (C = 0,80 %) un aizeitekodos (C > 0,80 %). Traudu apzmjumu sistma, traudu nosaukumi un galvenie simboli doti standart LVS EN 10027-1 Traudu apzmjumu sistma. 1.daa: Traudu nosaukumi, galvenie simboli. aj standart ieteikts visus traudus iedalt divs grups: pc traudu pielietoanas un mehniskajm vai fiziklajm pabm; pc misk sastva. Apzmjot traudus pc to pielietoanas un mehniskajm vai fiziklajm pabm, uzdod sekojous simbolus: S visprjas nozmes konstrukciju trauds; P trauds zem spiediena strdjoiem traukiem; L cauruu trauds; E manbves trauds; B dzelzsbetona stiegru trauds; H auksti velmtu loku trauds aukstai vilkanai. Visiem augstk mintajiem simboliem apzmjum seko skaitlis, kas uzrda augstko (ReH) vai zemko (ReL) tecanas spriegumu, vai nosacto tecanas spriegumu Rp, vai tecanas spriegumu pie maksiml pagarinjuma (Rt), Nmm-2. Tas dots materilam ar minimlo standartos uzdoto biezumu vai diametru. Ar simbolu Y apzm traudus iepriek spriegotiem izstrdjumiem, ar simbolu R slieu traudus. Aiz mintajiem simboliem apzmjum seko skaitlis, kas uzrda minimlo stiprbu stiep Rm, Nmm-2. Ar simbolu D apzm traudus, kas domti plakanu izstrdjumu aukstai tancanai. Aiz t seko viens no sekojoiem burtiem: C auksti velmtiem izstrdjumiem; D karsti velmtiem izstrdjumiem; X izstrdjumiem, kuru velmanas veids nav noteikts. Aiz t seko divi simboli, kas raksturo traudu un kurus nosaka atbildg institcija. Ar simbolu T apzm traudus, kas domti plakaniem ar alvu prkltiem izstrdjumiem. Aiz t vienreiz atjaunotiem izstrdjumiem seko burts H ar sekojou

85

skaitli, kas norda vidjo cietbu pc Rokvela HR 30Tm. Divreiz atjaunotiem izstrdjumiem apzmjum aiz simbola T seko skaitlis, kas atbilst nominlai tecanas robeai, Nmm-2. Ar simbolu M apzm elektrotehniskos traudus. Apzmjot traudus pc to misk sastva, izir 4 grupas:

neletie traudi ar vidjo mangna saturu, mazku par 1 %; neletie traudi ar vidjo mangna saturu, viendu/lielku par 1 %, neletie traudi (freecutting) un letie traudi (izemot trgriezjtraudus), kuru sastv neviens no lejoiem elementiem nesasniedz 5 %;

letie traudi (izemot trgriezjtraudus), kuru sastv kaut viens no lejoiem elementiem sasniedz 5 %;

trgriezjtraudi.

Pie pirms grupas piedergo traudu apzmjum vispirms rakstms simbols C un aiz via seko skaitlis, kas uzrda vidjo ogleka saturu procentos, pareizintu ar skaitli 100. Pie otrs grupas piedergo traudu kodanas (maranas) sistm jbt iekautiem diem simboliem:

skaitlim, kas norda vidjo ogleka saturu procentos, pareizintu ar skaitli 100;

lejoo elementu miskajiem simboliem alfabtisk krtb; skaitiem, kas norda lejoo elementu vidjo saturu procentos, reizintu ar faktora koeficientu.

Faktora koeficienti:

Cr, Co, Mn, Ni, Si, W Al, Be, Cu, Mo, Nb, Pb, Ta, Ti, V, Zr C, Ce, N, P, S B

4; 10; 100; 1000.

Piemrs: 13 CrMo 4-5: C = 0,13 %, Cr = 4/4 = 1 %, Mo = 5/10 = 0,5 %. Pie tres grupas piedergo traudu kodanas (maranas) sistm iekaujami di simboli:

burts X; skaitlis, kas norda vidjo ogleka saturu procentos, pareizintu ar skaitli 100; 86

lejoo elementu miskie simboli; skaiti, kas atbilsto secb norda lejoo elementu vidjo saturu %.

Piemrs: X 4CrNi 18-10: C = 0,04 %; Cr = 18 %; Ni = 10 %. Ceturts grupas traudu (trgriezjtraudu) maranas sistm iekaujami di simboli:

burti HS; skaiti, kas norda lejoo elementu vidjo saturu procentos d secb: volframs W, molibdns Mo, vandijs V, kobalts Co.

Jatzm, ka visos trgriezjtraudos ir aptuveni 0,8...2 % ogleka un aptuveni 4 % hroma un os elementus apzmjum neiekauj. Piemrs: HS 6-5-2-5: W = 6 %; Mo = 5 %; V = 2 %; Co = 5 %; bez tam C = 0,8 %, Cr = 4 %, Fe prjais.

6.2. Neletie konstrukciju traudi

Neletiem konstrukciju traudiem, kas iegti karsts velmanas rezultt, tehniskie piegdes nosacjumi, markas, dezoksidcijas metode, miskais sastvs, mehnisks pabas un loku materiliem ieteicamie minimlie liekuma rdiusi doti standartos LVS EN 10025-1 un LVS EN 10025-2. Ogleka ekvivalenta CEV noteikanai piedvta da izteiksme:
CEV = C + Mn Cr + Mo + V Ni + Cu . + + 6 5 15

Neleto traudu ogleka, fosfora un sra sastvs atkarb no prasbm dots trs veidos: minimls vrtbas, ja traudus izmanto specilm vajadzbm; nominls vrtbas; maksimls ogleka ekvivalenta vrtbas. Specilm vajadzbm izmantojamo neleto konstrukciju traudu markas, miskais sastvs, mehnisks pabas apkopotas 2. tabul. Neleto kvalittes un specilo traudu tehniskie piegdes nosacjumi, markas, miskais sastvs, mehnisks pabas un ieteicamie termisks apstrdes remi doti standartos LVS EN 10250-2 un LVS EN 10277-2. Neleto kvalittes un specilo traudu markas, miskais sastvs, mehnisks pabas normalizt stvokl apkopotas 3. tabul.

87

2. tabula Neleto konstrukciju traudu markas Trauda marka S235JR S235J0 S235J2 S275JR S275J0 S275J2 S355JR S355J0 S355J2 S355K2 S450J0 S185 E295 E335 E360 miskais sastvs, % C 0,17 0,17 0,17 0,21 0,18 0,18 0,24 0,20 0,20 0,20 0,20 P S Minimlais Stiprba tecanas stiep Rm, spriegums ReH, MPa MPa 360...510 360...510 360...510 430...580 430...580 430...580 510...680 510...680 510...680 510...680 550...720 310...540 490...660 590...770 690...900 235 235 235 275 275 275 355 355 355 355 450 185 295 335 360 Relatvais pagarinjums A velmanas virzien, % 26 26 26 23 23 23 22 22 22 22 17 18 20 16 11

0,035 0,035 0,030 0,030 0,025 0,025 0,035 0,035 0,030 0,030 0,025 0,025 0,035 0,035 0,030 0,030 0,025 0,025 0,025 0,025 0,030 0,030 0,045 0,045 0,045 0,045 0,045 0,045

Mazogleka traudos ogleka saturs neprsniedz 0,22 % un tajos ir relatvi mazs nedeficto lejoo elementu saturs. Traudus ar mazu ogleka saturu C10, C15, C16, S185 izgatavo plnu loku vai stiepu veid, kuras pakauj aukstai tancanai ar dzio izvilkanu vai izvilkanai. Mazogleka mazletie traudi labi apstrdjas ar spiedienu (tancjas), labi metins, neveidojot pie tam rdanas struktras termisks ietekmes zon. Loku traudus plai pielieto tanctu detau izgatavoan. Profiltus trauda velmjumus izmanto manbv un celtniecb metintu konstrukciju izgatavoan. Svargi, lai silcija saturs ajos traudos btu minimls. Mazogleka traudus izmanto tanctu un metintu izstrdjumu, mkslas kalumu un metinanas stiepu izgatavoanai.

88

3. tabula Neleto kvalittes un specilo traudu markas, miskais sastvs, mehnisks pabas normalizt stvokl miskais sastvs, %, Trauda marka S235JR S235J2 S355J2 C10 C15 C16 C22 C25 C25E C30 C35 C35E C40 C45 C45E C50 C55 C55E C60 C60E 28Mn6 20Mn5 C 0,20 max 0,17 max 0,22 max P max S max Relatvais Minimlais Stiprba pagarinjums Triecientecanas izturba stiep Amin spriegums Rm, MPa velmanas KVmin, J ReH, MPa virzien, % 340 340 490 280 340 350 410 440 440 480 520 520 550 580 580 610 640 640 670 670 600 530 215 215 315 160 180 190 210 230 230 250 270 270 290 305 305 320 330 330 340 340 310 300 24 24 20 40 35 33 25 23 23 21 19 19 17 16 16 14 12 12 11 11 18 22 35 35 35 35 35 30 30 35 50

0,045 0,045 0,035 0,035 0,035 0,035

0,08...0,12 0,045 0,045 0,12...0,17 0,045 0,045 0,13...0,18 0,045 0,045 0,17...0,24 0,045 0,045 0,22...0,29 0,045 0,045 0,22...0,29 0,035 0,035 0,27...0,34 0,045 0,045 0,32...0,39 0,045 0,045 0,32...0,39 0,035 0,035 0,37...0,44 0,045 0,045 0,42...0,50 0,045 0,045 0,42...0,50 0,035 0,035 0,47...0,55 0,045 0,045 0,52...0,60 0,045 0,045 0,52...0,60 0,035 0,035 0,57...0,65 0,045 0,045 0,57...0,65 0,035 0,035 0,25...0,32 0,035 0,035 0,17...0,23 0,035 0,035

Traudus C22, C25, C30, S235, S275 normalizt stvokl izmanto nelielas stiprbas detau izgatavoanai, metintu konstrukciju veidoanai. Plai os traudus izmanto tdu neliela izmra cementjamu un cianjamu detau izgatavoanai, kurm

89

jnodroina nodilumizturga virskrta un stigra serdes daa, piemram, zobratiem, virzuu pirkstiem. Traudiem ar vidju ogleka saturu C35, C40, C45, S295, S335 pc normalizcijas ir liela stiprba, bet pazeminta stigrba un plastiskums. Tos lieto gan normalizt stvokl, gan ar pc uzlaboanas (norda un pc tam veic augsto atlaidinanu). Uzlabot stvokl iem traudiem ir liela stigrba, liela ilgizturba un tos izmanto cikliski slogotu detau (nelielu vrpstu, klou, klau, asu, zobratu ) izgatavoanai. Traudiem ar ogleka saturu 0,50...0,60 % C50, C55, C60 pc normalizcijas ir liela stiprba, zema stigrba un plastiskums. Tos lieto gan normalizt stvokl, gan ar pc termisks apstrdes (norda un pc tam veic vidjo atlaidinanu), lai iegtu izstrdjumus ar maksimlu elastbu, piemram, spirlveida un sloku atsperes, vrpes stieus, atsperu ecanas u.c.

6.3. Neletie instrumentu traudi

Neleto instrumentu traudu tehniskie piegdes nosacjumi, markas, miskais sastvs, cietba atkvlint stvokl un termisks apstrdes remi doti standart LVS EN ISO 4957 un apkopoti 4. tabul. 4. tabula Neleto instrumentu traudu tehniskie piegdes nosacjumi, markas, miskais sastvs, cietba atkvlint stvokl un termisks apstrdes remi
Cietba atkvlint stvokl HBmax miskais sastvs, % Trauda marka Termisks apstrdes remi, ja rda den Atlaidinanas temperatra, o C
180 180 180 180 180 180

Karsanas temperatra rdot, oC

C
vid

Si
max

Mn
max

P
max

S
max

C45U C70U C80U C90U C105U C120U

0,45 0,70 0,80 0,90 0,105 0,120

0,4 0,3 0,3 0,3 0,3 0,3

0,8 0,4 0,4 0,4 0,4 0,4

0,03 0,03 0,03 0,03 0,03 0,03

0,03 0,03 0,03 0,03 0,03 0,03

207 183 192 207 212 217

810 800 790 780 780 770

90

Cietba HRCmin
54 57 58 60 61 62

Par neletiem instrumentu traudiem sauc traudus ar ogleka saturu 0,7 % un vairk (izmums ir trauds C45U). Tiem pc rdanas un zems atlaidinanas ir atlaidinanas martensta mikrostruktra un piemt liela cietba (HRC ldz 65), stiprba un nodilumizturba. Neletiem instrumentu traudiem (skat. 4. tabulu) apzmjum ir burts C, kam seko skaitlis, kas norda ogleka saturu procenta simtdas, un burts U. Neleto instrumentu traudu C70U izmanto triecienizturgu, stgru instrumentu (muru, cirtu, plakanknaibu, kokapstrdes instrumentu u.c.) izgatavoanai. Instrumentu traudu C80U izmanto krustcirtu, tanu puansonu un matricu, skrvgrieu, galdnieku instrumentu izgatavoanai. No materila C90U izgatavo punktsius, skulptoru instrumentus, asknaibles, kalibrus u.c. rokas instrumentus. Instrumentu traudu C105U izmanto vturbju, rvurbju, velanas grieu, vtu ripiu, beru, irurisko instrumentu, spirlurbju un citu cietu instrumentu izgatavoanai. Sevii cietu statiski slogotu instrumentu (vles, iletes, beri) izgatavoanai izmanto traudu C120U. Neleto traudu maksiml cietba atkarb no ogleka satura un termisks apstrdes veida pc rdanas den, vai pc normalizcijas, vai pc pilns atkvlinanas pardta 6.1. attl.
70 60 Cietba, HRC 50 40 30 20 10 0 0 0,2 0,4 0,6 0,8 1 1,2 1,4 Ogleka saturs, %

6.1. att. Neleto traudu maksiml cietba atkarb no ogleka satura un termisks apstrdes veida: augj lkne pc rdanas den, vidj pc normalizcijas, apakj pc pilns atkvlinanas

6.4. ugunu klasifikcija, marana, pabas

Par uguniem sauc dzelzs ogleka sakausjumus ar ogleka saturu no 2,14 ldz 6,67 %. Visus ugunus iedala baltajos jeb prstrdjamos ugunos un grafitiztajos. 91

Baltos ugunus iedala pirmseitektiskos (C = 2,14...4,3 %), eitektiskaj (C = 4,3 %) un aizeitektiskos (C = 4,3...6,67 %). Baltie uguni veidojas pie liela dzesanas truma un sastv no ledeburta, cementta un perlta (tikai pirmseitektiskiem uguniem). Grafitiztie uguni atkarb no grafta formas iedals pelkajos, kaamajos, sferoidlos jeb augstas stiprbas un specilajos. Pc metlisks pamatnes mikrostruktras grafitiztos ugunus iedala fertiskos, perltiskos un fertiski perltiskos. ugunus mar pc standarta LVS EN 1560: 2002. Ogleklis ugunos var atrasties miski saistt (Fe3C) vai brv veid k dadas formas grafta ieslgumi. Cementts (Fe3C) pieir materila lzumam gaiu toni, td cementtu saturous ugunus sauc par baltajiem uguniem. Grafitiztiem uguniem raksturga daudz mazka cietba, jo tajos nav cementta un ledeburta, no kuriem termisks apstrdes rezultt veidojas grafts. Grafts lzumam piedod pelcgu toni. Grafitiztiem uguniem piemt spja slpt maingu slodu un vibrciju radts svrstbas. o pabu d uguni ir labs konstrukciju materils. Tie daudzos gadjumos aizstj relatvi drgko traudu. No uguna izgatavo pat klovrpstas. Grafta ieslgumi palielina uguna nodilumizturbu (grafts darbojas k zieviela) un atvieglo apstrdi grieot. uguna stiprba ir atkarga no grafta ieslgumu daudzuma, lieluma un formas. Grafta ieslgumus smalcina, idram ugunam pievienojot modifikatorus: ferosilciju vai silikokalciju. ugun bez dzelzs un ogleka ietilpst ar silcijs, mangns, fosfors un srs, bet letajos ugunos ar nielis, hroms, molibdens, titns, var u.c. Katram elementam ir sava atirga ietekme uz uguna kristalizcijas procesu, mikrostruktru un pabm. Ogleka saturs uguna ljumos var bt 3,5...4,0 %. Palielinot t saturu, pastiprins grafta izdalans, palielins ar grafta ieslgumu lielums. Mazko ogleka daudzumu pieauj biezsienu ljumiem, bet lielko plnsienu ljumiem. Silcijs veicina grafitizcijas procesu. Ar dzelzi tas veido aizvietoanas tipa cieto dumu. Silcija daudzums ugunos var bt 0,5... 4,5 %. Ogleka un silcija kopj ietekme uz uguna struktru dota diagramm (skat. 6.2. att.). Pc ts var noteikt ogleka un silcija daudzumu, kds nepiecieams noteiktas struktras ljumu ieguvei ar sieniu biezumu 50 mm.

92

6.2. att. Ogleka un silcija ietekme uz uguna struktru Mangns st fert un cementt, k ar veido karbdu Mn3O. Mangns nedaudz kav uguna grafitizciju, bet neitraliz sra kaitgo ietekmi. Fosfora ietekme uz uguna pabm btiski atiras no t ietekmes uz traudu. Nelielos daudzumos tas ir vlams piemaisjums, jo palielina idrplstambu, kam svarga nozme, raojot plnsienu ljumus. Fosfors palielina uguna nodilumizturbu, bet pasliktina apstrdjambu ar griezjinstrumentiem. Ldz 0,3 % fosfora izst uguna metla mas, bet, prsniedzot dbas robeu, veidojas fosfdu eitektika ar kuanas temperatru 950...980 C. Ja fosfora saturs ir lielks par 0,7 %, tad fosfdu eitektika izdals tkla veid pa graudu robem un uguns kst trausls. Atbildgiem uguna ljumiem fosfora daudzumu pieauj 0,2...0,3 %, bet ljumiem, kas strd intensvas dilanas apstkos, 0,7...0,8 %. Plnsienu mkslas ljumos fosfora daudzumu palielina ldz 1 %, lai uzlabotu uguna idrplstambu. Srs ir nevlams piemaisjums. ugun tas nokst no kurinma un rdm. Srs veicina uguna balinanos, samazina idrplstambu un rada gzu pslus. T balino ietekme ir 5...6 reizes lielka nek mangnam. Srs ar dzelzi veido savienojumu FeS, kura ietekme uz ugunu ir analoga ietekmei uz traudu. deradis ir nevlams piemaisjums. Tas paaugstina cementta stabilitti un veicina uguna balinanos. deraa daudzumu ugun samazina, padodot vagrank sausku gaisu. 93

Nielis veicina grafitizciju, smalcina graudus, palielina nodilumizturbu. Ja niea daudzums sasniedz 13 %, hroma un vara kltbtn veidojas uguns ar sevii augstu nodilumizturbu un korozijizturbu. Hroms veicina karbdu veidoanos, paaugstina karstumizturbu, korozijizturbu un nodilumizturbu. Molibdns un titns kav grafitizciju, smalcina uguna struktru, btiski palielina nodilumizturbu. Alumnijs veicina grafitizciju, palielina stiprbu. Var veicina grafitizciju, palielina stiprbu un nodilumizturbu. Fosfors btiski uzlabo ugunu lejambu. Magnijs veicina grafta sfroidizciju, palielina uguna stiprbu un stigrbu. Graftizcijas procesu veicina ljumu lna atdzesana. Atdzesanas trums ir atkargs no ljumu sieniu biezuma. Biezsienu ljumi dziest relatvi lnk, un to grafitizcija noris pilngk. Lai nodrointu grafitizciju, raojot plnsienu ljumus, ugun palielina ogleka un silcija saturu. Baltajos ugunos viss ogleklis miski saistts cementta veid. Tas materilam pieir lielu cietbu (HB 700) un trauslumu. Praks rao pelko ugunu ljumus ar balintu virskrtu (10...30 mm dzium). To iegst, ljumus raojot metla veidns (kokils), kurs tie strauji atdziest. Td veid rao detaas, kas pakautas berzei (velmji, vagonu ritei, dzirnavu lodes u.c.). ugunu mehnisks pabas ir atkargas no pamatstruktras pabm un no grafta ieslgumu formas, izmriem un daudzuma. Graftam ir maza stiprba, td to var uzskatt par plaism ugun. Atkarb no grafta formas un veidoans apstkiem izir pelkos, kaamos un sfriskos grafitiztos ugunus. Pelkajos ugunos grafts ir plksnu veid (skat. 6.3. att.) un tas visnelabvlgk sadala uguna metlisko pamatni. Td pelkajam ugunam ir zema robestiprba stiep un plastiskums tuvs nullei. Kaamajos ugunos grafts ir prslu veid (skat. 6.4. att.), un tas mazk nek plksntes sadala metlisko pamatni, td mehnisks, pabas ir labkas. Augstas stiprbas ugunos graftam ir lodu forma (skat. 6.5. att.), un tas vismazk vjina uguna stiprbu.

94

6.3. att. Pelko ugunu mikrostruktras (200): a ferts un grafts (GJL 100); b ferts, perlts un grafts (GJL 250); c perlts un grafts (GJL 350).

6.4. att. Sfrisko grafitizto (augstas stiprbas) ugunu mikrostruktras (200): a ferts un grafts (GJS 350-22); b ferts, perlts un grafts (GJS 500-7); c perlts un grafts (GJS 900-2).

6.5. att. Kaamo ugunu mikrostruktras (200): a ferts un grafts (GJMB 300-6); b ferts, perlts un grafts (GJMB 550-4); c perlts un grafts (GJMB 800-1) 95

Pelko ugunu mikrostruktra atiras no trauda mikrostruktras tikai ar grafta kltbtni. Pelkos ugunus mar (LVS EN 1561) ar burtiem GJL un skaitli, kas norda stiprbu stiep, MPa (skat. 5. tabulu). Kaamo ugunu iegst, atkvlinot augsts temperatrs balt uguna ljumus. Atkvlinanas process noris ilgstoi vairks stadijs. Lai iegtu ferta un prslveida grafta struktru, jsadala ledeburts, sekundrais cementts un perlts. Ledeburta un sekundr cementta sadalans noris jau pirmaj grafitizcijas stadij, izturot 10... 15 stundas 950...1000 C temperatr. Perlta sastv eso cementta sadalans noris grafitizcijas otraj stadij 760...720 C temperatr un ilgst 25... 30 stundas. 5. tabula Pelko ugunu markas, pabas un pielietojuma piemri uguna marka GJL 100 GJL 150 Rm stiep, MPa (kgf/mitf) 100 150 200 250 Rm liec, MPa 274 314 392 451 HB Pielietojums

Lieto maz un vidji slogotm 143...229 darbmanu statnm, spararatiem, 163...229 radiatoru, reduktoru un gultu korpusiem

GJL 200 GJL 250

170...229 Lieto atbildgm detam, motoru blokiem, aulm, karteriem, 180...250

hidrocilindriem, darbmanu statnm, detam darbam paaugstints temperatrs

GJL 300 GJL 350

300 350

490 539

Lieto oti atbildgm detam, 181...255 spiedu statnm, hidrocilindriem, 197...270 gultiem u.c.

Lai iegtu kaamo ugunu ar perlta un prslu veida grafta struktru, nepiecieama tikai grafitizcijas pirm stadija, bet, lai iegtu ferta, perlta un prslu veida grafta struktru, otrajai grafitizcijas stadijai jnoris daji. Kaamos ugunus mar (LVS EN 1562) ar burtiem GJM, burtu B (melnserdes uguniem) vai burtu W (baltserdes uguniem) un diviem skait|iem, no kuriem pirmais skaitlis norda uguna stiprbu stiep, MPa, bet otrais relatvo pagarinjumu A, %. Kaam uguna miskais sastvs: 2,4...3,0 % C, 0,8...1,5 % Si, 0,3...1,0 % Mn, ldz 1 % S un ldz 0,2 % P. Melnserdes kaamo ugunu markas, mehnisks pabas un pielietojums doti 6. tabul. 96

6. tabula Melnserdes kaamo ugunu markas, mehnisks pabas un pielietojums uguna marka GJMB 300-6 GJMB 350-10 GJMB 450-6 GJMB 500-5 GJMB 550-4 GJMB 600-3 GJMB 650-2 GJMB 700-2 GJMB 800-1 Rm stiep, A, % MPa (kgf/mitf) 300 350 450 500 550 600 650 700 800 6 10 6 5 4 3 2 2 1 HB 100...163 120...180 160...200 190...210 210...250 230...280 260...300 285...325 310...350 Pielietojums
Lieto mazatbildgm detam: u posmiem, sprdiem, sajgiem u.c. Lieto automobiu tiltu un reduktoru korpusiem, riteu rumbm, svirm, ieliktiem u.c. Lieto kardnprvada dakm, bremu lokiem, balstiem, skavm, aulm, sajgiem, ventiiem, pneimatisko darbarku korpusiem u.c.

Baltserdes kaamo ugunu markas, mehnisks pabas un pielietojums doti 7. tabul. 7. tabula Baltserdes kaamo ugunu markas, mehnisks pabas un pielietojums uguna marka GJMW 350-4 GJMW 360-12 GJMW 400-5 GJMW 450-7 GJMW 550-4 Rm stiep, A, % MPa (kgf/mitf) 350 360 400 450 550 4 12 5 7 4 HB 140...180 160...200 180...220 260...300 300...340 Pielietojums
Lieto mazatbildgm detam: u posmiem, sprdiem, sajgiem u.c. Lieto automobiu tiltu un reduktoru korpusiem, riteu rumbm, svirm, ieliktiem u.c.

Sfriskos grafitiztos vai augstas stiprbas ugunus iegst, modificjot izkaustu pelko ugunu ar magniju vai cziju (0,03...0,07 % no uguna masas), ar nolku prvrst plkveida grafta ieslgumus lodu form. Citu misko elementu saturs atbilst to daudzumam pelkaj ugun. Augstas stiprbas uguniem ir labas mehnisks un lieanas pabas, liela nodilumizturba un laba apstrdjamba. Parasti taj ir 3,2...3,6 % ogleka, 1,6...2,9 % silcija, 0,3...0,7 % mangna, ne vairk par 0,2 % sra un ne vairk k 0,1 % fosfora. Tos lieto atbildgu detau raoanai (klovrpstas, 97

sadales vrpstas, cilindru galvas, metlapstrdes manu korpusi u.c.). Lai uzlabotu uguna plastiskumu, stigrbu un samazintu iekjos spriegumus, sfrisko grafitizto ugunu ljumus termiski apstrd (atkvlina, normaliz, rda un atlaidina). Sfriskos grafitiztos (augstas stiprbas) ugunus mar atbilstoi LVS EN 1563 ar burtiem GJS un diviem skaitiem, no kuriem pirmais skaitlis norda stiprbu stiep, MPa, bet otrais relatvo pagarinjumu, %. Rpnieciski raoto sfrisko grafitizto (augstas stiprbas) ugunu mehnisks pabas un pielietojuma piemri doti 8. tabul. 8. tabula Sfrisko grafitizto ugunu markas, cietba un miskais sastvs uguna marka GJS 350-22 GJS 400-18 GJS 400-15 GJS 450-10 GJS 500-7 GJS 600-3 GJS 700-2 GJS 800-2 GJS 900-2 Rm stiep, MPa 350 400 400 450 500 600 700 800 900 A, % 22 18 15 10 7 3 2 2 2 HB vidji 130 155 180 205 230 255 280 305 330 Pielietojums Sku korpusi, ventii, preu traversas, velmanas velmji

Klovrpstas, sadales vrpstas, darbmanu slogotas detaas, cilindru galvas

Pie specilajiem pieskaitmi nodilumizturgie, plvas izturgie, karstumizturgie, korozijizturgie uguni. Nodilumizturgo ugunu (LVS EN 12513) markas, cietba un miskais sastvs doti 9. tabul. 9. tabula Nodilumizturgo ugunu miskais sastvs un cietba pc termisks apstrdes Marka GJN XCr11 GJN XCr14 GJN XCr18 GJN XCr23 Cietba HV 600 600 600 600 miskais sastvs, % C 1,8...2,2 1,8...2,4 2,4...3,2 3,2...3,6 Si 1 1 1 1 Mn 0,5 0,5 0,5 0,5 P S Cr Ni Mo Cu 2 2 2 2 3 3 3 3 1,2 0,08 0,08 11...14 0,08 0,08 14...18 0,08 0,08 18...23 0,08 0,08 23...28

98

Tos izmanto detam, kurm jnodroina liela nodilumizturba, piemram, darbmanu vadotnm, bremu detam. Nodilumizturgiem uguniem ar paaugstintu hroma saturu ir augsta korozijizturba pret srskbes, slpekskbes un vairku organisko skbju iedarbbu. uguniem ar augstu hroma saturu (28...32 %) ir augsta karstumizturba, plvas izturba gan gais, gan kurtuvju un eneratoru gzs. Plvas izturbu paaugstina ugunu papildus leana ar nieli un silciju. Karstumizturbas paaugstinanai pelkos un sfriskos grafitiztos ugunus termiski apstrd atkvlina 1020...1050 C temperatr un pc tam atlaidina 550...600 C. Korozijizturbas paaugstinanai ugunus le ar nieli, molibdnu, silciju vai hromu.

6.5. Letie traudi

6.5.1. Leto traudu iedaljums
Letos traudus atpazst pc vairkm pazmm:

pc lejoo elementu daudzuma (mazletie un augsti letie); pc traud ietilpstoiem lejoiem elementiem (hroma, hroma-mangna, hroma-molibdna-alumnija u.c.);

pc leto traudu mikrostruktras (fertiskie, austentiskie, ledeburtiskie, martenstiskie);

pc nozmes.

Marjot pc nozmes, visus letos traudus iedala trs liels grups konstrukciju, instrumentu, specilie.

6.5.2. Letie konstrukciju traudi

Letie konstrukciju traudi atkarb no ogleka satura un pielietoanas iedals celtniecbas, cementjamos, uzlabojamos, atsperu un ritgultu traudos. Tajos parasti neviens no lejoiem elementiem neprsniedz 5 %, tpc tos mar, ievrtjot faktora koeficientus. Turpmk os traudus dvsim par mazletiem. Vara, niea vai vienlaicgi vara un fosfora piedevas palielina traudu korozijas izturbu atmosfras apstkos un samazina aukstlstambu. Celtniecbas traudi tiek izmantoti stiegru un ne sevii atbildgu detau raoanai.

99

Cementjamie traudi. Cementanu pielieto, lai palielintu virskrtas cietbu zobratiem, vrpstm, virzuu pirkstiem, metlapstrdes darbmanu darba vrpstm u.c. Cementjamo traudu ogleka saturs ir robes no 0,15...0,25 %. Pc cementanas, rdanas un zems atlaidinanas cementt sla cietba ir HRC 58...62, bet detaas vidusdaas cietba ir HRC 30...42. Graudu smalcinanai cementjamos traudus le ar nelielu V, Ti, Nb, Zr, Al, N daudzumu, kas veido dispersus nitrdus (VN, TiN, AlN) vai karbdus (TiC, VC), kas kav graudu auganu. Hroma traudi (15Cr4, 20Cr4) pielietojami nelielu vienkras formas detau (asis, pirksti) izgatavoanai. Cement 1...1,5 mm dzium un pc rdanas e detaas vidusda ir beinta struktra. Katr grup ietilpstoos traudus dala apakgrups. Daas leto traudu markas no katras grupas dotas 10. tabul. Hromniea traudus (12CrNi 4-12, 12CrNi 8-16) izmanto dinamiski slogotu liela izmra detau izgatavoanai. Vienlaicga leana ar hromu un nieli paaugstina detaas stiprbu, plastiskumu un stigrbu. Ievrojami palielins ar traudu dzirdmba, iespjama rdana el un dareiz pat gais. Vidji slogotu detau izgatavoanai plai lieto hrommangntitna traudus 18CrMnTi 4-4, 25CrMnTi 4-4, u.c. Ievrojami slogotas liela izmra detaas gatavo no hromniemolibdna (hromnievolframa) traudiem 18CrNiMo 8-16-3, 18CrNiW 8-8-4 u.c. Tiem austents ir oti stabils, un tie rds gais. Ja detaas ekspluatcij nav pakautas berzei, tad cementjamos traudus 18CrMnTi 4-4, 25CrMnTi 4-4, 20CrNi 4-12 un 20CrNi 8-16 var lietot ar bez cementanas. Uzlabojamie traudi. Uzlabojamiem letiem konstrukciju traudiem ogleka saturs ir 0,3...0,55 %, bet lejoo elementu saturs ldz 5 %. Tos pakauj uzlaboanai: rdanai un augstajai atlaidinanai. Uzlabojamos traudus lieto atbildgu detau izgatavoanai, kuras ekspluat maingas slodzes un triecienslodzes apstkos. Tos rda e, un pc augsts atlaidinanas tie iegst atlaidinanas sorbta struktru. Vidji slogotas detaas izgatavo no hromtraudiem 40Cr4, 45Cr4 un 50Cr4. Pieaugot ogleka saturam, to stiprba palielins, bet plastiskums un stigrba pazemins. Aukstlstambas slieksnis tiem ir augstks nek ogleka traudiem. Lai izvairtos no atlaidinanas trausluma, detaas pc augsts atlaidinanas strauji atdzes. Atbildgm

100

detam, kuras ekspluat maingas slodzes apstkos, lieto hromniea traudus 40CrNi 4-4, 45CrNi 4-4, 50CrNi 4-4 un citus ar labu mehnisko pabu kompleksu. 10. tabula Leto traudu iedaljums un markas (iekavs traudu markas pc Krievijas standartiem) Konstrukciju Celtniecbas 09MnSi 4-8 Instrumentu Letie 100Cr4 (X); 105CrWMn 4-4-4 (XB); 90CrSi 4-4 (9XC); 95MnWCr5 X100CrMoV5 X38CrMoV 5-3 50CrMoV 13-15 trgriezjtraudi (HS W-Mo-V-Co) HS 18-0,5-1,2 (P18); HS 6-5-2 (P6M5); HS 10-4-0-10 (P10M4K10) tanu 90CrSi 4-4(9XC); X150CrMo12 (X12M); 50CrWSi 4-8-4 (5XB2C); 50CrNiMo12 (5XHM3); X30CrWMo 2-8 (X2B8M) Specilie Korozijizturgie X20Cr13 (20X13); X6CrNi 13-3 (06X13H3); X4CrNi 18-9 (04X18H9); X6CrNiTi 18-10-4 (12X18H10T) Karstumizturgie X6Cr5(X5); X4CrSi 9-2(4X9C2); X3CrNiSi 13-7-2 (3X13H7C2) Magntiskie Ni79MoFe20 (79HM) Ni50Fe48 (50HXC); NiAlCu19-9-8 (H8); NiAlCuCo 18-9-14-3 (HK15); Fe-Ni(12-35)-Al(7-16) (MMK7) Temperatrizturgie X2CrAl1 3-4 (134); X2CrAlTi 23-5 (0235); CrNi 20-60 (2060)

Uzlabojamie 40Cr4 (40X); 20CrNi 8-16 (20X2H4A)

Atsperu 55Si8 (55C2); 60SiNi 8-8 (60C2H2A) 70SiCr 8-4 (70C2XA)

Ritgultu 100Cr6 (15); 100CrMo 7-4 20Cr3 18NiCrMo 7-6 X47Cr14 X108CrMo17 X82WMoCrV 6-5-4 X75WCrV 18-4-1 Cementjamie 15NiMo 8-4; 20Cr4

Mrinstrumentu 105CrWMn 4-4-4 (); 90CrSi 4-4 (9); 120Cr4 (121)

Kriognie XNi6 (0H6A); X3CrMnNiMoTi9-14-63 (0391463); X12CrNiTi 18-10 (121810)

101

Labkie uzlabojamie letie konstrukciju traudi ir hromniemolibdna (hromnievolframa) traudi 40CrNiMo 4-4-5, 38CrNiMo 4-12-5, 38CrNiMoV 4-12-5 u.c. Nielis pazemina aukstlstambas slieksni un ievrojami palielina dzirdmbu. Molibdna vai titna piedeva novr atlaidinanas trauslumu. ie traudi pieder pie martensta klases un rds gais. Sevii nodilumizturgu detau izgatavoanai lieto traudu 38CrMoAl 4-5-5, kuru pc uzlaboanas nitrid. Atbildgu detau izgatavoanai plai izmanto traudus, kas nesatur deficto nieli (30CrMnSi 4-4-4 un 35CrMnSi 4-4-4). Tie ir ievrojami ltki un ar labm mehniskajm un tehnoloiskajm pabm. Tos var lietot gan metintm konstrukcijm, gan apstrdt ar spiedienu. o traudu dzirdmba ir 30...40 mm. Atsperu traudi. iem traudiem jbt ar lielu elastbu, ilgizturbu un pietiekamu stigrbu, bet slodzes apstkos tiem nedrkst rasties palieko deformcija. Atsperu traudus le ar silciju, mangnu, hromu, vandiju un volframu. Ogleka saturs tajos vlams 0,5...0,7 %. Tos pakauj rdanai un vidjai atlaidinanai (400...500 C), kas nodroina atlaidinanas trostta struktru. Atsperu traudi 50Si8, 55Si8, 60Si8, 70Si12 un citi ir oti elastgi. Tajos esoais silcijs kav martensta prvrtbas atlaidinot un nocietina fertu. os traudus lieto automobiu, traktoru un vagonu atsperu izgatavoanai. Liela izmra atsperes gatavo no silcija-hroma trauda 60SiCr8, silcija-mangna trauda 60SiMn 4-4 un citiem letajiem traudiem. To dzirdmba sasniedz 50...80 mm. Vislabks mehnisks pabas un elastba ir atsperu traudiem 70Si12, 60SiCr 8-4 un 60SiNi 8-8. Atsperveida izstrdjumu ilgizturbu palielina, apstrdjot to iekjs virsmas ar skrou strklu, kas rada paliekoos spiedes spriegumus. Ritgultu traudi. Ritgultu detam vajadzga liela cietba, nodilumizturba un ilgizturba ciklisku un dinamisku slodu iedarbb. Bez tam tiem labi japstrdjas ar griezjinstrumentiem un jslpjas. Ogleka saturs ritgultu traudos ir aptuveni 1 %, un tos le ar hromu un mangnu. Gultu kvalitti un kalpoanas ilgumu nevlami ietekm karbdu likvcija, rindainba un nemetliskie piemaisjumi traud, kas, atrodoties gultu detau virskrt, kst par spriegumu koncentratoriem un izraisa prieklaicgu nogurumu (sagranu).

102

Atkarb no termisks apstrdes veida, misk sastva un ekspluatcijas apstkiem ritgultu traudus iedala:

caurrdmie, pie kuriem pieder letie ar hromu, vai hromu un molibdnu: 100Cr6 un 100CrMo 7-4;

cementjamie, kas satur nelielu ogleka daudzumu, leti ar hromu vai nieli, hromu un molibdnu: 20Cr3 un 18NiCrMo 7-6;

rdti ar augstfrekvences strvu: C56E2, 70Mn4 un 43CrMo4; korozijizturgie: X47Cr14, X108CrMo17; karstumizturgie: 80MoCrV 42-16, X82WMoCrV 6-5-4, X75WCrV 18-4-1.

Atirb no prjiem letajiem traudiem, ritgultu traudos hroma saturs nav liels. Ritgultu traudu mikrostruktra atkvlint stvokl ir smalkgraudains perlts, bet pc rdanas 830...860 C temperatr e un zems atlaidinanas 150...200 C temperatr smalku plksnu martensts un karbdi. Nepiecieam ritgultu darba virsmu cietba HRC 62...65. Gultu detaas, kas lielkas par 400 mm, gatavo no trauda 18NiCrMo 7-6, kuru cement 5...10 mm dzium; cementanas process ilgst 50...60 h.

6.5.3. Letie instrumentu traudi

Instrumentu traudus (LVS EN ISO 4957) iedala mazletos, griezjinstrumentu, tanu un mrinstrumentu traudos. Tajos ogleka saturs ir atkargs no pielietojuma. Griezjinstrumentiem izmanto traudus ar ogleka saturu vismaz 0,7 %, nodroinot cietbu pc rdanas HRC 60...65, augstu stiprbu un nodilumizturbu. Mazletiem instrumentu traudiem nozmgkie lejoie elementi ir hroms, volframs un vandijs. To kopjais daudzums neprsniedz 4 %. Hroms uzlabo trauda dzirdmbu, volframs siltumnoturbu, bet vandijs veicina dabiski smalkgraudainas struktras veidoanos. Mazletos instrumentu traudus rda e, td samazins instrumentu deformcijas. Traudus 90CrV 4-3, 100Cr4, 90CrSi 4-4 un 90CrWSi 4-4-4 lieto neliela un vidja diametra instrumentiem: vtu ripm, urbjiem, rvurbjiem u.c. Traudus 100CrWTi 4-4-2 un 90CrWVSi 4-4-3-5 izmanto relatvi gariem instrumentiem. To dzirdmba ir 45 mm (100CrWTi 4-4-2) un 80 mm (90CrWVSi 4-4-3-5).

103

trgriezjtraudi. Tie ir augsti letie traudi ar sarkankvles izturbu ldz 600...650 C temperatrai. Sarkankvles izturba ir spja saglabt cietbu un nodilumizturbu augst temperatr. Augstu sarkankvles izturbu nodroina volframa un citu karbdus veidojou elementu (hroma, vandija, molibdna) piedeva. trgriezjtraudus apzm ar burtiem HS. Skaiti aiz burtiem norda attiecgi volframa, molibdna, vandija un kobalta saturu procentos. trgriezjtraudi pieder pie ledeburta klases traudiem. Lai likvidtu lieto trgriezjtraudu nevlamos karbdus (ledeburta eitektiku) un novrstu trauslumu, tos pakauj karstajai spiedienapstrdei (velmanai, kalanai), bet pc tam atkvlina 830...850 C temperatr. Pc atkvlinanas mikrostruktra sastv no sorbtveida perlta ar karbdu piejaukumu ldz 25 %. Labas mehnisks pabas ir instrumentiem, kas izgatavoti ar pulvermetalurijas tehnoloiju. Sarkankvles izturbu atrgriezjtraudi iegst pc rdanas un vairkkrtjas atlaidinanas. To rdanas temperatras ir augstas (HS18 1270...1290 C, HS9 1220...1240 C). Rdmos traudus kars su vanns. Zems siltumvadtspjas d ldz 850 C temperatrai tos kars lni elektrokrsns, bet pc tam prnes uz su vannm. Augst rdanas temperatra ir nepiecieama, lai izdintu karbdus un iegtu augsti letu austentu.

