1.

Tekošais remonts TR-3

1.1.Vispārīgie norādījumi

Tekošajā remontā TR-3 jāveic visu dīzeļlokomotīves mezglu apskate,

defektēšana un jāremontē :
a) dīzeļdzinēja cilindru-virzuļu grupa, kloķvārpstas gultņi (nepieciešamības
gadījumā), cilindru vāki ar izplūdes vārstiem un to piedziņu, eļļas, ūdens
sūkņi un to piedziņa, degvielas sūknis ar piedziņu, degvielas aparatūra,
kloķvārpstas griešanās frekvences regulators un tā piedziņa, gaisa iepūtes
agregāti (turbokompresori, II pakāpes gaisa saspiedējs ar reduktoru);
dīzeļdzinēja degvielas, eļļas un dzesēšanas sistēmas, vadības mehānisms
un pretavārijas aizsardzība;
b) dīzeļlokomotīves sistēmas : degvielas, eļļas un ūdens sistēmas,
dīzeļdzinēja ūdens un eļļas temperatūras automātiskās regulēšanas
sistēma (TARS), gaisa un smilšu padeves sistēma, gaisa attīrītāji,
izplūdes un drenāžas sistēma, apkures-ventilācijas agregāts, bremžu
sistēma;
c) palīgiekārtas un spēka mehānismu piedziņa : sadales reduktori,
dzesinātāja ventilators un tā hidropiedziņa, centrbēdzes ventilatori,
agregātu piedziņas kardānvārpstas, sajūgi un ķīļsiksnu piedziņa;
d) elektriskās iekārtas : vilces elektriskās mašīnas (vilces ģenerators un
vilces elektriskie dzinēji) un palīgmašīnas, spēka un vadības ķēdes,
elektriskie aparāti, dīzeļlokomotīves parametru automātiskās regulēšanas
aparāti, bloki un paneļi, akumulatoru baterija, apgaismes un signalizācijas
ķēdes un aparāti, kontroles-mērīšanas ierīces un aparāti;
e) ekipāža : dīzeļlokomotīves rāmis un virsbūve, ratiņu rāmji, atsperojums
un svārstību slāpētāji, vilces elektrisko dzinēju pakares, vilces pārvada
reduktori, riteņpāri ar buksēm, autosakabes ierīces;
f) vispārīgās nozīmes ierīces : automātiskā lokomotīvju signalizācija
(ALSN) ar autostopu, ātrummērītāji un to pievadi, radiosakaru ierīces,
ugunsdzēsības sistēma un tās līdzekļi.
Pēc tekošā remonta TR-3 jāveic dīzeļlokomotīves pilnā
reostatizmēģināšana un izmēģināšanas brauciens.

1.2. Dīzeļdzinējs
1.2.1. Vispārīgie norādījumi
Mezglu demontāža, izjaukšana, detaļu nomaiņa un mezglu montāža
jāveic ievērojot šādas pamatprasības :
a) mezglu izjaukšana un montāža jāveic telpā, kurā temperatūra nav zemāka
par +10º C, nodrošinot tīrību un pasargājot detaļas no bojājumiem;
b) pirms izjaukšanas jāsagatavo nepieciešamās palīgierīces un instrumenti
un jāpārbauda to darbderīgums
c) rūpīgi jānotīra un ar petroleju vai benzīnu jānomazgā izjaucamo mezglu
un ar tiem saistītās virsmas līdz pilnīgai piesārņojumu notīrīšanai;
d) lai nepieļautu ar vairākām bultskrūvēm vai uzgriežņiem sastiprināto
mezglu un detaļu sašķiebumus, vispirms, pēc kārtas, mazliet jāatskrūvē
visas bultskrūves un uzgriežņi un tikai pēc tam tie jāatskrūvē pilnīgi.
Mezglus montējot bultskrūves un uzgriežņi jāpievelk vienmērīgi,
ievērojot rasējumā norādīto secību;
e) pēc mezglu vai detaļu demontāžas uz bultskrūvēm un tapskrūvēm
jāuzskrūvē uzgriežņi. Ja tas nav iespējams – uzgriežņi jāuzmauc uz
stieples, jāsasien un jāsaliek kastē;
f) tapskrūves no savām ligzdām jāizskrūvē tikai tad, ja ir nepieciešams to
remonts, nomaiņa vai detaļas, kurā tās ir ieskrūvētas, nomaiņa;
g) savienojumi ar detaļu blīvsēžu vai ciešsēžu jāizjauc ar speciālu
palīgierīču palīdzību vai pielietojot vara, alumīnija vai koka tapņus;
h) pirms detaļas noņemšanas jāpārliecinās, kā uz tās ir rasējumā paredzētais
marķējums vai iezīmes, kuras norāda ka detaļa ir jāuzstāda stingri
noteiktajā vietā vai stāvoklī. Šīs prasības neievērošana var novest pie
nepareizas mezgla samontēšanas un bojājumiem;
i) pirms montāžas visas detaļas jāizmazgā petrolejā. Detaļas ar slīpētām un
pulētām virsmām jāizolē no pārējām detaļām un jāmazgā atsevišķi. Pēc
mazgāšanas slīpētās un pulētās virsmas viegli jāieeļļo, lai pasargātu tās
no korozijas;
k) cauruļu savienojumu blīvums pēc samontēšanas jāpārbauda nopresējot ar
attiecīgu spiedienu;
l) kategoriski aizliegts izmantot dinamometrisko atslēgu nostiprinājuma
detaļu atskrūvēšanai, lai nepieļautu atslēgas bojājumus.

