Datorika 10.1 - 2023

KONSPEKTĪVS TĒMAS IZKLĀSTS
DATORIKA
VIDUSSKOLAI
1. IESKAITE
DATORIKAS SKOLOTĀJS GATIS CIELAVA
MATERIĀLA KONSPEKTU IZSTRĀDĀJIS

GATIS CIELAVA
Datorika Vidusskolai 1. ieskaite
Datorika Vidusskolai 1.ieskaite

Šis gadsimts ir straujš tehnoloģiju attīstības laiks. Informācijas tehnoloģijas
(IT) ienāk katra cilvēka dzīvē un katram no mums jāprot ātri apgūt viss jaunais.
Mācoties tālmācībā atceries - ļoti daudz kas atkarīgs no Tevis paša!
Informātikas tālmācības materiālos:
✓ iepazīsies ar īsu katras tēmas apkopojumu;
✓ varēsi apskatīties un iepazīsties ar interneta resursiem
attiecīgajā tēmā;
✓ pārbaudīt savas zināšanas ar paškontroles jautājumiem.
Pirms 1.ieskaites PĀRLIECINIES - vai tavā datorā ir instalēta

ieskaitē nepieciešamās programma – teksta apstrādes lietotne - Microsoft
Word
Rīgas 1. Tālmācības vidusskola nodrošina savus skolniekus ar Microsoft

Office (Word, Excel, Powerpoint). Par šo programmu iegūšanu sazinieties ar
skolas administrāciju.
Datorikas ieskaitei būs jāpievieno mājas darbs. Mājas darba uzdevums

ir iekļauts mācību materiālos, nodaļā 3.26.
Materiāla konspektu izstādājis Gatis Cielava 2

Saturs
1. INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJU PAMATJĒDZIENI ........ 5

1.1. Datorikas virzieni ....................................................................................... 5
1.2. Informācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni ...................................................... 6
1.3. Datora programmvadības princips ............................................................. 7
1.4. Informācijas kodēšana, informācijas daudzuma mērvienības ..................... 8
1.5. Algoritms ................................................................................................... 9
1.6. Datora aparatūra ..................................................................................... 11
1.6.1. Sistēmas bloks, tā sastāvdaļas........................................................... 11
1.6.2. Atmiņas ierīces ................................................................................... 14
1.6.3. Standartizētas pieslēgvietas ............................................................... 16
1.6.4. Perifērijas ierīces ................................................................................ 18
1.7. Datoru tipi ............................................................................................... 22
1.8. Portatīvās ierīces ...................................................................................... 24
1.9. Datora veiktspēja ..................................................................................... 25
1.10. Datora programmvadības princips ......................................................... 26
1.11. Programmatūras iedalījums ................................................................... 26
1.11.1. Operētājsistēma ............................................................................... 27
1.11.2. Lietojumprogrammatūra .................................................................. 29
1.11.3. Programmu izstrādes rīki ................................................................. 34
1.12. Lietotāja saskarnes ................................................................................ 35
1.13. Programmas datora lietotājiem ar īpašām vajadzībām ............................ 35
1.13.1. Runas pazīšanas programma ........................................................... 35
1.13.2. Ekrāna diktors ................................................................................. 36
1.13.3. Ekrāna lupa ..................................................................................... 36
1.13.4. Ekrāna tastatūra ............................................................................. 36
1.14. Datortīkli ............................................................................................... 37
1.15. Tīkls Internet ......................................................................................... 39
1.16. Komunikācijas tīkli un ierīces ................................................................ 40
1.17. Izplatītākie interneta pakalpojumu veidi ................................................ 41
1.17.1. Skaitliska adrese ............................................................................. 41
1.17.2. Vārdiskā adrese ............................................................................... 41
1.17.3. Globālais tīmeklis ............................................................................ 42
1.17.4. E-pasts ............................................................................................ 43
1.17.5. Tērzēšanas ....................................................................................... 43
1.17.6. Datņu pārsūtīšana........................................................................... 44
1.17.7. Tūlītēja ziņojumapmaiņa ................................................................. 44

1.17.8. E-komercija ..................................................................................... 44
1.17.9. Attālinātais darbs jeb teledarbs........................................................ 46
1.18. Datoru izmantošana ikdienā .................................................................. 47
1.19. Datora izmantošanas priekšrocības un trūkumi .................................... 48
1.20. Paškontroles jautājumi .......................................................................... 49
2. ATSAUCES UN NORĀDES .............................................................................. 51
2.1. Bibliogrāfisko norāžu un atsauču veidi .................................................... 51
3. TEKSTAAPSTRĀDE ........................................................................................ 53
3.1. Datorizētas teksta apstrādes pamatprincipi ............................................. 53
3.2. Datorizētas teksta apstrādes priekšrocības un trūkumi ........................... 53
3.3. Lietotnes Microsoft Word logs .................................................................. 54
3.4. Ātrās piekļuves rīkjoslas pielāgošana ....................................................... 55
3.5. Lappuses iekārtojuma jēdzieni un elementi .............................................. 55
3.6. Teksta pamatelementi .............................................................................. 56
3.7. Lappuses parametru izvēle (lapas izmērs, orientācija, malu platums) ....... 57
3.8. Rakstzīmju formatēšana .......................................................................... 58
3.9. Rindkopu formatēšana ............................................................................. 60
3.10. Attēlu ievietošana ................................................................................... 61
3.11. Lappuses pārtraukuma ievietošana ....................................................... 62
3.12. Aizzīmētu un numurētu sarakstu veidošana .......................................... 63
3.13. Tabulas ievietošana................................................................................ 64
3.14. Simbolu ievietošana ............................................................................... 66
3.15. Formulu ievietošana............................................................................... 66
3.16. Vēres (atsauces) ievietošana ................................................................... 69
3.17. Lapas galvene un kājene ........................................................................ 71
3.18. Lapas numura ievietošana ..................................................................... 72
3.19. Rakstzīmju un rindkopu noformējuma dublēšana.................................. 72
3.20. Rakstzīmju meklēšana un aizvietošana .................................................. 73
3.21. Virsrakstu stilu lietošana ....................................................................... 73
3.22. Dokumenta satura rādītāja veidošana.................................................... 75
3.23. Saistīti un iegulti objekti ........................................................................ 76
3.23.1. Saistītie objekti ................................................................................ 76
3.23.2. Iegultie objekti ................................................................................. 76
3.23.3. Excel datu ienešana Word................................................................ 77
3.24. Word tīmekļa versija .............................................................................. 78
3.25. Google Doc ............................................................................................. 79
3.26. Mājas darbs pirms ieskaites ................................................................... 80
3.27. Paškontroles jautājumi .......................................................................... 81

1. INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJU
PAMATJĒDZIENI
1.1. Datorikas virzieni
Datorika ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu un

apstrādi un saglabāšanu. To iedala vairākās nozarēs:
✓ datorzinātne (apskata algoritmus un rēķināšanas matemātiskos
principus),
✓ programminženierija (apskata programmatūras izstrādes procesus),
✓ informācijas tehnoloģija (apskata programmatūras un datoru
pielietojumu dažādu problēmu risināšanā),
✓ informācijas sistēmas (apskata informācijas glabāšanu un datubāzes),
✓ datoru iekārtas (apskata rēķināšanas un komunikāciju aparatūras
izstrādi).1
Datorzinātne (computer science) ir zinātnes disciplīna, kas pēta datoru un

datu apstrādes sistēmas uzbūves principus un to izmantošanu.2
Datorzinātnes pētījumu jomā var izdalīt 4 pamatsastāvdaļas:
✓ skaitļošanas teorija;
✓ algoritmi un datu struktūras;
✓ programmēšanas metodoloģija un valodas;
✓ datoru uzbūves elementi un arhitektūra.3
Datorinženierija (computer engineering) ir datorikas nozare, kas ietver

datoru aparatūras pamatprincipu izstrādi un projektēšanu.44
Datorinženierija ietver elektrotehnikas un datorzinātnes elementus,
piemēram:
✓ datora arhitektūra;
✓ ļoti augstas integrācijas pakāpes shēmas;
✓ ciparu signālu apstrāde;
✓ elektronika.5
Programminženierija (software engineering) ir sistematizēta pieeja

zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu, metožu un pieredzes izmantošana
funkcionāli efektīvas programmatūras izstrādāšanas, testēšanas un ieviešanas
procesā.6
Programminženierija nodarbojas ar programmatūras projektēšanu, veidošanu,
1 K.Veiss „Informātika vidusskolā. Skolotāja grāmata”, „Zvaigzne ABC”, 2009. – 8.lpp.

2 http://termini.lza.lv/term.php?term=datorzin%C4%81tne&lang=LV
4 http://termini.lza.lv/term.php?term=datorin%C5%BEenierija&lang=LV
6 http://termini.lza.lv/term.php?term=programmin%C5%BEenierija&lang=LV
lietojot programmēšanas valodas, testēšanas, lai novērstu kļūdas un uzturēšanas
tās ekspluatācijas laikā.7
Informācijas sistēma (information system) ir iekārtu, procedūru un
personāla kopums, kas ir izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, uzkrātu,
apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju.8
Informācijas sistēmu veidošanu un lietošanu var iedalīt vairākās jomās:
✓ attīstības stratēģija;
✓ pārvaldība;
✓ attīstība;
✓ drošība.9
Papildus informācija:
➢ https://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=22319&chapterid=6858
1.2. Informācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni
Informācijas tehnoloģijas (IT) jeb informācijas un komunikāciju

tehnoloģija (ICT)- zināšanu, metožu, paņēmienu un tehniskā aprīkojuma
kopumu, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošina jebkuras
informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu.10
Informācija - jebkuras ziņas par apkārtējo pasauli un tajā notiekošajiem
procesiem, kas sistematizētas un organizētas tā, lai to jēgu varētu nodot
cilvēkam.11
Svarīgākie procesi, darbojoties

ar informāciju
informācijas iegūšana informācijas

saistās ar informācijas izplatīšana
uztveršanu un (ar runu, mīmiku,
iegūšanu žestiem, simboliem
informācijas
utt.)
uzglabāšanu informācijas
(uz papīra, diskos apstrāde
u. tml. notiek katra cilvēka
darbības jomā

8 http://termini.lza.lv/term.php?term=Inform%C4%81cijas%20sist%C4%93ma&lang=LV
10
http://termini.lza.lv/term.php?term=inform%C4%81cijas%20tehnolo%C4%A3ija&list=inform%C4%81cijas%20
t ehnolo%C4%A3ija&lang=LV
11 K.Veiss „Informātika vidusskolai”, Apgāds „Zvaigzne ABC”, 2007.

Dators (computer) - saprot tehnisku sistēmu (ierīču komplektu), kas
saskaņā ar uzdotu programmu veic automātisku datu apstrādi un
ievadizvadi.12
Programmatūra (software),
Aparatūra (hardware),
datorprogrammas un dati, kas
datu apstrādes sistēmas fizikālā daļa,
tiek glabāti datora datu nesējā
kuru veido mehāniskas, magnētiskas,
noteiktam mērķim.
elektroniskas un elektriskas
komponentes.
➢ Portālā Uzdevumi> IT pamatjēdzieni>

http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/10-klase/informacija-it-drosiba-
7409/re-2fc7e51f-646f-478b-a0a6-1457db97c4e5
1.3. Datora programmvadības princips
Datora programmvadības princips nozīmē - dators veic informācija

apstrādi pēc programmas.13

7409/re-2fc7e51f-646f-478b-a0a6-1457db97c4e5
➢ Portālā Uzdevumi> Datora programmvadības princips>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/7-klase/datora-programmatura-
7462/re-1576cf6d-8895-4eb0-b362-b0e53f0c7e61
12 K.Veiss „Informātika vidusskolai”, Apgāds Zvaigzne ABC”, 2007.

13 K.Veiss „Informātika pamatskolai 7.klase”, Zvaigzne ABC”, 2011.
1.4. Informācijas kodēšana, informācijas daudzuma
mērvienības
Dati (data) - formalizētā veidā attēlotu tekstuālo, skaitlisko, grafisko, video

un audio informāciju, kuru lietotājs vai datu apstrādes ierīces var interpretēt
(saprast), apstrādāt vai pārsūtīt.14
Lai informāciju pārveidotu par datiem, kurus dators spēj saprast un
apstrādāt, tā ir jākodē. Datorā informācija tiek kodēta binārajā kodā
(ciparsignālu formā), kuru veido tikai divi cipari 0 un 1; tos sauc par bitiem.
Kodēšana (encoding) ir process, ar kura palīdzību informācija tiek
pārveidota no analogās digitālajā formā.
Dekodēšana (decoding) ir pretējs process – informācijas pārveidošana no
digitālās formas analogajā.
Bits (bit) ir mazākā informācijas daudzuma mērvienība, kuru apzīmē ar mazo b.

8 biti (b)= 1 baits (B)
1 kilobaits (KB) = 210 = 1024 baiti (B)
1 megabaits (MG) = 220 = 1024 kilobaiti (KB)
1 gigabaits (GB) = 230 = 1024 megabaiti (MB)
1 terabaits (TB) = 240 = 1024 gigabaiti (GB)
1 petabaits (PB) = 1024 terabaits (TB)
1 eksabaits (EB) = 1024 petabaits (PB)
1 zetabaits (ZB) = 1024 eksabaits (EB)
1 jotabaits (YB) = 1024 zetabaits (ZB)
1 brontobaits = 1024 jotabaits (YB)
1 geopbaits = 1024 brontobaits
1 saganbaits = 1024 geopbaits
1 pijabaits = 1024 saganbaits15
Teksta kodēšanas standarti

UNICODE ASCII
katru rakstzīmi kodē ar katras rakstzīmes kodēšanai izmanto
2 baitiem (16 bitiem) 1 baitu (8 bitus)
Kodēšanas piemēri ikdienā

Lai informāciju no analogās pārvērstu digitālajā un pēc tam iegūtu to pašu,
no digitālās pārvēršot analogajā, ir nepieciešams izmantot noteiktu kodu. Kods
ir nosacītu apzīmējumu kopa, kuru izmanto informācijas attēlošanai.
14 http://termini.lza.lv/term.php?term=dati&lang=LV
15 http://aidig.lv/lv/article/datu-informacijas-daudzuma-mervienibas (saite vairs nestrādā)
Dažādās tehnikas, zinātnes un kultūras jomās ir izstrādātas īpašas
informācijas kodēšanas formas, piemēram:
• Braila raksts
neredzīgajiem
(piemērā latviešu
valodas burtiem):
• mūzikas skaņu pieraksts ar

notīm, alterācijas zīmēm,
atslēgām u.c. simboliem,
piemēram:
• matemātisko izteiksmju pieraksts, piemēram:

7409/re-2fc7e51f-646f-478b-a0a6-1457db97c4e5
➢ Portālā Uzdevumi> Informācijas mērvienības>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/6-klase/informacijas-kodesana-
6376/re-c38cc65f-50d2-49d7-adac-ef2fffd82e09
➢ Portāla Delfi rīks > Mērvienības >
http://riki.delfi.lv/calc/mervienibas/informacijas-mervienibas.php
1.5. Algoritms
Algoritms - noteikta darbību virkne, kuras izpildot, tiek iegūts vajadzīgais

rezultāts.
Sadzīvē par algoritmu uzskata instrukciju, kurai sekojot var sasniegt
paredzēto mērķi16, piemēram:
✓ sadzīves tehnikas lietošanas instrukcija (televizora, telefona,
veļasmašīnas utt.);
✓ galda spēļu (monopols, dambrete utml.);
✓ ēdiena pagatavošanas recepte;
✓ mūzikas skaņdarba pieraksts ar notīm.
16 Autoru kolektīvs „Informātika pamatskolai” 3.daļa, „Mācību grāmata”, 2010.

