8 V V Melnikovs Uzdevumukrajumselektriskajasmasinas 2012

Profesionls izgltbas kompetences centrs
Rgas Valsts tehnikums
Uzdevumu krjums
Elektrisks manas
IEGULDJUMS TAV NKOTN
Rga
2012
Projekts: Rgas Valsts tehnikuma skotnjs profesionls izgltbas programmu stenoanas kvalittes
uzlaboana. Vienoans Nr.: 2010/0106/ADP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/047
PRIEKVRDS
Uzdevumu krjums paredzts Rgas Valsts tehnikuma izgltojamiem Elektrisks
manas, piedzia un vadba priekmeta apganai. Grmat ievietoti tipveida un
paaugstintas grtbas uzdevumi un to risinjumi ar nepiecieamo likumu un formulu
izskaidrojumiem. Uzdevuma krjumu var izmantot ar patstvgai priekmeta
apganai.
Uzdevumu krjuma etrs pamatnodas apskattas tmas attiecgi par ldzstrvas
manm, transformatoriem, asinhronajm un sinhronajm manm.
Darba kopapjoms ir 178 lappuses, tas satur 4 nodaas, 42 tabulas un taj ir atsauces
uz 13 informcijas avotiem. Labkai izpratnei par attiecgajm tmm darb ir iekauti
27 attli.
Darbu sastdja Dr. Ph. Vladimirs Meikovs un Mg. sc. ing. Sandis Breiers.
SATURS
PRIEKVRDS................................................................................................................
SATURS............................................................................................................................
IEVADS.............................................................................................................................
VISPRGIE METODISKIE NORDJUMI..................................................................
1. LDZSTRVAS MANAS.......................................................................................
1.1. Ldzstrvas manu darbbas princips un uzbve.................................................
1.2. Ldzstrvas manas enkura tinums......................................................................
1.3. Ldzstrvas manu klasifikcija pc ierosmes veida...........................................
1.4. Ldzstrvas manas EDS un elektromagntiskais moments................................
1.5. Ldzstrvas enerators..........................................................................................
1.5.1. Ldzstrvas neatkargs ierosmes (sveierosmes) enerators........................
1.5.2. Ldzstrvas paralls ierosmes (paierosmes) enerators.............................
1.5.3. Ldzstrvas jaukts ierosmes enerators.......................................................
1.6. Ldzstrvas dzinjs...............................................................................................
1.6.1. Paralls ierosmes dzinjs.............................................................................
1.6.2. Virknes ierosmes dzinjs...............................................................................
1.7. Ldzstrvas manu aprina uzdevumi................................................................
1. Uzdevums............................................................................................................
2. Uzdevums............................................................................................................
3. Uzdevums............................................................................................................
4. Uzdevums............................................................................................................
5. Uzdevums............................................................................................................
6. Uzdevums............................................................................................................
7. Uzdevums............................................................................................................
8.Uzdevums.............................................................................................................
9. Uzdevums............................................................................................................
10. Uzdevums..........................................................................................................
11. Uzdevums..........................................................................................................
12. Uzdevums..........................................................................................................
13. Uzdevums..........................................................................................................
14. Uzdevums..........................................................................................................
2. TRANSFORMATORI.................................................................................................
2.1. Transformatoru nozme un uzdevums..................................................................
2.2. Transformatoru nominlie lielumi........................................................................
2.3. Vienfzes transformatora darbbas princips.........................................................
2.4. Transformatora tukgaita......................................................................................
2.5. Trsfzu transformatori.........................................................................................
2.6. Transformatoru parall darbba...........................................................................
2.7. Autotransformatori...............................................................................................
2.8. Transformatoru aprina uzdevumi......................................................................
1. Uzdevums............................................................................................................
2. Uzdevums............................................................................................................
3. Uzdevums............................................................................................................
4. Uzdevums............................................................................................................
5. Uzdevums............................................................................................................
6. Uzdevums............................................................................................................
7. Uzdevums..........................................................................................................
8. Uzdevums..........................................................................................................
9. Uzdevums..........................................................................................................
10. Uzdevums........................................................................................................
11. Uzdevums........................................................................................................
12. Uzdevums........................................................................................................
13. Uzdevums........................................................................................................
14. Uzdevums........................................................................................................
15. Uzdevums........................................................................................................
3. ASINHRONS MANAS.......................................................................................
3.1. Asinhrono manu uzbve..................................................................................
3.2. Rotjoais magntiskais lauks............................................................................
3.3. Rotora slde.........................................................................................................
3.4. Asinhron dzinja enertisk bilance un EDS..................................................
3.5. Rotora strva.......................................................................................................
3.6. Asinhron dzinja griezes moments...................................................................
3.7. sslgto asinhrono dzinju palaiana, reversana un regulana......................
3.8. Asinhrono manu aprina uzdevumi...............................................................
1. Uzdevums..........................................................................................................
4
2. Uzdevums..........................................................................................................
3. Uzdevums..........................................................................................................
4. Uzdevums..........................................................................................................
5. Uzdevums..........................................................................................................
6. Uzdevums..........................................................................................................
7. Uzdevums..........................................................................................................
8. Uzdevums..........................................................................................................
4. SINHRONS MANAS.........................................................................................
4.1. Sinhrons manas uzbve..................................................................................
4.2. Sinhron eneratora tukgaita............................................................................
4.3. Enkura reakcija...................................................................................................
4.4. Lietderbas koeficients un zudumi......................................................................
4.5. Sinhron dzinja darbbas princips.....................................................................
4.6. Sinhrono manu aprina uzdevumi.................................................................
1. Uzdevums..........................................................................................................
2. Uzdevums..........................................................................................................
3. Uzdevums..........................................................................................................
4 .Uzdevums..........................................................................................................
LITERATRAS SARAKSTS.......................................................................................
IEVADS
Msdiens tehnika un tehnoloijas attsts straujos tempos un ar katru dienu
pieprasa no zintniekiem un inenieriem jaunkas paaudzes elektrisks manas ar
plakm funkcionlajm iespjm, efektvi izmantojot pieejamos resursus raoanas
proces, k ar samazinot to enertiskos zudumus un palielinot funkcionalitti.
Sakar ar intensvo zintnes un tehnikas attstbu, pieauguo informcijas
piepldumu un ts daudzveidbu, k ar ar to, ka priekmet Elektrisks manas,
piedzia un vadba palielins mcbu programmas apjoms un dziums, tehnikuma
audzkiem neilg mcbu perioda laik japgst un jnostiprina liels zinanu apjoms.
Turklt msdienu saret tehnika un darba nemitg saspringtba prasa no katra
sagatavot vidj posma specilista ne tikai noteiktas visprgas teortisks zinanas,
bet ar prasmi ts radoi izmantot un pastvgi pilnveidot praks.
Tas nozm, ka audzkiem studiju laik jiegst dzias un noturgas zinanas,
jattsta izzias spjas, jform tehnisk domana, jiegst specialitt nepiecieam
darba prasme un praktisks iemaas.
Audzkiem japgst zinanas un prasme risint uzdevumus par:
ldzstrvas manm;
transformatoriem;
asinhronajm manm;
sinhronajm manm.
Vadoties pc msdienu pedagoisks teorijas un prakses, k ar zintniski eksperimentlo ptjumu rezulttiem, tad stabilu un apzintu zinanu apganas,
izzias aktivizanas un tehnisks domanas attstbas procesu pamat ir tikai katra
audzka patstvga un sistemtiska mcbu darbba.
Tpc dajai mra sasnieganai tika sagatavots metodiskais materils, kas ir
izveidots k mcbu palgldzeklis priekmet Elektrisks manas, piedzia un vadba
un paredzts patstvgai vielas apganai.
Metodisk materila izmantoanai var rekomendt du darba krtbu:
attiecgs tmas teortisk materila iepazana;
doto uzdevumu piemru risinjumu analze;
patstvg uzdevuma atrisinana un t prbaude pc dotajiem

rezulttiem;
pasagatavoans darba precizana vai prbaude, ja tas ir

nepiecieams, konsultjoties ar pasniedzju.
Katrs audzknis strd ar mcbu palgldzekli patstvgi, izmantojot mcbu

literatru, papildliteratru vai tehnisks rokasgrmatas.
Pielgojot mcbu metodes msdienu apstkiem, ir iespjams pankt, ka:
audzki iegst prasmes saskatt dadas problmas un izprast

to btbu;
pai audzki kst atbildgi par mcbu procesu;
audzki piedals k aktvi dalbnieki visos darba procesa

posmos
(idejas
izvirzana,
plnoana,
rel
izstrde,
atbilstba);
audzkiem veidojas spja saskatt sistmas kopsakarbas

attiecb uz zinanm, prasmm un attiecbm.
Uzdevumu krjums domts tehnikuma elektrotehnisko specialitu audzkiem

elektrotehnikas uzdevumu risinanas metou apganai. Krjum ievietoti tipveida
uzdevumi un to risinjumi ar nepiecieamo likumu un formulu izskaidrojumiem.
Krjumu var izmantot ar patstvgai elektrotehnikas kursa apganai.
Kas tad sti ir elektrisks manas? Ts ir ierces, kas paredztas mehnisks
enerijas prveidoanai elektroenerij vai elektroenerijas prveidoanai mehniskaj
vai ar atseviu elektroenerijas parametru prveidoanai. Elektrisks manas iedala
kolektormans un mans bez kolektora, kuras atiras ne vien pc darbbas principa,
bet ar konstruktvi.
Kolektormanas galvenokrt lieto darbam ldzstrvas ds. Tikai nelielas jaudas
kolektormanas izgatavo universlas, kuras var darbint gan ldzstrvas, gan ar
maistrvas ds.
Manas (bez kolektora) iedala sinhronajs un asinhronajs, un ts var bt gan
daudzfu, gan ar vienfzes manas.
Elektrisks manas, kas mehnisko eneriju prveido elektroenerij, sauc par
eneratoriem. Tos darbina tvaika turbnas, gzturbnas vai hidroturbnas, iekdedzes un
cita veida primrie dzinji.
Elektrisks manas, kas elektroeneriju prveido mehniskaj, sauc par

elektrodzinjiem. Tie darbina dadus raoanas mehnismus, elektrificto transportu
un citas iekrtas.
Elektrisks manas izmanto ar strvas veida, sprieguma, frekvences un citu
parametru prveidoanai. das manas sauc par elektromanu prveidotjiem. Pie tm
pieskaita ar transformatorus. Transformators ir statisks elektromagntisks aparts, un
tam nav elektriskajm manm raksturgo rotjoo dau. Tomr elektromagntiskie
procesi un konstrukcijas pamatelementi transformatoriem un rotjom elektriskajm
manm ir daudzjd zi ldzgi, tpc tos parasti aplko kop.
Atkarb no elektrisks manas galvenaj tinum plstos strvas veida izir
maistrvas un ldzstrvas manas.
Maistrvas manas atkarb no magntisk lauka un rotora rotcijas frekvences
iedala sinhronajs un asinhronajs mans.
Jebkuras elektrisks manas galvens sastvdaas ir stators un rotors, kuri viens no
otra atdalti ar gaisa spraugu. Enerijas prveidoana elektriskajs mans notiek ar
magntisk lauka starpniecbu, kura pastiprinanai stator un rotor izmanto
magntiska materila serdes.
VISPRGIE METODISKIE NORDJUMI

Apgstot mcbu vielu, t burtnc jkonspekt. Galvenie definjumi jpasvtro, bet
formulas jierm. Zmjot elektrisks shmas, jievro ar valsts standartiem nosactie
apzmjumi.
Neskaidros jautjumos jkonsultjas pie mcbu priekmeta pasniedzja.
Rpgi jizpta mcbu grmats, k ar ajos mcbu uzdevumos rekomendtie
uzdevumi un piemri.
Katram no audzkiem jizpilda sava varianta uzdevumi. Patstvg darba variantu
izvlas atbilstoi pasniedzja nordjumiem. Ja atrisintie uzdevumi neatbilst audzka
patstvg darba variantam, darbu neieskaita.
Patstvgo darbu uzdevumu risinana:
1.
Noraksta uzdevuma noteikumus un uzzm zmjumu vai shmu, ja tda ir dota

vai nepiecieama uzdevuma risinanas gait;
2.
Uzraksta nepiecieamos paskaidrojumus, aprinmo lielumu apzmjumus,

formulas, kurs jievieto skaiti un aprintiem lielumam pieraksta mrvienbas.
Uzdevumu risinanas piemri doti ajos mcbu uzdevumos.
Patstvg darba izpildei ir svarga nozme mcbu priekmeta apgan. Tas
jizpilda uz A4 lapm, atstjot brvu lapu malas recenzenta piezmm. Zmjumus un

shmas izpildt ar zmuli. Zmjumos jnorda nepiecieamie izmri. Shms jlieto
tikai ar valsts standartiem noteiktie nosactie apzmjumi. Zmjot vektoru diagrammas
un grafikus, jnorda mrogs.
Risinot uzdevumus, jlieto Starptautisk mrvienbu sistma SI.
Darba beigs jnorda izmantot literatra un darba izpildes datums.
Saemot prbaudtu darbu ar pasniedzja aizrdjumiem, jizlabo kdas un
jatkrto nepietiekami apgt mcbu viela. Ja darbs nav ieskaitts, tas jprstrd
atbilstoi pasniedzja nordjumiem un kop ar neieskaitto darbu jnosta recenzanai.
10
1. LDZSTRVAS MANAS
1.1. Ldzstrvas manu darbbas princips un uzbve
Ldzstrvas manas plai izmanto k eneratorus un dzinjus. eneratori
prveido mehnisko eneriju elektriskaj, bet dzinji elektrisko eneriju
mehniskaj.
Elektrisko manu darbbas principa pamat ir elektromagntisks indukcijas
pardba un elektromagntisko spku darbba. Elektrodzinjspku (EDS), kas
inducjas vad, tam prvietojoties magntiskaj lauk, aprina pc formulas
e = Bv,
(1.1.)
kur B magntisk indukcija taj punkt, kur dotaj laika moment atrodas vads, T;
vada aktvais garums, t.i., t daa, kas atrodas magntiskaj lauk, m;
v vada kustbas relatvais trums attiecb pret magntisko lauku perpendikulri magntisk lauka spka lnijm, m/s.
Ja vada galus piesldz pretestbai, tad inductais EDS noslgtaj d uzturs
strvu i. Uz vadu, kur plst strva un kas novietots perpendikulri magntisk
lauka spka lnijm, darbojas elektromagntisks spks
Fv = B i ,
(1.2.)
kur i strvas stiprums, A.

1.1. attl pardts ldzstrvas eneratora vienkrots modelis. Starp diviem poliem
N un S atrodas manas rotjo daa enkurs. Tinum inducsies EDS un t skaitlisko
lielumu nosaka formula
ev = 2Blvsin,
(1.3.)
kur 2 - virkn slgto vadu skaits vijum;

B - magntisk indukcija telp, kur aplkojam laika moment atrodas vadi;
l - vadu aktvais garums (t vijuma daa, kuru rso magntisk spka lnijas);
v
Dn
60 - vijuma aploces trums (D - vijuma platums, n - vijuma rotcijas frekvence
min-1);
- leis starp magntisks indukcijas un vijuma aploces truma vektoriem.
Stators sastv no statnes, kuras iekpus stiprins galvenie un papildpoli ar
tinumiem. Galvenie poli kalpo pamatplsmas radanai, bet papildpoli - komutcijas
uzlaboanai (1.2. att.).
11
1.1. att. Ldzstrvas eneratora vienkrots modelis
1.2. att. Ldzstrvas manas uzbve: 1 - kolektors; 2 - sukas; 3 - enkura serde;

4 - galven pola serde; 5 - ierosmes spole; 6 - statne; 7 - gulta vairogs; 8 - ventilators;
9 - enkura tinums.
Papildpolus parasti izmanto mans ar jaudu, kas lielka par 1 kW. To lietoanas
mris samazint dzirksteoanu zem sukm. Papildpols sastv no serdes un spoles.
Enkura tinums sastv no sekcijm, kuru galus piestiprina (parasti pielod) pie kolektora
plksntm. Suku mezgls sastv no suku traversas un suktura. Viens no ldzstrvas
manas droas darbbas svargkiem nosacjumiem ir labs kontakts starp sukm un
kolektoru. Tpc suku mezgls ir viens no nozmgkajiem man.
1.2. Ldzstrvas manas enkura tinums

Enkura tinuma elements ir sekcija, ko izgatavo no izolta vara. Sekcija sastv no
viena vai vairkiem vijumiem. Sekcijas posmu, kas atrodas enkura riev, sauc par
sekcijas aktvo malu, jo taj, enkuram rotjot, inducjas EDS, bet posmus rpus enkura
12
par frontlajiem savienojumiem, jo tajos neinducjas EDS. Katru spoles aktvo malu
ievieto sav riev un du tinumu sauc par spou tinumu.
Ar rievu skaitu izteiktu attlumu starp sekcijas aktvajm malm enkur sauc par
tinuma pirmo soli y1. Izsakot polu daljumu ar enkura rievu skaitu Z, dab, ka
Z
,
2p
(1.4.)
kur 2p manas polu skaits. K jau atzmts, tinuma pirmais solis y1 vai
y1
Z
k.
2p
(1.5.)
1.3. att. Cilpas tinums

Lai tinuma sekcijas vartu pareizi izvietot rievs un pareizi saslgt, tad lieto
jdzienu tinuma solis. Ar rievu skaitu izteiktu attlumu starp sekcijas aktvajm malm
enkur sauc par tinuma pirmo soli y1. Izsakot polu daljumu ar enkura rievu skaitu Z,
dab, ka
Z
,
2p
(1.6.)
kur 2p manas polu skaits. K jau atzmts, tinuma pirmais solis y1 vai
y1
Z
k.
2p
(1.7.)
Neliel korekcija k rodas td, ka y1 jbt veselam skaitlim. Attlumu (rievu

skaitu) starp vienas sekcijas beigu malu un tai sekojos sekcijas skuma malu sauc par
tinuma otro soli y2, bet attlumu starp pirms un tai sekojoas sekcijas skuma malm
sauc par tinuma rezultjoo soli y. Cilpas tinumam
y = y1- y2.
(1.8.)
Cilpas tinum vienas sekcijas gali pievienoti kolektora blakus plksntm, un td

kolektora solis yk = 1. Sukas enkura tinumu sadala parallos zaros. Cilpas tinuma
parallo zaru skaits 2a vienmr viends ar manas polu skaitu 2p, t. i.,
13
2a = 2p.
(1.9.)
Ttad, jo vairk manai polu, jo vairk parallo zaru ir enkura tinumam un jo

mazka strva I plst katr parallaj zar:
I
Ie
,
2a
(1.10.)
kur Ie enkura strva. Tinuma soi y1 un y2 pc lieluma tuvi polu daljumam .
1.3. Ldzstrvas manu klasifikcija pc ierosmes veida

Ldzstrvas manas eneratorus un dzinjus, atkarb no t, k baro manas
ierosmes tinumu, iedala neatkargs ierosmes, paralls ierosmes, virknes ierosmes
un jaukts ierosmes manas.
Neatkargas ierosmes manas tinumu baro no manas neatkargs ldzstrvas
avots, piemram, ldzstrvas enerators, akumulatoru baterija, pusvadtju
taisngriezis u. c.
eneratorus ar parallo, virknes un jaukto ierosmi sauc par paierosmes
eneratoriem, jo to ierosmes tinumu baro pats enerators, t. i., paierosmes eneratora
ierosmes tinums pievienots eneratora enkuram.
Virknes ierosmes man ierosmes tinums saslgts virkn ar enkura tinumu. T k
visa enkura strva plst caur ierosmes tinumu, tad to dimension atbilstoi enkura
strvas nominlajai vrtbai. Polu ierosmes spolm, kas izgatavotas no samr liela
rsgriezuma vada, ir neliels vijumu skaits un maza kopj pretestba. o manu
slodzei mainoties, plas robes mains ierosmes strva un reiz ar to ar galveno polu
magntisk plsma .
Jaukts ierosmes man ir divi ierosmes tinumi, no kuriem viens savienots virkn
ar enkura tinumu, bet otrs pievienots tam paralli. Ttad uz katras galven pola serdes ir
divas ierosmes spoles. Abus
ierosmes
tinumus var saslgt ldzslgum (tad abu
ierosmes spou plsmas summjas) vai pretslgum (tad abu ierosmes spou plsmm ir
pratji virzieni). Parasti viens no ierosmes tinumiem ir galvenais, bet otram ir
palgnozme.
14
1.4. att. Ldzstrvas manu ierosmes shmas.

a neatkarg ierosme; b parall ierosme; c virknes ierosme; d jaukt ierosme.
1.4. Ldzstrvas manas EDS un elektromagntiskais moments

Ldzstrvas manas enkuram rotjot, enkura tinuma vadi el galveno polu
magntisko plsmu un katr vad inducjas periodiski maings EDS. Aprinot enkura
tinuma vien vad inducto EDS, izdevgi pieemt, ka magntisk indukcija gaisa
spraug gar enkura aploci ir nemainga un vienda ar magntisks indukcijas vidjo
vrtbu Bvid:
Bvid
2 p
,
Dl
(1.11.)
kur viena pola magntisk plsma, Wb;

2p manas polu skaits (vienmr prskaitlis);
D enkura diametrs, m;
l enkura garums, m.
T k enkura tinuma vadi prvietojas perpendikulri magntiskajm lnijm, tad
saska ar elektromagntisks indukcija likumu enkura tinuma viena vada inductais
vidjais EDS
Evid Bvid lv ,
(1.12.)
kur v - enkura tinuma vadu linerais trums, m/s. Enkuram grieoties ar trumu n
(apgr./min),
v
Dn
.
60
(1.13.)
Ja enkura tinum ir N vadi un sukas sadala tinumu 2a parallos zaros, tad tinuma
katr parallaj zar virkn savienoti N/2a vadi. Ttad ldzstrvas manas enkura EDS
15
E Evid
N 2 p
Dn N
pN
n.
2a Dl
60 2a 60a
(1.14.)
Bet katrai manai lielumi p, N un a ir nemaingi, un td

E = cen, kur
ce
(1.15.)
pN
60a
(1.16.)
ir dotajai manai nemaings koeficients.

Ldzstrvas manu darbinot eneratora vai dzinja rem, manas ierosmes
plsmas un enkura tinuma vados plstoo strvu mijiedarbba rada elektromagntisko
momentu, kas eneratora rem ir bremzjoais, bet dzinja rem griezes
moments.
Ja enkura tinumam ir 2a paralli zari, pa kuriem sadals enkura strva Ie tad katr
zar, t.i., enkura tinuma katr vad plst strva
Ie
.
2a Saskaa ar Ampra likumu uz
enkura tinuma katru vadu darbojas elektromagntiskais spks, kura vidj vrtba Fvid =
BvidIl. Tad uz enkura tinuma katru vadu darbojas elektromagntiskais moments, kura
vidj vrtba ir
M vid Fvid
D
.
2
Ja enkura tinum ir N vadu, tad manas
elektromagntiskais moments
M M vid N Fvid
D
2 p I e D
pN
N
l N
I e .
2
Dl 2a 2
2a
(1.17.)
T k
cm
pN
2a
(1.18.)
dotajai manai ir nemaings lielums, tad ldzstrvas manas enkura attsttais

elektromagntiskais moments (Nm)
M = cmIe.
1.5. Ldzstrvas enerators
16
(1.19.)
Ldzstrvas eneratoru darbbu raksturo etri pamatlielumi: eneratora spriegums

U, slodzes strva I, ierosmes strva Iie un enkura grieans trums n, kuru parasti uztur
konstantu.
Par manas piemrotbu darbam sprie pc manas raksturlknm, kuras grafiski
attlo sakarbu starp diviem manas pamatlielumiem, ja prjie divi nemains.
Ldzstrvas eneratora darbbu raksturo tukgaitas, rj un regulanas
raksturlkne.
Tukgaitas raksturlkne rda eneratora enkur induct EDS atkarbu no ierosmes
strvas Iie, ja enerators darbojas bez slodzes ar nemaingu grieans trumu, t. i.,
E = U 0 = f 1 ( Iie) ,
ja I = 0 un n = nN = const, kur U0 eneratora spriegums tukgait.
Arj raksturlkne rda eneratora sprieguma U atkarbu no slodzes strvas I, ja

grieans trums konstants un nemainga ierosmes strva (sveierosmei) vai nemainga
ierosmes des pretestba Rie (paierosmei), t. i., U = f2(I), ja n = nN = const un Iie =
const vai Rie = const.
Regulanas raksturlkne rda, k jmaina ierosmes strva Iie, lai, mainoties
eneratora slodzei (I), uzturtu konstantu eneratora spriegumu, ja grieans trumu
nemaina, t. i., Iie = f3(I), ja U = const n = nN = const.
eneratoru raksturlknes uzem eksperimentli.
1.5.1. Ldzstrvas neatkargs ierosmes (sveierosmes) enerators
Sveierosmes eneratora slguma shma dota 1.5. attl. eneratora ierosmes strvu
maina ar ierosmes d ieslgto regulanas reostatu Rr; eneratoram pievienotos
patrtjus atvieto slodzes reostats Rsl.
Regulanas reostata Rr kontakts 0 (ierosmes des prtraukanai) pievienots
ierosmes tinuma pretjam galam. Tad prbdot sldkontaktu, varam prtraukt ierosmes
di, iepriek saslgtu si ierosmes tinumu. Pievienojot sveierosmes eneratoram slodzi,
eneratora EDS noslgtaj enkura d uztur slodzes strvu I = Ie. Otr Kirhofa likuma
izteiksme eneratora enkura dei ar pievienoto slodzes pretestbu Rsl ir da:
E = I Rsl + IRe,
(1.20.)
kur Re enkura des pretestba, kura sev ietver das virkn saslgtas pretestbas:
enkura tinuma pretestbu, prejas pretestbas starp sukm un kolektoru un ar enkuru
virkn slgto tinumu. T k eneratora spriegums U = IRsl , tad E = U + IeRe vai
U = E - IeRe.
17
(1.21.)
1.5. att. Neatkargas ierosmes eneratora shma

eneratora sprieguma procentul izmaia U, eneratora slodzei mainoties no
nulles ldz nominlajai:
U0 U N
100%.
UN
(1.22.)
Sveierosmes eneratoriem parasti U = 510%. T k E = cEn, tad

U = cEn IeRe.
(1.23.)
Neatkargas ierosmes (sveierosmes) eneratora viendojumi:
1. EDS viendojums: E = cEn.. Parasti eneratora enkuru grie ar konstantu
trumu n. Magntisko plsmu vajadzbas gadjum regul ar reostatu ierosmes d.
2. Momenta viendojums: M cM I e . Momenta viendojums rda, ka enkura
vrpstai pievadmais moments M (ja magntisko lauku nemaina = const) atkargs no
strvas Ie, ar kdu eneratoru slogo.
3. Sprieguma viendojums: U E Re I . Sprieguma viendojums rda, ka slodzes
strvu palielinot, spriegums uz eneratora spailm samazins.
4. Strvu viendojums: I = Ie.
18
1.1. Piemrs. Aprint neatkargas ierosmes ldzstrvas manas, kura darbojas

eneratora rem, enkura EDS un elektromagntisko bremzjoo momentu M br, ja
manas polu skaits 2p = 6, enkura rotcijas frekvence n = 750 min -1, enkura tinuma
aktvo vadu skaits N = 500 un parallo zaru skaits 2a = 6, bet polu magntisk plsma
= 0,05 Wb, strva enkura d Ie = 16 A.
Atrisinjums.
1. Ldzstrvas manas enkura EDS
p N
3
500
E cE n
n
750
0, 05
312,
5V
60 a
60
3
2. Elektromagntiskais bremzjoais moments
p N
M br cm I e
Ie
2 a
3 500

160, 05
63,7 Nm.
2 3,14 3
1.2. Piemrs. Aprint spriegumu uz eneratora spailm un konstrut t rjo

raksturlkni, ja neatkargas ierosmes eneratora EDS E = 120 V, enkura des pretestba
Re = 0,1 un, slodzei izmainoties, strva enkura d izmains sekojoi: 0; 50; 100 A.
Atrisinjums.
1. eneratora spriegums, izmainoties slodzei
U0 = E Ie0Re = 120 - 00,1 = 120 V.
U1 = E Ie1Re = 120 - 500,1 = 115 V.
U2 = E Ie2Re = 120 - 1000,1 = 110 V.
Izmantojot 1. punkt aprintos lielumus, konstru rjo raksturlkni U = f(Ie)
1.6. att. Neatkargas ierosmes eneratora rj raksturlkne
19
1.3. Piemrs. Aprint ldzstrvas eneratora EDS pie nemaingas magntiskas

plsmas ( = const), ja palielinot enkura rotcijas frekvenci 1,5 reizes, t EDS
palielinjs par 110 V.
Atrisinjums.
1. Skotnjais enkura EDS: E c E n .
2. Enkura EDS, palielinot rotcijas frekvenci 1,5 reizes: (E + 110) = cE1,5n.
E 110
1,5,
E
3. Izdalot 2. viendojumu ar 1. viendojumu, iegst
no kurienes
110
220 V.
0,5
1.5.2. Ldzstrvas paralls ierosmes (paierosmes) enerators
Paralls ierosmes eneratora, kuru sauc ar par unta eneratoru, slguma shma
dota 1.7. attl. eneratora ierosmes tinumu, kas pieslgts paralli enkuram, baro pats
enerators. Enkura strva Ie = I + Iie., kur I slodzes strva.
Ierosmes tinuma spoles izgatavotas ar lielu vijumu skaitu no maza rsgriezuma
vada. Tpc ierosmes tinumam ir relatvi liela pretestba un ierosmes strva Iie norml
darba rem daudzkrt mazka par enkura strvu (Iie = (0,010,05)Ie).
Ar primro dzinju grieot paralls ierosmes eneratora enkuru, enerators pats
ierosins, t. i., ierosmes tinums rada manas darbbai nepiecieamo galveno magntisko
plsmu bez rja ldzstrvas avota. Paierosinans pamat ir paliekoais
magntisms manas polos.
Grieot eneratora enkuru, t tinuma vadi e palieko magntisma plsmu pal,
td enkur inducjas neliels EDS Epal, kas ierosmes d rada nelielu ierosmes strvu
Ii0, kura savukrt rada papildu magntisko plsmu i0. Paierosinans process
turpins, kamr EDS sasniedz vrtbu E, kura atbilst eneratora tukgaitas raksturlknes
(1.7. attls) krustpunktam K ar taisni
E = Iie(Re + Rie + Rr),
(1.24.)
kur Rie ierosmes tinuma pretestba;

Rr ierosmes des reostatam ieregulta pretestba. taisne ir jo stvka, jo
lielka ierosmes d ieslgt pretestba Rr. EDS minimlajai vrtbai Emin atbilstoo
pretestbas Rr vrtbu sauc par kritisko pretestbu Rkr:
20
1.7. att. Parallas ierosmes eneratora shma (a) un tukgaitas raksturlkne (b)
Rkr
Emin
Re Rie .
I ie.kr
(1.25.)
Paierosinanas nav iespjama, ja Rr > Rkr. Ja regulanas reostatu pilngi izsldz

(Rr = 0), tad ierosmes strva sasniedz vislielko vrtbu Iie
max
un enkura tinuma
inducjas maksimli iespjam EDS vrtba Emax. Tdjdi ar ierosmes d ieslgto

reostatu Rr var regult parallas ierosmes eneratora EDS robes Emin E Emax.
Parallas ierosmes eneratora viendojumi. EDS, momenta un enkura des
sprieguma viendojumi ir tdi pai, k sveierosmes eneratoram:
E = cEn.
M cM I e .
U E Re I e .
Strvu viendojums. Pie pietiekami lielas slodzes strvas ierosmes strvas vrtba ir
tikai dai procenti no enkura strvas. Vislielk ir enkura strva Ie sadals divas
neviends strvs:
I e I I ie .
21
1.4. Piemrs. Paralls ierosmes eneratora nominlais spriegums UN = 220 V,

nominl slodzes pretestba RN = 5,5 , enkura tinuma pretestba Re = 0,5 , paralls
ierosmes tinuma pretestba Rie = 110 , enkura nominla rotcijas frekvence nN = 1460
min-1. Aprint eneratora EDS, primr dzinja griezes momentu, eneratora jaudas
zudumus enkur un ierosmes tinumos, eneratora lietderbas koeficientu, ja t summrie
jaudas zudumi sastda P = 2,2 kW.
Atrisinjums.
1. Slodzes nominl strva
IN
U N 220
40 A.
RN
5,5
2. Strva ierosmes tinum
I ie
U N 220
2 A.
Rie 110
3. Strva enkura d
I e I N I ie 40 2 42 A.
4. eneratora EDS
E U N I e Re 220 42 0,5 241 V.
5. eneratora elektromagntisk jauda

Pem E I N 241 40 9640 W 9,64 kW.
6. eneratora atdota (lietderg) jauda

P2 U N I N 220 40 8800 W 8,8 kW.
7. Primr dzinja jauda, kas nepiecieama eneratora enkura grieanai