1.2.2. Dīzeļdzinēja bloks un zemdīzeļa rāmis

1.2.2.1. Bloks un zemdīzeļa rāmis jānotīra un jāapskata. Apskatot, īpaša vērība

jāpievērš iespējamo plaisu atklāšanai statņu piemetināšanas pie
apakšējās, vidējām, sānu loksnēm un plātnēm vietās, šo metināšanas
 šuvju tuvumā, kā arī pamatgultņu piekarbalsteņu piemetināšanas vietās.
Konstatētās plaisas jāaizmetina atbilstoši metināšanas un uzkausēšanas
darbu instrukcijas prasībām.

1.2.2.2. Demontētās pamatgultņu pakares jāapskata. Pakares ar plaisām

jānomaina. Uz pakaru un piekarbalsteņu darba virsmām atļauts atstāt bez
labošanas šķērsrises, dziļumā līdz 1 mm un platumā līdz 2 mm, ne vairāk
par piecām, kā arī skrambas, dziļumā līdz 2 mm, ja to kopējā platība
nepārsniedz 400 mm2. Iesitumu, rišu un skrambu asās malas un atkarpes
jānolīdzina.

1.2.2.3. Bloka tapskrūves cilindru vāku nostiprināšanai, atslābušās, ar plaisām,

saspiestām un norautām vītnēm, jānomaina.

1.2.2.4. Kartera režģi jādemontē, jānotīra, jāapskata un jāremontē. Režģu aktīvā

šķērsgriezuma samazināšanās nedrīkst pārsniegt 25 %, bet eļļas sūkņa
iesūkšanas kanāla režģa – 5%.

1.2.2.5. Bloka gaisa resīveri jāatver, jāiztīra un jāapskata. Plaisas metināšanas

vietās un resīvera korpusā jāaiztaisa ar epoksīdsveķiem. Plaisu gali
jāizurbj ar Ø 2 mm urbi un plaisas jāapdarina 2 mm dziļumā.
Gaisa resīveru un cilindru bloka lūku vāku drošības vārsti
jādemontē, jāizmazgā un jāapskata. Jāpārbauda vārstu atsperu stāvoklis.
Resīvera vārsts jānoregulē uz atvēršanos pie spiediena 0.2 MPa (2
kgf/cm2).
Bloka lūkas vārsta atsperes garumam darba stāvoklī jābūt 100±1
mm, bet vārsta gājienam – ne mazākam par 16 mm.
Bloka lūku vāku gumijas blīves jānomaina nepieciešamības
gadījumā.

1.2.3. Kloķvārpsta un pamatgultņi

1.2.3.1. Jāpārbauda kloķvārpstas noguldīšana. Šim nolūkam jāizmērī spraugu

eļļai lielumi, kuri, mērījot ar taustu, nedrīkst būt mazāki par 0.11 mm, un
jāpārbauda vai kloķvārpstas pamatgultņu kakliņi piekļaujas apakšējo
ieliktņu darba virsmām. Tausts, kura biezums pārsniedz 0.05 mm, zem
kloķvārpstas kakliņiem ieiet nedrīkst.
1.2.3.2. Ja, pārbaudot kloķvārpstas noguldīšanu, tā izrādījās pareiza un nekādi citi
defekti netika konstatēti, pamatgultņu izjaukšana un ieliktņu apskate nav
jāveic.

