Tēma: Kuģa nolikšana uz enkura un enkurmucām.

Stāvēšana un noņemšanās.

No pareizas enkurvietas izvēles atkarīga droša kuģa

stāvēšana uz enkura.
 Izvēloties enkurvietu jāņem vērā:

• stāvēšanas ilgums;
• stāvēšanas mērķis;
• vēja stiprums un virziens;
• straume un tās gaidāmās izmaiņas;
• dziļums;
• kuģa stāvoklis;
• kuģa iegrime;
• grunts raksturs;
• ūdens līmeņa svārstības;
• viļņu augstums;
• kuģa vietas noteikšanas iespējas stāvot uz enkura.
 Prasības enkurvietai

Enkurvietas rādiuss,
ja izlaistās enkurķēdes garums sastāda 4 līdz 5 dziļumus
R  (4  5)H  2L,
kur R – rādiuss metros ar centru enkura atdošanas vietā;
H - dziļums, m;
L - kuģa garums, m.
 Prasības enkurvietai

Minimālais dziļums:

H min  T  (0,5 ÷ 0,6)h V + (0,04 ÷ 0,06)T

kur (0,04÷0,06)T - navigācijas rezerve,

T - iegrime, m;
hv - viļņu augstums, m.
Izlaistās enkurķēdes garums parasti pie vēja, nepārsniedzot
5 balles, sastāda:
• līdz 20 m dziļumam – 4 dziļumus;
• līdz 21-50 m dziļumam – 3 dziļumus;
• līdz 51 m un vairāk – 1,5 līdz 2,5 dziļumus.
• Visvienkāršākais šēkeļu skaita n noteikšanas paņēmiens –

n H
kur n - šēkeļu skaits; H – dziļums, m
 Enkura atdošana
• Dziļumos līdz 25 m enkuru atdot uzreiz atlaižot enkurspilves
lentas bremzes.

• Dziļumos vairāk par 25 m rekomendē enkuru pielaist ar

enkurspilves palīdzību līdz 2/3 dziļumam (arī līdz gruntij), pēc
tam atvienot zvaigznīti un izlaist enkuru ar lentas bremzes
palīdzību.

• Uz lieliem dziļumiem (80 m un vairāk) enkurķēdi izlaiž līdz

vajadzīgajam garumam ar enkurspilves palīdzību (neatvienojot
zvaigznīti).
• Vislabāk enkuru atdot pret vēju vai straumi.
• Nolikšanās uz enkura un tā pacelšana notiek kuģa
kapteiņa vadībā.
• Uz kuģi balastā lielāku iespaidu atstāj vējš, bet kuģim
ar kravu – straume. Jāturas pret to faktoru, kurš spēcīgāks,
bet atdot virsvēja puses enkuru.
 Tuvojoties enkurvietai, nepieciešams veikt sekojošo:

1. izsaukt uz baka bocmani un matrozi (ja nepieciešams arī stūrmani –

darbu vadīšanai), kuriem jāsagatavo enkurspilve darba kārtībā;
2. padot strāvu uz enkurspilvi, pārbaudīt to darbā brīvgaitā;
3. apskatīt enkurķēdi ķēžu kastē;
4. pārbaudīt vai labi tur lentas bremzes un tikai pēc tam atdot pārējos
stoporus (aizturus);
 Tuvojoties enkurvietai, nepieciešams veikt sekojošo:

5. nodibināt sakarus starp baku un tiltiņu;

6. sagatavot zīmi (enkurbumbu) vai enkurugunis;
7. pēc sagatavošanas paziņot uz tiltiņa (stūres māju) par gatavību atdot
enkuru;
8. nakts laikā apgaismot darba vietu uz baka.
Kuģa nolikšanās uz enkura labvēlīgos apstākļos
Kuģa nolikšanās uz enkura pie vēja vai straumes
Nostāšanās pie vēja vai/un straumes dažādos kursa
leņķos pret DP
Kuģa nolikšanās uz enkura pie vēja un straumes (dažādi virzieni)
 Stāvēšana uz enkura