P1 P2 P 8,8 2,2 11 kW.
8. Primr dzinja nepiecieamais griezes moments
M 1 9550
P1
11
9550
72 N m.
nN
1460
9. eneratora lietderbas koeficients
P2
8,8
100
100 80 %.
P1
11
10. Jaudas zudumi enkur Pe un ierosmes tinum Pie

Pe I e2 Re 422 0,5 882 W 0,88 kW.
Pie I ie2 Rie 2 2 110 440 W 0,44 kW.
22
1.5. Piemrs. Paralls ierosmes eneratora spriegums UN = 230 V pie slodzes I =

200 A.
Aprint strvu enkura d un eneratora atdoto jaudu, ja ierosmes tinuma
pretestba Rie = 40 .
Atrisinjums.
I ie
U 230
5,75 A.
Rie
40
2. Strva enkura d
I e I I ie 200 5,75 205,75 A.
3. eneratora atdot jauda

P2 = UI = 230200 = 46000 W = 46 kW.
1.5.3. Ldzstrvas jaukts ierosmes enerators
Jaukts ierosmes eneratoriem, kurus sauc ar par kompaund eneratoriem, ir
divi ierosmes tinumi, kas slgti enkura tinumam virkn un paralli (1.8. att. a).
Manas plsmu galvenokrt nodroina parallais tinums, bet virknes tinums, kas slgts
saskaoti ar parallo (to radts plsmas sakrt), kalpo rjs raksturlknes stingruma
palielinanai.
b
a
1.8. att. Jauktas ierosmes eneratora shma (a) un rjs raksturlknes (b)
23
EDS, momenta un enkura des sprieguma viendojumi ir tdi pai, k

sveierosmes eneratoram
E = cEn.
M cM I e .
U E Re I e I e Riev .
Strvu viendojums. No shmas (1.8. att.) redzams, k vislielk ir enkura strva Ie:
t sadals divas neviends strvas
I e I I ie .
Tukgait enerator darbojas tikai paralls ierosmes tinums, jo I = 0. Piesldzot
slodzi, virknes ierosmes tinum ar plst strva, kura uzmagnetiz manu un pilngi
kompens enkura reakcijas atmagnetizjoo darbbu un sprieguma kritumu enkura
d. rjs raksturlknes stingrums pieaug (lkne 1 1.8. attl b). Tdjdi var
pankt, lai spriegums uz eneratora spailm btu gandrz nemaings.
Ja nepiecieams kompenst vl sprieguma kritumu lnij ldz patrtjiem, to
pank, vl palielinot vijumu skaitu virknes ierosmes tinum (lkne 2).
Jauktas ierosmes eneratoram ar tinumu pretslgumu var iegt strauji krtou
rjo raksturlkni (lkne 3). Lknes raksturs izskaidrojams ar virknes ierosmes
tinuma atmagnetizjoo darbbu attiecb pret paralls ierosmes tinumu.
eneratorus ar saskaotu tinumu slgumu izmanto spka iekrtu baroanai, ja
slodze ir mainga. Tinumu pretslgumu izmanto specilas nozmes mans,
piemram, metinanas eneratoros.
1.6. Piemrs. Aprint jauktas ierosmes eneratora EDS, ja eneratora nominlais
spriegums UN = 110 V, ierosmes strva Iie = 2 A, enkura tinuma pretestba Re = 0,25 ,
virknes ierosmes tinuma pretestba Rie = 0,15 un nominl slodzes strva IN = 30 A.
Atrisinjums.
1. Strva enkura d
I e I N I ie 30 2 32 A.
2. eneratora EDS
E U N I e Re I N Rie 110 32 0,25 30 0,15 122,5 V.
1.7. Piemrs. Konstrut ldzstrvas eneratora regulanas raksturlkni, ja t

spriegums U = 110 V, enkura des pretestba Re = 1 , enkura des strva izmains
no 0 ldz 30 A un eneratora tukgaitas raksturlkne attlota 1.9. attl.
24
1.9. att. eneratora tukgaitas raksturlkne

Atrisinjums.
1. eneratora EDS E U N I e Re .
Ievietojot aj viendojum enkura des strvas un pretestbas vrtbas aprina
EDS vrtbas. Pc tam izmantojot eneratora tukgaitas raksturlkni (1.9. att.), katrai
aprintai EDS vrtbai nosaka atbilstos ierosmes strvas vrtbas un rezulttus
apkopo 1.1. tabul.
1.1. tabula
Ie, A
E, V
0
11
Iie, A
0
0,2
5
115
10
120
15
125
20
13
0
0,3
0,2
0,2
0,2
25
135
30
14
0,3
0
0,4
2. Pc iegtajiem datiem konstru eneratora regulanas raksturlkni Iie = f(Ie):
1.10. att. eneratora regulanas raksturlkne

25
1.6. Ldzstrvas dzinjs

Jebkura elektrisk mana ir apgrieama, t.i., to var darbint gan k eneratoru,
gan k dzinju. Tpc, ja ldzstrvas manu piesldz tklam, tad ierosmes un enkura
tinumos plst strva. Magntisks plsmas un enkura strvas mijiedarbbas rezultt uz
dzinja enkuru darbojas elektromagntiskais griezes moments M. is moments nav
bremzjos, k tas bija enerator, bet sakrt ar rotcijas virzienu. Dzinja darbbas
laik t enkurs grieas magntisk lauk. Tpc t tinum inducjas EDS Ee. Dzinj
is EDS vrsts pret enkura strvas Ie virzienam, un tpc biei to sauc ar par pret-EDS.
Dzinjam pievadtais spriegums U kompens enkura pret-EDS un sedz sprieguma
kritumu enkura des pretestb
U = Ee + Ie R.
(1.26.)
No izteiksmes (1.26.) iegstam
Ie
U Ee
.
R
(1.27.)
Reizinot viendojuma (1.26.) abas puses ar Ie,

iegstam jaudas viendojumu
UIe Ee I e I e2 R,
(1.28.)
kur UIe enkura dei pievadt jauda;
I e2 R
elektriskie zudumi enkura d. Lielumu
EeIe var prveidot di:
Ee I e
pN
pN 60
nI e
Ie ,
60a
60a 2
vai
Ee I e M Pem ,
(1.29.)
kur = 2n/60 enkura leisk rotcijas frekvence;
Pem
Elektromagntisk
dzinja
elektromagntisk
jauda
dzinj
tiek
jauda.
prveidota
mehniskaj jaud, kas nepiecieama rotora grieanai.

emot vr (1.29), izteiksmi (1.28) var prveidot
26
UIe M I e2 R.
(1.30.)
No viendojuma redzams, ka, pieaugot dzinja
slodzei (elektromagntiskajam momentam M), pieaug ar
no tkla patrt jauda. T k dzinjam pievadtais spriegums parasti ir nemaings, tad, pieaugot slodzei, palielins
enkura tinuma strva Ia. Atkarb no ierosmes veida
ldzstrvas dzinjus, tpat k eneratorus iedala dzinjos
ar magnetoelektrisko un elektromagntisko ierosmi.
Pdjos atkarb no tinuma slguma shmas iedala
parallas, virknes un jauktas ierosmes dzinjos.
Dzinja elektromagntiskais moments grie enkuru, kur savukrt griezes kustbu
nodod darba mehnismam. Turklt uz dzinja vrpstu darbojas di momenti:
elektromagntiskais moments M;
tukgaitas moments M0, kas atbilst mehniskajiem, magntiskajiem un

papildzudumiem. Tas nav atkargs no slodzes un normla izpildjuma mans ir
aptuveni 2-6 % no nominl momenta vrtbas;
dzinja lietdergais moments M2, kas tiek pielikts darba mehnismam;
dinamiskais moments MD, kas rodas vrpstas rotcijas frekvences izmaias d

un to nosaka pc formulas
MD J
d
,
dt
(1.31.)
kur J visu rotjoo dau kopjais inerces moments. Ldzstrvas dzinja momentu
viendojums ir ds
M = M0 + M2 MD,
(1.32.)
M = Mst MD,
(1.33.)
vai
kur Mst = M0 + M2. Rotcijas frekvencei pieaugot, dinamiskais moments summjas ar
statisko momentu Mst, bet, frekvencei samazinoties, moments MD darbojas pret
momentam Mst. Ja enkura rotcijas frekvence ir nemainga (d/dt = 0), ar dinamiskais
moments ir viends ar nulli. Tad dzinja momentu viendojums
M = M0 + M2 = Mst ,
27
(1.34.)
t.i., dzinja stacionr rem momenti M un Mst ldzsvaro viens otru. Turklt moments
ir proporcionls elektromagntiskai jaudai, tpc
M
60 Pem
P
9,55 em .
2n
n
(1.35.)
Ja formul (1.35) jauda izteikta vatos (W) un rotcijas frekvence apgriezienos

mint (min-1), tad momenta mrvienba ir tonmetrs (Nm). Lietderg momenta
vrtbu nosaka analoiski
M 2 9,55
P2
,
n
(1.36.)
kur P2 dzinja lietderg jauda.

No EDS formulas Ee = cen redzams, ka dzinja
rotcijas frekvence
Ee
.
ce
(1.37.)
emot vr Ee izteiksmi, no (1.31) iegstam

n
U Ie R
.
ce
(1.38.)
Dzinja rotcijas virzienu nosaka plsmas un

enkura strvas virziens. Mainot virzienu vienam no iem
lielumiem, pank rotcijas virziena izmaiu (dzinja reversu). Juzsver, ka mainot polaritti baroanas shmas
spailm, rotcijas virziens nemains, jo d gadjum
vienlaikus mains strvas virziens gan enkura, gan
ierosmes tinum. Dzinjs darbojas stabili ar nemaingu
rotcijas frekvenci, ja t elektromagntiskais moments un
darba mehnisma bremzjoais moments ir viendi, t.i.,
M = Mst.
(1.39.)
Tomr
stabils
darbs
iespjams
tikai
noteiktos
apstkos. Ja rotcijas frekvence slaicgas iedarbes

rezultt mains no n uz n', moments M' izsauks vl
tlku frekvences palielinanos. Ja rotcijas frekvence
mains no n uz n", tad bremzjoais moments izsauks vl
28
lielku frekvences samazinanos. Ttad dos apstkos

dzinja darbba ir nestabila.
Visprg gadjum stabils darbs ir tad, ja tiek izpildts
nosacjums
dM dM st
.
dn
dn
(1.40.)
Parasti nosacjuma izpildei nepiecieams, lai,

pieaugot
rotcijas
frekvencei,
dzinja
moments
samazintos.
Ie
Dzinja enkura tinuma strvu nosaka k
U Ee
.
R
Ja pieem, ka spriegums U
un pretestba R ir nemaingi lielumi, tad strva I e ir atkarga tikai no pret-EDS Ee.

Enkura strva sasniedz maksimlo vrtbu palaianas procesa skum, kad rotors vl
nav scis griezties, t.i., n = 0 un ar Ee = 0. Tpc palaianas strva
I p max
.
(1.41.)
Ldzstrvas manas enkura des pretestba parasti ir oti maza. Tpc, ja palai
dzinju, tiei piesldzot t enkuru tkla spriegumam, tinumos plst nepieaujami liela
palaianas strva, kas prsniedz nominlo 10 - 50 reiu. Tik liela palaianas strva ir
visai bstama. Pirmkrt, t man var izsaukt elektrisko loku uz kolektora, otrkrt, rodas
palielints griezes moments, kur triecienveidgi iedarbojas uz dzinju un darba
mehnismu, un, trekrt, liela palaianas strva izraisa sprieguma kritumu tkl, kas
nelabvlgi ietekm citu patrtju darbu.
Lielas jaudas dzinju palaianai, lai ierobeotu strvu, izmanto palaianas reostatus,
kurus iesldz virkn ar enkura tinumu. Pirms palaianas reostatam iestda maksimlo
pretestbu Rpmax. Tad palaianas strva rotcijas frekvencei pieaugot, palielins ar pretEDS, bet enkura strva samazins. Tpc palaianas reostata pretestbu pakpeniski
samazina, novedot ldz Rp = 0. Citdi aj reostat tiks patrts ievrojams enerijas
daudzums un dzinja lietderg jauda samazinsies.
T k dzinja elektromagntiskais moments proporcionls plsmai , tad, lai
sekmtu rotora trku iegrieanos, parallas un jauktas ierosmes dzinju regulanas
reostatus pirms palaianas izved uz nulli. Plsma d gadjum ir maksimla un
dzinjs rada vajadzgo momentu ar mazku enkura strvu.
29
Atsldzot dzinju no tkla, jrpjas, lai vienlaikus netiktu prtraukts ierosmes

tinums, jo taj rodas paindukcijas EDS, kas var caursist izolciju. Dzinju elektrisko
shmu parasti veido t, lai enkura tinuma atslganas brd ierosmes tinums btu noslgts uz pretestbu.
1.6.1. Paralls ierosmes dzinjs
Parallas ierosmes dzinja shma pardta 1.11. attl. Reostats Rr ierosmes d
kalpo dzinja rotcijas frekvences regulanai. T, samazinot reostata Rr pretestbu,
ierosmes strva un plsma pieaug, bet enkura rotcijas frekvence samazins.
Palielinot Rr pretestbu, rotcijas frekvence palielins.
Dzinjam slodze ir mehniska rakstura un shm t, protams, neparads. Toties dzinja
shm ir jparda ldzstrvas avots ar spriegumu U. Dzinja d vienmr ir jparedz
palaianas reostats ar pretestbu Rp. Ierosmes d ir parallas ierosmes tinums ar pretestbu
Rie un reostats Rr magntisks plsmas regulanai. Ierosmes de pieslgta paralli enkura
dei.
Apzmjot elektriskos lielumus, sk ar spriegumu U. T virziens nosaka visu trs strvu
virzienus. Dzinja enkur elektrisk enerija prveidojas mehniskaj, tpc EDS virziens
shm pretjs strvas virzienam. du EDS pieemts saukt par pret-elektrodzinjspku (pretEDS).
Dzinju palai, izmantojot palaianas reostatu ar pretestbu Rp, kuru sldz virkn ar
enkura tinumu. Palaianas skuma moment Rp = max un summr enkura des pretestba
ir Re + Rp. Kad dzinjs ir sasniedzis apmram nominlo rotcijas frekvenci palaianas
reostatu izsldz (Rp = 0).
Jatceras, ka palaianas moment ierosmes des reostatam Rr jbt izslgtam (Rr = 0).
Izmainot ierosmes des reostata pretestbu Rr regul enkura rotcijas frekvenci. T,
piemram, samazinot pretestbu Rr, palielins ierosmes des strva Iie, resp., palielins
galveno polu magntisk plsma un samazins enkura rotcijas frekvence. Turpretim,
palielinot Rr dzinja rotcijas frekvence palielins.
1.12. attl pardtas divas dzinja raksturlknes n = f (Iie), ja I < IN un I = IN = const.
Otr lkne novietojas zemk par pirmo lkni tpc, ka, ja I = IN, sprieguma kritums
enkura
vairk
ietekm
rotcijas
frekvenci
nek
enkura
rotcijas
atmagnetizjo darbba. Tomr ar mazkm ierosmes strvas vrtbm lknes skum

krustojas punkt a un tlk lkne 2 novietojas augstk nek lkne 1. Tas izskaidrojams
30
ar to, ka ar mazm ierosmes strvm ar plsma ir maza un enkura rotcijas

atmagnetizjo darbba, ja I = IN, rotcijas frekvenci ietekm stiprk nek sprieguma
kritums enkura d.
1.12. att. Parallas ierosmes dzinja

regulanas raksturlkne
1.11. att. Parallas ierosmes dzinja shma

No 1.12. attl pardtm raksturlknm redzams, ka, prtraucot ierosmes
tinumu (Iie = 0), dzinja rotcijas frekvence strauji pieaug, un tas sk joot. ds rems
nav pieaujams.
truma raksturlknes n = f(P2) paskaidroanai var izmantot formulu (1.38.)
n
R Rp
U Ie R
U
e
Ie ,
c E
cE
cE
(1.42.)
no kuras redzams, ka, ja U = const, rotcijas frekvenci nosaka divi faktori: sprieguma
kritums IeR un plsma . Palielinot slodzi, samazins skaittjs U - IeR, turklt
enkura reakcijas d samazins ar plsma . Parasti pirmais faktors darbojas spcgk
un, pieaugot slodzei, dzinja rotcijas frekvence krtas.
Rotcijas frekvences maiu, prejot no dzinja tukgaitas uz nominlo slodzi,
novrt ar
31
n0 n N
100 %,
nN
(1.43.)
kur n0 rotcijas frekvence tukgait. Parasti parallas ierosmes dzinjiem n

neprsniedz 2-8%.
M = cMIe.
(1.44.)
Dzinja mehnisko raksturlkni apraksta viendojums:

n n0
Re R p
cE cM 2
M.
(1.45.)
Parallas ierosmes dzinja viendojumi:

1. EDS viendojums: E = cEn. Dzinja EDS proporcionls grieans trumam n.
Palaianas rem (kamr n = 0) E = 0.
2. Momenta viendojums M cM I e . Normlos apstkos ierosmes strvu
nemaina, tpc magntisk plsma = const. No viendojuma tad seko, ka dzinja strvu
nosaka slodzes moments M (un nevis palaianas pretestba enkura d, k vartu domt).
No viendojuma redzams ar, ka ldzstrvas dzinja grieans virzienu iespjams maint,
izmainot strvas virzienu enkura d Ie vai ierosmes d Iie.
3. Enkura des sprieguma viendojums:
U E ( Re R p ) I e .
Dzinjam
spriegums, ir lielks ar t darbbas rezulttu EDS.

4. Strvu viendojums: I = Ie +Iie. Ierosmes strva nav atkarga no enkura strvas.
Enkura
strva proporcionla slodzes momentam. Pie pietiekami lielas slodzes enkura
strva ir daudz lielka par ierosmes strvu I.

1.8. Piemrs. etrpolgai 2p = 4 ldzstrvas manai, kura darbojas dzinja rem,
aprint elektromagntisko griezes momentu un enkura pret-EDS, ja enkura tinuma
aktvo vadu skaits N = 360 un parallo zaru skaits 2a = 2, enkura rotcijas frekvence n =
1300 min-1, bet polu magntisk plsma = 0,013 Wb un strva enkura tinum Ie = 90
A.
Atrisinjums.
1. Elektromagntiskais griezes moments
M em
pN
2 360
I e
90 13
10
3 134
Nm.
2 a
2 3,14 1
2. Inductais pret-EDS
Ei
pN
2 360
n
1300 13 10 3 203 V.
60a
60 1
32
1.9. Piemrs. etrpolgs 2p = 4 ldzstrvas parallas ierosmes dzinjs, kura

ierosmes tinuma pretestba Rie = 200 , pieslgts pie ldzstrvas tkla ar spriegumu UN =
220 V. Dzinja enkura rotcijas frekvence nN = 1300 min-1, enkura tinuma pretestba Re
= 0,17 , nominl strva IN = 90 A, enkura tinuma vijumu skaits N = 360, parallo zaru
skaits 2a = 2 un tukgaitas jaudas zudumi, kas sastv no zudumiem traud un
mehniskiem zudumiem ir P0 = Pt + Pmeh = 1040 W. Aprint inducto pret-EDS, polu
magntisko plsmu, elektromagntisko griezes momentu un griezes momentu uz enkura
vrpstas, k ar dzinja lietderbas koeficientu un tukgaitas momentu.
Atrisinjums.
1. Strva ierosmes tinuma
I ie
U N 220
1,1 A.
Rie 200
2. Strva enkura tinum

Ie = IN Iie = 90 1,1 = 88,9 A.
3. Enkura tinuma inductais pret-EDS
Ei = UN IeRe = 220 88,90,17 = 204, 9 V.
4. Galveno polu magntisk plsma. Pc formulas
Ei
pN
n ,
60 a
atrod ka
60 a
60 1
Ei
204,9 0,013 Wb.
p nN N
2 1300 360
5. Dzinja elektromagntiskais griezes moments
M em
p N
2 360
I e
88,9
0,013 133,9
Nm.
2 a
2 3,14 1
6. Dzinja elektriskie jaudas zudumi, kas sastv no jaudas zudumiem enkura

tinum, ierosmes tinum un divas vara-grafta kolektora suku prejas pretestbas,
kurm U = 0.6.
Pel Pe Pie Ps I e2 Re I ie U
N 2
U S Ie 88,9
2 0,17
1,1
220
2 0, 6 88,9
1692 W.
7. Papildu jaudas zudumi dzinj
Pp = (0,010,005)UNIN = 0,0122090 = 198 W.
8. Summrie jaudas zudumi dzinj
P = P0 + Pel + Pp = 1040 + 1692 + 198 = 2930 W.
9. Dzinja jauda uz enkura vrpstas
P2 = P1 P = UNIN P = 22090 2930 = 16870 W = 16,87 kW.
33
10. Dzinja lietderbas koeficients
P2
P2
16870
100
100
100 85,2 %.
P1
UN IN
220 90
11. Dzinja griezes moments uz enkura vrpstas
M 2 9550
P2
16,87
9550
123,9 Nm.
nN
1300
12. Dzinja tukgaitas rems

M0 = Mem M2 = 132,5 123,9 = 9,9 Nm.
1.10. Piemrs. Parallas ierosmes dzinjs pieslgts ldzstrvas tklam ar spriegumu
UN = 220 V. Dzinja enkura tinuma pretestba Re = 0,1 , enkur inductais pretelektrodzinjspks Ei = 205 V. Aprint strvu dzinja enkura d dzinja darba
rem un palaianas skuma moment ar un bez palaianas reostata, ja t pretestba Rp
= 1,0 .
Atrisinjums.
1. Enkura strva dzinja darba rem
I eN
U N Ei 220 205
150A.
Re
0,1
2. Enkura strva, palaiot bez palaianas reostata
Ie
U N 220
2200A.
Re
0,1
3. Enkura strva, palaiot ar palaianas reostatu
Ie
UN
220
200A.
Re R p 0,1 1,0
1.11. Piemrs. Parallas ierosmes dzinjs, kura nominl jauda PN = 18,7 kW,
lietderbas koeficients N = 0,85, enkura tinuma pretestba Re = 0,01 , pieslgts
ldzstrvas tklam ar spriegumu UN = 220 V. Aprint palaianas reostata nepiecieamo
pretestbu, lai palaianas strva prsniegtu nominlo strvu ne vairk, k 2,5 reizes.
Atrisinjums.
1. Dzinja nominl strva
IN
PN 103 18,7 103
100 A.
U N N 220 0,85
2. Palaianas strva
Iep = 2,5IN = 2,5100 = 250 A.
3. Palaianas reostata pretestba
34
Rp
U I ep Re
I ep
220 250 0, 01
0,87.
250
1.12. Piemrs. Parallas ierosmes dzinja nominl strva IN = 500 A, enkura

tinum inductais pret-EDS Ei = 210 V, enkura nominl rotcijas frekvence nN = 1450
min-1, ierosmes tinuma pretestba Rie = 50 , lietderbas koeficients N = 89,5 %.
Dzinjas pieslgts ldzstrvas tklam ar spriegumu UN = 220 V. Aprint strvu enkura
tinum Ie, jaudas zudumos dzinj P un t nominlo griezes momentu MN.
Atrisinjums.
I ie
U N 220
4,4A.
Rie
50
2. Strva enkura tinum

Ie = IN Iie = 500 4,4 = 495,6 A.
3. Enkura tinuma pretestba
Re
U N Ei 220 210
0,02.
Ie
495,6
4. Dzinja patrt jauda no tkla

P1N = UNIN = 220500 = 110000 W = 110 kW.
5. Dzinja nominl (lietderg) jauda
P2N = P1NN = 1100,895 = 98,45 kW.
P = P1N P2N = 110 98,45 = 11,55 kW.
7. Dzinja nominlais griezes moments
M N 9550
P2 N 9550 98,45
648,4 N m.
nN
1450
1.13. Piemrs. Zinmi di paralls ierosmes dzinja nominlie dati PN = 130 kW,
UN = 220 V, nN = 600 min-1, IN = 640 A. Sasilu enkura un papildpolu pretestba Re =
0,00725 , bet ierosmes tinuma pretestba Rie = 43,2 . Aprint dzinja griezes
momentu nominlaj rem, k ar dzinja enkura grieanas trumu tukgait. Enkura
strvu neievrot.
Atrisinjums.
1. Strva enkura tinum nominlaj rem
35
I eN I N I ieN I N
UN
220
640
634,9A.
Rie
43,2
2. Enkura tinumos inductais pret-EDS, ja grieans trums ir nominlais

EiN = UN - ReIeN = 220 634,90,00725 = 215,4 V.
3. Nominl elektromagntisk (patrt no tkla) jauda
P1N = EiNIN = 215,4634,9 = 136757 W = 137,85 kW.
4. Nominlaj rem attsttais elektromagntiskais griezes moments
M N 9550
P1N
136,8
9550
2194,1N m.
nN
600
5. Enkura grieans trums idel tukgaitas rem, kad UN = EN:
Enkura grieanas trums nominl slodzes rem
nN
n0
UN
.
cE
EN
.
cE Izmantojot grieanas
trumu attiecbu, iegsim:
n0
UN
220
nN
600 612,8 min 1 .
EiN
215, 4
1.6.2. Virknes ierosmes dzinjs
aj dzinj ierosmes tinums ieslgts virkn ar enkura tinumu (1.13. att. a), un
tpc magntisk plsma ir atkarga no slodzes strvas.
Ja slodze ir neliela, manas magntisk sistma nav piestinta un plsma ir
proporcionla enkura strvai
= kIe,
kur k proporcionalittes koeficients.
Td gadjum izteiksmi M = cmIe var prrakstt forma
M = cMkIeIe = c'MFe..
(1.46.)
Rotcijas frekvenci aj gadjum var noteikt k

n
U Ie R
.
cE kIe
36
(1.47.)
c
b
a
1.13. att. Virknes ierosmes dzinja shma (a) un virknes ierosmes dzinja darba
raksturlknes M = f (Ia) (b) un n = f(Ia) (c): 1 dabisk; 2 mkslg
Tdjdi nepiestinta dzinja moments proporcionls strvas kvadrtam, bet
rotcijas frekvence apgriezti proporcionla slodzes strvai. Pie lielm slodzm
manas magntisk de piestins, plsma vairs praktiski nepalielins un
raksturlknes kst gandrz lineras.
Dzinja truma raksturlkne rda k, mainoties dzinja slodzei, strauji mains ar
t rotcijas frekvence. Tdjdi, mainot virknes ierosmes dzinja slodzi, dzinja grieans trums n mains plas robes.
Slodzei samazinoties zem 25% no nominls, dzinjs var skt joot. Tas izskaidrojams ar to, ka tukgait samazins dzinja strva un ttad ar plsma. Tpc vir knes
ierosmes dzinja palaiana ar slodzi, kas mazka par 25 % no nominls, nav
pieaujama. Tpat dzinja savienoanai ar darba mehnismu nav pieaujama elastgu
prvadu izmantoana, piemram, siksnas prvadu, jo, siksnai prtrkstot vai nokrtot,
dzinjs var skt joot.
Virknes ierosmes dzinja mehnisks raksturlknes n = f (M) viendojumu iegst, ja
izteiksm (1.48.) ievieto strvu Ie no formulas U = Ee + Ie R:
n
R
.
cE k
cE k M
cM' U
(1.48.)
Nominlo rotcijas frekvences izmaiu virknes ierosmes dzinjam nosaka k

37
n( 0, 25) n N
nN
100 %,
(1.49.)
kur n(0,25) dzinja rotcijas frekvence, ja slodze ir 25% no nominls.

Virknes ierosmes dzinju rotcijas frekvenci regul, mainot spriegumu U vai
plsmu .
Pirmaj gadjum virkn enkura tinumam iesldz reostatu Rp. Palielinot reostata
pretestbu, enkuram pievadtais spriegums samazins un krtas ar dzinja rotcijas
frekvence. o metodi izmanto tikai mazas jaudas dzinjiem, jo reostat ir ievrojami
enerijas zudumi.
1.14. Piemrs. Virknes ierosmes dzinjs pieslgts tklam ar spriegumu UN = 220 V.
Dzinja enkura rotcijas frekvence nN = 2040 min-1, griezes moments uz vrpstas MN =
147,2 Nm, lietderbas koeficients N = 88 %, enkura tinuma pretestba Re = 0,08 ,
ierosmes tinuma pretestba Rie = 0,07 . Aprint dzinja nominlo jaudu, patrto
jaudu, patrto strvu no tkla, jaudu zudumus enkur un ierosmes tinum, palaianas
reostata pretestbu, ar kuru palaianas strvu samazina ldz 2,5IeN un palaianas strvu.
Atrisinjums.
1. Dzinja nominlais moments
PN
M N n N 147,2 2040
31,4 kW.
9550
9550
2. Dzinja no tkla patrt jauda
P1N
PN 31,4
35,7 kW.
0,88
3. No tkla patrt strva (virknes ierosmes dzinj: Ie = Iie = I)

I eN
P1N 35, 7 103
162, 4 A.
UN
220
4. Jaudas zudumi enkur un ierosmes tinum

2
Pe I eN
Re 162,32 0, 08 2100 2,11kW.
2
Pie I eN
Rie 162,3 2 0,07 1800 1,8 kW.
5. Nepiecieam palaianas reostata pretestba
Rp
UN
220
( Re Rie )
(0,08 0,07) 0,4 ,
2,5 I eN
2,5 162,3
kur Re = Re + Rie virknes ierosmes dzinja enkura des pretestba, .