6.6. att. trgriezjtrauda HS18-0-1 mikrostruktras (200): a pc rdanas; b pc rdanas un vienas atlaidinanas; c pc rdanas un trsreizjas atlaidinanas trgriezjtraudu marku miskais sastvs un sarkankvles izturba dota 11. tabul. 104

11. tabula Atrgriezjtraudu miskais sastvs un cietba atkvlint stvokl

Trauda marka
HS0-4-1 HS1-4-2 HS18-0-1 HS2-9-2 HS1-8-1 HS3-3-2 HS6-5-2 HS6-5-2C HS6-5-3 HS6-5-3C HS6-6-2 HS6-5-4 HS6-5-2-5 HS6-5-3-8 HS2-9-1-8

miskais sastvs, % C
0,77...0,85 0,85...0,95 0,73...0,83 0,95...1,05 0,77...0,87 0,95...1,03 0,80...0,88 0,86...0,94 1,15...1,25 1,25...1,32 1,00...1,10 1,25...1,40 0,87...0,95 1,23...1,33

Co
4,5...5 8...8,8

Cr
3,9...4,4

Mo
4...4,5

V
0,9...1 1,7...2,2 1...1,2 1,7...2,2 1...1,4 2,2...2,5 1,7...2,1 1,7...2,1 2,7...3,2 2,7...3,2 2,3...2,6 3,7...4,2 1,7...2,1 2,7...3,2 3...3,5 0,9...1,3

W
0,8...1,4

Si
0,65 0,65

Cietba HB max.
262 262 269 269 262 255 262 269 269 269 262 269 269 302 302 277

3,6...4,3 4,1...4,8 3,8...4,5

17,2...18,7 0,45 1,5...2,1 1,4...2 2,7...3 5,9...6,7 5,9...6,7 5,9...6,7 5,9...6,7 5,9...6,7 5,2...6 5,9...6,7 5,9...6,7 9...10 1,2...1,9 0,70 0,70 0,45 0,45 0,45 0,45 0,70 0,45 0,45 0,45 0,70 0,45 0,70

3,5...4,5 8,2...9,2 3,5...4,5 8...9

3,8...4,5 2,5...2,9 3,8...4,5 4,7...5,2 3,8...4,5 4,7...5,2 3,8...4,5 4,7...5,2 3,8...4,5 4,7...5,2 3,8...4,5 5,5...6,5 3,8...4,5 4,2...5

3,8...4,5 4,7...5,2 3,8...4,5 4,7...5,3

HS10-4-3-10 1,20...1,35 9,5...10,5 3,8...4,5 3,2...3,9

1,05...1,15 7,5...8,5 3,5...4,5 9...10

Pc rdanas e trgriezjtrauda struktra sastv no leta martensta, neizduiem karbdiem un palieko austenta (25...30 %). Cietba pc rdanas nav maksiml HRC 62, jo struktr ir liels palieko austenta saturs. Atlaidinot 560 C temperatr, no martensta un palieko austenta izdals dispersi karbdi. Paliekoais austents ar mazku ogleka un lejoo elementu saturu kst nestabilks un, atdzesjot zem temperatras Ms, prvras martensta. Atlaidinanu atkrto trs reizes. Pc atlaidinanas sastv no atlaidinanas martensta un karbdiem un cietba palielins ldz HRC 62...65. Dakrt vienkrus atrgriezjtraudu instrumentus pc rdanas atdzes ldz 80 C temperatrai. Apstrd ar aukstumu liela daa palieko austenta prvras sekundraj martenst un trauda cietba palielins.

105

tanu un citu spiedienapstrdes instrumentu traudiem jbt ar augstu cietbu, nodilumizturbu, triecienstigrbu, siltumizturbu un minimlm tilpuma izmaim termiskaj apstrd. Vienkras izvilkanas un sdinanas tances gatavo no auksts deformanas tanu traudiem neletiem instrumentu traudiem C90U, C105U, C120U, mazletajiem instrumentu traudiem 102Cr6, 70MnMoCr8, 95MnCrW5 u.c. Lielu un saretu tanu gatavoanai lieto traudus X210Cr12, X153CrMoV12, X100CrMoV5 un citus, kuriem ir liela dzirdmba un nodilumizturba. Pc rdanas 970...1020 C temperatr un zems atlaidinanas 180 C temperatr tie iegst augstu cietbu (HRC 60...62) un stiprbu. tancm un cita veida spiedienapstrdes instrumentiem, kas darbojas triecienveida slodzes apstkos, lieto letos instrumentu traudus ar ogleka saturu 0,4...0,6 % (35CrMo7, 50WCrV8, 45NiCrMo16, 60WCrV8 u.c.). Karsts deformanas tanu traudi izstrdti tancm, kas darbojas augsts temperatrs, td ts pakautas ne tikai triecieniem, bet ar biem temperatras svrstbm. tanu traudiem jbt ar pietiekamu stiprbu, stigrbu, nodilumizturbu, dzirdmbu, siltumnoturbu un plvas izturbu. Karsts spiedienapstrdes tanu traudiem ogleka saturs ir 0,3...0,5 %, tos rda un pakauj augstai atlaidinanai. Vidja lieluma veseru tances izgatavo no traudiem 35CrMo7, 45NiCrMo16 u.c. Stipri slogotas tances, kas strd uz spiednm un horizontlm kalanas manm temperatr ldz 700 C, izgatavo no traudiem 40CrNiMnMo 8-6-4, 50WCrV8, 60WCrV8 u.c. No tiem gatavo ar presformas spiedlieanai. o traudu termisk apstrde ir tuva trgriezjtraudu termiskajai apstrdei. Rdanas temperatra ir augsta, lai austent maksimli izdintu karbdus un iegtu augsti letu smalku plksnu martenstu. Triecienstigrbas paaugstinanas nolk pc rdanas veic augsto atlaidinanu, kur veidojas beinta struktra ar cietbu HRC 45...50. Mrinstrumentu materiliem jbt nodilumizturgiem, ar minimlm izmru un formas izmaim ilg laika period, ar mazu termisks izpleans koeficientu. Vlams, lai tie labi apstrdtos ar griezjinstrumentiem un maz deformtos termisks apstrdes laik. m prasbm atbilst aizeitektodie mazletie instrumentu traudi 105V, 102Cr6, 90MnCrV8, 95MnCrW5. Pc rdanas un zems atlaidinanas to miniml cietba ir HRC 60. Termisko apstrdi veic td veid, lai aizkavtu martensta

106

sadalanos un palieko austenta prvrtbas, k ar iekjo spriegumu relaksciju. Augstas precizittes instrumentus papildus apstrd ar aukstumu 50...80 C temperatr. Liela izmra instrumentu sagataves pirms galgs mehnisks apstrdes pakauj vecinanai. Plakanas formas instrumentus (skavas, linelus, ablonus u.c.) izgatavo no traudiem C15, C20, 15Cr4, 20Cr4, kurus cement, vai traudiem C50 un C55, kuru virskrtu pakauj augstfrekvences rdanai. Pie specilajiem traudiem pieder nersoie, karstumizturgie, kriognie, temperatrizturgie, elektrotehniskie, traudi ar specifiskm pabm un citi traudi.

6.5.4. Letie specilie traudi

Korozijizturgie traudi labi pretojas korozijai. Izir misko un elektromisko koroziju. misk korozija noris gzu un neelektroltu dumu (benzna, naftas u.c.) vid. Elektromisk korozija noris elektroltos, un to veicina elektriskas strvas raans. Par elektroltu var bt mitrs gaiss, augsne, jras dens, su dumi, srmi, skbes u.c. Traudu lejot ar hromu (12...14 %), t elektromiskais potencils kst pozitvs un trauds iegst korozijizturbu. Hroma nersoiem traudiem, tpat k karstumizturgiem traudiem, uz virsmas veidojas plna hroma oksda aizsargkrtia. Plak lieto hroma nersoos traudus X20Cr13, X30Cr13 un X40Cr13, kas satur 0,12...0,40 % ogleka un 13 % hroma. No trauda X12Cr13 gatavo galda piederumus un hidraulisko spiedu vrstus. is trauds pieder pie martensta-ferta klases un ir izturgs vji agresvs vids (gais, den, tvaikos). iruriskos instrumentus, atsperes un ldzgas detaas gatavo no trauda X40Cr13 (martensta klase). oti liela korozijizturba ir ferta klases nersoiem traudiem ar nelielu ogleka saturu X2Cr17, X2CrTi25 u.c. Tie noder ekspluatcijai augst temperatr. Traudu X2Cr17 lieto prtikas rpniecbas un slpekskbes raoanas iekrtu izgatavoanai, bet tas nav piemrots metintm konstrukcijm, jo metintajs uvs var rasties starpkristlisk korozija. To novr, traudu papildus lejot ar titnu, kas saista oglekli. Nersoie hromniea teraudi pieder pie austenta klases. To ogleka saturs ir neliels. Tipiski austenta klases nersoie traudi ir X12CrNi 18-9 un X17CrNi 18-9. Lai iegtu augstu korozijizturbu, tos rda 1100...1150 C temperatr den. 107

Austenta klases traudu mehnisks pabas uzlabo ar auksto spiedienapstrdi, td tos piegd k loku un lenu velmjumus. Lai novrstu starpkristlisko koroziju, ar austenta klases nersoos traudus papildus le ar titnu. Traudi X08CrNiTi 18-10 un X17CrNiTi 18-9 labi metins, un tos var lietot agresvs vids ldz 600 C temperatrai. Hromniea traudi ir drgi, td nieli cenas aizvietot ar mangnu. Trauda XI2CrNiTi 18-9 viet lieto traudu X10CrMnNi 14-4-3. Par karstumizturgiem (EN 10095) (plaisu izturgiem) sauc traudus, kas dergi ekspluatcijai miski aktvas vids temperatr virs 500 C. Augsts temperatrs gais vai degvielu deganas produktos noris traudu oksidans (gzu korozija). Uz detaas virsmas veidojas oksdu plvte, kas ar laiku kst biezka. Karstumizturbu raksturo temperatra, kur uz materila virsmas intensvi sk veidoties oksdu krtia. Oksidans procesu ietekm oksdu krtias sastvs un struktra. Poraina oksdu krtia oksidans norisi patrina, bet blva palnina vai pat prtrauc. Uz ogleka trauda virsmas veidojas poraina, skbekli saturoa krtia (FeO), kas to no oksidans nepasarg. Lai uz materila virsmas izveidotos blva oksdu krtia, traudu le ar hromu, silciju un alumniju. Hroms veido uz trauda virsmas izturgu oksda (FeCr)2O3 krtiu, kas labi to pasarg no oksidans. Jo augstka ir darba temperatra, jo lielkam jbt hroma saturam. Trauds X15Cr5 (hroma saturs 5 %) ir karstumizturgs ldz 700 C, fertiskais trauds X3CrAlTi 18-2 un fertiski-austentiskie traudi X8CrNiTi 18-10, X12NiCrSi 35-16 ldz 950 C, trauds X15Cr28 ldz 1100 C, bet sakausjums X3Cr27Ni70Al3 (27 % Cr, 70 % Ni un 3 % Al) ldz 1200 oC temperatrai. Trauda struktra t karstumizturbu neietekm. Automobiu un traktoru motoru vrstus izgatavo (LVS EN 10090) no martenastiskiem hroma-silcija traudiem X45CrSi 9-3, X40CrSiMo 10-2, austentiskiem hroma-mangna traudiem X55CrMnNiN 20-8, X50CrMnNiNbN 21-9 un niea sakausjumiem NiFe25Cr20NbTi vai NiCr20TiAl. Temperatrizturgiem materiliem ir raksturga noturba pret plvas veidoanos augsts temperatrs un liela elektrisk pretestba. os materilus galvenokrt izmanto elektrosildieru sildelementu izgatavoanai. Plai pielieto ferta klases materilus

108

XCrAl 13-4 (fehrals), X0CrAl 23-5 (hromels), X0CrAl 27-5. Maksiml darba temperatra fehralam ir 900 oC, hromelam 1100 oC, bet sakausjumam X0CrAl 27-5 1200 oC. os materilus izgatavo stiepu un lentu veid. Tie nav plastiski un tpc tos deform paaugstint temperatr. Temperatrizturgi ir ar sakausjumi uz niea bzes. Pazstamkie no tiem ir feronihroms X0CrNi 15-60, kura darba temperatra ir 1000 oC un nihroms NiCr 8020. No iem materiliem izgatavo sildelementus, pretestbas, tenzodevjus. Kriognos traudus izmanto iekrts, kas strd temperatrs zem 183 oC. iem traudiem ir jbt pietiekami izturgiem normls temperatrs un vienlaicgi labi jiztur slodzes zems temperatrs. Metintm konstrukcijm, kas ekspluatjas ldz 196 oC izmanto traudus, kas leti ar nieli, piemram, X0Ni6, X0Ni9. Pirms pielietoanas os traudus divas reizes normaliz 900 un 790 oC, un atlaidina 560 oC. No iem traudiem izgatavo cilindriskus vai sfriskus rezervurus idro gzu glabanai un transportanai. Jaudgu gzes sadales iekrtu izgatavoanai izmanto austenta traudus X12CrNiTi 18-10 un X08CrNiTi 18-10. Tie labi metins, elastbas robea pie 253 oC ir 600 MPa un stigrba KCU = 100 J. Liela izmra biezsienu tvertnes izgatavo no traudiem X07CrMnAlNi 21-7-5 un X03CrNiAlMn 20-16-6, kuriem elastbas robea pie 253 oC ir 1150...1350 MPa un stigrba KCU = 100...130 J. Metintm konstrukcijm, kas ekspluatjas ldz 253 oC, izmanto traudu X10CrMnNiTi 14-14-4. o traudu izmanto pc rdanas den, sakarsjot pirms tam ldz 1000 oC. Magntiskos traudus iedala cietos, mkstos un paramagntiskos traudos. Cietie magntiskie materili kalpo pastvgo magntu izgatavoanai. Tos raksturo palieko magntisk indukcija un koercitvais spks. Magntisk enerija ir izteikta ar abu o parametru reizinjumu. Pastvgos magntus izgatavo no letiem ar hromu vai hromu un kobaltu aizeitektodiem traudiem, piemram, 100Cr12 vai X100CrCo 5-5. Vl labkas magntisks pabas ir alniko sakausjumiem. ie sakausjumi ir cieti, trausli un apstrdjami tikai slpjot. To sastv ir var, alumnijs, nielis, kobalts. Traudiem X0AlNiCuCo 9-18-4-15 magntisk enerija ir 6 kJm-3.

109

Daudz labks magntisks pabas ir sakausjumiem, kurus papildus le ar titnu, criju, niobiju, silciju. Sakausjumam X0AlNiCuCoTiSi 7-14-3-35-5 magntisk enerija ir 40 kJm-3. das magntisks pabas materili iegst pc specilas termisks apstrdes un izturanas spcg orientt magntisk lauk. Magntiski mkstos metlus izmanto magntiskaj lauk izmantojamu detau rotoru, statoru, transformatoru, elektromagntu, apartu u.c. izgatavoanai. Magntiski mkstiem materiliem jbt ar mazu koercitvo spku un lielu magntisko caurlaidbu. Zemm frekvencm ar augstu magntisko indukciju s prasbas apmierina tra dzelzs un mazogleka sakausjumi ar silcija piedevu. Silcija daudzums mains robes no 0,4 ldz 4,8 %. Pieaugot silcija daudzumam, samazins relatvie zudumi. Lai iegtu lielu magntisko indukciju vjos magntiskos laukos, izmanto dzelzsniea sakausjumus permalojus, piemram, NiFe17Mo4 un dzelzs-alumnija-silcija sakausjumus alsiferus, piemram, FeSi10Al5. Paramagntiskie traudi magntisk lauk nemagnetizjas. Tiem raksturgs augsts lejoo elementu saturs, zema elastbas robea un nodilumizturba. Biek pielietotie sakausjumi satur hromu, nieli, mangnu, vandiju X17CrNi 18-9, X12CrNiTi 18-10, X40MnNiV 14-9-2. Lai paaugstintu nodilumizturbu, os materilus nitrid. Materili ar specifiskm pabm Materili ar uzdotu termisks izpleans koeficientu nepiecieami mretalonu, kalibru, spuldu, kineskopu un citu izstrdjumu izgatavoanai. Sakausjumam uz dzelzs bzes, kas satur 36 % niea invaram (FeNi36), ir minimls termisks izpleans koeficients = 1,510-6/oC. Superinvaram (FeNi32Co3Cu) is koeficients ir vl mazks = 110-6/oC. Atsevia sakausjumu grupa ir paredzta lodtu un metintu savienojumu veidoanai ar stikliem. o materilu liners izpleans koeficientam jbt tiei tdam paam k attiecg stikla liners izpleans koeficientam. Viens no dots grupas prstvjiem ir kovars (FeNi29Co17), kura termisks izpleans koeficients ir tds pat k temperatrizturgam stiklam, volframam un molibdnam. Elektrovakuumrpniecb izmanto platintu FeNi47Cu5, kura termisks izpleans koeficients ir tds pat k

110

platnam un mkstiem temperatru neizturgiem stikliem. Kineskopu izgatavoan izmanto dzelzs-hroma sakausjumus X18CrMoTiV18 vai X18CrTiV18. Sakausjumi ar formas atmiu pc plastiskas deformcijas atjauno savu iepriekjo eometrisko formu vai nu pc uzkarsanas vai pc slodzes noemanas. Piemram, ja uzkarstu ldz augstai temperatrai stiepli savij spirl un pie zemas temperatras spirli iztaisno, tad pc atkrtotas uzkarsanas stieple bez iedarbbas no malas atkal savsies spirl. is mehnisms balsts uz kristalogrfiski apvramas termoelastgas martenstiskas prvrtbas Kurdjumova efekts. Termoelastgas martenstiskas prvrtbas izpauas k tilpuma izmaias, kas ir apvramas. Zinmi daudzi materili, kuriem is efekts izpauas lielk vai mazk mr. Tie ir Ni-Al, Ni-Co, Ni-Ti, Fe-Ni, Cu-Al, Cu-Al-Ni u.c. Visplak pielieto niea un titna sakausjumu NiTi nitinolu. im materilam formas atmiu var atkrtoti novrot vairkus tkstous reiu. Nitinolam ir augsta stiprba stiep Rm = 770...1100 MPa, plastiskums A = 10...15 %, laba korozijizturba un labas vibrcijas slpanas pabas. Formas atmias efektu plai izmanto automtiskos sldos, atmias iekrts, temperatru jtgos devjos.

111

7. TERMISKS APSTRDES TEORIJA

Metlu termisko apstrdi lietoja jau tl senatn. Tikai 19. gadsimta vid, kad ldz ar citu zintnes nozaru strauju attstbu kuva iespjams veikt dzikus materilu struktras un fiziklo pabu ptjumus, ska veidoties msdienu termisks apstrdes teorija. Ar termisks apstrdes teoriju saprot dadu materilu struktru formans procesa analzi prvrtbu laik un sakausjumu strukturl sastva patnbu aprakstu. Termisk apstrde balsts uz metlu fizikas, dislokciju teorijas un metlu struktras izmaiu likumsakarbm. Vienlaikus ar materilu zintnes attstbu attsts ar termisks apstrdes teorija, tiek pilnveidoti vecie un radti jauni termisks apstrdes veidi. Termisk apstrde ir tehnoloiskie procesi, kurus realiz ar metliem, kas atrodas ciet stvokl, iedarbojoties ar temperatru, miski-termiski vai termomehniski, lai izstrdjumiem uzlabotu vai pieirtu noteiktas ekspluatcijas vai tehnoloisks pabas, mainot materila struktru un pabas. Visi ie procesi sastv no izstrdjuma karsanas, izturanas noteikt temperatr un dzesanas. Termiskai apstrdei pakauj ljumus, kalumus, velmjumus, tanctas detaas, metintus savienojumus, instrumentus, manu un mehnismu atbildgks detaas. T, oC

II

III

Laiks, lg t 7.1. att. Termisks apstrdes procesa shematisks attls Ikvienam termisks apstrdes procesam ir trs galvenie etapi. Shematiski attlojot du procesu, pirmaj posm detau uzkars ldz uzdotai temperatrai, otraj da

112

detau iztur pie uzdots temperatras, pc izturanas detau dzes ar noteiktu trumu (skat. 7.1. att.). Aprakstot termisks apstrdes procesus, ir pieemti sekojoi nosactie apzmjumi un to skaidrojumi:

A ldzsvara temperatra; A1 austenta ldzsvara temperatra ar fertu un cementtu (PSK lnija diagramm Fe-Fe3C); A3 augjs robeas ldzsvara temperatra starp fertu un austentu (GS lnija diagramm Fe-Fe3C); Acm augjs robeas ldzsvara temperatra starp sekundro cementtu un austentu (SE lnija diagramm Fe-Fe3C); karsana temperatras paaugstinana; dzesana temperatras pazeminana; izturana materila izturana noteikt temperatr ar nolku realizt strukturls prvrtbas;

austenizcija karsana un izturana temperatr, pie kuras Fe-Fe3C sakausjums iegst austenta struktru.

7.1. Termisks apstrdes veidi

Termiskai apstrdei pieskaitmi di veidi: atkvlinana, rdana, vecinana un atlaidinana. Katram no iem veidiem ir vairki paveidi. Atkvlinana termisks apstrdes veids, kura rezultt metls vai sakausjums iegst gandrz ldzsvarotu struktru bez paliekoiem spriegumiem, k ar augstu plastiskumu, bet samr zemu stiprbu. Atkvlinanas temperatra atkarga no sakausjuma sastva un konkrt uzdevuma. Atdzesanas trums atkvlinan parasti ir neliels (30...200 Ch-1). Atkarb no izstrdjuma pabu izmaiu rakstura izir vairkus atkvlinanas veidus. Atkvlinana paliekoo spriegumu noemanai. Izgatavoanas tehnoloisko procesu rezultt materil rodas paliekoie spriegumi. Ievrojami paliekoie spriegumi rodas ljumos, kalumos un velmjumos, auksti deformtos izstrdjumos, metintajos savienojumos u.c. Parasti paliekoie iekjie spriegumi nav vlami, jo tie

113

var izraist izstrdjumu deformanos tlkaj apstrd vai ekspluatcij un, summjoties ar rjo slodu radtajiem spriegumiem, prieklaikus izraist materila sagranu vai ar detaas vai konstrukcijas nepieaujamu deformciju, k ar paaugstint materila trausla lzuma iespjas. Ekspluatjot izstrdjumu agresv vid, var veidoties mikroplaisas. Paliekoo spriegumu ietekm iespjama pat materilu tecana. Lai iekjos spriegumus likvidtu, izstrdjumu kars. Paaugstinot temperatru, materila tecanas robespriegums samazins, paliekoie spriegumi izraisa detaas plastisku deformciju un samazins. Jo augstka karsanas temperatra, jo zemks tecanas robespriegums un atbilstoi mazki ir paliekoie spriegumi. Trauda un uguna izstrdjumos ievrojama paliekoo spriegumu

samazinans notiek, izturot tos 450 C temperatr. Izturot 600 C temperatr, spriegumi samazins btiski. Atkarba no detau izmriem un saretbas, izturanas laiku izvlas no dam stundm ldz desmitiem stundu. Vara un alumnija sakausjumos paliekoo spriegumu samazinans notiek pie zemkm temperatrm, piemram, auksti deformta misia izstrdjumos iekjos spriegumus pilngi likvid, atkvlinot 250...300 C temperatr. Pc izturanas atkvlinanas temperatr izstrdjumus lni atdzes, lai nerastos jauni iekjie termiskie spriegumi. Pieaujamais atdzesanas trums ir atkargs no izstrdjuma masas, formas un materila siltuma vadtspjas. Parasti atdzesanas trums svrsts robes 20...200 Ch-1. Rekristalizcijas atkvlinana ir process, kad auksti plastiski deformtu materilu sakars virs rekristalizcijas temperatras Trekr un iztur aj temperatr. ai laik notiek rekristalizcijas process. Sekojos atdzesanas trumam nav lielas nozmes, un to parasti izdara norml temperatr gais. Rekristalizcijas atkvlinanas mris ir pazemint cietbu un atjaunot deformt materila plastiskumu, iegt nedeformta materila struktru un noteiktu graudu lielumu. Rekristalizcijas atkvlinanu biei lieto k starpoperciju apstrdi, lai atjaunotu materila plastiskumu pc velmanas, vilkanas un tancanas aukst stvokl. Lai rekristalizcijas process notiktu pietiekami tri, atkvlinanas temperatru izvlas 100...200 C virs rekristalizcijas nominls temperatras.

114

Rekristalizcijas atkvlinana var bt ar izstrdjumu termisks apstrdes beigu opercija. Daos metlos un sakausjumos rekristalizcijas proces veidojas tekstra, kas rada pabu anizotropiju un auj noteiktos virzienos uzlabot, piemram, magntisks pabas un elastbas moduli. Metliem un sakausjumiem, kuriem nenoris fzu prvrtbas ciet stvokl, plastisk deformcija kop ar sekojou rekristalizcijas atkvlinanu ir viengais pamiens graudu lieluma regulanai. Difzijas atkvlinana jeb homogenizcija. Sakausjumu kristalizcijas process noris neldzsvaroti. Difzija cietajos dumos, kas izldzina augoo kristlu misko sastvu vis tilpum, noris lnk nek kristalizcijas process. Rezultt kristlu miskais sastvs ir neviendabgs to iekiene ir bagtka ar grtk kstoiem elementiem nek rjs virsmas. du pardbu sauc par likvciju. Par difzijas atkvlinanu sauc sakausjumu ilgstou izturanu augsts temperatras, lai mazintu cieto dumu likvciju vai struktras neviendabbu. Augsts temperatrs noris tas difzijas process, kas nenotika ldz galam primrs kristalizcijas laik. Difzijas atkvlinanai pakauj letos traudus, dadu alumnija sakausjumu lietus, dareiz ar trauda ljumus. Difzijas atkvlinanas rezultt trauda lietu struktr cietajos dumos izveidojas daudz vienmrgks lejoo elementu, ogleka, fosfora un ar sulfdu izvietojums. Trauda lietiem difzijas atkvlinanu veic 1100...1300 C temperatr, izturot 20...50 stundas. da termisk apstrde izraisa graudu auganu un intensvu metla oksidanos. Nepiecieambas gadjum pc difzijas atkvlinanas graudu samazinanai veic normalizciju. Plvas veidoanos novr, veicot procesu aizsargatmosfr. Atkvlinana perlta mikrostruktras ieganai pirmseitektodiem traudiem notiek temperatr virs A3 (GS lnija Fe-Fe3C diagramm), aizeitektodiem temperatr virs A1 (PSK lnija) vai Acm (SE lnija). Pc izturanas izstrdjumu atdzes ldz perltisko prvrtbu temperatrai, kam seko izotermiska izturana ldz pilngai austenta sairanai un perlta struktras izveidei. Atkvlinana graudain perlta mikrostruktras ieganai notiek karsjot izstrdjumu A1 (PSK lnija) temperatras apvid. Galvenais uzdevums ir izjaukt

115

cementta tkliu. Karsanai seko lna atdzesana, lai iegtu perltu, kur cementts ir graudu veid. Normalizcija pirmseitektodiem traudiem notiek, sakarsjot tos temperatr virs A3 (GS lnija), bet aizeitektodiem temperatr virs A1 (PSK lnija). Pc izturanas izstrdjumu atdzes gais ar nolku izveidot viendabgu, smalkgraudainu struktru. Atkvlinana austenta mikrostruktras ieganai notiek ar nolku izdint viendabg austent prpalikum esos fzes. Atkvlinanu ferta mikrostruktras ieganai veic lietiem fertiskiem metlu sakausjumiem, lai atdaltu prpalikum esoos karbdus. Pc tam seko lna detaas atdzesana ar nolku nodroint labu apstrdjambu grieot. Rdana termisks apstrdes veids, kura rezultt metls vai sakausjums iegst metastabilu trauslu struktru. Termiskaj apstrd neldzsvarotu struktru iegst, ja struktras prvrtbas notiek, sakausjumiem esot ciet stvokl, piemram, sakarsjot sakausjumu virs struktru prvrtbu temperatras ciet stvokl un atdzesjot tik strauji, lai izslgtu ldzsvarotu struktru veidoans iespju. Konstrukciju un instrumentu materilus rda, lai palielintu stiprbu un cietbu. Cietba sevii palielins tiem sakausjumiem, kuriem atdzesjot noris eitektods prvrtbas un veidojas martensta struktra. Stiprbas palielinanai pc rdanas jveic papildus termisk apstrde, piemram, atlaidinana augst temperatr. Izir vairkus rdanas veidus. Neprtraukt rdana vien dzesjo vid sastv no traudu sakarsanas ldz austenizcijas temperatrai, izturana ldz pilngai austenizcijas norisei un neprtraukta atdzesana ar tik lielu trumu, lai nepieautu ogleka izdalanos un nodrointu martensta izveidoanos. Rdana divs vai vairks dzesjos vids notiek materiliem, kuriem ir pietiekami ilgs inkubcijas periods. Dzesanas intensitti maina, mainot dzesanas idrumus. Galvenais uzdevums ir nodroint iekjo spriegumu izldzinanos detas. Pakpenisk rdan detau atdzes ldz temperatrai, kas ir nedaudz augstka par martenstisko prvrtbu skuma temperatru, iztur pie s temperatras ldz temperatras izldzins vis detaas tilpum, un tad atdzes gais.

116

Virsmas rdanu pielieto detam, kurm vajadzga cieta virskrta un sksts vidus. Virsmas rdanai izmanto dadas metodes: rdana iegremdjot, rdana gzes liesm, rdana augstfrekvences lauk. Procesa pamat ir strauja detaas virskrtas uzkarsana ldz rdanas temperatrai un rdana, negaidot temperatras izldzinanos deta. Rdana nemaing temperatr realizjas, iegremdjot sakarsto detau izkaustu su vann. Temperatra ir par ~ 75 20 oC augstka par martenstisko prvrtbu skuma temperatru. aj temperatr detau iztur ldz beinta struktras izveidei. Rdana zems temperatrs tiek veikta traudiem, kuriem, rdot den, martensta veidoans process nenorit ldz galam un izveidojas paliekoais austents. Lai martenstisks prvrtbas realiztos pilngi, dzesjos vides temperatrai daiem metliem un sakausjumiem jbt ar oti zemai (ldz 190 oC). Atlaidinana ir termisks apstrdes veids, kur seko rdanai un kura uzdevums ir novrst rdanas trauslumu, un pieirt detaai vlams mehnisks pabas. Izejot no karsanas temperatras, iespjama atlaidinana ar uzdevumu saglabt pc rdanas iegto cietbu, atlaidinana ar nolku nodroint izstrdjumam maksimlu elastbu un atlaidinana ar uzdevumu iegt materilu ar maksimlo stiprbu stiep. Vecinana ir termisks apstrdes opercija, kas notiek laik un nodroina iekjo spriegumu izldzinanos liets, kalts, velmts, metints un citdi plastiski deformts detas. Dabg vecinana ir ilgstos process, kura realizanai nav vajadzgi papildus izdevumi izstrdjumu karsanai. Mkslg vecinana notiek paaugstints temperatrs un realizjas ievrojami sk laik nek dabg vecinana. Vecinanu izmanto sakausjumiem, kuriem rdana nav saistta ar polimorfm prvrtbm. Rdana ar sekojou atlaidinanu vai vecinanu dod iespju palielint gan stiprbu, gan cietbu. Daudzi sakausjumi pc rdanas iegst prstintu cieto dumu struktru, td, atlaidinot vai vecinot, galvenokrt notiek ciet duma sairana. Temperatru un izturanas ilgumu izvlas tdus, lai sakausjuma struktr nenotiktu polimorfas izmaias. trums atdzesanai pc atlaidinanas ar retiem izmumiem, neietekm sakausjumu struktru un pabas. Atlaidinanu lieto traudiem un cietajiem sakausjumiem, kuriem rdanas proces noris fzu

117

prvrtbas. Atsevia termisks apstrdes veida pielietoanu sakausjumiem nosaka pc to stvoka diagrammm. Visus sakausjumus iedala 3 pamatgrups:

sakausjumi, kuriem ciet stvokl prvrtbas nenoris; sakausjumi ar maingu dbu ciet stvokl; sakausjumi ar eitektodam prvrtbm.

Termisko apstrdi dakrt var veikt bez fzu prvrtbm ciet stvokl. dos gadjumos termisks apstrdes mris var bt:

samazint detas paliekoos spriegumus; pankt plastiski deformtu sagatavju rekristalizciju; samazint starpkristlu likvciju ljumos un kalumos.

Pie dm termisks apstrdes opercijm pieder atkvlinana paliekoo spriegumu noemanai, rekristalizcijas atkvlinana, difzijas atkvlinana (homogenizcija). Termisks apstrdes rezultt sakausjumu iekj uzbve kst ievrojami ldzsvarotka. Sakausjumiem, kuriem fzu prvrtbas ciet stvokl nenoris, mintie atkvlinanas paveidi ir viengie iespjamie termisks apstrdes veidi.

7.2. Neletu traudu termisk apstrde

7.2.1. Traudu prvrtbas karsjot
Karsanas proces notiekos prmaias ar neletiem traudiem atspoguo Fe-Fe3C stvoka diagramma. Ja traud ogleka saturs ir 0,80 % (eitektods trauds), tas sastv tikai no perlta. Karsjot ldz pat temperatrai 727 oC perlts saglab plkveida uzbvi. Sasniedzot temperatru 727 oC, skas perlta prvrans austent. Austenta kristli veidojas galvenokrt uz ferta un cementta robevirsmm (skat. 7.2. att.), jo eit ir lielka iespja izmainties ogleka koncentrcijai.

7.2. att. Austenta graudu veidoans shma 727 oC temperatr 118

Prvrtba sastv no vairkiem paralliem procesiem:

dzelzs polimorf prvrtba, kad dzelzs, kuras atomi veido tilpum centrta kuba struktru, liel trum prvras par dzelzi ar skaldns centrta kuba struktru;

cementta sairana; ogleka ana dzelzs kristlos.

T k atomu prkrtoans (kristlisk rea maia) noris ar lielu trumu, austents saglab ogleka koncentrcijas neviendabgumu. T likvidanai nepiecieams noteikts laiks, jo difzijas veid ogleka atomiem jprvietojas lielos attlumos. T k perltam prvroties austent, katr perlta graud izveidojas vairki austenta kristalizcijas centri, austenta kristalizcija ievrojami sasmalcina trauda graudus. Kad viss perlts ir prvrties austent, sakausjuma temperatra sk paaugstinties. o oti svargo fzu prkristalizcijas patnbu plai izmanto traudu termisks apstrdes praks, lai iegtu smalkgraudainu struktru. Izveidojuos austenta graudu skaits palielins, ja perltu veidojos ferta un cementta plksntes ir plnkas un, ja palielina karsanas trumu. Ja karsanas trums ir liels, piemram, karsjot ar augstfrekvences strvu, var iegt oti smalkus austenta kristlus. Graudainam perltam prvrtbu trums ir vismazkais. Eitektod trauda prkristalizcija beidzas ar pilngu perlta prvranos austent. Pirmseitektod (C < 0,8 %) un aizeitektod (C > 0,8 %) traud pc tam, kad perlts prvrties austent, struktr attiecgi saglabjas ferts vai cementts. Pirmseitektod traud, karsjot to no 727 oC ldz GS temperatrai, notiek pakpeniska ferta preja austent, bet aizeitektod traud, karsjot no 727 oC ldz SE temperatrai, cementts pamazm sairst un ogleklis izst austent. o abu procesu laik notiek ogleka difzija, ogleka koncentrcija izldzins, un izveidojuies austenta graudi nedaudz aug. Lai raksturotu perlta prvranos austent, lieto austenta veidoans izotermisko diagrammu, kas dod priekstatu par prvrtbu gaitu dads temperatrs. Perlta prvrans ilgums austent augsts temperatrs ir no dam sekundm ldz 20 min. Traudos, kas leti ar karbdus veidojoiem elementiem (Cr, W, Mo, V u.c.), perlta prvrans austent notiek lnk, jo leto karbdu ana austent un ogleka difzija ir apgrtinta.

119

7.2.2. Austenta graudu augana

Turpinot temperatras paaugstinanu, skas austenta graudu augana. Ts clonis ir sistmas cenans samazint brvs enerijas daudzumu, samazinot graudu virsmas laukumu. Graudu augana notiek uz mazo graudu rina, kurus difzijas veid sev pievieno lielkie graudi. Divfzu apgabalos, piemram, aizeitektodiem traudiem, austenta graudu auganu aiztur neizdus cementta daias, bet letajiem traudiem lejoo elementu karbdu daias. Jo augstka karsanas temperatra un ilgka izturana, jo rupjki izaug austenta graudi. Austenta graudu auganas trums virs kritiskajm temperatrm dadu marku traudiem ir dads. Tas liel mr atkargs no traudu dezoksidcijas pakpes un lejoo elementu kltbtnes. Atkarb no austenta graudu auganas truma traudus iedala dabiski smalkgraudainos un dabiski rupjgraudainos. Par dabiski rupjgraudainiem sauc traudus, kuriem austenta graudu augana notiek strauji, jau nedaudz uzkarsjot virs kritiskajm temperatrm. Tdi parasti ir traudi, kas kausanas proces dezoksidti ar ferosilciju un feromangnu. Par dabiski smalkgraudainiem sauc traudus, kuriem, karsjot ldz temperatrm 1000...1100 C, austenta graudi aug oti lni. oti augsts temperatrs ar iem traudiem skas strauja austenta graudu augana. Pie s grupas pieder traudi, kas papildus dezoksidti ar alumniju. Alumnija nitrda daias AlN, kas izvietojas uz graudu robem, kav graudu auganu. Augst temperatr (virs 1100 C) ar alumniju letos traudos ie nitrdi izst, ri izzd un austenta graudi sk strauji augt. Lielk daa lejoo elementu bremz austenta graudu auganu. Visstiprk graudu auganu bremz Ti, Zr un V, kuri veido austent grti stous karbdus (TiC, ZrC, VC); mazk graudu auganu bremz Cr, W un Mo. Fosfors un mangns patrina austenta graudu auganu. Nosaukums dabiski smalkgraudains un dabiski rupjgraudains trauds vl nenozm to, ka iem traudiem vienmr ir smalkgraudaina vai rupjgraudaina struktra. Tas tikai rda, ka, sakarsjot traudus ldz noteiktai tehnoloisks prstrdes temperatrai, dabiski rupjgraudainiem traudiem austenta graudu augana skas zemk temperatr nek dabiski smalkgraudainiem traudiem. oti augst temperatr smalkgraudain trauda graudu lielums var pat prsniegt rupjgraudaina trauda graudu lielumu. Austenta graudu lielumu nosaka karsanas temperatra, izturanas ilgums un attiecg trauda graudu auganas tendence.

120

Atdzesanas gait austenta graudu lielums nemains. No austenta graudu lieluma liel mr ir atkargas t sairanas produktu pabas. Smalkgraudaina austenta sairanas struktrm ir augstks plastiskums un stiprba, mazka jtba pret spriegumu koncentratoriem nek attiecgajm rupjgraudaina austenta sairanas struktrm. Ilgstoa izturana augsts temperatrs, kas ievrojami prsniedz GSE temperatru, izsauc oti rupjgraudainas struktras izveidoanos. du traudu sauc par prkarstu, t lzums veidojas pa graudu robem un ir rupj. Prkarst trauda struktru var izlabot, to atkrtoti karsjot nedaudz virs GSE un atdzesjot. Atkrtoti karsjot nedaudz virs kritisks temperatras, notiek austenta graudu sasmalcinans, un pc atdzesanas iegt struktra ir smalkgraudaina. Ja traudu kars ldz vl augstkai temperatrai un ilgstoi iztur oksidjo atmosfr, notiek trauda prdedzinana; pa graudu robem veidojas dzelzs oksdi. Prdedzinana rada nelabojamus trauda defektus. Traudu dabisko graudainbu nosaka pc specili izstrdtas graudu lielumu skalas. Traudu graudu auganas tendences novrt pc graudu lieluma, kds izveidojies, izturot 8 stundas 930 oC temperatr. aj temperatr graudu augana dabiski smalkgraudainiem traudiem nenotiek, bet dabiski rupjgraudainiem traudiem t ir ievrojama. Austenta graudu lielumu var noteikt gan ar cementcijas vai oksidanas metodm, attiecgi izveidojot cementta un ferta tklu pa graudu robem, gan pielietojot specilu augstas temperatras mikroskopu ar vakuuma kameru. Pc s metodes austenta graudu lielumu nosaka tiei ptmaj temperatr. Graudu lielumu novrt mikroskop ar palielinjumu 100, saldzinot ar etalona skalu un nosakot graudainbas numuru.

7.2.3. Austenta prvrtbas dzesjot

Atdziestot zem kritisks temperatras 727 C, austents kst nestabils un skas t prvrtbas. Prvrtbas skas ar kristlisk rea maiu dzelzs atomu prgrupans rezultt: no dzelzs struktras oti tri izveidojas dzelzs kristliskais reis. T k dzelzs pie s temperatras nevar saturt vairk par 0,02 % ogleka, izdals brvais ogleklis, kas kop ar dzelzi veido misko savienojumu Fe3C cementtu. Cementts veido plkveida struktru. Vien austenta graud vienlaicgi veidojas vairkas 121

cementta plksntes. T k cementta plksntes piesaista daudz ogleka (cementt C = 6,67 %), tm ldzs veidojas apgabali ar mazu ogleka saturu ferta apgabali. Blakus ferta apgabalam veidojas cementta plksnte un t process turpins, kamr viss austenta grauds prvras par vairkiem dadi orienttiem perlta graudiem, kuri ir mazka izmra (skat. 7.3. att.) Kad viss austents prvrties perlt, skas temperatras pazeminans.

7.3. att. Perlta graudu auganas shma Palielinot trauda atdzesanas trumu vai ievadot traud lejoos elementus, var ievrojami palielint austenta prdzesanas pakpi, t.i., pazemint prvrtbu temperatru. No prdzesanas pakpes ir atkargs austenta prvrtbu mehnisms un kintika, un ldz ar to ar prvrtbu produktu struktra un pabas. Dados termisks apstrdes procesos austenta prvrtbas notiek vai nu pastvg temperatr (izotermiski), vai ar neprtraukti atdzesjot. Prdzesanas pakpes iespaidu uz austenta prvrtbm vislabk novro, ja tas notiek nemaing temperatr.

7.2.4. Austenta izotermisks prvrtbas

Prdzesanas pakpes ietekmi uz austenta stabilitti un prvrtbu trumu attlo grafiski austenta izotermisko prvrtbu diagramm. Diagrammu konstru koordints prvrtbas temperatra laiks, izmantojot eksperimentlu ptjumu rezulttus. Nelielus trauda paraugus sakars ldz stabilam austenta stvoklim, tad tri prnes idru su vann, kur temperatra ir zemka par 727 oC, un iztur ldz prvrtbu beigm. Vannas temperatra atbilst prvrtbu temperatrai, t.i., t nosaka prdzesanas pakpi. Austenta prvrtbu pakpi izturanas laik nosaka ar mikrostruktras, magnetometrisks, dilatometrisks u.c. metodm. Ptjumu rezulttus raksturo lkne, kas rda austenta prvrtbu skumu, prvrtbu proces raduos produktu daudzumu atkarb no laika un prvrtbu beigas.

122

Skum austenta prvrtbas noris oti lni, un eksperimentli izmaias nevar konstatt. o laika sprdi sauc pat inkubcijas periodu. Pc tam skas austenta prvrans ferta un cementta maisjum. Skum prvrtbu trums strauji pieaug, bet pc tam pakpeniski samazins. Pc noteikta laika prvrtbas pilngi izbeidzas. du kintisku lku (skat. 7.4. att. a) konstruana dadm prdzesanas temperatrm auj iegt austenta izotermisko prvrtbu diagrammas (skat. 7.4. att. b).

7.4. att. teinberga diagramma Apkopojot iegtos rezulttus, iegst austenta izotermisko prvrtbu diagrammu (teinberga diagrammu). aj diagramm koordints temperatra laiks (laiks logaritmisks koordints) viena lkne raksturo austenta prvrtbu skumu, otra prvrtbu beigas. Apgabals,

123

kas atrodas pa kreisi no austenta prvrtbu skuma lnijas, uzrda inkubcijas perioda ilgumu un taj pastv prdzests austents. Inkubcijas perioda ilgums raksturo prdzest austenta stabilitti. Palielinot prdzesanas pakpi, austenta stabilitte strauji samazins, sasniedzot minimumu 550 oC temperatr, bet pc tam atkal pieaug. Austenta mazks stabilittes rajon inkubcijas periods ir oti ss tikai 1...1,5 s. Austenta stabilittes samazinanos, ja palielina prdzesanas pakpi, izskaidro ar austenta un perlta brvs enerijas starpbas palielinanos. Bez tam samazins kristalizcijas centru kritiskie izmri un austent pieaug to mikrotilpumu skaits, kuros vartu notikt austenta prvrans perlt. Ja prdzesanas pakpe T kst liela, ievrojami samazins difzijas trums D, t rezultt pieaug austenta stabilitte un samazins jauns fzes iedgu veidoans iespjas un to auganas trums (skat. 7.5. att.).

