1_Kugoshanas_droshiba_Serixo80_315x220.

pdf

gar apdzenamā kreiso

bortu, bet ārpus kuģu
MEtEOROLOĢIJA
ceļa – gar apdzenamā
kuģošanas līdzekļa Zināšanas meteoroloģijā ir ļoti svarīgas burāšanas drošībā
labo vai kreiso bortu. un arī labu rezultātu sasniegšanā sacensībās. Lai sasniegtu labus
Apdzīšana ir rezultātus, vairākums burātāju iegulda līdzekļus dārga inventāra

Navigācija aizliegta šaurās vietās

un vietās, kur nav
pietiekama redzamība,
iegādei, velta laiku jahtas trimēšanai, bet ļoti maz laika atvēlē
laika apstākļu pētīšanai, kaut gan tieši šīs zināšanas var daudz
dot, it īpaši jūras sacensībās garās distancēs. Ūdens sports ir

Locija
piemēram, līkumos. atkarīgs no laika apstākļiem. Jūras braucienos jahtu vadītājiem
pirms brauciena un arī brauciena laikā regulāri vismaz divas
ienākšana kuĢu ceĻā, šķērsošana reizes diennaktī ir jāklausās laika ziņas. Pat burājot piekrastes

Kuģošanas drošība
ūdeņos, var sastapties ar ievērojamām straujām laika izmaiņām,
Ieiet kuģu ceļā vai kanālā vai šķērsot to drīkst tikai tad,
tāpēc svarīgi zināt, kā mainīsies laiks. Gaidāmā laika prognoze
ja netiek traucēta kuģu kustība pa kuģu ceļu, iespējami taisnā
tiek publicēta presē, to var dzirdēt pa Latvijas radio, televīziju.
leņķī pret kuģu
Pa radio laika ziņas tiek raidītas vairākas reizes diennaktī ziņu

Meteroloģija
ceļa vai kanāla ass
raidījumu nobeigumā. tiek pārraidītas faktiskās laika ziņas un
līniju, atrodoties
prognoze uz tuvākajām 24 stundām. Laika prognozi var uzzināt
1

garām ejošā kuģa

arī pa rāciju no ostu dežuranta un no glābšanas dienestiem.
aizmugurē.
Laika ziņās tiek lietoti termini, kas jāzina katram burātājam.
Atpūtas kuģi
drīkst izmantot kuģu
ceļu vai kanālu, ejot kas veido laika aPstākĻus?
gar tā labo (kustības Kur nav atmosfēras, tur nav laika apstākļu. Galvenie laika
Mācību līdzeklis atpūtas virzienā) kuģu malu. apstākļu elementi ir temperatūra, spiediens, vējš, mitrums. Ja
vadītājiem
Sevišķa uzmanība iekšējos ūdeņos
jāievēro jahtu vadītājiem, ejot garām zemes atmosfēra netiktu sildīta, jaukta, laika apstākļi nemainītos.
strādājošai bagarmašīnai. Nevajag iet garām pārāk tuvu, jo, kaut Nebūtu vēja, nemainītos spiediens, nebūtu vētru, lietus, sniega.
arī bagarmašīnas enkuru troses tiek norādītas ar enkuru bojām, tās Siltums ir karote, kas maisa atmosfēru un rada laika apstākļus.
var nepamanīt nelielā izmēra vai nepietiekoši atšķirīgas no ūdens Visas laika apstākļu maiņas rodas no temperatūras izmaiņas
krāsas dēļ un saķeršanās ar trosi var bojāt korpusu vai dzenskrūvi dažādās atmosfēras vietās.
un bieži vien tikt vaļā no enkurtroses ir visai sarežģīti.
Parasti tur, kur notiek padziļināšanas darbi, kuģu ceļa temPeratŪra
platums ir ierobežots un bagarmašīnas apiešana var notikt tikai
gar vienu pusi. Galvenais zemes siltuma avots ir saule -kvēlojošu gāzu
Rīga,
Diennakts gaišajā 2006uz bagarmašīnas paceļ zīmi, kas
laikā bumba, 150 miljonu kilometru attālumā. Šī gigantiskā atomu