6. Enkura palaianas strva
38
Iep = 2,5IeN = 2,5162,3 = 406,04 A.
1.7. Ldzstrvas manu aprina uzdevumi

1. Uzdevums
Aprint neatkargas ierosmes ldzstrvas manas, kura darbojas eneratora
rem, enkura EDS un elektromagntisko bremzjoo momentu M br, ja manas polu
skaits 2p, enkura rotcijas frekvence n, enkura tinuma aktvo vadu skaits N un parallo
zaru skaits 2a, bet polu magntisk plsma , strva enkura d Ie. Variantam
atbilstoi izejas dati doti 1.2. tabul.
1.2. tabula
Dotie lielumi
Varianti
2p
n, min
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
6
6
6
8
4
6
8
6
4
6
6
8
6
4
6
8
6
6
4
4
8
4
8
6
6
750
660
580
760
990
670
450
650
1200
1320
1420
870
970
940
620
810
910
750
660
580
760
990
670
450
650
-1
2a
500
400
300
500
600
550
850
750
600
950
1000
650
450
950
750
540
630
560
500
400
300
500
600
550
850
6
6
4
6
4
2
6
4
2
4
2
4
2
2
6
4
6
4
6
4
6
2
4
2
4
39
, Wb
Ie, A
0.05
16
0.07
14
0.05
15
0.04
18
0.035
22
0.01
32
0.025
18
1.2.
tabulas
0.02
24 turpinjums
0.02
23
0.01
21
0.01
22
0.01
16
0.04
15
0.01
17
0.035
19
0.025
20
0.02
21
0.02
16
0.05
16
0.07
19
0.05
23
0.04
16
0.035
14
0.035
151.2. tabulas turpinjums
0.025
18
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
6
4
8
6
8
6
4
6
8
6
6
6
4
4
8
8
6
6
4
6
8
8
6
4
6
4
6
6
6
8
6
4
6
8
6
1200
1320
1420
870
970
940
620
810
910
750
660
580
760
990
670
450
650
1200
1320
1420
870
970
940
620
810
910
750
660
580
760
990
670
450
650
1200
750
600
950
1000
650
450
950
750
540
630
560
500
400
300
500
600
550
850
750
600
950
1000
650
450
950
750
540
630
560
500
400
300
500
600
550
6
4
4
6
4
6
6
4
6
4
2
6
4
2
4
2
4
2
2
6
4
6
4
6
4
6
2
4
2
4
6
4
4
6
4
0.02
22
0.02
32
0.01
18
0.01
24
0.01
23
0.04
21
0.035
22
0.01
16
0.025
15
0.02
17
0.02
19
0.05
20
0.07
21
0.05
16
0.01
16
1.2.
tabulas
0.035
19turpinjums
0.035
23
0.01
16
0.02
14
0.02
15
0.01
18
0.025
22
0.035
32
0.04
18
0.02
24
0.035
23
0.025
21
0.02
22
0.02
16
0.025
15
0.07
17
0.05
19
0.04
20
0.035
21
0.035
16
2. Uzdevums
Aprint spriegumu uz eneratora spailm un konstrut t rjo raksturlkni,
ja neatkargas ierosmes eneratora EDS E, enkura des pretestba Re un, slodzei
izmainoties, strva enkura d izmains sekojoi: Ie0; Ie1; Ie2. Variantam atbilstoi
izejas dati doti 1.3. tabul.
40
1.3. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
E, V
120
130
110
106
124
154
110
100
142
126
138
117
115
122
119
120
130
110
106
124
154
110
100
142
126
138
117
115
122
119
120
130
110
106
124
154
110
100
142
126
138
117
115
122
119
Re,
0.1
0.15
0.13
0.08
0.09
0.1
0.16
0.14
0.1
0.11
0.09
0.13
0.1
0.15
0.13
0.08
0.09
0.1
0.16
0.14
0.1
0.11
0.09
0.13
0.1
0.15
0.13
0.08
0.09
0.1
0.16
0.14
0.1
0.11
0.09
0.13
0.1
0.15
0.13
0.08
0.09
0.1
0.16
0.14
0.1
Dotie lielumi
Ie0, A
Ie1, A
0
50
0
40
0
30
0
58
0
55
0
60
0
40
0
42
0
38
0
52
0
74
0
48
0
59
0
61
0
50
0
40
0
30
0
58
0
55
0
60
0
40
0
42
0
38
0
52
0
74
0
48
0
59
0
61
0
50
0
40
0
30
0
58
0
55
0
60
0
40
0
42
0
38
0
52
0
74
0
48
0
59
0
61
0
50
0
40
0
30
41
Ie2, A
100
1.3.80
tabulas turpinjums
60
116
110
120
80
84
76
104
148
96
118
122
100
80
60
116
110
120
80
84
76
104
148
96
118
122
100
80
60
116
110
120
1.3.80tabulas turpinjums
84
76
104
148
96
118
122
100
80
60
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
120
130
110
106
124
154
110
100
142
126
138
117
115
122
119
0.11
0.09
0.13
0.1
0.15
0.13
0.08
0.09
0.1
0.16
0.14
0.1
0.11
0.09
0.13
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
0
58
55
60
40
42
38
52
74
48
59
61
50
40
30
58
116
110
120
80
84
76
104
148
96
118
122
100
80
60
116
3. Uzdevums
Aprint ldzstrvas eneratora EDS pie nemaingas magntiskas plsmas (
= const), ja palielinot enkura rotcijas frekvenci X reizes, t EDS palielinjs par Y
voltiem. Variantam atbilstoi izejas dati doti 1.4. tabul.
1.4. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
Dotie lielumi
X, apgriezieni
Y, V
1.5
110
2
120
1.75
140
1.6
135
1.4
125
1.6
145
1.8
150
1.8
140
1.8
135
2
100
1.3
115
1.7
125
1.65
145
1.5
155
2
165
1.45
100
1.6
110
1.4
110
Varianti
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
42
Dotie lielumi
X, apgriezieni
Y, V
1.8
120
2
140
1.3
135
1.7
125
1.65
120
1.5
150
2
140
1.45
135
1.6
100
1.4
115
1.75
125
1.4
145
1.9
120
1.8
140
2
135
1.75
125
1.8
120
2
150
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
1.75
1.4
1.9
1.8
2
1.75
1.7
1.5
1.5
2
1.55
1.6
120
49
140
50
135
51
125
52
120
53
150
54
140
55
135
56
100
57
115
58
125
59
145
60
4. Uzdevums
1.3
1.7
1.65
1.5
2
1.45
1.6
1.4
1.75
1.4
1.9
1.8
140
135
100
115
125
120
140
135
125
120
150
140
Paralls ierosmes eneratora nominlais spriegums ir UN, nominl slodzes

pretestba RN, enkura tinuma pretestba Re, paralls ierosmes tinuma pretestba Rie,
enkura nominla rotcijas frekvence nN. Aprint eneratora EDS, primr dzinja
griezes momentu, eneratora jaudas zudumus enkur un ierosmes tinumos, eneratora
lietderbas koeficientu, ja t summrie jaudas zudumi sastda P. Variantam atbilstoi
1.5. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
UN, V
220
220
110
220
110
110
220
220
220
110
110
220
220
220
220
110
220
110
110
220
RN,
5.5
4.7
3.4
7.3
2.2
4.7
8.5
13.4
11.7
15.1
5.2
7.8
4.1
8.4
2.4
14.6
11.9
6.3
14.2
13.8
Dotie lielumi
Re,
Rie,
nN, min-1
0.5
110
1460
0.6
150
1420
0.8
220
1300
0.3
320
1000
0.06
150
980
0.09
160
1200
0.1
210
1320
0.44
320
1650
0.24
250
1240
0.8
100
1100
0.9
70
1250
0.48
50
850
0.41
70
920
0.56
230
1340
0.19
170
1520
0.88
140
1460
0.41
110
1420
0.8
150
1300
0.3
220
1000
0.4
320
980
43
P, kW
2.2
2.1
5.2
1.6
5.2
4.7
5.1
8.2
4.7
3.1
3.9
5
5.1
4.9
2.2
2.1
5.2
1.6
5.2
4.7
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
220
220
110
110
220
220
220
220
110
220
110
110
220
220
220
110
110
220
220
220
220
110
220
110
110
220
220
220
110
110
220
220
220
220
110
220
110
110
220
220
16.1
5.5
4.7
3.4
7.3
2.2
4.7
8.5
13.4
11.7
15.1
5.2
7.8
4.1
8.4
2.4
14.6
11.9
6.3
14.2
13.8
16.1
5.5
4.7
3.4
7.3
2.2
4.7
8.5
13.4
11.7
15.1
5.2
7.8
4.1
8.4
2.4
14.6
11.9
6.3
0.21
0.71
0.63
0.5
0.6
0.8
0.3
0.06
0.09
0.1
0.44
0.24
0.8
0.9
0.48
0.41
0.56
0.19
0.88
0.41
0.8
0.3
0.4
0.21
0.71
0.63
0.5
0.6
0.8
0.3
0.06
0.09
0.1
0.44
0.24
0.8
0.9
0.48
0.41
0.56
150
160
210
320
250
100
70
50
70
230
170
140
140
110
150
220
320
150
160
210
320
250
100
70
50
70
230
170
140
110
150
220
320
150
160
210
320
250
100
70
5. Uzdevums
44

1200
5.1
1320
8.2
1650
4.7
1240
3.1
1100
3.9
1250
5
850
5.1
920
4.9
1340
2.2
1520
2.1
1460
5.2
1420
1.6
1300
5.2
1000
4.7
980
5.1
1200
8.2
1320
4.7
1650
3.1
1240
3.9
1100
2.2
1250
2.1
850
5.2
920
1.6
1340
5.2
1520
4.7
1460
5.1
1420
8.2
1300
2.2
1000
2.1
980
5.2
1200
1.6
1320
5.2
1650
4.7
1240
5.1
1100
2.2
1250
2.1
850
5.2
920
1.6
1340
5.2
1520
4.7
Paralls ierosmes eneratora spriegums ir UN pie slodzes I. Aprint strvu

enkura d un eneratora atdoto jaudu, ja ierosmes tinuma pretestba ir Rie. Variantam
1.6. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
Dotie lielumi
UN, V
I, A
Rie,
230
200
40
110
150
35
380
145
55
380
210
48
380
155
34
110
168
64
230
214
29
230
157
53
110
184
26
110
194
63
230
150
52
380
152
47
110
171
39
110
193
50
380
179
40
220
199
35 1.6. tabulas turpinjums
230
252
55
110
152
48
380
231
34
380
251
64
380
272
29
110
200
53
230
150
26
230
145
63
110
210
52
110
155
47
230
168
39
380
214
50
110
157
40
110
184
30
110
200
40
230
194
20
230
150
35
110
152
41
110
171
60
230
193
40
380
179
20
110
199
35
110
252
41
45
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
380
220
230
110
380
380
230
230
110
110
230
380
110
110
380
220
230
110
380
380
380
152
231
251
272
200
150
145
210
155
168
214
157
184
194
150
152
171
193
179
199
252
60
40
20
40
35
55
48
34
64
53
26
63
52
47
39
50
40
30
20
35
6. Uzdevums
Aprint jauktas ierosmes eneratora EDS, ja eneratora nominlais
spriegums ir UN, ierosmes strva Iie, enkura tinuma pretestba Re, virknes ierosmes
tinuma pretestba Rie un nominl slodzes strva IN. Variantam atbilstoi izejas dati
doti 1.7. tabul.
1.7. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
UN, V
110
110
220
220
220
110
110
220
110
220
Dotie lielumi
Iie, A
Re,
Rie,
2
1.4
1.6
2.3
3.1
2
3
1
1.5
1.8
0.25
0.35
0.23
0.34
0.22
0.31
0.3
0.2
0.3
0.34
46
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
IN,
30
25
28
34
29
30
35
23
21
28
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
220
110
110
110
220
220
220
110
110
220
110
220
220
110
110
110
220
220
220
110
110
220
110
220
220
110
110
110
220
220
220
110
110
220
110
220
220
110
110
110
220
220
220
110
2.4
2.3
2.1
1.5
1.8
1.9
2.4
2
1.4
1.6
2.3
3.1
2
3
1
1.5
1.8
2.4
2.3
2.1
1.5
1.8
1.9
2.4
2
1.4
1.6
2.3
3.1
2
3
1
1.5
1.8
2.4
2.3
2.1
1.5
1.8
1.9
2.4
2
1.4
1.6
0.28
0.27
0.29
0.25
0.35
0.23
0.34
0.22
0.31
0.3
0.2
0.3
0.34
0.28
0.27
0.29
0.25
0.35
0.23
0.34
0.22
0.31
0.3
0.2
0.3
0.34
0.28
0.27
0.29
0.25
0.35
0.23
0.34
0.22
0.31
0.3
0.2
0.3
0.34
0.28
0.27
0.29
0.25
0.35
47
0.22
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
0.22
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
0.22
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
0.22
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11

36
39
31
35
21
33
32
30
30
25
28
34
29
30
35
23
21
28
36
39
31
35
21
30
25
28
34
29
30
35
23
21
1.7. tabulas
turpinjums
30
25
28
34
29
30
35
23
21
28
36
39
55
56
57
58
59
60
110
220
110
220
220
110
2.3
3.1
2
3
1
1.5
0.23
0.34
0.22
0.31
0.3
0.2
0.22
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
31
35
21
33
32
30
7. Uzdevums
Konstrut ldzstrvas eneratora regulanas raksturlkni, ja t spriegums ir U,
enkura des pretestba Re, enkura des strva izmains no 0 ldz 30 A un eneratora
tukgaitas raksturlkne attlota 1.14. attl. Variantam atbilstoi izejas dati doti 1.8.
tabul.
1.14. att. eneratora tukgaitas raksturlkne

1.8. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
Dotie lielumi
UN, V
Re,
110
1
110
1,5
220
1,7
140
2,2
135
3,2
230
1,9
163
0,9
Varianti
31
32
33
34
35
36
37
48
Dotie lielumi
UN, V
Re,
210
0,9
140
0,6
170
0,5
160
0,7
180
0,4
148
1,3
110
1,7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
180
245
230
220
210
140
170
160
180
148
110
110
220
140
135
230
163
180
245
230
220
210
140
0,6
0,5
0,7
0,4
1,3
1,7
1,8
0,6
2,1
1
1,5
1,7
2,2
3,2
1,9
0,9
0,6
0,5
0,7
0,4
1,3
1,7
1,8
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
110
1,8
220
0,6
140
0,9
135
0,6
230
0,5
210
0,7
140
0,4
170
1,3
160
1,7
180 1.8. tabulas
1,8 turpinjums
148
0,6
110
2,1
110
0,4
220
1,7
210
1,8
140
0,6
170
2,1
160
1
180
1,5
148
1,7
110
2,2
110
3,2
220
1,9
8.Uzdevums
Ldzstrvas manai ar polu skaitu 2p, kura darbojas dzinja rem, aprint
elektromagntisko griezes momentu Mem un enkura pret-EDS Ei, ja enkura tinuma
aktvo vadu skaits N un parallo zaru skaits 2a, enkura rotcijas frekvence n, bet polu
magntisk plsma un strva enkura tinum Ie. Variantam atbilstoi izejas dati doti
1.9. tabul.
1.9. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
N
360
355
266
230
215
540
420
325
340
2p
4
6
8
6
8
4
6
8
8
2a
2
4
4
4
2
4
2
4
2
Dotie lielumi
nN, min-1
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1550
1340
49
, Wb
Ie, A
0.013
90
0.012
78
0.011
87
0.014
83
0.015
120
0.016
114
0.017
81
0.0181.9. tabulas
96 turpinjums
0.019
79
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
423
469
534
264
364
367
235
240
355
266
230
215
540
420
325
340
423
469
534
264
364
367
235
266
230
215
540
420
325
340
423
469
534
264
364
367
266
230
215
540
420
325
340
423
469
534
264
364
6
4
6
4
8
7
8
6
4
6
4
4
6
8
6
8
4
6
8
8
6
4
6
4
8
7
8
6
4
6
4
4
6
8
6
8
4
6
8
8
6
4
6
4
8
7
8
6
4
4
2
2
4
2
4
2
4
4
4
2
4
2
4
2
4
4
2
2
4
2
4
4
4
2
4
2
4
2
4
2
4
4
4
2
4
2
4
2
4
2
4
4
4
2
4
2
1290
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1550
1340
1290
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1550
1340
1290
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1550
1340
1290
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1550
1340
1290
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
50
0.02
99
0.011
81
0.012
79
0.013
115
0.012
121
0.011
140
0.014
121
0.015
90
0.016
78
0.017
87
0.018
83
0.019
120
0.013
114
0.012
81
0.011
96
0.014
79
0.015
99
0.016
81
0.017
79
0.018
90
0.019
78
0.02
87
0.011
83
0.013
120
0.012
114
0.011
81
0.014
96
0.015
79
0.016
99
0.017
81
0.018
79
1.9.
tabulas
0.013
90 turpinjums
0.012
78
0.011
87
0.014
83
0.015
120
0.016
114
0.017
81
0.018
96
0.019
79
0.02
99
0.011
81
0.013
79
0.012
90
0.011
78
0.014
87
0.015
83
0.016
120
58
59
60
367
235
235
4
6
4
4
2
4
1550
1340
1290
0.017
0.018
0.019
114
81
96
9. Uzdevums
Ldzstrvas parallas ierosmes dzinjs ar polu skaitu 2p, kura ierosmes tinuma
pretestba Rie, pieslgts pie ldzstrvas tkla ar spriegumu UN. Dzinja enkura rotcijas
frekvence nN = 1300, enkura tinuma pretestba Re, nominl strva IN, enkura tinuma
vijumu skaits N, parallo zaru skaits 2a un tukgaitas jaudas zudumi, kas sastv no
zudumiem traud un mehniskiem zudumiem ir P0 = Pt + Pmeh. Aprint inducto
pret-EDS, polu magntisko plsmu, elektromagntisko griezes momentu un griezes
momentu uz enkura vrpstas, k ar dzinja lietderbas koeficientu un tukgaitas
momentu. Variantam atbilstoi izejas dati doti 1.10. tabul.
1.10. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
UN, V
220
220
220
110
110
220
110
220
220
110
220
220
220
110
110
220
110
220
220
110
220
220
2p
4
2
4
8
6
8
4
2
8
6
8
4
4
2
8
4
2
4
2
4
8
6
nN, min-1
1300
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1550
1340
1290
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1300
1440
1450
1200
Dotie lielumi
Rie,
Re,
200
0.17
200
0.15
194
0.1
150
0.09
152
0.12
171
0.13
193
0.14
179
0.19
199
0.04
252
0.07
152
0.11
231
0.22
251
0.15
272
0.1
200
0.09
150
0.12
145
0.13
210
0.14
155
0.19
168
0.04
214
0.07
157
0.11
51
IN, A
90
78
87
83
120
114
81
96
79
99
81
79
115
121
140
121
90
78
87
83
120
114
N
360
355
266
230
215
540
420
325
340
423
469
534
264
364
367
235
240
355
266
230
215
540
2a
2
4
4
4
2
4
2
4
2
4
4
2
2
4
2
4
2
4
4
4
2
4
P0, W
1040
700
870
780
900
800
1080
1100
1060
780
1040
700
870
780
900
800
1080
1100
1060
780
1040
700
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
220
110
110
220
110
220
220
110
220
220
220
110
110
220
110
220
220
110
220
220
220
110
110
220
110
220
220
110
220
220
220
110
110
220
110
220
220
110
8
4
2
8
6
8
4
4
2
8
4
2
4
2
4
8
6
8
4
2
8
6
8
4
4
2
8
4
2
4
2
4
8
6
8
4
2
8
1240
1550
1320
1550
1340
1290
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1550
1340
1290
1300
1440
1450
1200
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1550
1340
1290
1300
200
194
150
152
171
193
179
199
252
152
231
251
272
200
150
200
194
150
152
171
193
179
199
252
152
231
251
272
200
150
145
210
200
194
150
152
171
193
0.22
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
0.22
0.15
0.1
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
0.22
0.15
0.1
0.09
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
81
420 2
870
96
325 4
780
79
340 2
900
99
423 4
800
81
469 4
1080
79
534 2
1100
90
264 2
1060
1.10. tabulas
78
364 turpinjums
4
780
87
367 2
1040
83
235 4
700
120 266 4
870
114 230 4
780
81
215 2
900
96
540 4
800
79
420 2
1080
99
325 4
1100
81
340 2
1060
79
423 4
780
90
469 2
1040
78
534 4
700
87
264 4
870
83
364 4
780
120 367 2
900
114 266 4
800
81
230 2
1080
96
215 4
1100
79
540 2
1060
99
420 4
780
81
325 2
1040
79
340 4
700
90
423 4
870
78
469 4
780
87
534 2
900
83
264 4
800
120 364 2
1080
114 367 4
1040
81
235 2
700
96
235 4
870
10. Uzdevums
Parallas ierosmes dzinjs pieslgts ldzstrvas tklam ar spriegumu UN.
Dzinja enkura tinuma pretestba Re, enkur inductais pret-elektrodzinjspks Ei.
52
Aprint strvu dzinja enkura d dzinja darba rem un palaianas skuma

moment ar un bez palaianas reostata, ja t pretestba Rp. Variantam atbilstoi izejas
dati doti 1.11. tabul.
1.11. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
UN, V
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
Dotie lielumi
Re,
Ei , V
Rp,
0.1
205
1
0.17
200
1.2
0.15
200
0.8
0.1
194
0.9
0.3
105
0.95
0.12
152
0.97
0.13
171
0.77
0.14
193
1
0.19
179
1.25
0.04
199
1.2
0.07
200
1.1
0.11
152
1.15
0.22
152
1
0.15
152
0.9
0.1
152
1
0.09
200
1.2
0.12
150
0.8
0.13
145
0.9
0.14
210
0.95
0.19
155
0.97
0.04
168
0.77
0.07
214 1.11.1tabulas turpinjums
0.11
157
1.25
0.22
200
1.2
0.15
194
1.1
0.1
150
1.15
0.09
152
1
0.12
171
1
0.13
193
1.2
0.14
179
0.8
0.19
199
0.9
0.04
199
0.95
0.07
152
0.97
0.11
152
0.77
0.22
152
1
0.15
152
1.25
0.1
200
1.2
0.15
150
1.1
0.1
200
1
53
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
0.22
0.15
0.1
0.09
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
194
150
152
171
193
179
199
199
152
152
152
152
200
150
145
210
200
194
150
152
171
1.2
0.8
0.9
0.95
0.97
0.77
1
1.25
1.2
1.1
1.15
1
0.9
1
1.2
1.11.
0.8tabulas turpinjums
0.9
0.95
0.97
0.77
1
11. Uzdevums
Parallas ierosmes dzinjs, kura nominl jauda PN, lietderbas koeficients N,
enkura tinuma pretestba Re, pieslgts ldzstrvas tklam ar spriegumu UN. Aprint
palaianas reostata nepiecieamo pretestbu, lai palaianas strva prsniegtu nominlo
strvu ne vairk, k 2,5 reizes. Variantam atbilstoi izejas dati doti 1.12. tabul.
1.12. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
PN, kW
18.7
15
13
17
15.9
21.9
20
14.6
17.8
19.5
18.7
15
Dotie lielumi
N
Re,
0.85
0.01
0.9
0.17
0.82
0.15
0.97
0.1
0.97
0.09
0.9
0.12
0.82
0.13
0.97
0.14
0.85
0.19
0.9
0.04
0.82
0.07
0.97
0.11
54
UN, V
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
13
17
15.9
21.9
20
14.6
17.8
19.5
18.7
15
13
17
15.9
21.9
20
14.6
17.8
19.5
18.7
15
13
17
15.9
21.9
20
14.6
17.8
19.5
18.7
15
13
17
15.9
21.9
20
14.6
17.8
19.5
18.7
15
13
17
15.9
21.9
20
14.6
17.8
19.5
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
0.85
0.9
0.82
0.97
55
0.22
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
0.22
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
0.22
0.15
0.1
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.11
0.22
0.15
0.1
0.09
0.15
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
220
220
220
220
1.12.
tabulas turpinjums
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
1.12.
tabulas turpinjums
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
12. Uzdevums
Parallas ierosmes dzinja nominl strva IN, enkura tinum inductais pretEDS Ei, enkura nominl rotcijas frekvence nN, ierosmes tinuma pretestba Rie,
lietderbas koeficients N. Dzinjas pieslgts ldzstrvas tklam ar spriegumu UN.
Aprint strvu enkura tinum Ie, jaudas zudumos dzinj P un t nominlo griezes
momentu MN. Variantam atbilstoi izejas dati doti 1.13. tabul.
1.13. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
IN, A
500
450
600
450
500
670
540
770
530
510
680
550
500
450
600
450
500
670
540
770
530
510
680
550
500
450
600
450
500
670
540
770
Ei, V
210
205
200
200
194
105
152
171
193
179
199
199
152
152
152
152
200
150
145
210
155
168
214
157
200
194
150
152
171
193
179
199
Dotie lielumi
nN, min-1
Rie,
1450
50
1300
35
1440
55
1450
48
1200
34
1240
64
1550
29
1320
53
1550
26
1340
63
1290
52
1300
47
1440
39
1450
50
1200
40
1240
35
1550
55
1320
48
1300
34
1440
64
1450
29
1200
53
1240
26
1550
63
1320
52
1550
47
1340
39
1290
50
1300
40
1440
30
1450
35
1200
55
56
, %
UN, V
89.5
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.97
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.85
220
0.9
220
1.13.
tabulas
0.82
220 turpinjums
0.97
220
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
530
510
500
450
600
450
500
670
540
770
500
450
600
450
500
670
540
770
530
510
500
450
600
450
500
670
540
770
199
152
152
152
152
200
150
200
194
150
152
171
193
179
199
152
152
200
200
200
200
150
145
210
200
194
150
152
1240
1550
1320
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1550
1340
1290
1300
1440
1450
1200
1300
1440
1450
1200
1240
1550
1320
1550
1340
1290
1300
48
34
64
29
53
26
63
52
47
39
50
40
35
55
48
34
64
29
53
26
63
52
47
39
50
40
30
30
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.85
220
0.9
220
0.82
220
1.13. tabulas
0.97
220 turpinjums
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
0.85
220
0.9
220
0.82
220
0.97
220
13. Uzdevums
Zinmi di paralls ierosmes dzinja nominlie dati PN, UN, nN, IN. Sasilu
enkura un papildpolu pretestba ir Re, bet ierosmes tinuma pretestba Rie. Aprint
dzinja griezes momentu nominlaj rem, k ar dzinja enkura grieanas trumu
tukgait. Enkura strvu neievrot. Variantam atbilstoi izejas dati doti 1.14. tabul.
1.14. tabula
Dotie lielumi
nN, min-1 IN, A
Varianti
PN, kW
UN, V
130
220
600
640
2
3
4
120
140
110
220
220
220
700
1500
1000
450
600
450
57
Re,
0.0072
5
0.001
0.008
0.007
Rie,
43.2
35
55
48
5
6
100
150
220
220
500
750
500
670
110
220
600
540
8
9
10
11
12
125
105
130
120
140
220
220
220
220
220
700
1500
1000
500
750
770
530
510
680
550
13
110
220
600
500
14
15
16
17
18
100
150
110
125
105
220
220
220
220
220
700
1500
1000
500
750
450
600
450
500
670
19
130
220
600
540
20
21
22
23
24
120
140
110
100
150
220
220
220
220
220
700
1500
1000
500
750
770
530
510
680
550
25
110
220
600
500
26
27
28
29
30
125
105
130
120
140
220
220
220
220
220
700
1500
1000
500
750
450
600
450
500
670
31
110
220
600
540
32
100
220
700
770
33
34
35
36
37
150
110
125
105
110
220
220
220
220
220
1500
1000
500
750
600
530
510
500
450
600
38
125
220
700
450
39
40
41
42
105
130
120
140
220
220
220
220
1500
1000
500
750
500
670
540
770
58
0.0065
34
1.14.
tabulas
0.0085
64 turpinjums
0.0072
29
5
0.001
53
0.008
26
0.007
63
0.0065
52
0.0085
47
0.0072
39
5
0.001
50
0.008
40
0.007
35
0.0065
55
0.0085
48
0.0072
34
5
0.001
64
0.008
29
0.007
53
0.0065
26
0.0085
63
0.0072
52
5
0.001
47
0.008
39
0.007
50
0.0065
40
0.0085
30
0.0072
35
5
0.0072
55
5
0.001
48
0.008
34
0.007
64
0.0065
29
0.0085
53
0.0072
26
5
1.14. tabulas
0.001
63 turpinjums
0.008
52
0.007
47
0.0065
39
43
110
220
600
500
44
100
220
700
450
45
150
220
1500
600
46
47
48
49
50
110
125
105
110
125
220
220
220
220
220
1000
500
750
600
700
450
500
670
540
770
51
105
220
1500
530
52
53
54
55
56
130
120
140
110
110
220
220
220
220
220
1000
500
750
600
700
510
500
450
600
450
57
125
220
1500
500
58
59
60
105
130
120
220
220
220
1000
500
750
670
540
770
0.0085
0.0072
5
0.0072
5
0.001
0.008
0.007
0.0065
0.0085
0.0072
5
0.001
0.008
0.007
0.0065
0.0085
0.0072
5
0.001
0.008
0.007
50
40
35
55
48
34
64
29
53
26
63
52
47
39
50
40
30
30
14. Uzdevums
Virknes ierosmes dzinjs pieslgts tklam ar spriegumu UN. Dzinja enkura
rotcijas frekvence nN, griezes moments uz vrpstas MN, lietderbas koeficients N,
enkura tinuma pretestba Re, ierosmes tinuma pretestba Rie. Aprint dzinja nominlo
jaudu, patrto jaudu, patrto strvu no tkla, jaudu zudumus enkur un ierosmes
tinum, palaianas reostata pretestbu, ar kuru palaianas strvu samazina ldz 2,5IeN un
palaianas strvu. Variantam atbilstoi izejas dati doti 1.15. tabul.
1.15. tabula
Varianti
1
2
3
4
UN, V
220
220
220
220
nN, min-1
2040
1420
1300
1000
Dotie lielumi
MN, Nm
, %
147.2
88
205
90
200
90
200
90
59
Re,
0.08
0.03
0.15
0.1
Rie,
0.07
0.06
0.05
0.09
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
220
980
1200
1320
1650
1240
1100
1250
850
920
1340
1520
1460
1420
1300
1000
980
1200
1320
1650
1240
1100
1250
850
920
1340
1520
1460
1420
1300
1000
980
1200
1320
1650
1240
1100
1250
850
920
1340
1520
1460
1420
1300
1000
980
1200
1320
194
105
152
171
193
179
199
199
152
152
152
152
200
150
145
210
155
168
214
157
200
194
150
152
171
193
179
199
199
152
152
152
152
200
150
200
194
150
152
171
193
179
199
152
152
200
200
200
60
90
0.09
0.08
90
0.12
0.09
90
0.13
0.07
90
0.14
0.06
90
0.19
0.05
90
0.04
0.09
90
0.07
0.08
90
0.11
0.09
90
0.22
0.07
90
0.15
0.06
90
0.1
0.05
90
0.09
0.09
90
0.12
0.08
90
0.13
0.09
90
0.14
0.07
90
0.19
0.06
90
0.04
0.05
90
0.07
0.09
90
0.11
0.08
90
0.22
0.09
90
0.15
0.07
90
0.1
0.06
90
0.09
0.05
90
0.12
0.09
90
0.13
0.08
1.15.
tabulas
turpinjums
90
0.14
0.09
90
0.19
0.07
90
0.04
0.06
90
0.07
0.05
90
0.11
0.09
90
0.22
0.08
90
0.15
0.09
90
0.1
0.07
90
0.15
0.06
90
0.1
0.05
90
0.09
0.09
90
0.12
0.08
90
0.13
0.09
90
0.14
0.07
90
0.19
0.06
90
0.04
0.05
90
0.07
0.09
90
0.11
0.08
90
0.22
0.09
90
0.15
0.07
90
0.1
0.06
90
0.09
0.05
90
0.15
0.09
53
54
55
56
57
58
59
60
220
220
220
220
220
220
220
220
1650
1240
1100
1250
850
920
1340
1520
200
150
145
210
200
194
150
152
61
90
90
90
90
90
90
90
90
0.1
0.09
0.12
0.13
0.14
0.19
0.04
0.07
0.08
0.09
0.07
0.06
0.05
0.09
0.08
0.09
2. TRANSFORMATORI
2.1. Transformatoru nozme un uzdevums
Msdiens elektrisko eneriju rao centralizti lieljaudas elektrostacijs. Viengi
termoelektrocentrles, kurs rao elektrisko eneriju un siltumu, bv liels pilsts, lai
ts apgdtu ar ar siltumu. Ttad elektrostacijas gandrz vienmr atrodas oti tlu no
lielm elektrisks enerijas patria vietm. Elektrisko eneriju no elektrostacijm
patria centriem pievada pa gaisvadu lnijm.
T k enerijas zudumi, kas siltuma veid izdals prvades lnij, proporcionli
lnijas strvas kvadrtam, tad, lai elektrisks enerijas prvade btu ekonomiska, lnijas
strvai jbt mazai, bet prvades lnijas spriegumam, lai nodrointu nepiecieamo
lnijas caurlaides spju, pietiekami augstam.
Elektrostacijs uzstdto trsfzu maistrvas eneratoru nominlie spriegumi
3,15; 6,3; 10,5 vai 15,75 kV ir par zemiem ekonomiskai elektrisks enerijas
prvadanai (augstka sprieguma eneratoru bve saistta ar konstruktvm grtbm).
Td elektrostacijs eneratoru spriegums ir jpaaugstina ldz 35, 110, 220, 330,
500 vai pat 750 kV. Jo garka prvades lnija un jo lielka prvadm jauda, jo
augstkam jbt spriegumam. Bet elektrisks enerijas patrtji parasti paredzti
spriegumiem ldz 1000 V. Tikai lieljaudas elektrodzinjus bv 3, 6 un 10 kV spriegumiem. Tpc ekonomiskai elektrisks enerijas prvadei un sadalei elektroenertiskaj
sistm starp eneratoru un patrtjiem sprieguma skaitlisk vrtba vairkas reizes
jmaina. o uzdevumu veic transformatori, kuri, izmainot sprieguma skaitlisko vrtbu,
reiz izmaina ar strvas vrtbu. Maistrvas frekvenci transformcijas process
neietekm.
Neskatoties uz transformatoru izveidojumu un izmantoanas daudzveidbu,
elektromagntiskie procesi transformatoros btb ir viendi. Par transformatoru sauc
statisku elektromagntisku ierci, kuras uzdevums ir prveidot maistrvas spriegumu.
Transformatorus lieto oti plai, galvenokrt tur, kur nepiecieams prvadt elektrisko
eneriju lielos attlumos.
Vienu un to pau elektrisko jaudu izdevgk prvadt ar augstku spriegumu un
attiecgi mazku strvu. Td gadjum samazins jaudas zudumi vadu silanas d. ie
zudumi ir proporcionli strvai otraj pakp. Rodas ar iespja lietot vadus ar mazku
rsgriezumu un izgatavot tos no ltka materila nek var, piemram, no trauda vai
62
no trauda un alumnija. Transformatorus, kuru uzdevums paaugstint spriegumu, sauc

par paaugstinoiem, bet tos, kas pazemina spriegumu par pazeminoiem.
Pc fzu skaita transformatorus iedala vienfzes un trsfzu transformatoros.
Pc uzdevuma izir dus transformatorus:
a) jaudas transformatorus spka un apgaismes iekrtu baroanai;
b) specilos transformatorus specila uzdevuma patrtju (elektrokru,
elektrisko metinanas apartu u. c.) baroanai;
c) mrtransformatorus mrapartu pieslganai;
d) autotransformatorus sprieguma prveidoanai neliels robes.
To tinumu, kuram pievada maistrvas eneriju no tkla, sauc par primro, bet to,
no kura eneriju aizvada, par sekundro. Atkarb no t, kdam spriegumam tinumi
aprinti, izir augstk un zemk sprieguma tinumus. Visus lielumus, kas attiecas
uz primro vai sekundro tinumu, sauc par primrajiem vai sekundrajiem un apzm
attiecgi ar indeksu 1 vai 2.
2.2. Transformatoru nominlie lielumi

Transformatora nominlos datus, kuriem tas aprints izgatavotjrpnc visam
ekspluatcijas laikam, uzrda piestiprintaj plksnt pas. Tie ir:
nominl piln jauda S N , kVA;
nominlais lnijas primrais spriegums U 1lN ,
V vai kV;
nominlais lnijas sekundrais spriegums U2lN,
V vai kV;
nominl lnijas primr strva I 1lN , A;
nominl lnijas sekundr strva I2lN, A;
nominl frekvence f, Hz;
fu skaits;
tinumu savienojumu shma un grupa;
sslguma spriegums uk, %;
darba rems un dzesanas veids;
transformatora piln masa, kg;
eas masa, kg;
63
aktvs daas masa, kg.
Transformatora nominlos spriegumus (primro un sekundro) nosaka tukgaitas

rem. Primr un sekundr tinuma nominls strvas atbilst transformatora
nominlajai jaudai un nominlajiem spriegumiem.
Par transformatora nominlo jaudu SN sauc jaudu, ko transformators atdod no
sekundr tinuma spailm.
Vienfzes transformatora nominlo jaudu aprina k
SN = U1lNI1lN,
(2.1.)
bet trsfzu transformatoram

SN =
3 U11N I 11N = 3UlfN I lfN ,
(2.2.)
kur U lfN, I lfN primr tinuma nominlais fzes
spriegums un fzes strva.
Par primro nominlo spriegumu U1N sauc tkla spriegumu, kuram transformators
aprints (paredzts).
Par sekundro nominlo spriegumu U2N sauc spriegumu starp transformatora
sekundr tinuma spailm tukgaitas rem pie nominl primr sprieguma UIN.
Par nominlajm strvm primro I1N un sekundro I2N sauc strvas, kas
atbilst sprieguma un jaudas nominlajm vrtbm.
Trsfzu transformatora nominls strvas
I 1N
SN
3 U 1N
; I 2N
SN
3 U 2N .
Vienfzes transformatora nominls strvas
I 1N
SN
S
; I 2N N
U 1N
U 2N .
Pie tam, t k transformatora lietderbas koeficients ir pietiekami liels, pieem, ka

primr un sekundr tinuma jaudas ir viendas. Jpiezm, ka tehniskaj pas arvien
uzrda lnijas strvas un lnijas sprieguma vrtbas.
2.1. Piemrs. Noteikt vienfzu transformatora nominls strvas un sslguma
strvas I1k un I2k, ja t piln jauda SN = 250 VA, primrais nominlais spriegums U1N =
220 V, sekundrais nominlais spriegums U2N = 12 V un sslguma spriegums uk = 4 %.
Atrisinjums.
64
1. Primr nominl strva
I1N
SN
250
1,13
U1N 220
A;
2. Sekundr nominl strva
I2N
SN
250
20,83
U2N
12
A.
I1N
SN
250
1,13
U1N 220
A;
I2N
SN
250
20,83
U2N
12
A.
2.2. Piemrs. Noteikt trsfzu transformatora nominls strvas I1N un I2N, ja t

jauda 180 kVA un spriegums attiecgi U1N / U2N ir 10 /0,4 kV.
Atrisinjums.
I1N
S N 103
180 1000
10, 4
3 U1N 1, 73 10000
A;

I2N
S N 103 180 1000
260
3 U 2 N 1, 73 400
A.
2.3. Vienfzes transformatora darbbas princips

Vienfzes divtinumu transformatora ar trauda serdi (2.1. att.) darbbas process un
elektromagntisks sakarbas ir raksturgas visu veidu transformatoriem.
Transformatora galvens sastvdaas ir no elektrotehnisk trauda skrda izgatavota
noslgta serde un divi elektriski izolti uz serdes novietoti tinumi.
Tinumu, ko piesldz maisprieguma avotam, sauc par primro tinumu, bet tinumu,
no kura elektrisko eneriju pievada patrtjiem, sauc par sekundro. Primr tinuma
spailes (A un X) pievieno maisprieguma (baroanas) tklam, bet sekundr tinuma
spailm (a un x) piesldz patrtju (slodzes pretestba Zsl).
65
Visus lielumus (spriegumus, strvas, jaudas u.c.), kas attiecas uz iem abiem
tinumiem, sauc par primrajiem vai sekundrajiem, un to burtu apzmjumiem pievieno
indeksus 1 vai 2.
2.1. att. Vienfzes transformatora principil shma.