1.2.3.3. Ja kloķvārpstas noguldīšanas pārbaudes rezultātā vai pievelkot

(pārpievelkot) pakaru bultskrūvju uzgriežņus tika konstatēts, ka
kloķvārpsta guļ uz jebkura viena gultņa ieliktņa (0.05 mm tausts zem
kakliņa nelien, sprauga šajā gultnī ir mazāka par 0.15 mm vai tās vispār
nav), bet zem vārpstas blakus kakliņiem ir spraugas, kuru lielumi
pārsniedz 0.05 mm; kloķvārpstas noguldīšana ir jāatjauno labojot gultņa
(uz kura guļ kloķvārpsta), pakari.

1.2.3.4. Pirms defektīvā gultņa pakares labošanas jāpārbauda kloķvārpstas

noguldīšana uz pārējiem (izņemot defektīvo) gultņiem. Šim nolūkam :
a) jāatslābina defektīvā gultņa pakares bultskrūves un pakare jānolaiž tā,
lai starp kloķvārpstas kakliņu un apakšējo ieliktni rastos sprauga;
b) pēc kārtas, neizņemot ieliktņus, jāatslābina un pēc tam no jauna
jāpievelk pakaru nostiprinājuma bultskrūves (vispirms pārskaitļa, bet
pēc tam nepārskaitļa gultņu vai arī otrādi), kā tas norādīts dīzeļdzinēja
tehniskās apkalpošanas instrukcijā;
c) kloķvārpstas noguldīšanas pārbaude jāveic, kad vilces ģenerators ir
atvienots. Gadījumā, kad vilces ģenerators nav atvienots, jāizmanto
ierīce pēc ras. 14Д40.181.10спч.
Ja kloķvārpstas noguldīšana izrādījās apmierinoša, jālabo tikai
defektīvā gultņa pakare, bet ja tika konstatēts vēl kaut kāds gultnis, kurš
paceļ vārpstu attiecībā pret pārējiem, tad šī gultņa pakare arī ir jālabo.
Pakare jālabo šāberējot ieliktņa gultu pēc neīstās vārpstas ar
−0.14
diametru 265 −0.16 mm.
Pirms šāberēšanas pakare jāuzstāda ar zobiņiem uz kontrolplātnes
tā, lai nebūtu zvalstīšanās (ja ir nepieciešams zobiņi viegli jāpieslīpē uz
plātnes).
Ar indikatora iekšmēra palīdzību jāizdara mērījumi no plātnes līdz
gultas veidotnei (pa pakares asi) 5 mm atstatumā no katra pakares gala.
Ja kontrolizmēri nesakrīt, šo mērījumu starpība jāsaglabā, lai nodrošinātu
pakares gultas veidotnes paralelitāti attiecībā pret kloķvārpstas kakliņa
asi.
Šāberēšanas dziļumu noteic izejot no nepieciešamības nodrošināt
pareizus spraugu eļļai lielumus un pareizu kloķvārpstas noguldīšanu.
 Ja pakares gultas šāberēšanas dziļums pārsniedz 0.10 mm, šim
gultnim jāpiemeklē ieliktņi ar uzspīlējuma sadurā augšējo nozīmi.

1.2.3.5. Jāpārbauda kloķvārpstas stāvoklis. Kloķvārpsta ar jebkura izmēra un

izvietojuma plaisām jānomaina. Uz pamatgultņu un klaņu gultņu kakliņu
virsmām atļauts atstāt ne vairāk kā 2 iesitumus ar kopējo platību līdz 200
mm2, pie tam, katra atsevišķa iesituma platība nedrīkst pārsniegt 100
mm2, bet dziļums – 2 mm. Iesitumu asās malas jānoapaļo un jāpulē. Uz
kakliņu virsmām atļauts atstāt rises ja to dziļums nepārsniedz 0.1 mm.
Rišu asās malas rūpīgi jānolīdzina.
Kloķvārpstas demontāžas gadījumā jāveic tās magnētiskā kontrole,
kā arī jāpārbauda blīvripu uzstādīšanas blīvums 8. pamatgultņa kakliņa
galos, nopresējot šī kakliņa eļļas dobumu ar 1.2 MPa (12 kgf/cm2)
spiedienu.