Atkarībā no laika apstākļiem un citiem iemesliem galvenajam

dzinējam dots noteikts gatavības režīms –
• pastāvīgais,
• 15 min,
• 30 min,
• stundas.
 Stāvēšana uz enkura

Dreifu var noteikt pēc ķēdes stāvokļa –

• pēc nostiepšanās – paliek vaļīga,
• drebēšana,
• vai uzliekot kāju uz ķēdes jūtama tās vibrēšana.

Ja jūtams kuģa dreifs, pielaist garāku par 1-2 šēkelēm enkurķēdi,

ja tas nelīdz – atdot otro enkuru.
Var palaist galveno dzinēju.
 Kuģa drošības nodrošināšana stāvot uz
enkura
Stāvot uz enkura aizliegts:
veikt darbus mašīntelpā
galvenajam dzinējam jābūt gatavībā
Sardzei uz tiltiņa jāveic:
novērojumi par laikapstākļiem
apkārtnes novērošana
savlaicīgi jāpamana kuģa dreifēšana
Ja rodas dreifs, nepieciešams:
pielaist ķēdi
pie vēja palielināšanās ķēde tiek pielaista
pilnībā
ja viens netur, jānoliekas uz otra
Kuģa uzvedība pie vieglas brīzes
Lai samazinātu svaidīšanos, nepieciešams:
papildus pielaist ķēdi
uzņemt balastu
atdot otru enkuru
noņemties no enkura
Visas šīs darbības ir efektīvas, ja tās tiek
pieņemtas savlaicīgi.
 Noņemšanās no enkura

1. sagatavot galveno dzinēju un stūres ierīci darbam – to

pārbauda darbā brīvgaitā;
2. pārbauda mašīntelegrāfu;
3. salīdzina pulksteņus stūres mājā un mašīntelpā;
4. pārbauda skaņas signālus;
5. padod strāvu uz enkurspilvi un ūdeni uz baku enkurķēdes un
enkura skalošanai;
6. izsauc uz baku 3.stūrmani, bocmani un matrozi;
 Noņemšanās no enkura

7. bocmanis pārbauda enkurspilvi brīvgaitā, pārbauda ķēžu

kasti, par gatavību ziņo uz tiltiņa.
8. Pēc komandas no tiltiņa „Pacelt enkuru!”, bocmanis atlaiž
lentas bremzes un iedarbina enkurspilvi.
9. 3. kapteiņa palīgs ziņo uz tiltiņa par enkurķēdes virzienu un
noslogojumu (arī parāda ar roku).
10. Matrozis seko pareizai enkurķēdes sagulšanai ķēžu kastē, ja
nepieciešams papildus skalo enkurķēdi ar šļūteni.
 Enkura nostiprināšana gājienam

1. cieši aizgriež lentas bremzes;

2. atvieno zvaigznīti no enkurspilves mehānisma;
3. pievelk papildus aiztures (vītņu, aizliekamos, legofa u.c.);
4. uzliek pārnēsājamos ķēžu aiztures (stoporus).
 Nolikšanās uz diviem enkuriem

pie stipra vēja un spēcīgām paisuma-bēguma straumēm, lai

samazinātu cirkulācijas rādiusu šaurā akvatorijā.
Atdot enkurus gaitā
Otra enkura atdošana, stāvot uz enkura – vējam un
straumei pastiprinoties
Fertoinga paņēmiens – nelielos reidos ar lielām
plūdmaiņu straumēm
Iespējamie varianti, kad enkurs nav “tīrs”

sapinies savā ķēdē

 Lai novērstu problēmu:

1. Nolaiž līdz enkuram bocmankrēslu, izver caur enkura

šēkeli tērauda trosi.
2. Troses vienu galu stiprina uz polara, otru uztin uz
enkurspilves spoli (koppi).
3. Ievelkot trosi ar enkurspilvi, paceļam augstāk enkuru,
noņemot slodzi no enkurķēdes.
4. Enkurķēde paliek vaļīga un to nomet no enkura
zariem.
5. Pielaižot trosi, enkurs iekaras ķēdē, atdod trosi no
polara un to ievelk ar enkurspilvi.
Iespējamie varianti, kad enkurs nav “tīrs”

pacelta cita ķēde

1. Ja uz enkura zariem ir sveša ķēde (kabelis), tad zem
tās paver tērauda trosi.
2. Tās vienu galu uzliek uz polara, bet otru uz
enkurspilves spoles.
3. Ievelkot trosi ar enkurspilvi, piepaceļam svešo
enkurķēdi un atbrīvojam savu enkuru, to drusku
pielaižot.
4. Līdz ko enkurs atbrīvojies, to ievelkam klīzē.
5. Troses galu uz polara pielaižot, svešā enkurķēde
(kabelis, trose) aiziet ūdenī.
Iespējamie varianti, kad enkurs nav “tīrs”

sagriezušās enkurķēdes
1. Ja izveidojas „krusts”, tad vispirms velk to enkuru,
kura ķēde atrodas apakšā.
2. Tajā momentā, kad ķēde būs vertikāli (paner),
„krusts” būs likvidēts.
3. Ja ir „divkāršs krusts”, tad, manevrējot ar mašīnu,
jācenšas apgriezt kuģi pretējā virzienā, vai šai
operācijai izmantot velkoni.
4. Dažreiz „divkārša krusta” likvidēšanai nepieciešams
atvienot vienu no enkurķēdēm un pēc tam apnesot to
apkārt otrai ķēdei.
Kuģa nolikšana uz mucām un bridelēm
Kuģa nolikšana uz mucām un bridelēm

Enkurmucas:
a – vertikālās, b – horizontālās;
1 – riņķis,
2 – muca,
3 – bridelis,
4 – stacionārais enkurs
• Bieži nolikšanas kārtību uz mucām,
velkoņu nodrošinājumu,
prasības attiecībā uz pietauvošanas galiem un
stiprināšanas veidu nosaka ostas vietējie noteikumi.
• Nolikšanos uz mucām, izmantojot enkurķēdi, pielieto
tajos gadījumos, kad paredzama ilgstoša stāvēšana
un paredzamas straujas laika izmaiņas
Paņēmieni galu padošanai uz pietauvošanas mucām
 Kuģa nolikšana uz mucām:

• uz vienas mucas;
• uz divām mucām;
• uz četrām mucām.
• ar enkura (enkuru) atdošanu.
Kuģa nolikšana uz mucām

a) uz vienas mucas;
b) uz divām mucām;
c) uz četrām mucām
Kuģa nolikšana uz enkura un špringa
• Ja nepieciešams nolikt kuģi attiecīgā leņķī pret
vēju un viļņošanos, lai pie tā pieietu kuģi pēc
kravas, bunkera u.c.
1. kuģis parastā veidā liekas uz enkura,
2. izlaižot 2-3 šekeles enkurķēdes mazāk nekā tas būtu
vajadzīgs dotajam dziļumam un gruntij.
3. No kuģa pakaļgala gar tā bortu, no kura atdots
enkurs, nostiepj pietauvošanās trosi – špringu.
4. Špringa brīvo galu piestiprina pie enkurķēdes ar
dažādu paņēmienu palīdzību –
5. parastais takelāžas – ar šēkeli aptver parasto
klinču,
6. ar šēkeli aiz pagarinātās klinčas,
7. ar stropi aiz pagarinātās klinčas u.c.
 Špringa nostiprināšana pie enkurķēdes

a – takelāžas apkārt parastai klinčai;

b – takelāžas paņēmiens aiz pagarinātās klinčas;
c – ar stropi aiz pagarinātās klinčas;
d – ar stēku aiz pagarinātās klinčas
• Nobeigumā ievelk špringu un nostiprina uz polara.
• Pakāpeniski pielaiž enkurķēdi, kamēr kuģis ieņems
vajadzīgo stāvokli.
• Šādā stāvoklī var kuģi novietot ar pakaļgala enkura
vai stopenkura palīdzību.
 Nolikšanās uz diviem enkuriem un diviem špringiem