T D V T A F

A1

MS M F, V, D
7.5. att. Austenta prvrtbu truma V, austenta un perlta brvs enerijas starpbas F un difzijas truma D atkarba no prdzesanas pakpes T Atdzesjot austentu ldz martensta veidoans skuma temperatrai Ms, difzijas process pilngi apstjas. Vairs nevar notikt ferta un cementta maisjuma veidoans, jo tam nepiecieama ogleka prvietoanos ievrojamos attlumos. ai gadjum notiek austenta bezdifzijas rakstura prvrans martenst. Martensts ir prstints ogleka cietais dums dzelz. Ogleka saturs martenst gandrz neatiras no t satura prdzest austent.

124

Atkarb no austenta prdzesanas pakpes izir 3 temperatras apgabalus:

perltisko prvrtbu apgabals no 727 oC temperatras ldz izotermisks diagrammas lku izliekuma temperatrai (550 oC ), kur notiek austenta (difzijas rakstura) prvrans plkveida ferta un cementta maisjum;

starpprvrtbu apgabals no izotermisks diagrammas lku izliekuma temperatras ldz martensta veidoans skuma temperatrai Ms (7.4. att.). m prvrtbm ir virkne patnbu, kas piemt gan perltiskm (difzijas rakstura), gan martensta (bezdifzijas rakstura) prvrtbm. Rezultt ai apgabal izveidojas adatveida uzbves cementta un ar oglekli prstinta ferta maisjums, t.s. beinta struktra;

martensta prvrtbu apgabals, kur zem temperatras MS prdzestais austents bez difzijas prvras martenst.

Perlta struktras veidoans process ir atkargs no prvrtbu temperatras. Palielinot prdzesanas pakpi, pc visprgiem kristalizcijas likumiem pieaug kristalizcijas centru skaits, t.i., ferta un cementta maisjuma dispersitte, kuru pieemts raksturot ar plksnu savstarpjo attlumu S. Cementta plksnu biezumu nosaka ogleka atomu kustgums (difzijas trums D), kas ir atkargs no temperatras. Augsts temperatrs (nelielas prdzesanas pakpes gadjum) ogleklis prvietojas lielos attlumos un izveidojas rupj cementta un ferta maisjums, ko sauc par perltu. Pieaugot prdzesanas pakpei, palielins ar kristalizcijas centru skaits, kuri atrodas nelielos attlumos cits no cita. Ferta un cementta maisjums izveidojas smalkks, un to sauc par sorbtu. Prdzesjot ldz 550...500 C, izveidojas oti smalks maisjums ar plksnu savstarpjo attlumu 110-4...210-4 mm. du maisjumu sauc par trosttu. Pieaugot perlta tipa struktru dispersittei, palielins stiprba, cietba un ilgizturba. T, piemram, eitektodam traudam ar perlta struktru HB 250...350, bet ar trostta struktru HB 400...450. Perltisko struktru iedalana iepriek mintajs struktrs ir nosacta, jo maisjuma dispersitte un mehnisks pabas mains vienmrgi atkarb no prvrtbu temperatras. Pirmseitektodo un aizeitektodo traudu izotermisko prvrtbu diagramms pards papildus lnija, kas norda attiecgi uz ferta vai cementta izdalans skumu no austenta. o struktru izdalans mintajos traudos notiek tikai tad, ja

125

prdzesanas pakpe ir neliela. Lielu prdzesanas pakpju gadjum austents prvras bez prkuma struktru izdalans, td ajos ferta un cementta maisjumos ogleka saturs nav viends ar ogleka saturu eitektod. Starpprvrtbas notiek samr zems temperatrs, kad dzelzs atomu difzija praktiski nav iespjama, bet ogleka difzija vl var notikt. Td ferta veidoans difzijas veid nenotiek, bet rodas cementts. Starpprvrtbu mehnismam un struktrm, kas izveidojus, piemt gan perltisko prvrtbu difzijas raksturs, gan martensta prvrtbu bezdifzijas raksturs. Starpprvertbu temperatras intervl (550 oC...Mb) prdzestais austents sk prvrsties pc noteikta inkubcijas perioda. Vispirms austent difzijas veid notiek ogleka prdalans, kuras rezultt daas austent graudu zonas bagtins ar oglekli, bet citas kst nabadzgkas. Samazinoties austent izdu ogleka koncentrcijai, martensta veidoans teimperatra paaugstins, prvrtbas notiek bez difzijas un ts ir polimorfas. Rezultt mains tikai kristlisk rea veids (bez ogleka koncentrcijas izmaim) un tiek iegts prstints ogleka cietais dums dzelz (martensts). Izveidojies prstintais (> 0,2 % C) cietais dums ajs temperatrs ir nestabils, izotermisks izturanas laik tas prvras ferta un cementta maisjum. Austenta apgabalos, kas bagtki ar oglekli, izdals smalki cementta kristli, bet pc tam ar oglekli nabadzgkais austents prvras martenst. Ar oglekli bagts austents ir stabils, un tas nereti struktr saglabjas bez izmaim. Tdjdi starpprvrtbs veidojas struktra, kas sastv no nedaudz prstintas

dzelzs (martensta) un cementta. du struktru sauc par beintu. Traudu struktr

bez beinta biei vien atrodas ar paliekoais austents, kura ogleka saturs atiras no vidj satura. Izir augjo un apakjo beintu. Augjam beintam ir spalvveida uzbve. T cietba un stiprba ir tda pati k trosttam, bet plastiskums ir nedaudz mazks. Apakj beinta cietba, stiprba un plastiskums ir nedaudz lielki, tam ir adatveida uzbve.

7.2.5. Austenta prvrtbas neprtrauktas atdzesanas gadjum

Ldz austenta mikrostruktrai sakarstu traudu var atdzest ar dadu trumu. Austenta prvrtbas noris ar oti mazu atdzesanas trumu. Relu atdzesanas 126

trumu gadjum austentu prdzes zem temperatras 727 oC un t prvrtbas notiek temperatras intervl. Eitektod trauda (C = 0,8 %) izotermisko prvrtbu diagramm var iezmt atdzesanas lknes. da atdzesanas lku iezmana ir visai nosacta, bet t dod priekstatu par atdzesanas truma iespaidu uz austenta prvrtbu temperatrm (skat. 7.6. att.).

7.6. att. Atdzesanas truma ietekme uz austenta prvrtbm Atdzesanas truma palielinana izraisa perltisko prvrtbu temperatru pazeminanos. Neprtraukti atdzesjot, perltisks prvrtbas notiek temperatras intervl. Jo lielks atdzesanas trums un jo zemka austenta prvrans temperatra, jo dispersks veidojas ferta un cementta maisjums, ldzgi k izotermiskajs prvrtbs. Nelielu atdzesanas trumu gadjum veidojas perlts, bet, trumam pieaugot, sorbts un pc tam trostts. Ja atdzesana ir neprtraukta, beinta struktra ogleka traudos sastopama tikai tad, ja daa austenta prvras ferta un cementta maisjum augsts temperatrs, bet prjais austents saglabjas ldz martensta prvrtbu skuma temperatrai Ms. Lielu atdzesanas trumu gadjum austenta difzijas rakstura prvrtbas kst neiespjamas un to prdzes ldz martensta

127

prvrtbu skumam Ms. Minimlo atdzesanas trumu, kad viss austents prdzests ldz punktam Me, sauc par kritisko trumu Vkrit. Izotermisko prvrtbu diagrammas dod tikai kvalitatvu priekstatu par struktras prvrtbm, neprtraukti atdzesjot. Kritisko temperatru preczu stvokli var noteikt pc termokintiskm diagrammm. Ts konstru koordints temperatra laiks, kurs ar atdzesanas lku sriju noteiktas perlta prvrtbu un starpprvrtbu skuma un beigu temperatras. Nelet un let trauda termokintisks diagrammas pardtas 7.7. attl.

a)

b)

7.7. att. Termokintisks diagrammas: a eitektodam neletam traudam C80U; b letajam traudam 38CrMo4 s diagrammas parda, ka ogleka traudiem mazu atdzesanas trumu gadjum notiek austenta difzijas rakstura prvrtbas dadas dispersittes ferta un cementta maisjum (perlt, sorbt, trostt). Ja trumi lielki par kritisko trumu, austents prdzesjas ldz martensta prvrtbu skuma temperatrai Ms un prvras martentst. Let traud (7.7. att. b) pastv starpparvrtbu apgabals, kur austents prvras beint. Starpprvrtbas nenoris ldz galam, td pc atdzesanas struktr vienlaikus ar beintu atrodas ar martensts un paliekoais austents. Martenstu var iegt, ja atdzes ar trumu, kas lielks par kritisko, kad perlta un beinta prvrtbas kst neiespjamas.

128

Saldzinot austenta izotermisko prvrtbu diagrammas ar termokintiskm diagrammm, redzams, ka atbilstos lnijas termokintisks diagramms nobdtas nedaudz pa labi un ar nedaudz zemk nek izotermisks diagramms. Austenta minimls stabilittes ilgums neprtraukt atdzesan ir 1,5 reizes lielks nek izotermisk izturan. Ldzgu prvrtbu izraisanai neprtraukt atdzesan nepiecieams lielks laika periods nek prdzesta austenta izotermisko prvrtbu gadjum.

7.2.6. Martensta prvrtbas traudos

Martensta prvrtbm ir bezdifzijas raksturs. Tas nozm, ka ogleka difzija no austenta nenotiek. Martensta prvrtbas var notikt tikai td gadjuma, ja austentu strauji prdzes ldz temperatrai, kur difzijas process apstjas. Noris tikai austenta skaldns centrta kuba kristlisk rea preja telpiski centrta kuba kristliskaj re bez ogleka izdalans no ciet duma. Kristlisk rea izmaia notiek, atomiem prvietojoties citam attiecb pret citu attlum, kas mazks par starpatomu attlumu. Martensta prvrtbu gaitu nevar ietekmt, mainot atdzesanas trumu. Prvrtbas skas, tikldz temperatra ir pazemins ldz Ms, t.i., ldz martensta prvrtbu skuma temperatrai. Martensta prvrtbas notiek, tikai neprtraukti atdzesjot. Ja atdzesanu prtrauc, ar martensta prvrtbas praktiski apstjas. Ar to martensta prvrtbas krasi atiras no difzijas rakstura prvrtbm, kas ar notiek izotermiski. Izveidojuos martensta daudzumu raksturo martensta kintisk lkne (skat. 7.8. att. a). Sasniedzot katram traudam noteiktu temperatru, austenta prvrtbas martenst apstjas. o temperatru apzm ar Mb un sauc par martensta prvrtbu beigu kritisko punktu. Martensta prvrtbu temperatras Ms un Mb nav atkargas no atdzesanas truma, bet gan no austenta misk sastva. Ogleka satura (skat. 7.8. att. b) un lejoo elementu daudzuma palielinans pazemina punktus Ms un Mb. Izmums ir kobalts un alumnijs. Vl viena martensta prvrtbu patnba ir lielais kristlu auganas trums zems temperatrs, kas sasniedz 106 mms-1 (1 kms-1). Jatzm, ka martensta kristli aug ldz noteiktam izmram, pc tam to augana apstjas un veidojas atkal jauni kristli. Martensta kristlu lielo auganas trumu var izskaidrot ar to, ka prvrtbu gait notiek neliela atomu nobde un saglabjas austenta un martensta kristlisko reu sasaiste. 129

a)

b)

7.8. att. Martensta prvrtbu kintisk lkne (a) un temperatra atkarb no ogleka satura (b) procesa laik atomi momentni prgrupjas no viena rea cit, kas ar nosaka kristlu lielo auganas trumu. Sakar ar austenta un martensta patnjo tilpumu atirbu martensta auganas proces rodas t.s. elastg enerija. Martensta kristlu augana notiek tik ilgi, kamr pieaugo elastg enerija neizraisa plastisko deformciju (nobdi), ldz ar to izjaucot austenta un martensta kristlisko reu sasaisti. Augana apstjas ar pie austenta graudu robem, jo ts sastv no nesakrtotiem atomiem, un tm blakus esoiem graudiem ir citda orientcija. Martensta prvrtbu nobdes uz detaas virsmas veido reljefu. Martensta kristliem ir plksnu forma, kuru izmrus nosaka austenta skotnjais graudu lielums. Jo lielki austenta graudi, jo rupjks izveidojas martensts. Pirm martensta kristla garums atbilst austenta grauda rsizmram. Nkamie kristli ir ski, tie novietoti paralli vai 60o le. Martensts ir rdta trauda struktra. Ja ldzsvara stvokl ogleka dba 20 oC temperatr dzelz neprsniedz 0,006 % C, tad martenst ogleka saturs ir tds pats k skotnj austent. Ogleka atomi, kas bija izdui austenta kristliskaj re, saglabjas ar martensta kristliskaj re, to stipri deformjot. Martenstam ir tetragonls kristliskais reis ar garko malu c un pamata malu a. Jo martenst vairk ogleka, jo lielka ir malu attiecba c:a un kristliskais reis ir vairk tetragonls (skat. 7.9. att.). 130

7.9. att. Martensta kristliskais reis Martenstam raksturga liela cietba un stiprba. Martensta cietba atkarga no ogleka satura (skat. 7.10. att.).

7.10. att. Martensta cietba atkarb no ogleka satura Ja martensts satur 0,6...0,8 % C, robestiprba sasniedz 2600...2700 MPa. Pieaugot ogleka saturam, palielins martensta trauslums un elektrisk pretestba, bet samazins magntisk caurlaidba un palieko indukcija. Martensta struktras lielo cietbu izskaidro ar ts mikroskopisks un submikroskopisks uzbves neviendabgumu, t.i., ar kristlisks uzbves defektiem. Mikro neviendabgums rodas, ja katr austenta graud izveidojas ievrojami daudz mazu martensta kristlu. Martensta un t bloku robevirsmas veido dislokciju kustbai grti prvaramus rus. Dislokciju kustbu martensta kristlu iekien bremz kristliskaj re esoie ogleka atomi, kas rada rea deformciju.

131

Martensta struktrai saldzinjum ar citm trauda struktrm, it sevii austentu, ir vislielkais patnjais tilpums, td martensta veidoans rada lielus iekjos rdanas spriegumus, kas savukrt izraisa izstrdjuma deformciju vai pat izveido plaisas. Martensta prvrtbas nenoris ldz galam, traud saglabjas noteikts daudzums palieko austenta (skat. 7.8. att. a). Neletiem traudiem ar ogleka saturu virs 0,4...0,5 %, kuriem martensta prvrtbu beigu temperatra ir negatva, pc rdanas struktr vienmr saglabjas paliekoais austents. Jo trauds satur vairk ogleka un lejoo elementu, jo zemkas temperatras Ms un Mb, un struktr saglabjas lielks daudzums palieko austenta. T, piemram, traud ar ogleka saturu 0,6...1,0 % palieko austenta daudzums neprsniedz 10 %, bet traud ar ogleka saturu 1,3...1,5 % tas sasniedz 30...50 %. Vismazko dzesanas trumu, ar kuru iespjams austentu prdzest ldz martensta prvrtbu skuma temperatrai, sauc par rdanas kritisko trumu, un to apzm ar Vkrit. Tas ar nosaka dzesjos vides izvli rdan. No dzesjos vides ir atkarga ar trauda dzirdans. Rdanas kritisk truma vrtba ir atkarga no trauda misk sastva, austenta misk sastva, ogleka un lejoo elementu satura. Jo stabilks austents (izotermisks prvrtbas lkne novirzta pa labi), jo mazks rdanas kritiskais trums. Neletiem traudiem rdanas kritiskais trums ir oti liels 800...200 oCs-1. Vismazkais rdanas kritiskais trums ir eitektodiem traudiem. Jo rupjki austenta graudi un jo lielks to viendabgums, jo stabilks prdzestais austents un mazks rdanas kritiskais trums. Lejoie elementi ievrojami samazina rdanas kritisko trumu (skat. 7.11. att.).

7.11. att. Lejoo elementu ietekme uz austenta stabilitti

132

Martensta struktras veidoanas proces ietekme ir ar citm fzm, piemram, karbdiem un nemetliskiem ieslgumiem, kas mazina austenta stabilitti, ldz ar to palielinot rdanas kritisko trumu.

7.2.7. Prvrtbas, atlaidinot rdtu traudu

Rdtu traudu karsanu ldz temperatrm, kas neprsniedz 727 oC sauc par traudu atlaidinanu. Atlaidinan noris vairki procesi:

martensta sairana, kad no t izdals ogleklis un veidojas karbdi (galvenais process);

palieko austenta prvrans sekundraj martenst; karbdu koagulcija (augana); iekjo spriegumu samazinans.

Martensts ar tetragonlu kristlisko rei un paliekoais austents, abas ir neldzsvarotas fzes. Trauda preja stabilk stvokl notiek, martenstam un paliekoajam austentam prvroties ferta un cementta maisjum. Martensta prvrtbm ir difzijas raksturs, un to trumu nosaka galvenokrt karsanas temperatras izvle. Martensta un karbdu prvrtbas izraisa tilpuma samazinanos, bet palieko austenta sairana tilpuma palielinanos. Martenstisks prvrtbas parasti noris temperatras intervl 80...200 oC un tm ir divas stadijas. Pirmaj stadij ogleklis karbdu veidoanai tiek emts no martensta apgabaliem, kuros ir prieknosacjumi karbdu kristlu veidoanai. Ldz ar to ajos apgabalos ogleka koncentrcija samazins, bet tlkajos apgabalos t saglabjas nemainga. Veidojoties jauniem karbdu kristliem, palielins to martensta apgabalu lielums un skaits, kuros ir pazeminta ogleka koncentrcija. Martensta prvrtbu pirmaj stadij (ldz 150 C) nenotiek ogleka difzija ievrojamos attlumos. Karbdu kristliem ir plnu plksnu forma, un tie ir saistti ar martensta kristlisko rei. Karbdiem ir heksagonls kristliskais reis, to miskais sastvs tuvs Fe2C(). Martenstam un karbdam vairkas atomu rindas ir kopgas. T k karbdu un martensta patnjie tilpumi ir dadi, metl rodas spriegumi, kuri izraisa abu fzu kristlisko reu elastgu deformciju. Lejoie elementi maz ietekm martensta prvrtbu pirmo stadiju. Martenst izdu ogleka izdalans savukrt samazina t tetragonalittes pakpi, parauga garums samazins, un ldz ar to samazins ar iekjie 133

spriegumi. Pirms stadijas temperatras intervla ogleka saturs martenst ir atkargs tikai no t skotnjs koncentrcijas, turpretim augstks temperatrs tikai no temperatras. Martensta prvrtbu otraj stadij turpins karbdu izdalans no ciet duma (martensta) un to augana. is process noris lni, jo ogleka difzija zems temperatrs ir stipri apgrtinta. Silcijs un karbdus veidojoie lejoie elementi (Cr, V, Ti, Mo un W) apgrtina ogleka difziju, un saglab prstintu cieto dumu ldz samr augstm temperatrm. Struktru, kas veidojas atlaidinanas proces ldz 200 C temperatrai, sauc par atlaidintu martenstu. Atlaidints martensts ir vienmergi prstints ogleka cietais dums dzelz, satur ar ciet duma rei saisttus smalkus karbda kristlus. Atlaidints martensts saglab adatveida uzbvi. Ogleka saturs atlaidint martenst ir atkargs no karsanas temperatras un ilguma. Palieko austenta prvrtbas ogleka traudos notiek temperatr 200...260 C un letajos traudos temperatr 250...350 C. Veidojas atlaidinta martensta (prstinta ciet duma ar mazu ogleka saturu) un dispersu karbdu kristlu maisjums, kuru sauc par beintu. ai proces notiek tilpuma palielinans, jo austentam ir vislielkais blvums (vismazkais tilpums). Temperatr 350...400 C no martensta jau ir izdaljies viss ogleklis, un t kristliskais reis kst kubisks martensts prvras fert. Ldz ar to atsevii nodals ferta un karbda kristli. Vienlaikus notiek karbdu prvrtbas, kuru rezultt veidojas cementts (Fe3C). ajos procesos notiek iekjo spriegumu samazinans. Trauds, kas atlaidints ldz 350...400 C temperatrai, sastv no elastgi deformtiem ferta graudiem ar tajos izvietotiem cementta kristliem. Ferta un cementta maisjumu, kas veidojas karbdu prvrtbu rezultt, sauc par atlaidinanas trosttu. Augstks temperatrs (virs 400 C) intensvi noris karbdu koagulcijas process. Karbdi ne tikai kst rupjki, bet ar maina formu: plnu plksnu viet veidojas apai graudi sferodi. Koagulcijas un sferodu veidoans procesi izraisa starpfzu virsmas samazinanos un ldz ar to ar sistmas brvs enerijas samazinanos. Koagulcijas proces notiek ogleka difzijas rakstura prvietoans no mazm karbdu daim caur ferta kristliem uz lielkm karbdu daim. Mazs termodinamiski nestabils karbdu daias izst cietaj dum un rada tur ogleka

134

koncentrcijas neviendabgumu. No ciet duma apgabaliem, kas bagtki ar oglekli, ogleklis difund uz apgabaliem, kuros mazk ogleka un kuri parasti atrodas blakus neizdum lielm karbdu daim. Difzijas proces ogleka saturs izldzins. Karbdu koagulcijas proces notiek ar ferta struktras izmaias: samazins dislokciju blvums, izzd robeas starp ferta plksntm un izveidojas viendasu ferta graudi. o procesu rezultt oti smalkais ferta un cementta maisjums atlaidinanas trostts 500...600 C temperatr prvras daudz rupjk ferta un cementta maisjum atlaidinanas sorbt, kas savukrt vl augstk temperatr 650 C prvras graudain atlaidinanas perlt. Karbdus veidojoie elementi (V, Mo, W, Cr u.c.) un silcijs apgrtina ogleka difziju cietaj dum un bremz karbdu koagulcijas procesu. Td atlaidintos letajos traudos karbdu daias ir oti smalkas. Atlaidinot letos traudus, izmains ar karbdu sastvs: tajos pieaug lejoo elementu koncentrcija ldz pat specilo karbdu (M23C6, M7C3, M2C vai MC) izveidoanai. Atlaidinta trauda pabas. Atlaidinta trauda cietbu nosaka vairki faktori. Rea deformcijas, fzu nocietinans pakpes samazinans un karbdu daiu koagulcija izraisa cietbas samazinanos, turpret karbdu un disperso specilo karbdu izdalans un palieko austenta prvrans rada cietbas palielinanos. Neletiem rdtiem traudiem jebkuras atlaidinanas proces cietba samazins (skat. 7.12. att.).
70 60

Cietba, HRC

50 40 30 20 10 0 0 200 400
o

600

Atlaidinanas temperatra, C

7.12. att. Atlaidinanas temperatras ietekme uz trauda C60 cietbu

135

Instrumentu traudiem atlaidinan ldz 100...120 C sakar ar karbda veidoanos cietba nedaudz palielins. Palieko austenta prvrtbu temperatras intervl cietbas izmaia atkarga no palieko austenta daudzuma, piemram, traudam ar ogleka saturu 1,2 % temperatras intervl 200...300 C cietba nesamazins. Ldzgi k neletajiem traudiem, cietba atlaidinanas proces izmains ar mazletajiem un vidji letajiem traudiem, kas nesatur karbdus veidojous lejoos elementus. Aktvi karbdus veidojoie lejoie elementi kav dzelzs karbdu veidoanos, un atlaidinanas proces ldz 400...500 oC cietba samazins nedaudz. Vairkkomponentu letajiem (Cr-W-V, Cr-Mo-V u.c.) traudiem disperso specilo karbdu veidoans temperatras intervl konstatjama cietbas palielinans, lai gan ogleka saturs martenst samazins. da pardba novrojama mintajos traudos 500... 560 C temperatr. Traudu stiprba atlaidinanas proces izmains ldzgi cietbai. Atlaidinanas proces ldz 300 C temperatrai elastbas un tecanas robea pieaug, turpret augstks temperatrs t sk samazinties. Konstrukciju traudiem vislielk elastbas un stiprbas robeu attiecba sasniedzama, atlaidinot temperatras intervl 300...350 C. Palielinot atlaidinanas temperatru, traudu plastiskums pieaug. Jatzm, ka vienda nosaukuma rdanas un atlaidinanas struktrm (trostts, sorbts), kurm ir vienda cietba un stiprba, ir ievrojami atirga tecanas robea, plastiskums un stiprba. Atlaidinanas struktrm ir labkas mehnisks pabas, augstka elastbas robea un plastiskums. pabu atirbu var izskaidrot ar to, ka atlaidinanas struktrm ir graudaina uzbve, bet rdanas struktrm plkveida.

7.3. Austenta izotermisks prvrtbas letiem traudiem

Lejoie elementi izmaina traudam prdzesta austenta stabilitti un prvrtbu trumu gan perltisko, gan ar starpprvrtbu apgabalos. Visi lejoie elementi, izemot kobaltu, palielina austenta stabilitti un samazina prvrtbu trumu, t.i., prbda prvrtbu skuma un beigu lknes pa labi uz lielka izturanas ilguma pusi.

136

Traudiem ar nelielu mangna (1...2 %) un niea (1...5 %) saturu saglabjas ogleka traudu izotermisko prvrtbu lku forma, tikai manmi pieaug austenta stabilitte un pazemins martensta prvrtbu skuma temperatra (skat. 7.13. att).

7.13. att. Lejoo elementu ietekme uz martenstisko prvrtbu skuma temperatru Ms Traudiem, kas leti ar Cr, W, Mo un citiem elementiem vai vienlaikus ar Cr un Mo, Cr un Ni, izotermisko prvrtbu lknm ir citds veids. Tajs pards divi stabilittes minimumi, kas atbilst perltiskm prvrtbm un starpprvrtbm. Abas s prvrtbas it k sadala stabil austenta apgabalu. Pirmseitektodiem un aizeitektodiem letajiem traudiem uz izotermisko prvrtbu lknm pards papildu lnija, kas atbilst prkum eso let ferta vai karbda izdalanas skumam. Lejoie elementi palielina austenta stabilitti perltisko prvrtbu temperatru apgabal, jo tie apgrtina ogleka difziju, pai ar grtbm difund austent un pazemina polimorfo prvrtbu trumu. Starpprvrtbu temperatru apgabal austenta prvrans notiek trk, jo ajs temperatrs lejoo elementu difzija nenotiek. Td austenta prvrtbu rezultt rodas ferts un cementta tipa karbds, kas satur tos lejous elementus, kuri bija skotnj austent. Starpprvrtbas, kuru rezultt izveidojas ferta un karbda maisjums, ir saisttas tikai ar ogleka difziju, nevis ar lejoo elementu prdalanos. Letajos traudos starpprvrtbas nenoris ldz galam. Tajos saglabjas noteikta daa

137

ar oglekli bagtinta austenta, kas, tlk atdzesjot, daji prvras martenst. Ja trauds vienlaikus lets ar vairkiem elementiem, piemram, Cr un Ni, Cr un Mo, prdzest austenta stabilitte ievrojami palielins. Lejoie elementi austenta stabilitti perltisko prvrtbu un starpprvrtbu apgabalos neietekm viendi. Traudiem ar mazu ogleka saturu austents ir stabilks perltisko prvrtbu apgabal, turpret traudiem ar lielu ogleka saturu starpprvrtbu apgabal. Traudos ar mazu ogleka un paaugstintu hroma, niea, volframa un molibdna saturu perltisks prvrtbas noris tik lni, ka eksperimentli ts nav iespjams konstatt. Uz izotermisko prvrtbu diagrammas pards tikai starpprvrtbas. Nersoos traudos ar lielu hroma (12...14 %) un nelielu ogleka saturu starpprvrtbas nenotiek. Dadu lejoo elementu un ogleka kombincijas jebkur gadjum savdabgi izmaina izotermisko prvrtbu lku raksturu. Pc eksperimentli konstrutam leto traudu izotermisko prvrtbu diagrammm sprie par tajos notiekoajm struktras izmaim.

138

8. TERMISKS APSTRDES TEHNOLOIJA

Termisks apstrdes tehnoloijas izstrde ir svarga detaas izgatavoanas tehnoloijas sastvdaa. Ar termisko apstrdi izstrdjumiem pieir vajadzgs mehnisks pabas, liel mr nosaka detau, instrumentu un citu izstrdjumu kvalitti un nodroina tiem normlu darbmu. Metlapstrd pielieto gan tieu termisko apstrdi, gan ar termisks apstrdes apvienojumu ar plastisko deformciju, gan virsmas piestinanu ar dadiem elementiem. Termisks apstrdes tehnoloijas btiski atiras neletiem traudiem, letiem traudiem, uguniem un krsainiem metliem un to sakausjumiem. Specili termisks apstrdes pamieni ir izstrdti stiepu, mru, trgriezjtraudu instrumentu, velmju, liela izmra kalumu, zobratu, cilindrisku gliemeu u.c. izstrdjumiem. Visiem termisks apstrdes veidiem obligta sastvdaa ir detau karsana. Tam nepiecieamas karsanas iekrtas un metlu karsanas procesa tehnoloijas.

8.1. Karsanas iekrtas

Metlu karsanai izmanto dada veida iekrtas, kurs izmanto gan dadus siltuma avotus (cietais, idrais vai gzveida kurinmais, elektrba), gan ar karsanas vides (gaiss, aktvas gzes, neitrlas gzes, idrs metls, si, vakuums). Karsanas trumu izvlas atkarb no trauda misk sastva un struktras, k ar. no izstrdjuma formas un izmriem. Traudiem ar paaugstintu ogleka saturu, letiem traudiem un saretas formas lieliem izstrdjumiem izvlas mazu karsanas trumu. Samazint traudu siltuma vadtspja un liel temperatru starpba izstrdjumu rjos un iekjos slos var izraist lielus iekjos spriegumus, kas savukrt izraisa detaas sameanos vai pat plaisanu. Metla karsana vistrk noris krsns-vanns ar izkaustu metlu vai siem. Krsns ar gzes vidi karsana noris 4...5 reizes lnk. Konstrukciju trauda (ogleka saturs 0,25...0,6 %) detam 1 mm bieza metla sla sakarsanai ldz 770...820 C temperatrai elektriskajs krsns vajag 50...80 s, su vanns 12...14 s, svina vanns 6...8 s. Saretas formas detam, piemram, instrumentiem, ieteicams izdart iepriekju karsanu ldz 400...500 C temperatrai. Tas dod iespju samazint varbtju deformanos. 139

Kad sasniegta karsanas temperatra, detau noteiktu laiku iztur d temperatr, lai t izldzintos pa visu rsgriezumu, lai ldz galam notiktu fzu prvrtbas un izldzintos miskais sastvs. Ja rdanas temperatra ir 750...900 C un karsanu izdara elektriskaj krsn, neletiem instrumentu traudiem (0,7...1,3 % C) 1 mm bieza metla sla sakarsanai ieteicamais izturanas ilgums ir 50...80 s, bet letajiem traudiem 70...90 s. Ja turpret karsanu izdara su vann, izturanas ilgums neletiem instrumentu traudiem ieteicams 20...25 s, bet letajiem traudiem 25...30 s. Jo augstka karsanas temperatra, jo trk notiek detaas sasilana. Letajiem traudiem parasti saldzinjum ar neletajiem traudiem karsanas un izturanas ilgums ir par 25...40 % lielki. Palielinot temperatru, pieaug metlu misk aktivitte, td, karsjot tos virs 500...600 C liesmu vai elektriskajs krsns, metlu virsjais slnis mijiedarbojas ar krsns vidi. Oksidans notiek, dzelzij reajot ar skbekli, dens tvaiku un ogskbo gzi. Rezultt notiek virsj sla atogoans un oksidans. Ldz 500...550 C temperatrai oksidans trums ir neliels, augstk temperatr tas strauji pieaug, it sevii tad, ja oksdu krtia (FeO) ir poraina. Oksidans rada neatgriezeniskus metla zudumus, pasliktina virsmas sla stvokli un pabas. Pc termisks apstrdes oksdu krtia jnotra. Lai samazintu metla zudumus un detau uzlaides, kas nosaka mehnisks apstrdes darbietilpbu, detaas kars karsanas iekrts ar kontroljamu aizsargatmosfru, su vanns vai vakuum. Kontroljamo aizsargatmosfru sagatavo specils iekrts. T ir neitrla gze ar noteiktu oksidjou un reducjou, atogojou un apogojou sastvdau attiecbu: CO2/CO, H2O/H2, CH4/H2. Kontroljams aizsargatmosfras mijiedarbbu ar traudu var regult vlam virzien. im nolkam izmanto amonjaka disocicijas vai dajas sadeganas produktus (H2, H2O, N2), eneratorgzi (CO, CO2, N2) un gzu maisjumu, ko iegst, nepilngi sadedzinot dabasgzi vai citus ogderaus. Lieto ar aizsargatmosfras, kuras veido tra gze: deradis, argons, hlijs u.c. Aizsargatmosfru sagatavo endogzu vai eksogzu eneratoros. Endotermisko atmosfru iegst, nepilngi sadedzinot augst temperatr (1000...1200 C) kataliza-

140

toru kltbtn dabasgzi vai rpnieciskos ogderaus. Endogzes sastvs: 20 % CO, 40 % H2 un 40 % N2. Traudi, kuriem ir dads ogleka saturs, var atrasties ldzsvara stvokl ar kontroljamo aizsargatmosfru tikai noteikta neliela CO2 un H2O satura gadjum. Mainot enerator ievadm gaisa daudzumu, var iemaint CO2 un H2O saturu aizsargatmosfr un iegt dotajam traudam vlamo neitrlo atmosfru. Par gzes aizsargatmosfras ogleka potencilu sauc ts spju palielint ogleka saturu traud ldz noteiktai koncentrcijai. T k aizsargatmosfr dotajam CO2 daudzumam vienmr atbilst noteikts H2O daudzums, tad atmosfras kontrolei izmanto vienu no iem komponentiem. Biek kontroli veic, nosakot dens tvaika daudzumu pc rasas punkta temperatras. Ogleka potencilu regul gan aizsargatmosfras ieganas proces enerator, gan ar karsanas iekrtas darba telp. Ogleka potencila regulana pc CO2 satura ir stabilka. To veic, izmantojot infrasarkanos starus. Lai karsanas rezultt metla virsma iegtu vai saglabtu noteiktu misko sastvu, karsanas iekrts ierko vairkas kameras ar dadu ogleka potencilu. Ja karsanu veic izkaustos sos, kas iepriek specili reducti, lai samazintu skbeka saturu, tad traudu oksidans un atogoans notiek ar niecgu trumu. Atkarb no nepiecieams karsanas temperatras izmanto dadus sus vai su maisjumus: temperatras intervl 1000...1300 C izmanto brija, klija un ntrija hlordu maisjumu (BaCl2, KCl, NaCl), bet temperatr 300...550 C klija un ntrija salpetra su maisjumu (KNO3, NaNO3). Karsanu vakuum izmanto miski aktviem metliem un to sakausjumiem. Augsts temperatrs deraa un skbeka iedarbbas rezultt trauda detau virskrt noris atogoans process, kas pazemina trauda cietbu, nodilumizturbu un nogurumizturbu.

8.2. Termisks apstrdes tehnoloiskie procesi

Termisks apstrdes tehnoloijas ir izstrdtas ar mri nodroint detaai vai izstrdjumam tdas mehnisks, fizikls, tehnoloisks un ekspluatcijas pabas, kdas ir uzdotas rasjum vai tehniskajos noteikumos. Lai stenotu o mri, ir izstrdtas dadas termisks apstrdes tehnoloijas, kuras dod iespju pieirt detaai

141

vlams pabas, ievrtjot materila misko sastvu un fizikli mehnisks pabas, detau izmrus un formu, detau skaitu, tehnoloisks iespjas un citus parametrus. Atkarb no karsanas temperatras, izturanas ilguma, dzesanas truma termisks apstrdes veidus var iedalt grups: rdana, atkvlinana, atlaidinana, vecinana.

8.3. Traudu rdanas tehnoloija

Par traudu, kuriem ir polimorfs prvrtbas, rdanu sauc tdu termisks apstrdes operciju, kuras mris ir palielint trauda cietbu, veidojot martensta un karbdu mikrostruktru. Lai realiztu s prvrtbas, karsjot jnodroina pilnga fzu prvrtba un pilnga vai daja karbdu izdinana un tam sekojoa dzesana. Lielk vai mazk mr var rdt jebkuru traudu. Rdans vai caurrdans oti atkarga no ogleka un citu elementu satura traud. Par traudu rdmbu sprie pc t spjm veidot martensta struktru un paaugstintu cietbu noteikt biezum. Visas detaas var iegt martensta struktru, ja atdzesanas lkne nerso prvrtbu skuma temperatru ne perlta, ne beinta rajon. Tas nozm, ka dzesanas trumam jbt lielkam par kritisko. Trauda caurrdanos raksturo minimlais laiks ldz perlta (beinta) prvrtbu skumam. Mazogleka neletiem traudiem is laiks ir oti mazs, tikai daas sekundes desmitdaas. Caurrdanos tiem var realizt tikai oti maziem lumiem (folijm, plnm sloksnm). Palielinoties detau izmriem, nords tikai detau virskrta. Traudu rdmba galvenokrt ir atkarga no ogleka satura. Neletu traudu cietba pc rdanas atkarb no ogleka satura dota 8.1. attl. Traudiem ar ogleka saturu ldz 0,6 % visos aplkotajos gadjumos cietba ir vienda. Atirbas skas pie lielka ogleka satura. Vislielk cietba ir traudam, kura struktra pc rdanas sastv viengi no martensta. du struktru var iegt, rdot plnus paraugus un dzesjot tos oti zems temperatrs. Cietba nemains atkarb no ogleka satura tiem traudiem, kurus kars tikai ldz austentisko prvrtbu realizcijai, saglabjot cementta tkliu. Cietba materilam nepieaug tpc, ka, pieaugot ogleka saturam, pieaug palieko austenta saturs, kura cietba ir neliela.

142

1200 1000

Cietba, HV

800 600 400 200 0 0 0.2 0.4 0.6 0.8 1 1.2 1.4

Ogleka saturs, %

8.1. att. Neletu traudu cietba pc rdanas atkarb no ogleka satura: apakj lnija rdot sakarstu virs GSE temperatras den (20 oC); augj lnija ja struktra pc rdanas sastv 100 % no martensta; vidj prtraukt rdot sakarstu virs GSK temperatras den (20 oC) Cietbas samazinans, pieaugot ogleka saturam, novrojama traudiem, kuri sakarsti ldz pilngai austenitizcijai. Strauji atdzesjot, cementta tkli nespj izveidoties un bez martensta veidojas paliekoais austents, kur samazina kopjo trauda cietbu. Aizeitektodo traudu struktra visprg gadjum sastv no martensta un palieko austenta, k ar karbdiem. o fzu attiecbu nosaka rdanas tehnoloija. No struktras liel mr atkargas izstrdjumu pabas. Instrumentu traudiem no struktras atkarga nodilumizturba un formas noturba.

8.3.1. Neletu traudu neprtraukt rdana vien dzesjo vid

Konstrukciju traudus rda, lai palielintu stiprbu, nodrointu pietiekamu plastiskumu un stigrbu. Instrumentu traudus rda un atlaidina, lai palielintu cietbu, stiprbu un nodilumizturbu. Rdanas rezultts ir atkargs no karsanas truma, rdanas temperatras, izturanas ilguma un dzesanas truma. Rdanas temperatras izvle. Pc karsanas apstkiem izir pilno un nepilno rdanu. Pilnaj rdan traudu kars ldz austenta stvoklim, t.i., virs lnijai GSE atbilstom temperatrm, turpretim nepilnaj rdan traudu kars tikai virs lnijai GSK. Pirmseitektodiem traudiem lieto pilno rdanu. Pilnaj rdan karsanas laik veidojas smalkgraudains austents, bet dzesanas laik smalku plksnu

143

martensts. Ja nesakars ldz vajadzgajai temperatrai, struktr saglabjas ferts, kas pazemina cietbu un pasliktina mehnisks pabas. Td iem traudiem nepilno rdanu nelieto. Ja traudus prkars, skas strauja austenta graudu augana, bet atdzesjot veidojas rupj adatveida martensts, k ar pazemins stigrba un palielins plaisu raans iespja. Aizeitektodos neletos traudus pakauj nepilnai rdanai. o traudu optiml rdanas temperatra ir 40...60 C virs 727 C temperatras, kad struktr blakus austentam saglabjas daa neizdu cementta. Pc rdanas martensta struktr atrodas cementta daias. Cementta daiu cietba ir lielka nek martensta cietba, ldz ar to rdanas struktra martensts ar cementta daim ir ievrojami nodilumizturgka nek struktra, kas iegta, rdot vienfzes austentu. Dzesanas trums rdan. Lai iegtu martensta struktru, nepiecieams prdzest austentu ldz martensta prvrtbu temperatrm, t.i., dzesanas trumam jbt lielkam par rdanas kritisko trumu Vkrit. Vislielkais rdanas kritiskais trums ir neletiem traudiem 1400...400 oCs-1. Dzesjoai (rdanas) videi jnodroina liels dzesanas trums austenta mazks stabilittes temperatras intervl (650...550 C), lai novrstu t prvranos ferta un cementta maisjum. Toties martensta prvrtbu temperatras intervl vlams samazint dzesanas trumu, lai novrstu iekjo spriegumu raanos, detau deformanos un plaisu raans iespju. Neletiem traudiem, kuriem ir liels rdanas kritiskais trums, rdanas proces dzesanu izdara den vai su dumos. denim, em un citiem dumiem, iegremdjot tajos sakarstu metlu, var novrot trs periodus ar dadm dzesanas intensittm. 1. Vispirms ap rdmo izstrdjumu izveidojas tvaika apvalks, kas trauc siltuma atdevi. 2. Nkamaj mirkl tvaika apvalks sairst un dzesjoais idrums, nonkot saskar ar metla virsmu, sk vrties, izdalot tvaika burbulus. Dzesjos vides kontakts ar metlu virsmu periodiski atjaunojas, ko raksturo liels dzesanas trums.

144

3. Zem vrans temperatras siltuma konvekcijas rezultt dzesana notiek lni. Dzesjoo vidi izvlas tdu, kas nodroina pietiekami lielu dzesanas trumu austenta minimls stabilittes temperatras intervl (650...400 C). Jatzm, ka prk liels dzesanas trums martensta prvrtbu apgabal (zem 300 C) var radt virsmas plaisanu un izstrdjuma sameanos. denim k dzesjoai videi ir liels dzesanas trums, kas saglabjas ar martensta prvrtbu apgabal un ir lielu struktras spriegumu raans clonis. dens dzesanas trums strauji samazins, paaugstinoties t temperatrai. Lai novrstu mintos trkumus, denim dzesanas tvertns uztur pastvgu temperatru (20...40 C) un to pakauj cirkulcijai. dens dzesjos pabas var uzlabot, izdinot taj vrmo sli, srmus vai srskbi. dos dumos tvaika apvalks nerodas un austenta minimls stabilittes temperatras intervl tiek sasniegts liels dzesanas trums, bet martensta prvrtbu temperatras intervl o dumu dzesanas trums ir mazks nek denim. Rdan minerleas dzes daudz lnk nek dens, un ar martensta prvrtbu intervl to dzesanas trums ir 20...25 reizes mazks nek denim. Tas ievrojami samazina rdanas defektu veidoans iespjas. Eas dzesjos spjas ir maz atkargas no temperatras. Minerleu btisks trkums ir to viegl uzliesmoana. Eas izmanto leto traudu un nelielu neleto traudu detau rdanai. Rdanas veidi. Atkarb no dzesanas pamiena izir vairkus rdanas veidus. Visizplattkais un vienkrkais rdanas veids ir neprtraukt rdana vien dzesjo vid. du rdanu sauc ar par neprtraukto rdanu un to pielieto neletiem konstrukciju traudiem, nelielm vienkras formas detam. Rdanas proces galvenais spriegumu veidoans clonis ir tilpuma palielinans, austentam prvroties martenst, ko pastiprina apstklis, ka prvrtbas nenotiek vienlaicgi vis detaas rsgriezum. Paliekoos iekjos spriegumus var samazint, ja samazina dzesanas trumu martensta prvrtbu temperatras intervl un pank, lai struktras prvrtbas notiktu pc iespjas vienlaicgi vis izstrdjuma rsgriezum.

