Dzelzs

ražošanas
procesi.
Veidoja Ēvalds Briedis 9.b
Dzelzs iegūšana
• Dzelzsrūdu saturošos iežus vispirms uzspridzina un
izrok no atklātajām raktuvēm. Rūdas no raktuvēm
tiek vestas no ieguves vietas uz dažādām rūpnīcām,
kur tās tiks apstrādātas.
Rūdas apstrādāšana
• Ķīmiski tīru dzelzi iegūst vai nu dzelzs sāļu ūdens
šķīdumu elektrolīzē, vai termiski sadalot dzelzs
pentakarbonilu (citiem vārdiem sakot, dzelzi atdala
no citiem materiāliem).

• Rūpniecībā dzelzi iegūst galvenokārt dažādu dzelzs

un oglekļa sakausējumu — čuguna un tērauda
veidā, reducējot bagātināto dzelzsrūdu dzelzs
oksīdus ar koksa oglekli, proti, oglekļa oksīdu vai
metānu: Fe2O3 + 3 CO → 2 Fe + 3 CO2
Dzelzs īpašības
• Dzelzs ir sudrabbalts, plastisks, viegli kaļams un
velmējams metāls. Tīra dzelzs ir mīkstāka par zeltu
un sudrabu, bet cietāka par alumīniju. Dzelzs
fizikālās un mehāniskās īpašības būtiski ietekmē
dažādi piemaisījumi.
• Svaigs dzelzs pulveris ir pirofors. Laboratorijā
piroforo dzelzi ērti iegūt, karsējot dzelzs oksalāta
kristālhidrātu termoizturīgā mēģenē. Ja piroforās
dzelzs pulveri izkaisa gaisā, tas reaģē ar skābekli,
veidojot kvēlojošu dzirksteļu spietu.
Ķimija pret dzelzi
• Dzelzs ir vidēji aktīvs metāls, taču ķīmiski tīra,
kompakta dzelzs parastajos apstākļos ir izturīga pret
sausa gaisa un tīra ūdens iedarbību. Dzelzs, kas
satur nedaudz piemaisījumu, reaģē ar gaisā esošo
skābekli un ūdens tvaikiem. Irdenā rūsas kārtiņa
dzelzi neaizsargā no tālākās gaisa iedarbības. Sausā
gaisā un jo sevišķi paaugstinātā temperatūrā
(apmēram 500 grādi) uz dzelzs virsmas veidojas
dzelzs oksīda aizsargslānis, kas metālu tomēr
nedaudz pasargā no apkārtējās vides iedarbības.
Maisījumi
Ar dzelzi bija viegli strādāt, bet kā maksa par to,
dzelzim bija vairākas problēmas. Bija plāni meklēt
metālu, kas varēs izturēt nākotni un būtu lielos
daudzumos. Kāds bija viņu pārsteigums, kad viņi
uzzināja, ka piemaisījumi, kas viņiem likās bojāja
dzelzi, padarīja to stiprāku un izturīgāku. Šos
maisījumus nosauks tēraudz un čuguns.
Metāllūžņi
• Pasaules atkarība no dzelzs izveidoja jaunu
problēmu. Ar laiku, uz dzelzs parādijās rūsa, kas
bojāja dzelzi, padarot to nederīgu. Nav grūti
iedomāties ko vecos laikos darīja ar to, kas viņiem
vairs nebīja vajadzīgs. Un tā, gadsimtu laikos, uz
gandrīz visas planētas var atrast vismaz nedaudz
izmesta metāla, vai kā to sauc mūsdienās
metāllūžņus. Tajos laikos, nezīnāja, kā tikt galā ar šo
problēmu, bet mūsdienās to cenšas izlabot pēc
iespējas ātrāk, nepieļaujot to, ka pārādās vēl tādi
zemes gabali.
 Paldies par uzmanību
• Informācoja ņemta no vikipēdijas. Bildes ņemtas no Google.
• Kompressijas dēļ, bildes izskatās daudz sliktāk.

• P.S. Šī ir prezentācija, ko vēlējos jums aizsūtīt. Kad uztaisīju

prezentāciju, ko redzējāt, sapratu, ka tik viegli nesanāks
izšmaukt un vieglāk būs uztaisīt jaunu projektu.