1. Dažreiz nepieciešams nolikt kuģi stingri noteiktā

virzienā (atmagnetizēšanas laikā), ko panāk, noliekot
kuģi uz divām špringām.
2. Vispirms noliekam kuģi uz diviem enkuriem ar
parasto paņēmienu, kā aprakstīts iepriekš.
3. No kuģa pakaļgala gar abiem bortiem novelk
špringas un to galus piestiprina pie enkurķēdēm.
4. Lai noliktu kuģi vajadzīgajā virzienā , ar pakaļgala
vinčas palīdzību ievelk (vai pielaiž) labā vai kreisā
borta špringus.
Kuģa noņemšana no špringa notiek sekojoši:
1. Ievelk enkurķēdi līdz tādam garumam, kamēr
špringu var pacelt uz baka klāja un to atvienot no
enkurķēdes.
2. Pēc tam ar pakaļgala vinčas palīdzību ievelk špringu
uz klāja.
3. Paceļ enkuru un to ievieto klīzē.
Tauvošanās
Pietauvošanās pie piestātnes:
a) – ar bortu; b) – ar pakaļgalu;
1, 2 – pietauvošanās gali uz mucām;
3, 4 – priekšgali;
9, 10 –pakaļgali;
5, 8 – piespiedu gals;
7, 6 – pakaļgala un priekšgala špringas;
11, 12 – kreisā un labā borta pakaļgali
 Kas ietekmē tauvošanos:

• Korpusa forma - L/B, B/T, CB, XB;

• Lielas vērtības L/B nosaka labu kursa noturību;
• Lielas vērtības B/T palielina aizvēju un ar
dvarsa vēju slīdēšanu pa ūdeni;
• Lielas CB un XB vērtības veicina kuģa griešanos.
 Kas ietekmē tauvošanos:

• Griešanās ass novietojums (pivot point),

• Laterālā kustība,
• Dzenskrūve un stūres lāpsta,
• Piestūrēšanas ierīces,
• Pienākšanas ātrums,
• Dzenskrūves grūdieni.
 Vēja iespaids
Apturēta gaita un virsbūve aizmugurē
 Vēja iespaids
Ar priekšgaitu un virsbūve aizmugurē
 Vēja iespaids
Atpakaļgaita un virsbūve aizmugurē
Straumes iespaids
Straumes iespaids
 Limitējošs ātrums (mezglos)

• h - dziļums
 Galu daudzums

• pietauvošanās galu daudzumu un to izmērus nosaka, izejot no

tā saucamā kuģa raksturojuma skaitļa – Nc lieluma.
• Nc=L(B+H)+∑S ,

kur L – kuģa garums, m;

B – platums, m;
H – kuģa borta augstums līdz augšējam klājam, m.
S  S H  Sp  Sk

S H  K 1    h,

kur – l virsbūvju garuns, m;

h – vidējais virsbūves augstums, m;
K1 – koeficients, K1 = 0,75 – ja kopējais virsbūvju garums mazāks vai vienāds
ar 0,5L
(  0,5L)

