Kuģu uzbūve un

to ekspluatācija
II. daļa
 Citas kravas: refrižerator kuģis

 Refrižerātorkuģis - reefer – kuģis,

kas pārvadā siltumjūtīgas sausās
kravas, kā, augļi, gaļa, zivs, dārzeņi.
 Citas kravas: refrižerator kuģis

 Konstruktīvās īpašības:
 konstrukcija līdzīga ģenerālkravas kuģim ar
atšķirību, ka tā kravas tilpnes ir pārklātas ar
siltuma izolācijas materiālu;
 aprīkots ar kravas tilpņu atmosfēras regulēšanas
un mērījuma iekārtu (temperatūru, mitrumu);
 ir aprīkotas ar saldējamām iekārtām;
 uz klāja ir uzstādīti ceļamkrāni vai kravbomji
kravas operācijām.
 Dienesta palīgkuģi

 Dienesta palīgkuģi – kuģi, kas

sniedz kādu noteiktu pakalpojumu
citiem kuģiem. Tie var būt:
 Velkoņi – palīdz kuģim ieiet/iziet no
ostas, pietauvoties;
 Ledlauži – nodrošina ziemas navigāciju
aizsalstošajās akvatorijās
 Loču kuģi – kuģi, kas nogādā loci uz
kuģi, kas gatavojas ieiet ostā, vai
noņem to reidā no kuģa pēc izvešanas
no ostas;
 Dienesta palīgkuģi
 Bunkurēšanās kuģi – kuģi, kas piegādā
degvielu un eļļu kuģim, kas atrodas reidā
vai ostā pie piestātnes;
 Apgādes kuģi – kuģi, kas piegādā citiem
kuģiem vai piem. urbšanas platformām
pārtiku (ēdienu, svaigu ūdeni,
saimniecības preces, u.c.).
 Un citi palīgkuģi.
 Tehniskās flotes kuģi

 Tehniskās flotes kuģi – kuģi, kas

nodrošina citu kuģu drošu navigāciju,
piemērām, grunts padziļinātāji un
navigācijas zīmju uzstādītāji.
 Tehniskās flotes kuģi: grunts padziļinātāji

 Grunts padziļināšanas kuģi iedalās:

 Zemessūcējs – uzirdina grunti un uzsūc to
novadot uz glabāšanas tilpnēm. Pēc tam aizved
zemi uz „izgāstuvi” un ar sūkņiem izpumpē vai
atverot lūkas kuģa dibenā izgāž jūrā.
 Zemes racējs – ar greifera palīdzību.
 Griezējsūcējs (cutter-suction) – sūkņa gals ir
aprīkots ar speciālu frēzi grunts irdināšanai.
 Specializētie kuģi

 Specializētie kuģi – kuģi, kas ir

paredzēti kāda noteikta darba
veikšanai, piemērām, grunts izpēte,
zemūdens iekārtu uzstādīšana,
peldošie ceļamkrāni un peldošie doki.
 Specializētie kuģi var būt:
 Specializētie
Hidrogrāfiskie – kuģi
mēra juras dziļumu
navigācijas vajadzībām, pēta un apraksta
fizioloģiskos procesus upēs, jūrās, okeānos.
 Glābšanas – kuģi, kuri nodarbojas ar
glābšanas operācijām.
 Peldošie krāni/doki – izmanto smagu kravu
celšanai un pārvietošanai ostās,
kuģubūvētavās. Doki paredzēti kuģu izcelšanai
no ūdens remontam un zemūdens daļas
apskatei.
 Zemūdens iekārtu uzstādīšanas kugi –
piemērām, kabeļu licēji.
Specializētie kuģi
Speciālie kuģi
 Zvejas kuģi

 Zvejas kuģi – kugi, kas nodarbojas

ar zivju un citu jūras velšu iegūšanu,
apstrādi un nogādāšanu krastā.
 Zvejas kuģi