Ja primrajam tinumam pievada sinusoidlu spriegumu u 1 tad primraj tinum
plst periodiska nesinusoidla strva i1.
Tpat k spol ar trauda serdi, primr strva i 1 transformatora serd ar savu
magnetizjoo spku F1 = i1w1 uztur sinusoidlu magntisko plsmu , kura sadta
ar abiem transformatora tinumiem.
Periodiski maing plsma abos tinumos induc EDS:
d
,
dt
d
e2 w2
,
dt
e1 w1
(2.3.)
kur w 1 un w 2 primr un sekundr tinuma vijumu

skaits.
Pievienojot sekundrajam tinumam patrtju slodzes pretestbu Zsl, aj tinum
inductais elektrodzinjspks e2 noslgtaj d uztur sekundro strvu i2, bet uz t
spailm a un x ir spriegums u2, t. i., patrtjs no sekundr tinuma saem elektrisko
eneriju. Ttad, serdes magntisko plsmu slogot transformator rada abu tinumu
strva (i1 i2).
Transformatora darbbas fiziklaj noris iziroa loma ir serdes magntiskajai
plsmai , kura magntiski saista primro un sekundro tinumu un primrajam
tinumam pievadto elektrisko eneriju nodod sekundrajam tinumam: primrais tinums
tam pievadto elektrisko eneriju prvr magntiskaj, bet sekundraj tinum
magntisks plsmas enerija prvras atkal elektriskaj enerij, ko raksturojam ar
lielumiem u2 un i2.
66
Transformators ir maistrvas aparts: ja primro tinumu pievienotu ldzstrvas

avotam, tad magntisk plsma serd btu nemainga un td EDS tinumos
neinductos, izemot primr tinuma pieslganas un atslganas momentu.
Transformatora tinumos inducto EDS efektvs vrtbas E 1 un E2 nosaka saska
ar izteiksmi (2.3), pc kuras aprina spol ar trauda serdi inducto EDS:
E 1 = 4,44fw 1 m ,
E 2 = 4,44fw 2 m ,
(2.4.)
kur E 1 primr tinuma paindukcijas EDS, V;
E 2 sekundr tinuma inductais savstarpjs
indukcijas EDS, V;
f maistrvas tkla frekvence, Hz;
m
magntiskas
plsmas
amplitdas
(maksiml) vrtba, Wb.

Abos tinumos inductie EDS E 1 un E 2 sakrt fz, jo tos rada viena un t pati periodiski
maing magntisk plsma . Primraj un sekundraj tinum inducto EDS
attiecbu:
E1 1
k
E2 2
(2.5.)
sauc par transformatora transformcijas koeficientu.

Transformcijas process transformator saistts ar visai maziem enerijas
zudumiem, td transformatoru lietderbas koeficienti ir oti augsti: normli slogotiem
lieljaudas transformatoriem ldz 99%. To ievrojot, varam pieemt, ka primr tinuma
uzemts jaudas momentn vrtba p1 aptuveni vienda ar sekundr tinuma atdots
jaudas momentno vrtbu p 2 .
p 1 p 2 vai u 1 i 1 u 2 i 2 .
Prejot uz efektvajm vrtbm, iegstam, ka
U1 I 2
,
U 2 I1
(2.6.)
t. i., transformator ar slodzi, kas tuva nominlajai, strvas tinumos ir apgriezti

proporcionlas spriegumiem. Aptuveni var pieemt, ka transformatora tinumos
inductie elektrodzinjspki E 1 un E 2 viendi ar primro un sekundro spriegumu U 1
un U 2 . Tad
67
E1 1 U1
E2 2 U 2 vai
U1 I 2 1
,
U 2 I1 2
(2.7.)
t. i., strvas transformatora tinumos praktiski ir apgriezti proporcionlas tinumu vijumu

skaitam. Nepiecieamo sprieguma skaitlisks vrtbas izmaiu pank, attiecgi izvloties
transformatora tinumu vijumu skaitu.
Ja w 2 > w 1 tad transformators spriegumu paaugstina (U 2 > U 1 ), ja w 2 < w 1 tad
spriegumu pazemina (U 2 < U 1 ).
Transformatori ar w 2 = w 1 tikai elektriski atdala divas maistrvas des, ts tad
saisttas tikai magntiski, un U 2 = U l . Transformatora transformcijas koeficientu
neievrojot jaudas zudumus transformator aprina pc formulas:
w1 E1 U1 I 2
.
w2 E2 U 2 I1
Ja k < 1, tad transformators ir spriegumu paaugstinos, bet, ja k > 1, tad

pazeminos. Transformatoru koeficientu pieraksta, piemram, di: 10/0,4, kur 10 kV
primr tinuma spriegums, bet 0,4 kV sekundr tinuma spriegums. Transformatora
lietdergo jaudu, kas atdota pie jebkuras noslodzes nosaka:
P2 k n S n cos 2 S 2 cos 2 U 2 I 2 cos 2 ,
kur
kn transformatora noslodzes koeficients;

S2 transformatora sekundr tinuma piln jauda;
2 fu nobdes leis starp spriegumu un strvu sekundraj tinum.
Transformatora noslodzes koeficientu aprina pc izteiksmes
kn
I2
U2 I2
S
2 ,
I 2 N U 2 N I 2 N S N kur
I2 sekundr tinuma strva pie dots slodzes. Lietderbas koeficientu

visprg gadjuma pie dadm slodzm aprina di
P2
P2
P2
k n S N cos 2
,
P1 P2 P P2 Pm Pe k n S N cos 2 P0 k n2 PK kur
P1 transformatoram pievadt aktv jauda;

P2 transformatora atdot aktv jauda;
P = Pm + Pe summrie zudumi transformator;
Pm P0 magntiskie zudumi transformatora serd tukgaitas minjum;
68
Pe = kn2Pk elektriskie zudumi transformatora tinumos sslguma

minjum;
SN transformatora nominl (sekundr) piln jauda;
cos2 slodzes jaudas koeficients, kas atkargs no slodzes rakstura.
Maksimlais lietderbas koeficients atbilst optimlajam slodzes koeficientam
kopt
P0
,
PK
kur P0 un PK tukgaitas un sslguma zudumi.

Spka transformatoru nominlie lietderbas koeficienti ir oti augsti lieljaudas
transformatoriem prsniedz 99%, un to maksimls vrtbas atbilst slodzm ar Kn = 0,50,7. Raksturgi, ka transformatora lietderbas koeficients samr maz mains slodzes
robes no 0,25 ldz 1.25 no nominls.
2.3. Piemrs. Transformatoram ar jaudu SN = 560 kVA, spriegumiem 35/10,5 kV,
strdjot ar nominlo spriegumu, tukgaitas zudumi ir 3350 W, bet sslguma
minjum, ja strvas ir nominlas, zudumi ir 9400 W. Aprint maksimlajam
lietderbas koeficientam atbilstoo noslodzes koeficientu un maksimlo lietderbas
koeficientu max, ja dots jaudas koeficients cossl = 0,69.
Atrisinjums.
1. Maksimlajam lietderbas koeficientam atbilstoais noslodzes koeficients
kn kopt
P0
3350
0,3564 0,597;
PK
9400
2. Maksimlais lietderbas koeficients
max
kn S N cos sl
kn S N cos sl kn 2 Pk
P0
0,597 560 0, 69
0,997.
0,597 560
0,69
0,597
2 9400
3350
2.4. Piemrs. Aprint inducto EDS transformatora primraj un sekundraj

tinum, ja primr tinuma vijumu skaits w1 = 1000 un sekundr w2 = 55.
Transformators pieslgts tklam ar frekvenci f = 400 Hz un magntisk plsma serd ir
m = 1,2510-4 Wb.
Atrisinjums.
1. Inductais EDS transformatora primraj tinum
E1 4, 44 f w1 m 4,
44 400
1000
1, 25
10 4 222V ;
69
2. Inductais EDS transformatora sekundraj tinum

E2 4, 44 f w2 m 4,
44 400
551, 25
104 12, 2V .
2.5. Piemrs. Vienfzes saus apgaismoanas transformatora jauda SN = 250 VA,

nominlais primrais spriegums U1N = 220 V, primr tinuma vijumu skaits w1 = 843,
bet sekundr w2 = 46. Aprint transformatora transformcijas koeficientu, sekundro
spriegumu, nominlo primro un sekundro strvu.
Atrisinjums.
1. Transformatora transformcijas koeficients
w1 843
18,3;
w2 46
k
2. Sekundro spriegumu izsaka no formulas
U2N
w1 U1
.
w2 U 2 Atrod, ka
U1N 220
12 V ;
k
18,3
3. Transformatora nominl primr strva
I1N
SN
250
1,13 A;
U1N 220
4. Transformatora nominl sekundr strva
I2N
SN
250
20,83 A.
U2N
12
2.6. Piemrs. Vienfzes eas transformatora pases dati: SN = 6667 kVA, U1N = 35
kV, U2N = 10 kV, P0 = 17 kW, PK = 53,5 kW, I0 = 3 % un UK = 8 %. Aprint
transformatora transformcijas koeficientu, lietderbas koeficientu pie noslodzes kn = 50
% un cos2 = 0,8, tukgaitas strvu un sslguma spriegumu.
Atrisinjums.
1. Transformatora transformcijas koeficients
U1N 35000
3,5;
U 2 N 10000
2. Transformatora nominl primr strva

I1N
SN
6667 103
190,5 A;
U1 N
35 103
70
3. Transformatora nominl sekundr strva

I2N
SN
6667 103
666, 7 A;
U2N
10 103
4. Transformatora primr un sekundr strva pie kn = 50 %

kn S N 50 6667 10
3
I1
95, 25 A;
U1 N
100 35 10
3
I2
kn S N 50 6667 10
3
333,35 A;
U2N
100 10 10
3
5. Transformatora lietderga jauda
50 6667 10
3 0,8
P2 kn S N cos 2
2666,8 10
3W
100
2666,8
kW;
6. Transformatora lietderbas koeficients

P2
2666,8 103
0,974;
P2 P0 k n2 PK 2666,8 10
3
17 10
3 0,5
2 53,5
103
7. Tukgaitas strvu izsaka no formulas
I 0%
I0
I0
100.
I1N
Atrod, ka
I 0%
3
I1 N
190,5
5, 715 A;
100
100
8. sslguma spriegumu izsaka no formulas
UK%
UK
UK
100.
U1 N
Atrod, ka
UK%
8
U1 N
35000 2800V 2,8 kV .
100
100
2.7. Piemrs. Transformatora sekundrajam tinumam pieslgta slodze, kuras aktva

pretestba R2 = 3 un induktv pretestba XL2 = 4 . Aprint transformatora aktvo
jaudu, kdu tas patr no tkla, ja transformatora lietderbas koeficients = 93 %, bet
sekundr tinuma spriegums U2 = 36 V.
Atrisinjums.
1. Slodzes piln pretestba
Z sl R 2 ( X L 2 X C 2 ) 2 32 (4 0) 2 5 ;
2. Jaudas koeficients
71
cos
R 3
0, 6;
Z sl 5
3. Transformatora piln jauda

U 2 362 1296
S 2 U 2 I 2 2
259, 2VA;
Z sl
5
5
4. Transformatora lietderga jauda
P2 = S2cos2 = 259,20,6 = 155,52 W;
5. Transformatora uzemt jauda
P1
P2 155,52
167,23 W.
0,93
2.4. Transformatora tukgaita

Transformators darbojas tukgait tad, kad t primrajam tinumam pievada
spriegumu U1 bet sekundr de ir prtraukta (I2 = 0).
Primrais spriegums U1 primraj tinum uztur tukgaitas strvu I0. Transformatora
uzrakstu plksnt un katalogos tukgaitas strvu I0 uzdod procentos no nominls
primrs strvas I1n, ko saem normli (nominli) slogots transformators, ja U 1 = Uln.
Spka transformatoru tukgaitas strvas ir relatvi visai mazas:
I0 = (2,5-10)% I1n,
pie tam, jo lielka transformatora jauda, jo relatvi mazka I 0. Pc sava rakstura I0 ir
gandrz tri induktva (magnetizanas) strva.
Primraj tinum plstos tukgaitas strvas I0 magnetizjoais spks I0w1 rada
magntisko plsmu, kas sastv no divm komponentm: no galvens magntisks
plsmas , kura nosldzas trauda serd un ttad caurtver abus tinumus, un no relatvi
nelielas izkliedes plsmas 1; t pilngi vai daji nosldzas gais ap primra tinuma
vijumiem, neskarot sekundro tinumu. Galven plsma tinumos induc EDS E1 un
E2, kuri atpaliek fze no plsmas par 90.
Primr tinuma izkliedes plsma 1 induc primraj tinum izkliedes EDS E1,
kam ir paindukcijas EDS raksturs un kas atpaliek fz no izkliedes plsmas 1 par
90:
E1 = 4,44f 1m
72
(2.8.)
Magntisko pretestbu izkliedes plsmai 1 praktiski rada tikai neferomagntiska

vide ar konstantu magntisko caurlaidbu (gaiss, var u. c). Td var pieemt, ka
plsma 1 proporcionla primrajai strvai un sakrt ar to fz.
T k transformatora tukgait I2 = 0, tad sekundraj tinum inductais E 2 viends
ar sekundro tukgaitas spriegumu U20:
U20 = E2.
Tukgaitas strvu I0 rada primr sprieguma U1 un primraj tinum inducto E1 un
E1 kopja darbba.
2.5. Trsfzu transformatori

Trsfzu maisprieguma transformanu var realizt divjdi: izmantojot trs
viendus
saslgtus
vienfzes
transformatorus
vai
lietojot
specilu
trsfzu
transformatoru.
Energosistms pa lielkai daai izmanto trsfzu transformatorus, jo tie ir ltki, ar
augstku lietderbas koeficientu un aizem mazk vietas nek trs vienfzes
transformatori tai paai nominlajai jaudai S N. Tau triju vienfzes transformatoru
grupas viena atsevia transformatora svars un gabarti ir mazki nek atbilstoam
trsfzu transformatoram.
Trsfzu transformatoru spailm pieemti di burtu apzmjumi: augstk
sprieguma (AS) pus: A, B, C tinumu skumi, X, Y, Z tinumu beigas; zemk
sprieguma (ZS) pus attiecgi a, b, c un x, y, z. Apzmjumi skums un beigas ir
nepiecieami pareizai fzu tinumu saslganai.
Trsfzu transformatoru primros un sekundros tinumus var saslgt zvaigzn (Y)
vai trsstri (). Mazas un vidjas jaudas transformatoriem zemk sprieguma tinumu
var saslgt ar zigzagzvaigzn ( ): katru tinuma fzi sadala divs viends das,
kuras novieto uz serdes diviem dadiem stieiem.
Pieemtajos tinumu slgumu shmu apzmjumos vispirms parda augstk
sprieguma (AS) tinumu saslganas shmu, bet aiz slps svtras zemk sprieguma
(ZS).
Saska ar standartu praks izmanto das trsfzu tinumu slgumu shmas:
/0 zvaigzne-zvaigzne ar nullpunkta izvadu;
/ zvaigzne-trsstris;
73
0/ zvaigzne ar nullpunkta izvadu-trsstris;

/ 0 trsstris-zvaigzne ar nullpunkta izvadu;
/
zvaigzne-zigzagzvaigzne ar nullpunkta izvadu.
Trsfzu transformatoru sekundr sprieguma vrtba ir atkarga ne tikai no primr

un sekundr tinuma vijumu skaita attiecbas kf, bet ar no tinumu slguma shmas un
savienojumu grupas: ja lniju spriegumu transformcijas koeficients
U 1
U 2
(2.9.)
un fzu spriegumu transformcijas koeficients

kf
U f 1 1
,
U f 2 2
(2.10.)
tad transformcijas koeficientus transformatoru standarta savienojumu grupm aprina

pc dm izteiksmm:
Y / Y0 0 : k
Y / 11 : k
/ Y0 11 : k
3U f 1
3U f 2
kf ,
3U f 1
3k f ,
Uf2
U f1
3U f 2
kf
3
kur 1 un 2 augstk un zemk sprieguma tinuma vijumu skaits;

Uf1 un Uf2 augstkais un zemkais fu spriegums;
Ul1 un Ul2 - augstkais un zemkais lnijas spriegums.
2.8. Piemrs. Trsfzu transformatoru raksturo sekojoie dati: nominl jauda SN =
63 kVA, augstkais nominlais lnijas spriegums U1Nl = 20 kV, zemkais nominlais
lnijas spriegums U2Nl = 400 V, primrais un sekundrais tinums saslgti zvaigzn,
serdes rsgriezums SS = 100 cm2, magntiskas indukcijas maksiml vrtba Bm = 1,5
T. Aprint tinumu nominls strvas un katras fzes tinumu vijumu skaitu, ja
maistrvas frekvence f = 50 Hz.
Atrisinjums.
1. Augstka un zemk sprieguma tinumu nominls lnijas strvas
I1Nl
SN
3 U1Nl
63 103
1,82 A;
1, 73 20 10
3
74
I 2 Nl
SN
63 103
91, 04 A;
3 U 2 Nl 1, 73 400
2. Augstk un zemk sprieguma tinumos inducto EDS lielumi neievrojot

augstk sprieguma tinumu zudumus tukgait
E1
E2
U1N 20 103
11,56 kV;
1, 73
3
U2N
3
400
231, 21V;
1, 73
3. Augstk un zemk sprieguma tinumu katras fzes vijumu skaitu izsaka no

formulas
E 4, 44 f w m
. Atrod, ka
w1
E1
E1
11,56 103
3471;
4
4, 44 f
4,
44
f
4,
44
50
1,5
100
10
m
m
S
w2
E2
231, 21
w1
3471 69.
E1
11560
2.9. Piemrs. Trsfu transformatora katras fzes augstk sprieguma tinuma

(primro) vijumu skaits w1 = 1000, bet zemk (sekundr) - w2 = 200 un augstk
sprieguma tinumu fzes spriegums Uf1 = 1000 V. Aprint zemk sprieguma tinumu
fzes spriegumu, fu un lnijas spriegumu transformcijas koeficientus, ja
transformatora tinumus sasldz ds slgumu shmas: zvaigzne-zvaigzne ar neitrlo
izvadu (Y/), zvaigzne-trsstris (Y/) un trsstris-zvaigzne ar neitrlo izvadu (/).
Atrisinjums.
1. Sekundro tinumu fu spriegumi
Uf2
w2
200
U f1
1000 200 V;
w1
1000
2. Fu spriegumu transformcijas koeficients

kf
U f1
Uf2
1000
5;
200
3. Lnijas spriegumu transformcijas koeficients, ja slgumu shma zvaigznezvaigzne ar neitrlo izvadu (Y/)
k
3 U f 1
U l1
3 1000
5;
Ul 2
3 U f 2
3 200
75
Ttad
kY / Y k f 5.
4. Lnijas spriegumu transformcijas koeficients, ja slgumu shma zvaigznetrsstris (Y/)

k
3 U f 1
U l1
3 1000
5 3;
Ul 2
Uf2
200
Ttad
kY / 3 k f 5 3.
5. Lnijas spriegumu transformcijas koeficients, ja slgumu shma trsstriszvaigzne ar neitrlo izvadu ( /)

k
U f1
U l1
1000
5
;
Ul 2
3 U f 2
3 200
3
Ttad
k / Y
kf
3
5
.
3
2.10. Piemrs. Trsfzu transformatora nominlie dati: SN = 100 kVA, U1N = 20 kV,
U2N = 400 V, P0 = 900 W, PK = 6 kW. Primrais tinums savienots trsstr, sekundrais zvaigzn. Aprint tinumos inductos fu EDS, tinumu nominls strvas un slodu
strvas, transformatoru lietderbas koeficientu pie dadm slodzm, ja transformatoram
pieslgta slodze P2 = 63 kW un cos2 = 0,9.
Atrisinjums.
1. Tinumos inductie fu EDS, ja /Y
Ef1 U1N = 20 kV;
Ef 2
U 2 N 400
231V;
3 1, 73
2. Nominls strvas lnij

I1Nl
I 2 Nl
SN
100 103
2,89 A;
3
3 U1N 1, 73 20 10
SN
3 U 2 N
100 103
144, 5 A;
1, 73 400
3. Tinumu nominls (fzes) strvas, ja /Y
I1Nf
I1Nl 2,89
1, 67 A;
3 1, 73
I2Nf = I2Nl = 144,5 A;
76
4. Nominlais lietderbas koeficients, ja kn = 1

kn S N cos 2
100 103 0,9
N
100
100
92,9%;
kn S N cos 2 P0 kn2 PK
100 103 0,9 0,9
103 6 10
3
5. Transformatora noslodzes koeficients
S2
P2
63 103
kn
0, 7;
S N cos 2 S N 0,9 100
10
3
6. Lnijas strvas pie kn = 0,7
k n S N
I1l
3 U1N
0, 7 100 10
3
2 A;
1, 73 20 10
3
kn S N
0, 7 100 10
3
101A;
1, 73 400
3 U 2 N
I 2l
7. Strvas tinumos, ja kn = 0,7 un /Y
I1 f
I1l
2
1,16 A;
3 1, 73
I2f = I2l = 101 A;

8. Lietderbas koeficients pie dotas slodzes (kn = 0,7)
kn S N cos 2
0, 7 100 10
3 0,9
100
100
2
3
3
2
kn S N cos 2 P0 kn PK
0, 7 100
10 0,9 0,9 10 0, 7
6 103
94,3%
9. Optimlais noslodzes koeficients
kopt
P0
900
0,39;
PK
6000
10. Maksimlais lietderbas koeficients
max
kopt S N cos 2
2
kopt S N cos 2 P0 kopt
PK
100
0,39 100 103 0,9

100 95%.
0,39 100 103 0,9 0,9 103 0,392 6 103
2.11. Piemrs. Trsfzu transformatoru raksturo sekojoie dati: SN = 60 kVA, U1N =

35 kV, U2N = 400 V, I0 = 11,1 %, P0 = 501 W, PK = 1208 W, tinuma slguma grupa Y/
11. Atrast nominlo strvu, tukgaitas strvu, fzes spriegumus un fzes strvas.
Atrisinjums.
1. Transformatora nominls strvas lnij
77
I1Nl
SN
60 103
0,99 A;
3
3 U1N 1, 73 35 10
I 2 Nl
SN
60 103
86, 7 A;
3 U 2 N 1, 73 400
2. Tukgaitas strva (primraj pus)

I10
I0
11,1
I1N
0,99 0,11A;
100
100
3. Transformatora primrais tinums saslgts zvaigzn, bet sekundrais - trsstr,

tpc fzu spriegumi
U1Nf
U1Nl
3
35
20, 2 kV;
1, 73
U 2 Nf U 2 Nl 400 V;
4. Transformatora fzes strvas

I1Nf I1Nl 0,99 A;
I 2 Nf
I 2 Nl
3
87,5
50,1A.
1, 73
2.12. Piemrs. Atrast trsfzu transformatoram TCM-320/35 slodzes koeficientu kn,

kur atbilst maksimlajam lietderbas koeficientam un maksimlo lietderbas koeficienta
vrtbu, ja cossl = 0,7. Transformatora tehniskie dati: SN = 320 kVA, U1N = 35 kV, U2N =
6,3 kV, UK% = 4,8 %, P0 = 1,75 kW, PK = 4,793 kW.
Atrisinjums.
Lietderbas koeficients
kn S N cos 2
100;
kn S N cos 2 P0 kn2 PK
sasniedz maksimlo vrtbu, ja

kn kopt
max
P0
PK
1, 75
0, 604.
4, 793
kopt S N cos 2
2
kopt S N cos 2 P0 kopt
PK
Tad
100
0, 604 320 10
3 0, 7
100 97,5%.
0, 604 320 10
3 0, 7 1,75 103 0,604 2 4,
793 10 3
78
2.6. TRANSFORMATORU PARALL DARBBA

Divi vai vairki transformatori darbojas paralli, ja to primrie tinumi pieslgti
kopjam primrajam tklam, bet sekundrie tinumi kopjam sekundrajam tklam.
Noteikumi par transformatoru saslganu parallai darbbai. Trsfzu
transformatorus var saslgt parallai darbbai, ja ievroti di noteikumi:
a)
lniju spriegumu transformcijas koeficienti tukgaitas rem ir viendi
(transformcijas koeficientu k pieaujam atirba 0,5%):

kI = kII = kIII = = kn;
2.2. att. Divi paralli saslgti transformatori (vienlnijas shma).

b)
transformatoru sslguma spriegumi ir viendi (pieaujama novirze ldz
10% no sslguma spriegumu vidjs vrtbas):

UkI = UkII = UkIII = = Ukn;
c) transformatoru tinumu savienojumu grupas ir viendas.
Ja paralli darbojas transformatori ar dadiem sslguma spriegumiem, tad
transformators ar mazko sslguma sprieguma vrtbu tiek prslogots.
Slodzes sadaljumu starp paralli strdjoiem transformatoriem nosaka pc
formulas
SX
S
S
NX ,
S
UN U KX
K
kur S X dot transformatora slodze, kVA;

S visas paralls grupas kopja slodze, kVA;
U KX dot transformatora sslguma spriegums, %;
SNX - dot transformatora nominl jauda, kVA.
79
Ja transformatoru transformcijas koeficienti ir dadi, tad transformatoru tinumos

plst izldzino strva, kas prslogo to transformatoru, kuram mazks transformcijas
koeficients. Izldzinoo strvu var aprint, lietojot formulu
I izl
a I N1
,
U
U K1 K 2
kur a sekundro spriegumu starpba, %;
I N1
I N 2 - otr transformatora (ar lielko jaudu) nominls strvas I attiecba
N2
pret pirm transformatora (ar mazko jaudu) nominlo strvu I N1 ;

U K1 un U K2 transformatoru sslguma spriegumi.
2.13. Piemrs. Prbaudt, vai var saslgt parallai darbbai divus transformatorus,
kuriem ir di pases dati:
1. S N1 = 400 kVA, U N1 = 10,5/0,4 kV, U K1 = 4,5 %, Y/ 0;
2. S N2 = 630 kVA, U N2 = 10/0,38 kV, U K2 = 5,5 %, Y/ 0.
K kopj slodze 1000 kVA sadals starp transformatoriem?
Atrisinjums.
1. Transformatoru transformcijas koeficienti
k1
10500
26, 25;
400
k2
10000
26,32;
380
2. Koeficientu vidj eometrisk vrtba

k k1 k2 26, 25 26,32 26, 28;
3. Koeficientu starpba
k %
k 2 k1
26,32 26, 25
100
100
0, 25%;
k
26, 29
t.i., k% 0, 25% 0, 5%. Saska ar pirmo noteikumu parall darbba ir

pieaujama.
4. sslguma spriegumu vidj aritmtisk vrtba
U K .vid
U K 1 U K 2 5, 5 4, 5
5%;
2
2
5. sslguma spriegumu starpba (novirze)
U K %
U K 2 U K1
5,5 4,5
100
100
20%;
U K .vid
5
80
Saska ar otro noteikumu parall darbba nav pieaujama, jo sprieguma novirze

UK% > 10 %. Saska ar treo noteikumu parall darbba ir pieaujama, jo tinumu
savienojumu grupas ir viendas.
6. Aprinsim, k sadals kopja slodze 1000 kVA starp abiem transformatoriem,
ja tos sasldz parallai darbbai.
Pirm transformatora slodze
SX1
S
S N1 S N 2
U K1 U K 2
S
1000
400
N1
436,9 kVA;
U K 1 400 630 4,5
4,5 5,5
Otr transformatora slodze
SX 2
S
S N1 S N 2
U K1 U K 2
S
1000
630
N2
563kVA.
U K 2 400 630 5,5
4,5 5,5
K redzams, pirmais transformators tiek prslogots, bet otrais nepietiekami

noslogots.
2.14. Piemrs. Aprint izldzinoo strvu un izldzinoo strvu nominls strvas
das, ja paralli saslgti divi viendas jaudas transformatori (IN1 = IN2 = 3,5 A) viens
ar tinumu savienojumu grupu Y/ 0, otrs ar grupu Y/ 11. UK1 = UK2 = 5,5 %.
Lniju vektoru leisk nobde = 300.
Atrisinjums.
Ja transformcijas koeficienti un sslguma spriegumi viendi, izldzinoo strvu
var aprint pc formulas:
I izl.
200 sin
2 ,
U K1 U K 2
I N1 I N 2
kur leis starp transformatoru lniju spriegumu vektoriem;

UK1 un UK2 transformatoru sslguma spriegumi, %;
IN1 un IN2 transformatoru nominls strvas, A.
1. Izldzino strva nominls strvas das:
300
200 sin
200
sin
2
2 200 0, 259 I 4, 71 I ;
I izl .
N
N
U K1 U K 2
U
2 5, 5
2 K
I N1 I N 2
IN
81
Izldzino strva ir 4,71 reizes lielka par nominlo strvu.