Algoritmu, kas pierakstīts datoram “saprotamā” formā sauc par
programmu, bet programmas sastādīšanu par programmēšanu.
Algoritma īpašības:
➢ viennozīmīgums - formulējums nepieļauj dažādas interpretācijas;
➢ formalitāte - rezultāts nav atkarīgs no izpildītāja;
➢ noteiktība - katrā komandā ir skaidrs, kāda darbība jāizpilda un kas
jādara nākošajā solī;
➢ diskrētība - algoritms sastāv no atsevišķām elementārām pabeigtām
darbībām;
➢ vispārīgums - algoritms ir paredzēts nevis vienam atsevišķam
uzdevumam, bet gan veselai radniecīgu uzdevumu klasei;
➢ galīgums un efektivitāte - algoritms nodrošina mērķa sasniegšanu
galīgā soļu skaitā.
Algoritma pieraksta veidi

➢ ar strukturēta teksta palīdzību;
➢ ar blokshēmas palīdzību;
➢ ar programmēšanas valodu palīdzību.
Izplatītākais un uzskatāmākais algoritma pieraksta veids ir

blokshēma. Par blokshēmu sauc algoritma loģiskās struktūras attēlojumu
grafiskā formā, kurā katra algoritma darbība ir apzīmēta ar ģeometrisku figūra
(bloku).
Algoritmu struktūras veidi

lineārais sazarotais cikliskais
Jā Nē
➢ Portālā Uzdevumi > Algoritms> http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/7-
klase/algoritms-6664

1.6. Datora aparatūra
Personālais galda dators Personālais portatīvais dators
Parasti personālajam galda datoram ir šādas sastāvdaļas:

➢ pamatplate (sistēmblokā), kurā ievieto vai kurai pieslēdz citas datora
sastāvdaļas;
➢ procesors (uz pamatplates), kas veic instrukciju izpildi un vada
datora ierīču saskaņotu darbu;
➢ atmiņa (uz pamatplates), kurā uzglabā programmas un datus;
➢ lielapjoma atmiņas ierīces (sistēmblokā vai ārējās), kurās ilgstoši
uzglabā datus;
➢ ievadierīces (ārējās) informācijas ievadei datorā;
➢ izvadierīces (ārējās) informācijas izvadei no datora;
➢ sakaru ierīces (sistēmblokā vai ārējās) informācijas apmaiņai starp
datoriem vai datoru un komunikāciju ierīci.
➢ barošanas bloks
➢ ventilators17
1.6.1. Sistēmas bloks, tā sastāvdaļas

Sistēmas bloks (case) - personālā datora funkcionāls
bloks, kurā parasti ir procesors, atmiņas ierīces, ievadizvades
kanāli, kā arī viens vai divi diskešu diskdziņi.18
Sistēmblokā atrodas:
• barošanas bloks;
• ventilatori;
• diskdziņi;
• pamatplate jeb mātesplate.
17 https://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=22319&chapterid=6861
18 http://termini.lza.lv/term.php?term=sist%C4%93mas%20bloks&lang=LV
Sistēmbloka priekšpusē var atrasties:
• ieslēgšanas un restartēšanas pogas;

• gaismas indikatori, kas, piemēram,
norāda, ka sistēmbloks ir ieslēgts, ka
darbojas cietais disks, u.tml.;
• ierīču, kas konstruktīvi ievietotas
sistēmblokā, priekšējie paneļi;
• ārējo ierīču pieslēgvietas;
• ventilācijas atveres.
Sistēmbloka aizmugurē var atrasties:
• ieslēgšanas/izslēgšanas slēdzis;
• spēka kabeļu pieslēgvieta;
• pamatplates ārējo ierīču pieslēgvietas;
• paplašinājuma karšu pieslēgvietas;
• ventilācijas atveres.
Pamatplate (main board), sistēmas plate (system board) jeb mātes plate
(motherboard) ir centrālā jeb galvenā datora montāžas plate. Tā satur svarīgas
sistēmas komponentes, kā arī pieslēgvietas citām datora ierīcēm:
➢ centrālajam procesoram;
➢ atmiņai;
➢ diskdziņiem;
➢ paplašinājuma kartēm (videokartes,
skaņas kartes, tīkla kartes, TV kartes,
modems u.c.);
➢ ārējām ierīcēm.19
Centrālais procesors (CPU) izpilda programmas
komandas un vada citu datora ierīču darbību.
Procesora galvenie raksturlielumi ir:
➢ procesora tips. Personālajos datoros
visbiežāk izmanto firmu Intel un AMD
procesorus;
➢ taktsātrums, kas raksturo procesora ātrdarbību.
Taktsātrumu mēra gigahercos (GHz) (vecākos modeļos
– megahercos). Taktsātrums gigahercs nozīmē miljards
ciklu sekundē. Viena cikla laikā procesors var veikt ne
vairāk kā vienu darbību, bet vienas darbības veikšanai
var būt nepieciešami vairāki cikli;
➢ vienlaikus apstrādājamo bitu skaits. Pirmie procesori vienlaikus varēja
apstrādāt tikai 8 vai 16 bitus, bet pašlaik visplašāk lieto 32 bitu un 64
bitu procesorus, tādējādi palielinot procesora ātrdarbību.2220
Lasāmatmiņa (Read-Only Memory - ROM atmiņa) -
energoneatkarīga atmiņa, no kuras datus var tikai nolasīt.
Lasāmatmiņā visbiežāk glabā programmatūru, kura
paredzēta aparatūras vadībai un kuras saturu nav
nepieciešams bieži mainīt.21
Brīvpiekļuves atmiņa (Random Access Memory - RAM atmiņa) - datora

darbības laikā glabājas operētājsistēma un citas atvērtās programmas, kā
arī tām nepieciešamie dati.22
Brīvpieejas atmiņa ir energoatkarīga – pēc datora
izslēgšanas vai elektropadeves traucējumu
gadījumā tās saturs tiek dzēsts. Pirms programmas
aizvēršanas vajadzīgos datus datņu veidā
nepieciešams saglabāt kādā no atmiņas ierīcēm.
➢ Portālā Uzdevumi > Personālā datora aparatūra>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/7-klase/it-pamatjedzieni-9881/re-
f090ab19-d4d0-4c01-a17b-aa5dfd0bf0a5
➢ Portālā Uzdevumi > Datora galvenās sastāvdaļas>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/10-klase/aparatura-7425/re-
b754d5d3-e143-4c9e-9bbc-6d8cd21ccd97
➢ Portālā Uzdevumi > Mātes plate >
8a220922-4ec6-4c6b-8b3d-635470bb934e
➢ Portālā Uzdevumi > Centrālais procesors >
a153e163-ead7-4ee8-8df5-060346f2c2fb
➢ Portālā Uzdevumi > Tīkla karte >

b2b3c656-5a86-42e8-9a11-a3fe064770d5
➢ Portālā Uzdevumi > Atmiņa > http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/10-
klase/aparatura-7425/re-ac78923a-b435-4fe1-bdbf-96fdf4ee2377
➢ Portālā Uzdevumi > Video karte >
9859f3d4-57e0-44d2-b371-816fc6767813
➢ Portālā Uzdevumi > Skaņas karte >
a34892e7-9472-4e8f-aa87-21481690f43b
1.6.2. Atmiņas ierīces

Atmiņas ierīces (storage) - jebkura optiska vai magnētiska ierīce
informācijas glabāšanai datorā.23 Tās izmanto datu ilgstošai uzglabāšanai.
Neeksistē viena universāla datu glabāšanas ierīce, jo katrai no esošajām ir savi
trūkumi, kā arī lietošana. Šobrīd izplatītākais veids ir disks.24
Disks (disk) parasti ir datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu
plašu komplekts. Plate ir pārklāta ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt
un nolasīt datus.25
Disku raksturo tā ietilpība – maksimālais datu apjoms, ko tajā var saglabāt.
Diskdzinis (disk drive) - ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un
nolasīšanu no diskiem.26
Cietais disks (Hard Disk Drive – HDD - hard disk) - personālā datora lielas
ietilpības palīgatmiņa, kas sastāv no vairākiem magnētiskajiem diskiem, to
piedziņas iekārtas (diskdziņa), lasīšanas/rakstīšanas galviņu komplekta un
elektroniskas saskarnes, kas nodrošina šīs atmiņas iekārtas sadarbību ar
personālo datoru.27
Datorā cietais disks ir galvenā un lielākā datu glabāšanas ierīce un to
izmanto operētājsistēmas, lietojumprogrammu un datu glabāšanai.
Cietais disks var būt:
➢ ievietots datora korpusā – iekšējais (internal)
cietais disks:
➢ ievietots atsevišķā korpusā un pieslēdzams

datoram, izmantojot USB vai citu pieslēgvietu – ārējais
(external) cietais disks:
Cietais disks ir ietilpīgākais no diskiem.
23 http://termini.lza.lv/term.php?term=atmi%C5%86as%20ier%C4%ABce&lang=LV
26 http://termini.lza.lv/term.php?term=Diskdzinis&lang=LV
27 http://termini.lza.lv/term.php?term=cietais%20disks&lang=LV
Ārējie cietie diski

Datora cietais disks atsevišķa korpusā ar autonomu
barošanas avotu vai barošanu caur USB pieslēgvietu.
Piemērots datu uzglabāšanai, lielu informācijas apjomu
pārvietošanai, datu rezerves kopiju veidošanai.
Parasti datoram pieslēdz ar USB savienotājvadu.28
Kompaktdiskā (Compact Disk – CD) datus ciparsignālu

formā ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
Kompaktdiskus plaši izmanto arī audio un video informācijas
ierakstīšanai, jo tie nodrošina labu kvalitāti.
Kompaktdisku veidi:
✓ lasāmatmiņas kompaktdiski (CD-ROM). Datus šāda tipa
kompaktdiskos parasti ieraksta rūpnieciski un informāciju no tiem var
tikai nolasīt;
✓ ierakstāmie (recordable) kompaktdiski (CD-R). Datus šādā diskā var
ierakstīt tikai vienreiz un nevar izdzēst;
✓ vairākkārt ierakstāmie (rewritable) kompaktdiski (CD-RW). Datus šajos
diskos var ierakstīt un dzēst vairākkārt.
DVD (DVD, Digital Versatile Disk) diski ir līdzīgi kompaktdiskiem optiski

datu nesēji ar lielāku ietilpību un lielāku informācijas nolasīšanas ātrumu.
Zibdisks (USB Flash Drive) ir ārējā pārprogrammējamās

atmiņ as datu glabāšanas ierīce, ko datoram pieslēdz,
izmantojot USB pieslēvietu.29
Atmiņas kartes (Memory Card) tipiski pielieto ciparu

fotoaparātos iegūto attēlu uzglabāšanai. Speciāla maza
formāta kartes izmanto viedtālruņos un multivides
atskaņotājos.
28 http://www.opensource.bda.lv/files/LV/1_modulis_ICT_student.pdf
1.6.3. Standartizētas pieslēgvietas
Pieslēgvieta jeb ports (port) ir fizikāls savienojums, ar kura starpniecību

sinhronizē un vada datu plūsmu starp centrālo procesoru un ārējām iekārtām.
Ārējo ierīču pieslēgvietas pamatplatē:
• USB (Universial Serial Bus – USB) nodrošina ātru

datu pārraidi. Izmantojot USB pieslēgvietas,
datoram var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām.
Lieto ļoti dažādu ārējo ierīču, piemēram, peles,
skenera, printera vai ārējo diskdziņu pieslēgšanai:
Lai vienai pieslēgvietai varētu pievienot

vairākas ierīces, izmanto USB centrmezglu
(hub).:
• seriālā pieslēgvieta (serial port):

o standarta:
Mūsdienās praktiski
netiek lietota
o PS/2, kuru galda datoros izmanto

peles un tastatūras pieslēgšanai:
• paralēlā pieslēgvieta (parallel port),

ko visbiežāk lieto printera
pieslēgšanai: Mūsdienās praktiski
netiek lietota
• IEEE 1394 (firewire) ir pieslēgvieta, kas nodrošina ātru datu pārraidi.

Datoram var pievienot līdz 63 šāda tipa ārējām iekārtām:

Citas pieslēgvietas, kas var būt paplašinājuma kartēm, pamatplatei, kurā tās ir
integrētas, vai arī papildus sistēmbloka priekšpusē vai sānos:
• tīkla kartei, piemēram, Ethernet datortīkla

kabeļa pieslēgšanai:
• modemam tālruņa līnijas vada pieslēgšanai:
• grafikas kartei:
o VGA – monitora analogā

pieslēgvieta:
o DVI – monitora digitālā

pieslēgvieta:
o HDMI – augstas
izšķirtspējas multivides
interfeiss:
o DisplayPort – monitora
digitālā pieslēgvieta, aizstāj
VGA un DVI pieslēgvietas
mūsdienu datoros:
• skaņas kartei:
o Line In – skaņas ievadierīču pieslēgšanai:
o Line Out – austiņu, skaļruņu un citu

skaņas izvadierīču pieslēgšanai:
o Microphone – mikrofona pieslēgšanai:
➢ Portālā Uzdevumi > Aparatūra > http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/10-
klase/aparatura-7425/re- b754d5d3-e143-4c9e-9bbc-6d8cd21ccd97
➢ Portālā Uzdevumi > Atmiņa > http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/10-
klase/aparatura-7425/re-ac78923a-b435-4fe1-bdbf-96fdf4ee2377
1.6.4. Perifērijas ierīces

Perifērijas ierīce (peripheral device) – jebkura datu apstrādes
sistēmas ierīce, kas parasti konstruktīvi atdalīta no datora un
nodrošina sistēmas ārējos sakarus vai rada papildu iespējas.
Ievadierīces:
✓ tastatūra Ievadizvadierīces:
✓ pele ✓ skārienekrāns
Izvadierīces:
✓ skārienpaliktnis ✓ monitors ✓ austiņas ar
✓ irbulis ✓ printeris mikrofonu
✓ kursorbumba ✓ ploteris ✓ modems
✓ kursorsvira ✓ skaļruņi
✓ skeneris
✓ austiņas
✓ interneta jeb tīmekļa videokamera
✓ digitālā kamera jeb ciparkamera
✓ mikrofons
Ievadierīces (input device) - kas pārsūta datus, programmas vai vadības

signālus datora procesoram un kalpo par saskarni starp cilvēku un datoru.30
✓ Tastatūra (keyboard) - datora ievadierīce, ko
izmanto, lai ar noteiktā veidā izvietotu taustiņu
palīdzību ievadītu datorā programmas un datus,
kā arī veiktu noteiktas datora vadības funkcijas.31
✓ Pele (mouse) - kursora pozicionēšanas ierīce, ar
kuru tiek vadīta displeja ekrāna kursora kustība.
Peles pārvietošana rada atbilstošu kursora
pārvietošanos displeja ekrānā.32
✓ Skārienpaliknis (touch pad) – maza, gluda virsma, pār
kuru var slidināt pirkstu līdzīgi tam, kā tiek slidināta
pele. Tas ļauj lietotājam nosūtīt informāciju uz datoru,
izdarot spiedienu uz speciāli izveidotas virsmas
noteiktiem apgabaliem. Blakus var būt izvietotas pogas,
ko lieto līdzīgi peles pogām.33
Irbulis (stylus) – rādītājierīce, ko lieto, lai
ekrānā zīmētu attēlus, rakstītu tekstu vai norādītu
uz kādu tajā redzamās izvēlnes elementu.34 Irbuļus
parasti izmanto plaukstdatoros.
30 http://termini.lza.lv/term.php?term=ievadier%C4%ABce&lang=LV
31 http://termini.lza.lv/term.php?term=tastat%C5%ABra&lang=LV
32 http://termini.lza.lv/term.php?term=pele&lang=LV
34 http://termini.lza.lv/term.php?term=irbulis&lang=LV
✓ Kursorbumba (trackball) – ievadierīce, ar

kuru pārvieto kursoru displeja ekrānā,
grozot šajā ierīcē iebūvētu lodveida
manipulatoru. Atšķirībā no peles
kursorbumba pati nav jāpārvieto un to
parasti izmanto portatīvajos datoros.35
✓ Kursorsvira (joystick) –
kursora pozicionēšanas ierīce,
kas dod iespēju lietotājam
pārvietot kursoru displeja
ekrānā, kustinot vertikālu
stienīti. Šī stienīša novirzīšanās
jebkurā virzienā no vertikālā
stāvokļa izsauc atbilstošu
kursora pārvietošanos displeja ekrānā. Kursorsviru visbiežāk izmanto
datorspēlēs un atsevišķās datorizētās projektēšanas sistēmās.36
✓ Skeneris (scanner) ir ierīce, ar kuras palīdzību var nolasīt, no kāda
materiāla tā attēlu un nosūtīt uz datoru, piemēram, dokumentus,
zīmējumus vai fotogrāfijas. Ieskenētais attēls var būt gan krāsains, gan
melnbalts. Iegūtos attēlus pēc tam ar speciālu lietotņu palīdzību var
apstrādāt.41
✓ Interneta jeb tīmekļa videokameras (Web cam) lieto, piemēram, lai rīkotu
videokonferences. Šādas videokameras parasti novieto uz monitora un
izmanto filmēšanai nelielā telpā.38
35 http://termini.lza.lv/term.php?term=kursorbumba&lang=LV
36 http://termini.lza.lv/term.php?term=kursorsvira&lang=LV
✓ Digitālā kamera jeb ciparkamera (digital camera) ir fotoaparāts, kas

iegūtos attēlus saglabā atmiņā. Visbiežāk digitālajās kamerās kā atmiņa
tiek izmantotas atmiņas kartes.39
✓ Mikrofons (microphone) - iekārta, kas

akustiskos signālus pārvērš elektriskajos
signālos. Izmanto sakaru tehnikā.40
Izvadierīce (output device) ir ierīce datu pārveidošanai no formas, kurā tie