145

8.3.2. Rdana divs dzesjos vids (prtraukt rdana)

Pc pamiena rdmo detau vispirms atdzes den ldz 400...300 C temperatrai, t.i., nedaudz virs kritisk punkta Ms, bet pc tam strauji prnes lnk dzesjo vid (e vai gais) un atdzes ldz normlai temperatrai. Otrs dzesjos vides dzesanas trums martensta prvrtbu apgabal ir neliels, ldz ar to ievrojami mazkas ir ar iekjo spriegumu raans iespjas. is rdanas pamiens prasa preczi aprint un ievrot dzesanas laiku den. To izdevgi izmantot masveida raoan. Instrumentu rdan o pamienu lieto kop ar paatlaidinanos: rdmo detau dzesjo vid iztur slaicgi, lai nordtos tikai rj virsma, bet detaas serdes da atlikuais siltums tiek izmantots atlaidinanai. Kad detaas rj virsma sakarsusi ldz vlamai atlaidinanas temperatrai, par ko sprie pc atlaidinanas krsas uz virsmas, detau strauji atdzes. Pakpenisk rdana. Rdot pc pamiena, detau atdzes vid ar temperatru 50...100 C virs martenstisko prvrtbu skuma temperatras Ms, iztur aj temperatr, kamr t izldzins vis detaas rsgriezum, bet pc tam atdzes gais. o pamienu izmanto nelielu instrumentu rdanai, kuri izgatavoti no mazletiem un vidji letiem traudiem, jo tikai palielintas austenta stabilittes gadjum ar o pamienu var iegt martenstu. o materilu prdzest austenta prvrans martenst notiek, atdzesjot gais, pie tam saglabjas noteikts palieko austenta daudzums. Pakpenisk rdan tilpuma izmaias ir mazkas nek prtrauktaj rdan, jo izveidojas lielks palieko austenta daudzums, ldz ar to mazkas ir detau deformans iespjas un plaisu raans iespjas. Neletiem traudiem pakpenisko rdanu var lietot tad, ja izstrdjuma diametrs nav lielks par 8...10 mm. Lielkiem izstrdjumiem, dzesjot tos vid ar temperatru, kas augstka par martenstisko prvrtbu skuma temperatru Ms, dzesanas trums ir mazks nek kritiskais rdanas trums un ldz ar to austenta prvrtbas noris augstka temperatr. Izotermisk rdana. Rdot pc pamiena, sakarsto izstrdjumu iegremd izkaustu su vann, kur temperatra ir 50...100 C virs Ms un iztur da temperatr, kamr austents prvras beint. Pc tam izstrdjumu atdzes gais. Neletiem traudiem ar izotermisko rdanu mehnisks pabas neiegst labkas k ar parasto

146

rdanu un atlaidinanu. Turpretim letajiem traudiem izotermisk rdana palielina stigrbu, jo struktr bez beinta saglabjas ldz 20 % palieko austenta. Izotermisk rdana ir izdevga ar tdiem letajiem traudiem, kuriem atlaidinan (250...350 C) rodas t.s. atlaidinanas trauslums. Izturanas ilgums dzesjo vid atkargs no austenta stabilittes temperatr, kas atrodas nedaudz virs Ms, un to nosaka pc dot trauda austenta izotermisko prvrtbu diagrammas. Pakpeniskaj un izotermiskaj rdan par dzesjoo vidi izmanto izkaustus sus 55 % KNO3 + 45 % NaNO3 un izkaustus srmus 20 % NaOH + 80 % KOH. No tiem var sagatavot dzesjoo vidi darbam 150...500 C temperatras intervl. Dzesana srmu vanns, ja detaas iepriek karstas su vanns vai krsns ar aizsargatmosfru (bez oksidanas), auj izstrdjumiem saglabt tru, gaii pelkas krsas virsmu (gai rdana). Traudu apstrde zems temperatrs. Traudiem ar ogleka saturu virs 0,5 % pc rdanas struktr saglabjas paliekoais austents. Tas samazina cietbu, nodilumizturbu un rada izmru izmaias ekspluatcijas apstkos, jo paliekoais austents ar norml temperatr ar nelielu trumu prvras martenst. Ievrojami trk tas notiek, turpinot atdzesanu negatvs temperatrs. Td, lai samazintu palieko austenta daudzumu rdtos traudos, tos atdzes ldz negatvm temperatrm. Apstrdei zems temperatrs pakauj rdtus traudus, pie tam galvenokrt letos traudus, kuriem martensta prvrtbu beigu temperatra Mb atrodas negatvo temperatru apgabal un kuriem, atdzesjot pat ldz istabas temperatrai, struktr saglabjas ievrojami daudz palieko austenta. Paliekoais austents, izturot norml temperatr, stabilizjas, td apstrde ar aukstumu jveic tli pc rdanas. Leto traudu kritisk punkta Mb, temperatra var atrasties intervl no 40 C ldz pat 193 C. Atdzesjot ldz punkta Mb temperatrai, paliekoais austents prvras martenst, pieaug trauda cietba (par 1...3 vienbm pc HRC) un palielins sprieguma pakpe. Td dzesana jizdara lni un detaa pc apstrdes ar aukstumu nekavjoties jatlaidina. Lejoo elementu ietekme uz palieko austenta daudzumu traud ar 1 % ogleka pardta 8.2. attl.

147

8.2. att. Lejoo elementu ietekme uz palieko austenta daudzumu traud C105U Apstrdei ar aukstumu pakauj mrinstrumentus, ritgultu detaas, cementtas leto traudu detaas un daudzus citus izstrdjumus.

8.4. Traudu dzirdmba

Par dzirdmbu sauc trauda spju nordties ldz noteiktam dziumam. To nosaka galvenokrt trauda pabas, lai gan zinm mr t ir atkarga ar no apstrdjam materila izmriem un dzesanas apstkiem. Dzirdmbas noteikan traudu pieemts uzskatt par nordtu tad, ja struktr ir ne mazk par 50 % martensta. Dzirdmba ir atkarga no trauda kritisk dzesanas truma. Ja rdmo izstrdjumu iegremd dzesjo vid, t atdzianas trums vis rsgriezum nav viends. Vistrk atdziest izstrdjuma virskrta, ts atdzianas trums ir atkargs no dzesjos vides (dens, eas, su vannas u.c.) pabm. Attlinoties no virskrtas, atdzianas trums samazins. Ja izstrdjuma rsgriezums ir pietiekami liels, iespjams, ka noteikt dzium at faktiskais dzesanas trums ir mazks par rdanas kritisko trumu un izveidojas pusmartensta struktra. aj gadjum detaas serde paliek nenordta taj austents prvras ferta un cementta maisjum (trostts, sorbts vai perlts). Samazinot rdanas kritisko trumu, ko pank, paaugstinot austenta stabilitti ar trauda leanu, palielins trauda dzirdmba. Ja faktiskais dzesanas trums izstrdjuma centr prsniedz rdanas kritisko trumu, trauds vis rsgriezum iegst martensta struktru tas ir caurrdjies. Izstrdjuma diametru, ldz kuram, rdot dotaj dzesjoaj vid, centr izveidojas pusmartensta (50 % martensta + 50 % trostta) struktra, sauc par dzirdmbas 148

kritisko diametru. Dzirdmbu novrt ar dadiem pamieniem: pc nordt sla biezuma, lielk caurrdt cilindra diametra vai cilindriska parauga nordts daas garuma. Pusmartensta zonu viegli noteikt pc mikrostruktras, bet vl vienkrk pc cietbas. Pusmartensta struktras cietba ir atkarga no ogleka satura traud.
60 50 Cietba, HRC 40 30 20 10 0
0 0.2 0.4 0.6 0.8 1 1.2

Ogleka saturs, %

8.3. att. Pusmartensta struktras cietba atkarb no ogleka satura traudos Letie traudi sakar ar lielku austenta stabilitti un mazku rdanas kritisko trumu nords dzik nek neletie traudi. Dzirdmbu palielina mangns, hroms un molibdns, bet nielis un silcijs to ietekm nedaudz. Dzirdmba ievrojami pieaug, ja traudu vienlaikus le ar vairkiem lejoiem elementiem. Pardzest austenta stabilitte pieaug un rdanas kritiskais trums samazins tikai tad, ja lejoie elementi ir izdui austent. Ja lejoie elementi nav izdui austent un tie veido karbdus, austenta stabilitte nevis pieaug, bet gan samazins, jo karbdi noder par kristalizcijas centriem austentam prvroties ferta un karbda maisjum. Titna, niobija un vandija karbdi norml rdanas temperatr nest austent un pazemina dzirdmbu. Ar graudu lielums stipri ietekm dzirdmbu: jo lielki graudi, jo lielka trauda dzirdmba. Td karsanas ilguma palielinana izraisa dzirdmbas pieaugumu. Dzirdmba ir svarga traudu tehnoloisk paba. Pilngas dzirdmbas gadjum termiski apstrdtam izstrdjumam vis rsgriezum ir vienda struktra ne tikai pc rdanas, bet ar pc atlaidinanas. Ldz ar to ar izstrdjuma pabas vis rsgriezum ir viendas. Biei vien konstrukciju trauda izvli lielm 149

atbildgm

manu

detam

nosaka

dzirdmba.

Lai

nodrointu

vlamo

caurrdanos, ogleka konstrukciju traudu viet dakrt jizmanto drgkie letie traudi. T, piemram, neletam traudam (0,4 % C) dzirdmbas kritiskais diametrs ir 25 mm, bet tajos paos dzesanas apstkos hroma traudam (0,4 % C, 1,0 % Cr) tas ir 50 mm, hroma-niea traudam (0,4 % C, 1,5 % Cr, 3,5 % Ni) virs 125 mm. Nepilnga dzirdmba izraisa struktras un ldz ar to pabu izmaias rsgriezum. Detau nenordtai serdes daai ir zemka cietba un stiprba. Daos gadjumos liela dzirdamba nav vlama. T, piemram, viturbjus, urbjus un citus instrumentus, kuriem darba proces izmanto galvenokrt virskrtas pabas, gatavo no traudiem ar mazu dzirdmbu. Nenordt serdes daa paaugstina o instrumentu stigrbu. Traudus ar mazu dzirdmbu lieto tdiem izstrdjumiem, kuriem rdanas proces nedrkst pieaut tilpuma izmaias. Nelielu paraugu dzirdmbu nosaka pc to lzuma vai pc cietbas sadaljuma rsgriezum. Lielku paraugu dzirdmbu nosaka pc gala rdanas metodes. im nolkam ldz noteiktai rdanas temperatrai sakarstu paraugu specil iekrt atdzes no gala ar dens strklu. Pc atdzesanas mra cietbu uz parauga snu virsmas. T k, attlinoties no parauga gala, dzesanas trums samazins, tad ar cietba samazinsies. Nosakot attlumu no parauga gala ldz vietai, kur cietba atbilst pusmartensta struktras cietbai (HRC 50), pc nomogrammm var noteikt trauda dzirdmbas kritiskos diametrus dads dzesjos vids. Dzirdmbas noteikana auj izvlties konkrtai detaai vajadzgo konstrukciju traudu, k ar izvlties rdanai pareizo dzesjoo vidi, lai maksimli izvairtos no iekjo spriegumu raans.

8.5. Traudu atkvlinana

Par atkvlinanu sauc trauda termisks apstrdes operciju, kas sastv no karsanas nedaudz virs kritiskm temperatrm, izturanas ajs temperatrs un lnas, vienmrgas atdzesanas. Atkvlinanas uzdevums ir likvidt iepriekjos spriegumus, pazemint trauda cietbu, sasmalcint graudus, uzlabot apstrdjambu ar griezjinstrumentiem un

150

spiedienu,

paaugstint

plastiskumu

un

stigrbu,

samazint

misk sastva

neviendabgumu un sagatavot traudu tlkai termiskai apstrdei. Atkarb no struktras prvrtbu rakstura atkvlinanu iedala pirms krtas atkvlinan, kas notiek bez fzu prvrtbm un otras krtas atkvlinan, kad saistta ar fzu prkristalizanos. Traudu termisks apstrdes zonas pardtas 8.4. attl.

8.4. att. Traudu termisks apstrdes veidi Pirms krtas atkvlinana. To izmanto, lai likvidtu misk sastva neviendabgumu (likvciju), kas radies kristalizcijas proces, lai likvidtu struktras izmaias, kas radus plastisks deformcijas rezultt, un lai likvidtu paliekoos spriegumus. Izir vairkus pirms krtas atkvlinanas paveidus. Homogenizcija (difzijas atkvlinan). Homogenizciju jeb difzijas

atkvlinanu izmanto, lai samazintu letu traudu lietu interkristlisko likvciju, jo t paaugstina traudu trauslumu spiedienapstrdes procesos, izraisa pabu 151

anizotropiju, flokenus un iferveida lzumu. Ar difzijas atkvlinanu likvid letu traudu ljumu dendrtveida likvciju, kas oti pazemina materila plastiskumu un stigrbu. Difzijas atkvlinana notiek temperatr 1100...1200 C. d augst temperatr noris ar intensva oksdu krtias veidoans, kas palielina metla zudumus. Td karsanu veic ar maksimli pieaujamo trumu, bet izturanas laiku izvlas minimlu (tas atkarb no trauda misk sastva un lietu izmriem var bt 8...20 h). Karsanas laik trauda struktra kst rupjgraudaina. To novr, lietus plastiski deformjot vai ar izdarot pilno atkvlinanu vai normalizciju. Rekristalizcijas atkvlinana. Par rekristalizcijas atkvlinanu sauc termisks apstrdes operciju, kad auksti deformtu traudu sakars virs rekristalizcijas temperatrm, iztur ajs temperatrs un lni atdzes. o atkvlinanas veidu pielieto pirms auksts spiedienapstrdes un k starpoperciju apstrdi uzkaldes likvidanai starp auksts deformcijas opercijm. Trauda rekristalizcijas temperatra ir atkarga no misk sastva un atrodas robes 450...650 C. Ogleka un lejoo elementu satura palielinans izraisa rekristalizcijas temperatras paaugstinanos. Lai rekristalizcijas process vartu notikt vis detaas tilpum, atkvlinanas temperatrai jbt augstkai par rekristalizcijas kritisko temperatru. Traudiem ar ogleka saturu 0,08...0,2 %, kurus visbiek pakauj aukstai deformcijai (velmanai, vilkanai, tancanai), rekristalizcijas atkvlinanas temperatra sasniedz 680...700 C. Letus traudus pc auksts vilkanas atkvlina 730C temperatr, karsjot 0,5...1,5 h. Atkvlinot traudus, vienlaikus ar ferta rekristalizciju noris ar cementta koagulcija un sferoidizcija. Cementta graudiu apa forma palielina materila plastiskumu un atvieglo spiedienapstrdi. Atkvlinana iepriekjo spriegumu likvidanai. o atkvlinanas paveidu izmanto, lai likvidtu iepriekjs tehnoloiskajs opercijs (liean, metinan, apstrd ar griezjinstrumentiem) raduos paliekoos spriegumus. Atkvlinanu izdara temperatru intervl 200...700 C, biek diapazon 550...680 C. Izturanas ilgumu izvlas eksperimentli, un tas parasti ir daas stundas. T, piemram, saretas formas instrumentus pc rupjs apstrdes ar

152

griezjinstrumentiem, lai likvidtu iekjos spriegumus, atkvlina 600...700 C temperatr, izturot taj 1...3 h un pc tam lni atdzesjot. Atkvlinan paliekoie spriegumi tiek likvidti sldes deformciju rezultt. Parasti paliekoos spriegumus likvid ar citiem atkvlinanas veidiem, bet rdtiem traudiem ar atlaidinanu. Otrs krtas atkvlinana. T saistta ar trauda fzu prvrtbm. Par otrs krtas atkvlinanu sauc trauda termisks apstrdes operciju, kas sastv no karsanas virs kritiskm temperatrm GSE, izturanas un lnas atdzesanas, kad materila struktra veidojas fzu prvrtbu rezultt. Ln atdzesana dod iespju iegt ldzsvara stvoka struktras, kas uzrdtas dzelzs-cementta stvoka diagramm. Pirmseitektodiem traudiem atkvlinana nodroina fertu un perltu,

eitektodam traudam perltu, bet aizeitektodiem traudiem perltu un cementtu. Pc atkvlinanas trauds ir ar pazemintu cietbu un stiprbu, tas ir smalkgraudains. Rpniecb atkvlinana ir sagatavoans opercija termiskai apstrdei. Tai pakauj ljumus, kalumus un velmjumus. Pazeminot stiprbu un cietbu, atkvlinana uzlabo materilu apstrdjambu ar griezjinstrumentiem. Ljumiem un kalumiem atkvlinana sasmalcina graudus, likvid iekjos spriegumus, paaugstina

plastiskumu un stigrbu. Td lieliem ljumiem atkvlinana ir termisks apstrdes nosldzo opercija. Izir vairkus otrs krtas atkvlinanas paveidus: piln, izotermiska, nepiln, sferoidizcijas, normalizcijas un citas atkvlinanas. Piln atkvlinana. Pilnai atkvlinanai pakauj galvenokrt konstrukciju traudus ar ogleka saturu ldz 0,7 %, t.i., pirmseitektodos traudus. Ar prkristalizciju saistt piln atkvlinana likvid paliekoos spriegumus, pazemina cietbu, paaugstina plastiskumu un izveido traudam vienmrgu smalkgraudainu struktru. Ljumiem un karst stvokl deformtm konstrukciju trauda sagatavm straujs atdzesanas d no samr augstm temperatrm var bt paaugstinta cietba, kas apgrtina trauda mehnisko apstrdi un pazemina plastiskumu. Dakrt var izveidoties ar rupjgraudaina struktra. Strauji atdzesjot rupjgraudainu austentu, kds lietm vai kaltm sagatavm izveidojas augsts temperatrs, rodas labvlgi apstki Vidmanteta struktras izveidei. Vidmanteta struktra ir ne tikai rupjgraudaina. Tai ir raksturgs ferta izvietojums pa kristalogrfiskajm plaknm.

153

Spiedienapstrdes rezultt izveidojuies austenta graudu izmri ir atkargi no apstrdes beigu temperatras: ja t ievrojami prsniedz 1000 oC, izveidojas rupjgraudains austents, no kura atdzesanas proces rodas rupjgraudaina sairanas produktu struktra Vidmanteta struktra; ja turpret spiedienapstrdes beigu temperatra ir pazeminta, var izveidoties cits struktras defekts rindainba, kas rada mehnisko pabu neviendabbu (anizotropiju). das ferta un perlta krtainas struktras izveidoanos veicina nemetliskie ieslgumi, kas spiedienapstrdes rezultt tiek izstiepti un noder par ferta kristalizcijas centriem. Krtainas struktras ar atkvlinanu grti izlabot. Par pilno atkvlinanu sauc termisks apstrdes operciju, kur traudu kars 30...50 C virs atbilstos temperatras GSE, iztur aj temperatr tik ilgi, kamr notiek pilnga fzu prkristalizans, un kop ar krsni lni atdzes. Karsjot virs temperatras GSE, veidojas austents, kas kristalizjas uz ferta un cementta robevirsmm. aj temperatr veidojas daudz kristalizcijas centru un ldz ar to austents ir smalkgraudains. Materila prkarsana izraisa austenta graudu auganu, kas pasliktina t pabas. Karsanas ilgums un izturanas ilgums darba temperatr atkargs no krsns tipa, sagataves veida, detau krauanas pamiena un krvuma augstuma krsn. Lnai atdzesanai jnodroina austenta prvrtbas ar mazu prdzesanas pakpi, lai neveidotos prk smalks paaugstintas cietbas ferta un karbdu maisjums. Atdzesanas trums atkvlinan ir atkargs no prdzest austenta stabilittes, t.i., no trauda misk sastva. Jo stabilks austents, jo lnk jatdzes trauds. Td letus traudus ar lielu austenta stabilitti atdzes daudz lnk (10...100 oCh-1) nek ogleka traudus, kuru atdzesanas trums atkvlinan ir 150...200 oCh-1. Atdzesanas trumu atkvlinan var regult di: 1) karsanu izsldz pilngi; 2) karsanu izsldz periodiski; 3) karsanu izsldz pilngi un atstj va krsns durvis. Lnu atdzesanu, it sevii letiem traudiem, veic ldz 500...550 oC temperatrai. Pc pilngas austenta prvrans perlt atdzesanas trumu palielina, pat izdarot dzesanu gais. Tas ne tikai sasina tehnoloisko procesu, bet ar mazina iespju rasties atlaidinanas trauslumam. Saretas formas ljumus, lai likvidtu iekjos spriegumus, lni atdzes ldz pat istabas temperatrai.

154

Izotermisk atkvlinana. aj termiskaj apstrd traudus (visbiek letos) kars ldz pilns atkvlinanas temperatrai, iztur taj, samr tri atdzes ldz temperatrai, kas nedaudz zemka par 727 C, un izotermiski iztur aj temperatr tik ilgi, kamr austents pilngi prvrties perlt. Pc izotermisks izturanas traudu atdzes gais. Izotermisk atkvlinana sasina let trauda atkvlinanas procesu. Lai atkvlinanu patrintu, izotermisks izturanas temperatru izvlas tuvk prdzesta austenta minimls stabilittes temperatrai. Parasti temperatra atrodas 100...150 C zem 727 C un ir atkarga no austenta izotermisko prvrtbu lku rakstura. Otra izotermisks atkvlinanas priekrocba ir t, ka vienmrga struktra izveidojas vis detaas rsgriezum. Tas izskaidrojams ar to, ka izotermisks izturanas laika temperatra izstrdjuma rsgriezum izldzins un struktras prvrtbas vienlaikus noris ar viendu prdzesanas pakpi. Izotermisko atkvlinanu izmanto neliela izmra sagatavju, k ar kalumu termiskajai apstrdei. Nepiln atkvlinana. atkvlinana no pilns atkvlinanas atiras ar to, ka trauda karsanu izdara zemk temperatr. Pirmseitektodiem traudiem nepilno atkvlinanu lieto, lai likvidtu iekjos spriegumus un uzlabotu apstrdjambu ar griezjinstrumentiem. Nepilnaj atkvlinan notiek daja trauda prkristalizans austent prvras viss perlts, bet ferts tikai daji. Td ar trauda graudainba nemains. Aizeitektodiem traudiem nepiln atkvlinana ir galvenais atkvlinanas veids. Karsjot virs temperatras 727 C, ie traudi pilngi prkristalizjas, tau struktr saglabjas spiedienapstrd sagrauts cementta tkla daias. Sferoidizcijas atkvlinana. Ar nepilno atkvlinanu iespjams aizeitektodiem traudiem iegt graudaino perltu ar ieapaas formas cementta daim. Td o atkvlinanas veidu sauc par sferoidizcijas atkvlinanu. To lieto, lai samazintu instrumentu traudu cietbu un uzlabotu apstrdjambu ar griezjinstrumentiem. Instrumentu traudiem graudainais perlts parasti izveidojas, karsjot temperatras intervl 750...770 oC un pc tam lni atdzesjot vai ar izotermiski izturot nedaudz zem temperatras 650 C.

155

Karsjot nedaudz virs kritisks temperatras 727 C, pat pirmseitektodos traudos saglabjas smalkas neizduas cementta daias, kas, atdzesjot vai izotermiski izturot, noder par cementta daiu kristalizcijas centriem un pieir tm ieapau formu. Ja cementts atrodas tklia veid, tad, lai sagrautu o tkliu un sasmalcintu cementta daias, traudu normaliz augst temperatr (30...50 C virs lnijas SE). Letajiem instrumentu traudiem sferoidizcijas atkvlinanu veic, galvenokrt izmantojot izotermisko izturanu, kas ievrojami ekonom apstrdes laiku. Izturanas ilgumu izvlas tdu, lai pilngi notiktu prvrtbas un cementta daiu augana. Parasti tas ilgst 1...3 h, atkarb no apstrdjams detaas masas. Traudiem ar graudainu perltu ir zemka cietba un stiprba, tau ievrojami augstks plastiskums, un tie ir mazk jutgi pret prkaranu un plaisu raanos. Normalizcija (normalizcijas atkvlinana). Par normalizciju sauc traudu karsanu nedaudz virs temperatras GSE, izturanu, lai notiktu fzu prkristalizcija, un atdzesanu gais. Normalizcijai pakauj konstrukciju traudus pc karsts spiedienapstrdes un trauda velmjumus. Normalizcija no atkvlinanas atiras galvenokrt ar dzesanas apstkiem dzesana gais notiek ar lielku trumu, kas izraisa austenta prvrtbas daudz zemks temperatrs. Ldz ar to kristalizcijas centru skaits ir lielks un veidojas smalkks ferta un cementta maisjums. Normaliztam traudam saldzinjum ar atkvlintu traudu cietba un stiprba ir par 10...15 % lielkas, struktra smalkgraudainka un ldz ar to lielka ar stigrba. Atkarb no trauda sastva normalizciju var izmantot dadi. Traudiem ar mazu ogleka saturu normalizcija aizstj pilno atkvlinanu. Normalizcija auj ekonomt laiku, nedaudz palielina materila cietbu, bet apstrd ar griezjinstrumentiem nodroina kvalitatvu virsmu. Traudiem ar vidju ogleka saturu normalizcija aizstj rdanu un augsto atlaidinanu. Saldzinjum ar rdanu normalizcija ir rtk izdarma, taj izstrdjumi mazk deformjas. Normalizcij iegts mehnisks pabas, protams, ir nedaudz zemkas nek rdan. Aizeitektodiem traudiem normalizciju izmanto cementta tklia likvidanai.

156

Letajiem konstrukciju traudiem, sakar ar paaugstintu prdzest austenta stabilitti, normalizcijas rezultt iegst prk lielu cietbu, kas apgrtina to apstrdi ar griezjinstrumentiem. iem traudiem nepiecieama augst atlaidinana. Patrint atdzesana rada struktras patnbas. Pirmseitektodos traudos ferts izdals pa austenta graudu robem un nepaspj izveidoties viendasu graudi. Normalizcijas patrintas atdzesanas d rodas vairk kristalizcijas centru, kas daji auj labot spiedienapstrd izveidojus krtains struktras. T ir viena no s termisks apstrdes priekrocbm.

8.6. Traudu atlaidinana

Pc rdanas trauds ir oti ciets, jo martensta mikrostruktra ir nestabila un oti saspriegta. Td tda pc rdanas izstrdjumus pakauj atlaidinanai. Atlaidinana ir termisks apstrdes nosldzo opercija, kuras rezultt trauds iegst vajadzgas mehnisks pabas un atbrvojas no iekjiem spriegumiem. Jo augstka atlaidinanas temperatra, jo pilngk tiek likvidti iekjie spriegumi. Visintensvk spriegumu samazinans noris atlaidinanas procesa pirmajs 15...30 mints. Ar dzesanas trums ietekm paliekoo spriegumu lielumu. Jo lnk dzes, jo mazki paliekoie spriegumi. Td saretas formas detaas no augstm atlaidinanas temperatrm jdzes ln. Leto traudu izstrdjumi, kas jutgi pret atlaidinanas trauslumu, jdzes strauji. Trauda pabas galvenokrt nosaka atlaidinanas temperatra. Atkarb no atlaidinanas temperatras izir 3 atlaidinanas veidus. Zem atlaidinana notiek, karsjot rdtu traudu ldz 200 C temperatrai. T samazina iekjos spriegumus, prvr rdanas martenstu atlaidinanas martenst un bez ievrojamas cietbas samazinans paaugstina stiprbu un nedaudz ar stigrbu. di atlaidinti izstrdjumi neiztur dinamiskas slodzes, jo to serdes daa ir ar zemu stigrbu. Zemajai atlaidinanai pakauj griezjinstrumentus un mrinstrumentus, kas izgatavoti no neletiem un mazletajiem traudiem, k ar cementtas, ciantas, nitrocementtas un virskrt nordtas detaas. Vidj atlaidinana notiek 350...500 oC temperatr. T nodroina visaugstko elastbas robeu un nedaudz paaugstina stigrbu, td to pielieto atsperu termiskajai

157

apstrdei. Pc vidjs atlaidinanas trauda struktra ir atlaidinanas trostts ar cietbu HRC 40...50. Augst atlaidinana notiek 500...680 C temperatr, un ts rezultt trauds iegst sorbta struktru. Augst atlaidinana pilngi likvid iekjos spriegumus un ievrojami palielina stigrbu. Cietba un stiprba pazemins, tomr ts ir lielkas nek pc normalizcijas. Augst atlaidinana dod iespju pankt labku trauda stiprbas un stigrbas attiecbu. Atbildgu manu elementu termiskaj apstrd oti plai izmanto rdanu kop ar augsto atlaidinanu. o komplekso apstrdi sauc par uzlaboanu. Uzlaboanai pakauj konstrukciju traudus (0,3...0,5 % C), kuriem jpalielina gan tecanas robea, gan ilgizturbas robea, gan ar stigrba. Pc rdanas trauda stigrba ir oti zema. Paaugstinot atlaidinanas temperatru, stigrba pieaug. Pastv divi temperatras intervli, kuros konstrukciju traudiem pazemins stigrba: 250...350 C un 500...600 C. Stigrbas pazeminanos sauc attiecgi par pirms un otrs krtas atlaidinanas trauslumu. Stigrbas pazeminans atlaidinanas temperatras intervl 250...350 C konstatjama visiem konstrukcijas traudiem neatkargi no ogleka un lejoo elementu satura. Pirms krtas atlaidinanas trauslums ir neatgriezenisks atkrtota atlaidinana stigrbu neuzlabo. o trauslumu var likvidt, karsjot ldz 400 C temperatrai, bet tad ievrojami samazins cietba. Pirms krtas atlaidinanas trausluma clonis ir nevienmrga karbdu izdalans uz martensta graudu robem un palieko austenta prvrans martenst. Otrs krtas atlaidinanas trauslums konstatjams tikai letajiem traudiem, ja tos lni dzes pc atlaidinanas temperatr 500...600 C vai ilgstoi iztur aj temperatr. Ja izstrdjumu pc atlaidinanas strauji dzes, stigrba nesamazins. Otrs krtas trauslumam ir atgriezenisks raksturs. To var likvidt, atkrtoti atlaidinot mintaj temperatras intervl un pc tam strauji atdzesjot. Otrs krtas atlaidinanas trauslumu visbiek novro traudiem ar paaugstintu fosfora, mangna, silcija un hroma saturu. Molibdna (0,2...0,3 %) un volframa (0,5...0,7 %) saturs traudu atlaidinanas trauslumu samazina.

158

Otrs krtas trauslumu izskaidro ar dispersu daiu, piemram, karbdu, nitrtu, fosfdu un citu izdalanos uz graudu robem, lni dzesjot, ka ar ar atseviu izduo elementu atomu difziju uz graudu malm, kur veidojas lejoo elementu paaugstintas koncentrcijas apgabali, kas veicina plaisu raanos. T k augstaj atlaidinan trauda struktra veidojas izturanas laik, tad dzesanas trums struktru neietekm. To izvlas tdu, lai izvairtos no atlaidinanas trausluma raans un pc iespjas samazintu termiskos spriegumus.

8.7. Iekjie spriegumi un rdanas defekti

Rdanas proces iekjie spriegumi rodas detaas virskrtas un serdes daas nevienmrgas sakaranas un atdzianas d (termiskie spriegumi), k ar nevienmrgu martensta prvrtbu d vis izstrdjuma tilpum (struktras spriegumi). T k temperatras sadaljums vis izstrdjuma rsgriezum nav viends, ar tilpuma izmaias ir dadas. Pc atdzesanas virskrt ir paliekoie spiedes spriegumi, bet serdes da stiepes spriegumi. Atdzesjot zem martensta prvrtbu skuma temperatras Ms, martensts vispirms veidojas izstrdjuma virskrt un izraisa tilpuma palielinanos. Martensta prvrtbu rezultt virskrt izveidojas paliekoie stiepes spriegumi, bet serdes da spiedes spriegumi. Rdan vienlaikus rodas gan termiskie, gan ar struktras spriegumi, kuri summjas. Atkarb no termisko un struktras spriegumu attiecbas var iegt dada rakstura un lieluma iekjos spriegumus gan virskrt, gan ar izstrdjuma serdes da. Visbstamkie ir stiepes spriegumi detaas virskrt, kuri veicina plaisu raanos un samazina trauda ilgizturbu. Stiepes spriegumi galvenokrt veidojas struktras prvrtbu rezultt, td jcenas tos samazint, izvloties pareizu karsanas temperatru un samazinot dzesanas trumu martensta prvrtbu temperatras intervla Ms...Mb. Karsjot traudu virs rdanas temperatrm un izturot ajs temperatrs, var rasties virkne defektu, piemram, prkarsana, prdedzinana, atogoans, leto elementu izdegana, termisks plaisas u.c. os defektus var nepieaut, ja izvlas pareizu karsanas temperatru, karsanas trumu un izmanto karsanas iekrtas ar aizsargatmosfru vai kontroljamu atmosfru.

159

Atdzesjot rdmo izstrdjumu, var veidoties dai t.s. rdanas defekti, piemram, deformcijas un plaisas. Ar iekjie spriegumi, kas neviendi sadaljuies pa izstrdjuma tilpumu, var izraist to deformanos, proti, sameanos vai saliekanos. Deformcijas var samazint, izvloties pareizu dzesjoo vidi un pareizu detaas iegremdanas pamienu. Dareiz plnu detau deformanos novr, ts atdzesjot iesplt stvokl (tanc, ierc). Izstrdjuma izmri pc rdanas nesakrt ar skotnjiem izmriem. To izmaiu var samazint, izvloties noteikta misk sastva traudu, atbilstou termisks apstrdes remu un saglabjot struktr vlamo palieko austenta daudzumu. Izotermiskaj rdan, kad veidojas beinta struktra un paliekoais austents, tilpuma izmaia ir minimla. Plaisas rdan rodas tad, ja iekjie stiepes spriegumi prsniedz trauda stiprbu. Ts parasti veidojas, atdzesjot zem martensta prvrtbu temperatrm. Plaisu veidoans iespja pieaug, palielinot ogleka saturu traud, palielinot karsanas temperatru un dzesanas trumu martensta prvrtbu temperatras intervl, k ar materila lielas dzirdmbas gadjum. Plaisu veidoans cloi var bt ar dadi sprieguma koncentratori, piemram, detaas rsgriezuma saaurinjumi, iegriezumi, izcii, urbumi, asas prejas u.c. Plaisas ir nelabojams rdanas bris. Lai novrstu plaisu raans iespjas, detaas konstrukcija jizveido tda, lai nebtu sprieguma koncentratoru, k ari jizvlas racionls termisks apstrdes rems, tda pc rdanas veicot atlaidinanu. Ja traudu prkars, izveidojas rupjgraudains martensts. Nepilngaj karsan pirmseitektodiem traudiem martensta struktr saglabjas ferts, kas pazemina cietbu un ilgizturbu. Nepietiekami liela dzesanas truma d martensta viet veidojas trostts ar zemku cietbu. Mintos defektus var izlabot, atkrtojot termisko apstrdi ar pareizu remu.

8.8. Traudu termomehnisk apstrde

Termomehnisk apstrde ir traudu apstrdes veids, kas pamatojas uz termisks apstrdes un plastisks deformcijas apvienoanu. Termomehnisks apstrdes rezultt iegst daudz labkas mehnisks pabas nek parastaj termiskaj

160

apstrd augstku tecanas un stiprbas robeu, lielku ilgizturbu, pie tam plastiskums un stigrba saglabjas vai pat palielins. Jau senatn auds ievroja, ka, plastiski deformjot, metlu var nocietint. di var nocietint gan izkaptis, gan vrpstu rdzes (deformjot ar specilu veltnti), gan ar urbumu virsmas (caurspieot lielka diametra lodti). Nocietints virskrtas dziums ir viends ar deformt metla sla biezumu. Pc termomehnisks apstrdes pamiena plastisko deformciju veic, metlam esot austenta stvokl, un pc tam rda. Rdta trauda struktra termomehniskaj apstrd veidojas paaugstinta dislokciju blvuma apstkos, ko rada plastisk deformcija. Izir divus galvenos termomehnisks apstrdes veidus: augstas un zemas temperatras termomehnisk apstrde. Veicot augstas temperatras termomehnisko apstrdi, traudu deform temperatr, kas augstka par kritisko punktu, kad struktra sastv no stabila austenta. Deformcijas pakpe var sasniegt 20...30 %. Pc deformcijas detau nekavjoties rda, lai neautu attstties rekristalizcijas procesam (skat. 8.5. att.).

8.5. att. Traudu termomehnisks apstrdes grafiks Augstas temperatras termomehaniskaj apstrd tomr paspj notikt daja rekristalizcija un trauda stiepes stiprba ir nedaudz zemka (Rm = 2200...2400 MPa), toties traudam ir lielks plastiskums un stigrba, kas oti nepiecieams detam, kuras darbojas dinamiskas slodzes apstkos. Augstas temperatras termomehnisk apstrde 161

paaugstina stigrbu normls un zems temperatrs, pazemina aukstlstambas slieksni un jutbu pret atlaidinanas trauslumu. Ar deformcijas process augsts temperatrs noris vieglk, ar mazku slodzi, td termomehnisko apstrdi var uzskatt par vlamu tehnoloisku operciju. Termomehniskaj apstrd veido izstrdjuma formu, izmrus un materila pabas. Veicot zemas temperatras termomehnisko apstrdi, traudu, kur sakarsts ldz austenta stvoklim, atdzes ldz temperatrai, kas atrodas nedaudz zem

rekristalizcijas temperatras, bet augstk par martensta prvrtbu skuma temperatru Ms, un plastiski deform, pc tam izdarot rdanu un zemo atlaidinanu. Deformcijas pakpe var sasniegt 75...95 %. Prdzesto austentu deform tam atbilstoas stabilittes temperatras intervl (400...600 C). Iegst trauda stiepes stiprbu Rm = 2200...3000 MPa, saglabjot plastiskumu (A = 6...8 %) un stigrbu (KV = 50...60 J). Zemas temperatras termomehnisk apstrde ir auksts spiedienapstrdes paveids, jo noris zem rekristalizcijas temperatras. Trauda augsts mehnisks pabas pc termomehanisks apstrdes var izskaidrot ar lielu dislokciju blvumu martenst, graudu sasmalcinanos atsevios savstarpji noteikti orienttos fragmentos. Nocietino fze (dadi karbdi u.c.) ir vienmrgi sadaljusies ne tikai pa graudu robem, bet ar pa graudu tilpumu un sldes plaknm. Dislokciju koncentrcija apgrtina sldes procesus un nosaka trauda lielo stiprbu. Plastiskuma pieaugums saistts ar iekjo spriegumu samazinanos. Metlu nostiprinans, kas iegta termomehanisks apstrdes rezultt, ir atgriezeniska, t.i., t saglabjas ar pc atkrtotas termisks apstrdes. Traudu stiprbu var paaugstint, ja pc rdanas tos plastiski deform, ieturot deformcijas pakpi 2...5 %. Pirms un pc plastisks deformcijas jizdara zem atlaidinana. Pastv ar citi termomehnisks apstrdes remi, piemram, trieciena termomehnisk apstrde, kad uz dzesjoo vidi iedarbojas ar hidraulisk trieciena viiem, kurus rada elektrisk izlde (dzesanas trums ai laik pieaug 2...3 reizes), un magntisk termomehnisk apstrde, kad magntiskais lauks iedarbojas visa termomehnisks apstrdes procesa laik. Abi mintie termomehnisks apstrdes paveidi auj iegt traudam augstas mehnisks un magntisks pabas.

162

9. DETAU VIRSMAS NOSTIPRINANAS PAMIENI

Daudzm manu detam jiztur ilgstoa maingu un ciklisku slodu iedarbba, triecieni, berzes, agresvas vides iedarbba, k ar dadas minto faktoru kombincijas. o detau virskrtai jbt cietai un nodilumizturgai, bet serdes daai jbt ar lielu stigrbu, ilgizturbu un stiprbu. du pabu kopumu var pankt, izmantojot dadus detau virsmas nostiprinanas pamienus. Tiem pieskaitmi miski termisk apstrde, virskrtas rdana, difzijas metalizcija.

9.1. miski termisk apstrde

miski termisko apstrdi pielieto, lai palielintu detau virskrtas cietbu, nodilumizturbu, nogurumizturbu, kontaktizturbu un korozijizturbu. Taj apvienota misk un termisk iedarbba. miski termisks apstrdes rezultt detau virskrtu difzijas ce piestina ar dadiem elementiem. miski termisk apstrde sastv no trim vienlaicgi notiekoiem procesiem: veidojas aktvi misk elementa atomi; detaas virsma absorb aktvos atomus, kuri izst metla virskrt vai ar veido ar to misko savienojumu; absorbtie atomi no detaas virskrtas difund ts iekien. miski termiskas apstrdes gaita ir atkarga gan no iem procesiem, gan no elementa aktvo atomu koncentrcijas izstrdjuma virskrt, gan no elementa dbas pamatmetl, gan ar no difzijas procesa truma. Difzijas trumu raksturo difzijas koeficients vielas daudzums, kas laika vienb difund caur laukuma vienbu, ja koncentrciju starpba ir vienu vienbu liela. Difzijas trums pieaug, palielinoties temperatrai un koncentrciju starpbai. Apstrdts virskrtas biezums un ts misk sastva sadaljums ir atkargs galvenokrt no difzijas procesa. Jo lielka ir miski termisks apstrdes temperatra un jo ilgk iztur aj temperatr, jo lielks ir miski apstrdts virskrtas biezums. Difzijas trumu stipri ietekm izveidojies ciet duma tips. Atomi, kas ar pamatmetlu veido iespieans tipa cietos dumus (C, N, S, B), difund daudz trk nek atomi, kuri veido aizvietoanas tipa cietos dumus (Cr, Si, Al, Ti). Difundjo elementa koncentrcijas atirba dados virskrtas slos ir atkarga no elementa un pamatmetla savstarpjas iedarbbas. Ja miski termisks apstrdes temperatrs elementa dba ir oti liela vai neierobeota, izdu elementa koncentrcija vienmrgi samazins virzien uz detaas iekpusi. 163

Plak pielietojamie miski termisks apstrdes veidi ir cementana, nitridana, borana, nitrocementana, cianana, sulfonitrocementana.

9.1.1. Traudu cementana

Par cementanu sauc trauda virsmas piestinanu ar oglekli. Galvenais cementanas uzdevums ir iegt cietu un nodilumizturgu detaas virskrtu. To pank, piestinot virskrtu ar oglekli ldz koncentrcijai 0,75...1,2 %. Visoptimlkais ogleka daudzums virskrt ir 0,8...0,9 %. Piestinm sla biezums var bt robes no 0,1 ldz 3 mm un ir atkargs no pielietoanas mra. Cementanu lieto manu detau cietbas un nodilumizturbas palielinanai. Lai nodrointu lielu pretestbu dinamiskm slodzm, izstrdjuma serdes dau vlams saglabt stigru. Td cementjamu detau izgatavoanai izvlas neletos un letos traudus ar ogleka saturu 0,1...0,3 %. Cementanai pakauj ar mrinstrumentus, piemram, kalibrus, ablonus, leklus, kas izgatavoti no trauda ar lielu ogleka saturu (vairk par 0,8 %). Cementtas detaas rda un atlaidina, iegstot paaugstintu ilgizturbu. Detaas pirms cementcijas tiek mehniski pilngi apstrdtas, atstjot nelielu uzlaidi (0,05...0,10 mm) slpanai. Gadjumos, kad cement tikai detaas virsmas atsevias vietas, prjo virsmas dau aizsarg ar plnu vara krtiu, ko uznes elektroltiski, vai ar specilm pastm, kuras sastv no ugunsizturga mla, smilts, azbesta un attiecgm saistvielm. Ogleka difzija traud iespjama tikai tad, ja ogleklis ir atomr stvokl. Atomrais ogleklis absorbjas trauda virskrt un pc tam difund dzik. Ogleka difzijas aktivcijas enerija a dzelz ir mazka nek dzelz, td difzija fert notiek vieglk nek austent. Ogleklis difund dzelzs kristliskaj re un, sasniedzot maksimlo ogleka koncentrciju austent, uz virsmas veidojas cementta krtia. Relos cementanas apstkos cementta veidoanos uz virsmas novro samr reti. Cementanas temperatr pamatmaterils un difzijas slnis sastv tikai no austenta, bet pc lnas atdzesanas no austenta prvrtbu struktrm atbilstoi katra sla miskajam sastvam. Difzijas procesa patrinanai izmanto augstfrekvences karsanu, ultraskaas, ultraviolet starojuma, tro neitronu starojuma un citas papildus iedarbbas. Cementtam slnim ir mainga ogleka koncentrcija, kas

164

pakpeniski samazins virzien no detaas virskrtas uz iekpusi. Td pc lnas atdzesanas cementtaj slni var novrot 3 zonas:

aizeitektodo, kas sastv no perlta un cementta tklia; eitektodo, kura sastv no plkveida perlta; pirmseitektodo, ko veido perlts un ferts. Tuvojoties detaas serdes daai, ferta daudzums pakpeniski palielins (skat. 9.1. att.).

