4.

ATKVĒLINĀTA OGLEKĻA TĒRAUDA UN ČUGUNA

UZBŪVES IZPĒTE

4.1.DARBA MĒRĶIS:
1. Izpētīt mikro struktūras atkarību no komponentu sastāva
sakausējuma
2. Fe – Fe3C sistēmā;
3. Izpētīt tērauda un čuguna struktūru līdzsvara stāvoklī.

4.2. VISPĀRĪGAS ZIŅAS

Dzelzs un oglekļa sakausējumi sastāda lielāko ražošanā izmantoto
materiālu īpatsvaru. Pārsvarā netiek aplūkota visa tērauda – oglekļa sastāva
diagramma, bet tikai neliela tās daļu ar oglekļa saturu no 0 līdz 6.67%, tā kā
sakausējumi ar lielāku oglekļa saturu praktiski netiek pielietoti. Pie 6.67%
oglekļa un dzelzs satura veidojas ķīmisks savienojums Fe 3C – dzelzs karbīds
jeb cementīts. Dzelzs – oglekļa sakausējuma eitektiku sauc par ledeburītu.
Aplūkojot stāvokļa diagrammu var pieņemt, ka 910 – 1539 0C temperatūrā
pastāv tikai γ – dzelzis. Dzelzs – oglekļa sakausējuma kritiskos punktus vai
līknes mēdz apzīmēt ar burtiem AC un ciparu, kas norāda pārvērtību. Pie
7680C temperatūras notiek magnētiskās pārvērtības α - dzelzī, kas nav
saistītas ar oglekļa saturu sakausējumā, virs šīs temperatūras dzelzs kļūst
nemagnētisks AC2. Savukārt cementītam magnētiskās pārvērtības sākas pie
2100C un to apzīmē ar AC0.
ACD – temperatūru līnija, kad sakausējums sāk sacietēt, jeb likvidus līnija,
AC – austenīta kristalizācijas sākuma temperatūras līnija,
CD – sākotnējā cementīta kristalizācijas sākuma temperatūras līnija,
AECF – sakausējuma sacietēšanas beigu līnija, jeb solidus līnija,
AE – austenīta kristalizācijas beigu temperatūra,
ECF – eitektikas kristalizācijas līnija,
GOS – nosaka temperatūru, kad atdzesējot sāk izdalās ferīta graudi no
austenīta AC3,
PSK – pie 0.8% oglekļa γ – dzelzis pārvēršas α – dzelzī, austenīts, kas satur
0.8% oglekļa pārvēršas ferīta un cementīta mehāniskajā maisījumā un to
sauc par perlītu AC1,
SE – nosaka galējo oglekļa izšķīdamību γ – dzelzī atkarībā no temperatūras,
PQ - nosaka galējo oglekļa izšķīdamību α – dzelzī,
MO – magnētiskās pārvērtības līnija AC2.

4.1.att. Stāvokļa diagramma Fe - C.

 4.2.att. Vizualizēta Fe - C stāvokļa diagramma

Atsevišķos stāvokļa diagrammas apgabalos sakausējumiem ir sekojoša

uzbūve:
I. viendabīgs šķidrs maisījums (Fe ↔C);
II. šķidrs maisījums un austenīta kristāli Feγ(C) + (Fe ↔C);
III. šķidrs maisījums un sākotnējā cementīta kristāli Fe3CI + (Fe ↔C);
IV. austenīts Feγ(C);
V. austenīts un otrreizējais cementīts Feγ(C) + Fe3CII;
VI. austenīts, otrreizējais cementīts un eitektika Fe γ(C) + Fe3CII + [Feγ(C) +
Fe3C];
VII. sākotnējais cementīts un eitektika Fe3CI + [Feγ(C) + Fe3C];
VIII. austenīts un β – ferīts Feγ(C) + Feβ(C);
IX. austenīts un α – ferīts Feγ(C) + Feα(C);
X. ferīts Feα(C);
XI. ferīts un trīskārtējais cementīts Feα(C) + Fe3CIII;
XII. ferīts, trīskārtējais cementīts un perlīts Feα(C) + Fe3CIII + [Feα(C) + Fe3C];
XIII. perlīts un otrreizējais cementīts [Feα(C) + Fe3C] + Fe3CII;
XIV. perlīts, otrreizējais cementīts un ledeburīts [Fe α(C) + Fe3C] + Fe3CII +
+[Feα(C) + Fe3C] + Fe3C;
XV. sākotnējais cementīts un ledeburīts Fe3CI + [Feα(C) + Fe3C] + Fe3C.
 Dzelzs – oglekļa sakausējumi pēc oglekļa satura un struktūras tiek iedalīti
divās lielās grupās – tēraudos un čugunos.
Atdzesēšanas līknes ļauj spriest par fāžu pārvērtībām, kas notiek
sakausējumā mainoties temperatūrai. Piemēram, sakausējuma pārvērtības ar
0.025% oglekļa, šis sakausējums ir virs AC līnijas kā šķidrs viendabīgs
maisījums. Atdzesējot šķidro maisījumu līdz līnijai AC (t 0), sākas austenīta
kristalizācija. Atdzesēšanas ātrumu strauji pazemina kristalizācijas apslēptais
siltums un uz atdzesēšanas līknes izveidojas stipri lēzens nogrieznis.

