KUĢA BORTU KONSTRUKCIJA

Kuģa bortu konstrukcija

 Kuģa bortu konstrukcijai jābūt spējīgai izturēt
slodzes, kā:
• Ūdens hidrostatisko spiedienu
• Uzņemtās kravas spiedienu
• Triecienus no viļņiem
• Spiedienu no ledus
• Spiedienu no piestātnes vai buksieriem.
Galvenie kuģa bortu saisti
 Garenisko stiprību nodrošina:
• Borta kalsiņi (stringeri) – metāliska loksne, kuras vienu malu
piemetina pie kuģa apšuvuma, bet uz otras uzmetina
metālisku josliņu.
Galvenie kuģa bortu saisti
 Šķērsenisko stiprību nodrošina:
• Brangas - tērauda loksne, kuru piemetina pie kuģa
apšuvuma. Izšķir:
• Parastās brangas
• Rāmjveida brangas. Tām ir palielināta stiprība, bet tās
aizņem daudz vietas un ir smagas.
Galvenie kuģa bortu saisti
 Kuģa sānus stiprina ar abiem brangu veidiem. Vietās, kur ir
nepieciešams palielināt kuģa stiprību, piemērām,
priekšgals, rāmjveida brangas ir vairāk, nekā citās kuģa
vietās.
• Atstarpe starp brangām – špacija.
Galvenie kuģa bortu saisti
 Kas notiek krustojoties brangai ar kalsiņu?
• Tur, kur kalsiņš krustojas ar parastajām brangām, kalsiņā tiek
izdarīts izgriezums.
• Tur, kur kalsiņš krustojas ar rāmjveida brangām un
ūdensdrošām starpsienām, tas tiek pārgriezts.
Galvenie kuģa bortu saisti
1 – borta apšuve
2 – brangas (šķērsstiprība)
3 – borta kalsiņš (stringers) (garenstiprība)
4 – rāmja branga
6 – kuģa klājs
Galvenie kuģa bortu saisti

Bortu konstrukcijā parasti dominē šķērssaistu

sistēma.

Šķērssaistu Kāda atšķirība?

Garensaistu
sistēma sistēma
Borta (sānu) saisti
Borta (sānu) saisti
Rāmju branga
Ķimeņkneijas
KUĢA KLĀJA KONSTRUKCIJA
Kuģa klāja konstrukcija
 Kuģa klāja konstrukcijai jābūt spējīgai izturēt
slodzes, kā:
• Uz klāja esošu mehānismu svaru
• Ūdens spiedienu, kas nonāk uz klāja viļņošanas laikā
• Uzņemtās kravas spiedienu, ja tā tiek novietota uz klāja
• Spiedienu no ledus (apledojuma gadījumā)
• Kuģa lieci un izlieci
Kuģa klāja konstrukcija
 Šķērseniskā stiprība:
• Šķērssijas – tērauda sijas, kuras stiepjas no borta līdz
bortam un ar kneiju palīdzību tiek savienotas ar brangām.
Kuģa klāja konstrukcija
 Šķērseniskā stiprība:
• Vietās, kur ir lieli izgriezumi, piemērām,
kravas tilpnes, šķērssijas stiepjas no bort
līdz izgriezumam, kur tās ar kneiju palīdzību
savieno ar izgriezuma apmali – komingsu.
Kuģa klāja konstrukcija
 Gareniskā stiprība:
• Garensijas jeb karlingsi (pasijas) –
konstrukcija līdzīga borta kalsiņam. Izmanto
ar mērķi samazināt šķērssiju laiduma
garumu, kā arī tās atbalstīt.
Kuģa klāja konstrukcija

Kuģa klāja konstrukcijā parasti dominē

garensaistu sistēma sistēma
Šķērssaistu
Atšķirība?