9.1. att. Cementta sla mikrostruktra Cementanas dziumu aprina, dalot ar divi aizeitektods zonas biezuma, eitektods zonas biezuma un pirmseitektods zonas biezuma summu, t.i., sla biezumu ldz vietai, kur struktra sastv no 50 % perlta un kur ogleka koncentrcija sasniedz 0,4 %. Ogleka koncentrcija virskrt sasniedz 0,8...1,2 %. Lielka ogleka 165

koncentrcija pasliktina cementt izstrdjuma mehnisks pabas. Jo augstka temperatra, jo lielka ogleka dba un dzik difund ogleklis. Cementanu veic 930...1050 oC temperatr, kad austent var izst daudz ogleka. Parasti izmanto temperatru diapazonu 930...950 oC. Traudos esoie lejoie elementi ietekm cementt sla veidoans mehnismu. Karbdus veidojoie lejoie elementi cementanas proces veido divas fzes austentu un karbdus. Ogleka koncentrcija virskrt prsniedz ogleka dbu austent cementcijas temperatr un traudiem, kas leti ar Cr, Mn, V, W un Mo, t var sasniegt 1,8...2,0 %. Vairkums lejoo elementu samazina difzijas koeficientu un palielina ogleka koncentrciju virskrt. Cementanu var realizt ciet, idr vai gzveida vid. Ciet vid cementjot, lieto pulverus ar lielu ogleka saturu karbonizatorus. Cietiem karbonizatoriem izmanto kokogu un ogskbes su maisjumu. Viens no visplak lietotajiem karbonizatoriem sastv no kokoglm (20...25 % BaCO3 un 3... 5% CaCO3. Parasti cementanai izmanto ldz 65 % lietota karbonizatora, kuram pievieno 25...35 % svaiga maisjuma. Cementjams detaas prmaius ar karbonizatoru iepako trauda vai uguna kasts. Kastes nosldz ar vku un spraugas aizzie ar ugunsizturgu mlu, lai neautu izplst gzm, kas rodas karsanas proces, un ieplst gaisam. Pc tam kastes ievieto krsn, sakars ldz cementanas temperatrai 930...950 C un iztur taj noteiktu laiku. Lai iegtu cementto slni ar biezumu 0,7...0,9 mm, izturanas ilgums cementanas temperatr vidja izmra kasts ir 6...7 h. Lai iegtu slni ar biezumu 1,2...1,5 mm, jiztur 9...11 h. Izturanas laika pagarinana dod iespju iegt biezku cementto slni un lielku ogleka koncentrciju taj. Temperatras paaugstinana ldz 950...1000 C, izmantojot mazk aktvus karbonizatorus un dabgi smalkgraudainus traudus, auj patrint cementanu. Paaugstinot karsanas temperatru, difzijas process ievrojami patrins, bet tdam procesam piemroti galvenokrt letie traudi, kuriem karsjot ir ierobeota graudu augana. Augsts temperatrs cementjot, iespjamas detau formas un izmru izmaias. Trauda cementanu veic atomrais ogleklis, kas izdals no ciet karbonizatora. Kast eso gaisa skbeklis rea ar karbonizatora oglekli un veido ogleka oksdu, kas

166

dzelzs virsmas tuvum sadals: 2CO = CO2 + C. Ogskbes si BaCO3 un CaCO3 aktiviz ogleka oksda raanos un ldz ar to palielina atomr ogleka koncentrciju. Pc cementanas kasti atdzes gais ldz 400...500 C temperatrai, pc tam to atver un izem detaas. Cementanai cietos karbonizatoros ir vairki trkumi process ir ilgstos; nav iespjams regult ogleka potencilu; liels enerijas patri; grti mehanizjama tehnoloija; kaitgi darba apstki. Cementanu ar gzi plai lieto izstrdjumu cementanai masveida raoan, jo ai metodei ir vairkas priekrocbas: process ir intensvs; iespjams regult ogleka potencilu; var cementt liela izmra detaas; iespjams ieviest mehanizciju; sekojo termisk apstrde ir vienkrka, jo rdanu var veikt tiei no cementanas krsns; personlam labi darba apstki. Cementanu ar gzi veic, karsjot detaas oglekli saturoa gzveida vid. im nolkam izmanto dabasgzi, propna un butna maisjumus, ogleka oksdu, ogleka dioksdu un citus ogderaus. Viskvalitatvko cementto slni var iegt, izmantojot par karbonizatoru dabasgzi metnu (CH4) vai specili apstrdtu propna un butna maisjumu. Atomrais ogleklis rodas ogderaa disocicijas rezultt. Cementanu ar gzi veic ahtu krsns, mufekrsns un neprtrauktas darbbas bezmufekrsns. Izmantojot idros ogderaus, tos pilienu veid ievada tiei krsns telp, kur notiek gan gzes veidoans, gan disocicijas process. Lai cementjam sln iegtu noteiktu ogleka koncentrciju (parasti 0,8 % C), neprtrauktas darbbas krsn izmanto endotermisku kontroljamu atmosfru, kurai pievieno dabasgzi. Rpniecb plai pielieto cementanas tehnoloiju, kad skum endotermiska atmosfra uztur augstu ogleka potencilu, kas virskrt nodroina 1,3...1,4 % lielu ogleka koncentrciju, bet pc tam ogleka potencilu samazina ldz 0,8 %. Ogleka potencils ir atmosfras spja cementjam virskrt nodroint noteiktu ogleka koncentrciju. Endotermisks atmosfras ogleka potencilu nosaka pc ts rasas punkta vai CO2 satura. Lai iegtu 0,7... 1,5 mm biezu cementtu slni, izturanas ilgums 930...950 C temperatr ahtu krsns ir 3...10 h, bet neprtrauktas darbbas krsns 6...12 h. Lai patrintu cementanu ar gzi, temperatru paaugstina ldz 1000...1050 C, ko gan var dart tikai dabgi smalkgraudainiem traudiem.

167

Cementto izstrdjumu galgs pabas iegst termisks apstrdes rezultt. Ts uzdevums ir sasmalcint trauda graudus un uzlabot struktru, kas radusies, ilgstoi izturot augst temperatr; iegt oti cietu cementto slni un serdes dau ar labm mehniskm pabm; likvidt cementtaj sln cementta tkliu un pankt vienmrgu ogleka koncentrcijas un struktras preju no virskrtas detaas iekien. Pc cementanas cietos karbonizatoros termisk apstrde parasti sastv no divm rdanm un atlaidinanas. Pirm rdana, kas notiek temperatr 880...900 C, domta serdes daas struktras uzlaboanai un cementta tklia izdinanai, kas, pc tam tri atdzesjot, vairs neveidojas. Otro rdanu veic 760...780 C temperatr, lai likvidtu virskrtas prkaranas sekas un padartu to oti cietu. das termisks apstrdes trkums ir tehnoloisk procesa saretba, liela detau deformans iespja, virsmas oksidans un atogoans. Termisks apstrdes nosldzo opercija ir cementt izstrdjuma zem atlaidinana 160...180 C temperatr, kas samazina iekjos spriegumus, jtami nepazeminot cietbu. Pc cementanas ar gzi rdanu tiei no cementanas krsns, atdzesjot ldz 840...860 oC, pielieto tikai smalkgraudainiem traudiem. da apstrde neizlabo cementt sla un serdes daas struktru. Termisks apstrdes rezultt virskrtas struktra sastv tikai no martensta vai no martensta ar nelielu daudzumu karbda. Neletiem traudiem virskrtas cietba HRC 60...64, letajiem traudiem t ir nedaudz zemka HRC 58...61, jo tajos saglabjas palielints palieko austenta daudzums. Serdes daas struktra ir atkarga no trauda misk sastva un rdanas rema. Neletiem traudiem serdes daas struktra sastv no ferta un perlta, letajiem traudiem no ferta, beinta un martensta. Sakar ar mazu ogleka saturu, s struktras ir pietiekami stigras. Parasti serdes daas cietba HRC 20...35. Cementtam traudam ir lielka ilgizturba, nodilumizturba un kontaktstiprba.

9.1.2. Traudu nitridana

Par nitridanu sauc trauda virsmas piestinanu ar slpekli. Nitridanu izmanto manu detau nodilumizturbas, ilgizturbas, virsmas cietbas un korozijas izturbas palielinanai. Piesaistt slpeka daudzums un iespieans dziums atkargs no pielietots nitridanas metodes. Zinma nitridana gzs, nitridana gzs ar 168

ultraskaas pielietoanu, nitridana idr vid vai pasts. Maksimli iespjamais nitridt sla biezums ir 0,6 mm. Nitridanas priekrocbas pret citiem virsmas nostiprinanas pamieniem ir detau izturbas palielinans ciklisks slogoanas apstkos, liela virsmas cietba, liela nodilumizturba, mazas virsmas raupjuma izmaias, detau berzes un nodiluma samazinans. Nitridts virskrtas cietba (HRC 72...74) ievrojami prsniedz cementtas un rdtas virskrtas cietbu (HRC 64...67). Pie tam nitridt virskrta du cietbu saglab ldz samr augstm temperatrm 600...650 C. Nitridanu veic atbildgm manu un mehnismu detam, kuras pakautas berzei un uz kurm darbojas mainga lieluma un virziena slodze, piemram, klovrpstas, zobrati, cilindru aulas, vrsti u.c. Nitridanu gzs veic slgt trauk 500...600 oC temperatr. Trauk ievada noteiktu daudzumu amonjaka, kas sadals, veidojot atomro slpekli: NH3 3H + N. Atomrais slpeklis izst un difund detaas virskrt. Ja nitridanu veic temperatr, kas zemka par eitektodo (591 C), tad skum uz virsmas veidojas fze. Pc maksimls slpeka dbas sasnieganas fz sk veidoties stabil fze. Kad sasniegta lielka slpeka koncentrcija, veidojas fze. Nitridt sla virskrt veidojas ar slpekli bagtk fze, dzik fze un fze. Pazeminot temperatru, samazins slpeka dba un fzs un izdals liek fze. Nitridanai galvenokrt pakauj letos traudus, jo neletiem traudiem virsmas cietbas pieaugums ir neliels. Letajiem traudiem nitridanas proces un atdzesjot veidojas lejoo elementu (Cr, Mn, V, W, Mo, Ti, Al u.c.) nitrdi (Cr2N, Mo2N, A1N, TiN, MnN, CrN u.c.), kas izdals dispersu daiu veid, paaugstinot cietbu un apgrtinot dislokciju kustbu. Visvairk cietbu palielina alumnijs, hroms, molibdns un vandijs, pie tam alumnijs palielina ar karstumnoturbu. Nitridanu plai pielieto 35CrMoAl 4-3-5 un 38CrMoAl 4-3-8 markas traudiem, pankot lielu cietbu un nodilumizturbu. Vienlaicga hroma, molibdna un alumnija kltbtne auj nitridtaj sln sasniegt cietbu HRC 72. Bez tam molibdns novr atlaidinanas trauslumu, kas var veidoties, lni atdzesjot no nitridanas temperatrm. Palielinot cietbu, lejoie elementi vienlaikus samazina nitridt sla biezumu. Neletiem traudiem nitridana paaugstina ar korozijizturbu. 169

Nitridanas tehnoloija ir atkarga no ts uzdevuma. Pirms nitridanas veic detau iepriekjo termisko apstrdi un pabeidz to mehnisko apstrdi, ieskaitot ar slpanu. Iepriekj termisk apstrde sastv no rdanas un augsts atlaidinanas, lai serdes daai palielintu stiprbu un stigrbu. Virsmas, kuras nepakauj nitridanai, aizsarg ar alvas krtiu vai idro stiklu. Jo lielka nitridanas temperatra, jo biezks nitridtais slnis, bet mazka t cietba. Nitridt sla cietbas samazinanos izskaidro ar lejoo elementu nitrdu auganu. Parasti nitridt sla biezumu izvlas 0,3...0,6 mm. ai gadjum nitridanas ilgums 500...520 C temperatr sasniedz 24...90 h. Nitridanas procesa patrinanai izmanto divpakpju procesu: vispirms nitrid 500...520 C temperatr, bet pc tam 540...600 C temperatr. da temperatras paaugstinana patrina difzijas procesu, bet vienlaikus palielins izstrdjuma sameans un deformans iespja. Td traudam 38CrMoAl 4-3-8 nitridanas temperatra neprsniedz 540...560 C. Divpakpju nitridanas process nodroina lielu cietbu. Atdzesanu pc nitridanas veic kop ar krsni amonjaka plsm. Nitridanas rezultt izmains izstrdjuma izmri, tie pieaug virskrtas tilpuma palielinans d. Jo lielka nitridanas temperatra un jo biezks nitridtais slnis, jo lielka deformans iespja. Nitridtaj sln izveidojas lieli paliekoie spiedes spriegumi. Tie paaugstina ilgizturbas robeu un prnes noguruma lzuma skuma vietu zem nitridt sla. Gludiem paraugiem ilgizturba nitridanas rezultt pieaug par 30...40 %, bet paraugiem ar sprieguma koncentratoriem vairk par 100 %. Nitridanas efektivitte samazins, ja pieaug izstrdjuma izmri. Vislielko ilgizturbu sasniedz, ja nitrid 500...520 C temperatr un nitridt sla biezums ir neliels. Nitridt sla prrvumi stipri pazemina ilgizturbu. Lai palielintu korozijizturbu, nitridanu veic temperatr 600...700 C ar nelielu izturanas laiku (no 15 min ldz 6...10 h). Trauda virskrt veidojas plna (0,01...0,03 mm) krtia ar lielu korozijizturbu. dai nitridanai var pakaut jebkuru traudu un ugunu. Lai patrintu vienkru detau nitridanu, karsanai izmanto augstfrekvences strvu. Kamer amonjaku pievada sakarstu detau virsmm, kur notiek amonjaka sadalans un slpeka difzija. Augst karsanas temperatra (1000...1050 C)

170

ievrojami patrina nitridanas procesu. Lai aktiviztu gzes vid notiekoos procesus un absorbciju uz detau virsmm, lieto jonizcijas nitridanu. Process notiek slgt trauk, kas pildts ar slpekli vai amonjaku zem spiediena 5...10 mm Hg. Nitridjam detaa noder par katodu, kuru neprtraukti bombard ar slpeka joniem, sakarsjot to ldz nitridanas temperatrai 500...520 C. Starp anodu (trauka sienm) un katodu uztur spriegumu 600...800 V. Kvlizld nitridana notiek daudz trk un tiek iegta mazk trausla virskrta. Nitridana idr vid noris 570 C temperatr izkaustos cianda sos (40 % KCNO + 60 % NaCN), kuriem cauri p gaisu. Zems temperatrs traud izst no ciandiem izdaljies slpeklis. Neilg (0,5...3,0 h) procesa rezultt uz virsmas izveidojas plns (7...15 m) karbonitrda Fe3(N, C) slnis ar augstu nodilumizturbu un pietiekamu stigrbu. Zem karbonitrda krtas atrodas slpeka cietais dums dzelz. Kopj nitridt sla biezums sasniedz 0,15...0,5 mm. aj proces iegst tdu pau cietbu k ar citiem nitridanas pamieniem, bet ilgizturba ir lielka. Procesa priekrocbas ir neliels detau izmru izmaias un niecg izstrdjuma deformans, bet trkums ir cianda su toksiskums un drdzba. o procesu izmanto automobiu detau, tanu, presformu un tamldzgu izstrdjumu apstrdei.

9.1.3. Traudu borana

Borana ir detaas virskrtas piestinana ar boru. Traudu boranai izmanto FeB un Fe2B sakausjumus. Bors slikti st dzelz, tpc pc boranas veidojas slnis no bora savienojumiem. sla biezums neprsniedz 0,3 mm. Boranas rezultt detam ir liela nodilumizturba, sevii sauss un rites berzes apstkos. Nodilumizturba saglabjas ldz 800 oC. Bortais slnis aizsarg pret detau sametinanos aukst stvokl un nodroina labu korozijizturbu skbs un srmos. Boranu pielieto neletu un vidji letu trauda detau apstrdei. Iespjama borana gzveida, idr un ciet (pulveros) vid. Visvienkrk realizt boranu pulveros. Pulveris sastv no amorfa bora, alumnija oksda, aktivatora B4C un Na2B4O7. Karsanas temperatra ir aptuveni 1000 oC, izturanas laiks 6 h. Borana noris gzveida vid un gaiss ar taj esoo skbekli patrina procesu.

171

9.1.4. Traudu nitrocementana un cianana

Par nitrocementanu sauc vienlaicgu trauda virsmas piestinanu ar oglekli un slpekli. di apstrdtai virsmai ir gan cementtas, gan nitridtas virsmas pabas: liela cietba, nodilumizturba un korozijizturba atmosfras apstkos un paaugstinta ilgizturba maingas slodzes gadjum. Izdarot nitrocementanu, trauda virsmu vienlaikus piestina ar oglekli un slpekli gzveida vid, kas sastv no oglekli izdaloas gzes un amonjaka. 850...870 C temperatr 0,25...1,0 mm biezu nitrocementtu slni var iegt 2...10 h laik. Nitrocementanai var izmantot kontroljamu atmosfru, kurai pievieno 5...15 % dabasgzes (CH4) un 3...10 % amonjaka (NH3). im nolkam izmanto idro trietanolamnu (C2H50)3N, ko pa pilienam ievada ahtu krsn. Pc nitrocementanas rda tiei no krsns, atdzesjot ldz 800...825 C, vai ar pc atkrtotas karsanas. Pc zems atlaidinanas (160...180 C), kas seko nitrocementanai, sla cietba HRC 60...62. Nitrocementanai saldzinjum ar cementanu ir das priekrocbas: process noris zemks temperatrs, mazkas deformans iespjas, lielka nodilumizturba un korozijizturba, nav sodrju un iespjams iegt mazku virsmas miski termiski apstrdt sla biezumu. o iemeslu d nitrocementanu plai lieto manbvniecb. Zemas temperatras nitrocementanas process noris 580...600 C temperatr dabas gzes un 10...20 % NH3 atmosfr. Var izmantot ar trietanolamnu (C2H50)3N. 6...10 h laik iegst virskrtu, kas satur plnu karbonitrda Fe2(N, C) slnti ar lielu nodilumizturbu. Letajos traudos da slna cietba HV 500...1000. Zemas temperatras nitrocementana paaugstina ilgizturbas robeu, td ar to iesaka aizstt idro nitridanu izkaustos sos. Analoiskas vielas izmanto detau ciananai. Traudus ar ogleka saturu 0,2...0,4 % cian izkaustu su vann 820...960 C temperatr. Izturot vann, kas satur 20...25 % NaCN, 25...50 % NaCl un 25...50 % NaCO3, 0.5...1,5 h laik var iegt 0,15...0,35 mm biezu miski termiski apstrdtu slni. Gaisa skbeklis oksid sus, izdals atomrais slpeklis un ogleklis. Atomrais ogleklis un slpeklis izst trauda virskrt un difund t iekien. Ciantais slnis, kas izveidojas 820...860 C temperatr, satur 0,6...0,7 % ogleka un 0,8...1,2 %

172

slpeka. Pc zemas temperatras ciananas detau var rdt tiei no ciananas vannas. Pc tam seko zem atlaidinana 180...200 C temperatr. Virsmas cietba pc ciananas un termisks apstrdes ir HRC 58...62. Ciantais slnis saldzinjum ar cementto slni ir ar lielku nodilumizturbu un ilgizturbas robeu. o ciananas veidu izmanto nelielu izstrdjumu (automobiu eas sku zobratu, atsperu pirkstu, stres gliemeu, vrpstiu u.c.) apstrdei. Lai iegtu biezku cianto slni (0,5...2,0 mm), ciananu izdara 930...960 C temperatr vann ar du sastvu: 8 % NaCN, 82 % BaCl2 un 10 % NaCl. Izturanas ilgums ir 1,5...6 h. Augsts temperatrs trauda virskrta vairk piestins ar oglekli (0,8...1,2 %), bet mazk ar slpekli (0,2...0,3 %). Ciant sla virspus biei izveidojas plna (0,02...0,03 mm) karbonitrda krtia. Pc ciananas detau atdzes gais, tad no jauna sakars ldz rdanas temperatrai, strauji atdzes un pakauj zemai atlaidinanai. Ciant sla struktra pc rdanas ir tda pati k cementtam slnim. Rdanu tiei no ciananas vannas izdara reti, jo, ilgstoi izturot augst ciananas temperatr, notiek austenta graudu augana, kurus pc tam vlams sasmalcint. Dzio ciananu lieto cementanas viet, jo dot biezuma sla ieganai nepiecieams sks laiks, mazka detaas deformans, lielka nodilumizturba un korozijizturba. Ciananas galvenais trkums ir cianda su toksiskums, kas prasa oti stingri ievrot drobas tehnikas noteikumus, ka ar su drdzba. Bez tam nevar regult ogleka un slpeka koncentrciju virskrt, nevar apstrdt vidja un liela izmra detaas un nevar izmantot augstragu tehnoloisko iekrtu.

9.1.5. Traudu sulfonitrocementana

Sulfonitrocementanas mris ir sulfdu ievadana nitridt un cementt detaas virskrt. Sulfonitrocementanu var veikt gzveida vid vai idrumos (vanns). Gzveida sulfonitrocementanai izmanto amonjaku, srderadi vai metiltiociontu. Ja izmanto vannas, zemas temperatras sulfonitrocementanai pievieno NaCNS, Na2CO3, Na2SO4 vai Na2S. Sulfda sla izveidoans nodroina izstrdjuma labku piestrdi un augstas relakscijas pabas elastbas robes. Pc

173

sulfonitrocementanas izstrdjumiem ir laba nodilumizturba, pretoans salipanai un iervumu izveidei. Viens no pamieniem, k pankt virskrtas nocietinanu, saglabjot stigru serdes dau, ir virsmas rdana.

9.2. Virsmas rdana

Virsmas rdana ir termisks apstrdes opercija, kad izstrdjumu norda noteikt dzium, atstjot t serdes dau nenordtu. To pank, sakarsjot tikai detaas virskrtu ldz rdanas temperatrai un strauji atdzesjot. Dzesanas trumam jbt lielkam par rdanas kritisko trumu, lai austentu prvrstu martenst. Izstrdjuma serdes daa nepaspj sakarst un pc atdzesanas saglabjas stigra. Ekspluatcij t ir cieta, nodilumizturga, uzem dinamisks un triecienveida slodzes. Praks visbiek detau virskrtas karsanai izmanto augstfrekvencs strvu, bet retk gzes liesmu un elektroltu vai su vannas. Karsanu ar indukcijas strvu termiskajai apstrdei ska izmantot jau pagju gadsimta trsdesmitajos gados. T noris elektrisks strvas termisks iedarbbas rezultt. Izstrdjumu ievieto induktor, kas sastv no viena vai vairkiem vijumiem (skat. 9.2. att.).

9.2. att. Rdana ar indukcijas strvu Induktora vijumi gatavoti no vara caurules, tos dzes ar caurplstou deni. Maistrvai plstot induktor, rodas maings elektromagntiskais lauks, kas trauda vai uguna detas induc virpustrvu. Jo lielka strvas frekvence, jo mazks ir sakarsts virskrtas biezums. 1 mm biezas rdtas virskrtas ieganas optiml strvas frekvence ir 50...60 kHz, 2,0 mm biezai virskrtai 15 kHz, bet 4,0 mm biezai tikai 4 kHz. 174

Strvas iedarbbas dziums palielins, pieaugot temperatrai. Sevii strauji tas palielins virs 768 C, kad trauds priet no feromagntiska stvoka paramagntisk stvokl. Karsanas trums fzu prvrtbu temperatras intervl sasniedz desmit un pat simts grdu sekund. Kopjais karsanas ilgums ar indukcijas strvu ir oti mazs 1,5...10 s. Rdm sla biezumu izvlas atkarb no izstrdjuma ekspluatcijas apstkiem. Detam, kas pakautas berzei, nocietinms virskrtas biezumu izvlas 1,5...3,0 mm, bet detam, kas darbojas spiedes apstkos, kad virsmu atkrtoti slp, rdta sla biezums sasniedz 4...5 mm. Lielu kontaktslodu gadjum nocietinms virskrtas biezums ir 10... 15 mm, piemram, auksts velmanas velmjiem. Karsjot ar indukcijas strvu, par strvas avotiem izmanto manu vai lampu eneratorus. Manu eneratoriem strvas frekvence ir 1...10 kHz (jauda ldz 1000 kV), bet lampu eneratoriem ldz 100 kHz (jauda ldz 220 kW). Rdanu ar augstfrekvences indukcijas strvu veic specilas iekrts, kas izpilda gan detau transportanas, gan ar karsanas un dzesanas funkcijas. Ja karsanas trums ir liels, perlta prvrans austent notiek daudz augstks temperatrs. Td, ja izstrdjumus kars ar augstfrekvences strvu, rdanas temperatrai jbt augstkai, nek karsjot krsns. Jo lielks karsanas trums fzu prvrtbu rajon, jo augstkai jbt karsanas temperatrai. Lai pareizi izvltos karsanas temperatru, daudziem traudiem izstrdtas t.s. ieteicamo remu diagrammas karsanai ar augstfrekvences strvu, ja karsanas trumi ir dadi. Ieteicamo karsanas remu dotajam traudam ierobeo maksiml cietba HRC 50. Lai gan, karsjot ar indukcijas strvu, rdanai temperatra ir daudz augstka, faktiskais graudu lielums ir mazks nek parastaj rdan. To izskaidro ar lielo karsanas trumu un slaicgo izturanu karsanas temperatr. Sakarsts detaas virskrtas atdzesanai, t.i., rdanai, lieto vairkus pamienus. Nelielm vienkras formas detam, piemram, asm, pirkstiem u.c. detaas visas virsmas vienlaikus kars un vienlaikus dzes, iegremdjot dzesjo vid. Zobrata zobu, izciu, klovrpstas rdu un citu dau rdanai detau atsevias daas secgi kars un dzes. Pc karsanas atsevio vietu atdzesanai lieto duas ietaisi, kurai var izmantot induktora papildus vijumus.

175

Garu vrpstu vai asu rdanai ts neprtraukti un secgi kars un dzes. ai gadjum izstrdjumu vienmrgi prvieto caur nekustgu augstfrekvences induktoru un dzesanas ierci. Prvietoanas trumam jbt tdam, lai izstrdjuma virskrta pasptu sakarst ldz rdanas temperatrai (V = 3...30 mms-1). Lai iegtu nocietinto virskrtu ar viendu biezumu, induktora formai jatbilst izstrdjuma formai un starp tiem jbt vienda platuma spraugai, t.i., jievro tuvuma efekts. Labus rezulttus dod izstrdjuma rotcija induktor. Pc rdanas ar indukcijas strvu izstrdjumu pakauj zemai atlaidinanai (160...200 C). Biei izmanto paatlaidinans principu, kad atdzesanu neizpilda ldz galam un serdes da akumultais siltums atlaidina rdto virskrtu. Rdanai ar indukcijas strvu pakauj ogleka traudus ar ogleka saturu 0,4...0,5 %. ie traudi pc rdanas ir oti cieti (HRC 55...60) un nodilumizturgi. Retk rda letos traudus, piemram, 35Cr4, 40Cr4, 45Cr4, 40CrNi 4-4 un 40CrNiMo 4-4-3. Lai uzlabotu serdes daas mehnisks pabas, materilu iepriek pakauj normalizcijai vai uzlaboanai. Ar indukcijas strvu rdtiem traudiem ir lielka cietba nek krsn rdtiem, jo, patrinti karsjot un ar atdzesjot, notiek struktras bloku saelans (pieaug dislokciju blvums). Vienlaikus pieaug izstrdjuma ilgizturba, jo rdot virskrt izveidojas lieli spiedes spriegumi. Pc rdanas ar augstfrekvences indukcijas strvu detaas virskrta ir oti kvalitatva un cieta, nav atlaidinanas zonu, preja no rdts daas uz nerdto dau ir vienmrga. Virsma ir tra, bez plvas krtias. T k virskrt veidojas labvlgs spriegumstvoklis spiedes spriegumi, tad deformcija ir minimla. Kvalitatv virskrta un miniml deformans auj rdmiem izstrdjumiem izvlties mazkas uzlaides. Procesu var automatizt, tdjdi palielinot darba ragumu, un iekaut tehnoloiskaj cikl. Procesa automatizcija nodroina kvalitatvu termisko apstrdi. Tomr ai metodei ir ar dai trkumi. Augstfrekvences eneratoru iekrtas ir samr drgas un patr daudz elektroenerijas. Katrai detau nomenklatrai nepiecieams cits induktors. Td rdanu ar augstfrekvences indukcijas strvu galvenokrt lieto srijveida un masveida raoan.

176

Rdanas ar indukcijas strvu augst kvalitte auj daudzu detau izgatavoan letos traudus aizstt ar ogleka teraudiem. Gzes liesmas siltumu var izmantot liela gabarta izstrdjumu atseviu virsmas vietu rdanai. Gzes (acetilna, dabasgzes) liesmai ir oti augsta temperatra (2400...3150 C), td izstrdjuma virskrtu var tri sakarst ldz rdanas temperatrai, nesakarsjot serdes dau. Strauja dzesana nodroina virskrtas nordanu. Karsanai izmanto specilas spraugas vai daudzliesmu degus. Nordts krtas dziums sasniedz 2...4 mm, bet cietba HRC 50...56. Virskrt veidojas martensta struktra, bet zem ts beinta mikrostruktra. Nordts virsmas dziums ir atkargs no dega jaudas, dega slpuma lea pret detaas virsmu un prvietoanas truma. Rdanai elektrolt detau iegremd, piemram, 5% Na2CO3 dum den. Caur elektroltu lai ldzstrvu ar 250...350 V spriegumu. Detau izmanto par katodu. Uz detaas virsmas izveidojas deraa slnis. Kad spriegums caursit o slni, izdals liels siltuma daudzums un izstrdjuma virsma tri sakarst ldz rdanas temperatrai. Sakarsts virsmas dzes ar to pau elektroltu, izsldzot strvu. metode ir vienkra un augstraga, bet piemrota tikai vienkras formas detam, jo sareta ir virsmas temperatras noteikanas metodika.

9.3. Difzijas metalizcija

Par difzijas metalizciju sauc izstrdjuma virsmas piestinanu ar alumniju, hromu, boru, silciju un citiem miskiem elementiem. Difzijas metalizcijas mris ir trauda detau karstumizturbas, korozijizturbas, skbju izturbas, cietbas un nodilumizturbas palielinana. Difzijas metalizcijas process raksturojas ar mazu difzijas trumu, vajadzga augsta karsanas temperatra (1000...1100 oC), ilgstoa izturana nepiecieam sla biezuma nodroinanai. Atkarb no difundjo elementa prneses metodes iespjami vairki varianti. Ja difundjoajam elementam ir zema kuanas temperatra (Al, Zn), trauda detau ievieto izkausta metla vann. Detau var metalizt, ievietojot to tdu izkaustu su vann, kuri satur difundjoo elementu. Difundjoo elementu var iztvaict un ievadt detaas virsm gzveida stvokl. Difundjoais elements var nonkt uz detaas virsmu ar miskas reakcijas rezultt. Apgtas tehnoloijas vienlaicga vairku metlu

177

ievadana, piemram, Al + Si, Cr + Si, B + Al, kas dod iespju daudz plaks robes regult detau fizikli mehnisks pabas. Plak pielietojamie pamieni ir alitana, hromana, silicana. Par alitanu sauc trauda virskrtas piestinanu ar alumniju. Alitanas rezultt uz izstrdjuma virsmas izveidojas blva alumnija oksda Al2O3 krtia., kas pat augsts temperatrs (ldz 850...900 oC) aizsarg metlu pret oksidanos un plvas veidoanos. Alitt virskrta sastv no alumnija ciet duma dzelz, kur alumnija koncentrcija ir ldz 30 %. Visbiek alitanai izmanto pulverus. Detaas ievieto hermtisk kast, kas piepildta ar pulveri, kur sastv no 25...50 % alumnija vai 50...75 % feroalumnija, 25...75 % alumnija oksda un 1 % amonija hlorda. Process noris 900...1050 C temperatr. Karsanas ilgums ir atkargs no nepiecieam alitt sla biezuma un ilgst 3...12 h. Dareiz alitanu izdara idra alumnija vann, kas satur 6...8 % dzelzs. Process notiek 700...800 C temperatr un ilgst 45...90 mintes. Alitana metalizjot notiek, uzpot apstrdjamas detaas virsmai alumnija krtiu, kam seko difzijas atkvlinana 900...1000 C temperatr. No alitanas aizsargjams detau virsmas prklj ar ugunsizturgu pastu, kas sastv no grafta, kvarca smiltm, mla un idr stikla. Lejoie elementi un paaugstints ogleka saturs bremz alumnija difziju traudos. Parasti alitts krtas biezums ir 0,2...1,0 mm, t pieir izstrdjumam lielu siltumnoturbu un korozijizturbu. Alit gzeneratoru deganas kameru detaas, termopru apvalkus, trauda izlieanas kausu detaas, vrstus un citas detaas, kas strd augsts temperatrs. Hromana ir difzijas metalizcijas process, kura rezultt detaas, kas ievietotas attiecg vid un sakarstas 900...1200 oC temperatr, virskrta piestins ar hromu. Hromtm detam ir paaugstintu korozijizturbu gzs ldz 800 C temperatrai, den, jras den un slpekskb. Ja difzijas metalizcijas gait detaas virskrt hroma saturs sasniedz 0,3...0,4 %, palielins ts cietba un nodilumizturba. Hromanai piemroti visu marku traudi. Hromanu visbiek veic pulverveida maisjum, kas satur 50 % ferohroma, 49 % alumnija oksda un 1 % amonija hlorda. Hromanu var izdart ar gzveida

178

vid (karsana CrCl2 vid) un vakuum, kad hroma pulveris vakuum 1000...1050 oC temperatr iztvaiko, nosas uz trauda virsmas un difund taj. Hromta trauda virskrta sastv no hroma karbdiem (CrFe)7C3 vai (Cr Fe)4C. Karbdu krtia veidojas, ogleklim difundjot no iekienes uz virspusi (pretji hromam). Ogleklim ir lielks difzijas trums nek hromam, td visu oglekli karbdu veidoanai neizmanto. Zem karbdu krtias izveidojas ar oglekli bagtinta prejas krtia. Karbda krtia traudos ir 0,15 mm bieza un oti cieta (HRC 72). Dzio hromanu 1,5...8,0 mm dzium veic vakuum 1400...1450 C temperatr. Hromanai pakauj detaas, kas darbojas paaugstint temperatr vai pakautas berzei agresv vid. Silicana ir trauda virskrtas piestinana ar silciju. Apstrdes mris ir palielint detau korozijizturbu un izturbu pret skbm. Silicana pulvera maisjum (60 % ferosilcija + 35 % kaolna + 1...5 % amonija hlorda) notiek 1100...1200 C temperatr. Detaas ievieto trauda kasts un karsjot iztur 2...12 stundas, iegstot 0,01...0,8 mm biezu silictu slni. Daudz efektvka ir silicana gzes vid 950...1000 C temperatr. Silicanai izmanto ferosilcija pulveri vai silcija karbdu. Caur retorti, kur atrodas detaas un pulveris, p hloru vai hlorderadi, kas rea ar pulveri, veidojot SiCI4. Hlorsilcijs rea ar dzelzi, k rezultt izveidojas atomrais silcijs, kur difund detaas virskrt. das iedarbbas rezultt veidojas silcija cietais dums dzelz. 2...4 stundu laik izveidojas 0,5...1 mm biezs slnis, kur silcija saturs var sasniegt 14 %. Silictais slnis ir korozijizturgs jras den, slpekskb, srskb un slsskb, k ar nedaudz palielina nodilumizturbu. Silicana palielina trauda karstumizturbu ldz 700...750 C. Silicanai pakauj misks un naftas rpniecbas manu detaas, kas darbojas agresvs vids. Difzijas metalizcija dod iespju trauda virskrtu piestint ar ar citiem metliem, piemram, vandiju, beriliju, k ar vienlaikus ar vairkiem metliem.

179

10. KRSAINIE METLI UN TO SAKAUSJUMI

Metlus un to sakausjumus, kuros dzelzs nav pamatelements, sauc par krsainiem. Manbv, apartu bv, avicij, kuu bv un cits rpniecbas nozars visplak izmanto alumniju, varu, magniju, titnu, nieli, alvu un citus metlus un o metlu sakausjumus. No melniem metliem tie atiras ar lielku plastiskumu, fiziklajm pabm, korozijizturbu, blvumu, labm tehnoloiskm pabm un tie ir ievrojami drgki.

10.1. Krsaino metlu klasifikcija un marana

Krsainos metlus klasific pc vairkm pazmm. Izejot no blvuma, krsainos metlus iedala vieglos metlos, ja to blvums neprsniedz 5000 kgm-3 (Li, K, Na, Rb, Cs, Ca, Mg, Be, Al, Ti) un smagos (Pb, Cu, Zn, Ni, Co, Sn, Sb, Mn, Cr, Bi, Hg). Pc pielietojuma un vrtbas izir clmetlus (Au, Pt, Pd, Ag, Ir, Ra, Ru, Os) un retzemju metlus (W, Mo, Ta, V, In, Ge, Ce, Zr, Tl). Trus metlus mar ar miskiem simboliem, pievienojot papildus informciju par to trbas pakpi vai piedevmateriliem. Krsaino metlu sakausjumus mar pc vienas metodikas. Vispirms raksta pamatelementa misko simbolu, pc tam seko svargk piedevmaterila miskais simbols un t saturs procentos. Tlk seko prjie piedevmaterilu simboli ar saturu procentos. Pamatelementa saturu nosaka, atemot no 100 piedevmaterilu daudzumu procentos. Piemram, marjums CuSn5Zn5Pb5 nozm, ka tas ir vara sakausjums, kur ir 5 % alvas, 5 % cinka, 5 % svina un 85 % vara.

10.2. Var un t sakausjumi

Var ir sarkanas krsas metls ar skaldns centrta kuba struktru, lielu plastiskumu un korozijizturbu. Vara kuanas temperatra ir +1083 C, bet blvums 8940 kgm-3. Var labi vada siltumu un elektrbu. Atkarb no misk sastva izir (LVS CR13388) das neleta vara markas: Cu-OFE, Cu-PHCE (99,99 % Cu), Cu-OF, Cu-PHC,Cu-HCP (99,95 % Cu), Cu-ETP, Cu-DHP (99,90 % Cu). CuAg0,04, CuAg0,07, CuAg0,10P ir sudrabu saturoas vara markas.

180

Piemaisjumu saturs ievrojami ietekm vara pabas: Fe, P, Si un As pazemina elektrovadtspju, skbeklis padara varu trauslu, Pb un Bi apgrtina vara spiedienapstrdi un padara to trauslu. Ni, Zn, Sb, Sn, Al un citi piemaisjumi, kas izst var un veido cietos dumus, uzlabo t mehnisks pabas, tau strauji samazina siltumvadtspju un elektrovadtspju. Var ir korozijizturgs atmosfr, den un jras den. Var ir mksts metls ar zemu stiprbu (Rm = 160...240 MPa, A = 25...45 %). Plastisks deformcijas rezultt stiprbu var palielint, bet btiski samazins relatv deformcija (Rm 450 MPa, A = 3 %). Var labi padodas apstrdei ar spiedienu, bet samr grti apstrdjas ar griezjinstrumentiem, tam ir sliktas lieanas pabas. No vara izgatavo loksnes, stieus, caurules, stieples. Vara sakausjumiem ir ne vien liela siltumvadtspja, elektrovadtspja un korozijizturba, bet ar labas mehnisks, tehnoloisks un antifrikcijas pabas. Izmantojot var stous lejoos elementus Zn, Sn, Al, Be, Si, Mn un Ni, var paaugstint vienlaikus vara stiprbu un plastiskumu. T ir viena no galvenajm vara sakausjumu patnbm. Atkarb no misk sastva vara sakausjumus iedala vara un cinka sakausjumos (misios), vara un citu elementu sakausjumos. Pc tehnoloiskm pabm vara sakausjumus iedala lejamos un deformjamos. Deformjamos vara sakausjumus pc lejoo elementu sastva iedala: mazletie (lejoo elementu daudzums mazks par 5 %); vara-alumnija; varaniea; vara-niea-cinka; vara-alvas; vara-cinka, binrie; vara-cinka-svina; vara-cinka, kompleksie. Lejamos vara sakausjumus iedala: vara-cinka; vara-alvas; vara-alvas-svina; vara-alumnija; vara-mangna-alumnija; vara-niea. oti liela uzmanba veltta vara sakausjumiem ar cinka piedevu to samr zemo izmaksu un labo tehnoloisko pabu d. Vara un cinka binros sakausjumos ar cinka saturu, mazku par 39 %, veidojas cietais dums. Ja cinka saturs ir lielks, izveidojas elektronu savienojums CuZn fze, kas 454...468 C temperatr prkrtojas fz ar lielku cietbu un trauslumu. Cinka satura palielinans rada sakausjuma stiprbas un plastiskuma pieaugumu, fzes izveidoans izraisa materila plastiskuma strauju samazinanos, kaut ar t stiprba stiep ldz 45 % Zn saturam turpina augt. Sakausjumiem ar lielku par 45 % Zn saturu strauji samazins stiprba,

181

bet palielins trauslums. Vienfzes sakausjumi ar ciet duma struktru ir plastiski un viegli apstrdjami ar spiedienu aukst stvokl. Divfzu sakausjumi ar un struktru ir maz plastiski aukst stvokl, toties labi apstrdjami ar spiedienu augsts temperatrs. Tiem ir lielka stiprba, cietba un nodilumizturba. Cinka satura palielinana padara vara-cinka sakausjumu ltku, uzlabo apstrdjambu ar griezjinstrumentiem, bet vienlaikus samazina siltuma vadtspju un elektrovadtspju. Vara sakausjumu marjum vispirms ir vara miskais simbols. Tam seko lejoo elementu simboli. Aiz lejoo elementu simboliem seko skaiti, kas norda to vidjo saturu procentos. Piemram, letu vara sakausjumu, kas satur 3 % Al un 2 % Ni mar di: CuAl3Ni2. Vara-cinka binro sakausjumu ar cinka saturu 5 % (CuZn5) sauc par tompaku, bet sakausjumus ar cinka saturu 10...20 % (CuZn10, CuZn15, CuZn20) par pustompakiem. Ltki un mazk plastiski ir sakausjumi ar lielku cinka saturu (CuZn28, CuZn30, CuZn33, CuZn36, CuZn40). Vara cinka sakausjumu mehnisks pabas liel mr atkargas no cinka daudzuma (skat. 10.1. att.).