 Zvejas kuģus iedala:

 Trāleri – zvejas kuģi, kas zivju ķeršanai
izmanto velkamos tīklus.
 Seineri – zvejas kuģi ar rīņķvadu –
zivju ķeršanai izmanto tīklus izvietojot
tos pa perimetru kaut kādam laukumam
un pēc tam savelkot apakšējo galu ceļ
ārā.
 Kuģu klasifikācija

Kuģošanas rajons

Neierobežots Ierobežots
 Kuģu klasifikācija

 Kuģi ar ierobežotu kuģošanas

rajonu – iekšējo ūdeņu kuģi,
piekrastes kuģi. Mazāks pieļaujamais
attālums no patvēruma ostas
ierobežoti kuģošanas laika apstākļi.
 Kuģu klasifikācija

 Kuģi ar neierobežotu kuģošanas

rajonu – kuģi, kas paredzēti okeāna
pārgājieniem bez laika apstākļu
ierobežojumiem.
 Kuģu klasifikācija pēc izmēriem

 Pēc izmēriem kuģi tiek klasificēti

atkarībā no to kravnesības –
deadweight (DWT).
 DWT – kuģa derīgā kravnesība:
apkalpe, degviela, ūdeņi, krava,
balasts.
 Kuģu klasifikācija pēc izmēriem

 Sauskravas kuģi tiek iedalīti:

 Handymax - < 60 000 dwt;
 Panamax - ~ 65 000 dwt;(vecais kanāls
B=32.31m,jaunais – B=49.0m), Šlūzu
platums-vecais 33.53m, jaunais 55.0m.
 Capesize – 80 000 – 175 000 dwt;

 VLOC / ULOC - Very Large Ore Carrier /

Ultra Large Ore Carrier - > 200 000 dwt;
 Kuģu klasifikācija pēc izmēriem

 Lejamkravas kuģi tiek idalīti:

 Product tanker - 10,000 - 60,000 dwt;
 Panamax - 60,000 - 75,000 dwt;
 Aframax - 75,000 - 120,000 dwt; (Average
Freight Rate Assessment)
 Suezmax -120,000 – 200,000 dwt; (d≤ 18.9m)
 VLCC - Very Large Crude Carriers, 150,000 -
320,000 dwt
 ULCC - Ultra Large Crude Carriers, 320,000 -
550,000 dwt
Kuģu klasifikācija pēc izmēriem

www.themegallery.com
 Kuģu klasifikācija pēc enerģētiskās
iekārtas

Enerģētiskā iekārta

UZ kuģa Bez dzinēja

SHIP CLASSIFICATION: PROPULSION
KUĢA VISPĀRĒJAIS
IZKĀRTOJUMS
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 Kuģa korpusu veido ārēja apšuve

(dibens, sāni), kas noslēdzas priekšgalā
ar priekšvadni un pakaļgalā ar
pakaļvadni un augšējā klāja
segums.
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 No augšas pirmo ūdensnecaurlaidīgo

klāju līdz kuram sniedzas
ūdensnecaurlaidīgās starpsienas
sauc par galveno klāju .
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 Dubultdibens - kuģa dibens kuģiem ar garumu

virs 50m tiek veidots dubults, lai pasargātu
iekšējās telpas no appludināšanas ārējā
apšuvuma bojāšanas gadījumā. Izveidojušos
tilpumu sadala vairākos nodalījumos, kurus
izmanto degvielas, ūdens, eļļas un balasta
izvietošanai.
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 Dubultdibena nodalījumi kā arī citi nodalījumi var

būt atdalīti ar koferdamu, lai novērstu viena
nodalījuma satura nokļūšanu blakus nodalījumā.
Koferdama garums parasti nepārsniedz vienu
brangstarpu.
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 Koferdams - ūdensnecaurlaidīgs
nodalījums, kas atdala divus blakus
esošus nodalījumus vienu no otra.
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 Klāji un starpsienas sauskravas