glabājas datora atmiņā, formā, ko var lietot ārpus datu apstrādes
sistēmas.
✓ Monitors (monitor) ir izvadierīce, kas saņem no datora
kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā
un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz ekrāna.
Sadzīvē bieži terminam „monitors” kā sinonīmu lieto
vārdu „displejs” (display).41
✓ Printeris (printer) - izvadierīce, kas saņem no datora
kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā
un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu
vidē.42 Printera darbības rezultātu sauc par izvadi, izdruku vai
cieto kopiju (hard copy).
✓ Ploteris (plotter) ir īpašs printeris, kas paredzēts

datu izvadei no datora grafisku attēlu veidā. Attēls
tiek veidots no līniju fragmentiem, zīmējot tos uz
papīra vai nu ar tinti, vai ar elektrostatisku lādiņu
un tonera palīdzību. Ploterus parasti izmanto
datorizētas projektēšanas sistēmās un
prezentēšanas grafiku sagatavošanai.43
40 http://termini.lza.lv/term.php?term=mikrofons&lang=LV
42 http://termini.lza.lv/term.php?term=printeris&lang=LV
43 https://lv.wikipedia.org/wiki/Ploteris
✓ Skaļrunis (speaker) ir ierīce, ar ko elektriskas

svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.44
✓ Austiņas (heaphpones, stereophones, headsets) ir pāris

mazu skaļruņus, kas paredzēti novietošanai tuvu
lietotāja ausīm. Lai klausītos datorā atskaņoto audio, var
lietot tās pašas austiņas, ko multimediju atskaņotājiem,
mobilajiem tālruņiem u.tml. ierīcēm.45
Ievadizvadierīces ir perifērijas ierīces, kas nodrošina kā datu ievadīšanu

datorā, tā arī izvadīšanu no tā.
✓ Skārienekrāns (touch screen) ir
displejs, kurā vajadzīgo izvēli
var norādīt vai nu ar roku, vai
speciālu irbuli tieši ekrānā.
✓ Austiņas ar mikrofonu – nodrošina kā skaņas ievadi, tā

arī izvadīšanu.
✓ Modemu (modem) lieto datu pārraidei starp datoriem, izmantojot fiksēto

telefonu tīklu vai kabeļtīklu. Modems var būt izgatavots gan kā atsevišķa
ierīce, gan sistēmas blokā ievietojama montāžas plate, gan integrēts
mātesplatē.46
44 http://termini.lza.lv/term.php?term=ska%C4%BCrunis&lang=LV
➢ Portālā Uzdevumi > Personālā datora aparatūra>
f090ab19-d4d0-4c01-a17b-aa5dfd0bf0a5
➢ Portālā Uzdevumi > Ievadierīces>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/7- klase/it-pamatjedzieni-9881/re-
e1bd1e17-929c-49bf-8be7-2aee79c3518b
➢ Portālā Uzdevumi > Izvadierīces>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/7- klase/it-pamatjedzieni-9881/re-
137fdb77-8ad7-4f79-965e-4fcb698f1304
➢ Portālā Uzdevumi > Ievadizvadierīces>
d53f009c-0ad2-40ae-a328-2cbfcd3e4b2b
➢ Portālā Uzdevumi > Aparatūra>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/10- klase/aparatura-7425
1.7. Datoru tipi47
Datorus pēc to konstrukcijas, jaudas un pielietojuma var iedalīt vairākās

grupās.
Personālais dators (personal computer – PC) ir vispārīgas lietošanas dators,
kas paredzēts individuālai izmantošanai. Tos lieto daudzās dzīves jomās dažādu
darbu veikšanai, piemēram, mājās, birojā, tirdzniecībā utt. Ar personālo datoru
veicamo darbu klāsts ir ļoti plašs, sākot no vienkārša teksta dokumenta
izveidošanas līdz pat ražošanas procesu vadībai.
Personālos datorus var iedalīt divās grupās:
✓ galda datori;
✓ portatīvie datori.
Galda dators (desktop computer) ir paredzēts

novietošanai uz galda vai citā piemērotā
stacionārā vietā. Galda dators parasti sastāv no
vairākām savstarpēji savienotām ierīcēm. Galda
datori paredzēti darbam telpās, piemēram, mājās
vai birojā.
Piezīmjdators (notebook, laptop) ir viegls,

pārnēsājams personālais dators ar atvāžamu plakanu
displeju. Visas piezīmjdatora ierīces ir integrētas vienā
korpusā, taču tam ir iespējams pieslēgt arī tās pašas ārējās
ierīces, ko izmanto galda datoriem.
Planšetdatoram (tablet PC) parasti ir skārienekrāns. Lai, turot datoru rokā

kā planšeti, varētu ievadīt informāciju, tajā ir speciālas programmas rokraksta
un zīmējumu ievadei un apstrādei. Planšetdatorus var izmantot vietās, kur
piezīmjdatoru lietošana ir neērta vai tie nenodrošina vajadzīgo funkcionalitāti.
Pastāv vairāki planšetdatoru paveidi :

✓ grāmatas veida (booklet PC) ar divām ekrāna
daļām. Tos parasti izmanto sērfošanai internetā, kā
digitālos plānotājus, e- grāmatu lasīšanai, video un TV
skatīšanai, mūzikas atskaņošanai u.tml. Ja nepieciešams,
iespējams pieslēgt arī tastatūru;
✓ tāfeles veida (slate), kas

sastāv no ekrāna. Visa ievade notiek, izmantojot
ekrānu, bet vajadzības gadījumā tastatūru pieslēdz
kā atsevišķu ierīci:
✓ pārveidojami (convertible) satur gan

tastatūras, gan ekrāna daļu, kuras, pagriežot
planšetdatoru, var pārvērst piezīmjdatorā un otrādi.
Šie datori parasti ir smagāki par tikai planšeti
saturošajiem:
Lieldators
Lielu datu apjomu uzglabāšanai un apstrādei lielos
uzņēmumos izmanto speciālus lielākus un jaudīgākus datorus
– lieldatorus (mainframe). Lieldatorā glabājamās informācijas
ietilpība var būt vairākus simtus vai tūkstoš reižu lielāka
nekā personālajādatorā. Parasti lieldatoros uzkrāj, labā un
apstrādā lielas datu
bāzes, piemēram, valsts
iedzīvotāju reģistru,
slimnīcas pacientu
reģistru, bankas klientu
reģistru. Sevišķi lielus
un jaudīgus datorus sauc par
superdatoriem. Dažkārt superdatori tiek
veidoti, savienojot daudzus atsevišķus
datorus kopīgas problēmas risināšanā.
Personālais ciparasistents
Personālais ciparasistents (Personal Digital Assistant –
PDA) ir plaukstas lieluma dators personiskās informācijas
pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību. To var izmantot,
piemēram, dažādu piezīmju pierakstam vai kā plānotāju.
PDA parasti ir arī mazformāta programmas teksta apstrādei
un aprēķiniem. Informācijas atjaunināšanai PDA var
pieslēgt pie galda datora vai piezīmjdatora.48
1.8. Portatīvās ierīces49
Sadzīvē izmanto arī citas ierīces, kas var pildīt dažas no datora funkcijām.
Mobilais tālrunis (mobile phone) nodrošina ne tikai balss
pakalpojumus un ziņojumu apmaiņu, bet, piemēram, arī:
✓ piekļuvi e-pastam un tīmeklim (WAP);
✓ mūzikas un video lejupielādi un atskaņošanu;
✓ tajā ir kamera fotografēšanai un video ierakstīšanai;
✓ GPS navigāciju.
Viedtālrunis (smartphone) nodrošina plašākas iespējas nekā

parastais mobilais tālrunis. Viedtālruņu tastatūrai ir atsevišķi
taustiņi burtu ievadei. Tajos ir līdzīga operētājsistēma un
lietotnes kā portatīvajos datoros.
Multimediju atskaņotājs (multimedia player), piemēram, var veikt:

✓ video filmēšanu, ierakstīšanu no TV, atskaņošanu un rediģēšanu;
✓ mūzikas lejupielādi un atskaņošanu;
✓ fotogrāfiju saglabāšanu un apskati.
Pastāv vairāki multimediju atskaņotāju veidi,

piemēram:
➢ digitālais tablo (digital signage) displeja
formā informācijas, reklāmas vai ziņu
demonstrēšanai sabiedriskās vietās;
➢ HD vai HDD atskaņotājs (HD media player),

satur cieto disku, aparatūru un
programmatūru, kas nepieciešama, lai
atskaņotu audio un radītu video un fotogrāfijas,
izmantojot mājas kinozāli. Bez TV informācijas
apmaiņai tam var pieslēgt dažādas ierīces, piemēram,
datoru, zibatmiņu, atmiņas kartes, digitālo kameru,
mobilo tālruni vai portatīvo atskaņotāju;
➢ portatīvais atskaņotājs (portable media

player).
1.9. Datora veiktspēja
Datora veiktspēju (performance) raksturo datora lietderīgi paveiktā darba

apjoms attiecībā pret patērēto laiku un resursiem.
Datora veiktspēju ietekmē vairāki faktori:
➢ ierīču ātrdarbība, piemēram:
o procesora taktsātrums gigaherci (GHz) – jo tas ir lielāks, jo
procesors vienā laika vienībā var izpildīt vairāk instrukciju;
o procesora tips, jo dažādi procesori var būt izveidoti tā, ka tie
vienlaikus var apstrādāt atšķirīgu datu daudzumu;
o pamatplates sistēmas kopnes ātrums – jo tas ir lielāks, jo ātrāk
tiek pārsūtīti dati no procesora uz atmiņu un otrādi;
o cietā diska vidējais pieejas ātrums (īpaši tad, ja ir jāapstrādā lieli
datu apjomi, kas glabājas cietajā diskā);
➢ ierīču saderība;
➢ atmiņas apjoms, piemēram:
o brīvpieejas atmiņas (RAM) apjoms, jo, ja tas ir nepietiekams, daļa
darbam nepieciešamo datu tiek īslaicīgi uzglabāti cietajā diskā, kas
strādā daudz lēnāk nekā atmiņa;
o procesora kešatmiņas (cache) apjoms, ko izmanto pagaidu datu
glabāšanai (tā ir ātrdarbīgāka);
o grafiskās kartes atmiņas apjoms, kas ļauj grafiskajām lietotnēm
strādāt ātrāk un kvalitatīvāk;
➢ programmu lietojamība, piemēram:
o lietotā operētājsistēma;
o vienlaikus atvērto programmu skaits un to sarežģītība;
o ierīču, operētājsistēmas un programmu saderība.50
➢ Portālā Uzdevumi > Aparatūra >
b754d5d3-e143-4c9e-9bbc-6d8cd21ccd97
50 http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=22319&chapterid=6869
1.10. Datora programmvadības princips
Programmatūra (software) - datoru programmas, procedūras un ar tām

saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.51
Datorprogramma ir instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda
dators datu apstrādes procesā. Programma tiek rakstīta kādā no
programmēšanas valodām.52
1.11. Programmatūras iedalījums
Datorprogrammas var iedalīt grupās:

➢ sistēmas programmas, kas vada datoru sistēmas darbību, piemēram,
operētājsistēmas;
➢ lietojumprogrammas jeb lietotnes, ko izmanto, lai ar datora palīdzību
izpildītu noteikta veida darbus, piemēram, ievadītu un noformētu
tekstu, apstrādātu attēlus, veiktu aprēķinus, pārlūkotu internetu,
atskaņotu video.;
➢ programmu izstrādes rīki, kas paredzēti jaunu programmu
izstrādāšanai. Datora programmatūras galvenā sastāvdaļa –
operētājsistēma.
➢ Portālā Uzdevumi > Personāla datora programmatūra>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/10-klase/programmatura-7483/re-
5a97a7de-08c1-4bf7-958f-4fb0ef7c42c2
51 http://termini.lza.lv/term.php?term=programmat%C5%ABra&lang=LV
52 http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=22319&chapterid=6872
1.11.1. Operētājsistēma
Operētājsistēma ir programmu komplekss, kura svarīgākās funkcijas ir:

➢ - organizēt datu glabāšanu datora atmiņā;
➢ - vadīt programmu izpildi datorā;
➢ - nodrošināt datora aparatūras un programmatūras kopdarbību;
➢ - nodrošināt datora resursu racionālu izmantošanu;
➢ - realizēt sadarbību ar lietotāju.
Operētājsistēma ir universālu programmu komplekts, kas parasti tiek

piegādāts kopā ar datoru. Tā sastāvā ietilpst speciālas programmas un
programmu līdzekļi, kas nodrošina datora aparatūras saskaņotu darbību, kā arī
datora lietotāja izvēlēto programmu pilnvērtīgu izmantošanu. 53
Operētājsistēma ir nepieciešama ikvienam personālajam datoram, taču tā

var būt arī citām ierīcēm, piemēram, mobilajiem tālruņiem. Operētājsistēma
parasti tiek iegādāta kopā ar datoru.
Katru reizi pēc datora ieslēgšanas operētājsistēma automātiski tiek

ielādēta datora brīvpiekļuves atmiņā.
Kā plašāk izmantoto personālo datoru operētājsistēmu piemērus var

minēt:
• Microsoft Windows saimes operētājsistēmas, piemēram;
53 https://datori.wordpress.com/2009/09/14/datora-programmvadibas-princips-new/
• atvērtā pirmkoda Linux saimes operētājsistēmas, piemēram,
• Apple Macintosh tipa datoros izmanto Mac OS saimes operētājsistēmas,

piemēram:
Pie sistēmas programmām pieder draiveri jeb dziņi, kas vada dažādu
ierīču, piemēram, printera vai skenera, funkcionēšanu.
Ierīču dziņus lieto, lai katrai programmai, kas grib lietot kāda veida ierīci,
nebūtu jāiekļauj visu attiecīgā veida ierīču vadības kodu. Dziņi nodrošina
standartizētu kāda veida ierīču piekļuves saskarni.
Pērkot kādu ierīci, komplektā parasti ir kompaktdisks ar draiveriem, kas
nodrošina ierīces darbību dažādās operētājsistēmās.
Atvērtā pirmkoda programmatūra (open source) - programmatūra, kuras

pirmkods ir brīvi un bezmaksas pieejams visiem cilvēkiem. Lai programma būt
atvērtā pirmkoda programmatūra, tā atbilst šādiem nosacījumiem:
➢ Iespēja brīvi apskatīt un izmantot programmu jebkuriem nolūkiem.
➢ Iespēja brīvi pārveidot, uzlabot un labot programmas pirmkodu.
➢ Iespēja brīvi izplatīt pārveidoto programmas versiju,
tādējādi nodrošinot labumu sabiedrībai.
➢ Iespēja brīvi izplatīt programmatūru jebkuram cilvēkam. 54
➢ Portālā Uzdevumi > Sistēmas programmas>
b1fc1f7f-1cd1-48da-81c5-59cd81718e92
➢ https://odo.lv/open_source
54 http://www.opensource.bda.lv/atverta-pirmkoda-programmatura/ (links vairs nestrādā)

1.11.2. Lietojumprogrammatūra
Lietojumprogrammatūra - programmatūra, kas paredzēta kādu konkrētu
datu apstrādes sistēmas lietotājam nepieciešamu specifisku uzdevumu
risināšanai un kas satur attiecīgās lietojumprogrammas un lietojumpakotnes.55
Biežāk izmantoto lietojumprogrammu tipi ir:
• tekstapstrādes lietotne;
• izklājlapu lietotne;
• datu bāzu vadības sistēma;
• prezentāciju lietotne;
• e-pasta pārlūkprogramma;
• grafiskā lietotne;
• tīmekļa pārlūkprogramma.
Parasti lietojumprogrammatūra tiek izstrādāta darbināšanai noteiktās

operētājsistēmās un citās tā var nedarboties. Tāpēc, iegādājoties vai
lejupielādējot lietojumprogrammatūru no interneta, ir jāpārbauda, vai tā ir
savietojama ar datorā instalēto operētājsistēmu.
1.11.2.1. Tekstapstrādes lietotne

Tekstapstrādes lietotne (Word Processing) ir viena no izplatītākajām
personālo datoru lietotnēm. Tā ir paredzēta teksta dokumentu veidošanai,
rediģēšanai, formatēšanai, lasīšanai un drukāšanai, kā arī var saturēt dažādas
papildus iespējas, piemēram, tabulu veidošanu un noformēšanu, attēlu un citu
grafisku elementu pievienošanu.
Kā tekstapstrādes lietotņu piemērus var minēt:
• Calligra Words(https://calligra.org/words/):
• Microsoft Word (http://office.microsoft.com/en-us/word/)
• LibreOffice.org Writer (https://www.libreoffice.org/discover/writer/):
Vienkāršas tekstapstrādes programmas, kas nodrošina teksta ievadi,

rediģēšanu un izdrukāšanu, bet satur ļoti ierobežotus līdzekļus teksta
noformēšanai, sauc par teksta redaktoriem (Text editor). Kā šādu lietotņu
piemērus var minēt Notepad.
55 http://termini.lza.lv/term.php?term=Lietojumprogrammat%C5%ABra&lang=LV
1.11.2.2. Izklājlapu lietotne
Izklājlapu lietotne (Spreadsheets Program) satur izklājlapās organizētu
informāciju: skaitliskus datus un tekstu. Tajās ar formulu palīdzību var veikt
dažādus aprēķinus. Datus diagrammu veidā var attēlot arī grafiski.
Izplatītākās izklājlapu lietotnes ir:
• Gnumeric (http://www.gnumeric.org/):
• Microsoft Excel (http://office.microsoft.com/en-us/excel/):
• LibreOffice.org Calc (https://www.libreoffice.org/discover/calc/):
1.11.2.3. Datu bāzes

Datu bāzes (Data Base) ir paredzētas liela apjoma informācijas
organizēšanai. Tajās ar speciālas pārvaldības sistēmas (DataBase Management
System – DBMS) starpniecību var ērti piekļūt vajadzīgajai informācijai, veikt
tās atlasi un kārtošanu.
Datu bāzu pārvaldības sistēmu piemēri:
• Microsoft Access (https://www.microsoft.com/lv-lv/microsoft-365/access):

• LibreOffice.org Base (https://www.libreoffice.org/discover/base/):
1.11.2.4. Prezentācijas
Prezentācijas (Presentation) izmanto, lai izveidotu slaidu skates vai pārskatus.
Prezentāciju var demonstrēt, izmantojot datoru, izdrukāt, kā arī publicēt
internetā.
Kā prezentāciju lietotņu piemērus var minēt:
• Calligra Stage (https://calligra.org/stage/):

• Microsoft PowerPoint (http://office.microsoft.com/en-us/powerpoint/):
• LibreOffice.org Impress (https://www.libreoffice.org/discover/impress/):
1.11.2.5. Grafiskās lietotnes

Parasti grafiskās lietotnes paredzētas pārsvaram darbam vienā no grafikas
veidiem:
• attēlu apstrādei rastrgrafikā;

• zīmēšanai rastrgrafikā;
• zīmēšanai vektorgrafikā.