10.1. att. Vara cinka sakausjumu stvoka diagramma un pabas Mitr atmosfr vara-cinka detau (Zn > 20 %) virskrta st un izdals var, kas ar sakausjumu var-cinks veido galvaniskos prus un izraisa tru metla sagrauanu. Tompaku un pustompakus izmanto tad, ja nepiecieams liels plastiskums; sakausjumiem CuZn28, CuZn30, CuZn33, CuZn36, CuZn40 ir daudz lielka stiprba,

182

laba apstrdjamba ar griezjinstrumentiem, bet mazka korozijizturba. Visplastiskkais ir sakausjums CuZn33, ko biei izmanto tancanai. Uzkaldes likvidanai izmanto rekristalizcijas atkvlinanu 600...700 C temperatr, kurai seko

atdzesana gais vai den. Labas mehnisks pabas un korozijizturba ir deformjamiem specilajiem vara-cinka kompleksajiem sakausjumiem CuZn40Mn2Fe1, CuZn40Mn1Pb1AlFeSn. Liela korozijizturba jras den ir t.s. jras misiiem CuZn28Sn1As un CuZn38Sn1, kas leti ar alvu. Laba apstrdjamba ar griezjinstrumentiem ir vara-cinka-svina sakausjumiem, piemram, CuZn35Pb1, CuZn36Pb2, CuZn38Pb4. Alumnija piedeva vara-alumnija sakausjumos CuAl10Fe1, CuAl10Ni5Fe4 paaugstina to mehnisks pabas un noturbu pret atmosfras un jras dens iedarbbu. Vara-alvas sakausjumi labi apstrdjami ar spiedienu (CuSn5, CuSn8) un tos izmanto loku un dadu profilu raoanai. Vara-niea sakausjumus (CuNi25, CuNi9Sn2) izmanto loku raoanai, no sakausjumiem CuNi10Fe1Mn, CuNi30Mn1Fe rao loksnes, caurules, kalumus. No mazletiem deformjamiem vara sakausjumiem dadu izstrdjumu raoanai plai pielieto CuNi2Si, CuFe2P. Lejamiem vara-cinka sakausjumiem pievieno svinu (CuZnPb2), silciju (CuZn16Si4), alumniju (CuZn38Al1), mangnu, dzelzi (CuZn34Mn3Al2Fe1). Svins ar varu veido viegli kstou eitektiku, pazeminot sakausjuma kuanas temperatru. Silcijs uzlabo sakausjumu idrplstambu, metinmbu un plastiskumu. Alumnijs uzlabo korozijizturbu. Mangna un dzelzs piedevas paaugstina mehnisks pabas. Jau sirm senatn cilvki darba rku, trauku, ierou un mkslas priekmetu, izgatavoanai izmantoja vara-alvas sakausjumus (bronzas). Alvas maksiml dba var sasniedz 15,8 %, kaut ar relos atdzesanas apstkos dba ir daudz mazka. Ja alvas saturs ir lielks, struktr pards eitektods, kas satur elektronu savienojumu Cu31Sn8 t.s. fzi. oti lni atdzesjot, fze prvras ciet duma un fzes maisjum. Relos atdzesanas apstkos bronza sastv no un fzm. fze sakausjumu padara cietu un trauslu. Vara-alvas sakausjumiem ar alvas saturu 4...5 % ir vienfzes struktra ar samr lielu plastiskumu. Sakar ar plao kristalizcijas temperatras intervlu tiem ir zema idrplstamba, mazs sarukuma procents

183

(0,8...1,4 %), to ljumi ir poraini. Pieaugot alvas saturam ldz 18...20 %, materilu stiprba palielins, tau plastiskums strauji samazins. Visdadko ljumu un antifrikcijas materilu raoan plai izmanto vara-alvas (CuSn10, CuSn12Ni2) un vara-alvassvina (CuSn3Zn8,Pb5, CuSn5Zn5Pb5, CuSn5Pb9) sakausjumus. Vara-alvas sakausjumiem ir liela korozijizturba jras den, bet tie ir samr drgi. Vara-alvas sakausjumus biei le ar Zn, P, Pb, Ni un citiem elementiem. Cinks uzlabo materilu tehnoloisks pabas, fosfors lejambu un elastbu, nielis mehniskas pabas un korozijizturbu, svins palielina ljumu blvumu un uzlabo apstrdi ar griezjinstrumentiem. Atkarb no pielietojuma vara-alvas sakausjumus iedala vairks grups. Sakausjumi, kurus lieto manu detau ljumiem tie satur alvu, cinku un svinu. iem materiliem (CuSn3Zn8Pb5, CuSn73Zn2Pb3) ir labas mehnisks pabas, laba apstrdjamba ar griezjinstrumentiem un pietiekami liela korozijizturba, to ljumi ir blvi. Antifrikcijas materili (CuSn5Zn5Pb5, CuSn6Zn4Pb2) tos izmanto sldes gultu un citu berzei pakautu detau izgatavoanai. Lejoais elements svins veido struktras mksto sastvdau. Mkslas ljumu sakausjumi CuCr1, kuriem ir laba idrplstamba (labi aizpilda saretas veidnes) un neliels sarukums. iem materiliem ir skaista nokrsa, kas ilgi saglabjas liels korozijizturbas d. Lejamo vara-alvas sakausjumu plastiskumu palielina ar termisko apstrdi homogenizciju un starpoperciju atkvlinanu. Ar homogenizaciju lielko plastiskumu sasniedz tad, ja vispirms kars temperatr 700...750 oC, pc tam temperatru pazemina ldz 625...600 C un beidzot strauji atdzes. Ljumu iekjos spriegumus likvid ar atkvlinanu 550 C temperatr. Vara-alumnija sakausjumi atiras ar labm mehniskajm un antifrikcijas pabm, un lielu korozijizturbu. Nelielais kristalizcijas temperatru intervls nodroina tiem labu idrplstambu, lielu blvumu un koncentrtu sarukuma dobumu. Trkumi ir: liels sarukums, rupjgraudaina struktra, tie viegli piestins ar gzm un izkaust stvokl oksidjas, grti lodjas.

184

Alumnijs ar varu veido cieto dumu ar maingu Al koncentrciju. Ja Al saturs lielks par 9,4 %, struktr izveidojas fze Cu3Al, kas 565 C temperatr sadals un 2 fzu maisjum. 2 fze ir elektronu savienojums Cu32Al19 ar lielu cietbu un trauslumu. Relos atdzesanas apstkos 2 fze pards jau tad, ja Al saturs ir 6...8 %. Tas samazina plastiskumu, kaut ar stiprba turpina palielinties, ldz Al saturs sasniedz 10...11 %. Alumnija sakausjums CuAl9 ir ar labu mehnisko pabu kompleksu. Tam ir liela stiprba un cietba; to var pakaut termiskajai nostiprinanai. Vara-alumnija sakausjumus le ar Fe, Mn, Ni un citiem elementiem. Dzelzs sasmalcina graudus, palielina stiprbu, cietbu un uzlabo antifrikcijas pabas. Nielis uzlabo mehnisks pabas un palielina nodilumizturbu. Mangns palielina plastiskumu. Vara-alumnija sakausjumus (CuAl10Fe2, CuAl10Ni3Fe2 CuMn11Al8Fe3Ni3) izmanto ljumu raoanai. Vara-berilija sakausjumos (CuBe2, CuBe1,7, CuBe2Pb, CuBe4) berilijs ar varu veido maingas koncentrcijas cieto dumu, ko var pakaut termiskajai nostiprinanai. Tas dod iespju pieirt materilam lielu stiprbu, elastbu, cietbu, korozijizturbu un nodilumizturbu, k ar lielu pretestbu nogurumam un dei. Sakarsjot CuBe2 ldz 760...780 C temperatrai, izveidojas viendabgs cietais dums, kas saglabjas ar pc straujas atdzesanas den istabas temperatr. Pc rdanas sakausjumam ir maza stiprba (Rm = 450 MPa) un liels plastiskums (A = 40 %). Rdtu CuBe2 nostiprina atlaidinot vai ar plastiski deformjot un pc tam atlaidinot. Atlaidinot 310...320 C temperatr, no prstinta ciet duma izdals dispersas 2 fzes daias (CuBe), kas palielina stiprbu un cietbu. Uzkaldintais materils atlaidinanas proces turpina nostiprinties, t stiprba sasniedz Rm = 1400 MPa, bet A = 2 %.Varaberilija sakausjumi ir karstumnoturgi materili; tie ir stabili temperatras intervl no 200 C ldz 340 C. Liel siltumvadtspja un elektrovadtspja auj tos izmantot, lai izgatavotu elektriskas kontaktmetinanas elektrodus, gultus, kas darbojas augstspiediena, liela truma un paaugstintas temperatras apstkos, instrumentus, kuri trieciena iedarbb nedrkst dzirksteot, un citas atbildgas detaas Vara-silcija sakausjumiem (CuSi1, CuSi3Mn1, CuSi10, CuSi20) ir labas mehnisks un antifrikcijas pabas, liela elastba un korozijizturba. Ja vara-silcija 185

sakausjumi satur ldz 3 % Si, to struktra ir vienfzes cietais dums ar lielu plastiskumu, kas pieauj to spiedienapstrdi. os materilus var labi metint, lodt un pietiekami labi apstrdt ar griezjinstrumentiem. Lejot ar mangnu un nieli, palielins stiprba, cietba un korozijizturba. Nielis, kura dba var ir mainga, auj niea-silcija sakausjumus nostiprint ar termisko apstrdi. Vecinanas proces, kas seko pc rdanas, izdals dispersas Ni2Si daias, kuras nostiprina materilu (Rm = 740 MPa, A = 8 %). Sakausjumu CuSi3Mn1 plai lieto par antifrikcijas materilu, k ar elastgu un agresvs vids darbojoos detau izgatavoanai. Vara-alvas-svina sakausjumiem (CuSn5Pb9, CuSn10Pb10, CuSn7Pb15) piemt gan labas antifrikcijas pabas, gan ar liela siltumvadtspja un triecienizturba. Svins un var savstarpji nest un veido mehnisko maisjumu ar viegli kstou eitektiku, kas parasti novietojas pa vara graudu robem. Lejot vara-alvas-svina sakausjumu ar Mn un Ni, paaugstins to stiprba, cietba un korozijizturba. Vara-mangna sakausjumi (CuMn20, CuMn30, CuMn50) atiras ar lielu korozijizturbu un paaugstintu karstumizturbu. Mangns paaugstina vara kristalizcijas temperatru, td sakausjumu pabas nemains pat ldz 400 C darba temperatrai. Tie labi pakaujas spiedapstrdei, un to lab idrplstamba nodroina labu ljumu kvalitti. Atsevi vara sakausjumu grup var izdalt vara-niea sakausjumus, kuriem ir liela nozme tehnik. Var ar nieli veido neierobeotas dbas cieto dumu. Cu-Ni sakausjumus iedala korozijizturgos un elektrotehniskos sakausjumos. Pie korozijizturgiem sakausjumiem pieder melhiors, jaunsudrabs, kunials u.c. Labas pabas ir melhioram (CuNi30), kas labi pakaujas spiedapstrdei karst un aukst stvokl. Lai uzlabotu korozijizturbu jras den, to papildus le ar dzelzi un mangnu. Visizplattkie ir melhiori CuNi30Mn1Fe, CuNi25. Jaunsudrabs pieder pie Cu-Ni-Zn sakausjumiem (5...35 % Ni, 13...45 % Zn), tam ir lieta stiprba un plastiskums, skaista sudrabaina krsa, miska stabilitte gais, organisks skbs un sls dumos. Plai izmanto sakausjumu CuNi18Zn20. Kunialus (Cu-Ni-Al sakausjumus) var termiski nostiprint, rdot 900...1000 C temperatr un vecinot 500...600 C temperatr. Uzkalde pc rdanas veicina

186

stiprbas palielinanos pc vecinanas ldz Rm = 800...900 MPa. Rpniecb lieto kunialus CuNi13Al3 un CuNi7Al1,5. Svarga nozme tehnik ir vara-niea elektrotehniskajiem sakausjumiem. Sakausjumam manganns (CuNi3Mn12) kontakt ar varu ir mazs termoelektriskais potencils, un tam ir liela elektriska pretestba, kas oti maz izmains temperatras ietekm. o materilu izmanto reostatu izgatavoan. Sakausjumiem konstantnam CuNi10Mn1,5 un kopelam CuNi43Mn1,5 kontakt ar varu ir liels termoelektriskais potencils, td tos izmanto termopriem, kaut ar to darba temperatra (500 C) nav sevii augsta.

10.3. Alumnijs un t sakausjumi

Alumnijs ir sudrabbaltas krsas metls ar skaldns centrta kuba struktru, blvumu 2700 kgm-3, labu siltumvadtspju, elektrovadtspju, plastiskumu un korozijizturibu. Alumnija kuanas temperatra ir 600 C. Alumnijs ir miski aktvs elements, tas viegli oksidjis gais, veidojot uz virsmas blvu oksda Al2O3 krtiu. Alumnija oksda kuanas temperatra ir 2050 C. Oksda krtia pasarg alumniju no tlkas oksidans un korozijas atmosfr, den un cits vids. Alumnijs ir izturgs pret koncentrtas slpekskbes un dau organisko skbju iedarbbu. Alumnijs ir plastisks, labi metinms, bet slikti apstrdjams grieot. Pastvgie piemaisjumi Fe, Si, Cu, Mn, Zn un Ti samazina t korozijizturbu, pasliktina elektrisks pabas un nedaudz uzlabo mehnisks pabas. Atkvlinta alumnija Al 99,8 (LVS EN 485-2) stiprba stiep Rm = 60...90 MPa, relatvais pagarinjums A = 26...35 %, cietba HBS 18. Plastisks deformcijas un atkvlinanas (apstrde H26 pc LVS EN 515) rezultt iegst Rm = 110...150 MPa, A = 3...4 %, HBS 35. Atkarb no piemaisjumu daudzuma izir sekojoas tehnisko alumniju markas: Al 99,8; Al 99,7; Al 99,5; Al 99,0, kur skaitlis aiz alumnija misk simbola uzrda alumnija daudzumu procentos. No tehnisk alumnija izgatavo loksnes, sloksnes, plksnes, kuras izmanto maz slogotu konstrukciju izgatavoanai, piemram, rmjus, durvis, traukus, kabeus, kondensatorus, cisternas.

187

Lai uzlabotu mehnisks pabas, alumniju le ar Cu, Mg, Si, Mn un Zn. Lejoie elementi ar alumniju veido cietos dumus vai intermetliskas fzes (CuAl2, Al2CuMg, Al2Mg3Zn3 un citas). Alumnija sakausjumiem ir liela patnj stiprba (stiepes stiprbas un blvuma attiecba), tie labi pretojas dinamiskm slodzm, ir korozijizturgi, labi vada siltumu, elektrbu. Visus alumnija sakausjumus iedala deformjamos un lejamos. Deformjamie alumnija sakausjumi savukrt iedals termiski nostiprinmos un termiski nenostiprinmos. Pie termiski nenostiprinmiem deformjamiem alumnija sakausjumiem pieder Al-Mg un Al-Mn sakausjumi, kuri ir oti plastiski, korozijizturgi, un tos var labi metint. Sakausjuma AlMn struktra sastv no ciet duma un sekundrs fzes MnAl6, kas, paaugstinoties temperatrai, izst cietaj dum. Rpniecb izmanto sakausjumu AlMn, kas satur 1...1,6 % Mn. Fe un Si piemaisjumi veido stabilus savienojumus, kas nest alumnij, td mintos sakausjumus nevar termiski nostiprint. Atkvlint stvokl sakausjums ir oti plastisks (A = 30 %). T stiprbu un cietbu var palielint ar uzkaldi. Sakausjums AlMg pieder pie Al-Mg sistmas sakausjumiem. Magnijs ar alumniju veido cieto dumu ar maingu Mg koncentrciju 1,4...17,4 %. Sakausjumiem ar magnija saturu ldz 7 % termisks apstrdes rezultt nostiprinans ir niecga. Parasti tos lieto atkvlint stvokl, retk uzkaldintus. Pieaugot Mg saturam (1,1...4 %), palielins ar Mg2Al3 fzes daudzums, ldz ar to stiprba stiep pieaug no 110 MPa (AlMgl), ldz 240 MPa (AlMg4), bet plastiskums attiecgi samazins. Sakausjumus AlMn un AlMg izmanto korozijizturgu izstrdjumu izgatavoanai, lietojot spiedienapstrdi un metinanu. Vairums deformjamo alumnija sakausjumu, kuri izveidoti uz Al-Cu-Mg bzes, ir termiski nostiprinmi sakausjumi. Deformjamos sakausjumos lejoo elementu saturs neprsniedz to maksimlo dbu augsts temperatrs. Tas auj iegt viendabgu ciet duma struktru ar augstu plastiskumu. Deformjamos alumnija sakausjumus rao loku, cauruu, prestu profilu, stieu, kalumu un tanctu izstrdjumu veid.

188

Termiski nostiprinmiem deformjamiem sakausjumiem labas mehnisks pabas var iegt, rdot un vecinot samr augsts temperatrs (mkslg vecinana). aj gadjum nepiecieams, lai sakausjuma dba maintos ldz ar temperatras izmaim. Mintm prasbm atbilst Al-Cu sakausjumi. Var ar alumniju veido cieto dumu ar maingu koncentrciju no 0,5 % Cu (20 C) ldz 5,7 % Cu (548 C). Sakausjumus, kuros Cu saturs mazks par 0,5 %, nevar nostiprint ar termisko apstrdi. Ja Cu saturs ir lielks, sakausjuma struktra sastv no fzes un misk savienojuma CuAl2. Sakarsjot sakausjumus, kuros vara saturs ir 0,5...5,7 % virs dbas lnijas, notiek CuAl2 daiu izana alumnij un izveidojas viendabga

ciet duma struktra. tri atdzesjot no m temperatrm, CuAl2 nepaspj

izdalties, un istabas temperatr sakausjums saglab vienfzes struktru. ds cietais dums ir prstints un nestabils, tas spjgs pastvgi prvrsties. Prstint ciet duma prvrtbas notiek vairkas pakpes atkarb no temperatras un vecinanas ilguma. Dabisks (20 oC) vai mkslgs vecinanas proces zem temperatr (ldz 150 C) cieta duma sairana nenotiek, tikai vara atomi prvietojas neliel attlum graudu iekien un koncentrjas, veidojot divdimensiju plaknes. Dabisk vecinana ilgst vairkas diennaktis, ts rezultt materils neiegst maksimlo stiprbu, saglabjas liels plastiskums, korozijizturba un pretestba trauslai sagrauanai. Ja dabiski vecintu sakausjumu sakars ldz 200...250 C temperatrai un strauji atdzes, nostiprinjums izzd un sakausjuma pabas atbilst rdtam stvoklim. du pardbu sauc par atgriezi. Atgriezes laik vara atomi atkal samr vienmrgi sadals pa alumnija kristla tilpumu. Izturot sakausjumu istabas temperatr, no jauna notiek materila nostiprinanas. Mkslg vecinan (150 C temperatr un augstk) nostiprinans process noris straujk. Izturot daas stundas 150...200 oC temperatr, veidojas dispersas starpfzu daias. aj period tecanas robea tuvojas stiprbas robeai, plastiskums samazins. Karsjot ldz 350...370 oC materils iegst lielu korozijizturbu. Vecinanas nostiprinoais efekts ir lielks kompleksi letajiem alumnija sakausjumiem, kuros bez Cu ietilpst ar Mg, Si un Zn. 189

Visplak rpniecb izmanto Al-Cu-Mg sakausjumus ar mangna piedevu duralumniju. Klasiskais duralumnijs izstrdts 1908. gad, un tas satur 4 % Cu, 0,5 % Mg un 0,5 % Mn. Tagad to aizvieto duralumnijs ar palielintu magnija saturu, kuram ir lielka stiprba stiep. Mangns paaugstina duralumnija korozijizturbu. Duralumnija korozijizturbu palielina plakjot prkljot ar plnu tra alumnija krtiu. Duralumnijs labi deformjas gan aukst, gan ar karst stvokl. Uzkaldes likvidanai veic starpoperciju atkvlinanu 350...370 C temperatr. Duralumnija mehnisks pabas var uzlabot ar termisko apstrdi. Rdmo duralumniju sakars ldz 495...510 C un strauji atdzes den. Rdana maz izmaina duralumnija pabas. Nostiprinans galvenokrt notiek vecinanas proces. Dabisks vecinanas rezultt palielins korozijizturba (4...5 diennaktis). Temperatras pazeminana aizkav vecinanu, bet ts paaugstinana patrina vecinanu. Duralumniju plai izmanto avicij, kuu bv, celtniecb, automobiu bv un cits rpniecbas nozars. Lielas stiprbas alumnija sakausjumus izveido uz misk sastva Al-Cu-MgZn sakausjumu bzes. Tos vl papildus le ar mangnu un hromu. Pie s materilu grupas pieder sakausjumi (AlCu1,7Mg2,3Mn0,4Zn6Cr), kuru struktr pc termisks apstrdes veidojas sareta sastva nostiprinos fzes. Pc rdanas 460...475 C temperatr un vecinanas 120...140 C temperatr sakausjuma robestiprba Rm = 600 MPa, A = 12 %, tau sakausjumam ir paaugstinta jtba pret spriegumu koncentrciju. Lejot alumnija sakausjumus ar Fe, Ni un Cu, var aizkavt nostiprinos fzes auganu. dus sakausjumus (AlCu2,2Mg1,6SiFe1Ni1Ti) var izmantot temperatr ldz 300 C. Kaltu un tanctu detau izgatavoanai lieto sakausjumus ar labm lieanas pabm un lielu plastiskumu spiedienapstrdes temperatras intervl (380...450 C). Sakausjumus (AlCu2,2Mg0,6Mn0,6Si1; AlCu4,5Mg0,6Mn0,7Si1) izmanto vidji slogotu un stipri slogotu saretas formas detau (dzenskrvju, sprniu, rmju) izgatavoanai. Lejamie alumnija sakausjumi. Tiem jbt ne vien ar labm lieanas pabm, lielu idrplstambu, mazu sarukumu ar labm ekspluatcijas pabm, bet ar

190

jveido blvi, vienmrgas uzbves ljumi bez karstajm plaism. Visplak izmanto Al-Si, Al-Cu un Al-Mg sistmas lejamos sakausjumus. oti labas lieanas pabas ir Al-Si sakausjumiem silumniem. Tiem ir liela idrplstmba un mazs sarukums; ljumu blvumu tiem nodroina struktr eso eitektika. Silumna AlSi12 eitektika sastv no ciet duma un silcija kristlu maisjuma. Letajiem silumniem bez divkrs eitektikas pastv ar sareta sastva eitektikas. Silumniem ir neliels blvums 2650 kgm-3, liela korozijizturba, un tos var labi metint. Vara piedeva atvieglo silumnu apstrdi ar griezjinstrumentiem. To mehniskas pabas ir atkargas no misk sastva, ljuma izveidoanas tehnoloijas un termisks apstrdes. Alumnij stoie elementi Cu, Mg, Mn un Ti palielina silumnu stiprbu un cietbu, pie tam mangns likvid ar dzelzs kaitgo iespaidu un paaugstina korozijizturbu, titns rafin un modific sakausjumu. Magnijs un var, kuru dba alumnij ir mainga, termisks apstrdes proces veicina sakausjuma nostiprinanos. Silumnu termisk apstrde sastv no rdanas (515...535 oC) un vecinanas 150...180 C temperatr ar 10...20 h ilgu izturanu. Rpniecb visplak izmanto alumnija lejamos sakausjumus. Sakausjumam AlSi12 (10...13 % Si) ir eitektiska struktra, kas nodroina labas lieanas pabas, bet mehnisks pabas ir samr zemas. o sakausjumu nevar nostiprint ar termisko apstrdi. Silumnu mehnisks pabas var uzlabot ar modificanu, ievadot idr metl ntrija hlordu un fluora su maisjumu (2...3 % no sakausjuma masas). Ntrijs nobda stvoka diagrammas eitektisko punktu pa labi un sakausjuma struktr silcija kristlu vieta izdals cietais dums kop ar eitektiku. Ar magniju letos silumnus AlSi9MgMn var nostiprint, veicot termisko apstrdi. Sakausjumam AlSi9MgMn ir labas lieanas un mehnisks pabas, kas auj to izmantot atbildgu detau (kompresoru korpusu, karteru, bloku u.c.) izgatavoanai. Lai novrstu porainbu, sakausjumus kristaliz autoklvos zem spiediena. o sakausjumu termisk apstrde sastv no rdanas (535 5 C) un 8 h ilgas vecinanas 180 5 C temperatr. Nostiprinanu veic no prstint ciet duma izdaljus disperss

191

Mg2Si fzes daias. Sakausjumam AlSi7Mg ir labka metinmba, bet nedaudz zemkas mehnisks pabas. Augstas stiprbas sakausjums AlSi8Cu1,5MgMnTi domts spiedlieanai, tam piemt labas lieanas pabas, liela korozijizturba, to var labi apstrdt ar griezjinstrumentiem un metint. Mangna un titna kltbtne un lielais kristalizcijas trums spiedliean auj ljumam iegt metastabilu struktru, ko var nostiprint, mkslgi vecinot bez iepriekjas rdanas. Sakausjumu AlSi8Cu1,5MgMnTi lieto slogotu detau (cilindru bloku, bloku galvu, stres mehnismu karteru u.c.) izgatavoanai. Al-Cu sistmas sakausjumiem nav labu lieanas pabu, bet tiem ir liela stiprba un karstumizturba. Sakausjumu AlCu4Mg1 pc rdanas un vecinanas (Rm = 220 MPa, A = 12 %) vidjas slodzes apstkos var izmantot temperatr ldz 200 oC. Sakausjums AlCu5Mn1Ti ir ar lielu stiprbu un karstumizturbu, to var labi metint un apstrdt ar griezjinstrumentiem. Al-Mg sistmas sakausjumiem AlMg3, AlMg4 un Al10Ti (Rm = 240...360 MPa, A = 11...17 %) ir liela korozijizturba, stiprba un stigrba. Tos var labi apstrdt ar griezjinstrumentiem, bet lieanas pabas ir vidjas. Sakausjumi ir poraini, ar pazemintu hermtiskumu un oti jutgi pret Fe un Si piemaisjumiem, kas veido nestoas fzes un pazemina plastiskumu. Sakausjumi idr stvokl viegli oksidjas, t rezultt struktr rodas oksdu krtia un mehnisks pabas pasliktins. Vislabks mehnisks pabas Al-Mg sistmas sakausjumiem ir pc rdanas 530 C temperatr, kad viss magnijs atrodas ciet dum (Rm = 360 MPa, A = 18 %, HB 90). Al-Mg sakausjumus lieto kuu bv, avicij un cits rpniecbas nozars slogotm detam, kas darbojas mitr vid.

10.4. Magnijs un t sakausjumi

Magnijs kst 650 C temperatr, t blvums ir 1740 kgm-3. Magnijam ir labkas mehnisks pabas nek alumnijam, bet tas ir trauslks. Magnijs ir miski aktvs metls, bet t oksds ir porains un samr vji aizsarg metlu no tlks korozijas. Magnijs un t sakausjumi ir elektronegatvi un kontakt ar citiem metliem elektrolta kltbtn strauji oksidjas, sagrst. Sakarsjot magnijs aktvi oksidjas, pat viegli uzliesmo. Magnija ljumiem ir rupjgraudaina struktra ar zemm mehniskm

192

pabm (Rm = 110...120 MPa, A = 6...8 %, HB 30). Modificana ar cirkoniju un plastisk deformcija mehnisks pabas nedaudz uzlabo (Rm = 260 MPa, A = 9 %). Uzkaldi var likvidt ar rekristalizcijas atkvlinanu 330...350 C temperatr. Magniju, k konstrukciju materilu nelieto, to izmanto sakausjumu reducanai, leanai. Magnija sakausjumu galven priekrocba ir liel patnja stiprba (atseviu sakausjumu stiprba Rm = 350...400 MPa, bet blvums mazks par 2000 kgm-3). Magniju sakaus ar alumniju, cinku, mangnu un retzemju metliem. Alumnijs un cinks uzlabo sakausjumu mehnisks pabs, jo tie ar magniju veido maingas koncentrcijas cietos dumus un fzes Al3Mg4, MgZn un MgZn2. o elementu maing dba auj magnija sakausjumus nostiprint ar termisko apstrdi rdanu un mkslgo vecinanu. Sakar ar mazo difzijas trumu magnija sakausjumu termisk apstrde ir apgrtinta. Lai rdot izdintu sekundrs fzes, karsanai jbt ilgstoai (15...30 h), bet vecinanai nepiecieama augsta temperatra (200 oC) un ilgstoa izturana (16...24 h). Magnija sakausjumu galvenais trkums ir slikts pabas tie piestins ar gzm, oksidjas, un viegli uzliesmo. Atkarb no ieganas tehnoloijas magnija sakausjumus iedala deformjamos un lejamos materilos. Deformjamie sakausjumi. Vislielk stiprba ir magnija un alumnija vai magnija un cinka deformjamajiem sakausjumiem. To leanai izmanto cirkoniju, kadmiju, sudrabu un retzemju metlus. Cinks un alumnijs piedod sakausjumiem labu tehnoloisko plastiskumu, kas auj izgatavot kaltas, tanctas saretas formas detaas (lidmanu alzijas, rotorus). Rpnieciski izmantojamos sakausjumos alumnija saturs neprsniedz 10 %, bet cinka 6 %. Lai novrstu dzelzs kaitgo ietekmi, sakausjumus le ar mangnu. Sakausjumu stiprbu var paaugstint ar rdanu un vecinanu. Sakausjumiem ar nelielu Al saturu rdana un vecinana stiprbu palielina visai nedaudz. Tos izmanto pc karsts presanas vai atkvlinanas. MgMn1, kas satur 1 % Mn, var labi metint un apstrdt ar spiedienu, tam ir liela korozijizturba. Karst stvokl no t izgatavo loksnes un profilus, ko izmanto maz slogotm detam. Vidjas stiprbas deformjamie sakausjumi MgAl8ZnMn un

193

MgMn5,5Zr ir ar pietiekamu tehnoloisko plastiskumu (A = 9...11 %), vidju metinmbu, stiprbu (Rm = 320...350 MPa) un korozijizturbu. Magnija un cinka sakausjamu mehnisks pabas un korozijizturbu uzlabo cirkonija piedeva. Sakausjumi, kas dergi ilgstoam darbam 250...350 C temperatr, ir karstumizturgi magnija sakausjumi. Tie satur ceriju, neodimu un toriju, kas veido dispersas intermetaldu fzu Mg9Nd, Mg9Ce un Mg5Th daias, neauj notikt sldei, graudu koagulcijai un nosaka lielu ilgstou stiprbu un des pretestbu. os sakausjumus var labi deformt un metint. Vislielk karstumizturba ir toriju un itriju saturoiem sakausjumiem. Magnija sakausjumus izdevgi lietot slaicgi darbojos konstrukcijs, piemram, raeu korpusos, stabilizatoros, sku korpusos. Interesi izraisa magnija-litija sakausjumi, kuru blvums ir robes 1300...1600 kgm-3 (MgLi11Zn2AlMnCe; MgLi8Al5Zn1,5Cd4Mn). Leana ar litiju palielina sakausjumu patnjo stingumu, stigrbu un palielina tehnoloisko plastiskumu. No tiem izgatavo visu veidu deformjamos pusfabriktus (profilus, stieus, loksnes). Lejamie sakausjumi. Lejamajiem magnija sakausjumiem ir ldzgs miskais sastvs k deformjamiem ar to atirbu, ka tiem ir zemkas mehnisks pabas. Ljumus piegd termiski neapstrdtus un termiski apstrdtus. Mehnisko pabu uzlaboanai pielieto termisko apstrdi (prkarsanu, homogenizciju) un modificanu. Modific ar cirkoniju, magneztu, krtu. Visplak izmanto Mg-Al-Zn sakausjumus ar palielintu Al saturu. Vienkriem ljumiem izmanto vidjas stiprbas magnija sakausjumus MgAl8ZnMn un Mg6Zr1Cd. Tie labi padodas spiedlieanai metlisks forms. Karstumizturgie sakausjumi MgNd2,4Zr1Zn domti tdu detau ljumiem, kas darbojas temperatr ldz 300 C, sakausjums MgZn4,5Zr1 stipri slogotiem ljumiem, kas ilgstoi darbojas 400 C temperatr, bet slaicgi pat 450 oC temperatr. iem sakausjumiem ir paaugstinta korozijizturba, tos var labi apstrdt ar griezjinstrumentiem. Lai atbildgas magnija sakausjuma detaas aizsargtu pret koroziju, pielieto virsmas oksidanu vai laku krasu prkljumus.

194

10.5. Titns un t sakausjumi

Titns ir pelkas krsas metls, kur kristalizjas divs alotropisks modifikcijs. Ldz 882 C temperatrai pastv modifikcija Ti ar heksagonlu kristlisko rei, bet augstkas temperatrs modifikcija Ti ar tilpum centrtu kubisku rei. Titna kuanas temperatra ir 1665 C. Titnam (99,7 % Ti) ir labas mehnisks pabas (Rm = 450...600 MPa, A = 20...25 %), mazs blvums ( = 4500 kgm-3). Titnam ir liela patnj stiprba, liela korozijizturba, paramagntisms, mazs termisks izpleans koeficients, bioloisks inertums. Titna trkumi ir liela aktivitte ar gzm paaugstints temperatrs, zemas antifrikcijas pabas un slikta apstrdjamba grieot. Titna mehnisks pabas ir atkargas no piemaisjumu daudzuma. deradis, skbeklis, slpeklis, ogleklis, dzelzs un silcijs palielina stiprbu un strauji samazina plastiskumu. Labas mehnisks pabas titnam piemt ar oti zems temperatrs, bet temperatras paaugstinana ievrojami samazina t stiprbu. Lai gan titnam ir augsta kuanas temperatra, to nevar uzskatt par karstumizturgu metlu. Titna stiprbu ievrojami var palielint ar plastisko deformciju. Titnu var labi pakaut spiedapstrdei gan norml, gan paaugstint temperatr, bet ar griezjinstrumentiem to grti apstrdt. Titnam ir liela korozijizturba un misk izturba, ko nodroina oksdu aizsargkrtia. Titnu plai izmanto miskaj rpniecb, kuu bv, termiskajs iekrts, k ar elektronik un cits tehnikas nozars. Titna sakausjumiem saldzinjum ar tehniski tru titnu ir daudz lielka stiprba, karstumnoturba un karstumizturba, korozijizturba, pietiekami liels plastiskums un mazs blvums. Atkarb no pielietojuma titna sakausjumus iedala deformjamos un lejamos sakausjumos, kurus var ar termiski nostiprint. Vienfzes vidjas stiprbas deformjamos titna sakausjumus Ti-5Al un Ti-5Al2,5Sn lieto metintu konstrukciju izveidoanai ekspluatcijai oti zems un normls temperatrs. Tos nevar nostiprint ar termisko apstrdi. Titna sakausjumu uzkaldi var likvidt ar rekristalizcijas atkvlinanu 650...700 oC temperatr. Divfzu sakausjumiem (Ti-6Al-4,5V; Ti-5Al-1,5V-3Mo; Ti-2,5Al-4,5V-5Mo) ir labkas tehnoloisks un mehnisks pabas. Pc atkvlinanas un rdanas tiem ir liels plastiskums, bet pc rdanas un vecinanas liela stiprba norml un 195

paaugstint

temperatr.

Augstas

stiprbas

sakausjum

Ti-3Al-7,5Mo-10Cr

(Rm = 1300...1500 MPa) ir vairk nostiprinos fzes, jo tas satur palielintu daudzumu Mo un Cr. Karstumizturgos sakausjumus Ti-6,5Al-3,5Mo-0,3Si un Ti-6Al-2,5Mo-2Cr var lietot temperatr ldz 550 C. Lejamiem titna sakausjumiem ir labas lieanas pabas, to nelielais kristalizcijas temperatras intervls nodroina labu idrplstambu, ljumu blvumu un mazu sarukumu. To trkums ir intensva gzu uzskana un aktva iedarbba uz veidoanas materiliem. Visizplattkais lejamais titna sakausjums Ti-5Al ir pietiekami plastisks (A = 12...25 %) un stigrs, ar labm lieanas pabm, bet samr mazu stiprbu (Rm = 750...900 MPa). Visstiprkie rpnieciskie sakausjumi ir Ti-6Al-2,5Mo-2Cr un Ti-6,5Al-1,5V-1,5Mo-2Zr (Rm = 950...1200), kurus izmanto veidljumu ieganai. Titna sakausjumus lieto avicij, raeu bv, kuu bv un miskaj rpniecb.

10.6. Berilijs un t sakausjumi

Berilijs ir pelkas krsas metls, kur kristalizjas divs alotropisks modifikcijs. Ldz 1250 C temperatrai pastv modifikcija Be ar heksagonlu kristlisko rei, bet augstkas temperatrs modifikcija Be ar tilpum centrtu kubisku rei. Berilija kuanas temperatra ir 1284 C. Berilija mehnisks pabas oti atkargas no t trbas, raoanas tehnoloijas, tekstras un mains plas robes (Rm = 280...700 MPa, A = 2...40 %). Berilija prstrdei lieto divas tehnoloijas lieanu vai pulvermetaluriju. Plaks pielietojums ir pulvermetalurijai, kad beriliju aizsargatmosfr vispirms sama smalk pulver un pc tam sablvina ar karsto presanu, kaot, velmjot, izspieot vai velkot. Berilija priekrocbas ir t mazais blvums ( = 1800 kgm-3), liel patnj stiprba un stingums, liela korozijizturba, karstumizturba, nodilumizturba, izmru stabilitte, slikta rentgenstaru absorbcija. Pie trkumiem pieskaitmi zemais plastiskums, zem tricienstigrba, pabu anizotropija, drdzba, slikta metinmba un toksiskums ieganas un mehnisks apstrdes proces. Beriliju izmanto raeu un kosmiskaj tehnik k siltumaizsardzbas materilu (raeu galvas daas, virsskaas lidmanu sprnu malas, kosmonautu kabu

196

apvalki), augstas precizittes apartos (iroskopos, raeu, lidmanu, zemdeu navigcijas sistms), atomtehnik, rentgena lampu izgatavoan u.c. Berilija leanu apgrtina t atomu mazie izmri, jo berilij izduo elementu atomi izkropo t kristlisko rei un ievrojami palielina sakausjuma trauslumu. Tpc berilija sakausjumu galven piedeva ir alumnijs, kas 20 oC temperatr berilij praktiski nest. Plai izmanto sakausjumu BeAl38, kas labi apstrdjas, metins un ir labas mehnisks pabas (Rm = 524 MPa; A = 3,7 %). Stiepes stiprbu un plastiskumu berilija-alumnija-magnija sakausjumam BeAl38Mg3 palielina magnija piedeva (Rm = 670 MPa; A = 4,3 %). Alumnija daudzuma palielinana samazina berilija sakausjuma BeAl57Mg3 stiprbu, bet palielina plastiskumu (Rm = 525 MPa; A = 12 %).

10.7. Antifrikcijas materili

Antifrikcijas materili kalpo sldgultu izgatavoanai un prkljumu veidoanai uz vadotnm, kurm jnodroina maza sldes pretestba. Antifrikcijas materiliem jbt ar mazu berzes koeficientu, lai nodrointu labus berzes apstkus un mazu vrpstas, gulta un citu kustgu detau nodilumu. iem materiliem jbt ar labu siltumvadmbu, labi jnotur berzes zon eojoos materilus, labi jpiestrdjas, jveido uz berzes virsmm aizsargplvi. Antifrikcijas materiliem jbt ltiem, ar lielu korozijizturbu, triecienstgriem un labm tehnoloiskm pabm. Antifrikcijas materilus var izveidot no metliem, nemetliem, kompoztmateriliem un minerliem. Metliskie antifrikcijas materili iedals materilos: ar mkstu matricu un cietiem ieslgumiem; ar cietu matricu un mkstiem ieslgumiem. Mksta matrica un cieti ieslgumi ir babtiem un daiem vara sakausjumiem (bronzm un misiiem). oti labas antifrikcijas pabas ir alvas babtiem SnSb7,5Cu3Cd, SnSb11Cu6, ievrojami ltkiem un trauslkiem svina babtiem SnSb16Pb66Cu2, SnSb14Pb73Cu2As un visltkajiem kalcija babtiem

SnCaPb96NaMg, CaPb98Na1Al, kuriem ir vja adhzija ar trauda ieliktiem. Alvas babtus izmanto smagi slogotu (10...15 MPa), trgaitas (v = 30...50 ms-1) sldgultu darba virsmas prklanai ~ 1 mm biez sln. Sldgultiem ar mazku trumu

197

(v = 10...15 ms-1) izmanto vara-alvas bronzas CuSn10Pi, CuSN10Zn2 vai vara-alvascinka-svina bronzas CuSn5Zn5Pb5, CuSn6Zn6Pb3. Sldgultiem ar mazu trumu (v = 2...5 ms-1) un lielu slodzi (10...25 MPa) izmanto vara-cinka sakausjumus CuZn16Co4, CuZn40Mn3N. Cieta matrica un mksti ieslgumi ir vara-svina sakausjumam CuPb30, alumnija-alvas sakausjumiem AlSn9Cu2, AlSn20Cu1, pelkajam ugunam GJL 150, kaamajiem un sfriskajiem grafitiztajiem antifrikcijas uguniem, nodilumizturgiem uguniem GJNCr11, GJNCr18 u.c. No uguniem vislabks antifrikcijas pabas ir perlta struktras ugunam ar grafta ieslgumiem. uguna metliskais pamats uzem slodzi, bet grafts noder par zievielu, kas samazina berzes koeficientu. Uzlabotas antifrikcijas pabas un laba pretestba nogurumam raksturga daudzslu materiliem, kuri sastv no trauda pamatnes, poraina vara-niea vai metlkeramikas starpsla un svina sakausjuma, kas veido darba virsmu slni, kura biezums neprsniedz 0,1 mm. Ar alumnija sakausjumiem AlSn9Cu2, AlSn20Cu1 ir labas antifrikcijas pabas, mazs blvums, liela siltumvadtspja un misk noturba es. Tos pln krti uzklj uz trauda pamata. Alumnija un alvas sakausjumu antifrikcijas pabas ir tuvas babtu pabm. No nemetliskiem materiliem plai pielieto tekstoltu, kas labi strd smagos apstkos (velmanas iekrtas, kuu dzenskrves), ja ir laba eoana un dzesana. Pieaujam slodze ir 15 MPa, trums 7...8 ms-1. Plai pielieto ar plastmasas poliamdus, kapronu, fluoroplastus F4, F40, F42. Plastmasu priekrocbas ir mazais berzes koeficients, augsta nodilumizturba un korozijizturba. Trkums ir zem siltumvadmba un de slodzes iedarbb. Pieaujam slodze ir 10 MPa, sldes trums 3...5 ms-1. Kompoztmaterilos savienojas labas stiprbas un antifrikcijas pabas un tos galvenokrt izmanto paeojoos sldgultu izgatavoanai. Kompoztmaterili ar pildvielm sastv no fluoroplasta, kas armts ar stikla, ogleka vai metla iedrm un antifrikcijas piedevm grafta, MoS2, Nb, metlu joddiem. Kompozti F4Mo15 (15 % stikla iedru), F4S15Mo5 (15 % stikla iedru, 5 % MoS2) bez eoanas labi

198

strd vakuum, miski agresv vid, saidrints gzs k oti zems temperatrs, t ar ldz 250 oC karstum. Sldgultu izgatavoanai piemrotus noteiktas porainbas kompoztmaterilus iespjams izveidot ar pulvermetalurijas tehnoloijm. Parasti tos izgatavo, presjot un saepinot dzelzs, vara un bronzas pulveri, kam pievieno 1... 3% grafta. To porainba sasniedz 15....30 %, kas nodroina pietiekamu idrs zievielas daudzumu berzes zon. Metlkeramisko gultu svarga paba ir paeoans, kas notiek uz grafta un pors ieslgts eas rina. os gultus var ekspluatt noteiktu laiku bez papildu eoanas. Plau pielietojumu guvui metla-plastmasas gulti, kuriem porainais metls piescints ar fluoroplastu. di gulti var darboties miski aktvs vids temperatrs ldz 280 oC. Darbam augsts temperatrs (ldz 600 oC) agresv vid plai izmanto pulverveida materilus, kuru pamat ir dzelzs-grafta, dzelzs-niea, korozijizturgo traudu pulveri. Vl augstks temperatrs, pie lielkm slodzm, agresvs vids, abrazvu materilu iedarbb labi strd sldgulti, kuru pamat ir pulverveida cietsakausjumi uz volframa karbda bzes, kas pildti ar silictu graftu, k ar sldgulti, kuru pamat ir minerlkeramikas pulveri (Al2O3), kas pildti ar graftu vai MoS2. Metlkeramisko materilu ieganas tehnoloija auj izveidot sakausjumu bez t sastvdau kausanas. Saepintos alumnija sakausjumus (SAS) iegst ar alumnija un lejoo elementu pulvera sapresanu briketanu, saepinanu un deformanu. Pulverus parasti iegst, izsmidzinot dot sastva sakausjumus, piemram, duralumniju. Metlkeramisko materilu apstrdes tehnoloija auj izgatavot saretas formas detaas no sakausjumiem, kurus nevar iegt ar lieanu un spiedienapstrdi. di var iegt sakausjumus ar sevim fiziklm pabm, piemram, sakausjumu SAS1 (25...30 % Si, 5...7 % Ni, prjais Al) ar mazu termisks izpleans koeficientu ( = 14,5...15,510-6 oC-1) un lielu elastbas moduli. o sakausjumu izmanto apartu detam, kas darbojas kop ar traudu 20...200 C temperatr. Tam ir labas mehnisks pabas: Rm = 260 Nmm-2, HB 120. Izstrdjumiem, kas darbojas augsts temperatrs, izmanto alumnija putekus. To izgatavo, saepinot un deformjot alumnija un t oksda Al2O3 pulveru maisjumu. Deformanas laik oksdu kartia, kas apem dispersos alumnija graudius, sadrp

199

un smalku dispersu ieslgumu veid vienmrgi sadals pa alumnija matricu. Al2O3 saturs mains no 6...9 % ldz 18...22 %. Palielinoties Al2O3 daudzumam, sakausjumu stiprba pieaug no 300 Nmm-2 ldz 450 Nmm-2, bet relatvais pagarinjums samazins no 6 % ldz 2 %. 500 C temperatr robestiprba ir 130 Nmm-2, bet ilgizturba 500 C temperatr pc 100 h ir 50 Nmm-2. Sakausjumu lielo karstumizturbu var ieskaidrot ar to, ka alumnija oksdi, kas atdala graudus, augsts temperatrs nekoagul un saglab nemaingu struktru. Sakausjumu fizikls pabas ir tuvas atbilsto sastva alumnija sakausjumu pabm: liela korozijizturba, labi deformjas aukst un karst stvokl, viegli var apstrdt ar griezjinstrumentiem, apmierinoi metinmi ar kontaktmetinanu un argona gz. No saepintiem alumnija pulveriem izgatavo loksnes, stieus, profilus, tanctas sagataves u.c. No iem materiliem izgatavots detaas ilgstoi var darboties 300...500 C temperatr, bet slaicgi pat 1000 C temperatr. Tos plai izmanto avicij, elektrotehnik, miskaj rpniecb, manbv un kuubv droseu un ventiu vrstuu, kompresoru un sku lpstiu, virzuu izgatavoanai.