34  43
kurtuve bombardē zemi ar 93 triljonu kW lielu jaudu. taču šī
milzīgā enerģija ir tikai puse no vienas biljonās daļas, ko saule
vispār izstaro. Lielākā saules enerģijas daļa aiziet zudumā
visumā; neliels daudzums sasniedz citas planētas. Saules
enerģija tiek pārvadīta viļņu veidā līdzīgi radio viļņiem. Daži
no tiem ir redzamie gaismas viļņi, citi neredzami. Daži, kaut
arī ne siltuma viļņi, pārvēršas siltumā, kad tos absorbē zeme
vai mūsu ķermenis. Apmēram 43% no radiācijas, kas sasniedz
mūsu planētu, nonākot zemes virskārtā, pārvēršas siltumā.
Pārējā daļa paliek atmosfērā vai tiek atstarota visumā.
Parasti mākoņi atstaro atpakaļ visumā 75% saules gaismas.
Ja diena ir apmākusies, tikai apmēram 25% no saules enerģijas
sasniedz zemi. Enerģija, kas sasniedz zemi, tiek absorbēta
un atstarota dažādās pakāpēs. Sniegs atstaro apmēram 75%,
absorbējot tikai 25%; daļēji tas ir iemesls aukstumam polārajos
apgabalos. tumšs mežs absorbē apmēram 95% saules enerģijas un
pārvērš to siltumā. Šāda absorbcijas un atstarošanas starpība daļēji
ir iemesls temperatūras un klimata reģionālajām atšķirībām.
Līdzīgi siltumnīcai zemes atmosfēra uzņem lielāko daļu
saules radiācijas. Kad tā ir absorbēta zemes virskārtā, tā tiek
atkārtoti izstarota siltuma viļņu veidā, lielākā daļa no kuriem
tiek piesaistīta ūdens tvaikos atmosfērā. tādā veidā zeme
saglabā siltumu.
Atmosfēra kā termostats kontrolē zemes siltumu sildīšanas
un atdzišanas režīmā. tā aizsargā zemi no pārmērīgas saules
radiācijas dienas laikā un aizsedz bīstamus starus. tā darbojas
kā izolējoša sega, kas saglabā lielāko daļu siltuma no noplūdes
naktī. Bez biezās atmosfēras, zeme pieredzētu temperatūru
līdzīgi kā uz mēness. Mēness virsmas temperatūra divu nedēļu
mēness dienas laikā sasniedz vārīšanās punktu un tā nokrīt līdz
1140 C zem nulles mēness nakts laikā.
Zeme atdziest ātrāk gaišās skaidrās naktīs nekā mākoņainās
naktīs, jo pārklātas debesis atstaro lielu daudzumu siltuma
atpakaļ uz zemi, kur tas atkal tiek absorbēts no jauna.
44
656.6(075.8)
Kad viens no kuģiem dod ceļu otram, tad otram kuģim
UDK
Mekurss
jāsaglabā savs 997 un ātrums.
taču, ja otram kuģim kļūst acīmredzams, ka kuģis, kura
pienākums ir dot ceļu, nerīkojas tā, kā prasa šie noteikumi,
lai izvairītos no sadursmes tas var izdarīt savu manevru viens
pats.
kOPSAViLkumS
kuģu savstarpējie pienākumi
Kuģim ar mehānisku dzinēju gaitā jādod ceļš:
1. kuģim, kas zaudējis vadības spējas;
2. kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju;
3. kuģim, kas nodarbināts zvejā;