K1=1,5 - ja kopējais virsbūvju garums „ l ” lielāks par pusi no kuģa garuma L

(  0,5L)
S  S H  Sp  Sk
Ar kreiso bortu mierīgos laikapstākļos
• Savlaicīgi dod galvenajam dzinējam atpakaļgaitu – priekšgals
novirzās pa labi;
• padod priekšgala špringu un priekšgala tauvu;
• pēc tam pakaļgala tauvu un špringu;
• piespiež kuģi pie piestātnes, ievelk galus un tos nostiprina.
Ar labo bortu mierīgos laikapstākļos
Ja tauvošanās borts sakrīt ar dzenskrūves soli:
• jātuvojas piestātnei ar mazu gaitu zem asa leņķa tuvu
piestātnei.
• Dodot atpakaļgaitu, kuģa pakaļgals attālināsies no piestātnes,
bet priekšgals ies uz piestātnes pusi.
Piestātnei tuvojoties zem dažādiem leņķiem, dažreiz sasniedzot 40-600,
savlaicīgi dod galvenajam dzinējam atpakaļgaitu kuģa inerces nodzēšanai.
• Iepriekš brīdinot „Sargies!”, ar sviedlīnes palīdzību padod
galus uz krastu no kuģa priekšgala un pakaļgala.
• Parasti vispirms padod priekšgala špringu un priekšgalu, pēc
tam pakaļgalu un špringu.
• Pēc to padošanas piespiež kuģi pie piestātnes, ievelk galus un
tos nostiprina.
• Ja kuģis pietauvojas pie piestātnes ar to bortu,
vienādu ar skrūves soli, tad jātuvojas piestātnei ar
mazu gaitu zem asa leņķa tuvu piestātnei.

• Dodot atpakaļgaitu, kuģa pakaļgals attālināsies no

piestātnes, bet priekšgals ies uz piestātnes pusi,
tādēļ jāuzmanās, lai tas neuzgāztos uz piestātni.
Atiešana no piestātnes uz priekšējā vai pakaļējā
špringa
Atiešana no piestātnes uz priekšējā špringa
 Atiešana no piestātnes uz priekšējā špringa
1. Atdod pakaļgalus un liekos priekšgalus.
2. Paliek uz priekšējā špringa un viena priekšgala, kuru ievelkot
iziet uz špringu.
3. Pārliekot stūri uz piestātnes pusi, dod mašīnai priekšgaitu.
4. Atdod priekšgalu.
5. Kad kuģa pakaļgals atgājis no piestātnes pietiekošā attālumā,
dodam mašīnai „stop”, atdodam un ievelkam špringu.
6. Dodam dzinējam atpakaļgaitu, atstājot stūri iepriekšējā
stāvoklī, kamēr kuģa priekšgals nebūs atgājis no piestātnes.
7. Pēc tam pārliekam stūri „vidū”.
8. Manevrējot ar skrūvi un stūri atejam pienācīgā attālumā no
piestātnes un ejam uz izeju no ostas
Atiešana no piestātnes uz pakaļējā špringa
 Atiešana no piestātnes uz pakaļējā špringa

1. Atdod visus priekšējos galus, atstājot pakaļējo galu un

pakaļējo špringu.
2. Ar pakaļējā gala palīdzību nostiepj špringu.
3. Stūri pārliek uz pretējo no piestātnes pusi.
4. Atdod pakaļgalu un dod mašīnai atpakaļgaitu.
5. Kuģa priekšgals sāk atiet no piestātnes.
6. Kad būs priekšgals atgājis no piestātnes vajadzīgajā attālumā,
apstādina dzinēju.
7. Atdod pakaļējo špringu.
8. Kad šprings ievilkts, dod mašīnai priekšgaitu un atiet no
piestātnes.
 Pietauvošanās pie piestātnes, izmantojot priekšgala
sānskrūvi