200

11. PULVERMETALURIJA
Pulvermetalurija ir process, kas sastv no metlu un sakausjumu ieguves pulvera veid, gatavu izstrdjumu izgatavoana presjot vai formjot os pulverus, un sagatavju saepinana augst temperatr, neveicot metlu izkausanu. Tehnoloiskais process sastv no trim galvenajiem etapiem:

iegst tru metlu vai sakausjumu pulverus, sagatavo ihtu ar uzdoto misko un granulometrisko sastvu, kurai ir nepiecieams tehnoloisks pabas;

pulverveida ihtas presana (formana) ar nolku iegt sagataves ar uzdoto formu un izmriem;

sagatavju saepinana (termisk apstrde), pieirot tm nepiecieams stiprbas un fizikli misks pabas.

Pc saepinanas izstrdjumu var uzreiz nodot ekspluatcij vai papildus apstrdt grieot, kalibrt, veikt miski termisko apstrdi, piescint ar eu, ar sveiem, aktivizt magntisks pabas u.c. Galvens izejvielas pulvermetalurij ir tru metlu, sakausjumu, nemetlisku materilu un savienojumu pulveri. Manu un apartu detau izgatavoanai izmantojamos metlkeramiskos materilus iedala kompaktos un porainos. Kompaktie materili raksturojas ar mazu porainbu un tos izgatavo no dzelzs, vara, niea, bronzas, misia, titna, neletiem un letiem traudiem, speciliem sakausjumiem, kermetiem u.c. Porainiem materiliem raksturga palieko porainba pc presanas 10...15 %. Tas pieir porainiem izstrdjumiem specifiskas pabas, kas dod iespju izgatavot filtrus, antifrikcijas materilus, dzesanas detaas. Porainu detau izgatavoanai izmanto dzelzs grafta materilus, bronzu, nersoos traudus.

11.1. Pulvermaterilu iedaljums

Atkarb no pamatmetla visus materilus iedala: pulveri uz dzelzs bzes, pulveri uz vara bzes, pulveri uz alumnija bzes, pulveri uz svina bzes, pulveri uz niea bzes, pulveri uz titna bzes. 201

Atkarb no pielietojuma visus materilus iedala: kompaktie metlkeramiskie materili; metlkeramiskie porainie materili; metlkeramiskie antifrikcijas materili; metlkeramiskie frikcijas materili; metlkeramiskie specilie materili;

metlkeramiskie elektrotehniskie materili; metlkeramiskie magntiskie materili; metlkeramiskie instrumentu materili. Metlkeramiskos porainos materilus atkarb no izgatavojamiem izstrdjumiem iedala materilos ar lielu porainbu (medaas, montas, paplksnes, starplikas, blvanas un termoizolcijas detaas); gzi un idrumus caurlaidoie materili (izmanto gzu un idrumu separcijai, dzesanas iercs, idrumu sajaukanai, idrumu izsmidzinanai u.c.); filtrjoie (cieto daiu atdalanai gzs un idrumos); antifrikcijas materili (spj ilgstoi pors saglabt idrumu).

11.2. Kompaktie metlkeramiskie materili

Kompaktiem metlkeramiskiem materiliem ir augsta stiprba un liels blvums, kas tuvojas kaltu un lietu detau cietbai un blvumam. No tiem izgatavo zobratus, bdtjus, sprdratus, lodveida arnrus, gultu korpusus, zvaigzntes, flanus, statorus, sku lpstias, sajgu korpusus u.c. detaas. os izstrdjumus izgatavo no dzelzs pulvera vai dzelzs un ogleka sakausjumiem, kas leti ar varu, nieli, hromu, mangnu, fosforu un citiem elementiem. Oglekli ievada grafta, kvpu vai uguna pulvera veid, k ar cementjot gatavas detaas. Izstrdjumu saepinana notiek 1150...1200 oC temperatr. Izgatavojot detaas, kurm nepiecieama augsta stiprba, izmanto letus traudus un sakausjumus ar specilm pabm. Vislielko stiprbas pieaugumu nodroina pulvera leana vienlaicgi ar oglekli un varu. Pie tam vara daudzums stiprbas palielinanai samazins. Ogleklis ierobeo izstrdjumu izmru palielinanos saepinanas proces. Metlkeramisko sakausjumu mehnisko pabu uzlaboanu sevii labvlgi ietekm nielis. Piemram, maisjum ar 1 % ogleka, 3 % vara nomaia ar 3 % niea samazina rukumu izstrdjuma saepinanas laik 2...3 reizes; stigrbu palielina 1,5...2 reizes; stiprbu stiep un liec palielina 1,5 reizes. Dau materilu miskais sastvs, blvums un mehnisks pabas dotas 12. tabul.

202

12. tabula Kompakto metlkeramisko materilu sastvs un pabas Cietba Stiprba Relatvais pc Stigrba, Blvums, Cietba, stiep, pagarinjums termisks HB J kgm-3 MPa A, % apstrdes, HRC 6200 6100 50 120 150 250 6 1 30...35 10 10

miskais sastvs, % Fe + C C < 0,15 Fe + C C < 0,60 Fe + C + 20 % uguna pulveris C < 0,60 Fe + C + Cu C = 0,7 Cu = 2,5 Fe + C + Ni C = 0,7 Ni = 3 Fe + Cu + Zn Zn = 6 Cu = 12...15 Cu = 100 Cu + Sn Cu = 90 Sn = 10 Ni = 100

7000

180

380

1,4

20

6400 7000

180 150

400 400

1 2

45

6 6

7850 7850 7750 8500

120 28 60 75

400 200 250 200

5 15 3 4

2,5 5 3 20

Visplako pielietojumu metlkeramisko sakausjumu raoan no krsainiem metliem guvui sakausjumi uz vara un alumnija bzes. Pielieto ar titna, cirkonija, berilija, urna, torija un citu metlu sakausjumus. Uz vara bzes iegtos metlkeramiskos sakausjumus raksturo samr zema kuanas un saepinanas temperatra, augsts plastiskums, korozijizturba. Tos izmanto elektrokontaktu, filtru, antifrikcijas un frikcijas detau u.c. izstrdjumu raoanai. Uz alumnija bzes izveidotiem metlkeramiskiem sakausjumiem ir mazs blvums, relatvi augsta stiprba un stigrba, laba korozijizturba, labas antifrikcijas

203

pabas. Karstumizturgi ir saepintie alumnija sakausjumi. No iem materiliem izgatavotie virzui ir ar labkiem stiprbas rdtjiem nek atlietiem no silumna, bet tiem ir zemka stigrba. Uz svina bzes izveidotiem metlkeramiskiem sakausjumiem piemt liels blvums, labas presanas pabas, augsta korozijizturba. No armtiem ar stikla iedru un apkltiem ar kokvilnas audumu svina pulvermateriliem izgatavo skaas izolcijas detaas lidmans un cits konstrukcijs. Viens no blvu metlkeramisko sakausjumu ieganas pamieniem ir poraino sagatavju piescinana ar idriem metliem un sakausjumiem. o tehnoloiju izmanto gan dadu konstrukciju detau, gan karstumizturgu un nodilumizturgu detau izgatavoanai. Poraino sagatavju piescinanu veic, iegremdjot ts idr metl vai prkljot sagataves ar viegli kstou metlu un pc tam prklto slni izkausjot. Piescinanas kvalitte atkarga no sagataves porainbas, kausjuma viskozittes, sagataves karkasa slapinans ar kausjumu, piescinanas

temperatras un ilguma. Labi piescins sagataves, kuru porainba ir vismaz 25 % un pulveru daim ir sfriska forma. Visplak piescinanai pielieto varu un t sakausjumus. Sagataves no dzelzs pulvera piescinot ar varu, iegst blvas detaas bez difzijas porainbas un virskrtas erozijas. Pc piescinanas izstrdjumus pakauj difzijas atkvlinanai. Piescints detaas labi metins, lodjas un viegli savienojamas sav starp. oti daudzo ar pulvermetaluriju izgatavojamo detau vid sevii efektva izrdjusies zobratu un virzuu gredzenu izgatavoana. Zobratu raoanai izmanto dzelzs un grafta, dzelzs un misia, dzelzs un uguna, letu sakausjumu pulverus u.c. Labas mehnisks pabas ir, piemram, no dzelzs pulvera, kura sastv ir 0,3 % ogleka, 1,85 % niea un 0,25 % molibdna. No da materila izgatavoto zobratu blvums ir 7500 kgm-3, stiprba stiep 800 MPa. Pie tam zobratiem ir laba caurrdmba. Firma General Motors rao zobratus no dzelzs pulvera ar 1,9 % Ni, 0,6 % Mn, 0,3 % Mo, 0,32 % Si, 0,04 % C. Pc presanas, termisks apstrdes, piescinanas ar graftu un kalanas uzsildts presforms detau stiprba stiep sasniedz 1500 MPa un cietba ir robes HRC 28...42.

204

Virzuu gredzenus izgatavo no pulvera uz dzelzs bzes, kur ir 2 % vara, 1,35 % grafta, 4...5 % cinka sulfda, vai ar 3...3,5 % grafta un 2...6 % hroma. Virzuu gredzeniem, kas izgatavoti no iem metlkeramiskiem sakausjumiem ir 1,5...2 reizes lielka stiprba un 1,5...2 reizes garks kalpoanas laiks.

11.3. Porainie metlkeramiskie sakausjumi

o materilu priekrocba ir apstkl, ka no viiem var izgatavot materilus ar uzdoto porainbu. Porainbu var regult, mainot daiu lielumu un formu, k ar izgatavoanas tehnoloiju. Visplak poraino metlkeramiku pielieto dadu filtru un antifrikcijas materilu izgatavoanai. Filtri no metlkeramiskiem sakausjumiem labi aiztur ciets daias, nedeg, tiem ir liela stiprba, tie labi iztur triecienslodzes un temperatras izmaias. Bez tam vienkra ir o filtru ekspluatcija un attrana. Bronzas filtrus izmanto eu, degvielu, gaisa, dens un citu idrumu attranai. To sastv ir var un 8 % alvas. Pulvera daiu izmrs var mainties robes no 0,004 ldz 0,40 mm, poru lielums var bt robes no 0,002 ldz 0,13 mm. Gzu attranai plai pielieto filtrus, kuri izgatavoti no leto traudu pulveriem. Populrks traudu markas ir X2CrNi 17-2, X2CrNi 18-9, X1CrNiTi 18-10, X0Cr30, X2CrNi 23-18. dus filtrus biei izgatavo cauruu form. Filtru porainba var mainties robes no 28 ldz 52 % un tie aiztur daias, kuru izmri lielki par 4 m. Antifrikcijas materilu galvenais uzdevums ir samazint berzi berzes pros un galvenais to kvalittes rdtjs ir berzes koeficients. Antifrikcijas materilus no metlkeramiskiem sakausjumiem izmanto, lai izgatavotu dada profla porainus sldgultus. du sldgultu priekrocba ir apstkl, ka tos var piepildt ar eojoo materilu un situcijs, kad eas padeve ir prtraukta, salgojumu virsmas tiek eotas ar sldgultos esoo smrvielu. Mazu slodu un nelielu rotcijas trumu gadjum ar eu piepildtie porainie sldgulti var ilgstoi strdt ar bez smrvielas papildinanas. Sldgultus izgatavo no dzelzs sakausjumu pulveriem ar 1 % ogleka un 1...7 % grafta, piemram, Fe + 2 % grafta; Fe + 7 % grafta. Pievienojot varu, iespjams samazint sldgultu berzes koeficientu idrs berzes apstkos. Piemram, no Fe + 2 % grafta pulvera izgatavot sldgulta berzes koeficients ir 0,05...0,07, bet no

205

Fe + 1,5 % + 5 % Cu pulvera izgatavot sldgulta berzes koeficients ir 0,013, pie kam abu materilu porainba, stiprba stiep un cietba ir aptuveni vienda. Ievrojamu berzes koeficienta samazinjumu dzelzs-grafta materiliem dod cinka sulfda pievienoana. Piemram, metlkeramiskam sakausjumam, kas sastv no dzelzs, 1 % grafta un 4 % cinka sulfda berzes koeficients var mainties robes no 0,02 ldz 0,035. No bronzas grafta izgatavotie sldgulti sastv no vara pulvera, kur papildints ar 8...10 % alvas un 2...4 % grafta. Galven bronzas grafta sldgultu priekrocba ir t, ka maksimlais berzes koeficients bez eoanas un ar eoanu ir aptuveni viends 0,04. oti labas antifrikcijas pabas ir bronzas-grafta materilam, kas sastv no vara, 2 % grafta, 10 % alvas. T berzes koeficients ir 0,004...0,008. Sldgultus no dzelzs-grafta izmanto slodzm ldz 1500 MPa pie maksimls temperatras 200 oC. Pieaujams slodzes bronzas-grafta sldgultiem ir 500 MPa un darba temperatra ir 200...250 oC. No dzelzs-grafta pulveriem izgatavoto detau stiprba stiep Rm = 180...300 MPa un cietba 60...120 HB. No bronzas-grafta pulveriem izgatavoto detau stiprba stiep Rm = 30...50 MPa un cietba 25...50 HB. Sldgultus no metlkeramiskiem sakausjumiem pielieto autobv, traktoru bv, manbve, kalnrpniecb, prtikas un tekstilrpniecb.

11.4. Frikcijas materili

Frikcijas materilus izmanto bremu, sajgu disku, drobas sajgu, berzes prvadu detau un citu izstrdjumu izgatavoanai, kuros izmanto berzes spkus. Frikcijas materilu galvenais uzdevums ir nodroint lielu berzes koeficientu, nepieaujot berzes virsmu salipanu. Frikcijas materilu izgatavoanai ar izmanto pulverus uz dzelzs, vara un bronzas bzes. Berzes koeficienta palielinanai izmanto bora un silcija karbdus, grti kstoos oksdus. Pievieno ar graftu, svinu, sulfdus. Uz dzelzs bzes veidoto frikcijas materilu berzes koeficients pret ugunu sauss berzes apstkos ir robes no 0,18 ldz 0,40. Materiliem uz vara bze ldzgos apstkos berzes koeficients ir 0,17...0,25. Uz vara bzes izgatavotos frikcijas sakausjumus izmanto detam, kuras strd idrs berzes apstkos pr ar rdtm trauda detam (sajgu diski, segmenti u.c.) pie

206

spiediena 400 MPa un sldes truma ldz 40 ms-1. Maksimli pieaujam temperatra berzes zon ir 350 oC. Biei pielietotais sakausjums uz vara bzes sastv no 4 % dzelzs, 7 % grafta, 8 % svina, 9 % alvas, 0...2 % niea. Sauss berzes apstkos strdjoiem berzes priem biek izmanto metlkeramiskos sakausjumus uz dzelzs bzes. Labas frikcijas pabas ir sakausjumam, kura sastv bez dzelzs pulvera ir 15 % vara, 9 % grafta, 3 % azbesta, 3 silcija oksda un 6 % barta. Frikcijas materilus izgatavo plnu sektoru veid un piestiprina trauda pamatnei. Elektrotehnik plai pielieto cietos magntus, kas saepinti no dzelzs, niea, alumnija (alniko) pulvera. Magntisko pabu pastiprinanai pievieno kobaltu, varu, titnu, cirkoniju, niobiju, silciju, boru, sru, fosforu, criju. Sevii vrtga piedeva ir kobalts, kas ievrojami pastiprina cieto magntu paliekoo indukciju un koercitvo spku. No alniko sakausjumiem vislielkais koercitvais spks (2000 erstedi) ir materilam, kas sastv no 14 % niea, 7,5 % alumnija, 4 % vara, 7,5 % titna, 38 % kobalta un 29 % dzelzs pulvera. Vl lielks koercitvais spks ir kobalta-platna un sudraba-mangna-alumnija sakausjumiem. Sakausjumam, kas sastv no 77 % platna un 23 % kobalta koercitvais spks ir 4500...5000 erstedu, bet sakausjumam, kas sastv no 86,8 % sudraba, 4,4 % vara un 8,8 % mangna, koercitvais spks ir 4500...5500 erstedu.

11.5. Metlkeramiskie instrumentu materili

Instrumentu griezjdaas vai darba virsmas izgatavoanai izmanto cietos sakausjumus no volframa, titna, vandija, niobija, tantla karbdiem, k ar citiem grti kstoiem karbdiem. Par saistvielu, kas savieno s ciets komponentes, izmanto kobaltu, nieli un to sakausjumus. os materilus izmanto griezjinstrumentu, vilkanas instrumentu, spiedienapstrdes instrumentu, dziurbumu instrumentu griezjdaas detau izgatavoanai. Materilos, kas sastv tikai no volframa karbda un kobalta, kobalta saturs var mainties robes no 2 % ldz 30 %. Pieaugot kobalta daudzumam, volframa-kobalta materiliem cietba samazins no HRA 92 ldz HRA 82,5; stiprba liec palielins no 1000 MPa ldz 2000 MPa.

207

Metlkeramiskiem cietsakausjumiem, kuru sastv papildus ievada 5...30 % titna karbda, saldzinot ar volframa-kobalta sakausjumiem, samazins blvums un nedaudz ar stiprba liec. Papildinot cietsakausjuma sastvu ar tantla karbdu, iegst griezjinstrumentu materilu (WC = 81 %, TiC = 4 %, TaC = 3 %, Co = 12 %) ar paaugstintu stigrbu un izturbu dinamiskas slogoanas apstkos. Metlkeramiskos cietsakausjumus saepina 1400...1560 C temperatr neitrl vid vai aizsarggzs. Tos lieto k grieu, fru, urbju un citu instrumentu griezos daas. Pie griezjinstrumentu korpusiem plksntes pielod vai piestiprina mehniski. Metlkeramisko cietsakausjumu cietba HRA 85...90, sarkankvles izturba saglabjas ldz 900...1000 C temperatrai. To trkums ir zemais plastiskums un neliel triecienizturba. Palielinot cietsakausjum kobalta saturu, t cietba un trauslums nedaudz mazins. Rupjapstrd lieto cietsakausjumus ar lielku kobalta saturu, gludapstrd ar mazku. Volframa-kobalta metlkeramiskos cietsakausjumus (WCo2, WCo4, WCo6, WCo8, WCo10 u.c.) lieto ugunu un krsaino metlu apstrdei, titna-volframakobalta cietsakausjumus (Ti30Co4, Ti15Co6, Ti5Co10 u.c.) lieto traudu apstrdei, titna-tantala-volframa-kobalta cietsakausjumus (TiTa7Co12, TiTa8Co6 u.c.) lieto darbam triecienslodzs un augsti letu korozijizturgu un karstumizturgu traudu apstrdei grieot.

208

12. NANOMATERILI
Kop izveidoti nanomaterili ar uniklm miskm, fiziklm un mehniskm pabm, tiem ir pavrus oti plaas pielietoanas iespjas. Griezjinstrumentiem, kas gatavoti no nanokristlu materiliem, tdiem k volframa karbds, tantala karbds un titna karbds ir daudz lielka stiprba un asumnoturba. Ar erozijas izturba un kalpoanas laiks ir garks k darbarkiem no tradicionliem materiliem. Nanokristlu karbdu liel stiprba, stingums un ilgizturba dod iespju tos izmantot mikrourbju (urbja diametrs ir daas simtdaas mm) izgatavoanai. Nanokristlu materiliem piemt oti liela daiu robevirsma, saldzinot ar to daiu izmriem. Td nanomaterilus izmanto dadu filtru materilu izgatavoanai, lai neitraliztu indgas un toksiskas gzes (ogleka oksdu un slpeka oksdu), automobiu katalizatoros un enerijas raoanas iekrts. Nanokristlu materili, sintezti ar sol-gel tehnoloiju un putuplastam ldzgu struktru, ir piemroti bateriju starpliku plau izgatavoanai, jo ts var uzturt ievrojami vairk enerijas nek parasts baterijas plates. Turklt, niea-metla hidrda (Ni-MH) baterijm, kuras raotas no nanokristla, niea un metla hidrda, ir daudz ilgks kalpoanas laiks. Magntiem, kuri izgatavoti no nanokristla itrija-samrija-kobalta pulvera piemt oti neparastas magntisks pabas. No tiem izgatavo lieljaudgus magntus zemdenm, automobiu maistrvas eneratoriem, lielas enerijas eneratoriem, kuu motoriem, ultra precziem analtiskiem instrumentiem un magntisks rezonanses instrumentiem diagnostik medicn. No nanomateriliem izgatavo miniatrus augstas jtbas sensorus. Sensori, kuri izgatavoti no nanokristla materiliem, ir oti jtgi uz apkrtjs vides izmaim. Nanokristlu materilu sensori tiek izmantoti k dmu detektori, aukstuma detektori uz lidmanu sprniem, automobiu motoru darbbas sensori u.c. Nanomaterilu pielietoana dod iespju ievrojami pagarint aizdedzes sveu darbmu, palielint degvielas sadeganas efektivitti, samazint degvielas patriu.

209

Ir izprojektta aizdedzes svece elektromagntisk svece. o sveu izstrd izmanto elektromagntisko ierou tehnoloiju. Elektromagntisks sveces ener daudz spcgkas dzirksteles (ar enerijas blvumu ~ 1 kJmm-2). Dzedzinju motora cilindrus prkljot ar nanokristalu keramiku (cirkoniju un alumniju), iespjams daudz efektgk saglabt karstumu, ldz ar to paaugstint degvielas sadeganas efektivitti. Nanomaterili kalpo par izejmateriliem kosmosa kuu sastvdau izgatavoanai, jo to pielietoana dod iespju samazint materilietilpbu, konstrukciju svaru, palielint nodilumizturbu, ilgizturbu. Saldzinot ar parastajiem materiliem, kalpoanas ilgums ir palielints par aptuveni 200...300 %, turklt sastvdaas, kuras izgatavotas no nanomateriliem, ir stiprkas un var izmantot pie augstkm temperatrm, lidaparti var lidot daudz trk un efektgk izmantot degvielu. Kosmosa kuos materili ar paaugstintu temperatras izturbu ir oti nozmgi, jo to sastvdam, tdm k raeu motoriem, ir jstrd pie daudz augstkm temperatrm un lielkiem trumiem. Viena no oti perspektvm nanomaterilu pielietoanas nozarm ir

mikroelektronikas raoana. Jauns paaudzes mikroprocesoru trdarbbas palielinana saistta ar tajos ietilpstoo sastvdau (tranzistoru, rezistoru, kondensatoru,

savienojumu, kontaktu) izmru samazinanu, siltumvadmbas un temperatras izturbas palielinanu, kontaktpretestbas samazinanu. Daudzas no m problmm tiek atrisintas, izmantojot augstas trbas nanomaterilus, kuriem bez tam ir ar labka siltumvadmba, plastiskums. Nanokristla volframa sakausjumi un maisjumi tiek novrtti k perspektvi izejmaterili kumulitatvo urna ldiu aizvietoanai. Kintisks enerijas viu izgatavoanai plnots izmantot nanokristla volframa sakausjumus un kompoztus, jo to unikl deformans spja nas robevirsmas (grain-boundary) sldana, nodroina tiem nepiecieamo paizncinans mehnismu. Labkie izolcijas materili aeroglu veid ar ir nanomaterili, kurus iegst solgela tehnoloijas rezultt. Trsdimensiju airogls veidojas ar noslgtm porm, kurs ir gaiss, vai kda cita viela gzveida stvokl. Nanokristlu airogli sausa silcija

210

receka veid ir poraini, ar blvumu, tikai trs reizes lielku nek gaisam, ar zemu siltumvadmbu un oti ilgizturgi. Nanomaterilus izmanto k materilus gudrajiem logiem, kuri satumst, kad saule spd prk spoi (tpat k hameleonu lcs un saulesbrills), un kst gaiki, kad saule vairs nespd tik spoi. Nanokristli cinka selends, cinka sulfds, kadmija sulfds un svins, sintezjot ar sol-gla tehnoloiju, ir izejmaterili LCD monitoru ekrnu raoanai. Nanofosfora izmantoana dod iespju samazint displeju paizmaksu. Izmantojot sintezto nanokristlu fosforu plakano displeju raoan, krietni uzlabojas to izirtspja, btiski samazins raoanas izmaksas, ir daudz augstks spilgtums un kontrasts nek parastajiem displejiem. Nanokristlu maisjums, kur izmantots volframs, var un titns, ir perspektvs izejmaterils elektromagntisko grantmetju vai elektromagntisko ierou stobru izgatavoanai. im nanokompoztam ir pietiekami augsta elektrovadtspja, atbilstoa temperatras vadmba, izcili augsta izturba un stigrba, cietba, dilanas un erozijas pretestba. Prbaudes rezultti rda, ka hipertro elektromagntisko ierou stobri no nanomateriliem ir izturgki, ar tiem var aut daudz ilgk un biek, nek ar to parastajiem (vara) ldziniekiem. Nanomaterili, tdi k nanokristlu volframa-titna un vara maisjums, ir perspektvi izejmaterili raeu dzinju aizdedzes sistms. To pielietoana dod iespju palielint o sistmu darbmu, samazint degvielas patriu un pagarint sateltpavadou kalpoanas laiku orbt. Nanokristla silikona karbds (SiC) ir perspektvs materils mkslgajiem sirds vrstuiem, galvenokrt viegluma, augsts izturbas, rkrtgs cietbas, nodiluma izturbas, bioloisk inertuma (SiC nerea ar bioloiskajiem dumiem) un korozijas izturbas d. Nanokristlu cirkonija (cirkonija oksds) keramika ir cieta, nodilumizturga, korozijizturga (bioloiskie dumi ir agresvi) un bioloiski savienojama ar dzvu organismu. Medicniskos implantus no ts var izgatavot poraina aerogla veid, imitjot cilvka kaulu struktru un nodroinot labku saderbu, ilgizturbu un caurlaidbu.

211

Nanokristlu keramika, piemram, silikona nitrds (Si3N4) un silikona karbds (SiC), tiek izmantota pagjja mehnismos, augstas izturbas atspers un vrstu paceamajs iercs, jo ie materili oti labi deformjas, ir viegli apstrdjami, tiem ir lieliskas fizikls, misks un mehnisks pabas. os materilus izmanto augstu temperatru kru detau izgatavoanai. Nanokristlu keramika labi deformjama zems temperatrs. Nanomaterila cirkonija keramika kst superplastiska to var izstiept ldz pat 300 %. Nanokristlu materilus, piemram, volframa oksda (WO3H2O) glu, izmanto oti daudzs elektrohroma displeja iercs. s iekrtas galvenokrt tiek izmantotas publiskajos ziojuma dos un telegrfa dos (tablo), lai transporttu informciju. Elektrohroma ierces, ldzgi k idro kristlu displeji (LCD), parasti tiek izmantoti kalkulatoros un pulksteos. Elektrohroma ierces maina ar krsas, ja tiek pieslgtas pie sprieguma. Ja polaritte tiek mainta uz pretjo, tad krsas izbal. o ieru izirtspja, spoums un kontrasts ir oti atkargs no volframa skbes gla nu izmriem, tpc dam nolkam tiek izmantoti nanomaterili. Nanomaterilu pielietojuma jomas oti strauji paplains un o materilu ietekme uz civilizcijas attstbu obrd ir grti prognozjama.

212

13. KOMPOZTMATERILI
Kompoztmateriliem piemt tds pabu komplekss, kdu nav iespjams iegt tradicionliem metliem, to sakausjumiem vai polimrmateriliem. Tiem ir ievrojami augstka patnj stiprba, patnjais stingums, ilgizturba, karstumizturba, k ar fizikls un specils pabas. Kompoztmaterilus projekt, izejot no tiem izvirztajm prasbm, ekspluatcijas un slogoanas apstkiem. Kompoztmaterilu veidoanas principi ir aizgti no dab esoiem materiliem. Par dabas radtu kompoztmaterilu paraugiem var uzskatt augu stumbrus, stiebrus, cilvku un dzvnieku kaulus. Par kompoztmateriliem sauc saliktus materilus, kuri sastv no komponentm, kuras pc pabm ir oti atirgas, savstarpji nestoas vai maz stoas, atdaltas ar labi izteiktu robevirsmu. Kompoztmaterilu pabas galvenokrt ir atkargas no komponentu fizikli mehniskm pabm un to savienojuma stiprbas. Kompoztmaterilus veidojot ir iespja saglabt komponentu priekrocbas, bet izslgt trkumus. Kompoztmateriliem piemt tdas pabas, kuras nav raksturgas to komponentm. Kompoztmaterilu pamat ir matrica, kas var sastvt no metliem, sakausjumiem, polimriem, keramikas vai citiem materiliem. Matrica izpilda saistvielas funkciju un pieir izstrdjumam formu. No matricas pabm liel mr atkarga kompoztmaterilu raoanas tehnoloija un tdi ekspluatcijas pabu raksturotji k darba temperatra, ilgizturba, korozijizturba, blvums, patnj stiprba. Matric ir vienmrgi izvietotas prjs komponentes armatra. Armatra piedod materilam stiprbu un stingumu, jo armjoiem materiliem ir ievrojami lielka stiprba, cietba un elastbas modulis. Kompoztmaterilu pabas ir atkargas ar no armatras formas, eometriskiem izmriem, daudzuma un armanas shmas. Armjoais materils var bt dispersu daiu (pulveri), iedru vai slu veid. Kompoztmaterilus pc armatras formas iedala dispersi stiprintos un iedru kompoztos materilos. Atkarb no armanas shmas kompoztmaterilus iedala trs grups: ar vienasgu, divasgu un trsasgu armjumu. Vienasgas armanas gadjum disperss daias vienas ass virzien ir satuvintas vairk nek abos prjos virzienos, 213

iedrveida armatru parasti izvieto paralli. Divasu armanas (plaknes) gadjum izmanto visu veidu armatru, kas matric veido savstarpji parallas plaknes. Trsasu armanas gadjum armatra tiek orientta dados virzienos atkarb no izstrdjumam ekspluatcijas laik pielikts slodzes virziena un lieluma. Armanai izmanto metlus, nemetlus un sakausjumus ar augstm mehniskm pabm. Plak izmantojamo armjoo materilu pabas dotas 13. tabul. 13. tabula Armjoo materilu pabas Materils Blvums , kgm-3 2630 1600 2000 3960 3210 2500 1500 1450 1930 1800 7800 3960 3210 Rm, MPa E, GPa Rm/ E/

iedras Bors Ogleklis Ogleklis Al2O3 SiC Stikls Organiskas (sulfons) Kevlars-49 Volframs Berlijs Trauds Al2O3 SiC 2500...3800 2500...3500 2000...2500 2100...2600 2000...4000 4200 1400...1700 2800...3500 1657...3207 Stieples 1400...1800 3600...4000 28000 37000 250 200 500 580 0,78...1,0 0,45...0,51 7,1 11,5 0,139 0,026 0,126 0,18 380...448 250...300 400...500 500 400...500 82 77...90 130...170 420 0,95...1,44 1,56...2,18 1...1,25 0,52...0,65 0,62...1,24 1,70 0,93...1,13 1,93...2,42 0,90...1,70 0,144...0,17 0,156...0,187 0,20...0,25 0,126 0,124...0,155 0,032 0,051...0,060 0,092...0,117 0,53

Adatveida kristli

Kompoztmaterilus, kuru matricas ir veidotas no metliem vai uz to bzes veidotiem sakausjumiem, dv par kompoztiem ar metlisku matricu. du materilu matricas ir no alumnija, magnija, titna, karstumizturga niea un uz to bzes veidotiem sakausjumiem. Metlisks matricas raksturo labas tehnoloisks pabas, augsta stiprba un liels stingums, liels plastiskums un triecienstigrba, mazs jtgums

214

pret temperatras izmaim un virsmas defektiem. Kompoztus ar metlisku matricu izgatavo ar karsts presanas, velmanas, neprtrauktas izlieanas, plazmas izsmidzinanas u.c. tehnoloijm. Atkarb no armjuma veida ie kompoztmatmaterili iedals dispersi stiprintos un iedru kompoztos materilos.

a)

b) 13.1. att. Dadi kompoztmaterili: a dispersi stiprints; b iedru; c slainais

c)

Dispersi stiprintie kompoztmaterili armjas ar grti kstom fzm oksdiem, nitrdiem, bordiem, karbdiem (Al2O3, SiO2, BN, SiC u.c.), kuriem raksturgs augsts elastbas modulis, mazs blvums, korozijizturba, pieejamba, neliela cena. Dispersi stiprintos kompoztmaterilus iegst galvenokrt ar pulvermetalurijas tehnoloijm, bet iespjama ar armatras ievietoana idr metl vai sakausjum. Tajos galveno slodzi uzem matrica, bet disperss armatras daias kav dislokciju prvietoanos slogoanas laik un trauc plastisko deformciju norisei. Disperss daias kav rekristalizcijas procesus. Dispersi stiprinto kompoztmaterilu stiprba ir atkarga no armatras daudzuma, no ts sadaljuma vienmrguma, no dispersittes pakpes un no attluma starp daim. Stiprba ievrojami palielins, ja daiu izmri ir 0,01...0,1 m robes, bet attlums starp daim 0,05...0,5 m. Galven o materilu priekrocba ir pabu izotropija. Pie s materilu grupas pieskaita kompoztus uz alumnija bzes, kas veidoti no saepinta alumnija pulvera (SAP) un kompoztus uz niea bzes, kas armti ar torija, itrija vai hafnija oksdiem. Dispersi stiprintos kompoztmaterilus SAP raksturo augsta stiprba, karstumizturba, korozijizturba un pabu termisk stabilitte. SAP sastv no alumnija un alumnija oksda un tos iegst, briketjot, saepinot un sapresjot oksidtu alumnija pulveri. Pulvera daiu forma atgdina plksntes, kuru biezums ir mazks par 1 m. 215

Alumnija oksda plvtes biezums uz tm ir 0,01...0,1 m. Alumnija oksda daudzums pulver ir atkargs no malanas ilguma. Palielinot pulveru malanas laiku, palielins oksda daudzums. Pulver AP-1 daiu izmri ir 30...50 m un Al2O3 ir 6...8 %, bet pulver AP-2 daiu izmri ir 10...15 m un Al2O3 ir 9...12 %. Kompoztmaterilu SAP pabas ir atkargas no alumnija oksda daudzuma tajos. Palielinot Al2O3 saturu, palielins kompoztu stiprba, cietba, karstumizturba un samazins plastiskums. Saepinta alumnija pulvera (SAP) materilu mehnisks pabas dotas 14. tabul. 14. tabula Saepinta alumnija pulvera kompoztmaterilu mehnisks pabas Materils SAP-1 SAP-2 SAP-3 SAP-4 Al2O3, % 6...8 9...12 13...17 18...22 Rm, MPa 300 350 400 450 Rm/ 0,11 0,13 0,15 0,17 Re, MPa 220 280 320 370 A, % 7 5 3 1,5 E, GPa 67 71 76 80 E/ 0,021 0,026 0,028 0,029

Pulvermaterilu apstrdes tehnoloija auj izgatavot saretas formas detaas no sakausjumiem, kurus nevar iegt ar lieanu un spiedienapstrdi. No iem materiliem izgatavots detaas ilgstoi var darboties agresvs vids 300...500 C temperatr. SAP sakausjumu lielo karstumizturbu var izskaidrot ar to, ka alumnija oksdi, kas atdala graudus, augsts temperatrs nekoagul un saglab nemaingu struktru. SAP sakausjumi labi deformjas karst stvokl, sliktk aukst stvokl, viegli apstrdjami ar griezjinstrumentiem, apmierinoi metinmi ar kontaktmetinanu un argona gz. No saepintiem alumnija pulveru kompoztiem izgatavo loksnes, stieus, profilus, tanctas sagataves u.c. Tos plai izmanto avicij, elektrotehnik, miskaj rpniecb, manbv un kuu bv atbildgu detau (droseu un ventiu, vrstuu, kompresoru un sku lpstiu, virzuu) izgatavoanai. Uz niea bzes veidoto dispersi stiprinto kompoztmaterilu matrica sastv no niea vai niea-hroma sakausjuma un tai raksturga augsta karstumizturba. Armanai izmanto volframa stiepli, torija, hafnija u.c. elementu oksdus. Nodroinot volframa pildjumu 40...70 % apjom no kopj niea-hroma kompozta tilpuma,

216

iespjams ilgstoi (100 h) nodroint t stiprbu 130...250 MPa 1100 C temperatr. o materilu veidoana ir visai sareta. T ietver hroma un lejoo elementu pulveru sajaukanu ar niea pulveri, kura sastv ir dispersas hafnija oksda vai cita elementa daias. Pc pulveru maisjuma karsts presanas briketes pakauj karstai ekstrzijai. Visaugstk stiprba norml temperatr ir kompoztiem, kuru sastv ir 3,5...4 % HfO2 (Rm = 750...850 MPa, A = 8...12 %). o dispersi cietinto kompoztmaterilu raksturg patnba ir ilgstoa karstumizturba augsts temperatrs. iedru kompoztmaterilu izveidoana dod iespju atrisint oti svargu tehnisku problmu paaugstint konstrukciju materilu patnjo stiprbu un stingumu, radt materilus ar mazu blvumu, augstu stiprbu un stingumu. iedru kompoztmaterilu armanai izmanto misko elementu un to grti kstoo savienojumu iedras vai adatveida kristlus (B, C, Al2O3, SiC u.c.), stieples no Mo, W, Be, augstas stiprbas traudiem, sakausjumiem u.c. Jo tievkas un garkas ir armjos iedras, jo lielka ir kompoztmaterila stiprba. iedru kompoztmaterilu pabas liel mr ir atkargas no armanas shmas. Sakar ar armatras un matricas materilu pabu lielo atirbu, vienasgas armanas gadjum veidojas anizotrops materils. Visaugstk stiprba stiep dam materilam ir iedru virzien, viszemk perpendikulri iedrm. Ne mazka nozme ir matricas un armjoo materilu saerei. Saeres uzlaboanai veic armatras virsmas attranu, misko pulanu, aktivanu, virsmas apstrdi, viskerizciju (uz iedras virsmas izaudz adatveida kristlus no Si, SiC, Si3N4, TiO2). Bora iedras izceas ar augstu stiprbu, stingumu un mazu blvumu. Bora iedras iegst, sadalot bora hlordu un bromdu deraa kltbtn un nosdinot uz oti tievas volframa vai ogleka stieples (d = 0,012 mm). iedru stiprbu paaugstina to virsmas misk pulana, kas novr vai samazina virsmas defektus. Metlisku matricu armanai paredzto bora iedru virsmu prklj ar aizsargprkljumu no SiC, B4C, BN, lai novrstu bora mijiedarbbu ar matricas materilu. Ogleka iedras iegst, sadalot viskozes vai poliakrilnitrila iedras. Karsjot sinttisks iedras sadals, veidojot ogleka lentas ar heksagonlu struktru (mikrofibrillas). Mikrofibrillu grupas apvienojoties veido fibrillas. Ogleka iedra sastv no vairkiem tkstoiem fibrillu. Ogleka iedru mehnisks pabas atkargas

217

no izejmaterila, no termisks apstrdes rema, no defektu (dobumi, plaisas) daudzuma. pabas stipri pazemins, ja defektu izmri prsniedz 0,05 m. Ogleka iedras izmanto metlisku un nemetlisku matricu armanai. Lai uzlabotu slapinanos un veicintu iedru saeri ar matricu, to virsmu apstrd ar aktivatoriem vai prklj ar Ni, Cu, Al u.c. Ja ogleka iedras izmanto kompoztos ar polimru matricu, to virsmas aktivizanai izmanto iedru viskerizciju ar adatveida kristliem no Si, SiC, TiO2. Viens no ltkajiem un tehnoloiskkajiem materiliem metlisku matricu armanai ir stieples no korozijizturgiem traudiem vai temperatrizturgas stieples, piemram, X18CrNiNMo 15-5-1-3. To relatv deformcija (A = 2...5 %) ldzga matricas materilu deformcijai un slogojot ts deformjas kop ar matricu bez sagranas. Trauda stiepu trkums ir relatvi lielais blvums. Mazs blvums ir berilija stieplei, kuras stiprba liel mr ir atkarga no stieples diametra. Par armjoiem materiliem izmanto ar grti kstoos sakausjumus Al2O3, SiC, kam ir relatvi mazs blvums, augsta patnj stiprba un stingums, augsta termisk stabilitte (ldz 1000 oC). Trkums ir to zemais plastiskums, trauslums un pabu liel atkarba no iedru virsmas kvalittes. Visaugstk stiprba un stingums ir monokristliskm iedrm adatveida kristliem. Problma ir to virsmas aktivizana, saeres nodroinana ar matricas materilu un adatu orientana. Kompoztmateriliem ar adatveida iedrm tpc ir zemkas mehnisks pabas nek materiliem ar neprtrauktm iedrm. Bora-alumnija kompoztmaterilus veido no alumnija folija loksnm, starp kurm vienas ass virzien izvieto bora iedras (aizemtais tilpums V = 50 %). materila stiprba armanas virzien ir divas reizes, bet elastbas modulis trs reizes lielks nek augstas stiprbas alumnijiem. Izturbas robea bora-alumnija

kompoztiem ir 5 reizes lielka nek alumnija sakausjumiem, pie tam tiem ir augsta ilgizturba 400..500 C temperatr. Trkums ir o materilu maz stiprba virzien rsm iedrm. To var daji palielint, mainot armanas shmu vai izmantojot matricu ar lielku stiprbu. Bora-alumnija kompoztmaterilus apstrd ar

218

elektroerozijas pamienu vai dimanta instrumentiem; kompoztu savienoanai izmanto punktmetinanu. Praks plak pielietoto iedru kompozto materilu ar metlisku matricu mehnisks pabas dotas 15. tabul. 15. tabula Kompozto materilu ar metlisku matricu mehnisks pabas Materils Matrica iedras Alumnijs Bors, Rm = 2500 MPa V = 50 % Alumnijs Bors, Rm = 3500 MPa V = 50 % Alumnijs Ogleklis, E = 450 GPa V = 40 % Alumnijs Trauds, Rm = 3600 MPa V = 35 % Alumnijs Trauds, Rm = 4100 MPa V = 40 % Magnijs Bors, Rm = 2500 MPa V = 50 % Titns Bors, Rm = 2500 MPa V = 50 % , kgm-3 2650 Rm, MPa 1000...1200 E, GPa 250 Rm/ 0,41...0,45 E/ 0,095

2650

1500

230

0,56

0,087

2400

1200

270

0,50

0,115

4520

1400

110

0,31

0,024

4840

1700

120

0,35

0,025

2150

1100

220

0,51

0,102

3600

1300

0,37

Ogleka-alumnija kompoztiem ir augsta patnj stiprba un stingums. Tos izgatavo, piepildot no ogleka armatras izveidoto karkasu ar izkaustu matricas materilu, vai izvelkot ogleka iedras caur idru matricas metlu. iem materiliem ir augsta nogurumizturba, augsta izmru stabilitte ldz 400 C, maza jtba pret spriegumu koncentrciju un liels stingums. Ogleka-alumnija kompozti ir labi apstrdjami grieot, sametinmi ar kontaktmetinanu. Galvenais o materilu trkums zema korozijizturba. Trauda-alumnija kompoztus izgatavo, izmantojot spiedienapstrdes

tehnoloijas velmanu, presanu. ie materili izceas ar augstu ilgizturbu,

219

paaugstintu des izturbu, lielu noguruma plaisu izplatans pretestbu. Traudaalumnija kompozti saglab augstas mehnisks pabas 400...500 C temperatr. Bora-magnija kompoztmateriliem ir augsta patnja stiprba un stingums. Bora iedras un magnijs veido tehnoloiski sadergu kopozciju, bors nest idr magnij. Kompozta veidoanai izmanto vakuumpiescinanas un neprtraukts izlieanas tehnoloijas. Stieu, cauruu, leveida, U-veida profilos armatra tiek vienmrgi izvietota un ts saturs ir 65...75 %. Lokveida materilu raoanai izmanto difzijas metinanu. Magnija un t sakausjumu matric iestrd ar citus materilus ogleka iedras, trauda vai titna stieples, SiC iedras. Sevii efektvi matricu materili ir magnija-litija sakausjumi, kuriem ir oti labas tehnoloisks pabas. Veidojot kompoztmaterilus ar titna matricu problmas rodas tpc, ka izejmaterili jsakars ldz oti augstm temperatrm, kad titna matrica aktvi absorb gzes, mijiedarbojas ar armjoiem materiliem: boru, silcija karbdu, alumnija oksdu u.c. T rezultt samazins gan armatras stiprba, gan izveidot kompoztmaterila stiprba. Bez tam notiek armjoo materilu rekristalizcija. Tpc titna matricu arm ar berilija stiepli un grti kstou savienojumu Al2O3, SiC iedrm, k ar ar molibdnu un volframu. du kompoztmaterilu stingums divas reizes lielks par titna matricas stingumu, uzlabojas pabas, ekspluatjot izstrdjumus paaugstint temperatr. Armjot titna sakausjumu Ti-6Al-4V ar bora iedrm, iegts kompozts ar stiprbu stiep Rm = 1300 MPa, patnjo stiprbu Rm/ = 0,37. Armjot titna sakausjumu Ti-6Al-4V ar molibdnu (30 % no tilpuma), stiprba stiep Rm = 1400 MPa, patnj stiprba Rm/ = 0,22. Kompoztmaterili ar nemetlisku matricu izceas ar labu tehnoloiskumu, mazu blvumu, labu korozijizturbu, labm siltumizolcijas, antifrikcijas un frikcijas pabm. Par trkumiem uzskatma slikt saere starp matricu un armatru, strauja stiprbas samazinans, paaugstinoties temperatrai virs 100 C, zema elektrovadmba un metinmba. Nemetlisks kompoztmaterilu matricas veido no polimriem, ogleka un keramikas materiliem. Visplakais pielietojums ir materiliem ar polimru matricm no poliamdiem, fenolformaldehdiem, epoksdiem. Armanai izmanto ogleka, bora, stikla un organiskas iedras diegu, saiu, lentu, neaustu materilu veid.