kuģi dala tilpnēs un starpklājos
(tvīndekos), bet lejamkravas
pārvadātājus tankos.
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 No kuģa priekšvadna pirmo

starpsienu sauc par priekšpīķa
(forpīķa) vai trieciena starpsienu,
pašu pēdējo par pakaļpīķa
(ahterpīķa) starpsienu.
Triecienstarpsiena
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 Forpīķis (priekšpīķis) – nodalījums

kuģa priekšgalā līdz trieciena starpsienai.
 Ahterpīķis (pakaļgalapīķis) –
nodalījums kuģa pakaļgalā līdz pēdējai
starpsienai.
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 Forpīķa un ahterpīķa nodalījumus

izmanto balasta un saldūdens
izvietošanai.
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 Priekšpīķī izveito ķēžu kasti, kurā

glabājas enkurķēde.
 Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums

 Pakaļpīķī izvieto stūres mašīnas

nodalījumu, kurā atrodas stūres
mehānismi.
Kuģa konstrukcija: vispārējais izkārtojums
 Kuģa konstrukcija: virsbūve

 Virsbūve – konstrukcijas virs kuģa galvenā klāja,

kuru platums ir vienāds ar korpusa platumu
dotajā vietā (vai maz atšķiras no tā) un var
veidot daļu no kuģa korpusa apšuves.
Priekšgala virsbūve – baks. Pakaļgalā –
pūpe.
 Kuģa konstrukcija: klājmāja

 Klājmāja – platums parasti būtiski

mazāks par kuģa platumu, gar tās
sāniem var staigāt.
KUĢU KONSTRUKTĪVIE TIPI
 Kuģa konstruktīvie tipi


 Konstruktīvie
Konstruktīvotipi elementu
ir atkarīgi no:dažādas
 Kuģa korpusa daļu
kombinācijas, kurasformas galvenokārt
nodrošina kuģa
priekšgala un
peldamību unpakaļgala,
stiprību.
 Virsbūvju un klājmājas skaita un
izvietojuma,
 Mašīntelpas izvietojuma,

 Klāju skaita,

 Starpsienu skaita,

 Brīvsānu augstuma u.c..

 Kuģa konstruktīvie tipi: korpuss
 Kuģa korpuss – ūdensnecaurlaidīga
konstrukcija, kura sastāv no dibena,
sāniem un klāja. Korpusa formu
raksturo:
 priekšgala un pakaļgala daļu forma;
 klāja izliekuma līnijas;

 mideļa brangas forma .

Kuģu arhitektūra: priekšgals
Priekšgals parasti ir ar
korpusa paplašinājumu
sānu augšdaļā (lielāks
klāja laukums, mazāk
uzņem viļņus uz klāja,
vairāk vietas klāja
mehānismu izvietošanai).
Kuģu arhitektūra: priekšgala forma
Kuģu arhitektūra: pakaļgala forma
 Kuģu arhitektūra: klāja izliekuma
līnija
 Kuģa klāja forma var būt:
 līdzena – plakana (kuģiem, kuri pārvadā
kravu uz klāja);
 izliekta šķērseniskā virzienā,

 ieliekta gareniska virzienā

 Kuģa konstruktīvie tipi: mideļa
branga
 Kuģa korpuss atkarībā no formas var
būt:
 Ar plakanu dibenu;
 Noapaļots;

 V veida;

