Konstrukciju materiāli 6

Šodienas temati
 Dzelzs un tā sakausējumi:
 Dzelzs fizikāli mehāniskās īpašības
 Dzelzs – oglekļa sakausējumu pamatstruktūras
 Dzelzs – oglekļa sakausējumu stāvokļu diagramma
 Dzelzs- grafīta sistēmas sakausējumi
 Oglekļa un pastāvīgo piemaisījumu ietekme

2
Dzelzs fizikāli mehāniskās īpašibas.

3
Ferrīts
Oglekļa cietais šķīdums Fe(α)
dzelzī.

Oglekļa saturs:
Pie 1400 ˚C - 0.1% C
Pie 723 ˚C - 0.02% C
Pie 20 ˚C - 0.006% C

Tilpumā centrēta kuba struktūra

Var saturēt piemaisījumus – Si,

Mn, P un citus elementus.

HB 60

Saglabā magnētiskumu līdz 768

˚C
4
Cementīts (Fe3C)
 Oglekļa un dzelzs ķīmisks
savienojums (dzelzs
karbīds)

 Satur ap 6, 67% oglekļa

 Piemīt sarežģīta kristāliskā

režģa forma ar stiprām
metāliskajām saitēm

 Saglabā magnētiskās
īpašības līdz 210˚C.

 Trausls materiāls, lai arī

cietība ir lielāka par
HB800 . 5
Austenīts
 Oglekļa un citu elementu
cietais šķīdums dzelzī.

 Piemīt skaldnēs centrēta

kuba forma

 Oglekļa šķīdība:
Pie 1147 ˚C – līdz 2 % C
Pie 727 ˚C – līdz 0,8% C

 Pie zemas leģējošo

materiālu koncentrācijas
cietība sastāda HB170 –
220.
6
Perlīts
 Mehānisks maisījums kas
sastāv no ferīta plākšņu vai
graudu ieslēgumiem
cementīta.

 Mikrošlifa virsma atgādina

perlamutru, no kā arī radies
nosaukums.

 Perlīts veidojas ja oglekļa

koncentrācija sasniedz 0.8%

 Graudainajam perlīta m
cietība ir HB 160 – 200,
savukārt un plākšņu
perlītam – HB 200 – 250
7
Ledeburīts
 Eitektisks savienojums,
kas pilnība piesātināts
ar oglekli.

 Oglekļa saturs 4,3%

 Novērojam ļoti augsta

cietība HB>700

 Trausla struktūra

8
Grafīts
 Saglabā savu stiprību
līdz 2300 ˚C.

 Nekūst, bet iztvaiko

pie 3800 ˚C.

 Blīvums 2200kg/m3

9
Dzelzs – oglekļa sakausējumu
stāvokļu diagramma

10
Sakasējumu atdzišanas līknes

11
Pārvērtības dzelzs –grafīta sistēmas
sakausējumos.

12
Oglekļa un pastāvīgo piemaisījumu
ietekme.
 Tērauda sastāvā ietilpst:
C, Mn, Si, P, S, O, N, H un citi ķīmiskie elementi.

Ogleklis C ir noteicošais tērauda elements.

Tas ietekmē tērauda materiālās īpašības- cietību,

stiprību plastiskumu, stigrību un aukstumlūztamību.

Ogleklis ietekmē arī tehnoloģiskās īpašības – kaļamību,

štancējamību, metināmību, kā arī apstrādi ar
griezējinstrumentiem.

13
Mn un Si
 Mangāns un Silīcijs ir piesaistāmi pie
vērtīgajiem piemaisījumiem.

 Piemaisījumu apmērs ir neliels:

Mn – 0.65 līdz 0.8%
Si – 0.35 līdz 0.4%

Piemaisījumi rodas dezoksidēšanās procesā.

14
S un P
 Sēra un fosfora piejaukumi nav vēlami.

Sēra piejaukumi izraisa tērauda karstluztamību.

FeS eitektika ir viegli kūstoša – 988oC. To var

regulēt ar Mn piejaukumu.

S saturu tēraudos stingri ierobežo, tomēr sēra

klātbūtne uzlabo Tērauda apstrādājamību ar
griezējinstrumentiem.

15
 Fosfors šķīst ferītā un austenīta.

 Tas deformē kristālisko režģi un pastiprina

tērauda stiprību un cietību, samazinot
plastiskumu un stigrību.

 Fosfora klātbūtne paaugstina tērauda

aukstlūstamību.

 P koncentrācija tēraudā ir pieļaujama robežās

no 0.025- 0.08%

16
O, N un H.
 Šie elementi veido kaitīgus nemetāliskus
ieslēgumus – oksīdus un nitrītus.

 To klātbūtne palielina trauslumu un samazina

plastiskumu.

 Slāpekļa klātbūtne izraisa novecošanos, kas

nav vēlama lokšņu tēraudiem.

17
 Ūdeņradis veido cietos šķīdumus. Uzkrājas
porās vai ap dislokācijām.

 H padara materiālu trauslu. Paaugstinātā H

klātbūtnē var veidoties flokēni - iekšējās
plaisas.

 Veicot tērauda liešanu vakuumā un pielietojot

sintētiskos sārņus ir iespējams samazināt O
un H saturu tēraudos.

18
19