220

Kompoztmaterilu nosaukumus veido, vadoties no iedru materila: oglekplasti, boroplasti, stiklaplasti, organoplasti. Saere starp armatru un matricas materilu nemetliskiem kompoztiem ar nemetlisku matricu veidojas uz adhzijas pamata, tas ir, molekulu mijiedarbbas rezultt. Matricu materilu stingumu, stiprbu un adhzijas stiprbu var paaugstint, ievadot to struktr metlu jonus. Piemram, ievadot polimetilfenola matric 15 % Ba jonu vai 7,6 % Na jonu, ts elastbas modulis pieaug par attiecgi 25 un 50 %. Pie tam uz s matricas bzes veidotam stiklaplastam stiprba liec palielins 14 reizes, bet oglekplastam 16 reizes. Kompoztmaterilu stiprbas pieaugumu nosaka ne tik daudz matricas stiprbas pieaugums, cik matricas un armatras materilu saeres uzlaboans. Vislielk stiprba un patnj stiprba ir stiklaplastiem. T palielins, palielinot armatras daudzumu ldz 80 %. Samazinot iedru diametru, prkljot ts ar specilu saeri palielinou prkljumu un papildus armana ar alumnija oksda monokristliem dod iespju palielint stiprbu stiep ldz 2400 MPa. Stiklaplasti ir aukstumizturgi (ldz 196 C), var izturt karsanu ldz 400 C, labi slp vibrcijas. Stiklaplastu armjums ir samr lts un nedeficts. Stiklaplastu trkums ir zemais elastbas modulis. Dau vien virzien armtu iedru kompozto materilu mehnisks pabas dotas 16. tabul. 16. tabula Vien virzien armtu iedru kompoztmaterilu mehnisks pabas Materils Oglekplasts Oglekplasts Oglekplasts Boroplasts Boroplasts Organoplasts ar elastgu armatru Organoplasts ar stingu armatru Stiklaplasts Blvums , kgm-3 1400 1470 1550 2100 2000 1250 Rm, MPa 650 1020 1000 1300 900 170 A, % 0,5 0,6 0,6 0,4 0,4 10...20 E, GPa 120 180 180 270 214 7 Rm/ 0,46 0,70 0,65 0,62 0,43 0,136 E/ 0,086 0,122 0,115 0,128 0,107 0,0056

1300 2200

670 2100

2...5

35 70

0,52 0,96

0,027 0,35

221

Oglekplastiem ir zema siltumvadmba, mazs un noturgs berzes koeficients un liela nodilumizturba. Liners izpleans koeficients temperatru intervl no 20 ldz 120 C ir tuvs nullei. Oglekplastu trkums ir zem stiprba spied un starpslu bd. Boroplastiem ir augsta stiprba stiep, spied, bd, liela cietba un elastbas modulis. To pabas atkargas no iedru pabm, to sadaljuma, iedru diametra un eometrijas. Palielinot iedru diametru un elastbas moduli, pieaug kompozta formas noturba un stiprba spied, bet samazins t ilgizturba un iedru stiprba. Organoplastiem ir augsta patnj stiprba, liels plastiskums un triecienstgrba. Raksturgi, ka matricai un armatrai ir polimru izcelsme un ldzgas fizikls pabas. Saere starp matricu un armatru ir oti laba, struktr nav poru un defektu, ir stabilas mehnisks pabas. Trkums ir armjoo stiegru maz stiprba un de slogoanas laik, sevii spied un bd. Organoplastu stiprbu spied palielina, armjot tos papildus ar ogleka vai bora iedrm.

222

14. SEVII CIETI MATERILI

Pie sevii cietiem materiliem pieskaitmi materili uz ogleka bzes dabgie un sinttiskie dimanti, un materili uz bora nitrda bzes kompozti. Abu veidu materilus (izemot dabgos dimantus) galvenokrt iegst sintzes rezultt tie ir mkslgi veidoti, ar sevii lielu cietbu, nodilumizturbu, bet tomr ar diezgan atirgm fizikli mehniskm pabm. Materili uz ogleka bzes dimanti. Pc ieganas tehnoloijas izir divu veidu sinttiskos dimantus:

dimanta polikristli, kurus fzu prejas rezultt iegst no grafta; dimanta polikristli, kurus iegst saepinot dimanta graudus.

Dimantu no grafta iegst katalizatora kltbtn zem spiediena virs 10 000 MPa un temperatr 1200...1500 oC. Atkarb no struktras patnbm zinmi divu veidu dimanti karbonado un ballass. Saepinot dimanta graudus, iegst polikristlus CVBN, karbontus un polikristlus CKM. Polikristlus CVBN rao, saepinot dimanta pulveri uz cietsakausjuma pamatnes. Divslains sagataves ir 2...3 mm biezas, ar diametru 3,6...4,0 mm, un ts pielod cietsakausjuma plksntei. Karbontu un CKM iegst, saepinot specili prkltus sinttisk dimanta pulverus temperatr virs 1000 oC zem spiediena 10 000 MPa. Cits valsts pc s tehnoloijas raotiem dimanta materiliem pieir nosaukumus kompaks, sumidia, sindits u.c. Dimanta sagatavju blvums ir robes no 3100 ldz 4000 kgm-3; cietba HV 50...100 GPa; stiprba liec 500...1100 MPa; temperatras izturba mains robes 600...950 oC. Dimanta atomi augst temperatr un pie lieliem kontaktspriegumiem oti aktvi difund materilos uz dzelzs bzes traudos un ugunos. Tpc dimantus reti izmanto melno metlu apstrdei ar grieanu (grieanas zon ir augsta temperatra un lieli kontaktspriegumi), bet oti plai izmanto krsaino metlu, to sakausjumu un nemetlisku materilu apstrd ar grieanu. Manbv izmanto divu veidu dimanta instrumentus:

instrumentus no dimanta pulveriem; instrumentus no tehnisk dimanta kristliem. 223

No dimanta pulveriem izgatavo slpripas ar metlisku vai organisku saistvielu, diskus nogrieanai, honanas galodias, adatvles, dimanta pastas un pulverus. No tehnisk dimanta kristliem izgatavo grieus, vilkanas matricas, pielodjamas un mainmas plksntes grieiem un gala frzm, stikla griezjus, slpripu formas veidoanas zmuus, adatas, rullus, fru, urbju, paplaintjurbju, rvurbju griezjdaas. Materili uz bora nitrda bzes. Materili uz bora nitrda bzes ir daudz inertki attiecb pret melniem metliem nek dimanti, tiem ir mazka cietba un 1,5...2 reizes lielka temperatras izturba. Bora nitrds ir izejviela kristlisk bora nitrda ieganai. Dau sevii cietu materilu uz kristlisk bora nitrda bzes fizikli mehnisks pabas dotas 17. tabul. 17. tabula Sevii cietu materilu uz kristlisk bora nitrda bzes fizikli mehnisks pabas Materils Kompozts 01 elbors Kompozts 02 belbors Kompozts 05 Kompozts 09 Kompozts 10 heksants Borazons Amborits Sumi-borons Vircins , kgm-3 3400 4300 3400 3200 3480 4200 HV, GPa 37 18,8 30 45 40,5 30...35 30...40 Stiprba Stiprba spied, liec, MPa MPa 2700 4000... 6500 2200 3400... 4900 2600 470 1000 1200 1350 570 800 Stigrba, J 4,2 6,7 3,8 15...17 13 Siltumva- Tempedmbas ratras koeficients izturba, o W(mK)-1 C 60...80 21...80 120 38 21 1400 1300

Atkarb no struktras un ieganas veida visus materilus uz kristlisk bora nitrda bzes iedala:

graftveida bora nitrda fzu preja kubisk bora nitrda struktr; virct bora nitrda fzu preja kubisk bora nitrda struktr; kubisk bora nitrda saepinana. 224

Sevii cietos materilus, kas iegti no graftveida bora nitrda, rao daudzs pasaules valsts. Krievij izmanto kompoztu 01 elboru un kompoztu 02 belboru. No virct bora nitrda Krievij rao kompoztu 10 heksantu un kompozta 09 modifikcijas (PTNB), Japn rao kompoztu vircnu. Visplak prstvta ir materili, kas iegti, saepinot kubisk bora nitrda daias. ie materili atiras ar kubisk bora nitrda daiu izmriem, struktru, pabm, ar saistvielu sastvu, veidu, dispersitti un misko aktivitti, k ar ar saepinanas tehnoloiju. Plak pazstamie materili ir kompozts 05, kiborts, niborts, borazons, amborts, sumiborons. No materiliem uz bora nitrda bzes izgatavo virpoanas un izvirpoanas grieus, dadas formas, izmru un stiprinjuma veida vienpusgas un divpusgas plksntes, ieliktus ar pielodtu, ielmtu vai ieprestu polikristlu, dadu konstrukciju gala frzes ar elbora zobiem, paplaintjurbjus, urbjus u.c. augstragus griezjinstrumentus.

225

15. PLASTMASAS
Par plastmasm sauc sinttiskus materilus, kas radti uz polimru saistvielu pamata. Polimru pabas nosaka plastmasu izstrdjumu izgatavoanas tehnoloiju un pabas. Tehnoloisk procesa galvens sastvdaas ir siltuma iedarbba un plastiska deformcija. Atkarb no temperatras iedarbbas uz plastmasm ts iedala termoplastisks un termoreaktvs. Pie termoplastiskm plastmasm pieder polimri ar lineru vai sazarotu struktru, kuru pabas vairkkrt atgriezeniski izmains karsanas un dzesanas procesos. Plastmasas var bt vienkras, kas sastv tikai no tra polimra, un saliktas, kuru sastv bez polimra ietilpst ar plastifikatori, krsvielas un citas piedevas. Das termoplastisks plastmass, ievada plastifikatorus, kas samazina starpmotekulro saiu spkus un atvieglo formanu. No termoplastiskm plastmasm viegli var izgatavot izstrdjumus, tm ir neliels sarukums (1...3 %), liela elastba un mazs trauslums. Parasti termoplastisks plastmasas izgatavo bez pildvielm. Ja termisks iedarbbas rezultt notiek des molekulu miska saistans un veidojas telpiska polimra struktra, tad plastmasas sauc par termoreaktvm. Termoreaktvs plastmasas nevar priet plastisk stvokl, ja atkrtoti kars bez telpisks saites sagrauanas. Pc nocietinanas un saistvielas prejas termostabl stvokl plastmasas ir trauslas un to sarukums ir liels (10...15 %). Td termoreaktvs plastmasas parasti pastiprina ar pildvielm. Lai samazintu sarukumu un uzlabotu mehnisks pabas, plastmass ievada das pildvielas pulverveida (koka miltus, azbesta miltus, kvarca miltus, graftu utt.); iedrveida (kokvilnas iedras, azbesta iedras, stikla, iedras utt.); lokveida (papru, kokvilnas audumu, stikla audumu, azbesta audumu, koka skaidas). Plastmasas pabas ir atkargas no atsevio komponentu sastva, izvietojuma un daudzumu attiecbas, kas auj plas robes izmaint plastmasas pabas. Termoplastisko plastmasu galvenais un vienkrkais prstrdes veids ir plastiska deformcija paaugstint temperatr, kad polimri atrodas viskozi teko stvokl. ajs temperatrs polimri ir stabili, un tos var pakaut lieanai vai tancanai.

226

Termoreaktvs

plastmasas

iegst,

prstrdjot

lineros

polimrus

vai

monomrus cietintju vai vulkanizatoru kltbtn. Liner polimra preja telpisk struktr notiek pc izstrdjuma formanas nobeiguma. Izveidojoties miskajm saitm starp makromolekulm, pamazm izzd termoplastiskums, samazins elastba, palielins cietba, stiprba, siltumnoturba un pazemins dba. Termoreaktvo plastmasu apstrdes pamatveids ir presana paaugstints temperatrs vai presana katalizatoru un cietintju kltbtne norml temperatr. Fizikli mehnisko un tehnoloisko pabu d plastmasas arvien plak tiek lietotas manbv, apartu bv, automobiu raoan u.c. Viena no galvenajm plastmasu priekrocbm ir detau izgatavoanas tehnologisk procesa vienkrba. Bez tam plastmasm ir liela izturba pret agresvm vidm un atmosfras iedarbbu, mazs blvums, maza siltumvadtspja, labas elektroizolcijas pabas un pietiekami liela patnj stiprba. Dam plastmasm piemt ar liela nodilumizturba un mazs berzes koeficients. Plastmasu trkumi ir zema siltumnoturba, nelielais elastbas modulis un stigrba. Daas plastmasas noveco, zaudjot skotnjs pabas. Termoplastisko plastmasu pamat ir linerie vai sazarotie polimri. Ts izgatavo organisko stiklu, augstfrekvences dielektriu, miski noturgu materilu, plvju un iedru veid iem materiliem ir ierobeota darba temperatra (60...70 C) un samr zemas mehnisks pabas. Polietilns ir etilna polimerizcijas produkts. Maza blvuma polietilnu (918...930 kgm-3) iegst polimerizcijas proces augsta spiediena apstkos. Tas satur 55...65 % kristliskas fzes. Liela blvuma polietilnu (946...970 kgm-3) iegst zema spiediena apstkos katalizatoru kltbtne. T kristalizcijas pakpe sasniedz 74...95 %. Jo augstka kristalizcijas pakpe un jo lielks blvums, jo labkas polietilna mehniskas pabas un lielka siltumnoturba. Polietilnam ir augsta misk noturba, labas dielektrisks pabas, bet zema noturba pret atmosfras un ultravioleto staru iedarbbu, un tas tri noveco. Polietilnu apstrd ar spiedlieanas, karsts presanas, metinanas, lmanas un spiedienapstrdes pamieniem. No t izgatavo caurules, tvertnes, armatru, plves un augstfrekvences kabeu izolciju.

227

Polipropilns ir polimrs ar lielu molekulmasu un augstu kristalizcijas pakpi (56...63 %), tam piemt lielka siltumnoturba (ldz 150 C), bet daudz zemka salanoturba (15...20 C). Polipropilnu izmanto cauruu, armatru, nelielu manu un apartu detau, trauku, sadzves priekmetu un izolcijas materilu izgatavoanai. Polistirols ir ciets, stigrs un caurspdgs amorfs polimrs. To viegli var iekrsot un prstrdt loku veid. Polistirols labi st dintjos un ir noturgs pret skbju iedarbbu. Tau taj viegli veidojas plaisas, tas tri noveco, un t siltumnoturba ir 80 C. Lai palielintu polistirola stigrbu, tam pievieno 10...15 % sinttisk kauuka, iegstot triecienizturgu polistirolu ar lielu stigrbu 0,75 J. No polistirola izgatavo dadas apartu detaas, manu korpusu detaas, fotopiederumus un traukus. Fluoroplasts 3 (politrifluorhloretilns) ir kristlisks polimrs ar lielu misko noturbu un labm elektroizolcijas pabm. Lni atdzest fluoroplast 3 var sasniegt augstu kristalizcijas pakpi 80...85 %, bet strauji atdzest fluoroplast 3 40 %. Fluoroplasta 3 darba temperatras intervls ir no 105 C ldz +70 C, modifict fluoroplasta 3M siltumnoturba ir augstka ldz 150...170 C. Fluoroplastu 3 izmanto k zemfrekvences dielektrii, no t izgatavo korozijizturgas caurules, membrnas, vrstus un ar to prklj metla izstrdjumus Fluoroptasts 4 (politetrafluoretilens) ir termiski un miski noturgs materils ar labm elektroizolcijas pabm, dielektriskajm pabm un mazu berzes koeficientu. T darba temperatras intervls ir plas 200 C...+260 C. Lni atdzesta fluoroplasta 4 kristalizcijas pakpe sasniedz 60...72 %, bet strauji atdzestam (den) fluoroplastam 50 %. materila trkums ir neliela cietba, un tas pakauts dei. Fluoroplastu 4 izmanto miski noturgu detau un prkljumu, plvju, iedru, gultu, elektrotehnikas un radiotehnikas detau izgatavoanai ar presanas un mehnisks apstrdes pamieniem. Daas polietilna un citu termoplastisko plastmasu fizikli mehniskas pabas dotas 18. tabul.

228

18. tabula Termoplastisko plastmasu pabas Materils Polietilns ( < 940 kgm-3) Polietilns ( > 940 kgm ) Polipropilns Polistirols Acetobutiratstirols Polivinilhlords, cietais Polivinilhlords, plastikts Fluoroplasts 4 Fluoroplasts 3 Organiskais stikls Polikarbonts, bez pildvielas Polikarbonts ar iedrm, 30 % Kaprons, sauss Kaprons, ar deni Kaprons, sauss + iedras, 30 % Epoksds, plastikts Epoksds + stikla audums, 60 %
-3

Rm, MPa 10...18 18...32 26...38 40...60 30...55 50...65 10...40 20...40 37 80 60...65 90 75...85 35...50 180 60 500

A, % 300...1000 100...600 700...800 3...4 15...30 20...50 50...350 250...500 160...190 5...6 80...120 3,5 50...130 160...250 3 4 2,5

KC, J Nelzt 0,5...2 0,3...3,5 0,2 0,8...4 0,2...0,4 Nelzt 1,6 0,8...1 0,2 2...3 0,8 0,3...1 >4,5 1,2 >0,18 ...

Ekspluatcijas temperatra, o C 60...75 70...80 100 50...70 75...85 65...85 50...55 250 150 65...90 135 145 80...100 ... 100...130 ... 130

Polivinilhlordam ir labas mehnisks pabas un liela noturba pret minerlskbju, srmu un sls dumu iedarbbu. Tam piemt di trkumi: den uzbriest, maza triecienstigrba, maza siltumnoturba un liels termisks izpleans koeficients. No polivinilhlorda ar ekstrzjas presanas, karsts presanas, spiedlieanas, metinanas un mehnisks apstrdes pamieniem izgatavo caurules, armatras detaas, tvertnes un metintas korpusu detaas. Plastifictu polivinilhlordu izmanto piedzias siksnu, transportlenu (uz auduma pamata), sku blvju, sadzves priekmetu, linoleju un plvju raoanai. Organiskais stikls (polimetitmetakrilts) ir caurspdgs amorfs polimrs. No siliktu stikliem tas atiras ar mazu patnjo svaru, elastbu (trauslums rodas

229

temperatr 50...60 C) un ultravioleto staru labu caurlaidbu. Organiskais stikls 80 C temperatr kst mksts, bet 105...150 C temperatr plastisks un viegli deformjams, kas auj no t izgatavot dadas formas detaas. Organisko stiklu trkums ir maza virsmas cietba un maza siltumnoturba, kuru d ekspluatcijas laik rodas iekjie spriegumi, kas savukrt izraisa smalku plaisiu veidoanos materila virskrt un iekien. is defekts (sudrabs) samazina organisk stikla stiprbu un caurspdgumu. Organisk stikla stiprbu, siltumnoturbu un stigrbu var palielint, veicot daudzasu stiepi temperatr, kas par 10...15 C prsniedz stikloans temperatras, izdarot kopolimerizciju vai izveidojot vairkslu stiklus ar caurspdgu polimru plvju starpkrtam. Organisko stiklu izmanto avicij, automobiu rpniecba un apgaismes ermeu raoan. No t izgatavo caurspdgus aizsargus darba drobas iekrtm. Poliamdi plastmasu grupa, pie kuras pieder kaprons, neilons, dederons, lavsns u.c. Tie ir cieti kristliski polimri ar lieto elastbu un mazu berzes koeficientu, kas noturgi pret eu un benzna iedarbbu. Vienas orientcijas gadjuma iegst poliamdu iedru, diegus un plves. Poliamdiem ir maza salanoturba un higroskopiskums, kas rada pabu izmaias: temperatrs virs 100 C strauji samazins stiprba. Mazais berzes koeficients (f = 0,05) un liel pretestba triecieniem un vibrcijm auj poliamdus izmantot par gultu materilu. No poliamdiem izgatavo zobratus, aulas, skrves, uzgrieus, eas-benzna vadus un armatru, hidrosistmu blves un citas apartu un manu detaas. No tiem izgatavo ar lielas stiprbas iedru, diegus un plves. Poliamdu diegus plai izmanto riepu kordauduma, virvju, zvejas tklu, sadzves priekmetu un aprbu izgatavoanai. No poliamdiem izstrdjumus izgatavo ar spiedlieanu, ekstrziju, izpanu, izvilkanu un mehnisko apstrdi. Termoreaktvs plastmasas. Termoreaktvajs plastmass par saistvielu izmanto termoreaktvos sveus, kam dareiz piejauc plastifikatorus, cietintjus un dintjus. Saistvielm jbt ar labm lmanas (adhzijas) spjm, lielu siltumnoturbu un misko noturbu, labm elektroizolcijas pabm, nelielu sarukumu un vienkru prstrdes tehnoloiju. Svei salm atsevius pildvielas slus un iedras, vienlaikus uzemot slodzi, td

230

sveiem pc sacietanas jbt ar pietiekami lielu stiprbu. Plastmasu raoan plai izmanto fenolformaldehdsveus, silcijorganiskos savienojumus, epoksdsveus, nepiestintus poliesterus un dadas to modifikcijas. Vislielk adhzijas spja ir epoksda saistvielm, kas auj iegt armtu plastmasu ar labm mehniskajm pabm. Plastmasm ar silcijorganiskm saistvielm ir vislielk siltumnoturba, bet mehnisks pabas ir zemkas nek plastmasm ar citm saistvielm. Termoreaktvs plastmasas no termoplastiskajm plastmasm atiras ar to, ka tm nav superelastga un viskozi teko stvoka, to siltumnoturba ir lielka, uzbriedums neliels, ts nest un to fizikli mehnisks pabas ir pastvgas vis ekspluatcijas temperatras intervl. Termoreaktvajm plastmasm ir komplicts sastvs: bez saistvielm (sveiem) tajs ietilpst ar pildvielas, kas var bt pulverveida, iedrveida vai slainas. Daas raksturgks termoreaktvo plastmasu pabas dotas 19. tabul. 19. tabula Termoreaktvo plastmasu pabas Materils Fenolformaldehda polimri Politera polimri Epoksdu polimri Silcijorganiskie polimri Pulverplastmasas Voloknti Getinaksi Tekstolti Stiklatekstolti Porains plastmasas Kompaunds EP Rm, MPa 15...35 42...70 28...70 22...42 30...60 30...90 60...70 65...100 200...600 0,5...2,5 40...45 A, % 1...5 2 3...6 5...10 1...3 1...3 1...3 1...3 KC, J < 0,1 < 0,1 < 0,1 < 0,1 0,05...0,5 1...2 0,4...0,5 2...3,5 5...20 ~ 0,1 Ekspluatcijas temperatra, o C 200 95...120 150...175 350 100...200 120...140 125 90...105 200...400 60...140

Plastmass ar pulverveida pildvielm par pildvielm izmanto organisko vielu (koka miltu, celulozes) un minerlu (malta kvarca, talka, cementa, vizlas, grafta) pulverus. Plastmasm ar pulverveida pildvielm ir samr sliktas mehnisks pabas 231

un maza triecienstigrba. No fenolformaldehdsveiem un organiskajm pildvielm izgatavo prespulverus, kurus presjot rao dadas apartu detaas, elektroarmatras un citus mazslogotus izstrdjumus. Lai izgatavotu detaas ar lielku siltumnoturbu, izmanto plastmasas ar azbesta miltu piedevm. Minerlu pildvielas padara plastmasas miski noturgas un densnoturgas, uzlabo elektroizolcijas pabas. Kvarca un azbesta milti kop ar silcijorganisko saistvielu palielina plastmasas siltumnoturbu ldz 300 C. Plastmasas uz epoksdsveu bzes plai izmanto manbv dadu izvilkanas un formanas tanu, instrumentu, apstrdes, montas un kontroles ieru korpusu, lieanas modeu un cita aprkojuma izgatavoanai. Plastmasas ar iedrveida pildvielm voloknti sastv no termoreaktvajiem sveiem ar iedrveida pildvielm kokvilnas izsukm, azbesta un stikla iedrm. Saldzinjum ar prespulveriem tiem ir lielka triecienstigrba. No voloknta gatavo detaas ar paaugstintu triecienizturbu, piemram, rotorus, vadaulas, spararatus un atbalstus. Azbesta volokntiem ir labas elektroizolcijas pabas pat temperatrs ldz 200 C. No tiem gatavo elektromanu kolektorus un kontaktu paneus, k ar izmanto par bremu materilu automobios, celanas iekrts u.c. Stikla voloknti sastv no termoreaktvs saistvielas ar stikla iedras pildvielu, kas var bt gan dispersa, gan ar neprtraukta. sas stikla iedras izmantoana auj no stikla voloknta prest saretas formas elektrotehniskas detaas (spou karkasus), manbves detaas (vrstus, sku starplikas), apartu korpusus, laivu un automobiu virsbves. Stikla volokntiem ar orienttu garu stikla iedru ir liela stiprba (Rm = 200...400 MPa, KC = 1 J), tos var izmantot temperatr ldz 200 C. Stiklplastus var izmantot k karstumnoturgu aizsargparkljumu temperatrs ldz 10000 C. T, piemram, raetes sprausl temperatra s laik (15...20 s) sasniedz 3200...4000 C, bet, atgrieoties zemes atmosfr, raetes korpusa virskrta sakarst ldz

11000...16000 C. dos apstkos polimru materili noder karstumnoturgu aizsargparkljumu izveidoanai. To var izskaidrot ar polimru materilu oti mazo siltumvadtspju: slaicgs augsts temperatrs virskrta apogojas, bet iekjie sli paliek neskarti. iedrveida pildvielas neauj polimru materilam plaist, ja temperatra strauji mains. Visaugstk karstumnoturba (2500...3000 C) ir fenoplastiem ar stikla iedru pildvielu.

232

Slainas plastmasas sastv no saistvielas sveu un loku pildvielu sliem. Atkarb no pildvielas veida ir das slains plastmasas: getinakss (pildviela paprs), tekstolits (pildviela kokvilnas audums), azbotekstolts (pildviela azbesta audums), stikla tekstolts (pildviela stikla iedru audums) un koksnes slainais plasts (pildviela koksnes skaidas). No slainm plastmasm izgatavo gan lielu izmru detaas (laivu un kuteru korpusus), gan ar atbildgas manu detaas (zobratus, sldgultus). Par saistvielu galvenokrt izmanto fenolformaldehdsveus. Labo mehnisko pabu d no slainm plastmasm visplak izmanto stikla tekstoltu. Tas ir siltumnoturgs materils ar labm elektroizolcjas pabm, miski noturgs un triecienizturgs (KC = 5 J). Stikla tekstolta detas svargi, lai stikla auduma pamatdiegi btu orientti paralli stiepes spka darbbas virzienam. Stiprbas anizotropijas pakpe stikla tekstoltam sasniedz 2...10. Materilam ir ar samr liels mehnisko pabu nevienmrgums, kas atkargs no t sastva, struktras un tehnoloijas. Stikla tekstolts (stiklplasts) ir konstrukciju materils, no kura izgatavo slogotas detaas dads tehnikas nozars, piemram, lidmanu nesos detaas, automobiu kabnes, autocisternas, laivu un kuu korpusus, manu korpusus un apvalkus, caurules, tvertnes un citus izstrdjumus. Pdj laik arvien plak par plastmasu saistvielu lieto poliepoksdsveus. Karsjot vai cietintju kltbtn parast temperatr veidojas polimrs ar telpisku struktru. Epoksdsvei labi sajaucas ar dadm pildvielm (metla pulveri, kvarca pulveri, stikla iedru u.c.), saglabjot labas adhzijas, mehnisks un misks pabas. s plastmasas izmanto ljumu laboanai, lieanas modeu, serdeu kastu, tanu, presformu un cita aprkojuma izgatavoanai. Lielas siltumnoturbas plastmasu raoanai izmanto silcijorganiskos sveus. o plastmasu pabas nemains temperatr no 60 C ldz 250 C (pat ldz +550 C). ie savienojumi ir trausli, td tagad plak lieto kopolimrus, bloka un savietotos polimrus ar daudz labku pabu kompleksu. Ar gzi pildtie polimru materili ir neviendabgi, tie sastv no cietm plnm sienim ar gzveida pildjumu. os materilus iedala putuplastos, kuru poras pildtas ar gzi un nav sav starp savienotas (blvums ldz 300 kgm-3), un porplastos ar

233

savienotam porm (blvums virs 300 kgm-3). iem materiliem ir labas siltuma un skaas izolcijas pabas, tos izmanto celtniecb, aukstumtehnik, lidmanu un kuu bv, k ar laivm, pontoniem un glbanas ldzekiem. Putoanai noder fenolformaldehdsvei, silcijorganiskie savienojumi, epoksdsvei, polistirols, polivinilhlords, k ar dabiskais un mkslgais kauuks. Putu struktras veidoanos pank, ievadot polimr specilu vielu (poroforu), kas sakarstot izdala gzi, caurpot idrus sveus ar gaisu vai slpekli, vai ar ar paputoanos, kad idro komponentu mijiedarbbas rezultta veidojas cieta masa un vienlaikus izdals gze. Visplak rao putu polistirolu un putu polivinilhlordu, bet no termoreaktvajiem sveiem putu poliuretnu un putu poliepoksdu. Sinttiskie elastomri, kauuks un gumija. Kauuks ir liners polimrs ar oti lielu molekulmasu. Norml temperatr kauuks atrodas superelastg stvokl, t stikloans temperatra ir 40...70 C. Lai iegtu materilu ar labm elastbas pabm, kauuk vulkanizjot rada neblvu telpisku struktru. Par vulkanizatoriem noder srs, selns un dadu metlu oksdi. Kauuka maisjumu ar vulkanizatoru sauc par jlgumiju, bet pc vulkanizcijas to sauc par gumiju. Atkarb no sra satura izmains struktras saiu skaits un ldz ar to ar gumijas pabas. Neblva gumija (1...5 % S) ir oti elastga, bet 30 % sra saturs sekm pilngu elastbas izzuanu. Lai palielintu gumijas stiprbu un nodilumizturbu, taj ievada dispersas virsmas aktvas vielas pildvielas: kvpus, silcija oksdu un titna oksdu. Gumijas sastv ietilpst ar mkstintji, vielas vecinanas novranai u.c. Gumijai ir oti lielas atgriezenisks deformcijas (ldz 1000 %) pla temperatras intervl. Ts deformcijai ir relakscijas raksturs. Ja mehnisk slodze daudzreiz atkrtojas, daa enerijas tiek patrta iekjs berzes prvaranai, materils sasilst, maina iekjo uzbvi un daji zaud elastbu. Gumijai raksturga augsta misk noturba, gzu un dens necaurlaidba un labas elektroizolcijas pabas. Pie visprgas nozmes gumijm pieder gumijas, kas izveidotas uz nepolro dabisk kauuka un sinttisko kauuku bzes. Vislielk elastba, stiprba, dens un gzu necaurlaidba ir gumijai uz dabisk kauuka bzes. Uzlabojot sinttisk kauuka ieganas tehnoloiju, uz t bzes var raot gumijas, kas pc savm pabm neatiras no gumijm uz dabisk kauuka bzes.

234

Dabisko kauuku izdinot aromtiskos dintjos (benzn, benzol, hloroform, sroglekl u.c.), izgatavo gumijas lmi. No visprgas nozmes gumijm izgatavo caurules, dzensiksnas, transportieru lentes, kabeu izolciju utt. Specilas nozmes gumijas atiras ar specifiskm pabm eas un benzna noturbu, misko noturbu un siltumnoturbu. Manbv gumijas izmanto blvju, vibrciju un skaas izolcijas, amortizatoru, elastgu elementu un nesoo detau izgatavoanai.

235

LITERATRA
1. Avoti J., Freimanis V., Roze I., Vji O. Manbves materili un to apstrde. Rga: Zvaigzne, 1985. 304 lpp. 2. 3. Berenfelds V. Tehniskais minimums metlapstrd. Rga: Avots, 1989. 231 lpp. Bolhovitinovs N. Metlu mcba un termisk apstrde. Tulkots no 4. izdevuma. Rga: LVI, 1961. 435 lpp. 4. 5. Ozoli J. Materilu mcba. Rga: Zvaigzne, 1978. 245 lpp. LVS EN 10021. Piegdes visprjs tehnisks prasbas traudu un ugunu izstrdjumiem. 2001. g. janvris. 6. LVS EN 10027-1. Traudu apzmjumu sistma. 1.daa: Traudu nosaukumi, galvenie simboli. 2001. g. janvris. 7. LVS EN 10250-2. Atklts kaltuvs izgatavoti trauda kalumi visprgiem raoanas mriem. 2.daa: Neletie un paie traudi. 2002. g. janvris. 8. LVS EN 10250-4. Atklts kaltuvs izgatavoti trauda kalumi visprgiem raoanas mriem. 4. daa: Nersjoie traudi. 2002. g. janvris. 9. LVS CR 10260. Apzmjumu sistmas traudiem. Papildus simboli. 2001. g. janvris. 10. LVS EN 6506-1. Metliskie materili. Brinea cietbas tests. 1. daa: Testa metode. 2002. g. janvris. 11. LVS EN 6507-1. Metliskie materili. Vikersa cietbas tests. 1. daa: Testanas metode. 2006. g. 16. maijs. 12. LVS EN 6508-1. Metliskie materili. Rokvela cietbas tests. 1. daa: Testa metode. 2002. g. janvris. 13. LVS EN 10045-1. Metliskie materili. arp triecientests. 1. daa: Testa metode. 2002. g. janvris. 14. LVS EN 10087. Automtu traudi. Piegdes nosacjumi pusfabriktiem, karsti velmtiem stieiem un karsti velmtai stieplei. 2001. g. maijs. 15. LVS EN ISO 4957. Instrumentu traudi. 2001. g. janvris. 16. LVS CR 13388. Var un t sakausjumi. Izstrdjumu un to sastva saraksts. 2001. g. oktobris.

236

17. LVS EN 485-2. Alumnijs un alumnija sakausjumi. Loksnes, sloksnes un plksnes. 2. daa: Mehnisks pabas. 2001. g. janvris. 18. LVS EN 515. Alumnijs un alumnija sakausjumi. Kaltie izstrdjumi. Cietbas pakpes apzmjumi. 2001. g. februris. 19. Technologie der Warmebehandlung von Stahl. Autorenkollektiv. Herausgeben von Hans-Joachim Eckstein. Leipzig, VEB Deutscher Verlag. 1976. 608 S. 20. . ., . . . : , 1990. 528 . 21. : . . : , 1986. 384 . 22. . . . 5- . : , 1977. 647 . 23. . . . : , 1963. 427 . 24. ., . . : , 1982. 232 . 25. . ., . . . , : , 1961. 430 . 26. . ., . . - . : , 1975. 231 . 27. , . / . ., . . . : , 1987. 320 . 28. Steel A Handbook for Materials Research and Engineering. Vol. I. Fundamentals Verlag Stahleisen. Dusseldorf. 1992. 737 p. 29. Steel A Handbook for Materials Research and Engineering. Vol. 2. Fundamentals Verlag Stahleisen. Dusseldorf. 1993. 839 p.

237

PIELIKUMI

238

1. pielikums Sakarbas starp cietbas skaitiem un stiprbu stiep traudiem, Rm

Cietba pc Brinea, HB 10/3000 Iespieduma diametrs, HBS HBW mm Cietba pc Rokvela, HR HRC HRB Cietba pc ora, H Cietba Stiprba stiep, MPa pc Le- Letiem Vikersa, Neletiem ar Cr un HV tiem ar Cr Ni

2,00 2,20 2,30 2,40 2,50 2,60 2,70 2,80 2,90 3,00 3,10 3,20 3,30 3,40 3,50 3,60 3,70 3,80 3,90 4,00 4,10 4,20 4,30 4,40 4,50 4,60 4,70 4,80 4,90 5,00 5,10 5,20 5,30 5,40 5,50 5,60 5,70 5,80 5,90 6,00

946 780 712 653 601 555 514 477 444 415 388 363 341 321 302 285 269 255 241 229 217 207 197 187 179 170 163 156 149 143 137 131 126 121 116 111 107 103 99 95

872 812 760 682 614 555 514 460 418 388 363 341 321 302

72 68 64 60 56 52 49 46 43 41 39 36 33 31 29 27 25 24 22 20 18 15 13 10 7 4 2

120 118 116 115 114 112 110 109 107 105 104 103 102 100 98 95 93 91 90 88 86 84 82 80 78 76 74 72 70 67 65

106 98 91 84 78 73 68 64 61 57 54 51 49 46 44 42 40 38 36 34 33 31 30 29 28 27 26 25 24 23 22 22 21 20 20 19

1224 1022 868 746 650 587 534 474 435 401 380 344 320 303 285 270 255 240 228 217 208 197 186 178 171 162 155 149 143 138 131 127 121 116 113 109

1600 1490 1400 1310 1230 1160 1090 1020 970 920 870 820 780 740 710 670 640 610 590 560 540 510 490 470 450 430 410 400 390 370 360 340

2100 1940 1800 1670 1550 1450 1360 1270 1200 1120 1050 1000 940 890 840 800 760 720 690 650 620 600 570 550 520 500 480 460 440 420 400 390

2040 1890 1750 1620 1510 1410 1320 1230 1160 1090 1030 970 920 870 820 780 740 700 670 640 610 580 550 530 510 490 470 450 430 410 390 380

239

2. pielikums Leto instrumentu traudu cietba un termisks apstrdes remi

Cietba atkvlint Karsanas stvokl, temperatra rdot, HB max. (10 oC) 212 229 229 223 217 248 229 229 241 255 248 255 f f 285 241 f 850 1010 ea ea 180 180 790 920 910 840 e 835 790 800 970 1020 970 970 Termisks apstrdes remi Rdanas vide dens ea ea ea e gaiss ea ea gaiss gaiss ea ea Atlaidinanas temperatra, (10 oC) 180 180 180 180 e 180 180 180 180 180 180 180 Cietba, HRC min 61 56 58 60 e 58 60 60 60 61 62 62 f f 52 52 f

Trauda marka

105V 50WCrV8 60WCrV8 102Cr6 21MnCr5 70MnMoCr8 90MnCrV8 95MnWCr5 X100CrMoV5 X153CrMoV12 X210Cr12 X210CrW12 35CrMo7 40CrMnNiMo8-6-4 45NiCrMo16 X40Cr14 X38CrMo16

a visiem traudiem: fosfors 0,030 % un srs 0,030 % e im materilam pc cementanas, rdanas un zems atlaidinanas virskrts cietba ir 60 HRC f os materilus parasti piegd atlaidintus pc rdanas ar cietbu apmram 300 HB.

240