Grafisko programmu iespēju klāsts var būt ļoti plašs. Līdzīgi kā biroja
lietotnes, arī grafiskās programmas var iegādāties pakotnēs.
Grafisko lietotņu piemēri:
• Paint.net - Tā ir bezmaksas zīmēšanas un fotoattēlu rediģēšanas

programma. Atbalsta darbu ar slāņiem, neierobežotas iespējas atsaukt
darbības, specefekti, dažādi noderīgi un spēcīgi instrumenti. Tīmeklī
pieejamas pamācības un spraudņi (plugins) (https://www.getpaint.net/)
• PicPick - PicPick ir lietotājam draudzīgs ar pamatfunkcijām lai radītu,

apstrādātu attēlu. Programmā plašu iespēju sniedz ekrāna uzņēmuma
tveršanas instruments (print screen), intuitīvs attēlu redaktors, Color
Picker, krāsu palete, pikseļu lineāls, transportieris. PicPick noderīgs web
dizaina izstrādātājiem. (https://picpick.app/en/)
• GIMP - Gimp ir populārākā alternatīva Adobe Photoshop ar daudzpusīgu

grafikas manipulācijas paketi. Iespējama gif animāciju izveide. Pieejami
spraudņi (plugins), otas (brushes), pamācības (tutorials). Vairāk par
Gimp Wikpedia. (https://www.gimp.org/)
• Inkscape - Alternatīva CorelDraw. Iespēja rastra attēlu pārvērst

vektorgrafikā (tracing), kas ļautu pašiem no kādas fotogrāfijas izgatavot
krāsojamo lapu bērniem (piem. auto vai dzīvnieka kontūrlīniju).
(https://inkscape.org/)
Var izmantot arī tiešsaistes grafiskās lietotnes, piemēram:
• http://pixlr.com;
• http://www.photoshop.com/tools;
• http://www.sumopaint.com/.
1.11.2.6. Elektroniskā pasta pārlūkprogrammas

Elektroniskā pasta jeb e-pasta pārlūkprogrammas (e-mail) palīdz organizēt
darbu ar elektronisko pastu.
E-pasta pārlūkprogrammu piemēri:
• Mozilla Thunderbird (https://www.thunderbird.net/lv/):
• eM Client : https://www.emclient.com/

1.11.2.7. Tīmekļa pārlūkprogrammas
Tīmekļa pārlūkprogrammas (Web Browser) ir paredzētas datu bāzu, datņu
sarakstu un tīmekļa dokumentu izskatīšanai, lai atrastu lietotājam vajadzīgo
informāciju.
Biežāk lietotās tīmekļa pārlūkprogrammas ir:
• Google Chrome (http://www.google.com/chrome):
• Microsoft Edge (https://www.microsoft.com/lv-lv/edge):
• Mozilla Firefox (www.mozilla.com/firefox/):
• Opera (www.opera.com):
1.11.2.8. Lietotņu pakotnes

Vairākas biroja lietotnes tiek pārdotas pakotnēs. To sastāvā ietilpst teksta
apstrādes, izklājlapu, prezentāciju, datu bāzu u. c. lietotnes,
piemēram, Microsoft Office, LibreOffice.org, WordPerfect Office.
Microsoft Office biroja programmatūras komplekta piemērs:
PowerPoin
Word Excel Access Outlook Publisher
t
LibreOffice.org biroja programmatūras komplekta piemērs:
Writer Calc Impress Base Draw Math

1.11.2.9. Tiešsaistes lietotnes
Pastāv arī iespēja izmantot tiešsaistes biroja lietotņu pakotnes, piemēram:
• Google Dokumenti (http://www.google.lv):
• Microsoft Office Live (https://www.office.com/):
• Thinkfree Office Online (https://office.hancom.com/ ):
• Zoho Office Suite (http://www.zoho.com/):
Tiešsaistes lietotnēs var tikt piedāvāta arī izveidoto datņu saglabāšana

publiskajā vietnē, kas ļauj vairākiem lietotājiem neatkarīgi no atrašanās vietas
šiem dokumentiem piekļūt un ar tiem strādāt.
➢ Portālā Uzdevumi > Personālā datora programmatūra >
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/10-klase/programmatura-
7483/re-5a97a7de-08c1-4bf7-958f-4fb0ef7c42c2
➢ Portālā Uzdevumi > Lietojumprogrammas >
b7eb65bf-8564-4d5e-88d9-5f9e0e2155b7
➢ Atvērtā pirmkoda programmas > http://atveries.lv/cd/opensource-lv.html
➢ Mozilla Firefox (www.mozilla.com/firefox/)
➢ Opera (www.opera.com)

1.11.3. Programmu izstrādes rīki

Programmu izstrādes rīki paredzēti jaunu programmu izstrādāšanai.
Jaunas programmatūras izstrāde, pārbaude un nodošana lietotājiem ir
sistēmu izstrādne.
Jaunu datorbāzētu sistēmu izstrāde parasti sastāv no vairākiem posmiem.
Tie ir:
➢ analīze. Pirms sistēmas izstrādnes ir nepieciešams definēt tai veicamos
uzdevumus. Šajā posmā analizē esošo sistēmu darbību, ja tādas ir,
aptaujājot lietotājus par pastāvošajām problēmām un noskaidrojot,
kādai vajadzētu būt jaunajai sistēmai;
➢ projektēšana. Visas prasības jaunajai sistēmai tiek sadalītas divās lielās
grupās – tās, kas attiecas uz aparatūru (datori, tīkli, ievadierīces,
izvadierīces u. c.), un tās, kuras attiecas uz programmatūru. Projektu
sadala detalizētos uzdevumos un aprēķina kopējo projekta veikšanai
nepieciešamo cilvēkstundu skaitu, kā arī nepieciešamās izmaksas;
➢ programmēšana. Datorprogrammu izstrāde ietver problēmas
risināšanas algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā
programmēšanas valodā, kā arī datu struktūras izvēli un to kodēšanu.
Programmēšanas laikā pārbauda, vai programma atbilst uzdevuma
prasībām. Izveidotajām programmām vai to moduļiem veic atkļūdošanu;
➢ testēšana. Programmētāji veic sistēmas testēšanu, lai pārliecinātos, ka
tā darbojas pareizi un visas nepieciešamās programmatūras vajadzības
ir realizētas.56
Programmatūra tiek veidota kādā no programmēšanas valodām. Kā
piemērus minēsim PASCAL un C++. Katra programmēšanas valoda izmanto
unikālu atslēgas vārdu kopu (nosaukumi, kurus tā saprot). Līdzīgi kā cilvēku
valodām, arī katrai programmēšanas valodai ir savi gramatikas un sintakses
likumi.
Programmēšanas valoda (programming language) ir formāla valoda, kas
kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu
klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.
➢ Portālā Uzdevumi > Programmu izstrādes rīki>
67de1c9f-23a0-49d1-b020-91b0095a6a96
56http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/10-klase/programmatura-7483/re-67de1c9f-23a0-
49d1-b020- 91b0095a6a96
1.12. Lietotāja saskarnes
Lietotāja saskarne jeb interfeiss ir veids, kādā lietotājs var sadarboties ar

datoru. Izšķir divu veidu lietotāja saskarnes: rakstzīmju un grafiskā.
Rakstzīmju lietotāja saskarne – pirmajos IBM PC lietoja disku
operētājsistēmu – DOS, kas izmantoja rakstzīmju orientētu lietotāja saskarni
(Character User Interface – CUI). Tajā lietotājs instrukcijas ievadīja teksta veidā,
izmantojot tastatūru.
Tagad datoros lieto grafiskā lietotāja saskarni (Graphical User Interface
– GUI), kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, palaist programmas, kā arī
apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus
jeb ikonas. Izvēli var izdarīt, izmantojot tastatūru vai peli. Grafiskā lietotāja
saskarne piedāvā vidi, kas nodrošina tiešu dialogu ar datoru.
1.13. Programmas datora lietotājiem ar īpašām vajadzībām
Lai atvieglotu darbu ar datoru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir

izstrādāta virkne palīglīdzekļu, kas var būt gan iekļauti
operētājsistēmas sastāvā, gan pieejami kā atsevišķas programmas.
Speciālie līdzekļi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas var atvieglot
darbu ar datoru, piemēram, ir:
✓ runas pazīšanas programma;
✓ ekrāna diktors;
✓ ekrāna lupa;
✓ ekrāna tastatūra.
Ekrāna lasīšanas un ekrāna palielināšanas līdzekļi var palīdzēt
vājredzīgajiem, savukārt runas pazīšanas programma un ekrāna
tastatūra – cilvēkiem ar kustību traucējumiem.57
1.13.1. Runas pazīšanas programma

Runas pazīšanas programma (Voice Recognition) ļauj lietotājam ar vārdiem
nosaukt izpildāmo darbību, piemēram, aizvērt logu, kā arī diktēt un rediģēt
tekstu. Šādi līdzekļi var būt gan kā atsevišķa programma, gan iekļauta
operētājsistēmā. Lai šīs iespējas varētu izmantot, lietotājam ir nepieciešams
izmantot mikrofonu un vispirms ir „jāapmāca” programma atpazīt balsi, kā arī
jāapgūst veidi, kā
lietot komandas.
Piemēram, operētājsistēmā Windows 7 ir iekļauta balss
atpazīšanas programma Speach Recognation.58
1.13.2. Ekrāna diktors
Ekrāna diktors (Screen Reader) ir programma, kas lasa balsī:
✓ lietotāja veiktās darbības, piemēram, uz kādu objektu ir pārvietots peles
rādītājs, kādas komandas lietotājs ir aktivizējis, kādu tekstu lietotājs
ievada;
✓ komentē uz ekrāna izvadītos kļūdu paziņojumus;
✓ pēc lietotāja pieprasījuma (ir dots lietojamo taustiņu kombināciju
saraksts) nolasa pieprasītā objekta, piemēram, atlasītā teksta saturu.59
Piemēram, operētājsistēmā Windows 7 ir

iekļauta ekrāna lasīšanas programma
Narrator;
operētājsistēmai Linux izstrādātā Orca.
1.13.3. Ekrāna lupa

Ekrāna lupa (Screen Magnifier), kas palielina noteiktu ekrāna daļu,
lai varētu labāk saskatīt grūti redzamus objektus.60
Piemēram, operētājsistēmā Windows 7 iekļautā Magnifier:
1.13.4. Ekrāna tastatūra

Ekrāna tastatūra (On-Screen Keyboard) uz ekrāna izvada vizuālu standarta
tastatūru. Vajadzīgo taustiņu var izvēlēties, izmantojot peli vai citu rādītājierīci
vai arī vienu vai vairākus tastatūras taustiņus.61
Piemēram, operētājsistēmas Windows 7 sastāvā ir iekļauta
ekrāna tastatūras programma On-Screen Keyboard.
1.14. Datortīkli
Datortīkls (network) jeb tīkls ir datoru un ar tiem

saistīto ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru
kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu
kopīgas izmantošanas iespējas (resource sharing)
vairākiem lietotājiem.62
Darbs datortīklā lietotājiem sniedz dažādas priekšrocības:
➢ iespēju savstarpēji apmainīties ar informāciju,
piemēram, nosūtīt dokumentu citam cilvēkam, kas atrodas tajā pašā
ēkā vai pat citā valstī;
➢ izmantot kopīgas datu bāzes, kurās var būt apkopota jebkura veida
informācija;
➢ izmantot koplietošanas diskus, kuros glabājas dati, pie kuriem var
piekļūt, piemēram, visi vienas skolas skolēni;
➢ iespēju lietot kopīgas perifērijas ierīces, piemēram, printeri;
➢ paaugstināt darba efektivitāti, izmantojot jaunās
informācijas tehnoloģijas, piemēram, rīkot videokonferences.
Kā galveno trūkumu darbam datortīklā var minēt drošības samazināšanos.
It sevišķi tas raksturīgs darbam datortīklā Internet, kurā lietotāja informāciju
apdraud datorvīrusi, zagšanas mēģinājumi u. tml. 63
Datortīklu veidi
Lokālais tīkls (LAN) – datoru tīkls, kas izvietots
nelielā teritorijā un atrodas lietotāja pārziņā.64
Lokālais tīkls sastāv no sakaru līnijām, kas savieno
personālos datorus un citas elektroniskās
koplietošanas iekārtas, piemēram, printerus un datu
glabāšanas ierīces.
Teritoriālais tīkls (WAN) – datoru tīkls, kas

savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās
pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās
lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus.
Teritoriālajā datortīklā parasti ietilpst daudzi lokālie
tīkli vai to grupas. Piemēram,
intertīkls jeb internets (internet).65
Bezvadu (wireless) tīkls –

jebkura veida datortīkls, kas
nodrošina datu apmaiņu starp
datoriem bez vadu palīdzības.66
63 http://lv.wikipedia.org/wiki/Datort%C4%ABkls
64 http://www.jsg.lv/wp-content/uploads/2009/02/datortikli.pdf
Klientserviss – uzņēmumos
datoros tiek glabāta informācija, kurai
nepieciešams piekļūt vairākiem
darbiniekiem, tāpēc tajos mēdz
izmantot klienta- servera modeļus.
Serveris (server) ir programma, kas var
atrasties vienā vai vairākos datoros un
kas sniedz pakalpojumus jeb servisus
datortīklā. Klients (client) ir lietotne vai
dators, kas šos servisus izmanto.
Klienta datoru mēdz saukt arī par
darbstaciju (worksation).67
Iekštīkls (intranet) ir privāts

datortīkls, kurā izmanto publiskā
interneta un globālā tīmekļa datu
pārraides standartus (TCP/IP
protokolu) un kurš pieder vienam
uzņēmumam vai organizācijai.68
Ārtīkls (extranet) –
iekštīkls, kurā ir realizēta
ierobežota autorizēta piekļuve
arī citiem lietotājiem. Ārējais
lietotājs var izmantot ārtīklu
tikai tad, ja viņam ir spēkā
esošs lietotājvārds un parole.69
➢ Portālā Uzdevumi > IKT pamatjēdzieni, datortīkli>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/5-klase/datortikli-10695/re-
a2c80d92-6b3d-474f-8673-107d01fe2c09
➢ Portālā Uzdevumi > IKT pamatjēdzieni, datortīkli>
47e564a6-b327-48a4-97aa-7ce4302f7290
➢ Portālā Uzdevumi > Datortīklu veidi>
1df5494c-f7df-4377-9561-9a5f3541a101
1.15. Tīkls Internet