4. buru kuģim.
Buru kuģim gaitā jādod ceļš:
1. kuģim, kas zaudējis vadības spējas;
2. kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju;
3. kuģim, kas nodarbināts zvejā;
zvejā nodarbinātam
Sastādīja Arnis Mežulis kuģim gaitā, cik tas iespējams,
jādod ceļš:
1. kuģim, kas zaudējis vadības spējas;
2. kuģim ar ierobežotu manevrēšanas spēju;
aPdzīšana
© 2006, Arnis Mežulis
Par apdzenošo kuģi jāuzskata kuģis, kurš tuvojas
citam kuģim no virziena vairāk kā 22,5º aiz tā dvarsa, t.i.,
Iespiests SIA “Drukātava”, digitālā druka
ja apdzenošais kuģis attiecībā pret apdzenamo atrodas tādā
stāvoklī, ka diennakts tumšajā laikā apdzenošais kuģis var
redzēt tikai apdzenamā kuģa pakaļgala uguni un nevar redzēt
nevienu no tā bortu ugunīm.
Apdzenamajam kuģim jāsaglabā savs kurss un, ja
nepieciešams, jāsamazina ātrums. Apdzenošajam kuģim jāturas
ISBN 9984-798-01-1
drošā attālumā no otra kuģa un to uz kuģu ceļa drīkst apdzīt tikai
2 
 SituācijA, kAd diVi kuģi Ar mEhāNiSku dziNēju Gaiss ir slikts siltuma vadītājs, bet tas ir ļoti kustīgs un
SAtuRS
VirzāS tiEši ViENS OtrAm PrEtī siltums tajā var tikt pārnests citā, ātrākā ceļā –pašam gaisam
Kad divi kuģi ar mehāniskiem dzinējiem, ejot ar pretējiem pārvietojoties. Šādu siltuma pārnešanas veidu sauc par
NAVIGĀCIJA 5
vai gandrīz pretējiem konvekciju. Atmosfērā konvekcijai ir liela nozīme, jo tas ir
kursiem, tuvojas tā, galvenais siltuma pārnešanas veids. Ejot cauri atmosfērai, saules
ka rodas sadursmes stari to sasilda ļoti maz. Caurspīdīgais gaiss uztver un pārvērš
LOCIJA 19 siltumā tikai nelielu staru daļu. Daudz vairāk saules stari sasilda
draudi, tiem abiem
jāizmaina savs kurss zemi un ūdeni, kas savukārt sasilda gaisu. tāpēc zemākie gaisa
KuĢOŠANAS DROŠĪBA 27 viens
pa labi tā, lai kuģi slāņi ir vairāk sasildīti nekā augšējie. Zemes virsmas dažādie
otram paietu garām ar apgabali saulē sasilst dažādi un tas ir par iemeslu daudzām
kreisajiem bortiem. pārmaiņām atmosfērā –vējš, mākoņi, nokrišņi. tāpēc ir svarīgi
MEtEOROLOĢIJA 4
tāda situācija zināt, kāda ir temperatūra dažādās vietās uz Zemes. Kad runājam
jāuzskata par esošu, ja par temperatūru, tad ar to vienmēr saprotam temperatūru grādos,
PIELIKuMS 75 ko rāda ēnā novietots termometrs ar Celsija skalu.
kuģis redz otru kuģi taisni priekšā vai gandrīz priekšā, pie kam
naktī tas var redzēt otra kuģa topugunis uz vienas vertikāles vai
gandrīz uz vienas vertikāles un/vai abas bortu ugunis, bet dienā spiediens
novēro tā atbilstošu rakursu. Zemeslodi aptver gaisa apvalks -atmosfēra. tā ir simtiem
3