1.2.3.6. Pirms pamatgultņu samontēšanas rūpīgi jāpārbauda ieliktņu darba un

saduras virsmu stāvoklis. Ieliktņi ar saspiestām saduras virsmām (ja
apakšējā ieliktņa saduras virsmās ir pakāpieni, kuru augstums pārsniedz
0.03 mm un kuri atrodas zem augšējā ieliktņa eļļas rievām), kā arī ar
citiem bojājumiem (lējuma atslāņošanās vai izdrupums, liels nodilums,
kuru noteic mērījot ieliktņa biezumu “tērauds + bronza” ar
mikrometrisko skavu u. c.), jānomaina ar jauniem.
Jāņem vērā, ka pamatgultņu ieliktņi ir savstarpēji apmaināmi un nav
nepieciešama to pielāgošana. Ieliktņu virsmu šāberēšana nav pieļaujama.

1.2.3.7. Samontējot pamatgultni, jāraugās, lai saduras zobsavienojumā nenokļūtu

metāla skaidas, zāģskaidas u. tml.

1.2.3.8. Jāapskata kloķvārpstas gultņu eļļas pievadcaurulītes. Caurulītes ar

plaisām, deformētās, ar samazinātu šķērsgriezumu, jānomaina.

1.2.3.9. Visos gadījumos, kad tika atslābinātas kaut vai viena gultņa bultskrūves,
pēc kārtas, jāatslābina visu gultņu (vispirms nepārskaitļa, bet pēc tam
pārskaitļa vai otrādi) bultskrūves un jāpievelk tās no jauna, tāpat kā
gultņus samontējot.
Pēc darbu pabeigšanas jāpārbauda un dīzeļdzinējā formulārā
jāieraksta kloķvārpstas noguldīšanas dati, kā arī spraugu eļļai lielumi,
kuriem jābūt 0.11-0.28 mm robežās. Bez tam jāpārbauda ieliktņu
piekļaušanās gultām – 0.03 mm tausts starp ieliktni un gultu ieiet
nedrīkst.
 Ja vilces ģeneratora enkura svara ietekme nav novērsta ar palīgierīci
14Д40.181.10спч, starp kloķvārpstas kakliņiem un piektā, sestā un
septītā pamatgultņu apakšējiem ieliktņiem pieļaujamas spraugas, kuru
lielums nedrīkst pārsniegt 0.11 mm.

1.2.4. Cilindru čaulas

Cilindru čaulas jādemontē, jānotīra un jāapskata. Jāizmērī čaulu
ovālums. Čaulas ar plaisām, ieplēsumiem, neatkarīgi no to izmēra un
izvietojuma; ar galējo izdilumu, metāla apkusumiem, dziļām risēm uz darba
virsmas, jānomaina. Atļauts atstāt tālākai ekspluatācijai čaulas ar
uzberzumiem un risēm uz darba virsmas, ja to dziļums nepārsniedz 0.2 mm
un platība – 25 mm2. Uzberzumi un rises jānotīra ar smalkgraudainu galodu
un šmirgeļpapīru šķērsām čaulas gareniskajai asij un jāpulē. Pēc virsmas
defektu novēršanas notīrītās vietas jāattauko ar acetonu vai benzīnu un
jākodina ar 25 % slāpekļskābes šķīdumu, kā tas norādīts dīzeļdzinēja
tehniskās apkalpošanas instrukcijā.