Tīkls Internet jeb internets (Internet) ir
pasaules lielākais datortīkls, kas sastāv no
miljoniem privāto, valsts, akadēmisko un
uzņēmumu tīkliem. Atsevišķu tīklu mijiedarbība
tiek īstenota, izmantojot protokolu TCP/IP.70
Vienotais resursu vietrādis jeb vietrādis URL (Uniform Resource Locator) ir

adrese pārlūkprogrammā, kas norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta
resursu.
Vietrādi URL bieži vien sauc arī par tīmekļa adresi. Vietrāža URL struktūra,
norādot, piemēram:
✓ tīmekļa vietni;
✓ konkrētu lappusi.
Hiperteksta iezīmēšanas valoda jeb HTML (Hypertext Markup Language) -

valoda, kas, izmantojot speciālus kodus, nosaka hiperteksta dokumenta jeb
tīmekļa lappuses atveidojumu pārlūkprogrammas logā.
HTTPS (HTTP Secure) – HTTP papildinājums ar protokoliem, kas nodrošina

drošu datu pārraidi, lietojot šifrēšanu;
Hipersaite (hyperlink) - tīmekļa lappusē pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds
vai frāze, uz kuras novietojot kursoru un noklikšķinot peli displeja ekrānā tiek
parādīts kāds cits dokuments.
➢ Portālā Uzdevumi > Vienotais resursu vietrādis >
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/5-klase/globalais-timeklis-
10720/re- c59670e1-74fb-468e-b2f5-ea4e80998a29
➢ http://lv.wikipedia.org/wiki/Vienotais_resursu_vietr%C4%81dis
70 http://www.jsg.lv/wp-content/uploads/2009/02/datortikli.pdf
1.16. Komunikācijas tīkli un ierīces

Komunikācija ir datu pārsūtīšana no viena datora citam, izmantojot
speciālas sakaru ierīces un programmatūru.
Ikdienā lieto dažādus komunikāciju tīklus, kas nodrošina jebkura veida
datu pārraidi.
Mobilo telefonu tīkls realizē balss, teksta (īsziņas, attēlu un video pārraidi,
kā arī pieslēgumu internetam. Latvija ir vairāki mobilo sakaru pakalpojumu
sniedzēji, piemēram, Latvijas Mobilais Telefons (LMT), Tele2, Bite.
Fiksēto telefonu tīkls pēc digitālo sakaru tehnoloģijas ieviešanas
nodrošina jebkuru datu pārraides pakalpojumus. Parasti digitālo datu (teksta,
attēlu, video) pārraidei nepieciešams lietot speciālas komunikācijas ierīces,
piemēram, faksa aparātu vai modemu. Latvijā lielākais telefona sakaru
pakalpojumu sniedzējs ir Lattelecom.
Radiosakaru un satelītsakaru tīkli.
Kabeļtīkli.
Sadzīvē biežāk lietotas komunikācijas iekārtas ir:
✓ fiksētie tālruņi;
✓ mobilie tālruņi;
✓ faksa aparāti, kas nodrošina teksta,

zīmējumu, shēmu un attēlu pārraidīšanu;
✓ modemi, kurus lieto datu

pārraidei starp datoriem,
izmantojot fiksēto telefonu
tīklu
vai kabeļtīklu. Modems var būt izgatavots gan kā atsevišķa
ierīce, gan kā sistēmas blokā ievietota montāžas plate, gan
integrēts mātesplatē.71
➢ Portālā Uzdevumi > Komunikācijas tīkli un ierīces>
a2c80d92-6b3d-474f-8673-107d01fe2c09?allowOld=true
71http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/5-klase/datortikli-10695/re-a2c80d92-6b3d-474f-8673-
107d01fe2c09?allowOld=true
1.17. Izplatītākie interneta pakalpojumu veidi
Internets ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un

valdību tīklu. Tas ietver:
✓ elektronisko pastu,
✓ tērzēšanas retranslēšanu,
✓ datņu pārraidi,
✓ tīmekļa dokumentus,
✓ sociālos tīklus utt.72
1.17.1. Skaitliska adrese

IP adrese (Internet Protocol Address) ir skaitliska adrese, kas tīklā Internet
viennozīmīgi identificē katru datoru un kas izveidota kā četru ar punktiem
atdalītu skaitļu virkne, piemēram, 192.100.81.101, turklāt katra skaitļa vērtība
var būt robežas no 0 līdz 255.
1.17.2. Vārdiskā adrese

Resursdatoru vai to kopas nosaukumu sauc par domēnu. Domēna
nosaukums parasti sastāv no vairākiem vārdiem, kas ir atdalīti ar punktiem,
piemēram, 1skola.riga.lv.
Lai interneta tīklā nodrošinātu domēnu nosaukumu unikālumu, ir
izveidota domēnu nosaukumu sistēma (Domain Name System – DNS). Tā ir
administrēšanas metode, kas liek dažādu tīklu administratoru grupām atbildēt
par savu domēnu nosaukumu apakškopu. Šī sistēma ir hierarhiska – katrs tās
līmenis tiek saukts par domēnu. Hierarhijas augšējā slāņa domēnu nosaukumus
var iedalīt divās grupās:
1.grupa – pēc nozaru principa, izmantojot to angliskos trīs burtu

saīsinājumus, piemēram:
➢ izglītība – edu (education);
➢ valsts iestādes – gov (government);
➢ bizness – com (commercial);
➢ militārs – mil (military);
➢ organizācijas – org (organizations) u. c.;
➢
2. grupa – pēc valsts, izmantojot to starptautisko divu burtu kodu,
piemēram:
➢ lv (Latvija);
➢ lt (Lietuva);
➢ ee (Igaunija);
➢ se (Zviedrija);
➢ uk (Lielbritānija) u. c.
72 http://lv.wikipedia.org/wiki/Internets
Katra organizācija, kas reģistrējas internetā, izvēlas vienu no augšējā
līmeņa domēniem. Pēc tam nosaukumam priekšā pievieno organizācijas
nosaukumu un, ja nepieciešams, arī apakšorganizāciju vai citus nosaukumus.
Lai nosaukums būtu vieglāk atpazīstams, var pievienot arī ģeogrāfiskās
atrašanās vietas nosaukumu.73
➢ Portālā Uzdevumi > Domēnu nosaukumu sistēma >
10720/re-1f657bff-e20a-4900-ac34-fbf635f019af
➢ Portālā Uzdevumi > Adresācija Internet >
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/7-klase/informacijas-ieguves-un-
komunikacijas-lidzeklu-izmantosana-10258/re-055a9095-31a0-4a96-a021-
ebfbbf833c8a
1.17.3. Globālais tīmeklis

Internetā ir realizēti dažādi servisi jeb
pakalpojumi, no kuriem populārākais ir globālais
tīmeklis (WWW).
Globālais tīmeklis (WWW, World Wide Web)
ir globāla hiperteksta sistēma, kas izmanto
internetu kā informācijas transportēšanas
mehānismu, lietojot hiperteksta transporta
protokolu HTTP (Hyper Text Transport Protocol).
Globālo tīmekli veido informācija, kas sadalīta
savstarpēji saistītās tīmekļa lappusēs (Web
page).
Tīmekļa lappuses ir hiperteksta dokumenti, kuru
veidošanai lieto valodu HTML (HyperText Markup Language). Tās satur ne
tikai tekstu un attēlus, bet arī skaņas un video klipus, kas padara lappušu
aplūkošanu interesantāku.
Tīmekļa lappuses saista hipersaites. Vizuāli hipersaites parasti izskatās kā
pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds, frāze vai attēls. Izpildot klikšķi uz
hipersaites, tiek atvērta cita tīmekļa lappuse.74
73 http://www1.linux.edu.lv/mspamati/5.gramata/1050204.htm#Skaitliska
➢ Portālā Uzdevumi > Globālais tīmeklis >
10720/re- 008fd94e-595d-468b-9b6e-227444e54f2f
➢ http://lv.wikipedia.org/wiki/Vispasaules_t%C4%ABmeklis
1.17.4. E-pasts
Elektroniskais pasts jeb e-pasts (electronic mail; E - mail) -
ziņojumu pārsūtīšana datortīklos starp lietotājiem.75
E-pasts dod iespēju nosūtīt uz datora iepriekš
sagatavotu vēstuli jebkuram adresātam visā pasaulē,
kam ir sava e-pasta adrese un pieeja internetam.
Ar e-pasta palīdzību var pārsūtīt arī datnes,
piemēram, teksta dokumentus vai attēlus.
➢ Portālā Uzdevumi > E-pasta lietošana >
komunikacijas-lidzeklu-izmantosana-10258/re-2e03448d-321b-45cf-9a46-
9c199f3811d0
➢ Portālā Uzdevumi > E-pasta lietošana >
komunikacijas-lidzeklu-izmantosana-10258/re-e0d5aa02-7ad3-4f6f-9bd6-
93205c0c43d5
1.17.5. Tērzēšanas
Tērzēšanas retranslēšana tīklā Internet (Internet Relay Chat) jeb

IRC ir tūlītējās saziņas veids, izmantojot Internetu. Tas ir pamatā
radīts grupu (viens ar vairākiem)
saziņai diskusiju forumos, sauktos
par kanāliem, taču atļauj arī
divpusēju (viens ar vienu) saziņu.
75 K.Veiss „Informātika pamatskolai 7.klase”, Zvaigzne ABC”, 2011.

1.17.6. Datņu pārsūtīšana
Lejupielāde (download) ir datnes pārsūtīšana datortīklā
no cita datora, piemēram, no servera uz lietotāja datoru.
Datņu lejupielāde lietotāja datorā notiek arī globālā
tīmekļa lapu vai e-pasta vēstuļu apskates laikā.
Dažkārt lejupielādētie dati tiek glabāti datorā tikai
īslaicīgi, piemēram, atskaņojot audio vai video tieši no
interneta.
Augšupielāde (upload) ir datu pārsūtīšana datortīklā no
lietotāja datora uz citu datoru, piemēram, uz serveri.
FTP (File Transfer Protocol) – protokols datņu pārsūtīšanai
starp datoriem.76
➢ Portālā Uzdevumi > Interneta pakalpojumi >
0fac15c7-4d07-4109-9c51-6d2d5b2c8f7f
1.17.7. Tūlītēja ziņojumapmaiņa

Tūlītēja ziņojumapmaiņa (instant messaging) ir iespēja diviem interneta
lietotājiem, kuri izmanto šo pakalpojumu, apmainīties ar ziņojumiem reālā laikā.
Ziņojumapmaiņas laikā abiem lietotājiem jābūt pievienotiem internetam, un
ziņojumu saņēmējam jāpiekrīt tūlītējai ziņojumapmaiņai. Tūlītēja
ziņojumapmaiņa no elektroniskā pasta atšķiras ar to, ka apmaiņa ar informāciju
notiek bez aizkaves.77
Apmainīties var ne tikai ar tekstuālu informāciju, bet arī ar datiem, audio
datnēm un videoklipiem.
Latvijā vispopulārākā ir to tām ir Skype, ko pamatā izmanto, lai piezvanītu
citiem cilvēkiem, taču Skype var izmantot arī, lai sarunātos ziņojumu veidā,
pārsūtītu datnes vai izveidotu konferences.
1.17.8. E-komercija
Darbību kopumu, kad tiek izmantotas visas
interneta un tehnoloģiju iespējas, lai
popularizētu, pārdotu un pirktu pakalpojumus
vai produktus, sauc par elektronisko
komerciju jeb e-komerciju(e-commerce).
77
http://termini.lza.lv/term.php?term=t%C5%ABl%C4%ABt%C4%93ja%20zi%C5%86ojumapmai%C5%86a&list
=t% C5%ABl%C4%ABt%C4%93ja%20zi%C5%86ojumapmai%C5%86a&lang=LV
Elektroniskais veikals (e-veikals) ir mājas lapa, kuras tehnoloģiskais

risinājums ļauj veikt preču un pakalpojumu pārdošanu internetā. E-komercijā
ir jāievēro visi tie paši normatīvie akti, kas regulē uzņēmējdarbības un reklāmas
prakses procesu.
Neatkarīgi no tā, kādā pārdošanas jomā plānojat strādāt, visas e-komercijas
aktivitātes var iedalīt 2 daļās.
Aktivitātes produkta pārdošanai:

➢ e-veikals;
➢ e-izsoles;
➢ kolektīvās iepirkšanās portāli;
➢ slēgtās iepirkšanās klubi.
➢
Aktivitātes produkta popularizēšanai:
➢ e-pasta mārketings;
➢ mājas lapas uzturēšana;
➢ sociālo tīklu iespējas;
➢ banneru reklāmas;
➢ tiešās reklāmas izvietošana interneta vidē.
E-komercijas ieguvumus var iedalīt tiešajos un netiešajos ieguvumos –
atkarībā no veiktajām aktivitātēm internetā.
Netiešie labumi:
✓ sava uzņēmuma prezentēšana interneta lietotājiem, zīmola virzīšana;
✓ sadarbības partneru meklēšana, komunikācija ar tiem interneta
vidē;
✓ mārketinga un socioloģisko pētījumu veikšana interneta vidē.
Tiešie labumi:
✓ ienākumi no e-veikala organizēšanas;
✓ ienākumi no e-izsoļu organizēšanas;
✓ reklāmas laukumu pārdošana labi apmeklētās interneta vietnēs.
Ieguvumi klientam:
➢ var netraucēti izpētīt visu nepieciešamo informāciju sev vēlamā
laikā un tempā;
➢ pirms pirkuma veikšanas var iegūt papildu informāciju;
➢ var veikt pasūtījumu, jebkurā diennakts stundā;
➢ var saņemt preci vai pakalpojumu par salīdzinoši zemāku cenu.

Ieguvumi uzņēmumam (e-komercijas veicējam):
➢ plašs, praktiski neierobežots tirgus – jebkurš interneta lietotājs;
➢ mazāk konkurentu – joprojām daudzi uzņēmumi neizmanto e-komercijas
iespējas;
➢ nav nepieciešamas veikala telpas – iespēja ietaupīt, piemēram, uz nomas
maksu, apkuri, elektrību. Visus procesus iespējams vadīt no mājām;
➢ izdevumu samazinājums – zemākas administratīvās,
reklāmas un pārdošanas izmaksas;
➢ nav nozīmes uzņēmuma atrašanās vietai – nav jāīrē reprezentablas telpas
apmeklētāju pieņemšanai;
➢ nav nozīmes uzņēmuma lielumam – tēlu rada interneta vietne, nevis
fiziskā atrašanās vieta;
➢ izteiktāka atgriezeniskā saikne ar klientiem – vieglāk apkopot
informāciju, ātrāk var uzzināt savu klientu viedokli, vieglāk tos informēt
par jauniem piedāvājumiem.
1.17.9. Attālinātais darbs jeb teledarbs

Teledarbs – regulāras darbā braukšanas aizstāšana ar darbu mājās vai
kādā citā attālā iestādē, datus un dokumentus pārsūtot uz centrālo iestādi ar
elektroniskiem līdzekļiem.78
Teledarba plusi:
➢ intelektuālam darbam piemērota vide,
➢ darbinieka apmierinātība,
➢ pielāgota bioritmam,
➢ mazākas telpu izmaksas.
Teledarba mīnusi:
➢ lojalitāte,
➢ disciplīna,
➢ komunikācijas kvalitāte,
➢ atbalsta trūkums,
➢ ģimenes dzīves ietekme.79
78 http://termini.lza.lv/term.php?term=teledarbs&list=teledarbs&lang=LV
79 http://www.slideshare.net/Valsts_darba_inspekcija/aktulkie-msdienu-darba-aizsardzibasjautajumi
1.18. Datoru izmantošana ikdienā
Informācijas tehnoloģiju attīstība radīja iespēju izmantot datorus dažādās

dzīves jomās arī ikdienā.
Datoru lietošanas piemēri sadzīvē.
➢ Izklaide: spēļu spēlēšana, mūzikas klausīšanās, filmu skatīšanās.
➢ Komunikācija: sazināšanās ar citiem cilvēkiem, lietojot
globālo tīmekli, izmantojot interneta portālus, tērzētavas, e-
pastu vai interneta telefonijas programmas Skype iespējas.
➢ Mācīšanas: piemēram mājas darbu sagatavošana.
➢ Elektronisko norēķinu veikšana.
➢ Sadzīves ierīču, piemēram, veļas mazgājamo mašīnu, vadība.
Datoru izmantošanas piemēri izglītībā.
➢ Mācību satura apgūšana, piemēram, svešvalodas mācīšanas,
izmantojot kompaktdiskos ietvertu apmācību programmu,
vai speciālu apmācošo programmu izmantošana ķīmijā,
fizikā, matemātikā.
➢ Nodarbību sarakstu veidošana skolās.
➢ Skolēnu un skolotāju uzskaite.
Datoru izmantošanas piemēri ražošana.
➢ Finanšu analīze un pārskatu veidošana uzņēmumos.
➢ Robotizētās ražošanas līnijas.
➢ Jaunu izstrādājumu projektēšana.
Datoru izmantošanas piemēri tirdzniecībā.
➢ Interneta veikali.
➢ Preču uzskaite noliktavās.
➢ Pirkumu uzskaite: svītrkodu nolasīšana un čeku drukāšana.
Datoru izmantošanas piemēri valsts pārvaldē.
➢ Iedzīvotāju, transporta līdzekļu, uzņēmumu reģistru veidošana.
➢ Elektroniskā balsošana.
Datoru izmantošanas piemēri medicīnā.
➢ Diagnostikas veikšana.
➢ Operēšana.
➢ Pacientu uzskaite.80
➢ Portālā Uzdevumi > Pamatjēdzieni> Datora lietošana >
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/5-klase/pamatjedzieni-6673/re-
9d50fa96-1e71-49d4-88f2-5525ce4c8df3
80http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/5-klase/pamatjedzieni-6673/re-9d50fa96-1e71-49d4-88f2-
5525ce4c8df3
1.19. Datora izmantošanas priekšrocības un trūkumi81
Sākumā skaitļotāju pamatuzdevums bija aprēķinu veikšana, bet tagad tos

izmanto arī daudziem citiem mērķiem.
Uzdevumu piemēri, ko dators var izpildīt efektīvāk nekā cilvēks:
➢ matemātiski aprēķini
Dators ir ļoti piemērots dažādu sarežģītu un
darbietilpīgu matemātisku aprēķinu veikšanai.
To, kam agrāk cilvēki tērēja daudzas dienas,
dators var veikt dažās sekundēs.
➢ atkārtojami uzdevumi
Darbos, kuros agrāk izmantoja
nekvalificētu darbaspēku ar zemu
atalgojumu, tagad var izmantot
automātiski vadāmas ierīces, piemēram,
konveijerus un robotus. Dators
nenogurst, un darbs tam nekļūst
apnicīgs.
➢ viegli automatizējami darbi.