2. Izldzinos strvas vrtba:
I izl . 4, 71 I N 4, 71
3,5 16, 5 A.
2.7. Autotransformatori
Autotransformators atiras no parasta divtinumu transformatora ar to, ka tam ir
tikai viens tinums. Primrais un sekundrais tinums veido vienu kopgu elektrisko di,
un zemk sprieguma tinums ir daa no augstk sprieguma tinuma (2.3. att.). Tdjdi
autotransformatora primr un sekundr de ir saisttas ne tikai magntiski, bet ar
elektriski. Transformcijas koeficientu autotransformatoram nosaka:
ka
1 E1 U1 I 2
,
2 E2 U 2 I1
2.3. att. Vienfzes pazemino autotransformatora shma.

Tinumu kopg da plsto strva I 12 pazeminoa autotransformator ir vienda ar
slodzes strvas I2 un primrs strvas I1 starpbu
I12 = I2 I1.
Sekundr tinuma jaudu aprina
S 2 U 2 I 2 U 2 ( I12 I1 ) U 2 I12 U 2 I1 S m Se ,
kur Sm jauda, kuru sekundrajai dei no primrs des nodod ar

elektromagntisko lauku (elektromagntisk jauda);
Se jauda, kuru sekundrais tinums saem tiei no tkla (bez magntisk lauka
ldzdalbas). Autotransformatoram saldzinjum ar parasto divtinumu transformatoru ir
das priekrocbas un trkumi.
Priekrocbas: mazks aktvo materila (vara, elektrotehniska trauda) patri,
mazki gabarti, augstks lietderbas koeficients (pat ldz 99,7%), ekonomiskks.
82
Trkums: t k starp primro un sekundro tinumu pastv elektrisk saite, tad

augstkais spriegums var nokt zemk sprieguma tkl.
2.15. Piemrs. Vienfzes pazemino autotransformatora nominl jauda SN = 1760
VA, primr strva I1 = 8 A un sekundrais spriegums U2 = 100 V. Aprint
autotransformatora primro spriegumu, transformcijas koeficientu, slodzes strvu,
strvu kopj tinumu da un sekundro tinumu jaudu.
Atrisinjums.
1. Primrais spriegums
U1
S N 1760
220 V;
I1
8
2. Transformcijas koeficients
ka
U1 220
2, 2;
U 2 100
3. Slodzes strva
I 2 ka I1 2, 2
8
17, 6 A;
4. Strva kopj tinumu da

I12 I 2 I1 17, 6 8 9, 6 A;
5. Sekundr tinuma jauda

S 2 S m Se U 2 I12 U 2 I1 100 9,6 100 8 1760 VA.
2.8. Transformatoru aprina uzdevumi

1. Uzdevums
Noteikt vienfzu transformatora nominls strvas un sslguma strvas I 1k un
I2k, ja t piln jauda ir SN, primrais nominlais spriegums U1N, sekundrais nominlais
spriegums U2N un sslguma spriegums uk. Variantam atbilstoi izejas dati doti 2.1.
tabul.
2.1. tabula
Varianti
1
2
SN, VA
250
300
Dotie lielumi
U1N, V
U2N, V
uk, %
2.1.
tabulas
220
12
4 turpinjums
380
220
5
83
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
500
100
160
540
280
330
550
190
520
300
250
300
500
100
160
540
280
330
550
190
520
300
250
300
500
100
160
540
280
330
550
190
520
300
250
300
500
100
160
540
280
330
550
190
520
250
250
300
380
690
380
220
380
690
220
220
380
220
380
380
690
380
220
380
690
220
220
380
220
380
380
690
380
220
380
690
220
220
380
220
380
380
690
380
220
380
690
220
220
380
220
380
380
220
380
220
84
220
380
220
24
220
220
24
12
220
12
220
220
380
220
24
220
220
24
12
220
12
220
220
380
220
24
220
220
24
12
220
12
220
220
380
220
24
220
220
24
12
220
12
220
220
380
220
12
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
500
100
160
540
280
330
550
190
520
300
380
380
690
380
220
380
690
220
220
380
220
220
380
220
24
220
220
24
12
220
3
4,5
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
2. Uzdevums
Noteikt trsfzu transformatora nominls strvas I1N un I2N, ja t jauda ir SN un
spriegums attiecgi U1N un U2N. Variantam atbilstoi izejas dati doti 2.2. tabul.
2.2. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
Dotie lielumi
SN, kVA
U1N, kV
180
10
200
10
150
20
310
35
230
20
140
20
210
35
550
6
220
10
190
6
510
20
280
10
180
10
200
20
150
35
310
20
230
20
140
35
210
6
550
10
220
6
190
20
510
10
280
10
180
20
85
U2N, kV
0,4
0,23
0,4
6
0,23
0,4
0,4
0,23
0,4
0,23
0,4
0,23
0,4
6
0,23
0,4
0,4
0,23
0,4
0,23
0,4
0,23
0,4
6
0,23
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
35
20
20
35
6
10
6
20
10
10
20
35
20
20
35
6
10
6
20
10
10
20
35
20
20
35
10
10
20
35
20
20
35
6
10
0,4
0,4
0,23
0,4
0,23
0,4
0,23
0,4
6
0,23
0,4
0,4
0,23
0,4
0,23
0,4
0,23
0,4
6
0,23
0,4
0,4
0,23
0,4
0,23
0,4
0,23
0,4
6
0,23
0,4
0,4
0,23
0,4
0,23
3. Uzdevums
Transformatoram ar jaudu ir SN, spriegumiem 35/10,5 kV, strdjot ar nominlo
spriegumu, tukgaitas zudumi ir P0, bet sslguma minjum, ja strvas ir nominlas,
zudumi ir Pk. Aprint maksimlajam lietderbas koeficientam atbilstoo noslodzes
koeficientu kn un maksimlo lietderbas koeficientu max, ja dots jaudas koeficients
cossl. Variantam atbilstoi izejas dati doti 2.3. tabul.
86
2.3. tabula
Dotie lielumi
Variant
i
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
SN, kVA
U1N/U2N, kV
cossl
560
550
300
440
310
390
420
190
345
425
380
560
550
300
440
310
390
420
190
345
425
380
560
550
300
440
310
390
420
190
345
425
380
560
550
300
440
310
390
420
190
345
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
0,69
0,64
0,7
0,55
0,65
0,69
0,73
0,61
0,68
0,69
0,64
0,7
0,55
0,65
0,69
0,73
0,61
0,68
0,69
0,64
0,7
0,55
0,65
0,69
0,73
0,61
0,68
0,69
0,64
0,7
0,55
0,65
0,69
0,73
0,61
0,68
0,69
0,64
0,7
0,55
0,65
0,69
87
P0, kW
Pk, kW
0,335
0,94
0,335
1
0,53
1,1
0,233
0,93
0,177
1,12
0,233
0,95
0,432
0,93
0,16
0,844
0,23
1,15
0,335
0,89
0,236
0,94
0,31
1
0,335
1,1
0,335
0,93
0,53
1,12
0,233
0,95
0,177
0,93
0,233
0,844
0,432
1,15
0,16
0,89
0,23
0,94
2.3. tabulas1turpinjums
0,335
0,236
1,1
0,31
0,93
0,335
1,12
0,335
0,95
0,53
0,93
0,233
0,844
0,177
1,15
0,233
0,89
0,432
0,94
0,16
1
0,23
1,1
0,335
0,93
0,236
1,12
0,31
0,95
0,335
0,93
0,335
0,844
0,53
1,15
0,233
0,89
0,177
0,94
0,233
1
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
425
380
560
550
300
560
550
560
550
300
440
310
390
420
190
345
425
380
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
35/10,5
0,73
0,61
0,68
0,69
0,64
0,7
0,55
0,65
0,69
0,64
0,69
0,64
0,7
0,55
0,65
0,69
0,73
0,61
0,432
1,1
0,16
0,93
0,23
1,12
0,335
0,95
0,236
0,93
0,31
0,844
0,335
1,15
0,335
0,89
0,53
0,94
0,233
1
0,177
1,1
0,233
0,93
2.3. tabulas
turpinjums
0,432
1,12
0,16
0,95
0,23
0,93
0,335
0,844
0,236
1,15
0,31
0,89
4. Uzdevums
Aprint inducto EDS transformatora primraj un sekundraj tinum, ja
primr tinuma vijumu skaits ir w1 un sekundr w2. Transformators pieslgts tklam ar
frekvenci f un magntisk plsma serd ir m. Variantam atbilstoi izejas dati doti
2.4. tabul.
2.4. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
w1
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
1000
2000
1900
w2
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
Dotie lielumi
f, Hz
400
350
430
310
550
520
360
410
440
310
460
270
580
400
350
88
m, Wb
0,000125
0,00021
0,000132
0,000115
0,000145
0,000235
0,000125
0,000125
0,00021
0,000132
0,000115
0,000145
0,000235
0,000125
0,000125
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
430
310
550
520
360
410
440
310
460
270
580
400
350
430
310
550
520
360
410
440
310
460
270
580
400
350
430
310
550
520
360
410
400
350
430
310
550
520
360
410
440
310
460
270
580
89
0,00021
0,000132
0,000115
0,000145
0,000235
0,000125
0,000125
0,00021
0,000132
0,000115
0,000145
0,000235
0,000125
0,000125
0,00021
0,000132
0,000115
0,000145
0,000235
0,000125
0,000125
0,00021
0,000132
0,000115
0,000145
0,000235
0,000125
0,000125
0,00021
0,000132
0,000115
0,000145
0,000235
0,000125
0,000125
0,00021
0,000132
0,000115
0,000145
0,000235
0,000125
0,000125
0,00021
0,000132
0,000115
5. Uzdevums
Vienfzes saus apgaismoanas transformatora jauda ir SN, nominlais
primrais spriegums U1N, primr tinuma vijumu skaits w1, bet sekundr w2. Aprint
transformatora transformcijas koeficientu, sekundro spriegumu, nominlo primro un
sekundro strvu. Variantam atbilstoi izejas dati doti 2.5. tabul.
2.5. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
SN, VA
250
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
Dotie lielumi
U1N, V
220
380
380
690
380
220
380
690
220
220
380
220
380
380
690
380
220
380
690
220
220
380
220
380
380
690
380
220
380
690
220
220
380
220
380
90
w1
w2
843
46
550
35
300
53
440
34
310
47
390
88
420
56
190
73
345
90
425
41
380
29
tabulas turpinjums
560 2.5.55
550
35
300
53
440
34
310
47
390
88
420
56
190
73
345
90
425
41
380
29
560
55
550
35
300
53
440
34
310
47
390
88
420
56
190
73
345
90
425
41
380
29
560
55
550
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
380
690
380
220
380
690
220
220
380
220
380
380
220
380
220
380
380
690
380
220
380
690
220
220
380
300
53
440
34
310
47
390
88
420
56
190
73
345
90
425
41
380
29
560 2.5.
55tabulas turpinjums
550
35
300
53
560
34
550
47
560
55
550
35
300
53
440
34
310
47
390
88
420
56
190
73
345
90
425
41
380
29
6. Uzdevums
Vienfzes eas transformatora pases dati: SN, U1N, U2N, P0, PK, I0 un UK.
Aprint transformatora transformcijas koeficientu, lietderbas koeficientu pie
noslodzes kn un cos2, tukgaitas strvu un sslguma spriegumu. Variantam atbilstoi
2.6. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
SN,
U1N,
U2N,
Dotie lielumi
P0,
Pk,
kVA
6667
5680
3600
7620
4230
3290
4170
kV
35
35
35
35
35
35
35
kV
10
10
20
20
20
20
6
kW
17
20
35
20
20
35
10
91
kW
53,5
35
53
34
47
88
56
I0,
Uk,
kn,
cos2
%
%
%
3
8
50
0,8
2
10
55
0,7
3
8
40
0,9
2
9
55
0,85
3
6
40
0,95
4 2.6.7tabulas45turpinjums
0,75
4
8
60
0,9
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
4990
6667
5680
3600
7620
4230
3290
4170
4990
6667
5680
3600
7620
4230
3290
4170
4990
6667
5680
3600
7620
4230
3290
4170
4990
6667
5680
3600
7620
4230
3290
4170
4990
6667
5680
3600
7620
4230
3290
4170
4990
6667
5680
3600
7620
4230
6667
5680
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
6
10
6
20
10
10
20
20
20
20
6
6
10
6
20
10
10
20
20
20
20
6
6
10
6
20
10
10
20
20
20
20
6
6
10
6
20
10
10
20
20
20
20
10
10
10
20
20
10
20
35
20
20
35
20
35
20
20
35
10
10
20
35
20
20
35
20
35
20
20
35
10
10
20
35
20
20
35
20
35
20
20
35
10
10
20
35
20
20
35
20
35
20
20
35
10
73
90
41
29
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
55
35
53
34
47
88
92
5
3
2
3
2
3
4
4
5
3
2
3
2
3
4
4
5
3
2
3
2
3
4
4
5
3
2
3
2
3
4
4
5
3
2
3
2
3
4
4
5
3
2
3
2
3
4
4
7
60
0,8
9
50
0,7
11
55
0,9
8
50
0,85
10
55
0,95
8
40
0,75
9
55
0,9
6
40
0,8
7
45
0,7
8
60
0,9
7
60
0,85
9
50
0,95
11
55
0,75
8
50
0,9
10
55
0,8
8
40
0,7
9
55
0,9
6
40
0,85
7
45
0,95
8
60
0,75
7
60
0,9
9
50
0,8
11
55
0,7
8
50
0,9
10
55
0,85
8
40
0,95
9
55
0,75
6
40
0,9
7
45
0,8
8
60
0,7
7
60
0,9
2.6.9tabulas50turpinjums
0,85
11
55
0,95
8
50
0,75
10
55
0,9
8
40
0,8
9
55
0,7
6
40
0,9
7
45
0,85
8
60
0,95
7
60
0,75
9
50
0,9
11
55
0,8
8
50
0,7
10
55
0,9
8
40
0,85
9
55
0,95
6
40
0,75
56
57
58
59
60
3600
7620
4230
3290
4170
35
35
35
35
35
20
20
6
6
10
10
20
35
20
20
56
73
90
41
29
5
3
2
3
2
7
8
7
9
11
45
60
60
50
55
0,9
0,8
0,7
0,9
0,85
7. Uzdevums
Transformatora sekundrajam tinumam pieslgta slodze, kuras aktva
pretestba ir R2 un induktv pretestba XL2. Aprint transformatora aktvo jaudu, kdu
tas patr no tkla, ja transformatora lietderbas koeficients , bet sekundr tinuma
spriegums U2. Variantam atbilstoi izejas dati doti 2.7. tabul.
2.7. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
R2,
3
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
Dotie lielumi
X2,
, %
4
93
5
95
6
98
7
99
8
93
9
90
8
94
7
96
6
94
5
93
4
95
3
98
2
99
4
93
5
90
6
94
7
96
8
94
9
93
8
95
7
98
6
99
5
93
4
90
3
94
2
96
4
94
5
93
93
U2, V
2.7.
36 tabulas turpinjums
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
88
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
6
7
8
9
8
7
6
5
4
3
2
4
5
6
7
8
9
8
7
6
5
4
3
2
4
5
6
7
8
9
8
7
95
98
99
93
90
94
96
94
93
95
98
99
93
90
94
96
94
93
95
98
99
93
90
94
96
94
93
95
98
99
93
90
56
73
90
41
29
2.7.
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
8. Uzdevums
Trsfzu transformatoru raksturo sekojoie dati: nominl jauda ir SN,
augstkais nominlais lnijas spriegums U1Nl, zemkais nominlais lnijas spriegums
U2Nl, primrais un sekundrais tinums saslgti zvaigzn, serdes rsgriezums SS,
magntiskas indukcijas maksiml vrtba Bm. Aprint tinumu nominls strvas un
katras fzes tinumu vijumu skaitu, ja maistrvas frekvence f = 50 Hz. Variantam
2.8. tabula
94
Dotie lielumi
95
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
S1N, kVA
63
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
55
35
53
U1N, kV
20
10
20
20
20
20
6
6
10
6
20
10
10
20
20
20
20
6
6
10
6
20
10
10
20
20
20
20
6
6
10
6
20
10
10
20
20
20
20
6
6
10
6
20
10
10
20
U2N, kV
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
96
SS, cm2 Bm, T

100
1,5
105
1,6
108
1,3
96
1,4
98
1,35
99
1,2
109
1,5
112
1,55
100
1,45
105
1,5
108
1,6
96
1,3
98
1,4
99
1,35
109
1,2
112
1,5
100
1,55
105
1,45
108
1,5
96
1,6
98
1,3
99
1,4
109
1,35
112
1,2
100
1,5
105
1,55
1082.8. tabulas
1,45 turpinjums
96
1,5
98
1,6
99
1,3
109
1,4
112
1,35
100
1,2
105
1,5
108
1,55
96
1,45
98
1,5
99
1,6
109
1,3
112
1,4
100
1,35
105
1,2
108
1,5
96
1,55
98
1,45
99
1,5
109
1,6
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
34
47
55
35
53
34
47
88
56
73
90
41
29
20
0,4
20
0,4
20
0,4
10
0,4
10
0,4
10
0,4
20
0,4
20
0,4
20
0,4
20
0,4
6
0,4
6
0,4
10
0,4
9. Uzdevums
112
100
105
108
96
98
99
109
112
100
105
108
96
1,3
1,4
1,35
1,2
1,5
1,55
1,45
1,5
1,6
1,3
1,4
1,35
1,2
Trsfzu transformatora katras fzes augstk sprieguma tinuma (primro)

vijumu skaits w1, bet zemk (sekundr) - w2 un augstk sprieguma tinumu fzes
spriegums Uf1. Aprint zemk sprieguma tinumu fzes spriegumu, fu un lnijas
spriegumu transformcijas koeficientus, ja transformatora tinumus sasldz ds
slgumu shmas: zvaigzne-zvaigzne ar neitrlo izvadu (Y/), zvaigzne-trsstris (Y/)
un trsstris-zvaigzne ar neitrlo izvadu (/). Variantam atbilstoi izejas dati doti
2.9. tabul.
2.9. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
w1
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
1000
2000
1900
1860
2300
Dotie lielumi
w2
Uf1, V
200
1000
200
6000
150
1200
310
380
230
970
140
1320
210
1210
550
1540
220
1390
190
1000
510
6000
280
1200
180
380
200
970
150
1320
310
1210
230
1540
97
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
10. Uzdevums
98
1390
1000
1200
380
970
1320
1210
1540
1390
1000
6000
1200
380
970
1320
1210
1540
1390
1000
6000
1200
380
970
1320
1210
1540
1390
1000
6000
1200
380
970
1320
1210
1390
1000
6000
1200
380
970
1320
Trsfzu transformatora nominlie dati: SN, U1N, U2N, P0, PK. Primrais tinums
savienots trsstr, sekundrais - zvaigzn. Aprint tinumos inductos fu EDS,
tinumu nominls strvas un slodu strvas, transformatoru lietderbas koeficientu pie
dadm slodzm, ja transformatoram pieslgta slodze ir P2 un cos2. Variantam
2.10. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
SN, kVA
100
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
U1N, kV
20
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
Dotie lielumi
U2N, V P0, W Pk, kW P2, kW cos2
400
900
6
63
0,9
550
2000
4
55
0,9
300
1900
5
50
0,85
440
1860
3
55
0,95
310
2300
2
40
0,75
390
2100
3
55
0,9
420
2320
2
40
0,8
190
3290
3
45
0,7
345
3160
4
60
0,9
425
3200
4
60
0,85
380
2200
5
50
0,95
560
3210
3
55
0,75
550
1000
2
50
0,9
2.10.
tabulas
turpinjums
300
2000
3
55
0,8
440
1900
2
40
0,7
310
1860
3
55
0,9
390
2300
4
40
0,85
420
2100
4
45
0,95
190
2320
5
60
0,75
345
3290
3
60
0,9
425
3160
2
50
0,8
380
3200
3
55
0,7
560
2200
2
50
0,9
550
3210
3
55
0,85
300
1000
4
40
0,95
440
2000
4
55
0,75
310
1900
5
40
0,9
390
1860
3
45
0,8
420
2300
2
60
0,7
190
2100
3
60
0,9
345
2320
2
50
0,85
425
3290
3
55
0,8
380
3160
2
50
0,7
560
3200
3
55
0,9
550
2200
2
40
0,85
300
3210
3
55
0,95
99
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
35
440
310
390
420
190
345
425
380
560
550
300
560
550
560
550
300
440
310
390
420
190
345
425
380
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
4
40
0,75
4
45
0,9
5
60
0,8
3
60
0,7
2
50
0,9
3
55
0,85
2
50
0,95
3
55
0,75
4
40
0,9
4
55
0,8
2.10.
tabulas
turpinjums
5
40
0,7
3
45
0,9
2
60
0,85
3
60
0,95
2
50
0,75
3
55
0,9
4
50
0,8
4
55
0,7
5
40
0,9
3
55
0,85
2
40
0,95
3
45
0,75
2
60
0,9
3
60
0,8
11. Uzdevums
Trsfzu transformatoru raksturo sekojoie dati: SN, U1N, U2N, I0, P0, PK, tinuma
slguma grupa Y/ 11. Atrast nominlo strvu, tukgaitas strvu, fzes spriegumus un
fzes strvas. Variantam atbilstoi izejas dati doti 2.11. tabul.
2.11. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
S1N, kV A
60
55
50
55
40
55
40
45
60
60
Dotie lielumi
U1N, kV U2N, V P0, W Pk, W I0, %
35
400
501
1208
11,1
10
400
550
2000
12,3
20
230
300
1900
11,4
20
220
440
1860
9,7
20
380
310
2300
13,8
20
380
390
2100
12,1
6
400
420
2320
10,2
6
400
190
3290
11,7
2.11.
tabulas
turpinjums
10
400
345
3160
14,1
6
230
425
3200
11,1
100
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
50
55
50
55
40
55
40
45
60
60
50
55
50
55
40
55
40
45
60
60
50
55
50
55
40
55
40
45
60
60
50
55
50
55
40
55
40
45
60
60
50
55
50
55
40
55
40
45
20
10
10
20
20
20
20
6
6
10
6
20
10
10
20
20
20
20
6
6
10
6
20
10
10
20
20
20
20
6
6
10
6
20
10
10
20
20
20
20
10
10
10
20
20
20
20
6
220
380
380
400
400
400
230
220
380
380
400
400
400
230
220
380
380
400
400
400
230
220
380
380
400
400
400
230
220
380
380
400
400
400
230
220
380
380
400
400
400
230
220
380
380
400
400
400
101
380
2200
12,3
560
3210
11,4
550
1000
9,7
300
2000
13,8
440
1900
12,1
310
1860
10,2
390
2300
11,7
420
2100
14,1
190
2320
11,1
345
3290
12,3
425
3160
11,4
380
3200
9,7
560
2200
13,8
550
3210
12,1
300
1000
10,2
440
2000
11,7
310
1900
14,1
390
1860
11,1
420
2300
12,3
190
2100
11,4
345
2320
9,7
425
3290
13,8
380
3160
12,1
560
3200
10,2
550
2200
11,7
300
3210
14,1
440
1000
11,1
310
2000
12,3
390
1900
11,4
420
1860
9,7
190
2300
13,8
tabulas 12,1
turpinjums
345 2.11.
2100
425
2320
10,2
380
3290
11,7
560
3160
14,1
550
3200
11,1
300
2200
12,3
560
3210
11,4
550
1000
9,7
560
2000
13,8
550
1900
12,1
300
1860
10,2
440
2300
11,7
310
2100
14,1
390
2320
11,1
420
3290
12,3
190
3160
11,4
345
3200
9,7
59
60
60
60
6
10
230
220
425
380
2200
3210
13,8
12,1
12. Uzdevums
Atrast
trsfzu
transformatoram
slodzes
koeficientu
kn,
kur
atbilst
maksimlajam lietderbas koeficientam un maksimlo lietderbas koeficienta vrtbu, ja

dots cossl. Transformatora tehniskie dati: SN, U1N, U2N, UK%, P0, un PK. Variantam
2.12. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
S1N, kVA
320
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
Dotie lielumi
U1N/U2N, kV P0, kW
Pk, kW UK, %
cossl
35/6,3
1,75
4,793
4,8
0,7
35/6,3
1
4,353
5
0,7
35/6,3
1,1
5,237
3
0,9
2.12.
tabulas
turpinjums
35/6,3
0,93
6,095
4,5
0,85
35/6,3
1,12
5,268
3
0,95
35/6,3
0,95
5,363
4
0,75
35/6,3
0,93
4,112
5,3
0,9
35/6,3
0,844
3,421
3,9
0,8
35/6,3
1,15
6,935
4
0,7
35/6,3
0,89
6,365
5
0,9
35/6,3
0,94
6,357
3
0,85
35/6,3
1
7,657
4,5
0,95
35/6,3
1,1
5,236
3
0,75
35/6,3
0,93
4,793
4
0,9
35/6,3
1,12
4,353
5,3
0,8
35/6,3
0,95
5,237
3,9
0,7
35/6,3
0,93
6,095
4
0,9
35/6,3
0,844
5,268
5
0,85
35/6,3
1,15
5,363
3
0,95
35/6,3
0,89
4,112
4,5
0,75
35/6,3
0,94
3,421
3
0,9
35/6,3
1
6,935
4
0,8
35/6,3
1,1
6,365
5,3
0,7
35/6,3
0,93
6,357
3,9
0,9
35/6,3
1,12
7,657
4
0,85
35/6,3
0,95
5,236
5
0,95
35/6,3
0,93
4,793
3
0,75
35/6,3
0,844
4,353
4,5
0,9
35/6,3
1,15
5,237
3
0,8
35/6,3
0,89
6,095
4
0,7
35/6,3
0,94
5,268
5,3
0,9
102
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
35/6,3
1
1,1
0,93
1,12
0,95
0,93
0,844
1,15
0,89
0,94
1
1,1
0,93
1,12
0,95
0,93
0,844
1,15
0,89
0,94
1
1,1
0,93
1,12
0,95
0,93
0,844
1,15
0,89
5,363
3,9
0,85
4,112
4
0,95
3,421
5
0,75
6,935
3
0,9
6,365
4,5
0,8
2.12.
tabulas
turpinjums
6,357
3
0,7
7,657
4
0,9
5,236
5,3
0,85
4,793
3,9
0,95
4,353
4
0,75
5,237
5
0,9
6,095
3
0,8
5,268
4,5
0,7
5,363
3
0,9
4,112
4
0,85
3,421
5,3
0,95
6,935
3,9
0,75
6,365
4
0,9
6,357
5
0,8
7,657
3
0,7
5,236
4,5
0,9
4,793
4
0,85
4,353
5
0,95
5,237
3
0,75
6,095
4,5
0,9
5,268
3
0,8
5,363
4
0,7
4,112
5,3
0,9
3,421
3,9
0,85
13. Uzdevums
Prbaudt, vai var saslgt parallai darbbai divus transformatorus, kuriem ir
di pases dati:
1. S N1 , U N1 / U N2 , U K1 , Y/ 0;
2. S N2 , U N1 / U N2 , U K2 , Y/ 0.
K kopj slodze S N sadals starp transformatoriem? Variantam atbilstoi
Varianti
2.13. tabula
S1N,
Dotie lielumi
1. transformators
2. transformators
U1N, U2N, Uk1, Savienojum S2N, U1N, U2N, Uk2, Savienoj SN,
103
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
kVA
400
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
kV
10,5
10,2
10,1
10,4
10,5
10,2
10,2
10,5
10,7
10,3
10
10,2
10,1
10,4
10,5
10
10,2
10,5
10,4
10,4
10,5
10,2
10,1
10,4
10,4
10
10,2
10,5
10,4
10,4
10,5
10,2
10,1
10,4
10,4
10
10,2
10,5
10,4
10,4
10,5
10,2
10,1
10,4
10,4
10
10,2
kV
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
%
4,5
5
5
4,5
3
4
4,8
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
4
3
4,5
3
4
5,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
3,3
3,9
4
5
3
4,5
3
4
5,3
u grupa
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
kVA
630
300
500
100
160
540
280
330
550
190
520
300
250
300
500
100
160
540
280
330
550
190
520
300
250
300
500
100
160
540
280
330
550
190
520
300
250
300
500
100
160
540
280
330
550
190
520
104
kV
10
10,1
10,2
10
10,3
10,3
9,9
10
10,2
10,2
10,1
10,2
10
10,1
10,2
9,9
9,8
10
10
10,1
10,2
10
10,1
10,2
9,9
9,8
10
10
10,1
10,2
10
10,1
10,2
9,9
9,8
10
10
10,1
10,2
10
10,1
10,2
9,9
9,8
10
10
10,1
kV % . Grupa kVA
0,38 5,5 Y/ 0 1000
0,38 5,1 Y/ 0 2000
0,38 6 Y/ 0 1900
0,38 5 Y/ 0 1860
0,38 4 Y/ 0 2300
0,38 4,2 Y/ 0 2100
0,38 5 Y/ 0 2320
0,38 4 Y/ 0 3290
0,38 4,2 Y/ 0 3160
0,38 5,1 Y/ 0 3200
0,38 3,4 Y/ 0 2200
0,38 4,6 Y/ 0 3210
0,38 3,2 Y/ 0 1000
0,38 4,2 Y/ 0 2000
0,38 5,5 Y/ 0 1900
0,38 4 Y/ 0 1860
0,38 4,2 Y/ 0 2300
0,38 5,2 Y/ 0 2100
0,38 3,3 Y/ 0 2320
0,38 4,8 Y/ 0 3290
0,38 3,5 Y/ 0 3160
0,38 4,1 Y/ 0 3200
0,38 6 Y/ 0 2200
0,38 4 Y/ 0 3210
0,38 4,5 Y/ 0 1000
0,38 4,1 Y/ 0 2000
0,38 3,4 Y/ 0 1900
2.13. tabulas
turpinjums
0,38
5 Y/
0 1860
0,38 3,6 Y/ 0 2300
0,38 4,2 Y/ 0 2100
0,38 5,5 Y/ 0 2320
0,38 4,2 Y/ 0 3290
0,38 5,1 Y/ 0 3160
0,38 5,2 Y/ 0 3200
0,38 3,5 Y/ 0 2200
0,38 5 Y/ 0 3210
0,38 3,2 Y/ 0 1000
0,38 4,2 Y/ 0 2000
0,38 4 Y/ 0 1900
0,38 4 Y/ 0 1860
0,38 4,3 Y/ 0 2300
0,38 6 Y/ 0 2100
0,38 3,3 Y/ 0 2320
0,38 4,8 Y/ 0 3290
0,38 3,8 Y/ 0 3160
0,38 4,1 Y/ 0 3200
0,38 5,6 Y/ 0 2200
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
280
180
200
150
310
230
140
210
550
220
190
510
280
10,5
10,3
10,3
10,5
10,2
10,1
10,4
10,3
10
10,2
10,5
10,4
10,3
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
0,4
3,9
4
5
3
4,5
4
5
3
4,5
3
4
5,3
3,9
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
250
250
300
500
100
160
540
280
330
550
190
520
300
10,2
10
10,1
10,2
9,9
9,8
10
10
10,1
10,2
10
10,1
10,2
0,38
0,38
0,38
0,38
0,38
0,38
0,38
0,38
0,38
0,38
0,38
0,38
0,38
4,1
4,2
5,2
3,3
5
4,3
5,2
3,4
5
3,2
4,2
5,7
4,1
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
Y/ 0
3210
1000
2000
1900
1860
2300
2100
2320
3290
3160
3200
2200
3210
14. Uzdevums
Aprint izldzinoo strvu un izldzinoo strvu nominls strvas das, ja
paralli saslgti divi viendas jaudas transformatori (IN1 = IN2) viens ar tinumu
savienojumu grupu Y/ 0, otrs ar grupu Y/ 11. UK1 = UK2. Lniju vektoru
leisk nobde . Variantam atbilstoi izejas dati doti 2.14. tabul.
2.14. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
IN1 = IN2, A
3,5
2,5
2
3
4,3
3,8
2,9
3
4,1
3,8
3,7
2,9
3,1
4,3
5,1
4,7
3,5
2,5
2
3
Dotie lielumi
UK1 = UK2, %
5,5
4,2
5,3
5,2
5,6
5,8
6,1
4,4
4,9
6,3
5,1
4,8
5,6
4,1
5,5
5,4
5,3
5,2
5,6
5,8
105
, grd.
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
4,3
3,8
2,9
3
4,1
3,8
3,7
2,9
3,1
4,3
5,1
4,7
3,5
2,5
2
3
4,3
3,8
2,9
3
4,1
3,8
3,7
2,9
3,1
4,3
5,1
4,7
3,5
2,5
2
3
4,3
3,8
2,9
3
4,1
3,8
3,7
2,9
6,1
4,4
4,9
6,3
5,1
4,8
5,6
4,1
5,5
5,4
5,3
5,2
5,6
5,8
6,1
4,4
4,9
6,3
5,1
4,8
5,6
4,1
5,5
5,4
5,3
5,2
5,6
5,8
6,1
4,4
4,9
6,3
5,1
4,8
5,6
4,1
5,5
5,4
5,3
5,2
30
30
2.14.
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
30
2.14.
30
30
30
30
15. Uzdevums
Vienfzes pazemino autotransformatora nominl jauda ir SN, primr strva
I1 un sekundrais spriegums U2. Aprint autotransformatora primro spriegumu,
106
transformcijas koeficientu, slodzes strvu, strvu kopj tinumu da un sekundro