1. Virzās uz piestātni zem 10-350 liela leņķa ar tādu

ātrumu, lai kuģis klausītu stūrei.
2. Netālu no piestātnes pilnīgi apstādina kuģi un notur
kuģa priekšgalu 3-5 m attālumā no piestātnes ar
sānskrūves palīdzību.
3. Padod špringu.
4. Pārliekot stūri uz pretējo no piestātnes bortu,
piespiež pakaļgalu, strādājot ar mašīnu.
5. Padod pārējos galus.
• Dažreiz izdevīgāk pirmo pie piestātnes piespiest
pakaļgalu;
• kad pakaļgala pietauvošanās gali padoti, tad ar
priekšgala sānskrūvi piespiež kuģa priekšgalu.
+ Kuģis visu manevrēšanas periodu saglabā vadāmību,
piestrādājot vajadzīgā brīdī ar sānskrūvi, vai arī dodot
uz neilgu laiku priekšgaitu.
+ Kuģi var precīzi novadīt uz paredzēto pietauvošanās
vietu, ja tā ir ierobežota ar blakus stāvošiem kuģiem.
 Pēc enkura atdošanas manevrē sekojoši:

1. Tuvojas piestātnei pēc inerces zem asa leņķa (10-350),

2. Atrodoties no tās apmēram kuģa korpusa attālumā, atdod
pretējā borta enkuru,
Ja ostā dziļums 10-12 m, tad izlaiž apmēram vienu šēkeli
enkurķēdes,
3. Padod priekšgalu un priekšējo špringu,
4. Pārliek stūri uz pretējo no piestātnes bortu, dod mašīnai pašu
mazāko priekšgaitu,
5. Nostiepj priekšgalus un enkurķēdi,
6. Piespiež tuvāk muliņam pakaļgalu,
7. Padod pārējos galus un tos nostiprina.
a) – atdots ārējā borta enkurs;
b) – atdots zemvēja borta enkurs (zem korpusa)
• Zemvēja puses enkuru zem korpusa rekomendē atdot
pie spēcīga piespiedu vēja.
• Šajā gadījumā enkurķēdi izlaiž ¾ no kuģa garuma ar
tādu aprēķinu, lai tā nenokļūtu zem dzenskrūves.
• Slīdošais enkurs zem korpusa palēnina kuģa kustību
un uzlabo tā vadāmību
 Pietauvošanās ar pakaļgalu pret piestātni

• Pie sānu vēja ne vairāk kā 4-6 balles.

• Atdodot vienu enkuru tā atdošanas vietai jāatrodas
uz perpendikula pret krasta līniju un jāiet caur kuģa
diametrālo plakni.
• Atdodot abus enkurus, atdošanas vietas būtu uz
līnijas, kas paralēlas krasta līnijai un leņķim starp
enkuriem 30-600.
Pietauvošanās ar pakaļgalu
• Attālumu no enkura atdošanas vietas līdz piestātnei
aprēķina pēc formulas:
L  e   k  d ,
• le - izlaistās enkurķēdes garuns, m;
• l k - kuģa lielākais garums, m;
• ld - min attālums starp kuģa pakaļgalu un piestātni, m.
 Ejot perpendikulāri piestātnei

1. Ne mazāk kā divu korpusu attālumā no piestātnes un 50-60 m

no pietauvošanās līnijas, atdod enkuru.
2. Turpinām virzīties uz priekšu pēc inerces,
3. izlaižam 3-4 šēkeles enkurķēdes,
4. pārliekam stūri uz atdotā enkura bortu,
5. sākam pagriezienu.
6. Atdodam otro enkuru, manevrējot ar dzinēju un stūri,
pielaižot otrā enkura ķēdi un pēc tam pirmā enkurķēdi, lēnām
virzās uz piestātnes pusi.
7. Pietauvojoties sviedlīnes attālumā, padod pietauvošanās
galus un tos nostiprina, ja nepieciešams ievelk enkurķēdes.
Pietauvošanās pie otra kuģa borta jūrā
Ship-to-ship
 Ship-to-ship

Jāveic papildus pasākumi:

• visus pārkārušos aiz borta priekšmetus iegāž uz kuģa iekšpusi
(prožektori, trapi, kravbomji utt.),
• uz abiem kuģiem darba bortos izliek fenderus,
• izveido 1-20 sānsveri uz pretējo bortu;
• abus enkurus sagatavo atdošanai;
• pietauvošanās bortiem jābūt apgaismotiem.
• jābūt labiem sakariem (VHF) starp abiem kuģiem;
• ostas akvatorijā var izmantot velkoņu pakalpojumus.
Pietauvošanās pie kuģa borta, stāvoša uz enkura
 Pietauvošanās pie kuģa borta, stāvoša uz enkura

• Labāk pietauvoties pie zemvēja borta.