Tā, piemēram, tālruņu centrālēs agrāk savienojumus veica
telefonisti, bet tagad šis darbs ir pilnībā automatizēts.
➢ bīstami apstākļi.
Datori ir neaizstājami arī cilvēkam bīstamos apstākļos, piemēram,
radioaktīvā vai ķīmiskā vidē, kā arī kosmosa izpētē.
Taču joprojām ir jomas, kurās datoru izmantot ir nelietderīgi vai pat

neiespējami, jo datori nespēj būt radoši bez cilvēka palīdzības.
Uzdevumu piemēri, ko cilvēks izpilda labāk nekā dators:
➢ cilvēki dod priekšroku kontaktiem ar citu cilvēku, nevis ar datoru. Tā,
piemēram, balss pasts un automātiskie atbildētāji šķiet
bezpersoniski. Arī tur, kur nepieciešams personisks kontakts ar
cilvēku, piemēram, ārstu, māsiņu vai sociālo darbinieku;
➢ datori nav spējīgi paši izgudrot kaut ko jaunu, piemēram, veikt
zinātniskus atklājumus;
➢ datoriem nav tēlainās domāšanas. Tā, piemēram, dators nespēj
noteikt, kas redzams attēlā, ja nav iespējams salīdzināt ar pietiekami
līdzīgu paraugu.
1.20. Paškontroles jautājumi

1. Kas ir datorika?
2. Kādās nozarēs iedala datoriku?
3. Kas ir informācijas tehnoloģijas (IT)?
4. Kas ir informācija?
5. Kādi ir četri svarīgākie procesi, darbojoties ar informāciju?
6. Kas veido datoru (2 komponentes)?
7. Kā skaidrot datora programmvadības principu?
8. Kā datorā tiek kodēta informācija?
9. Kas ir kodēšana un dekodēšana?
10. Kādi ir teksta kodēšanas standarti (2)? Kāda ir atšķirība starp tiem?
11. Kas ir algoritms?
12. Kādas pamatīpašības ir algoritmam?
13. Kādi ir algoritma pieraksta veidi?
14. Kāds ir izplatītākais un uzskatāmākais algoritma pieraksta veids?
15. Kas ietilpst personālā datora komplektā?
16. Kas ir procesors (CPU), kādas ir tā funkcijas un raksturlielumi?
17. Kam paredzēta lasāmatmiņa (ROM))?
18. Kam paredzēta brīvpiekļuves atmiņa (RAM)?
19. Kāda būtiska atšķirība ir lasāmatmiņai un brīvpiekļuves atmiņai?
20. Ko lieto informācijas glabāšanai?
21. Kas ir cietais disks, kā to izmanto un kur tas atrodas?
22. Ko izmanto perifērijas ierīču pieslēgšanai sistēmas blokam?
23. Kas ir perifērijas ierīces?
24. Ar ko veic informācijas ievadi datorā un izvadi no datora?
25. Kādas ir ievadierīces un to funkcijas?
26. Kādas ir izvadierīces un to funkcijas?

27. Kādas ir ievadizvadierīces un to funkcijas?
28. Kādi ir datoru tipi?
29. Raksturo personālā datora (galddators, portatīvais dators) galvenās
priekšrocības un jomas to izmantošanai?
30. Kas ir planšetdators?
31. Kas ir lieldators?
32. Kādas ir portatīvās ierīces?
33. Kas ietekmē datora veiktspēju?
34. Kā izpaužas datora programmavadības princips?
35. Kādās 3 grupās iedala programmas?
36. Kas vada informācijas apstrādi datorā?
37. Kādas ir operētājsistēmas svarīgākās funkcijas?
38. Kas ir atvērtā pirmkoda programmatūra?
39. Kādas ir lietojumprogrammas un kādi ir to veidi?
40. Kādi programmu izstrādes posmi?
41. Kas ir grafiskā lietotāja saskarne?
42. Kādas ir programmas, kas izstrādātas cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām?
43. Kas ir datortīkls?
44. Kādi ir datortīklu veidi un to funkcijas?
45. Kas ir internets?
46. Kas ir URL?
47. Kādi ir komunikācijas tīkli?
48. Kādi ir interneta izplatītākie pakalpojuma veidi?
49. Kā tiek veikta datoru adresācija internetā?
50. Kas ir globālais tīmeklis?
51. Kas ir e-komercija? Nosauc tās priekšrocības un trūkumus!
52. Kas ir teledarbs? Nosauc tās priekšrocības un trūkumus!
53. Kā datorus var izmantot mājās, izglītībā, ražošanā un
sabiedriskajā darbībā, tirdzniecībā, medicīnā, valsts pārvaldē?
54. Raksturo ar piemēriem, ko efektīvāk var veikt dators nekā cilvēks
un otrādāk?

2. ATSAUCES UN NORĀDES82
Pētnieciskos darbos autori, pamatojot vai paskaidrojot savas domas,

izmanto dažādus informācijas avotus: citu pētnieku darbus, publikācijas
žurnālos, elektroniskos resursus u. c. materiālus. Visiem autora apgalvojumiem
ir jābalstās uz pierādījumiem, un līdz ar to katram faktam vai konstatējumam,
kura autors ir kāds cits, ir nepieciešama atsauce un norāde par izmantoto avotu.
(Turklāt daudzu starptautisko zinātnisko žurnālu datubāzēs, kā Web of
Science, Springer, nepietiekama atsaukšanās uz citām publikācijām var
samazināt autora izredzes tikt publicētam.) Tomēr jāatceras – autoram ir svarīgi
būt kodolīgam, jāatsaucas tikai uz būtiskiem avotiem (pētījuma zinātnisko
līmeni neceļ atsaukšanās uz citu autoru maģistrantūras vai doktorantūras laikā
izstrādātiem darbiem).
Atsauce ir īsa bibliogrāfiskās norādes forma, kas tiek ievietota tekstā vai
nu apaļajās iekavās, vai kā piezīme, kas apzīmēta ar indeksu augšrakstā tieši
pēc cita autora citāta vai konstatējuma. Atsauce ļauj identificēt avotu un
konkretizē izmantotās informācijas precīzu atrašanās vietu avotā.
Bibliogrāfiskā norāde ir noteiktā stilā veidots izmantotā avota apraksts,

kas ļauj avotu identificēt un izvērsti to raksturo. Norādes parasti kārto raksta
vai visa darba beigās saraksta veidā. Bibliogrāfisko norāžu saraksts ļauj noteikt
konkrētā pētījuma teorētisko bāzi, kā arī noder turpmāku pētījumu izvēršanai.
Zinātniskā darba kvalitāti apliecina gan teksta saturs, gan citēšanas

kultūra, konsekventa atsauču un bibliogrāfiskā saraksta noformēšana – precīza
uzvārdu, iestāžu nosaukumu, izmantoto avotu rakstība, kā arī sistēmiska
pieturzīmju un tehnisko rakstu zīmju lietošana.
LU Akadēmiskais apgāds respektē autoru izvēlēto atsauču un bibliogrāfisko

norāžu stilu, bet tam ir jābūt precīzam un konsekventi lietotam. Lai autoriem
būtu vieglāk izvēlēties kādu no pasaulē biežāk izmantotajiem stiliem, tālāk
sniegts to īss apraksts un piemēri.
2.1. Bibliogrāfisko norāžu un atsauču veidi
Bibliogrāfisko norāžu un atsauču veidošanu nosaka speciāli šim nolūkam

izstrādāti starptautiskie standarti, un uz to bāzes ir izveidotas vairākas
sistēmas. Rakstot publikāciju, ir jāņem vērā paredzamā publikācijas veida
starptautiskās standartizētās vai konkrētā darba vai darbu kopas redkolēģijas
izstrādātās vadlīnijas. Starptautiskajās zinātniskajās publikācijās mēdz
izmantot īpaši izstrādātus bibliogrāfisko norāžu stilus, piemēram, Hārvarda,
82 https://www.apgads.lu.lv/autoriem/par-bibliografiju/
Amerikas Psiholoģijas asociācijas (APA), Amerikas Moderno valodu asociācijas
(MLA) sistēmu. Pamata iezīmes vienas sistēmas stilā ir kopējas, tomēr dažādās
valstīs, augstskolās un datubāzēs iespējamas nelielas atšķirības (galvenokārt
pieturzīmju un tehnisko rakstu zīmju lietošanā, lielo burtu rakstībā). Visās
sistēmās katram avota veidam (grāmatai, rakstam autoru kolektīva grāmatā vai
žurnālā, elektroniskai publikācijai, arhīva dokumentam u. c.) ir izstrādāts īpašs
pieraksta stils.
Būtiski ir atcerēties – lai vai kuru bibliogrāfisko norāžu stilu autors

izvēlēsies lietot, tas jāievēro konsekventi visā darbā vai darbu kopā (piem.,
rakstu krājumā), un tas attiecas arī uz pieturzīmju un tehnisko rakstu zīmju
lietošanu (punkti, atstarpes, defises, domuzīmes u. c.).
Biežāk lietotie citātu norāžu stili:
Norāžu sistēma pēc LVS ISO 690 un LVS ISO 690-2

Hārvarda sistēma
APA sistēma (atvasināta no Hārvarda stila)
MLA sistēma
Šo stilu atšķirības un būtiskākās iezīmes skatīt

https://www.apgads.lu.lv/autoriem/par-bibliografiju/

3. TEKSTA APSTRĀDE
3.1. Datorizētas teksta apstrādes pamatprincipi
Tekstapstrādes lietotne paredzēta teksta ievadīšanai, labošanai un

drukāšanai. Lielākā daļa no tekstapstrādes lietotnēm piedāvā iespēju kontrolēt
ievadītā teksta pareizrakstību un mainīt tā izskatu (noformējumu), kā arī dažādu
objektu (attēlu, diagrammu, tabulu u.c.) iekļaušanu dokumentā un tīmekļa
lappušu veidošanu.
➢ Jebkurš teksts sastāv no rakstzīmēm: burtiem (piemēram, a, b, č, A, B, Č),
cipariem (piemēram, 1, 2, 3), pieturzīmēm un citiem simboliem (piemēram,
!, ?, ;, (, %, @, *);
➢ Rakstzīmju grupas veido vārdus, kurus vienu no otra parasti atdala ar
atstarpi.
➢ Pieturzīmes liek uzreiz pēc simbola, bet atstarpi tikai aiz pieturzīmes
(izņēmumi: pēdiņas iekavas, domuzīme).
➢ Vārdi tekstā veido teikumus, bet teikumi – rindkopas.
➢ Lai datoram paziņotu par rindkopas beigām, lieto taustiņu Enter.
Rindkopa var sastāvēt arī no 1 rindas, piemēram, dokumenta virsraksts.
➢ Teksta rakstīšanu datorā sauc par teksta ievadi, bet tā
labošanu un papildināšanu – par teksta rediģēšanu.
3.2. Datorizētas teksta apstrādes priekšrocības un trūkumi83
PRIEKŠROCĪBAS: TRŪKUMI:
✓ var ātri uzrakstīt viegli salasāmu tekstu; ✓ lietotājam jāprot strādāt ar
✓ var ērti izlabot pieļautās kļūdas (īpaši, ja lietotni;
lietotnē iekļauta pareizrakstības pārbaudes ✓ īpaši rūpīgi jāveic ievadītā
programma); teksta dokumenta
✓ var ērti rediģēt (labot, papildināt, pārveidot) saglabāšana, lai to nejauši
ievadīto tekstu un pēc vajadzības to nepazaudētu;
izdrukāt; ✓ jānodrošina dokumentu
✓ var viegli mainīt teksta dokumenta izskatu, aizsardzība pret
to atbilstoši formatējot; datorvīrusiem;
✓ var organizēt ievadītā dokumenta ✓ darbā ar dokumentiem
koplietošanu, bet vajadzības gadījumā arī problēmas var radīt datņu
aizsargāt dokumentu no citu lietotāju formātu nesaderība.
piekļūšanas tam. koplietošanu (uzrakstīto
tekstu var izmantot arī citi).
Lietotājam ieteicams pēc iespējas dziļāk apgūt izmantojamās
tekstapstrādes lietotnes piedāvātās iespējas un maksimāli izmantot tās, jo tikai
tā var iegūt optimālo rezultātu. Microsoft Word 365 (turpmāk – Word) ir viena no
populārākajām tekstapstrādes lietotnēm un ar to var veikt šādas darbības:
➢ izveidot jaunu dokumentu;
➢ rediģēt jau izveidotu dokumentu, pievienot tam tekstu un dažādus
objektus (attēlus, diagrammas, tabulas);
➢ pārbaudīt pareizrakstību dokumentā;
➢ noformēt izveidoto dokumentu;
➢ veidot dokumentu sērijas (piemēram, vēstules daudziem adresātiem);
➢ veidot tabulas ar skaitļiem un citu informāciju;
➢ organizēt kopdarbu ar dokumentiem un informācijas koplietošanu,
piemēram, izmantot e pastu, lai apmainītos ar dokumentiem un
atspoguļotu katra rediģētāja veiktās izmaiņas;
➢ aizsargāt izveidoto dokumentu no nevēlamas atvēršanas, labošanas
vai formatēšanas.
Ar Word var veikt ne tikai minētos, bet arī daudzus citus uzdevumus.
Skatīt mācību materiāla 1.11.2. Lietojumprogrammatūra – dažādas teksta apstrādes
lietotnes.
3.3. Lietotnes Microsoft Word logs
Ātrās piekļuves rīkjosla Virsrakstjosla Lente
Stāvokļa josla Dokumenta lapa Dokumenta Tālummaiņas

skatu pogas rīks
Vertikālā
ritjosla
➢ Portālā Uzdevumi > Teksta apstrādes lietotnes>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/7-klase/teksta-apstrade-9947/re-
3e895dfe-36a9-4b02-b276-957c16f9f0cb

3.4. Ātrās piekļuves rīkjoslas pielāgošana
Rīkjoslas papildināšana vai

nevajadzīgo rīku noņemšana
3.5. Lappuses iekārtojuma jēdzieni un elementi84
Dokumenta teksts ir izvietots lappusēs.