kilometru bieza. tāpēc gaiss, neraugoties uz tā nelielo blīvumu,

SituācijA, kAd diVu kuģu Ar mEhāNiSku spiež ar lielu spēku uz zemes virsmu. Gaiss spiež ne tikai no
dziNēju kurSi kruStOjAS augšas, bet arī no visām pusēm. Šāds spēks normālos apstākļos
Kad divi kuģi ar spēj noturēt dzīvsudraba stabiņu 760 mm augstumā un tas ir
mehāniskiem dzinējiem 1013 g uz katru cm2. Gaisa spiedienu mēra ar barometru, bet
iet pa kursiem, kas vēl labāks ir barogrāfs, kas parāda spiediena izmaiņas. Laika
krustojas tā, ka rodas ziņās spiedienu ziņo dzīvsudraba staba milimetros un normāls
sadursmes draudi, tad spiediens ir 760 mm. Meteoroloģijā un uz meteo kartēm
kuģim (A), no kura gaisa spiedienu nosaka hektopaskālos (1hPa = 1 g/cm2), kas
pa labi atrodas otrs ir skaitliski vienāds ar agrāk lietoto mērvienību milibārs.
kuģis (B), jādod ceļš Augstākais atmosfēras spiediens ir fiksēts Sibīrijā –1084
šim kuģim, turklāt, hPa, zemākais Klusā okeāna tropu virpulī –873 hPa. Eiropā,
ja apstākļi atļauj, tam piemēram Hamburgā, ir novērotas spiediena izmaiņas no 950
jāizvairās šķērsot otra līdz 1050 hPa.
kuģa kurss gar tā priekšgalu.
Kuģim, kurš dod ceļu, jāuzsāk savlaicīga un vērā ņemama
rīcība, lai kuģi varētu brīvi paiet garām viens otram.
32  45
 mitrums ceĻa došana
Ūdens tvaiku daudzumu gaisā sauc par mitrumu. Gaiss
nekad nav pilnīgi sauss. Iztvaikojums no okeānu un jūru, upju buru kuģi SAVā StArPā
un ezeru milzīgām platībām nemitīgi pievada gaisam mitrumu.
Ūdens var atrasties gaisā kā tvaika veidā, tā arī šķidrā (lietus, Kad divi buru kuģi tuvojas viens otram tā, ka rodas
sīki ūdens pilieniņi, lietus mākoņi, migla) vai cietā veidā sadursmes draudi, tad jāievēro šādi principi:
(sniegs, krusa, sniega mākoņi). Ūdens tvaika saturs gaisā
Kad buru kuģi iet
nevar neierobežoti pieaugt. Pie jebkuras temperatūras vienmēr
ar dažādām halzēm, tad
rodas stāvoklis, kad gaiss ir piesātināts ar ūdens tvaiku. tā,
kuģis, kas iet ar kreiso
piemēram, 1m gaisa pie 00C var saturēt 5 g ūdens tvaiku, bet
halzi (A), dod ceļu
pie 200C –17 g. Ja pēc gaisa piesātināšanās tajā vēl pieplūst
otram kuģim (B).
tvaiks, tas sāk kondensēties ūdens pilieniņos. tas pats notiks,
ja ar ūdens tvaiku piesātināts gaiss sāks atdzist, jo pie zemākas
temperatūras tā piesātināšanai vajadzīgs mazāks daudzums
Ja abi kuģi iet ar
tvaika un tā pārpalikums kondensēsies. temperatūru, līdz kurai
vienu un to pašu halzi,
jāatdziest nepiesātinātam gaisam, lai tajā esošais tvaiks sasniegtu
tad kuģis, kas atrodas
piesātinājumu un sāktu kondensēties sauc par rasas punktu.
virsvēja pusē (B), dod
Rasas punkts atkarīgs no temperatūras un gaisa mitruma: jo
ceļu kuģim, kas atrodas
augstāka temperatūra, jo vairāk tvaiku gaiss var sevī uzņemt.
zemvēja pusē (A).
Gaisa absolūto mitrumu izsaka ar ūdens tvaika daudzumu
Par virsvēja pusi
gramos vienā kubikmetrā gaisa. Relatīvais mitrums ir ūdens
uzskata pusi, kas ir
tvaiku daudzums, ko gaiss satur, izteikts procentos no daudzuma,
pretēja tai, kurā atrodas
ko gaiss varētu saturēt šajā konkrētajā temperatūrā. Mēs gaisa
grotbura, bet kuģim ar taisnām burām – pusi, pretēju tai, kurā
mitrumu vai sausumu sajūtam nevis atkarībā no absolūtā tvaika
atrodas vislielākā slīpā bura.
daudzuma gaisā, bet gan no tā, cik tuvu tvaiks ir piesātinājuma
Ja kuģis, kas iet
robežai.
ar kreiso halzi (A),
Relatīvo gaisa mitrumu mēra ar higrometru vai
redz virsvēja pusē otru
psihrometru.
kuģi un nevar precīzi
Rīgā zemākais gaisa mitrums ir maija, jūnija pēcpusdienā
noteikt, ar kādu halzi
(50-60%), bet lielākais –rudenī un ziemā agrās rīta stundās
tas iet, tad tam jādod
(tuvu pie 100%)..
ceļš šim otram kuģim
(B).