• Lēni tuvojamies uz enkura stāvošajam kuģim no pakaļgala,
ejot zem asa leņķa vai ar paralēlu kursu abu kuģu
diametrālajām plaknēm.
• Sviedlīnes attālumā pilnīgi nodzēšam kuģa inerci.
• Vispirms padod priekšgalu, pēc tam špringus.
• Vienmērīgi pievelk kuģi ar enkurspilves un spilves palīdzību.
 Attauvošanās uz priekšu

• Atiešanu no uz enkura stāvoša kuģa izdara tajā momentā, kad

tas visvairāk novirzījies uz pietauvotā kuģa pusi kā uz priekšu,
tā arī atpakaļgaitā.
• Ejot uz priekšu, atstāj tikai pakaļējo špringu, pārējos galus
atdod.
• Stūri pārliek uz pretējo bortu (ārējo).
• Līdz ko priekšgali sāk atiet viens no otra, stūri pārliek uz otrā
kuģa pusi, atdod pakaļgala špringu, dod mašīnai priekšgaitu.
• Kā tikai pakaļgals sāk atiet no otrā kuģa, stūri pārliek „vidū”.
• Tālāk manevrējot ar stūri un ātrumiem, atiet vajadzīgajā
attālumā un liekas uz kursa.
 Attauvošanās atpakaļgaitā

• Atejot atpakaļgaitā, atstāj tikai priekšgalu, pārējos galus atdod

un ievelk.
• Stūri pārliek uz otrā kuģa pusi.
• Dodam atpakaļgaitu. Priekšgals nostiepsies un pakaļgals sāks
atiet nost no otrā kuģa.
• Atdodam priekšgalu un to ievelkam, dodam mašīnai
atpakaļgaitu un atejam no otrā kuģa nost pietiekamā
attālumā.
• Pēc tam liekamies uz vajadzīgo kursu.
 Pietauvošanās pie kuģa dreifā:
a – pietauvošanās; b – atiešana no borta
 Pietauvošanās pie kuģa dreifā

• Bezvējā vai pie maza vēja, ejot ar pašu mazāko gaitu zem asa
leņķa pret kuģi, gulošu dreifā (turēt uz tā forštēviņu).
• Sviedlīnes attālumā nodzēš kuģim inerci, padod priekšgalus un
pēc tam pakaļgalus.
• Abiem kuģiem mašīnām jābūt gatavībā, lai varētu izdarīt
reversus.
 Pietauvošanās pie kuģa dreifā

Pie vēja stipruma 3-5 balles:

• Iet ar pašu mazāko gaitu paralēli dreifā gulošā kuģa
diametrālai plaknei.
• Dvarsā nodzēš inerci, manevrējot noturas šajā vietā paralēli
otrā kuģa diametrālai plaknei, kamēr kuģis nenoliksies uz
fenderiem.
• Padod priekšgalu un pakaļgalu un nostiprina tos.
Pietauvošanās gājienā
 Pietauvošanās gājienā

• Abu kuģu kursiem jābūt vai nu pret vilni, vai pa vilnim.

• Šajā gadījumā manevrē tas kuģis, kurš vēlas pietauvoties, bet
otrs kuģis iet ar noteikto kursu un ātrumu.
• Tuvojas otram kuģim dvarsā sākumā kabeļtauvas attālumā
(dažreiz 50-100 m) un manevrējot ar stūri un mašīnu
pakāpeniski samazina attālumus starp kuģiem un noliekas uz
fenderiem
Pietauvošanās gājienā