Katrai lappusei var izvēlēties papīra formātu
(izmēru) un lappuses orientāciju, iestatīt
malu platumu, paredzēt vietu galvenei
(Header) un kājenei (Footer), kā arī vērēm. Ja
nepieciešams, var norādīt, kur jāsākas katrai
jaunai nodaļai, var paredzēt arī rindiņu
numuru pievienošanu un lappušu
ierāmējumus.
Izdrukājot dokumentus, būtiski ir
norādīt, vai drukāts tiks uz vienas vai abām
papīra lapas pusēm – no tā atkarīga pāra un
nepāra lappušu formatēšana.
Lappuses iekārtojums:
➢ Portālā Uzdevumi > Lappuses iekārtojums>
c168afdc-cfc3-42ce-93df-d0163da3682f
3.6. Teksta pamatelementi85
Darbā ar teksta apstrādes lietotni svarīgi ir saprast tādus būtiskus

jēdzienus kā teksts, rakstzīme un rindkopa.
Teksts ir viena no formām, kurā dators var uzglabāt un pārsūtīt

informāciju. Šī informācija ir cilvēkam uztverama un sastāv no rakstzīmēm un
teikumiem dabiskā vai mākslīgā valodā.
Jebkuru tekstu veido šādi elementi:
➢ Rakstzīme(Character) ir burts, cipars vai jebkurš cits simbols, ko
izmanto informācijas (datu) grafiskai attēlošanai vai kodēšanai datu
apstrādes sistēmās. Rakstzīme atkarībā no kodējuma parasti datora
atmiņā aizņem vienu vai divus baitus. Tekstapstrādes lietotne Microsoft
Word 2010 izmanto UNICODE kodējumu, un tāpēc viena rakstzīme
aizņem divus baitus.
➢ Vārds(Word), kuru veido rakstzīmes.
➢ Teikums (Sentence), kuru parasti veido vairāki vārdi.
➢ Rindkopa (Paragraph), ir teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurā
pausta samērā patstāvīga teksta satura daļa. Parasti tekstapstrādes
programmas rindkopu uztver kā informācijas bloku, ko var atlasīt un
apstrādāt atsevišķi no citām rindkopām. Rakstot tekstu, jaunu rindkopu
no iepriekšējās atdala, piespiežot taustiņu Enter.
Rindkopas beigas norāda nedrukājamais simbols režīmā, kuru var ieslēgt,

piespiežot pogu Show/ Hide (Rādīt visu), kas atrodas cilnes Home (Sākums)
grupā Paragraph (Rindkopa)
85http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/7-klase/teksta-apstrade-9947/re-92c5b203-02f7-
4a39-83c6- 468596d9dff1
3.7. Lappuses parametru izvēle

(lapas izmērs, orientācija,
malu platums)
Lappuses parametru uzstādīšana -
lentes cilne Page Layout
➢ Sadaļa Margins (piemales) iestata

teksta atkāpes no lappuses malām:
• Top (no augšmalas),
• Bottom (no apakšmalas),
• Left (no kreisās malas),
• Right (no labās malas).
➢ Sadaļā Orientation
(orientācija) iestata lapas
novietojumus:
• Portrait (portretorientācija),
• Landscape (ainavorientācija).
➢ Sadaļā Size (izmēri) iestata lappuses

izmērus (piemēram, A4, Letter, A5).
➢ Portālā Uzdevumi > Lappuses parametru iestatīšana>
2d59b806-2e4c-4aab-b39e-839f1e0e2e2c

3.8. Rakstzīmju formatēšana

Rakstzīmju noformēšanai - lentes cilne Home
Papildus iespējas
rakstzīmju formatēšanā
➢ Rakstzīmju fonta (Font) izvēle

➢ Rakstzīmju lieluma (Font size) maiņa
➢ Treknraksta (Bold) stils
➢ Slīpraksta (Italic) jeb kursīva stils

➢ Pasvītrojums (Underline)
pasvītrojuma papildus
iespējas – veids un
pasvītrojuma krāsa
➢ Rakstzīmju krāsas (Font color) maiņa

➢ Apakšraksts (Subscript)
➢ Augšraksts (Superscript)
➢ Teksta efekti (Text effect)
Papildus iespējas
rakstzīmju formatēšanā

➢ Reģistra maiņa (Change Case)
• Sentence Case – teikuma pirmais burts lielais,

pārējie – mazie, piemēram:
Teikuma pirmais burts lielais, pārējie – mazie.
• lowercase – tekstā visi burti mazie, piemēram:

tekstā visi burti mazie.
• UPERCASE – tekstā visi burti lielie, piemēram:

TEKSTĀ VISI BURTI LIELIE.
• Capitalize Each Word – katra vārda pirmais

burts ir lielais, pārējie – mazie, piemēram:
Visus Vārdus Sākt Ar Lielo Burtu
• tOGGLE cASE – teksta lielie burti tiek nomainīti

ar mazajiem un mazie ar lielajiem, piemēram:
Teikuma pirmais burts lielais - tEIKUMA PIRMAIS BURTS LIELAIS

tekstā visi burti mazie - TEKSTĀ VISI BURTI MAZIE
TEKSTĀ VISI BURTI LIELIE - tekstā visi burti lielie
Visus Vārdus Sākt Ar Lielo Burtu - vISUS vĀRDUS sĀKT aR lIELO bURTU
➢ Portālā Uzdevumi > Rakstzīmju formatēšana>
eba762dd-d1af-4c40-8a9c-342f714d1895

3.9. Rindkopu formatēšana
Rindkopu formatēšanai - lentes cilne Home
Papildus iespējas
rindkopu formatēšanā
Rindkopu līdzināšana:
➢ līdzināt pēc kreisās malas (Align Text Left)
➢ centrēt tekstu (Center)
➢ līdzināt pēc labās malas (Align Text Right)
➢ līdzināt pēc abām malām (Justify).
Atkāpju veidošana izmantojot marķierus, kas atrodas uz horizontālās

mērjoslas.
Pirmās rindas atkāpe
Atkāpe no kreisās malas Atkāpe no labās malas
Rindkopu formatēšanas papildus iespējas:
Līdzinājums
(Alignment): Special – īpašas
Left, Centered, rindas atkāpe
Right, Justified pirmajai rindai
(First Line)
Rindkopas
teksta atkāpes
(Indentation):
Left – kreisajā;
Right – labajā
Atstatums starp
rindkopas rindām
Atstarpes starp (Line spacing):
rindkopām Single – viena,
(Spacing): 1.5 lines – pusotra,
Before – virs
Double – dubultā
rindkopas,
Multiple – var norādīt
After – zem
precīzu atstatuma
rindkopas koeficientu

➢ Portālā Uzdevumi > Rindkopu formatēšana>
2466bc1b-791a-498a-824a-7eb6a1782a2f
➢ Portālā Uzdevumi > Rindkopu formatēšana. Paragraph>
e0b0b383-877f-4b14-9e04-f1b3318a858b
3.10. Attēlu ievietošana

Attēlu ievietošanai - lentes cilne Insert
S
✓ Attēla ievietošana no faila (datnes) > This Device
✓ Attēla ievietošana no bibliotēkas > Stock Images
✓ Attēla ievietošana no interneta bibliotēkas > Online
Pictures
Attēlu noformēšanas papildiespējas, ja iezīmēts attēls:
✓ Remove Background – attēla fona noņemšana;

✓ Compress Picture – attēla izmēra maiņa (saspiešana);
✓ Pictures Style – attēla stila izvēle;
✓ Wrap Text – teksta aplaušana –

teksta novietojuma veids ap attēlu;
✓ Crop – attēl a malu apgriešana;
✓ Attēlu izmēra maiņa – platuma un augstuma maiņa.

3.11. Lappuses pārtraukuma ievietošana
Lappuses pārtraukuma ievietošana - lentes cilne Insert
Lappuses pārtraukuma ievietošana - lentes cilne Layout
Vai arī - lentes cilne Insert

3.12. Aizzīmētu un numurētu sarakstu veidošana
Sarakstu veidošana - lentes cilne Home
Aizzīmēts saraksts – rindkopas

aizzīmēšana ar simboliem (aplis, kvadrāts, bulta u.c.).
Papildus iespējas
aizzīmēm
Papildus iespējas
numurētiem
sarakstiem
Numurēts saraksts –
rindkopas
numurēšana: skaitli
(1., 2., 3., …), burtu
(A, B, C …).

3.13. Tabulas ievietošana

Tabulas veidošana – lentes cilne Tabulas veidošana – lentes cilne
Insert > Table > iezīmē tik Insert > Table > Insert Table > norāda
šūnas, cik nepieciešams tabulai cik kolonnas un cik rindas
nepieciešamas
Tabulas noformēšanas iespējas Table Design:
Tabulas apmales stils
Apmaļu veidošana
Tabulas apmales
biezums
Šūnu aizpildījuma krāsas
Rindas vai kolonnas Tabulas rindas un Tabulas šūnas satura

ievietošana kolonnas platuma maiņa līdzinājums
Tabulas šūnu Tabulas šūnas

apvienošana sadalīšana

Tabulas vai tās daļas izdzēšanai, nepieciešams iezīmēt visu

tabulu vai rindu/ kolonnu.
➢ Portālā Uzdevumi > Tabulas veidošana un formatēšana>
http://www.uzdevumi.lv/p/informatika/6-klase/tabulas-veidosana-un-
formatesana-word-11190/re-8c0bb438-f584-420f-9f95-825bde5d40f6
➢ Portālā Uzdevumi > Tabulas elementu atlasīšana>
formatesana-word-11190/re-a315b0cb-a07d-4415-b5ea-2ded8e3bc7ce
➢ Portālā Uzdevumi > Tabulas rediģēšana>
formatesana-word-11190/re-c7a11277-0b30-488e-ba2c-70b960a35bc8
➢ Portālā Uzdevumi > Kolonnu platums un rindu augstums>
formatesana-word-11190/re-704bc73a-47cf-42c6-8f02-9cdcecca8a70
➢ Portālā Uzdevumi > Tabulas šūnu apvienošana un sadalīšana>
formatesana-word-11190/re-ce3fc110-9535-4254-af3d-9a60835e636e
➢ Portālā Uzdevumi > Tabulas noformēšana>
formatesana-word-11190/re-5b2c7862-3cf8-4d1a-9776-6e2d3d94b948
➢ Portālā Uzdevumi > Šūnu tonējuma maiņa>
formatesana-word-11190/re-78e23bb9-5b54-4d66-adcc-a57b941249fc
➢ Portālā Uzdevumi > Tabulas formatēšana. Teksta izlīdzinājums.>
formatesana-word-11190/re-3802036c-0d59-4e4d-83a7-b4c220e189f2
➢ Portālā Uzdevumi > Tabulas formatēšana. Teksta virziens šūnā.>
formatesana-word-11190/re-cabadcd5-44c1-4413-aea4-c0fb1bcd359e

3.14. Simbolu ievietošana

Simbolu ievietošana - lentes cilne Insert
➢ Portālā Uzdevumi > Simbolu ievietošana dokumenta>
https://www.uzdevumi.lv/p/informatika/6-klase/formulas-simboli-
lappuses-partraukums-ms-word-11723/re-cc250c69-3450-4f5c-9ffb-
115e3955c422
3.15. Formulu ievietošana

Formulu lietošanas piemēri86
Attēlos parādīti četri formulu lietošanas piemēri:
• tekstā:
• tabulā:
• zīmējumā:
• diagrammā:
Sagatavot formulu dokumentā var dažādos veidos, piemēram:
• veidot formulu, izmantojot bieži lietotas

matemātiskās struktūras;
• rakstīt formulu (ierakstot vai ievietojot
simbolus);
• izvēlēties un ievietot formulu no
piedāvātā bieži izmantoto vai sākotnēji
formatēto formulu saraksta;
Lai sagatavotu formulu:
• novieto kursoru dokumenta rindiņā,

kur jānovieto formula;
• ar klikšķi uz lentes cilnes Insert
lappuses grupas Symbols
pogas bultiņas atver lodziņu

Built-In ar bieži izmantoto vai sākotnēji
formatēto formulu sarakstu:

Ja izmantojama kāda no piedāvātajām formulām, to var izvēlēties ar klikšķi uz tās, un
dokumentā kursora norādītajā vietā tiks ievietots lodziņš ar izvēlēto formulu,
piemēram, riņķa līnijas laukums: ;
Ja vajadzīga jauna formula, lieto komandu – kursora
norādītajā vietā tiks ievietots lodziņš formulas veidošanai: ,

bet cilni Insert nomainīs cilne Equation;
ievietotajā lodziņā ieraksta formulu, piemēram:
Ar klikšķi uz lentes cilnes Insert grupas Symbols pogas (nevis uz pogas

bultiņas) var atvērt tieši lodziņu jaunu formulu rakstīšanai, neatverot bieži lietoto
funkciju sarakstu.
Formulu veido, izmantojot tastatūras taustiņus un cilnes Equation simbolus un

rīkus.
Formulā nepieciešamās rakstzīmes vai nu ievada no tastatūras, vai izvēlas no formulu
veidošanas rīku saraksta.
Lai veidotu formulas struktūru, izvēlas atbilstošu veidni, piemēram:
ķīmijas formulā NO−
3 nepieciešams vienlaicīgi izmantot gan augšrakstu, gan
apakšrakstu, tāpēc lieto veidni ;
kvadrātsaknes veidošanai izmanto veidni ;

iekavas labāk izvēlēties no veidnes, lai to garums mainītos atbilstoši formulas
struktūrai, piemēram, ja iekavās jāievieto daļa:
Veidne
Rezultāts
Rakstot ķīmijas formulas, ķīmisko elementu apzīmējumi automātiski tiek

formatēti slīprakstā. Lai atceltu slīprakstu, atlasa vajadzīgo formulas daļu un formatē
to kā parastu tekstu (Normal Text).
Lai formulu varētu rediģēt, to aktivē. Taču jārēķinās ar faktu, ka ne vienmēr vienā
redaktora versijā izveidota formula ir rediģējama citā redaktora versijā.

3.16. Vēres (atsauces) ievietošana

Lietotnē Word paredzēta iespēja pievienot tekstam vēres (poligrāfijā un
sadzīvē lieto arī terminus – atsauces vai zemsvītras piezīmes). Vēres sastāv no
divām savstarpēji saistītām daļām – vēres atsauces aizzīmes (skaitlis, rakstzīme
vai rakstzīmju kombinācija) un atbilstošās vēres teksta.
Vēri var pievienot ar dažādiem paņēmieniem:
• izmantojot lentes cilnes References lappuses

grupā Footnotes komandas;
• izmantojot dialoglodziņu Footnote and Endnote.
1. Lai pievienotu vēri ar lentes cilnes References lappuses grupā Footnotes

komandām:
• novieto teksta kursoru aiz tā vārda, kuru vēlas paskaidrot;

• lentes cilnes References lappuses grupā Footnotes piespiež
pogu ; lappuses apakšā kļūst redzama vēres atsauces
aizzīme: un tai blakus novietots teksta

kursors;
• ievada vēres tekstu;
• ar dubultklikšķi uz vēres numura atgriežas pie vēres atsauces aizzīmes
dokumentā.
Piemērā ar vēri paskaidrots vārds "vēre":

Līdzīgā veidā ievieto beigu vēri.
2. Lai pievienotu vēri, izmantojot dialoglodziņu Footnote and Endnote:

- Novieto kursoru aiz tā vārda, kam nepieciešama atsauce;
- Lietotnē Word cilnes Reference (Atsauces) grupā Footnote (Vēres) piespied

pogu :
Vēre un beigu vēre
Atrašanās vieta Lappuses apakša

Veidot vēres:
-katrā lapā Dokumenta beigas
-dokumenta beigās
Numerācijas formāts
Vēres aizzīmes
Sākt no
Lietot izmaiņas
Visā dokumentā
Kam lietot izmaiņas
Ievietot Lietot
- Grupā Location ar radiopogām un norāda, kur vēlas

novietot vēri:
o izvēloties Footnotes, vēri var novietot:

▪ lapas apakšā (Bottom of page);
▪ tieši zem paskaidrojamā teksta (Below text);
o izvēloties radiopogu Endnotes, vēri var novietot:
▪ dokumenta beigās (End of document); Lietot
▪ dokumenta sekcijas beigās (End of section);

- Dialoga logā arī norāda, vai atsauces tiks numurētas vai aizzīmētas;
- Piespiež dialoga loga pogu Insert;
- Dokumenta lapas beigās vai visa dokumenta beigās pie attiecīgā numura vai
aizzīmes ieraksta paskaidrojošo tekstu;
- Atgriežas dokumenta pamattekstā un turpina darbu.
Pie vārda ir ievietots attiecīgais vēres numurs vai aizzīme. Novietojot uz tā peles
rādītāju, redzams vērē ierakstītais teksts:
Lai vēri dzēstu:

- pamattekstā pie attiecīgā vārda atlasa vēres numuru vai aizzīmi;
- piespiež tastatūras taustiņu Delete (automātiski tiek dzēst arī paskaidrojošais
teksts lapas vai dokumenta beigās).
3.17. Lapas galvene un kājene

Lappuses galvene (Header) un kājene (Footer) - lentes cilne
Insert
Galvenēs un kājenēs var ievietot vai mainīt tekstu

vai grafiku. Var pievienot, piemēram, lappušu
numurus, laiku un datumu, uzņēmuma logotipu,
dokumenta virsrakstu vai faila nosaukumu vai autora
vārdu/uzvārdu.