tinumu jaudu. Variantam atbilstoi izejas dati doti 2.15. tabul.
2.15. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
Dotie lielumi
SN, kVA
I1, A
1,76
8
1,56
8,5
1,74
4,9
1,88
3,9
1,93
6,2
1,54
4,7
1,44
9,9
1,61
12,3
1,92
5,52
2,42
7,86
2,16
5,34
1,57
7,81
2,17
4,62
1,76
7,11
1,56
8
1,74
8,5
1,88
4,9
1,93
3,9
1,54
6,2
1,44
4,7
1,61
9,9
1,92
12,3
2,42
5,52
2,16
7,86
1,57
5,34
2,17
7,81
1,76
4,62
1,56
7,11
1,74
8
1,88
8,5
1,93
4,9
1,54
3,9
1,44
6,2
1,61
4,7
1,92
9,9
2,42
12,3
2,16
5,52
1,57
7,86
2,17
5,34
1,76
7,81
1,56
4,62
107
U2, V
100
113
142
135
129
131
151
128
137
129
162
142
133
152
137
146
100
113
142
135
129
131
151
128
137
129
162
142
133
152
137
146
100
113
142
135
129
131
151
128
137
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
1,74
1,88
1,93
1,54
1,44
1,61
1,92
2,42
2,16
1,57
2,17
1,76
1,56
1,74
1,88
1,93
1,54
1,44
1,61
7,11
8
8,5
4,9
3,9
6,2
4,7
9,9
12,3
5,52
7,86
5,34
7,81
4,62
7,11
8
8,5
4,9
3,9
108
129
162
142
133
152
137
146
100
113
142
135
129
131
151
128
137
129
162
142
3. ASINHRONS MANAS
3.1. Asinhrono manu uzbve
Izir trs galvenos maistrvas manu pamattipus: sinhronas, asinhronas manas
un maistrvas kolektormanas. Visvairk izplattas ir trsfzu maistrvas manas.
Maistrvas manu teorij ir virkne kopgu jautjumu, tpat manm ir vairki ldzgi
konstruktvi elementi. Visu daudzfzu maistrvas manu darbbas pamat ir rotjos
magntiskais lauks.
Sinhronajs mans rotora un rotjo magntisk lauka rotcijas frekvences ir
viendas, t. i., rotors un magntiskais lauks rot sinhroni. Asinhronajs mans rotora
rotcijas frekvence atiras no rotjo magntisk lauka rotcijas frekvences, rotors un
magntiskais lauks rot asinhroni. Asinhrons manas izmanto gandrz tikai par
dzinjiem, jo asinhronajiem eneratoriem saldzinjum ar sinhronajiem eneratoriem ir
btiski trkumi. Asinhronie dzinji to vienkrs konstrukcijas un apkalpoanas, k ar
darbbas drouma d ir visizplattkie elektrodzinji.
Asinhrons manas galvens sastvdaas ir stators un rotors. Atkarb no rotora
konstruktv izveidojuma izir divus asinhrono manu pamattipus: asinhrons manas
ar sslgtu rotoru (3.1. att.) un asinhrons manas ar fzu rotoru.
3.1. att. Asinhron dzinja ar sslgtu rotoru uzbve: 1 - korpuss, 2 - statora serde, 3 statora tinums, 4 - rotora serde, 5 - vrpsta, 6 - rotora tinums, 7 - gultu vairogs, 8 apvalks, 9 - ventilators.
109
Asinhrons manas stators sastv no trauda serdes 2, kurai ir doba cilindra veids.
Serde salikta no 0,5 mm (retk no 0,35 mm) bieziem savstarpji izoltiem
elektrotehnisk trauda skrdiem. Statora serdes iekj virsm izveidotas rievas, kurs
ievietots statora tinums 3. Asinhrons manas rotors sastv no cilindriskas serdes 2,
kura, tpat k statora serde, salikta no elektrotehnisk trauda skrdiem un nostiprinta
uz vrpstas 5.
Manas vrpsta balsts divos gultu vairogos iestiprintos gultos. Rotora rievs
ievietoti vara vai alumnija stiei, kuri abos galos savienoti ar gredzeniem. Stiei un
gredzeni veido si slgtu rotora tinumu. Rotora tinumam nav nekdas saites ar rjo
elektrisko tklu.
Statora tinumu piesldzot trsfzu strvas tklam (rotors nekustgs), rotjos
magntisks plsmas lnijas e rotora si slgt kontra stieus un induc tajos EDS
E2, kas uztur indukcijas strvu I2. Induct E2 virzienu rotora kontr nosaka pc labs
rokas likuma, pieemot, ka plsma ir nekustga, bet rotors rot pret plsmas grieans
virzienam ar kdu relatvo trumu, jo EDS indukciju izraisa magntisks plsmas un
vadtja relatv kustba. Starp magntisko lauku un rotora strvu pastv savstarpja
mijiedarbba: magntiskais lauks darbojas ar elektromagntisku spku uz katru rotora
stieni ar strvu, radot elektromagntisko griezes momentu. Rotors sk patrinti
griezties rotjo magntisk lauka grieans virzien.
Kad iestjas ldzsvars starp dzinja EDS radto griezes momentu un bremzjoo
momentu, ko rada piedzenam darba mana un berzes spki dzinj, rotora trums vairs
nemains.
Ttad, asinhron dzinja rotjoais magntiskais lauks un rotors rot vien virzien
ar dadiem trumiem, turklt rotora trums vienmr mazks par magntisk lauka
sinhrono grieans trumu, jo EDS rotora kontr inducjas tikai tad, kad ir relatva
kustba starp rotjoo magntisko plsmu un rotoru.
sslgt rotora rievs ievietots vveres rata tipa tinums (3.2. att. a). Tas izveidots
no vara vai alumnija stieiem, kuri no rotora serdes nav izolti. Stieu gali rotora abs
puss savienoti ar diviem tda paa materila gredzeniem. Manm ar jaudu ldz 100
kW rotora rievas zem spiediena pielej ar izkaustu alumniju, reiz atlejot ar abus
gredzenus rotora galos kop ar ventilcijas sprniiem. Asinhronie dzinji ar sslgtu
rotoru ir visizplattkie dzinji. To galven priekrocba ir oti vienkr rotora
konstrukcija, tie ir darb droi un ltki par dzinjiem ar fzu rotoru.
110
Fzu rotora rievs (3.2. att. b) ievietots trsfzu tinums, kura konstruktvais
izveidojums ldzgs statora trsfzu tinumam. Rotora tinuma fzes saslgtas zvaigzn un
izvadi pievienoti uz vrpstas nekustgi nostiprintiem kontaktgredzeniem. Pa
kontaktgredzeniem sld sukas, ar kuru starpniecbu rotora d var ieslgt trsfzu
reostatu vai ar rotora tinumu saslgt si. Lai samazintu mehniskos zudumus un
kontaktgredzenu un suku nodilumu, dzinjiem ar fzu rotoru parasti ir iekrtots
mehnisms, ar kuru, kontaktgredzenus sasldzot si, pace sukas.
3.2. att. Asinhrono manu izveidojums: a - sslgto rotoru , b - ar fzu rotoru.

Statora tinuma fzes sasldz zvaigzn vai trsstr, attiecgi savienojot izvadu galus
T k fzu tinumi aprinti noteiktam nominlajam spriegumam, tad statora tinuma
saslganas veids atkargs no tkla sprieguma un no statora tinuma fzes nominl sprieguma vrtbm. T, piemram, ja dzinja pas uzrdts spriegums 220/380 V un dots
apzmjums /Y, tad dzinja pieslgana jveic di: ja tkla spriegums ir 220 V, tinums
jsasldz trsstr, bet, ja tkla spriegums ir 380 V - zvaigzn.
3.2. Rotjoais magntiskais lauks

Trsfzu strvas visvrtgk paba izpauas relatvi vienkr iespj radt telp
rotjou magntisko lauku. To izmanto maistrvas mans, mrapartos u.c. apartos.
Trs viendas spoles stator novieto t, ka to plaknes viena ar otru veido 1200. Spou
beigas X, Y un Z savieno kop, t.i., sasldz zvaigzn (3.3. att. a).
Spou skumus A, B un C pievienojot simetriskai trsfzu spriegumu sistmai,
spols plds simetriskas sinusoidlas strvas iA, iB un iC (3.3. att. b)
iA = Imsint,
iB = Imsin(t-120),
(3.1.)
iC = Imsin(t-240),
kur = 2f1, f1 tkla frekvence. Katra strva rada pulsjou magntisko plsmu A,
111
B un C. Katras spoles magntisks plsmas ass ir perpendikulra attiecgs spoles

plaknei un sakrt ar s spoles eometrisko asi. Spou strvu maksimls vrtbas ir
viendas, IAm= IBm= ICm = Im, tpc viendas ir ar spou plsmu maksimls vrtbas:
Am= Bm= Cm= m. Spou ietvertaj telp katr mirkl pastv noteikta virziena un
lieluma rezultjo magntisk plsma k triju spou plsmu momentno vrtbu
eometrisk summa:

A
B
C.
(3.2.)
3.3. att. Trsfzu strvas rotjo magntisk lauka ieganas shma (a) un spols
plstoo strvu grafiki (b): 1 stators, 2 statora tinumi, 3 rotors, 4 rotora tinumi.
Jebkur mirkl rezultjos plsmas skaitlisk vrtba ir viena un t pati ( =
const), bet rezultjos plsmas virziens telp neprtraukti mains. Rezultjos
plsmas vektors telp rot ar nemaingu rotcijas frekvenci fzu secbas virzien: AB-C-A. T k laika sprd T plsmas vektors pagrieas par 3600, tad viena perioda
laik rezultjo plsma izdara vienu pilnu apgriezienu. Ttad ar trsfzu strvu
barotu triju spou ietvertaj telp iegstam rotjou magntisko lauku.
Plsmas grieans virzienu var maint, izmainot strvu pozitvo maksimumu Im
secbu spols. To realiz, apmainot vietm divus spou skumiem pievienotos tkla
vadus. Maistrvas ar frekvenci f1=50 Hz radt rotjo magntisk plsma izdara
50 apgriezienus sekund, bet vien mint n1 = 60f1 = 6050 = 3000 apgr./min.
Rotjo magntisk lauka rotcijas frekvenci, kas ar doto maistrvas frekvenci f1
ir nemainga, sauc par sinhrono rotcijas frekvenci un apzm ar n1.
112
Triju spou trsfzu strvu radtajam rotjoam magntiskajam laukam ir divi poli
(2p = 2) jeb viens polu pris (p = 1) un lauka sinhron rotcijas frekvence n1 = 3000
apgr./min, ja maistrvas frekvence f1 = 50 Hz. Lai ar to pau maistrvas frekvenci
iegtu rotjoo magntisko lauku ar mazku rotcijas frekvenci n 1, tad 3 spou viet
jizmanto 6 vai 9, vai 12 utt. Spoles. Tas nozm, ka katr fz jiesldz 2, 3 vai
vairkas virkn savienotas spoles. etrpolu (2p = 4) rotjoo magntisko lauku iegst ar
6 spolm, katr fz iesldzot 2 virkn savienotas spoles. Veidojas divas spou grupas pa
trs spolm katr. Katra grupa aizem sektoru, atbilstou 1800 leim.
Tas nozm, ka viena maistrvas perioda T laik magntisks plsmas vektors
izdars pusapgriezienu, t.i., divas reizes mazk nek 3 spou gadjum (2p = 2).
Visprg gadjum rotjo magntisk lauk ar p polu priem rotcijas frekvence
n1=60f1/p.
(3.3.)
Statora tinumu piesldzot trsfzu strvas tklam, rotjos magntisks plsmas

lnijas e rotora si slgt kontra stieus un induc tajos elektrodzinjspku E2, kas
uztur indukcijas strvu I2. Starp magntisko lauku un rotora strvu pastv savstarpja
mijiedarbba: magntiskais lauks darbojas ar EDS uz katru rotora stieni ar strvu, radot
elektromagntisko griezes momentu. Rotors sk patrinti griezties rotjo magntisk
lauka grieans virzien. Kad iestjas ldzsvars starp dzinja EDS radto griezes
momentu un bremzjoo momentu, ko rada piedzenam darba mana un berzes spki
dzinj, rotora trums vairs nemains. Rotora trums vienmr mazks par magntisk
lauka sinhrono grieans trumu, jo EDS rotora kontr inducjas tikai tad, kad ir
relatva kustba starp rotjoo magntisko plsmu un rotoru.
3.3. Rotora slde

Asinhron dzinja raksturga patnba ir t, ka statora un rotora strvm ir dadas
frekvences: statora strvai ir tkla frekvence f1 bet rotora strvas un EDS frekvence f2 ir
atkarga no rotora grieans truma n2.
Asinhrons manas rotjo magntisk lauka relatvs rotcijas frekvences pret
rotoru ns = n1 - n2 attiecbu pret rotjo lauka sinhrono frekvenci n1 sauc par rotora
sldi.
ns n1 n2
.
n1
n1
113
(3.4.)
Dzinja rem slde vienmr ir pozitva (s > 0), jo n2 < n1.

eneratora rem rotors, ko grie kds primrs dzinjs, grieas trk nek
rotjoais magntiskais lauks, t.i., n2 > n1, un td slde negatva (s < 0). Asinhron
dzinja palaianas moment n2 = 0 un slde s = 1. Rotoram iegrieoties, slde
samazins. Slde s = 0 tad, kad n2 = n1, ko asinhron mana dzinja rem nevar
sasniegt. Ja s = 0 (n = n1) - rotors grieas ar sinhrono rotcijas frekvenci. Ja s =1 (n = 0)
- rotors nekustgs (dzinja palaianas skums). Rotora rotcijas frekvence:
n2 n1 1 s
60 f1
(1 s ).
p
(3.5.)
Normli slogotu asinhrono dzinju nominl slde s = 26 %. Rotora inducta

EDS un strvas frekvence:
f 2 f1 s,
(3.6.)
Dzinja palaianas moment n2 = 0, s = l un f2 = f1 = 50 Hz, bet tukgait slde s

0, n2 n1 un f2 < 0,5 Hz. Normli slogotam dzinjam parasti f2 = 13 Hz.
3.1. Piemrs. Aprint sldi sepolu 2p = 6 trsfu asinhronajam dzinjam, ja t
rotcijas frekvence ir n2 = 960 min-1 un maistrvas tkla frekvence f1 = 50 Hz. Noteikt
asinhron dzinja rotora strvas frekvenci.
Atrisinjums.
1. Sinhron rotcijas frekvence
n1
60 f1 60 50
1000 min 1 ;
p
3
2. Slde
n1 n2
1000 960
100
100
4%;
n1
1000
3. Rotora strvas frekvence

f2 = sf1 = 0,0450 = 2 Hz.
3.4. Asinhron dzinja enertisk bilance un EDS

Asinhronaj dzinj elektrisk enerija prveidojas mehniskaj enerij. is
process dzinj saistts ar enerijas zudumiem, kuri sastv no elektriskajiem,
magntiskajiem un mehniskajiem zudumiem.
114
Elektriskos zudumus Pel statora un rotora tinumos rada tajos plstos strvas I 1 un
I2. Trsfzu asinhronaj dzinj ar si saslgtu fzu rotoru elektriskie jaudas zudumi
2
2
statora tinum Pe1 3I1 r1 un rotora tinum Pe 2 3I 2 r2 , kur r1 un r2 statora un
rotora fzu aktvs pretestbas. Ttad elektriskie jaudas zudumi asinhronaj dzinj
Pe Pe1 Pe 2 m1I12 r1 m2 I 22 r2
(3.7.)
ir atkargi no dzinja slodzes: slodzei pieaugot, elektriskie zudumi strauji palielins.

Magntiskie zudumi Pm saistti ar neprtrauktu statora un rotora traudu
prmagnetizanu un sastv no histerzes un virpustrvu zudumiem. Ja U1= const un f1
= const, tad magntiskie zudumi praktiski ir nemaingi. T k rotora frekvence f2 ir
niecga (1-3 Hz), tad magntiskie zudumi rotor ir neievrojami mazi, t. i., Pm2 = 0 un
magntiskie zudumi man praktiski viendi ar magntiskajiem zudumiem statora
traud Pm1: Pm = Pm1 = const.
Mehniskos zudumus Pmeh rada berze gultos, berze starp sukm un
kontaktgredzeniem, rotora berze pret gaisu un ventilcija. Mehniskie zudumi
proporcionli rotora grieans trumam. Bet, t k asinhrono dzinju grieans trums,
dzinjam prejot no tukgaitas uz nominlo remu, izmains maz, tad mehniskie
zudumi praktiski nav atkargi no dzinja slodzes (Pmeh = const). Saska ar enerijas
nezdambas likumu dzinja aktvo jaudu bilances viendojums ir
P1=P2+Pe1+Pm1+Pe2+Pmeh,
(3.8.)
kur P1 - dzinja statora no tkla uzemt jauda,

P2 - ar dzinja vrpstu nodot lietderg mehnisk jauda.
Jaudu, ko manas rotjoais magntiskais lauks atdod rotoram, sauc par dzinja
elektromagntisko jaudu:
Pem = P1 (Pe1 + Pm1).
(3.9.)
Elektromagntisk jauda rotor prveidojas mehniskaj jaud. T k dau

elektromagntiskas jaudas izlieto elektrisko zudumu seganai rotora, tad rotjo rotora
attstt mehnisk jauda
Pmeh = Pem Pe2.
(3.10.)
Elektrisko zudumu jauda rotora Pe2 ir proporcionla sldei:

Pe2 = sPem.
(3.11.)
Pmeh = Pem(1 - s),
(3.12.)
Tad
115
t. i., rotora mehnisk jauda mains reiz ar rotora sldi. Ar dzinja vrpstu atdot
lietderg mehnisk jauda P2 ir par Pmeh mazka nek rotora mehnisk jauda Pmeh :
P2 = Pmeh - Pmeh.
(3.13.)
Dzinja uzrakstu plksnt un katalogos vienmr dota dzinja nominl lietderg

jauda Pn = P2n, nevis no tkla uzemt nominl aktv jauda P1n.
Dzinja lietderbas koeficients ir ar vrpstu atdots lietdergs jaudas P2 attiecba
pret dzinja uzemto aktvo jaudu P1 :
P2
P2
.
P1 P2 Pe1 Pm1 Pe 2 Pmeh
(3.14.)
vai
P2
P P
100 1
100, %,
P1
P1
(3.15.)
kur P dzinja summrie jaudas zudumi.

Nominli slogotu asinhrono dzinju lietderbas koeficienti = 75 95%, pie tam,
jo mazka dzinja nominl jauda, jo mazks t nominlais lietderbas koeficients.
Elektromagntiskie procesi asinhron dzinj ir ldzgi procesiem transformator:
statora tinums rada magntisko lauku, kas prvada eneriju rotora tinum. Atirbas ir
saisttas ar magntisk lauka, rotora grieans un elektroenerijas prvranas
mehniskaj darbbu.
Ja dzinja rotora tinums ir nesaslgts (I2 = 0) un nekustgs (n2 = 0), bet statora
tinums pieslgts pie trsfu maistrvas tkla ar frekvenci f1, tad statora rotjoais
magntiskais lauks e nekustgos statora un rotora tinumus un induc to fzes EDS,
kuru efektvs vrtbas ir
E1 4,44 f1 1 m k1;
E2 4,44 f1 2 m k 2 ,
kur E1 statora tinuma vien fz induct EDS (pretelektrodzinjspks), V;

E2 rotora tinuma vien fz induct EDS efektv vrtba pie nekustga rotora, V;
1 un 2 statora un rotora tinuma vienas fzes vijumu skaits;
k1 un k2 - statora un rotora tinuma vienas fzes koeficients (k = 0,920,96);
m dzinja galvens magntisks plsmas amplitdas vrtba, Wb;
f1 tkla strvas frekvence, Hz.
116
3.5. Rotora strva

Rotora strva I2 ir atkarga k no rotora fz induct E2, t ar no rotora fzes
pretestbm R2 un X2. Rotora aktv pretestba R2 ir visai maza un praktiski nemainga,
bet induktvs pretestbas X2 skaitlisk vrtba mains oti plas robes atkarb no
rotora grieans truma n2 resp. atkarb no sldes s. Nekustga rotora vienas fzes
induktv pretestba:
X2n = 1L2 = 2f1L2
(3.16.)
kur L2 rotora tinuma vienas fzes izkliedes induktivitte, kas praktiski nav atkarga
no rotora frekvences. Dzinja palaianas moment, kad n 2 = 0 un s = 1, rotora induktv
pretestba ir vislielk: X2 = X2n, t k X2n >> R2 tad nekustga rotora fzes piln
pretestba Z2n X2n. Ja s = 0, tad ar X2 = 0 un Z2 = R2. Rotjoa si saslgta fzu rotora
fzes strva:
I2
E2 s
R22 X 22s
s E2
R22 ( s X 2 ) 2
E2
2
R2
X2
s
,
(3.17.)
kur R2 rotora tinuma aktv pretestba, ;

X2 nekustga rotora tinuma induktv pretestba, ;
X2s rotjoa rotora tinuma induktv pretestba, .
Dzinja palaianas moment, kad slde s = 1, rotora strva ir vislielk:
I2 p
E2 n
R22 X 22n
(3.18.)
bet, ja slde s = 0, tad ar I2 = 0, jo E2 = 0. Asinhronajam dzinjam palaianas strva

rotor I2p nav atkarga no dzinja slodzes, jo R2, X2n un E2n ir nemaingi dzinja lielumi.
3.2. Piemrs. Trsfu asinhron dzinja ar fu rotoru, rotora fzes tinuma aktv
pretestba R2 = 0,2 , bet nekustga rotora induktv pretestba X2 = 1 . Aprint
rotora fzes strvu, inducto EDS un strvas frekvenci dzinja palaianas un darba laik,
ja pie sldes s = 0,03 rotora tinum inducjas E2s = 4,5 V un maistrvas tkla frekvence
f1 = 50 Hz.
Atrisinjums.
1. Rotjoa rotora induktv pretestba
X 2 s s X 2 0, 03 1 0, 03
;
117
2. Rotjoa fu rotora fzes strva

E2 s
I2
R22 X 22s
4,5
0, 22 0, 032
22,3A;
3. Nekustga rotora fz inductais EDS ( palaianas laik)
E2
E2 s
4,5
150 V;
s
0, 03
4. Rotora fzes strva palaianas laik

I 2 pal
E2
2
R2
2
X2
skr
150
0, 2
2
1 1
147 A;
5. Rotora tinuma induct EDS un strvas frekvence darba laik

f 2 s f1 50 0,03 1,5 Hz.
3.3. Piemrs. Noteikt asinhron sslgt dzinja statora un rotora fzes EDS
nekustga un rotjoa rotora gadjum, ja max = 0,011 Wb; s = 0,03; w1 = 96; 2p = 6; k1
= 0,91; f1 = 50 Hz. Dzinja rotora fzes vijumu skaits w2 = 0,5p; tinuma koeficients k2 =
1.
Atrisinjums.
1. Statora fzes EDS
E1 = 4,44k1f1w1max = 4,440,9150960,011 = 213 V;
2. Rotora fzes vijumu skaits
w2 = 0,5p = 0,53 = 1,5;
3. Rotora fzes EDS nekustga rotora gadjum
E2 = 4,44k2 w2f1max = 4,4411,5500,011 = 3,66 V;
4. Fzes EDS, rotoram grieoties,
E2s = sE2 = 0,033,65 = 0,11 V.
3.6. Asinhron dzinja griezes moments

Asinhronie dzinji ir oti jutgi pret sprieguma svrstbm: spriegumam
pazeminoties, krasi samazins dzinja griezes moments. Asinhron dzinja nominlais
griezes moments:
MN
PN PN 103 60
P
9550 N , N m,
N
2 nN
nN
118
(3.19.)
kur PN - dzinja nominl jauda uz vrpstas, kW;
2 nN
60 - rotora nominlais leiskais trums, rad/s;
nN - rotora nominl rotcijas frekvence, min -1. Asinhron dzinja maksimlo

griezes momentu var aprint sekojoi: Mmax = kmMN, kur km koeficients, kas
raksturo dzinja prslodzes spju. Asinhron dzinja palaianas momentu savukrt
nosaka: Mp = kpMN, kur kp koeficients, kas raksturo dzinja palaianas spju.
Asinhron dzinja nominl strva:
PN 103
IN
,
3 U N cos N N
(3.20.)
kur UN nominlais lnijas spriegums, V;

cosN nominlais jaudas koeficients;
N nominlais lietderbas koeficients. Asinhron dzinja palaianas strva:
Ip = kIIN,
(3.21.)
kur kI koeficients, kas raksturo dzinja palaianas apstkus. Momenta atkarbu no

sldes jebkura mehniskas raksturlknes punkt izsaka vienkrota Klosa formula:
kur
skr sN km km2 1
2 M max
,
s skr
skr
s
(3.22.)
- kritisk slde. Magntisk lauka rotcijas trumu n1 var
atrast, zinot dzinja polu pru skaitu un maistrvas tkla frekvenci:
n1
60 f1
.
p
Ja polu pru skaits nebtu zinms, n1 vartu emt no sinhrono trumu rindas: 3000,
1500, 1000, 750, utt. Izvlties to trumu, kas ir vistuvk nominl truma nN vrtbai
un nedaudz lielks par to. Piemram, ja nN = 1425 apgr./min, tad n1 = 1500 apgr./min.
Zinot n1 un nN var atrast nominlo sldi
sN
n1 nN
.
n1
3.4. Piemrs. Trsfu asinhron dzinja rotora rotcijas frekvence n2 = 2940 min-1,
dzinjam pievadt jauda P1 = 20 kW, bet summrie jaudas zudumi dzinj P = 3 kW
un f1 = 50 Hz. Aprint dzinja sldi un lietderbas koeficientu, ja tas ir divpolu dzinjs.
119
Atrisinjums.
1. Magntiska lauka sinhrona rotcijas frekvence
n1
60 f1 60 50
3000 min 1;
p
1
2. Asinhron dzinja slde
n1 n2 3000 2940
0, 02;
n1
3000
3. Dzinja lietderbas koeficients
P1 P
20 3
100
100 85 %.
P1
20
3.5. Piemrs. Trsfu sslgt asinhron dzinja tehniskie dati: PN = 16 kW, UN =

380 V, nN = 1440 min-1, N = 86 %, cosN = 0,85, polu pru skaits 2p = 4, km = 2, kp =
1,4, kI = 7. Aprint summros jaudas zudumos dzinj, maksimlo un palaianas
momentu, sldi, induct EDS un strvas frekvenci, palaianas strvu un spku, ar kdu
dzinjs notur uz t vrpstas nostiprintu skriemeli ar diametru d = 0,4 m.
Atrisinjums.
1. Dzinjam pievadt jauda
P1
PN
16
18,6 kW;
N 0,86

P P1 PN 18, 6 16 2, 6 kW;
3. Dzinja nominlais griezes moments
P
16
M n 9550 N 9550
106 Nm;
nN
1440
4. Dzinja maksimlais (kritiskais) griezes moments
Mmax = kmMN = 2106 = 212 Nm;
5. Dzinja palaianas moments
Mp = kpMN = 1,4106 = 148,4 Nm;
6. Spks uz skriemeli
F
M N 106
530 N;
d
0, 4
2
2

120
IN
PN 103
16 103
33, 2 A;
0,85 0,86
3 U N cos N N 1, 73 380
8. Palaianas strva
Ip = kIIN = 733,2 = 233 A;
9. Sinhron rotcijas frekvence
n1
60 f1 60 50
1500 min 1 ;
p
2
10. Nominl slde
sN
n1 nN 1500 1440
0, 04;
n1
1500
11. Indict EDS un strvas frekvence

f2 = sf1 = 0,0450 = 2 Hz.
3.7. sslgto asinhrono dzinju palaiana, reversana un regulana

Asinhronais dzinjs no tkla uzem ne tikai aktvo jaudu P 1, bet ari reaktvo jaudu
Q1, un dzinja jaudas koeficients ir atkargs no abu o jaudu skaitlisko vrtbu
savstarpjs attiecbas:
cos
P1
3U1 I1
P1
P Q12
2
1
(3.23.)
Samazinot asinhron dzinja slodzi no nominls vrtbas ldz tukgaitai, dzinja

uzemt aktv jauda P1 daudzkrt samazins, bet uzemt reaktv jauda Q1 taj pa
laik samazins samr maz. Td, samazinot dzinja slodzi, t cos samazins un
vismazko skaitlisko vrtbu sasniedz tukgait, kad cos0 = 0,080,18. Asinhronaj
dzinj ievrojami liel reaktvs jaudas Q1 patria clonis ir gaisa sprauga starp
statoru un rotoru. Normli slogotu asinhrono dzinju nominlie jaudas koeficienti cosn
= 0,750,93, pie tam, jo lielka dzinja nominl jauda P2n, jo augstks t cosn.
Palaianas procesam asinhrono dzinju ekspluatcij ir liela nozme, jo no
procesa norises atkarga ne tikai paa dzinja, bet ar darbinm mehnisma un
baroanas tkla darbbas apstkiem. Par asinhron dzinja palaianu sauc statora tinuma
pieslganu baroanas tklam ar nominlo spriegumu UN un rotora iegrieanos no n2 = 0
ldz rotcijas frekvencei, kas atbilst dzinja slodzei.
121
Statora strvu Ip un dzinja griezes momentu Mp palaianas skuma moment (n2 =

0), sauc par palaianas strvu un palaianas momentu. Asinhron dzinja palaianas
procesa novrtanai svargi ir di rdtji:
1. palaianas momenta attiecba pret nominlo momentu:
2. palaianas strvas attiecba pret nominlo strvu:
kI
kp
Mp
MN
Ip
;
IN
k ar palaianas ilgums, enerijas zudumi palaianas laik, palaianas vienkrba

un palaianas iekrtas izmaksas. sslgtos asinhronos dzinjus palai galvenokrt tiei,
retk ar pazemintu spriegumu.
Tie palaiana. sslgtos asinhronos dzinjus parasti palai, statora tinumu ar
sldzi (paketsldi, svirsldzi, kontaktoru u.c.) tiei piesldzot pilnam tkla spriegumam.
Asinhron dzinja tie palaiana ir visvienkrkais, ekonomiskkais un td ar
izplattkais o dzinju palaianas pamiens. Ties palaianas trkums ir dzinja liel
palaianas strva. Palaianas strva nav bstama paam dzinjam, jo palaiana noris oti
tri, t tikai ierobeo dzinja palaianas bieumu un t tkl rada sprieguma kritumu,
tpc visi tklam pievienotie patrtji slaicgi saem pazemintu spriegumu.
Palaiana ar pazemintu spriegumu. Vidjas un lielas jaudas dzinjiem, kurus
nevar pieslgt tiei tklam, ir jsamazina palaianas strvas, ko pank ar dadm statora
tinuma d ieslgtm strvu ierobeojom iercm: reaktoru (spoli ar trauda serdi),
autotransformatoru, k ar ar zvaigznes trsstra prslgu.
Reaktora induktvo pretestbu, asinhron motora palaianai, aprina
Xr
U f 1 k r
,
kr I p
(3.24.)
kur Uf statora tinuma fzes spriegums, V;

kr koeficients, kas raksturo palaianas strvu attiecbu ar un bez reaktora (parasti
pieem kr = 0,65). Autotransformatora jaudu, palaiot trsfu asinhrono dzinju,
aprina
Sa
3 U f I p
na2
,
(3.25.)
3.6. Piemrs. Aprint reaktora induktvo pretestbu asinhron dzinja palaianai

(3.4. att.), ja t dati ir: PN = 60 kW, kI = 6, cosN = 0,85, N = 0,86. Dzinjam ir
122
sslgts rotors, t statora tinums saslgts zvaigzn un tkla nominlais lnijas spriegums
UN = 380 V un kr = 0.65.
3.4. att. sslgt asinhron dzinja palaiana ar reaktoru

Atrisinjums.
PN 103
60 103
IN
124, 4 A;
0,85 0,86
3 U N
cos N N 1, 73 380
2. Palaianas strva
Ip = kIIN = 6124,4 = 749,1 A;
3. Fu spriegums
Uf
UN
3
380
219, 4 V;
1, 73
4. Reaktora induktv pretestba