Garensaistu sistēma
KUĢA ĀRĒJĀ APŠUVE
Kuģa ārējā apšuve
 Kuģa ārējā apšuve – metāla lokšņu
kopums, kas tiek piemetināts pie kuģa
karkasa un veido kuģa korpusa ārējo
daļu, nodrošina ūdensnecaurlaidību.
Kuģa ārējā apšuve
 Kuģa ārējai apšuvei jābūt:
• Ūdensnecaurlaidīgai;
• Gludai;
• Izturīgai.
Kuģa ārējā apšuve
 Veido no tērauda loksnēm (biezums 8-
20mm, var sasniegt 36mm; garums 5-
20m; platums 1,5-3m)
 Loksnes savā starpā sametina ar
salaiduma šuvi
 Loksnes liek gareniskā virzienā, tādā
veidā veidojot joslas
Kuģa ārējā apšuve
1 – klāja kalsiņš
2 – klāja segums
3 – salaiduma šuves
4 – salaidums
5 – horizontālais ķīlis
6 – dibenjoslas
7 – ķimeņjosla
8 – borta joslas
9 – zemšīrstreka josla
10 – šīrstreks, klājjosla
Kuģa ārējā apšuve
 Liecē joslas ir dažādi noslogotas,
tādēļ to beizums variē. Liecē visvairāk
tiek noslogotas:
• horizontālā ķīļa,
• dibena,
• ķimeņu,
• augšējās bortu joslas un
• šīrstreka joslas,
tādēļ tās izgatavo no palielināta biezuma
loksnēm.
Kuģa ārējā apšuve
 Kuģiem, kuri kuģo ledus apstākļos, lielai
slodzei tiek pakļauti borti ūdenslīnijas
rajonā, tādēļ kuģiem ar ledus klasi tiek
palielinati bortu apšuves joslu biezums –
ledus josla.
KUĢA KLĀJA SEGUMS
Klāja segums
 Klāju veidi:
• Galvenais klājs
• Starpklāji
• Dubultdibena segums
Klāja segums: galvenais klājs
 Virsējais jeb galvenais klājs – pasargā
kuģa korpusu no ūdens iekļūšanas
tajā no augšas. Tam raksturīgs:
• Ūdensnecaurlaidīgums;
• Liels izgriezumu skaits (kravas tilpņu atveres);
• Ieliekums/izliekums;
• Palielināta stiprība, kas nepieciešama ūdens
uzņemšanas uz klāja gadījumā.
Klāja segums: galvenais klājs
 Klājaseguma biezums visā kuģa
garumā nav vienāds:
• Izgriezumi - sprieguma koncentrācijas stūros,
kas rada plaisas. Lai to novērstu stūrus veido
noapaļotus un iemetina palielināta biezuma
tērauda loksnes - pastiprinājumus.
• Tas ir palielināts vidusdaļā un samazinās
kuģa galos.
Klāja segums: galvenais klājs
 Atkarībā no klāja stiprinājumu izvietojuma var
izšķirt:
• Līdzens klājs, kur klāja stiprinājumi izvietoti zem tā (korpusa
iekšpusē);
• Nelīdzens klājs, kur klāja stiprinājumi izvietoti virs tā.
Klāja segums: starpklāji
 Starpklāji – tiek veidoti galvenokārt
ģenerālkravas kuģiem. Tie atrodas kuģa
korpusa iekšpusē un to galvenais
uzdevums ir:
• Uzņemt slodzes no kravas, kas novietota uz
tā.
 Starplājiem raksturīgs:
• gareniskā ieliekuma un šķērsizliekuma nav;
• biezums ir mazāks nekā galvenajam klājam,
jo tie nepiedalās kuģa kopējā liecē.
Klāja segums: dubultdibena segums
 Dubultdibena segums – metālisko lokšnu
kopums, kas tiek piemetināts pie
dubultdibena saistiem. Tā galvenais
uzdevums:
• Uzņemt slodzi no kravas
• Piedalīties gareniskajā stiprības
nodrošināšanā
 Tam raksturīgs:
• Palielināta stiprība vidusdaļā
• Ūdensnecaurlaidība
Saistu sistēmas: garensaistu sistēma
 Garensaistu sistēma – izmanto uz
gariem kuģiem, kuri ir pakļauti lielām
lieces slodzēm. Kuģim ar šo sistēmu:
• vidusdaļā ir liels skaits garensiju kuģa
dibenā, gar bortiem un zem klāja;
• garensijas izvieto ~ 1m attālumā vienu no
otras;
• ik pēc 3-4m izvieto rāmjveida brangas un
šķērsstarpsienas;
• priekšgals un pakaļgals šādam kuģim tiek
buvēts izmantojot šķērssaistu sistēmu.
Saistu sistēmas: garensaistu sistēma
 Priekšrocības:
• viegli nodrošināt garenstiprību, kas īpaši
svarīgs liela garuma kuģiem;
• salīdzīnot ar šķērssaistu sistēmu korpusa
svars ir vieglāks par 5-7%;
• vienkāršāka tehnologija būvējot kuģi, jo
visas sijas ir taisnas.
 Trūkumi:
• daudz šķērsstarpsienu, kas samazina
kravas telpas garumu, kas savukārt sarežģī
kravas operācijas.
Saistu sistēmas: šķērssaistu sistēma
 Šķērssaistu sistēma – izmanto uz
neliela garuma kuģiem, kuri ir pakļauti
lielām šķērseniskām slodzēm, pemērām,
ledlauži. Kuģim ar šo sistēmu:
• Gan kuģa priekšgalā un pakaļgalā, gan arī
kuģa vidusdaļā dominē šķērssaistu sistēma;
• Parastās brangas mijas ar rāmjveida
brangām un šķērsstarpsienām;
• Garenisko stiprību nodrošina neliels skaits
borta, dibena un klāja kalsiņi.
Saistu sistēmas: šķērssaistu sistēma
 Priekšrocības:
• viegli nodrošināt šķērsstiprību, kas īpaši
svarīgs platiem, īsiem kuģiem;
• neliels šķērsstarpsienu skaits, kas palielina
kravas telpu garumu.
 Trūkumi:
• Sarežģīta būvēšanas tehnoloģija, jo
pielietotajām sijām ir daudz izliekuma vietu;
• Palielina kuģa korpusa svaru.
Saistu sistēmas: jauktā saistu
sistēma
 Jauktā jeb kombinētā sistēma – tā, kā
kuģa klājs un dibens ir vairāk pakļauts
liecei, bet borti šķērseniskām slodzēm,
tad kuģa kopējā stiprība tiek nodrošināta
sekojoši:
• Klāja un dibena konstrukcijā pielieto
garensaistu sistēmu;
• Bortu konstrukcijā pielieto šķērssaistu
sistēmu.
Saistu sistēmas: jauktā saistu
sistēma
 Šāds saistu izkārtojums:
• Garensijas saglabā garensaistu sistēmas
priekšrocības, bet
• Šķērssaisti novērš garensaistu sistēmas
trūkumus.