46 4 
 ievērojami neizmainās. Sadursmes draudi var pastāvēt pat ja mākoņi
NAVIGĀCIJA
peilējums mainās, ja tuvojas ļoti liels kuģis vai ja tas atrodas Ja gaiss tiek atdzesēts zem tā piesātinājuma punkta, ūdens
nelielā attālumā. tvaiki tajā kondensējas mākoņu veidā. Ja ūdens tvaiki no
Navigācija māca kā noteikt jahtas atrašanās vietu, kur
tējkannas snīpja atdziest apkārtējā gaisā, veidojas mazi mākoņi.
jahta nonāks, ja tā turpinās
rīcībA SAdurSmju ceļu tieši uz priekšu, ar kādu kursu
NOVēršANAi Jūsu siltā mitrā elpa veido miniatūrus mākoņus, kad tā tiek
tai jāiet, lai sasniegtu vēlamo mērķi.
Jebkurai rīcībai, lai izvairītos no sadursmes ir jābūt izelpota aukstā gaisā. Mākoņus dažādā veidā jūs redzat katru
noteiktai, savlaicīgai un jāatbilst labai jūras praksei. Jebkurām dienu, bet visi veidojas vienā procesā –gaisa atdzišanā zem
Zemes forma un lielums piesātinājuma punkta.
kursa vai ātruma izmaiņām jābūt tādām, lai tās būtu viegli
Zeme
pamanāmas pēc savas formas
no otra kuģairun tuvu sferoīdam.
otram kuģim būtu tās skaidrs,
ass poluka tiek Silto gaisu bieži paceļ smagāka aukstā gaisa masa, kas
virzienā ir par 43 km īsāka
veikts izvairīšanās manevrs. nekā ekvatora diametrs, tātad starpība palien zem tā kā ķīlis. Mākoņi veidojas, kad siltais gaiss atdziest
ir tikai apmēram 0,3%. tāpēc,
Ja ir pietiekoši daudzlai vietas,
atvieglotu
tad aprēķinus,
savlaicīga pieņem,
kursa izmaiņa zem savas piesātināšanās temperatūras.
ka zeme ir lode. tās diametrs
ir visefektīvākā rīcība, laiir apmēram 13000
izvairītos no km.
sadursmes. Var gadīties, Silts gaiss var uzplūst aukstai virsmai un var atdzist zem
ka, lai izvairītos no sadursmes, būs jāsamazina ātrums vai savas piesātināšanās temperatūras. Mākoņi var izveidoties, kad
jāapstājas.
Pamatlīnijas, Punkti un Plaknes uz silto ezeru vai okeānu gaiss uzplūst aukstākai zemes virsmai.
zemeslodes un to definīcijas Gaiss var sasilt kontaktā ar zemes silto virsmu. tas izplēšas,
paliek vieglāks un ceļas augšup (konvencija). Izplešanās
Par Zemes kuģOšANA
asi P­n PšAurOS ūdENScEļOS
sauc iedomātu taisni, ap kuru zeme
s pazemina gaisa temperatūru. Kad tas ceļas augšup, tas atdziest 5

izdara diennaktsKuģim,apgriezienus.
kas iet pa Par zemesvai
šaurumu ģeogrāfiskiem poliem labajā
kuģu ceļu, jāturas –apmēram par 30C uz katriem 300 metriem. Šī adiabātiskā
sauc punktus,
pusē ārējās kur robežas
iedomātā zemescik
tuvumā assvien
šķērso
tas zemes
ir drošivirsmu.
un praktiski atdzišana notiek vienmēr, kad gaiss ceļas augšup. Vairākums
Vienu iespējams.
no tiem sauc Kuģi, kuru garums mazāks par 20 m, vaipolu
par ģeogrāfisko ziemeļpolu Nord (N) buru kuģi mākoņu rodas tieši adiabātiskās atdzišanas ceļā.
-Pn, otru par ģeogrāfisko
nedrīkst traucēt tāda dienvidpolu
kuģa kustību,Sīd (S)
kurš polu
var–P .* Par
droši
s
N tikai
kuģot Bieži siltais gaiss uzplūst virs aukstā gaisa masām. Dažreiz
polu pieņemts
pa kuģu ceļu. sauktNedrīkst
polu, uz šķērsot
kuru skatoties
šaurumunovaiVisuma
kuģu ceļu,Zemeja ar to var līt vai snigt no augstiem mākoņiem cauri silta gaisa masām,
griežastiek
pretēji pulksteņa
traucēta kuģa rādītāja
kustība virzienam.
pa kuģu ceļu. Kuģim, kas tuvojas atdzesēt tās un izsaukt zemāku mākoņu slāņu veidošanos.
Par īstā meridiāna
līkumam vai šauram plakni
kuģusauc vertikālu
ceļam vai tādamplakni, kas sakrīt
posmam, kur citi Šie zemākie mākoņi parasti izveidojas slāņos– bieži vairākos
ar Zemes
kuģiasi unbūt
var iet neredzami
caur doto punktušķēršļuAdēļ,
un poliem
jāvirzāsPīpaši
n
un P .
uzmanīgi
s un līmeņos.
Par
jādodīstoatbilstošs
vai ģeogrāfisko
skaņas meridiānu sauc lielo
signāls. Jebkuram pusriņķi
kuģim uz no
jāizvairās Mākoņi ir vai nu sīku ūdens pilieniņu sakopojums, līdzīgi
zemeslodes virsmas,šaurā
enkurošanās kurš kanālā.
iet caurApdzīšana
Zemes ģeogrāfiskiem
ir atļauta tikaipoliem tad, ja ir miglai, vai arī ledus kristāli, ja temperatūra ir zem nulles. Ūdens
un kuru veido īstā
pietiekoši meridiāna
vietas plakne,traucēts
un ar to netiek šķērsojot
pretīZemes
nākošaisvirsmu.kuģošanas pilieni mākonī ir ļoti sīki. tie it kā karājas gaisā un krīt uz leju
Meridiānā, kā katrā pusriņķī, ir 1800.
līdzeklis. ļoti lēnām. Pietiek vājas gaisa strāvas, lai mākoņu daļiņas
Par zemes ekvatora plakni sauc plakni, kas perpendikulāra peldētu gaisā, nekrītot uz leju. Stiprāka gaisa plūsma var tās
Zemes asij un iet caur Zemes centru. Par zemes ekvatoru pacelt ievērojamā augstumā.
sauc lielo riņķi uz Zemes virsmas, ko veido ekvatora plakne. Ja ūdens tvaiks sabiezē ļoti ātri, pilieniņu skaits mākonī
Ekvatorā, kā katrā riņķī, ir 3600. stipri pieaug; tie saplūst kopā, kļūst smagāki un krīt no mākoņa
Par zemes paraleli sauc mazo riņķi uz Zemes virsmas, lietus veidā.