Xr
U f (1 kr )
kr I p
219, 4 (1 0, 65)
0, 07 .
0, 65 749,1
3.7. Piemrs. Aprint autotransformatora jaudu trsfu sslgt asinhron

dzinja palaianai (3.5. att.), ja t dati: PN = 40 kW, IN = 75 A, nN = 2940 min-1, kI = 7,
cosN = 0,91, N = 0,89, kp = 1, samazinot tkla spriegumu no 380 V ldz 220 V.
123
3.5. sslgt asinhron dzinja palaiana ar autotransformatoru

Atrisinjums.
1. Dzinja palaianas strva
Ip = kIIN = 775 = 525 A;
2. Nominlais griezes moments
P
40
M n 9550 N 9550
130 Nm;
nN
2940
3. Dzinja palaianas moments:
Mp = kpMN = 1130 = 130 Nm;
4. Autotransformatora transformcijas koeficients
na
U1N 380
1, 73;
U 2 N 220
5. Palaianas strva, palaiot dzinju ar autotransformatoru

I p'
Ip
2
a
525
175 A;
1,732
6. Palaianas moments, palaiot dzinju ar autotransformatoru

M p'
Mp
2
a
130
43,3 Nm;
1, 732
7. Autotransformatora nepiecieam jauda
Sa
3 U f I p
2
a
3 220 525
116000VA 116 kVA.
1,732
124
3.8. Piemrs. Aprint, k izmains asinhron dzinja maksimlais griezes

moments un prslodzes spja, tkla spriegumam U1 samazinoties par X = 30%
saldzinjum ar t nominlo spriegumu U1N, ja dzinja prslodzes spja kp = 2.
Atrisinjums.
1. Dzinjam pievadtais tkla spriegums
U1 1 0,3 U1N 0, 7 U
1N ;
2. Maksimlais moments sprieguma samazinans gadjum
2
'
max
0, 7 U1N
M max 0, 49 M max ;
U1 N
3. Prslodzes spja sprieguma samazinans gadjum

k p'
'
M max
M
0, 49 max 0, 49 k p 0, 49 2 0,98.
MN
MN
3.8. Asinhrono manu aprina uzdevumi

1. Uzdevums
Aprint sldi trsfu asinhronajam dzinjam, ja t rotcijas frekvence ir n2
un maistrvas tkla frekvence f1. Noteikt asinhron dzinja rotora strvas frekvenci.
Variantam atbilstoi izejas dati doti 3.1. tabul.
3.1. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
2p
6
6
6
6
6
6
6
8
8
8
8
8
8
4
4
Dotie lielumi
n2, min-1
f1, Hz
960
50
957
50
977
50
964
50
985
50
969
50
961
50
720
50
730
723
50
742
50
731
50
737
50
1440
50
1445
50
125
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
4
4
4
6
6
6
6
6
6
6
8
8
8
8
8
8
4
4
4
4
4
6
6
6
6
6
6
6
8
8
8
8
8
8
4
4
4
4
4
6
6
6
6
6
6
1450
1439
1436
964
985
969
961
810
947
944
742
731
737
730
736
735
1450
1439
1436
1445
1443
962
964
985
969
961
960
990
736
742
731
737
730
735
1447
1450
1439
1436
1437
988
990
985
964
985
969
2. Uzdevums
126
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
50
Trsfu asinhron dzinja ar fu rotoru, rotora fzes tinuma aktv pretestba

ir R2, bet nekustga rotora induktv pretestba X2. Aprint rotora fzes strvu,
inducto EDS un strvas frekvenci dzinja palaianas un darba laik, ja pie sldes s
rotora tinum inducjas E2s un maistrvas tkla frekvence f1 = 50 Hz. Variantam
3.2. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
R2,
0.2
0.23
0.31
0.28
0.19
0.22
0.26
0.26
0.41
0.35
0.32
0.24
0.2
0.23
0.31
0.28
0.19
0.22
0.26
0.26
0.41
0.35
0.32
0.24
0.2
0.23
0.31
0.28
0.19
0.22
0.26
0.26
0.41
0.35
0.32
0.24
Dotie lielumi
X2,
s
1
0.03
1.1
0.04
0.9
0.05
0.8
0.02
0.7
0.06
0.8
0.03
0.9
0.02
0.6
0.04
1.2
0.05
1.3
0.06
1.2
0.03
1.1
0.04
1
0.05
1
0.02
1.4
0.06
0.8
0.03
0.7
0.02
1.3
0.04
1
0.05
1.1
0.06
0.9
0.03
0.8
0.04
0.7
0.05
0.8
0.02
0.9
0.06
0.6
0.03
1.2
0.02
1.3
0.04
1.2
0.05
1.1
0.06
1
0.03
1
0.04
1.4
0.05
0.8
0.02
0.7
0.06
1.3
0.03
127
E2s, V
4.5
4.1
3.2. tabulas
turpinjums
4.8
5.1
3.9
4.6
4.9
5.3
2.9
5.3
4.7
5.3
5.6
4.5
4.1
4.8
5.1
3.9
4.6
4.9
5.3
2.9
5.3
4.7
5.3
5.6
4.5
4.1
4.8
5.1
3.9
4.6
4.9
5.3
2.9
5.3
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
0.2
0.23
0.31
0.28
0.19
0.22
0.26
0.26
0.41
0.35
0.32
0.24
0.2
0.23
0.31
0.28
0.19
0.22
0.26
0.26
0.41
0.35
0.32
0.24
1
1.1
0.9
0.8
0.7
0.8
0.9
0.6
1.2
1.3
1.2
1.1
1
1
1.4
0.8
0.7
1.3
1
1.1
0.9
0.8
0.7
0.8
0.02
0.04
0.05
0.06
0.03
0.04
0.05
0.02
0.06
0.03
0.02
0.04
0.05
0.06
0.03
0.04
0.05
0.02
0.06
0.03
0.02
0.04
0.05
0.06

4.7
5.3
5.6
4.5
4.1
4.8
5.1
3.9
4.6
4.9
5.3
2.9
5.3
4.7
5.3
5.6
4.5
4.1
4.8
5.1
3.9
4.6
4.9
5.3
3. Uzdevums
Noteikt asinhron sslgt dzinja statora un rotora fzes EDS nekustga un
rotjoa rotora gadjum, ja t dotie parametri ir max; s; w1; 2p; k1; f1 = 50 Hz. Dzinja
rotora fzes vijumu skaits w2 = 0,5p; tinuma koeficients k2 = 1. Variantam atbilstoi
3.3. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
max, Wb
0.011
0.012
0.013
0.012
0.015
0.009
0.01
Dotie lielumi
s
w1
0.03
96
0.03
97
0.04
56
0.05
90
0.02
87
0.06
85
0.03
89
128
2p
6
6
6
4
8
6
8
k1
0.91
0.94
0.95
0.93
0.87
0.93
0.84
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
0.008
0.014
0.015
0.016
0.011
0.012
0.013
0.012
0.015
0.009
0.01
0.008
0.014
0.015
0.016
0.011
0.012
0.013
0.012
0.015
0.009
0.01
0.008
0.014
0.015
0.016
0.011
0.012
0.013
0.012
0.015
0.009
0.01
0.008
0.014
0.015
0.016
0.011
0.012
0.013
0.012
0.015
0.009
0.01
0.008
0.014
0.015
0.016
0.02
0.04
0.05
0.06
0.03
0.04
0.05
0.02
0.06
0.03
0.02
0.04
0.05
0.06
0.03
0.04
0.05
0.02
0.06
0.03
0.02
0.04
0.05
0.06
0.03
0.04
0.05
0.02
0.06
0.03
0.02
0.04
0.05
0.06
0.03
0.04
0.05
0.02
0.06
0.03
0.02
0.04
0.05
0.06
0.03
0.04
0.05
0.02
129
60
72
91
79
61
94
82
89
96
97
56
90
87
85
89
60
72
91
79
61
94
82
89
96
97
56
90
87
85
89
60
72
91
79
61
94
82
89
96
97
56
90
87
85
89
60
72
91
4
0.88
2
0.97
4
0.93
6
0.95
4
0.86
6
0.95
2
0.91
6
0.94
8
0.95
6
0.93
2
0.87
4
0.93
6
0.84
4
0.88
8
0.97
6
0.93
6
0.95
6
0.86
4
0.95
8
0.91
6
0.94
8
0.95
3.3.
tabulas
4
0.93 turpinjums
2
0.87
4
0.93
6
0.84
4
0.88
6
0.97
2
0.93
6
0.95
8
0.86
6
0.95
2
0.91
4
0.94
6
0.95
4
0.93
8
0.87
6
0.93
6
0.84
6
0.88
4
0.97
8
0.93
6
0.95
8
0.86
4
0.95
2
0.91
4
0.94
6
0.95
56
57
58
59
60
0.011
0.012
0.013
0.012
0.015
0.06
0.03
0.02
0.04
0.05
79
61
94
82
89
4
6
2
6
8
0.93
0.87
0.93
0.84
0.88
4. Uzdevums
Trsfu asinhron dzinja rotora rotcijas frekvence ir n2, dzinjam pievadt
jauda P1, bet summrie jaudas zudumi dzinj P un f1 = 50 Hz. Aprint dzinja sldi
un lietderbas koeficientu, ja tas ir dzinjs ar 2p. Variantam atbilstoi izejas dati doti
3.4. tabul.
3.4. tabula
Dotie lielumi
Varianti
n2, min-1
P1, kW
P, kW
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
2940
2890
2880
2875
2840
1440
1430
1420
1435
980
970
960
950
720
725
730
720
575
585
580
570
2940
2890
2880
20
23
26
18
15
25
25
21
22
18
16
19
27
20
23
26
18
15
25
25
21
22
18
16
3
5
1
2
4
2
4
3
5
4
5
4
2
3
5
1
2
4
2
4
3
5
3
5
130
2
p
2
2
2
2
2
4
4
4
4
6
6
6
6
8
8
8
8
10
10
10
10
2
3.4.2 tabulas turpinjums
2
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
2875
2840
1440
1430
1420
1435
980
970
960
950
720
725
730
720
575
585
580
570
2940
2890
2880
2875
2840
1440
1430
1420
1435
980
970
960
950
720
725
730
720
575
19
27
20
23
26
18
15
25
25
21
22
18
16
19
27
20
23
26
18
15
25
25
21
22
18
16
19
27
20
23
26
18
15
25
25
21
4
2
3
5
1
2
4
2
4
3
5
3
5
4
2
3
5
1
2
4
2
4
3
5
3
5
4
2
3
5
1
2
4
2
4
3
2
2
4
4
4
4
6
6
6
6
8
8
8
8
10
10
10
10
2
2
2
2
2
4
4
4
4
6
6
6
6
3.4.8 tabulas turpinjums
8
8
8
10
5. Uzdevums
Trsfu sslgt asinhron dzinja dotie tehniskie dati: P N, UN, nN, N, cosN,
polu pru skaits 2p, km, kp, kI. Aprint summros jaudas zudumos dzinj, maksimlo
un palaianas momentu, sldi, induct EDS un strvas frekvenci, palaianas strvu un
spku, ar kdu dzinjs notur uz t vrpstas nostiprintu skriemeli ar diametru d.
131
Varianti
3.5. tabula
U1N, V
PN, kW
nN, min-1
2p
N, %
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
16
15
14
13
16
15
14
12
17
14
15
13
17
18
13
16
15
14
13
16
15
14
12
17
14
15
13
17
18
13
16
15
14
13
16
15
14
12
17
14
15
13
17
18
1440
1450
1460
1465
1470
1430
1420
1410
1440
1450
1460
1465
1470
1430
1420
1410
1440
1450
1460
1465
1470
1430
1420
1410
1440
1450
1460
1465
1470
1430
1420
1410
1440
1450
1460
1465
1470
1430
1420
1410
1440
1450
1460
1465
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
86
88
87
89
96
89
90
97
95
93
95
86
88
87
89
96
89
90
97
95
93
95
86
88
87
89
96
89
90
97
95
93
95
86
88
87
89
96
89
90
97
95
93
95
Dotie lielumi
132
cosN
kI
kp
km
d, m
0.85
7 1.4 2
0.4
0.89
6 1.3 2
0.3
0.94
8 1.2 3
0.4
0.93
5 1.3 4
0.5
0.91
6 1.7 1
0.2
0.87
8 0.9 2
0.6
0.88
6 0.8 3
0.4
0.86
5 0.7 2
0.5
0.91
6 1.2 1
0.2
0.85
8 1.4 2
0.1
0.89
4 1.3 3
0.4
0.94
6 1.6 2
0.5
0.93
9 1.5 1
0.2
0.91
8 1.4 2
0.4
0.87
7 1.3 3
0.3
0.88
6 1.2 2
0.4
0.86 3.5.7 tabulas
1.3 turpinjums
1
0.5
0.91
6 1.7 2
0.2
0.85
8 0.9 2
0.6
0.89
5 0.8 2
0.4
0.94
6 0.7 3
0.5
0.93
8 1.2 4
0.2
0.91
6 1.4 1
0.1
0.87
5 1.3 2
0.4
0.88
6 1.6 3
0.5
0.86
8 1.5 2
0.2
0.91
4 1.4 1
0.4
0.85
6 1.3 2
0.3
0.89
9 1.2 3
0.4
0.94
8 1.3 2
0.5
0.93
7 1.7 1
0.2
0.91
6 0.9 2
0.6
0.87
7 0.8 3
0.4
0.88
6 0.7 2
0.5
0.86
8 1.2 1
0.2
0.91
5 1.4 2
0.1
0.85
6 1.3 2
0.4
0.89
8 1.6 2
0.5
0.94
6 1.5 3
0.2
0.93
5 1.4 4
0.4
0.91
6 1.3 1
0.3
0.87
8 1.2 2
0.4
0.88
4 1.3 3
0.5
0.86
6 1.7 2
0.2
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
380
13
16
15
14
13
16
15
14
12
17
14
15
13
17
18
13
1470
1430
1420
1410
1440
1450
1460
1465
1470
1430
1420
1410
1440
1450
1460
1465
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
4
86
88
87
89
96
89
90
97
95
93
95
86
88
87
89
96
0.91
9 0.9 1
0.6
0.85
8 0.8 2
0.4
0.89
7 0.7 3
0.5
0.94
6 1.2 2
0.2
0.93
7 1.4 1
0.1
3.5.
tabulas
turpinjums
0.91
6 1.3 2
0.4
0.87
8 1.6 3
0.5
0.88
5 1.5 2
0.2
0.86
6 1.4 1
0.4
0.91
8 1.3 2
0.3
0.85
6 1.2 2
0.4
0.89
5 1.3 2
0.5
0.94
6 1.7 3
0.2
0.93
8 0.9 4
0.6
0.91
4 0.8 1
0.4
0.87
6 0.7 2
0.5
6. Uzdevums
Aprint reaktora induktvo pretestbu asinhron dzinja palaianai, ja t dati
ir: PN, kI, cosN, N. Dzinjam ir sslgts rotors, t statora tinums saslgts zvaigzn un
tkla nominlais lnijas spriegums UN = 380 V un kr = 0.65. Variantam atbilstoi izejas
3.6. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
Dotie lielumi
PN, kW
kI
cosN
60
65
45
65
45
56
47
64
63
55
41
48
59
51
44
47
6
6
8
5
6
8
6
5
6
8
4
6
9
8
7
6
0.85
0.89
0.94
0.93
0.91
0.87
0.88
0.86
0.91
0.85
0.89
0.94
0.93
0.91
0.87
0.88
133
UN, V
380
0.86
380
0.88
380
0.87
380
0.89
380
0.96
380
0.89
380
0.9
380
0.97
380
0.95
380
0.93
380
0.95
tabulas turpinjums
380 3.6. 0.86
380
0.88
380
0.87
380
0.89
380
0.96
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
58
62
57
60
65
45
65
45
56
47
64
63
55
41
48
59
51
44
47
58
62
57
60
65
45
65
45
56
47
64
63
55
41
48
59
51
44
47
58
62
57
54
46
48
7
6
8
5
6
8
6
5
6
8
4
6
9
8
7
6
7
6
8
5
6
8
6
5
6
8
4
6
9
8
7
6
7
6
8
5
6
8
6
5
6
8
4
6
0.86
0.91
0.85
0.89
0.94
0.93
0.91
0.87
0.88
0.86
0.91
0.85
0.89
0.94
0.93
0.91
0.87
0.88
0.86
0.91
0.85
0.89
0.94
0.93
0.91
0.87
0.88
0.86
0.91
0.85
0.89
0.94
0.93
0.91
0.87
0.88
0.86
0.91
0.85
0.89
0.94
0.93
0.91
0.87
7. Uzdevums
134
380
0.89
380
0.9
380
0.97
380
0.95
380
0.93
380
0.95
380
0.86
380
0.88
380
0.87
380
0.89
380
0.96
380
0.89
380
0.9
380
0.97
380
0.95
380
0.93
380
0.95
380
0.86
380
0.88
380
0.87
380
0.89
380
0.96
380
0.89
380
0.9
380
0.97
380
0.95
380
0.93
380
0.95
380 3.6. tabulas
0.86 turpinjums
380
0.88
380
0.87
380
0.89
380
0.96
380
0.89
380
0.9
380
0.97
380
0.95
380
0.93
380
0.95
380
0.86
380
0.88
380
0.87
380
0.89
380
0.96
Aprint autotransformatora jaudu trsfu sslgt asinhron dzinja

palaianai, ja t dotie dati ir sekojoi: PN, IN, nN, kI, cosN, N, kp = 1, samazinot tkla
spriegumu no 380 V ldz 220 V. Variantam atbilstoi izejas dati doti 3.7. tabul.
3.7. tabula
Variant
i
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
PN, kW
40
34
45
43
42
41
36
38
39
42
47
41
43
48
37
46
40
34
45
43
42
41
36
38
39
42
47
41
43
48
37
46
40
34
45
43
42
41
36
Dotie lielumi
IN, A kI cosN
75
7
0.91
65
6
0.89
45
8
0.94
65
5
0.93
45
6
0.91
56
8
0.87
47
6
0.88
64
5
0.86
63
6
0.91
55
8
0.85
41
4
0.89
48
6
0.94
59
9
0.93
51
8
0.91
44
7
0.87
47
6
0.88
58
7
0.86
62
6
0.91
57
8
0.85
60
5
0.89
65
6
0.94
45
8
0.93
65
6
0.91
45
5
0.87
56
6
0.88
47
8
0.86
64
4
0.91
63
6
0.85
55
9
0.89
41
8
0.94
48
7
0.93
59
6
0.91
51
7
0.87
44
6
0.88
47
8
0.86
58
5
0.91
62
6
0.85
57
8
0.89
60
6
0.94
135
nN, min-1
N
2940
0.89
2960
0.88
2950
0.87
2940
0.89
2930
0.96
2980
0.89
2970
0.9
3.7. tabulas
2920
0.97turpinjums
2910
0.95
2990
0.93
2940
0.95
2960
0.86
2950
0.88
2940
0.87
2930
0.89
2980
0.96
2970
0.89
2920
0.9
2910
0.97
2990
0.95
2940
0.93
2960
0.95
2950
0.86
2940
0.88
2930
0.87
2980
0.89
2970
0.96
2920
0.89
2910
0.9
2990
0.97
2940
0.95
2960
0.93
2950
0.95
2940
0.86
2930
0.88
2980
0.87
2970
0.89
2920
0.96
2910
0.89
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
38
39
42
47
41
43
48
37
46
40
34
45
43
42
41
36
38
39
42
47
41
65
45
65
45
56
47
64
63
55
41
48
59
51
44
47
58
62
57
54
46
48
5
6
8
4
6
9
8
7
6
7
6
8
5
6
8
6
5
6
8
4
6
0.93
0.91
0.87
0.88
0.86
0.91
0.85
0.89
0.94
0.93
0.91
0.87
0.88
0.86
0.91
0.85
0.89
0.94
0.93
0.91
0.87
2990
0.9
3.7.
tabulas
2940
0.97turpinjums
2960
0.95
2950
0.93
2940
0.95
2930
0.86
2980
0.88
2970
0.87
2940
0.89
2960
0.96
2950
0.89
2940
0.9
2930
0.97
2980
0.95
2970
0.93
2920
0.95
2910
0.86
2990
0.88
2940
0.87
2960
0.89
2950
0.96
8. Uzdevums
Aprint, k izmains asinhron dzinja maksimlais griezes moments un
prslodzes spja, tkla spriegumam U1 samazinoties par X, % saldzinjum ar t
nominlo spriegumu U1N, ja dzinja prslodzes spja ir kp. Variantam atbilstoi izejas
3.8. tabula
Varian
ti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
Dotie lielumi
kp
X, %
2
1.9
1.8
1.8
1.7
1.6
1.5
1.9
2
30
31
32
33
34
35
36
37
38
Dotie
Varian
ti
31
32
33
34
35
36
37
38
39
136
lielumi
X,
kp
%
2
32
1.9
33
3.8.
1.8
1.8
35
1.7
36
1.6
37
1.5
38
1.9
29
2
28
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
2.1
2.2
2.3
2.4
2.5
2.6
2
1.9
1.8
1.8
1.7
1.6
1.5
1.9
2
2.1
2.2
2.3
2.4
2.5
2.6
29
28
27
26
25
30
31
32
33
34
35
36
37
38
29
28
27
26
25
30
31
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
137
2.1
2.2
2.3
2.4
2.5
2.6
2
1.9
1.8
1.8
1.7
1.6
1.5
1.9
2
2.1
2.2
2.3
2.4
2.5
2.6
27
26
25
30
31
32
33
34
35
36
37
38
29
28
27
26
25
30
31
32
33
4. SINHRONS MANAS
4.1. Sinhrons manas uzbve
Par sinhrono manu sauc tdu maistrvas manu, kuras rotors darba rem
grieas viend trum, t.i., sinhroni ar statora tinum plstoo strvu radto rotjoo
magntisko plsmu. Ttad sinhrons manas rotora grieans trums n atkargs tikai no
manas polu pru skaitu p un tkla maistrvas frekvences f:
60 f
.
p
(4.1.)
Ar frekvenci f = 50 Hz = const ar rotora grieans trums n = const, kas ir o

manu raksturgk iezme:
n p 1 3000 min 1; n p 2 1500 min 1; n p 3 1000 min 1
utt.
Sinhrono manu var darbint gan k eneratoru, gan k dzinju. Sinhrono manu
izmantoanas iespjas:
1. galvenokrt k trsfzu sinhronos eneratorus termiskajs un hidroelektrostacijas
elektrisks enerijas raoanai;
2. k sinhronos dzinjus ar visai dadm jaudm tdu mehnismu elektropiedziai,
kuru grieans trumu neregul (n = const);
3. k sinhronos kompensatorus energosistms reaktvs jaudas eneranai.
Praks izmanto gandrz tikai trsfzu sinhrons manas, jo vienfzes sinhronajm
manm ir daudz trkumu - lielki izmri, drgkas vienai un tai paai jaudai u.c.
Sinhronaj man atirb no asinhrons ierosmes plsmu, kas induc EDS, rada
manas ierosmes tinum plsto ldzstrva, ko pievada no atsevia avota. Viengi
mazjaudas sinhronajs mans ierosmes plsmu rada pastvgie magnti. Sinhronais
enerators sastv no nekustgs daas - statora, kura rievs ievietots trsfzu maistrvas tinums un rotjos daas - rotora, kas btb ir elektromagnts (4.1. att.).
Rotora ierosmes tinum plst ldzstrva, kuru caur sukm un kontaktgredzeniem
pievada no ierosintja - ldzstrvas manas vai taisngriea. Sinhron eneratora
rotoru, kas atrodas statora iekien, grie primrais dzinjs. Rotora magntiskais lauks
e statora trsfzu tinuma vijumus un induc tajos maistrvas EDS.
138
4.1. att. Trsfzu sinhron eneratora uzbves shma.

Das sinhrono eneratoru konstrukcijs polu tinumi ir nekustgi un piestiprinti
pie statora, bet grieas trsfzu maistrvas tinums, kas ievietots no elektrotehnisk
trauda skrdiem salikta cilindriska rotora rievs. Btiskais trkums, kas ierobeo du
eneratoru lietoanu ir tas, ka maistrvas aizvadanai nepiecieams sldoais kontakts.
Sinhronas manas galvens sastvdaas ir stators un rotors (4.2. att.). Stators ir dobs
cilindrisks ermenis, kas salikts no elektrotehnisk skrda gredzeniem. Statora iekj
cilindriskaj virsm izveidotajs aksila virziena vajs vai pusslgts taisnstrveida
rievs ievietots trsfzu tinums, kuru pievieno trsfzu strvas tklam. Sinhrons manas
stators nostiprints uguna vai trauda apvalk. Sinhrono manu rotoru konstruktvais
izveidojums ir divjds: ar izvirztajiem poliem un ar neizvirztajiem poliem.
4.2. att. Izvirzto polu sinhrons manas rotors: a - kopskats; b - pola serde;
1 - vrpsta; 2 - rotora spiei; 3 - pola jgs; 4 - ierosmes tinumi; 5 - pola uzgalis.
Uz katra pola serdes ir novietota ierosmes spole. Uz polu serdm novietots, virkn
saslgts ierosmes spoles veido sinhrons manas ierosmes tinumu. tinuma abi
brvie gali pievienoti diviem uz manas vrpstas ciei nostiprintiem izoltiem vara
kontaktgredzeniem, kuru cilindriskajai virsmai pai nekustgi suku turtji piespie
sukas.
139
Ar o sldoo kontaktu - suku un kontaktgredzenu starpniecbu, manas ierosmes

tinumam no atsevia avota pievada ldzstrvu, ko sauc par ierosmes strvu un apzm
ar Iie. Lai ar nelielu ierosmes strvu iegtu pietiekami lielu magnetizjoo spku, tad no
izolta vara vada izgatavotajm polu ierosmes spolm ir daudz vijumu. Ierosmes tinuma
plstoa ierosmes strva Iie rada rotora jeb ierosmes plsmu ie.
Rotori ar izvirztajiem poliem ir tikai lni rotjoam sinhronajm manm, kuru
grieans trums n < 1500 apgr./min: hidroeneratoriem, dzeleneratoriem un
sinhronajiem dzinjiem.
tri rotjom sinhronajam manm izvirzto polu konstrukcija nenodroina
pietiekamu rotora mehnisko izturbu. Tpc grieans trumiem n >1500 apgr./min
izmanto rotorus ar neizvirztajiem poliem. Rotors ar neizvirztajiem poliem ir trauda
cilindrs, kura virsma izfrztajs aksila virziena rievs ievietots ierosmes tinums.
Sinhrons manas statora tinuma polu skaits vienmr viends ar rotora polu skaitu.
Sinhron eneratora darbbas pamat ir elektromagntisk indukcija. Ja eneratora
vrpstu grie kds primrais dzinjs (parasti turbna) un ja ierosmes (rotora) tinum
plst ierosmes strva Ii, tad, eneratora rotoram rotjot, rotora ierosmes plsma e
statora tinuma vadus un td katr statora fz inducjas periodiski maings EDS: EA =
EB = EC = EN. ie EDS nobdti fz viens pret otru par 120, ttad veido simetrisku
trsfzu EDS sistmu.
Sinhrons manas ierosmes tinumu parasti baro neliels ldzstrvas enerators
(ierosintjs), kas novietots uz sinhrons manas vrpstas (sveierosme). Mazas jaudas
lni rotjoiem eneratoriem izmanto atseviu ierosintju, ko prvads sajdz ar
eneratora vrpstu. Ierosintja jauda ir 0,33% no sinhrons manas nominls
jaudas, spriegums ldz 450 V.
K ierosintju lieto ldzstrvas paralls ierosmes eneratoru. Sinhron eneratora
ierosmes strvu Ii var maint ar ierosintja ierosmes d ieslgtu regulanas reostatu
rr. Ierosintja enkura spailes ar nekustgu suku un divu kontaktgredzenu paldzbu
savienotas ar sinhrons manas ierosmes tinumu. Mazas un vidjas jaudas sinhronajiem
eneratoriem izveido paierosmi, t. i., ierosmes tinumu baro pusvadtju taisngriezis,
kas maistrvu saem caur vienfzes transformatoru no sinhron eneratora statora.
Visizplattkais maistrvas manu statora tinuma veids ir divslu tinums ar
sasintu soli. Trsfzu sinhron eneratora statora tinumus raksturo di parametri:
Z statora rievu skaits;
m statora fzu skaits;
140
p polu pru skaits;

q rievu skaits uz vienu polu un fzi:
Z
;
2 pm
(4.2.)
attlums starp polu centriem (pola iedaa):
Z
;
2p
(4.3.)
y tinuma solis, jeb spoles platums;

yt fzes solis, kas norda attlumu starp blakus fzu skumiem:
2
yf ;
3
(4.4.)
y un yf parasti izsaka pola iedaas das vai ar rievu skaitu;

leis starp rievm elektriskajos grdos:
360 p
.
Z
(4.5.)
Izir eometriskos un elektriskos grdus. Visprg gadjum viens eometriskais

grds atbilst p elektriskajiem grdiem. Divpolu man vienam apgriezienam atbilst
viens maistrvas periods, t. i., ar EDS vektors izdara vienu apgriezienu. Daudzpolu
man ar polu skaitu 2p viens rotora apgrieziens atbilst p periodiem, t. i, ja rotors izdara
vienu apgriezienu, EDS vektors izdara p apgriezienus. Pola iedaa vienmr vienda ar
180 elektriskajiem grdiem.
4.1. Piemrs. Trsfzu sinhron eneratora statora rievu skaits ir Z = 72, polu pru
skaits 2p = 6, Noteikt q - rievu skaitu uz vienu polu un fzi, attlumu starp polu
centriem (pola iedau), yf fzes soli, kas norda attlumu starp blakus fzu skumiem,
- lei starp rievm elektriskajos grdos un to pau lei eometriskajos (relajos)
grdos.
Atrisinjums.
1. Rievu skaits uz vienu polu un fzi:
Z
72
4;
2 pm 2 3 3
2. Attlums starp polu centriem jeb pola iedaa:
Z
72
12;
2 p 2 3
141
3. Fzes solis, kas norda attlumu starp blakus fzu skumiem:

2
2
y f 12 8;
3
3
4. Leis starp rievm elektriskajos grdos:
360 p 360
3
15o ;
Z
72
Prbaude: pola iedaa vienmr vienda ar 180 elektriskajiem grdiem :

12 15 180.
5. Leis starp rievm eometriskajos grdos (viens eometriskais grds atbilst p

elektriskajiem grdiem):
15 o
5 .
p 3
4.2. Sinhron eneratora tukgaita

eneratora tukgait statora de ir prtraukta, t. i., patrtji ir atslgti un statora
tinum strva neplst (I = 0). enerator tad pastv tikai ierosmes strvas Ii radt
ierosmes plsma i, kura induc statora tinuma katr fz tukgaitas EDS E0.
eneratoriem izvirza prasbu, lai statora inductais EDS btu iespjami tuvs
sinusoidlam EDS. T k nesinusoidls EDS satur augstks harmoniskas, tad
novirzans no sinusoidls EDS lknes formas ir saistta ar papildu zudumiem
eneratoros, t sekm prspriegumu raanos prvades lnijs, nevlami ietekm tuvum
esos sakaru lnijas utt.
Lai statora tinum iegtu sinusoidlu EDS, tad magntiskajai indukcijai B0 gaisa
spraug starp rotoru un statoru jmains pc lknes, kas iespjami tuva sinusodai.
Mans ar izvirztajiem poliem sinusodai tuvu indukcijas lkni nodroina paas
formas polu kurpes (pola kurpes mals gaisa sprauga apm. 1,5 reizes lielka nek ts
vidusda). Mans ar neizvirztajiem poliem to pau sasniedz, izvloties tdu attiecbu
starp rotora aploces dau, ko neaizem rievas, un aploces dau, ko aizem rievas, lai
indukcijas B0 trapecveida lkne saturtu iespjami mazk augstko harmoniku. Tad
stator inducto EDS var uzskatt par sinusoidlu k eneratora tukgaitas, t ar darba
rem.
142
Tukgaitas rem statora tinuma vien fz induct EDS efektvo vrtbu E0

aprina pc tdas paas izteiksmes k transformatora vai asinhrons manas statora
fz inducto EDS:
E0 = 4,44wfik,
(4.6.)
kur w - vijumu skaits eneratora statora vien fz;

i - rotora viena pola magntisk plsma;
k - statora tinuma koeficients. Ievrojot izteiksmi (4.1),
apzmjot
c 4,44w
E0 4,44 w
pn
ik
60
vai,
pk
const,
60
E0 = cni.
(4.7.)
Ttad tukgait sinhron eneratora EDS E0 proporcionls rotora pola plsmai, t. i.,
EDS ir atkargs tikai no ierosmes strvas Ii, jo n = const.
Sakarbas E0 = f(Ii) grafisko attlu, ja n = nn = const un I = 0, sauc par eneratora
tukgaitas raksturlkni. To parasti iegst eksperimentli. T k I = 0, tad eneratora EDS
E0 var izmrt ar eneratora statora fzes spailm pievienotu voltmetru.
Histerzes d iegst lknes divus zarus - kpjoo un lejupejoo. Tomr sinhronajm
manm ie zari ir tik tuvu viens otram, ka par tukgaitas raksturlkni pieem vidjo
starp abiem zariem. Tukgaitas raksturlkne ir ldzga magnetizanas lknei un cit
mrog attlo ierosmes plsmas i atkarbu no ierosmes strvas, t. i., i = f(Ii).
4.3. Enkura reakcija