 Daudzkorpusu: katamarāns, trimarāns

vai SWATH tipa.
 Virsbūve – ūdensnecaurlaidīga klāja
konstrukcija, kas stiepjas no borta
līdz bortam, kura ir paredzēta
dzīvojamo vai citu telpu izvietošanai
 Kuģis var būt ar:
 gludu klāju;

 viensalu kuģis ar baku;

 divsalu kuģis;

 trīssalu kuģis;
 kuģis ar nepārtrauktu uzbūvi;
 divsalu kuģis ar pagarinātu baku;
 kuģis ar pagarinātu pūpi;
 kvarterklāja kuģis – pakaļgala klājs pacelts
par ~1 m augstāk nekā priekšgals.
Kuģa konstruktīvie tipi: virsbūves un
klājmājas
 Kuģa konstruktīvie tipi: virsbūves un
klājmājas
 Klājmājas – ūdensnecaurlaidīgas
klāja konstrukcijas, kuras tiek
izmantotas dzīvojamo un darba
telpu izvietošanai. Var būt
izvietotas:
 kuģa pakaļgala,
 midelī,

 priekšgalā,

 sānos.
Kuģa konstruktīvie tipi: mašīntelpas
izvietojums
 Kuģa konstruktīvie tipi: brīvsanu
augstums
 Brīvsāni – Freeboard – attālums no darba
ūdenslīnijas līdz kuģa galvenajam klājam.
 Minimālie brīvsāni – katram kuģim Load Line
konvencija (1966.g) nosaka minimāli atļauto
brīvsānu augstumu izvietojot uz kuģa atbilstošajā
vietā (sānos uz mideļa) kravas marku.
 Šī marka vienlaicīgi nosaka kuģim:
 Minimāli nepieciešamo brīvsānu
augstumu;
 Maksimāli atļauto kuģa iegrimi.
 Kuģa konstruktīvie tipi: brīvsanu
augstums
 Atkarībā no kuģa veida, tas var būt
uzbūvēts ar augstākiem sāniem, nekā
minimāli noteikts.
 Kuģa konstruktīvie tipi: brīvsanu
augstums
 Ja kuģim sānu augstumi atbilst
minimāli noteiktajiem, tad tādu kuģi
sauc par kuģi ar minimālo brīvsānu
augstumu (paredzēti smagu kravu
pārvadājumiem, piemērām, tankkuģi).
 Kuģa konstruktīvie tipi: brīvsanu
augstums
 Ja kuģim brīvsāni ir lielāki nekā
minimāli noteiktie, tad to sauc par
kuģi ar palielinātu brīvsānu
augstumu (paredzēti vieglu kravu ar
lielu īpatnējo tilpumu pārvadāšanai).
KUĢA GALVENIE IZMĒRI
 Kuģa galvenie izmēri

 Kuģa izmēri tiek noteikti:

 Izmērot tā gabarītu dimensijas;
 Nosakot kuģa iekšējo tiplumu.
Principal particular
 Kuģa galvenie izmēri: platums