30 5 47
 Ziemā, bet atmosfēras augstākajos slāņos arī vasarā, kura plakne
apstākļiem paredzētusparalēlaskaņasekvatora
signālus. plaknei.
RodasParalēles
jautājums, un īstie
mākoņi sastāv no sīkiem ledus kristāliņiem. Ap kristāliņiem meridiāni krustojas zem taisna leņķa.
pie kādas redzamības jāsāk ievērot noteikumi, kas saistīti ar
ir vēl nekondensējies, bet jau piesātināts ūdens tvaiks. tas ierobežotu uz zemeslodes
redzamību. virsmas irvarpieņemts
Jūrniecībā novilkt tikai vienu ekvatoru ,
par ierobežotu
pakāpeniski nosēstas uz kristāliņiem, un tie aug. Beidzot rodas bezgala daudz paralēļu un bezgala
uzskatīt redzamību kuģu navigācijas uguņu redzamības daudz meridiānu.
skaistas, smagas sniega pārslas, kas lēni krīt uz zemi. attālumā. Bortu un pakaļgala
* Navigācijā lieto šādus uguņu redzamībai
apzīmējumus: ir jābūt
ziemeļi - Nord 3 jūras– Sīd (S),
(N), dienvidi
tātad mākoņi rodas gaisam atdziestot. Visvairāk gaiss jūdzu austrumi
attālumā.
– Osttātad, ja -redzamība
(Ost), rietumi ir mazākā
Vest (W). Austrumus mēdz arī nekā
apzīmēt3ar jūras
E.
atdziest, paceļoties no atmosfēras zemākajiem slāņiem jūdzes, tā ir jāuzskata par ierobežotu.
augstākajos. Siltais gaiss, kāpjot augšup, nonāk vairāk retinātos Ģeogrāfiskās koordinātas, Platums un
gaisa slāņos. tur gaiss izplešas un atdod savu siltumu. Pie zemas garums
NOVērOšANA
temperatūras piesātināšanai pietiek jau ar mazāku daudzumu
JebkuraLai noteiktu
peldošā kāda
līdzekļa punktajābūt
vadītājam vietu
ļoti uz līnijas, plaknes
uzmanīgam, jāvēro vai
tvaika un tā pārpalikums sāk sabiezēt mākoņos. turpretim,
telpā,
apkārtne nepieciešama
un citi koordinātu
kuģi, īpaši dzīvas satiksmessistēma.
vietās. Koordinātu sistēma
slīdot uz leju, gaiss tiek saspiests un tāpēc sasilst. temperatūrai
vajadzīga arī tad, ja jānosaka punkta vieta uz Zemes virsmas.
pieaugot, mākoņi sāk izzust.
Koordinātu
drOšS ātrumSsistēmu uz plaknes parasti veido divas savstarpēji
Atkarībā no mākoņu veidošanās ir divi pamata tipi:
perpendikulāras taisnes-asis: abscisa – x ass – un ordināte – y
1. mākoņi, kas veidojas no augšup ejošām gaisa plūsmām. Katram kuģim vienmēr jāiet ar drošu ātrumu, lai tas
ass, bet uz zemeslodes virsmas šīs līnijas ir lielo riņķu loki.
tie ir izvietoti viens uz otra un izskatās it kā uzpūsti; varētu izvairīties no sadursmes un apstāties vajadzīgā attālumā.
Viens no šiem riņķiem ir Zemes ekvators, kura plakne
2. mākoņi, kas izveidojas, kad gaisa slāņi tiek atdzesēti Izvēloties drošu ātrumu, jāņem vērā šādi faktori:
dala zemeslodi ziemeļu puslodē (N) ar ģeogrāfisko polu Pn un
zemāk par piesātināšanās punktu bez vertikālas kustības. 1. redzamības apstākļi;
dienvidu puslodē (S) ar ģeogrāfisko polu Ps.
tie ir klājumos vai miglas veida slāņos. 2. kustības blīvums, it īpaši vietās, kur daudz peldošo
Otrs riņķa loks, kas veido koordinātu sistēmu uz zemeslodes,
Atkarībā no augstuma, mākoņus iedala četrās grupās: līdzekļu un peldētāju;
ir tā sauktais sākuma vai nulles meridiāns. Starptautiski uz
augstie mākoņi, vidējie mākoņi, zemie mākoņi un torņa veida 3. manevrēšanas spēja, vējš, viļņi, straume;
jūras navigācijas vajadzībām par nulles meridiānu pieņemts
mākoņi. 4. navigācijas ziņā bīstamu vietu tuvums;
meridiāns, uz kura atrodas Griničas observatorija Anglijā,
augstie mākoņi sastāv gandrīz vienīgi no sīkiem ledus 5. uzstādītās navigācijas zīmes un ugunis, kā arī attiecīgās
Londonas tuvumā. tādēļ arī sākuma jeb nulles meridiānu sauc
kristāliem. to augstums ir no 6000 līdz 7500 m virs jūras ostas noteikumos ietvertās prasības.
par Griničas meridiānu.
līmeņa. Pastāv 3 tipi: Kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos aizliedz pārsniegt
Griničas meridiāns (00) un šim meridiānam pretējais
• spalvu mākoņi, plāni un pūkaini. Šie mākoņi bieži tiek ar ātruma ierobežojuma zīmēm atļauto kuģošanas ātrumu, kā arī
meridiāns (1800) kopā veido lielo riņķi un dala zemeslodi divās
izpūsti spalvainās šķipsnās un saukti par “jūras astēm”; vadīt kuģošanas līdzekli ar ātrumu, kas pārsniedz 5 kilometrus
puslodēs – austrumu (Ost) un rietumu (W) puslodē. Ja novērotājs
• aitiņu mākoņi; stundā, tuvāk par 30 metriem no peldētājiem.
atrodas uz Griničas meridiāna un ir pagriezies ar seju ziemeļu
• plīvura mākoņi. tie izskatās kā plāns plīvurs vai vēja
(N) virzienā, tad pa labi ir austrumu (Ost), bet pa kreisi rietumu
saraustīti marles ielāpi. Sakarā ar to, ka tie sastāv no ledus SAdurSmES
(W) puslode. drAudi
kristāliem, šie mākoņi veido plašus oreolus vai spīdošus
Katram Punkta vietu
kuģim, lai uz zemeslodes
noteiktu vai irvirsmas nosaka
sadursmes ar divām
draudi,
lokus ap sauli un mēnesi.
koordinātām:
jāizmanto ar vietas
visi iespējamie ģeogrāfisko
līdzekļi. platumu,
Ja rodas šaubas ko apzīmē ar
par sadursmes
vidēja augstuma mākoņi. to apakšējā daļa ir vidēji 3000
burtu ϕ (fī), un vietas ģeogrāfisko garumu,
draudu esamību, tad jāuzskata, ka tādi pastāv. Jāuzskata,kokaapzīmē
grieķu
metru virs jūras līmeņa.
pastāvarsadursmes
grieķu burtu λ (lambda).
draudi, ja tā kuģa, kas tuvojas, peilējums
48 6 29