Kuģis ir vieglāks un kravas tilpnes

saglabā savu garumu!
 Ūdensdrošie nodalījumi un starpsienas

SOLAS – Convention of Safety of Life at Sea

Chapter II-1 - Construction - Structure, subdivision and stability, machinery and

electrical installations
Part B-1 - Subdivision and damage stability of cargo ships
Ūdensdrošās starpsienas
 Starpsienas (bulkheads) – Gareniskās vai
škērseniskās ūdensnecaurlaidīgas tērauda
loksnes, kas sadala kuģi atsevišķos
nodalījumos.
Ūdensdrošās starpsienas
 Nodrošina:
• kuģa negrimstību
(ūdens necaurlaidība);
• stiprību (tajā esošie
saisti)
• Uguns lokalizēšanu
Ūdensdrošās starpsienas: ūdensnecaurlaidība

 Ūdensnecaurlaidību nodrošina metāla

loksnes, ar nepārtrauktu šuvi tiek piemetinātas
pie ārējās apšuves, dubultdibena un klāja
segumiem.
Ūdensdrošās starpsienas: stiprība
 Stiprību nodrošina sijas no profiltērauda,
kuras var būt:
• Vertikāli – statņi
• Horizontāli – ribas
 Attālums starp šīm sijām ir ~1m.
 Saistu galus ar kneiju palīdzību
stiprina pie dubultdibena un klāja
segumiem.
Ūdensdrošās starpsienas: veidi
 Starpsienu veidi:
• Ar vertikālām plāksnēm, horizontāliem
stiprinājumiem (shelfi)
• Ar horizontālām plāksnēm, vertikālajiem
stiprinājumiem (d=60~75cm), tad var veikt
izgirezumi
• Gofrētās
Ūdensdrošās starpsienas: veidi
 Bieži pielieto bezsaistu starpsienas -
gofrētās starpsienas, kuras var būt:
• Ar vertikālu gofrējumu
• Ar horizontālu gofrējumu
 Gofrējuma forma var būt:
• viļņveidīga
• Trapecveidīga
Ūdensdrošās starpsienas
 Starpsienu novietojums:
• Trieciena starpsiena
• Pakaļgala starpsiena
• Mašīntelpas starpsienas
• Citas atkarībā no garuma