Ja sinhronajam eneratoram pievieno nemaingu simetrisku slodzi, tad statora
trsfzu tinum plst slodzes strvas I. eneratora rezultjoo magntisko plsmu tad
rada rotora ierosmes tinuma un statora tinuma magnetizjoo spku kopga darbba.
Ja sinhron eneratora rotora ierosmes tinumu pievieno ldzstrvas avotam un
rotoru grie (ar primro dzinju) ar trumu n2, tad rotora polu magntisk plsma i,
kas rot ar to pau trumu n2, e statora tinuma vadus un induc tajos EDS ar
frekvenci
pn2
.
60 Slogot enerator statora trsfzu strva rada statora rotjoo
143
plsmu e, kuras rotcijas trums pret statoru ir
n1
60 f
.
p Redzam, ka n1 = n2 = n, t. i.,
rotora un statora magntisks plsmas telp rot ar vienu un to pau trumu (sinhroni),
citiem vrdiem, s plsmas telp viena pret otru ir nekustgas un veido manas
rezultjoo magntisko plsmu , kas sadta ar statora un rotora tinumiem:

,
i
e
(4.8.)
un kura induc slogota eneratora statora tinuma katr fz EDS:

E = 4,44wfk.
(4.9.)
Mainot manas slodzi, mains slodzes strva I un statora plsmas e skaitlisk

vrtba. Statora plsmas ass virziens pret ierosmes plsmas ass virzienu, ir atkargs no
slodzes rakstura. Sinhrons manas slodzes lielums un raksturs nosaka ar manas
elektrodzinjspka skaitlisko vrtbu un fzi.
Statora magnetizjo spka ietekmi uz manas magntisko plsmu sauc par
enkura reakciju.
Lai izsekotu statora plsmas ietekmei uz ierosmes plsmu, jnosaka o plsmu
savstarpjais stvoklis telp katram raksturgajam slodzes remam. Statora fz inductais EDS E0 sasniedz maksimlo vrtbu moment, kad is fzes vadi atrodas pret
rotora pola vidu. Statora plsmas e ass sakrt ar ts fzes spoles asi, kur pareiz ir
strvas I maksimums.
Pie aktvas slodzes, statora tinuma fzes strva I sakrt fz ar statora fz inducto
EDS E0 ( = 0), t. i., statora strva I un EDS E0 vienlaicgi sasniedz maksimls
vrtbas.
Pie induktvas slodzes, statora strva I atpaliek fz no statora EDS E0 par 90 ( =
+90). Td fz strva iA = Im moment, kad rotora polu ass pagriezusies uz prieku
par 90 pret spoles A-X plakni. Plsmu i un e virzieni tad ir pretji, t. i., statora
strva rada atmagnetizjou garenplsmu, kas vjina ierosmes plsmu. Td rezultjo
plsma un eneratora elektrodzinjspks ir mazki.
Pie kapacitvas slodzes, statora strva apsteidz fz statora EDS E0 par 90 ( = 90). Td fz strva iA = Im moment, kad rotora polu ass atrodas 90 pirms s ass.
Plsmas e un i tad ir vienvirziena, t. i., statora strva rada magnetizjou garenplsmu, kas pastiprina ierosmes plsmu. Td rezultjo plsma un eneratora
EDS ir lielki.
144
Tdjdi enkura reakcija, kam pakauti ne tikai slogoti eneratori, bet ari dzinji,
neatkargi no rotora tipa izmaina manas magntisko plsmu un ar statora EDS .
Par sinhron eneratora rjm raksturlknm sauc
lknes, kas grafiski attlo eneratora spaiu sprieguma
atkarbu no slodzes strvas, ja ierosmes strva, frekvence
un jaudas koeficients ir nemaingi.
Arjs raksturlknes uzem pie jaudas koeficienta
vrtbm cos = 1 (aktva slodze) un cos = 0,8 (induktva
un kapacitva slodze), slodzes strvu samazinot un
palielinot.
Samazinoties eneratora aktvajai slodzei (cos = 1),
eneratora
spaiu
spriegums
pieaug,
jo
samazins
sprieguma kritums statora tinumu aktvaj un induktvaj

pretestb (4.3. att. a).
4.3. att. Sinhron eneratora rjs raksturlknes: a paaugstinot U; b

pazeminot U.
No rjm raksturlknm, kas uzemtas, slodzes strvu samazinot, var noteikt
eneratora sprieguma pieaugumu, atsldzot nominlo slodzi.
Ja rjs raksturlknes uzem, slodzes strvu palielinot, eneratora nominlo
spriegumu ieregul tukgait. Pakpeniski eneratora slodzi palielina ldz nominlajai
vrtbai un pieraksta mrapartu rdjumus. No rjm raksturlknm var noteikt
eneratora sprieguma izmaiu, mainoties slodzei: U = UN U,
U %
UN U
100.
UN
Par sinhron eneratora regulanas raksturlknm sauc lknes, kas grafiski attlo
ierosmes strvas atkarbu no slodzes strvas, ja frekvence, spaiu spriegums un jaudas
koeficients ir nemaingi. Regulanas raksturlkne rda, k jmaina ierosmes strva, lai,
145
mainoties slodzei, nodrointu nemaingu eneratora spaiu spriegumu. Palielinoties

aktvai slodzei, jpalielina ar ierosmes strva (4.4. att.), jo pieaug sprieguma kritums un
t kompenscijai vajadzgs lielks eneratora EDS.
Palielinoties aktvi induktvai slodzei, ierosmes strva jpalielina vl vairk, jo
jkompens ar enkura reakcijas atmagnetizjo darbba. Turpret, palielinoties aktvi
kapacitvai slodzei, ierosmes strva jsamazina, jo enkura reakcija magnetiz manu.
4.4. att. Sinhron eneratora regulanas raksturlknes.

4.2. Piemrs. Noteikt sinhron eneratora fzes EDS vrtbu un rotora sinhrono
grieans trumu, ja doti di sinhron eneratora parametri: fzes vijumu skaits w =
60; eneratora strvas frekvence f = 50 Hz; tinuma koeficients k w = 0.93; magntisk
plsma = 0.02 Wb un polu pru skaits 2p = 4.
Atrisinjums.
1. Sinhron eneratora fzes EDS vrtba:
E f 4.44 kw f w 4.44
0.93
50 60
0.02 247.75
V;
2. Rotors sinhronais grieans trums:
60 f 60 50
1500 min 1 .
p
2
4.4. Lietderbas koeficients un zudumi

Viena enerijas veida prveidoana cit ir saistta ar zudumiem. Sinhronajs
mans izir:
a) mehniskos zudumus, ko izraisa berze gultos, rotora berze gais, suku berze
pret kontaktgredzeniem un ventilcijas zudumi;
b) magntiskos zudumus statora traud Pt (histerzes un virpustrvu zudumus);
c) ierosmes zudumus, ko veido ierosmes jauda Pie = IieUie un zudumi ierosintj;
d) elektriskos zudumus statora tinumos jeb zudumus var PV = Pel = mI12re75, W,
146
kur m - fzu skaits;

I1 - statora tinuma fzes strva (A);
re75 - statora vienas fzes tinuma aktv pretestba 75C temperatr ();
e) papildzudumus, ko veido virpustrvu zudumi statora tinuma vados, zudumi
rotora traud, kurus izraisa magntisk lauka pulscijas.
eneratoram lietderbas koeficientu nosaka netiei pc das formulas:

kur P2 - eneratora lietderg jauda (
P2
P2 P
100.
(4.10.)
P2 3I l U l cos
);
P - kopjie zudumi man:

P P
meh
Pt Pie Pel Ppap ;
(4.11.)
Dzinjam:
dz
kur P 1 dzinjam pievadt jauda (
P1 P
P1
100;
(4.12.)
P1 3I lU l cos
).
m1U1E0
m1U12 1
1
Pem
sin
sin 2 PemI PemII
Xd
2 X q X d
Izvirzto polu sinhrons

manas elektromagntisks jaudas izteiksme:
(4.13
.)
Neizvirzto polu sinhronajai manai Xq = Xd, un ts elektromagntisk jauda
saska ar iepriekminto izteiksmi :
PemI
m1U1 E0
sin .
Xd
(4.14.)
4.3. Piemrs. Noteikt sinhron eneratora lietderbas koeficientu nominls slodzes

rem, ja SN = 500 kVA; Ul = 6,3 kV; cosN =0,9; Iie = 90 ; Uie = 20 V; ierosintja ie
= 0,9; zudumi statora traud t = 5,2 kW; papildzudumi Ppap = 0,5% PN; mehniskie
zudumi Pmeh = l% N; statora fzes tinuma aktv pretestba 75 oC temperatr ir Re75 =
1,6 .
147
Atrisinjums.
1. eneratora nominl jauda:
PN = P2 = SN cos = 500 0,9 = 450 kW;
2. Statora fzes strva:
I1
P2
450
45,9 A;
3U l cos N 1, 73 6,3 0,9
3. Elektriskie zudumi statora tinum:

Pstat 3I l2 re 75 3 45, 92 1,
6 10,11 kW;
4. Papildzudumi:
Ppap = 0,005 450 = 2,25 kW;
5. Mehniskie zudumi:
P meh = 0,01 450 = 4,5 kW;
6. Ierosmes zudumi:
Pie
U ie I ie 20 90
2 kW;
ie
0,9
7. eneratora lietderbas koeficients:
P2
100
P2 Pmeh Pt Pie Pstat Ppap
450
100 95 %.
450 4, 5 5, 2 2 10,11 2, 25
4.4. Piemrs. Noteikt trsfzu sinhron eneratora statora fzes strvu un slodzes
lei, ja doti sekojoi eneratora raksturlielumi: fzes vijumu skaits w = 60; eneratora
strvas frekvence f = 50 Hz; nominl jauda S N = 55 kVA; Ul = 380 V; cosN =0,9;
tinuma koeficients kw = 0.93; magntisk plsma tukgaitas rem o = 0.01 Wb un
sinhron induktv pretestba Xd = 0,55.
Atrisinjums.
1. eneratora nominl jauda:
PN = P2 = SN cos = 55 0,9 = 49.5 kW;
2. Statora fzes strva:
I1
P2
49.5 1000
53 A;
3U l cos N 1, 73 380 0,9
3. Sinhron eneratora fzes EDS vrtba tukgait:
148
Eo 4.44 kw f w o 4,44 0, 93
50 60
0, 01 123,9
V;
4. Slodzes lea sinuss:
sin
PN X d
49,5 1000 0,55
0,526;
m U l Eo
3 380
123,9
5. Slodzes leis (leis starp sprieguma un tukgaitas EDS vektoriem):

arcsin arcsin 0,526 31, 7 o.
149
4.5. Sinhron dzinja darbbas princips

T k sinhron mana ir apgriezeniska, tad sinhron dzinja konstruktvais
izveidojums ir tds pats k sinhronajam eneratoram.
Sinhron dzinja statora tinumu piesldzot trsfzu strvas tklam, statora tinuma
plsto trsfzu strva rada statora magntisko lauku, kas rot ar sinhrono trumu n =
60f/p. Rotora ierosmes tinumu pievienojot ldzstrvas avotam, izveidojas rotora
magntiskais lauks.
Pusperioda laik statora magntiskais lauks pagrieas par t. s. polu daljumu , t. i.,
statora poli apmains vietm, un uz rotoru darbojas pretja virziena griezes moments.
Vl pc pusperioda iestjas iepriekj situcija. Tdjdi uz rotoru darbojoais
elektromagntiskais griezes moments savu virzienu maina 250 =100 reizes sekund, ja
f = 50 Hz, un td rotors, kura inerces moments visai liels, nevar skt griezties un
paliek nekustgs (palaianas moments MP = 0).
Statora rotjoais lauks var vilkt ldz rotoru tikai tad, kad rotora slde neprsniedz
5%. Td pirms ierosmes strvas pieslganas sinhron dzinja rotors t vai citdi
jiegrie ldz trumam, kas tuvs sinhronajam grieans trumam n.
Prierosints sinhronais dzinjs atdod tklam reaktvo jaudu un uzlabo elektrisks
ietaises jaudas koeficientu. Td elektropiedziai, kur vien to atauj piedzias rems
un pieprast jauda, iespjami jizmanto sinhronie dzinji.
Sinhronie dzinji ir mazk jutgi pret tkla sprieguma svrstbm, jo to griezes
moments M proporcionls sprieguma pirmajai pakpei, turpretim asinhronajiem
dzinjiem M ~ U2. Bez tam sinhron dzinja grieans trums nav atkargs no slodzes (n
= const). Lietderbas koeficients sinhronajiem dzinjiem ir par 13% lielks nek ts
paas jaudas asinhronajiem dzinjiem.
Par sinhron dzinja darba raksturlknm sauc rotora grieans truma n2, statora
strvas I, pievadts jaudas P1 lietderg griezes momenta M2, jaudas koeficienta cos
un lietderbas koeficienta atkarbu no dzinja atdots jaudas P2, ja tkla spriegums Ut,
tkla frekvence f1, un ierosmes strva Iie ir nemaingi (4.5. att.).
150
4.5. att. Sinhron dzinja darba raksturlknes.

Sinhron dzinja darbbas principa pamat ir statora rotjo magntisk lauka un
rotora polu magntisk lauka mijiedarbba.
Sinhron dzinja statoram pievada trsfzu maistrvu, bet rotora ierosmes
tinumam - ldzstrvu. Trsfzu maistrva rada rotjoo magntisko lauku.
Statora magntisko sistmu vienkroti var attlot k apveida serdi ar izvirztiem
poliem, kura rot ar trumu n 1, apgr./min. Magntisks spka lnijas saista os polus ar
pretjas polarittes rotora poliem.
Rotoram grieoties, t polu magntisk plsma 0 e statora tinuma vijumus un
induc tajos EDS E0. Saska ar elektrodzinjspku ldzsvara viendojumu dzinjam
pievadto tkla spriegumu Ut ldzsvaro dzinja EDS summa E dz. Pamatojoties uz o
viendojumu, konstru sinhron dzinja vektoru diagrammu (4.6. zm.). Strvas I
vektoru attlo vertikli. Tkla sprieguma Ut vektoru zm le no strvas vektora
apsteidzo virzien. Enkura magntisks plsmas e un izkliedes plsmas vektori
sakrt fz ar strvas vektoru. o plsmu inductie EDS E e un E atpaliek fz no
atbilstoas plsmas par 90 un to summa ir vienda ar sprieguma kritumu dzinja
induktvaj sinhronaj pretestb: Ee + E = Ixsh. Zinot Xsh, var noteikt ar abu EDS
summu.
T k, pc EDS ldzsvara viendojuma, tkla spriegums Ut ldzsvarojas ar dzinja
EDS summu, tad vektoru diagramm zmjam vektoru OA, kas viends pc lieluma ar
tkla sprieguma vektoru un vrsts tam pretji. is vektors attlo dzinja EDS E dz. Zinot
trsstra OAB malas OA un OB, var atrast t treo malu BA, kura attlo dzinja pretEDS E0 vektoru. No vektoru diagrammas redzams, ka Edz = Eo + Ee + E.
Tkla sprieguma Ut vektoru sadala divs komponents, no kurm katra ldzsvaro
atbilstoo EDS. Diagramm komponente - E 0 ldzsvaro EDS E0, bet komponente Ixsh
ldzsvaro EDS Ee un E.
151
4.6. att. Sinhron dzinja vektoru diagramma.
4.6. Sinhrono manu aprina uzdevumi

1. Uzdevums
Trsfzu sinhron eneratora statora rievu skaits ir Z, polu pru skaits 2p,
Noteikt q - rievu skaitu uz vienu polu un fzi, attlumu starp polu centriem (pola
iedau), yf fzes soli, kas norda attlumu starp blakus fzu skumiem, - lei starp
rievm elektriskajos grdos un to pau lei eometriskajos (relajos) grdos.
4.1. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
Dotie lielumi
2
m, fzu sk.
rievas
p
72
6
3
36
2
3
24
2
3
36
6
3
48
8
3
60
10
3
60
2
3
36
6
3
72
4
3
120
2
3
60
10
3
24
8
3
120
4
3
120
2
3
36
6
3
144
6
3
Z,
152
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
36
180
180
96
180
96
360
72
144
180
96
96
360
36
72
96
96
216
192
240
72
36
120
288
60
192
72
180
360
180
180
120
144
192
180
36
180
192
144
60
120
360
180
90
4
2
6
8
10
2
6
4
2
10
8
4
2
6
6
4
2
6
8
10
2
6
4
2
10
8
4
2
6
6
4
2
6
8
10
2
6
4
2
10
8
4
2
6
2. Uzdevums
153
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
3
Noteikt sinhron eneratora fzes EDS vrtbu un rotora sinhrono grieans

trumu, ja doti di sinhron eneratora parametri: vijumu skaits w; eneratora strvas
frekvence f = 50 Hz; tinuma koeficients kw; magntisk plsma un polu pru skaits
2p. Variantam atbilstoi izejas dati doti 4.2. tabul.
4.2. tabula
Dotie lielumi
Variant
w, vijumi
2p
60
55
45
56
70
10
63
58
44
52
10
10
72
11
69
12
51
13
49
14
58
10
15
48
16
47
2
154
kw
0.9
3
0.9
5
0.9
7
0.8
9
0.9
0.8
6
0.9
3
0.9
5
0.9
7
0.8
7
0.9
5
0.9
2
0.9
1
0.9
3
0.9
5
0.9
, Wb
0.02
0.01
0.025
0.03
0.01
0.015
0.025
0.035
0.02
0.01
0.025
0.03
0.01
0.015
0.025
0.035
17
49
18
53
19
57
10
20
60
21
55
22
45
23
56
10
24
70
25
63
26
58
27
44
28
52
10
29
72
30
69
31
51
32
49
33
58
10
34
48
35
47
36
49
37
53
10
155
7
0.8
9
0.9
0.8
6
0.9
3
0.9
5
0.9
7
0.8
7
0.9
5
0.9
2
0.9
1
0.9
3
0.9
5
0.9
7
0.8
9
0.9
0.8
6
0.9
3
0.9
5
0.9
7
0.8
7
0.9
0.02
0.01
0.025
0.03
0.01
0.015
0.025
0.035
0.02
0.01
0.025
0.03
0.01
0.015
0.025
0.035
0.02
0.01
0.025
0.03
0.01
38
57
39
60
40
55
41
45
42
56
10
43
70
44
63
45
58
46
44
47
52
10
48
72
49
69
50
51
51
49
10
52
58
53
48
54
47
55
49
56
53
10
57
58
57
60
4
2
156
5
0.9
2
0.9
1
0.9
3
0.9
5
0.9
7
0.8
9
0.9
0.8
6
0.9
3
0.9
5
0.9
7
0.8
7
0.9
5
0.9
2
0.9
1
0.9
3
0.9
5
0.9
7
0.8
9
0.9
0.8
0.015
0.025
0.035
0.02
0.01
0.025
0.03
0.01
0.015
0.025
0.035
0.02
0.01
0.025
0.03
0.01
0.015
0.025
0.035
0.02
0.01
59
55
60
45
6
0.9
3
0.9
5
0.025
0.03
3. Uzdevums
Noteikt sinhron eneratora lietderbas koeficientu nominls slodzes rem,
ja ir doti sekojoi parametri: SN; Ul = 6,3 kV; cosN ; Iie; Uie = 20 V; ierosintja ie =
0,9; zudumi statora traud t; papildzudumi Ppap no PN, %; mehniskie zudumi Pmeh
no N, %; statora fzes tinuma aktv pretestba 75oC temperatr ir Re75. Variantam
4.3. tabula
Varianti SN, kVA
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
500
540
530
450
470
510
490
500
530
520
480
470
460
500
540
530
450
470
510
490
500
530
cosN
0.9
0.89
0.88
0.91
0.87
0.88
0.92
0.9
0.89
0.88
0.91
0.87
0.88
0.92
0.9
0.89
0.88
0.91
0.87
0.88
0.92
0.9
Iie, A
90
85
88
89
78
95
70
86
94
92
95
85
83
92
85
90
85
88
89
78
95
70
Dotie lielumi
Pt, kW Ppap no PN, % Pmeh no PN, % Re75,
5.2
0.5
1
1.6
5.4
0.4
1.1
1.8
5.3
0.3
1.3
2
5.1
0.2
0.9
2.3
5
0.6
0.8
2.5
4.9
0.7
1.4
2.7
4.8
0.8
1.2
2.8
4.7
0.5
0.9
1.3
4.6
0.4
1.1
1.5
5.2
0.3
1.4
1.7
5.4
0.2
1
1.9
5.3
0.6
1.1
2.4
5.1
0.7
1.3
2.7
5
0.5
0.9
2.5
4.9
0.4
0.8
1.6
4.8
0.3
1.4
1.8
4.7
0.2
1.2
2
4.6
0.6
0.9
2.3
5.2
0.7
1.1
2.5
5.4
0.5
1.4
2.7
5.3
0.4
1
2.8
5.1
0.3
1.1
1.3
157
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
520
480
470
460
500
540
530
450
470
510
490
500
530
520
480
470
460
500
540
530
450
470
510
490
500
530
520
480
470
460
500
540
530
450
470
510
490
500
0.89
0.88
0.91
0.87
0.88
0.92
0.9
0.89
0.88
0.91
0.87
0.88
0.92
0.9
0.89
0.88
0.91
0.87
0.88
0.92
0.9
0.89
0.88
0.91
0.87
0.88
0.92
0.9
0.89
0.88
0.91
0.87
0.88
0.92
0.9
0.89
0.88
0.91
86
94
92
95
85
83
92
85
90
85
88
89
78
95
70
86
94
92
95
85
83
92
85
90
85
88
89
78
95
70
86
94
92
95
85
83
92
85
5
4.9
4.8
4.7
4.6
5.2
5.4
5.3
5.1
5
4.9
4.8
4.7
4.6
5.2
5.4
5.3
5.1
5
4.9
4.8
4.7
4.6
5.2
5.4
5.3
5.1
5
4.9
4.8
4.7
4.6
5.2
5.4
5.3
5.1
5
4.9
0.2
0.6
0.7
0.8
0.5
0.4
0.3
0.2
0.6
0.7
0.8
0.5
0.4
0.3
0.2
0.6
0.5
0.4
0.3
0.2
0.6
0.7
0.8
0.5
0.4
0.3
0.2
0.5
0.4
0.3
0.2
0.6
0.7
0.8
0.5
0.4
0.3
0.2
1.3
1.5
0.9
1.7
0.8
1.9
1.4
2.4
1.2
2.7
0.9
2.5
4.3. tabulas
turpinjums
1.1
1.6
1.4
1.8
1
2
1.1
2.3
1.3
2.5
0.9
2.7
0.8
2.8
1.4
1.3
1.2
1.5
0.9
1.7
1.1
1.9
1.4
2.4
1
2.7
1.1
2.5
1.3
1.6
0.9
1.8
0.8
2
1.4
2.3
1.2
2.5
0.9
2.7
1.1
2.8
1.4
1.3
1
1.5
1.1
1.7
1.3
1.9
0.9
2.4
0.8
2.7
1.4
1.6
1.2
1.8
0.9
2
1.1
2.3
1.4
2.5
4 .Uzdevums
Noteikt trsfzu sinhron eneratora statora fzes strvu un slodzes lei, ja
doti sekojoi eneratora raksturlielumi: fzes vijumu skaits w; eneratora strvas
frekvence f = 50 Hz; nominl jauda S N; Ul = 380 V; cosN; tinuma koeficients kw;
158
magntisk plsma tukgaitas rem o un sinhron induktv pretestba Xd. Variantam

4.4. tabula
Varianti
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
w, vijumi
60
58
44
52
72
69
51
49
58
48
47
49
53
57
60
55
45
56
70
63
58
44
58
44
52
72
69
51
49
58
48
47
49
53
57
60
55
45
56
70
63
SN, kVA
55
46
37
52
49
66
50
52
48
76
47
43
43
49
57
53
37
44
55
46
37
52
49
66
50
52
48
76
47
43
43
49
57
53
55
46
37
52
49
66
50
Dotie lielumi
cosN kw
0.9
0.93
0.89 0.89
0.91
0.9
0.92 0.86
0.93 0.93
0.94 0.95
0.95 0.97
0.88 0.87
0.89 0.95
0.93 0.92
0.95 0.91
0.92 0.93
0.9
0.95
0.89 0.97
0.91 0.89
0.92
0.9
0.93 0.86
0.94 0.93
0.95 0.95
0.88 0.97
0.89 0.89
0.93
0.9
0.95 0.86
0.92 0.93
0.9
0.95
0.89 0.97
0.91 0.87
0.92 0.95
0.93 0.92
0.94 0.91
0.95 0.93
0.88 0.95
0.89 0.97
0.93 0.89
0.95
0.9
0.92 0.86
0.9
0.93
0.89 0.95
0.91 0.97
0.92 0.89
0.93
0.9
159
o, Wb Xd,
0.01
1.5
0.008
1.6
0.009
1.4
0.007
1.2
0.012
1.1
0.014
1
0.012
1.7
0.011
1.5
0.01
1.6
0.009
1.2
0.008
1.8
0.013
1.1
0.01
1.2
0.008
1.4
0.009
1.7
0.007
1.5
0.012
1.6
0.014
1.4
0.012
1.2
0.011
1.1
0.01
1
4.4. tabulas1.7
turpinjums
0.009
0.008
1.5
0.013
1.6
0.01
1.2
0.008
1.8
0.009
1.1
0.01
1.5
0.012
1.6
0.014
1.4
0.012
1.2
0.011
1.1
0.01
1
0.008
1.7
0.009
1.5
0.007
1.6
0.012
1.2
0.014
1.8
0.012
1.1
0.011
1.2
0.01
1.4
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
58
44
58
44
52
72
69
51
49
58
48
47
49
53
57
60
55
45
56
52
48
76
47
43
43
49
57
53
37
44
50
52
48
76
47
43
43
49
0.94
0.95
0.88
0.89
0.93
0.95
0.92
0.9
0.89
0.91
0.92
0.93
0.94
0.95
0.88
0.89
0.93
0.95
0.92
160
0.86
0.93
0.95
0.97
0.87
0.95
0.92
0.91
0.93
0.95
0.97
0.89
0.9
0.89
0.9
0.86
0.93
0.95
0.97
0.008
1.5
0.009
1.6
0.007
1.4
0.012
1.2
0.014
1.1
0.012
1
0.011
1.7
0.01
1.5
0.009
1.6
0.01
1.2
0.008
1.8
0.009
1.1
0.007
1.2
4.4.
tabulas
turpinjums
0.012
1.4
0.014
1.7
0.012
1.5
0.011
1.6
0.01
1.4
0.01
1.2
LITERATRAS SARAKSTS
1. Elektrisks manas, piedzia, vadba. Programma un metodiskie nordjumi
/sast. V.Meikovs. - Rga: RVT, 2008, 195 lpp.
2. J.Dirba, K.Ketners: Elektrisks manas, RTU izdevniecba - Rga 2007. - 517
lpp.
3. Arjs R., Staltmanis I. Elektroiekrtas un to ekspluatcija. R.: Liesma, 1977.
4. Zolbergs J. Visprg elektrotehnika. R.: Zvaigzne, 1974.
5. Danilovs I., Lotockis K. Elektrisks manas. R.: Zvaigzne, 1975.
6. Grantmanis A. Automatizt elektropiedzia. - Rga: Zvaigzne, 1973, 224 lpp.
7. Latvijas energostandarts, LEK 025, Drobas prasbas, veicot darbus
elektroietaiss, 2001.
8. Latvijas
energostandarts,
LEK
002,
Elektrostaciju,
tklu
un
lietotju
elektroietaiu tehnisk ekspluatcija, 2000.
9. Lielturks A. Elektrisks manas. - R.: Zvaigzne, 1969. - 257 lpp.

10. Zviedris A. Elektrisks manas. - R.: Zvaigzne, 1984. - 367 lpp.
11. Ranka G. Elektrisks manas. - R.: VAS Latvijas dzelzce, 1996. 248 lpp.
12. .. : , 2- -.:, 1974. 839 lpp.
13. .., .. , .. :
, 3- - 1990. 528 lpp.
161

8 V V Melnikovs Uzdevumukrajumselektriskajasmasinas 2012

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

8 V V Melnikovs Uzdevumukrajumselektriskajasmasinas 2012

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Profesionls izgltbas kompetences centrs

Rgas Valsts tehnikums

IEGULDJUMS TAV NKOTN

attiecgs tmas teortisk materila iepazana;

doto uzdevumu piemru risinjumu analze;

patstvg uzdevuma atrisinana un t prbaude pc dotajiem

pasagatavoans darba precizana vai prbaude, ja tas ir

Katrs audzknis strd ar mcbu palgldzekli patstvgi, izmantojot mcbu

audzki iegst prasmes saskatt dadas problmas un izprast

pai audzki kst atbildgi par mcbu procesu;

audzki piedals k aktvi dalbnieki visos darba procesa

audzkiem veidojas spja saskatt sistmas kopsakarbas

Uzdevumu krjums domts tehnikuma elektrotehnisko specialitu audzkiem

Elektrisks manas, kas elektroeneriju prveido mehniskaj, sauc par

VISPRGIE METODISKIE NORDJUMI

Noraksta uzdevuma noteikumus un uzzm zmjumu vai shmu, ja tda ir dota

Uzraksta nepiecieamos paskaidrojumus, aprinmo lielumu apzmjumus,

jizpilda uz A4 lapm, atstjot brvu lapu malas recenzenta piezmm. Zmjumus un

kur i strvas stiprums, A.

kur 2 - virkn slgto vadu skaits vijum;

1.1. att. Ldzstrvas eneratora vienkrots modelis

1.2. att. Ldzstrvas manas uzbve: 1 - kolektors; 2 - sukas; 3 - enkura serde;

1.2. Ldzstrvas manas enkura tinums

1.3. att. Cilpas tinums

Neliel korekcija k rodas td, ka y1 jbt veselam skaitlim. Attlumu (rievu

Cilpas tinum vienas sekcijas gali pievienoti kolektora blakus plksntm, un td

Ttad, jo vairk manai polu, jo vairk parallo zaru ir enkura tinumam un jo

kur Ie enkura strva. Tinuma soi y1 un y2 pc lieluma tuvi polu daljumam .

1.3. Ldzstrvas manu klasifikcija pc ierosmes veida

tinumus var saslgt ldzslgum (tad abu

1.4. att. Ldzstrvas manu ierosmes shmas.

1.4. Ldzstrvas manas EDS un elektromagntiskais moments

kur viena pola magntisk plsma, Wb;

Bet katrai manai lielumi p, N un a ir nemaingi, un td

ir dotajai manai nemaings koeficients.

zar, t.i., enkura tinuma katr vad plst strva

Ja enkura tinum ir N vadu, tad manas

dotajai manai ir nemaings lielums, tad ldzstrvas manas enkura attsttais

1.5. Ldzstrvas enerators

Ldzstrvas eneratoru darbbu raksturo etri pamatlielumi: eneratora spriegums

ja I = 0 un n = nN = const, kur U0 eneratora spriegums tukgait.

Arj raksturlkne rda eneratora sprieguma U atkarbu no slodzes strvas I, ja

1.5. att. Neatkargas ierosmes eneratora shma

Sveierosmes eneratoriem parasti U = 510%. T k E = cEn, tad

1.1. Piemrs. Aprint neatkargas ierosmes ldzstrvas manas, kura darbojas

2. Elektromagntiskais bremzjoais moments

1.2. Piemrs. Aprint spriegumu uz eneratora spailm un konstrut t rjo

1.6. att. Neatkargas ierosmes eneratora rj raksturlkne

1.3. Piemrs. Aprint ldzstrvas eneratora EDS pie nemaingas magntiskas

kur Rie ierosmes tinuma pretestba;

Paierosinanas nav iespjama, ja Rr > Rkr. Ja regulanas reostatu pilngi izsldz

inducjas maksimli iespjam EDS vrtba Emax. Tdjdi ar ierosmes d ieslgto

1.4. Piemrs. Paralls ierosmes eneratora nominlais spriegums UN = 220 V,

2. Strva ierosmes tinum

5. eneratora elektromagntisk jauda

6. eneratora atdota (lietderg) jauda

7. Primr dzinja jauda, kas nepiecieama eneratora enkura grieanai

8. Primr dzinja nepiecieamais griezes moments

9. eneratora lietderbas koeficients

10. Jaudas zudumi enkur Pe un ierosmes tinum Pie

1.5. Piemrs. Paralls ierosmes eneratora spriegums UN = 230 V pie slodzes I =

3. eneratora atdot jauda

EDS, momenta un enkura des sprieguma viendojumi ir tdi pai, k