3.18. Lapas numura ievietošana

Lapas numura ievietošana - lentes cilne Insert
Lapas numura atrašanās

vieta lapā: Top (augšā),
Botton (lejā)
3.19. Rakstzīmju un rindkopu noformējuma dublēšana

Noformējuma dublēšana – lentes cilnē Home
1. Atlasa tekstu, kura

noformējumu vēlas
dublēt
2. Izvēlas rīku
3. Pārvelk tekstam ar peles
rādītāju, kuram
nepieciešams noformējums

3.20. Rakstzīmju meklēšana un aizvietošana
Meklēšana un aizvietošana – lentes cilnē Home
Meklēšana
Aizvietošana
Meklēt
Aizvietot ar
Papildus Aizvietot atrasto Aizvietot visus atrastos

iespējas
3.21. Virsrakstu stilu lietošana

Tiešā formatējuma vietā dokumenta formatēšanai izmantojiet stilus — tā
jūs ātri, ērti un konsekventi visā dokumentā varēsit lietot plašu formatējuma
iespēju klāstu. Stils ir dažādu formatēšanas raksturlielumu kopa, piemēram,
fonta nosaukums, lielums, krāsa, rindkopas līdzinājums un rindstarpas.
Stilu izvēle – lentes cilne Home
Piemēram,

Jūs varat mainīt izskatu esošajiem stiliem:
Modify…
Stila izskata maiņa
Varat izveidot jaunu noformējuma stilu, piemēram, ja Jums vajag tekstā

daudz izceltus zaļus burtus, ērtāk ir tam izveidot jaunu stilu un tad atliks tikai
iezīmēt tekstu un norādīt ka jāpielieto šis jaunizveidotais noformējuma stils.
➢ http://office.microsoft.com/lv-lv/word-help/HA102647012.aspx

3.22. Dokumenta satura rādītāja veidošana

Satura rādītāju visvieglāk var izveidot, izmantojot iebūvētos virsrakstu stilus.
Satura rādītāja veidošana – lentes cilne References > Table of Contents
Automātiskā satura
rādītāja izveide ar 3
līmeņu virsrakstiem
Virsraksta stils > Heading 1

Virsraksta stils > Heading 2
➢ https://support.microsoft.com/lv-lv/office/satura-
r%C4%81d%C4%ABt%C4%81ja-ievieto%C5%A1ana-882e8564-0edb-435e-
84b5-1d8552ccf0c0

3.23. Saistīti un iegulti objekti

Reizēm rodas vajadzība Word dokumentā ienest datus no citas
programmas, piemēram, Excel vai PowerPoint.
Turpmāk apskatīsim datu ienešanu no izklājlapu programmas Excel, bet

analogi būs arī ar citām programmām.
Viens variants ir iekopēt datus ar Copy Paste metodi. Bet šādi ienesti dati
vairs nebūs labojami, apstrādājami.
Tāpēc pastāv iespēja šos datus saistīt vai iegult. Šādi ienesti dati turpat
Word programmā ir rediģējami ar oriģinālo programmu.
Galvenā atšķirība starp saistītiem un iegultiem objektiem ir vieta, kurā tiek
saglabāti dati, un veids, kā tie tiek atjaunināti pēc ievietošanas programmas
Word failā.
3.23.1. Saistītie objekti
Kad objekts ir saistīts un avota fails modificēts, informāciju var atjaunināt.

Saistītie dati ir saglabāti avota failā. Programmas Word fails vai mērķa fails
saglabā tikai avota faila atrašanās vietu un parāda saistīto datu attēlojumu. Ja
faila izmērs ir būtisks, izmantojiet saistītus objektus.
Saistīšana ir noderīga arī tad, ja vēlaties iekļaut neatkarīgi uzturētu

informāciju, piemēram, datus, ko apkopojusi cita nodaļa, un ja nepieciešams šo
informāciju saglabāt aktuālu programmas Word dokumentā.
3.23.2. Iegultie objekti
Iegulstot programmas Excel objektus, informācija programmas Word failā

nemainās, kad tiek modificēts programmas Excel avota fails. Iegultie objekti
kļūst par programmas Word faila daļu un pēc to ievietošanas tie vairs nav daļa
no avota faila.
Tā kā informācija pilnībā ir ietverta programmas Word dokumentā,

iegulšana ir noderīga, ja nevēlaties, lai informācija atspoguļotu avota faila
izmaiņas, vai ja nevēlaties, lai dokumenta saņēmēji tiktu nodarbināti ar saistītās
informācijas atjaunināšanu.

3.23.3. Excel datu ienešana Word
Novietojiet kursoru vietā, kurā vēlaties ievietot datus.
Lentes cilne Insert > Object
Lai ienestu esošu

Excel failu
Lai ienestu tukšu

Excel tabulu, kuru
papildināt turpat
Word programmā
Pēc tukšas Excel tabulas ienešanas Word dokumentā atveras Excel

darblapa un arī visas izvēlnes kļūst atbilstošas darbam ar Excel. Lai beigtu
Excel rediģēšanu un atgrieztos Word, jānospiež ar peli blakus izklājlapai. Lai
atsāktu Excel datu rediģēšanu jāveic dubultklikšķis uz Excel tabulu.
Ja mēs izvēlamies ienest esošu izklājlapu failu, tad nospiežot Create from
File, mums tiek piedāvāts izvēlēties failu, kuru ienesīsim.
Šeit svarīgi ir precizēt vai “Link to file” būs atzīmēts vai nē.
Tas norāda vai šis fails būs saistīts vai iegults.
Ja nav atzīmēts “Link to file”, tad fails tiks iegults. Turpmāk rediģēšana tiks
veikta no Word un saistība ar oriģinālo failu zudīs. Ja aizsūtīsim kādam šo Word
failu, tad automātiski aizsūtīsies arī iegultie Excel dati.
Ja ir atzīmēts “Link to file”, tad fails tiks saistīts. Veicot dubultklikšķi uz

saistītā Excel, tiks atvērta izklājlapu programma, kurā mēs varēsim rediģēt
oriģinālo Excel failu, kuru aizverot automātiski tiks veiktas izmaiņas arī mūsu
Word dokumentā. Lai aizsūtītu kādam šo Word dokumentu ar visiem datiem,
papildus būs jāsūta arī Excel fails.
3.24. Word tīmekļa versija
www.office.com ir pieejama Word un citu Microsoft Office programmu tīmekļa

versijas.
Office Online apvieno visbiežāk izmantotos Office līdzekļus un

koprediģēšanas iespējas reāllaikā, lai grupas skolā un mājās varētu sadarboties
koplietotos dokumentos, prezentācijās un izklājlapās.
Darba sākšana ir ļoti vienkārša

• Izveidojiet dokumentus, izklājlapas un prezentācijas tiešsaistē
• Saglabājiet tos tiešsaistē pakalpojumā OneDrive
• Koplietojiet ar citiem lietotājiem, lai sadarbotos reāllaikā.
Office Online priekšrocības:

➢ Tas ir bez maksas.
➢ Tajā saglabātie faili paliek internetā un ir pieejami no jebkuras citas
ierīces, nav jāpārsūta faili.

➢ Vienā atvērtā dokumentā var strādāt vairāki cilvēki uzreiz,
piemēram, trīs skolēniem paredzētu mājas darbu, visi var rakstīt un
veikt izmaiņas vienlaicīgi vienā dokumentā.
Office Online trūkumi:

➢ Salīdzinot ar datorā instalējamo versiju interneta Office versijai
Word, Excel, PowerPoint ir nedaudz vienkāršotas, trūkst daļa no
funkcijām.
➢ Programma ir paredzēta darbam internetā, tāpēc bez interneta
neko izdarīt nevarēs.
➢ Office Online nodrošina tikai dažas populāras Office
lietojumprogrammas.
➢ https://www.microsoft.com/lv-lv/microsoft-365/free-office-online-for-the-
web
3.25. Google Doc

Bez Microsoft Office tīmeklī ir vēl arī daudz alternatīvu programmu.
Viena no nopietnākajām ir Google Docs. Tajā ir iekļauta dokumentu

veidošana, izklājlapu veidošana un arī prezentāciju veidošana.
Mājas lapa - https://docs.google.com
Lai veidotu dokumentus, sākumā ir jāpierakstās, ja jums jau ir Google
konts vai jāizveido jauns konts.
Izvēle – rādīt Jūsu veidotos

dokumentus, vai jebkura
veidotos dokumentus
Izvēle - vai
strādāsiet ar
dokumentiem,
izklājlapām, vai
prezentācijām
Jauna
dokumenta
izveide
Izvēloties vai strādāsiet ar dokumentiem vai ko citu un nospiežot krāsaino

+, atvērsies atbilstošās programmas tukšs darba fails.
Pēc darba beigšanas Jums ir vairākas iespējas kā rīkoties.
• Ja nedarīsiet neko, vienkārši aizvērsiet programmas logu, tad darbs tiks
automātiski saglabāts un nākamreiz atverot Google Doc Jūs redzēsiet šo
darbu pie citiem saviem dokumentiem.
• Izvēlnē “Fails ->Lejuplādēt” varat Jūsu darbu saglabāt uz datora dažādos
formātos.
• Nospiežot pogu “Kopīgot” Jums tiks piedāvāta iespēja ierakstīt e-pastus ar
ko vēlaties kopīgot šo failu, vai arī iespēju “Kopēt saiti” – kad saite uz šo
dokumentu iekopējas starplikā un Jūs viņu varat tālāk aizsūtīt e-pastā,
WhatsApp pēc vajadzības.
Saņēmējs, atverot šo saiti varēs vai nu tikai apskatīt šo dokumentu vai arī
labot, mainīt. Tas būs atkarīgs no Jūsu kopīgošanas iestatījumiem.
Ievēro – apakšā kur ir "iegūt saiti" pārliecinies ka ir rakstīts - Ikviens
interneta lietotājs, kam ir šī saite var skatīt.
3.26. Mājas darbs pirms ieskaites
Ieskaitē būs uzdevums iesniegt tiešsaistē veidotu dokumentu, tāpēc pirms

ieskaites veic sagatavošanās darbus – izveido kontu Office.com vai Google Doc
un patrenējies tiešsaistes dokumentu izveidē, veicot tās pašas darbības ko dari
ar datorversijas Microsoft Word.
Darbs jāveic interneta pārlūka logā, dokumentu nedrīkst taisīt

Microsoft Word programmā.
Izveido nelielu divu lapaspušu aprakstu par savu pēdējo ceļojumu.
1p – Izveido virsrakstu, treknrakstā, stipri atšķirīgā fontā no pārējā teksta.

1p - Saformē tekstu dažādās krāsās (vismaz 3 krāsas).
1p - Visu tekstu līdzini pēc abām malām.
1p - Iekļauj tekstā vismaz vienu aizzīmētu vai numurētu sarakstu. (jāsastāv no
vismaz četrām pozīcijām, rindiņām)
1p - Pievieno vismaz 1 attēlu.
1p – Lapas apakšā sākot no 1. lapas ievieto automātisko lapaspuses numuru.
1p – Saturs atbilstoši tēmai
1p – Teksts ir gramatiski pareizs, saprotams, viegli lasāms.
1p - Izveido jaunā dokumenta saiti ar neierobežotu pieeju – tā lai es varu ne tikai
paskatīties Tavu mājas darbu, bet arī palabot. (Tas kādreiz noderēs,
ja izstrādāsiet darbu grupās)
Ja atbildē tiks iesniegts fails, nevis saite uz tiešsaistes dokumentu,
darbs netiks vērtēts un saņemsi 0 punktu.
Šī izveidotā dokumenta saiti varēsi iekopēt ieskaites uzdevuma atbildes
logā.

3.27. Paškontroles jautājumi

1. Kādas ir teksta apstrādes priekšrocības un trūkumi?
2. Teksta apstrādes loga elementi – logs, lente, cilne.
3. Lappuses iekārtojums – formāts, malu platumi, galvene, kājene.
4. Teksta elementi – rakstzīme, rindkopa, tukšzīme.
5. Kā var iestatīt lappuses parametrus?
6. Ko var iestatīt lappuses parametros?
7. Kā var formatēt rakstzīmes?
8. Kā var formatēt rindkopas?
9. Kā var ievietot attēlu no faila (datnes) un klipkopas?
10. Kādas papildus iespējas ir attēla noformēšanai?
11. Kā var ievietot lappuses pārtraukumu?
12. Kā var izveidot aizzīmētu un numurētu sarakstu?
13. Kādos 2 veidos var ievietot tabulu?
14. Kādas papildus iespējas ir tabulas noformēšanā un
formatēšanā?
15. Kā var ievietot simbolus?
16. Kā var ievietot formulas (matemātiskās izteiksmes)?
17. Kā var veikt pareizrakstības pārbaudi?
18. Kā var ievietot vēri (atsauci)?
19. Kā var ievietot lapas galveni un kājeni?
20. Kādu informāciju var ievietot lapas galvenē un kājenē?
21. Kā var ievietot lapas numuru?
22. Kādi lapas numura novietojuma veidi pastāv?
23. Kā var veikt rakstzīmes vai rindkopas formāta dublēšanu?
24. Kā var ieslēgt uz izslēgt neredzamo simbolu režīmu?
25. Kā var veikt rakstzīmju meklēšanu un aizvietošanu?
26. Kas ir virsraksta stili?
27. Kam nepieciešams izmantot virsraksta stilus?
28. Kā var veidot satura rādītāju?
29. Kāda ir atšķirība starp saistītiem un iegultiem objektiem?

Datorika 10.1 - 2023

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Datorika 10.1 - 2023

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

KONSPEKTĪVS TĒMAS IZKLĀSTS

DATORIKAS SKOLOTĀJS GATIS CIELAVA

MATERIĀLA KONSPEKTU IZSTRĀDĀJIS

Datorika Vidusskolai 1.ieskaite

Pirms 1.ieskaites PĀRLIECINIES - vai tavā datorā ir instalēta

Rīgas 1. Tālmācības vidusskola nodrošina savus skolniekus ar Microsoft

Datorikas ieskaitei būs jāpievieno mājas darbs. Mājas darba uzdevums

Materiāla konspektu izstādājis Gatis Cielava 2

1. INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJU PAMATJĒDZIENI ........ 5

Materiāla konspektu izstādājis Gatis Cielava 3

Materiāla konspektu izstādājis Gatis Cielava 4

1.1. Datorikas virzieni

Datorika ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar informācijas vākšanu un

Datorzinātne (computer science) ir zinātnes disciplīna, kas pēta datoru un

Datorinženierija (computer engineering) ir datorikas nozare, kas ietver

Programminženierija (software engineering) ir sistematizēta pieeja

1 K.Veiss „Informātika vidusskolā. Skolotāja grāmata”, „Zvaigzne ABC”, 2009. – 8.lpp.

1.2. Informācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni

Informācijas tehnoloģijas (IT) jeb informācijas un komunikāciju

Svarīgākie procesi, darbojoties

informācijas iegūšana informācijas

7 K.Veiss „Informātika vidusskolā. Skolotāja grāmata”, „Zvaigzne ABC”, 2009. – 9.lpp.

Materiāla konspektu izstādājis Gatis Cielava 6

➢ Portālā Uzdevumi> IT pamatjēdzieni>

1.3. Datora programmvadības princips

Datora programmvadības princips nozīmē - dators veic informācija

➢ Portālā Uzdevumi> IT pamatjēdzieni>

12 K.Veiss „Informātika vidusskolai”, Apgāds Zvaigzne ABC”, 2007.

Dati (data) - formalizētā veidā attēlotu tekstuālo, skaitlisko, grafisko, video

Bits (bit) ir mazākā informācijas daudzuma mērvienība, kuru apzīmē ar mazo b.

Teksta kodēšanas standarti

Kodēšanas piemēri ikdienā

• mūzikas skaņu pieraksts ar

• matemātisko izteiksmju pieraksts, piemēram:

➢ Portālā Uzdevumi> IT pamatjēdzieni>

Algoritms - noteikta darbību virkne, kuras izpildot, tiek iegūts vajadzīgais

16 Autoru kolektīvs „Informātika pamatskolai” 3.daļa, „Mācību grāmata”, 2010.

Algoritma pieraksta veidi

Izplatītākais un uzskatāmākais algoritma pieraksta veids ir

Algoritmu struktūras veidi

Materiāla konspektu izstādājis Gatis Cielava 10

Personālais galda dators Personālais portatīvais dators

Parasti personālajam galda datoram ir šādas sastāvdaļas:

1.6.1. Sistēmas bloks, tā sastāvdaļas

• ieslēgšanas un restartēšanas pogas;

Sistēmbloka aizmugurē var atrasties:

Brīvpiekļuves atmiņa (Random Access Memory - RAM atmiņa) - datora

➢ Portālā Uzdevumi > Tīkla karte >

1.6.2. Atmiņas ierīces

➢ ievietots atsevišķā korpusā un pieslēdzams

Cietais disks ir ietilpīgākais no diskiem.

Ārējie cietie diski

Kompaktdiskā (Compact Disk – CD) datus ciparsignālu

DVD (DVD, Digital Versatile Disk) diski ir līdzīgi kompaktdiskiem optiski

Zibdisks (USB Flash Drive) ir ārējā pārprogrammējamās

Atmiņas kartes (Memory Card) tipiski pielieto ciparu

Pieslēgvieta jeb ports (port) ir fizikāls savienojums, ar kura starpniecību

Ārējo ierīču pieslēgvietas pamatplatē:

• USB (Universial Serial Bus – USB) nodrošina ātru

Lai vienai pieslēgvietai varētu pievienot

• seriālā pieslēgvieta (serial port):

o PS/2, kuru galda datoros izmanto

• paralēlā pieslēgvieta (parallel port),