 Kuģa maksimālais platums Bmax (beam,

breadth, width) – kuģa maksimālais
platums ieskaitot ārējo apšuvi un
izbīdījumus.
 Teorētiskais platums (moulded breadth)
– kravas ūdenslīnijas maksimālais
platums, ko mēra starp sānu apšuvuma
iekšējām virsmām uz kuģa mideļa.
 Kuģa galvenie izmēri: garums
 Maksimālais garums (LOA – Lenght
overall) – kuģa lielākais garums.
 Garums starp perpendikuliem LBP
– garums DP starp priekšgala perpendikulu un
pakaļgala perpendikulu ūdenslīnijas līmenī pie
iegrimes 85% no sānu augstuma uz mideļa.
 Priekšgala perpendikuls LPf –
priekšvadņa krustpunkts ar ūdenslīniju kas atbilst
iegrimei 85% no sānu augstuma uz mideļa.
 Pakaļgala perpendikuls LPa – stūres
vārpstas ass vai novilkts caur punktu kas atrodas 96% no
garuma DP pa augstāk noteikto ūdenslīniju (85% no sānu
augstuma), skatoties kas tālāks.
 Kuģa galvenie izmēri: garums
 Kravas ūdenslīnijas garums –
garums DP kravas ūdenslinijas limenī
starp priekšējā vadņa priekšējo malu
un pakaļgala apšuvuma iekšējo
virsmu.
 Kuģa galvenie izmēri: vertikālās
dimensijas
 Kuģa augstums H - attālums pa vertikāli
skaitot no kuģa dibena ārējās apšuves līdz
kuģa augstākai vietai (tops).
 Sānu augstums D – attālums no kuģa
dibena ārējās apšuves līdz galvenajam
klājam uz kuģa mideļa.
 Teorētiskais sānu augstums (moulded
depth) - attālums no kuģa dibena iekšējās
apšuves līdz kuģa klāja iekšējai virsmai
mērot pie kuģa sāna uz kuģa mideļa.
 Kuģa galvenie izmēri: vertikālās
dimensijas
 Iegrime d (draught, draft) - attālums no
kuģa dibena ārējās apšuves līdz
ūdenslīnijai.
 Brīvsāni – Freeboard – attālums no
ūdenslīnijas līdz kuģa galvenā klāja
augšējai virsmai uz mideļa.
 Virsūdens augstums (Airdraft) – attālums
no ūdenslīnijas līdz kuģa augstākai vietai.
 Zemķīļa atstarpe jeb klīrenss (UKC –
under keel clearance) – attālums no kuģa
dibena ārējās apšuves līdz jūras gultnei.
 Kuģa ietilpība
 Kuģa ietilpību nosaka izmantojot tā
tilpumisko ietilpību jeb tonnāžu
un svara vai masas ietilpību.
Kuģa ietilpība

Svars
Tonnāža
(masa)

Ūdensizspaids
Bruto tonnāža

Tukša kuģa
ūdensizspaids

Neto tonnāža
Kravnesība
 Kuģa ietilpība: tonnāža
 Tonnāža (vesels skaitlis bez mērvienības)–
visa kuģa vai kravas telpu tilpuma mērs. Visi
ostas nodokļi tiek rēķināti atbilstoši Bruto
vai Neto tonnāžai. Tonnāžai nav nekāda
sakara ar kuģa masu!!!
 Bruto tonnāža (GT - Gross tonnage) ir
kuģa visu slēgto (ūdensdrošo) telpu tilpums
V pareizināts ar mainīgu koeficientu k.
GT = V * k,
kur k=0.2 + 0.02 * log10V
 Neto tonnāža (NT – Net Tonnage)
ir visu kravas izvietošanai paredzēto
telpu tilpums pareizināts ar noteiktu
koeficientu (k₂) plus skaitlis atkarīgs
no pārvadājamo pasažieru skaita.
 VC – kravai paredzēto telpu tilpums, [m³];
 D – kuģa sānu augstums, [m];
 d – iegrime, [m];
 N1 – pasažieru skaits kajītēs ar
guļamvietām <8;
 N2 – pārējo pasažieru skaits;
 Ja N1+N2<13, tad N1=N2=0;
 Kuģa ietilpība: masa ( vai svars)

 = (mk + mm) + (mkr + md + mūd + mapk + mbal)

 = mkuģim
 Masa, [t] – raksturo paša kuģa vai tā
uzņemtās kravas masu.
 Kuģa ūdensizspaids,[t] (Displacement,
) - kopējā ūdens masa, ko izspiež
pilnīgi piekrauts kuģis ņemot vērā
korpusa, degvielas, kravas, balasta
masu. Var būt arī svars,[kN].
 Kuģa ietilpība: svars

 Tukša kuģa ūdensizspaids (Lightship or

Lightweight , o) – tukša kuģa izspiestā
ūdens masa.
 o = mk + m m

 Pilnā kravnesība (deadweight, DWT) –

maksimālā kravas masa, ko drīkst
uzņemt kuģis.
DWT = mkr + md + mūd + mapk + mbal
Kuģa ietilpība: svars

 = 0 + DWT
 Kuģa ietilpība: svars

NO GALVAS!

 = o + DWT

Tukšs kuģis

Kopējais ūdensizspaids Iekrautā krava

Paldies!