4.3.att. Dzelzs – oglekļa sakausējumu atdzesēšanas līknes

Pie temperatūras t1 sakausējums ir pilnībā sacietējis. Tālāk sāksies strauja

austenīta atdzišana līdz temperatūrai t 2, kas atrodas uz līnijas GOS, pie šīs
temperatūras no austenīta sāk veidoties oglekļa cietais šķīdums β – dzelzī,
kurš tiek pavadīts ar nelielu siltuma izdalīšanos. Temperatūrā t 3 = 7680C
nemagnētiskais β – ferīts pāries magnētiskajā α – ferītā un šis process notiek
pie nemainīgas temperatūras. Uz atdzesēšanas līknes šis process ir
atspoguļots kā horizontāls nogrieznis t 3 - t3‘. Pie temperatūras t4 notiek pilnīga
γ - dzelzs pārvēršanās α – ferītā. Pie t 5, kas atrodas uz līknes PQ sāk
izdalīties trīskārtējais cementīts. Galējā sakausējuma struktūra būs ferīts un
trīskārtējais cementīts uz graudu robežām (4.3.a.att.).
 4.4.att. Atkvēlināta tērauda mikrostruktūras: a – ferīts,
b – ferīts + perlīts, c – perlīts, d – cementīts + perlīts.

Pirms eitektiskajiem tēraudiem perlīta daudzums mainās proporcionāli

oglekļa daudzumam. Tādiem tēraudiem ir viegli uzkonstruēt koncentrācijas
trīsstūri, pēc kura ir viegli noteikt oglekļa saturu tēraudā. Mikroskopā
redzamajā laukumā, ir nepieciešams noteikt kādu daļu aizņem perlīts.
Pieņemsim, ka perlīts sastāda 50% no kopēja mikroskopa redzamā laukuma
(4.3.b. attēls). Uz koncentrācijas trīsstūra augstuma iedaļām atzīmē perlīta
saturu procentos (4.5.att.) un iegūto punktu projicē pa kreisi un uz augšu, tādā
veidā nosakot oglekļa daudzumu tēraudā. Ir arī otrs veids kā noteikt oglekļa
daudzumu tēraudā, % zinot perlīta saturu – izmantojot formulu.

0 . 8⋅A per
K x= ,
100 (4.1.)

kur A – novērojamās mikrostruktūras perlīta aizņemtais laukums procentos.

 4.5.att. Diagrammas Fe – Fe3C tērauda daļa

4.3. DARBA METODIKA UN IZPILDES SECĪBA

1. Jāuzzīmē mērogā Fe – Fe3C diagrammu un tērauda daļu atsevišķi;
2. Rakstiski paskaidrot katru diagrammas līniju un apgabalu;
3. Metalogrāfiskai izpetei katram studentam tiks izsniegti mikro slīpņi,
kurus ir jāizpēta, pēc izpētes jasalīdzina ar laboratorijas žurnālā
esošajām mikrostruktūras bildēm un jāpiemeklē pareizais slīpņa
numurs atbilstošajai bildei;
4. Izpētes slīpņiem jānosaka mikro struktūru un oglekļa saturs, kā arī
iespējamo tērauda marku;
5. Uzrādīt kritiskos punktus pētāmajiem sakausējumiem un procesiem,
notiekošiem tēraudā pie šim temperatūrām.