1.2.5. Cilindru vāki un vārstu mehānisms

1.2.5.1. Cilindru vāki un vārstu mehānisms jādemontē un jāizjauc. Detaļas

jānotīra. No vāku dibeniem jānotīra piededži. Jāapskata vāku gāzu
aizvades dobumi. Vāku ūdens dobumi jānopresē ar ūdeni pie spiediena
0.75 MPa (7.5 kgf/cm2), noturot zem šī spiediena 5 minūtes.
Cilindru vāki jānomaina ja tiem ir šādi defekti :
 plaisas, izejošās uz ūdens dobuma virsmām, kā arī izplūdes vārstu
vadotņu iepresēšanas vietās;
 agrāk iegriezto vītņu bojājumi;
 nodilumi, kuri pārsniedz pieļaujamās normas.
Citas plaisas, kā arī caurejošus kavitācijas bojājumus atļauts
aizmetināt vai uzkausēt ar tālāku metināšanas vietu nolīdzināšanu līdz
pamatmetālam. Pēc šuvju apdares cilindra vāks jānopresē ar ūdeni pie
spiediena 1.0 MPa (10 kgf/cm2), noturot zem šī spiediena 5 min. Sūces
un svīšana nav pieļaujama.
Cilindru vāku defektīvās vītnes atļauts izurbt un iegriezt nākamā
standartizmēra vītnes. Šajā gadījumā jāizmanto jaunas savienojuma
detaļas.

1.2.5.2. Cilindru vāku dibeni jānomaina ja tiem ir šādi defekti :

  jebkura izmēra un izvietojuma plaisas, izejošās uz ūdens un uguns
dobumu sienu virsmām vai tiltiņiem starp vārstu ligzdām;
 kavitācijas bojājumi uz ūdens dobumu virsmām, kurus nav iespējams
novērst ar uzkausēšanu;
 nodilumi, kuri pārsniedz pieļaujamās normas.
Vāku dibenu ūdens dobumi jānopresē ar ūdeni pie spiediena 1.0
MPa (10 kgf/cm2), noturot zem šī spiediena 5 min.
Vāku dibenu norautās vai bojātās vītnes atļauts izurbt un iegriezt
tuvākā standartizmēra vītnes, šajā gadījumā izmantojot pakāpjveida
tapskrūves.
Uz vāka dibena sprauslas koniskās atbalstvirsmas nav pieļaujamas
rises, pārdegušas vietas, skrambas un iespiedumi. Šī virsma jākontrolē ar
kalibru pēc krāsas nospiedumiem. Piekļaušanās nedrīkst būt mazāka par
75 %.
Vāka dibena vārstu ligzdu fazīšu bojājumus atļauts novērst noņemot
iespējami minimālu metāla slāni, pie tam, nav nepieciešama pilnīga uz
fazītēm paliekošo iespiedumu novēršana, ja tie neiziet uz pieslīpētās
josliņas. Fazītes augstuma izmērs nedrīkst būt mazāks par 0.4 mm.
Dibena vārsta sēžas virsmas nodilums jāpārbauda ar etalonvārstu.
Maksimāli pieļaujamā etalonvārsta iegrime nedrīkst pārsniegt 0.8 mm.
Saspiedes kameras līnijizmēra palielināšanai pieļaujama dibena
virsmas apvirpošana līdz 0.35 mm sadedzes kameras zonā.
Dibena pievienošanas blokam un cilindra vākam virsmu nodilums
jānovērš ar slīpēšanu. Pieļaujama dibena augstuma samazināšanās par
0.5 mm, salīdzinot ar rasējuma izmēru.
Vāka un dibena virsmu savstarpējā piekļaušanās jāpārbauda ar
krāsu. Piekļaušanās nedrīkst būt mazāka par 60 %. Krāsas traipiem
jābūt vienmērīgi izvietotiem pa visu virsmu.
Gumijas blīvgredzeni starp vāka dibenu un korpusu jānomaina
neatkarīgi no stāvokļa. Ar dibenu samontētā vāka ūdens dobums
jānopresē ar ūdeni pie spiediena 1.0 MPa (10 kgf/cm 2), noturot zem šī
spiediena 5 min. Sūces un svīšana nav pieļaujama.

1.2.5.3. No demontētajiem izplūdes vārstiem jānotīra piededži, pēc tam vārsti

jāizmazgā dīzeļdegvielā vai petrolejā, rūpīgi jāapskata un jāpārbauda ar
magnētisko defektoskopu. Vārsti ar plaisām, ieplēsumiem, šķērsrisēm
(kuras aptver visu perimetru), kā arī ar šķīvja biezumu, mazāku par 4.25
mm, jānomaina.
Vārsta stienis ar risēm un metāla uzvilkumiem, kā arī ar ovālumu,
ja tas pārsniedz 0.1 mm, jāslīpē.
 Vārstu pieslīpētās fazītes vietējos izdegumus, dobumus un
šķērsrises jānovērš ar čuguna lepieru palīdzību. Pieļaujama pieslīpēšanas
fazītes labošana ar slīpēšanu, taču šajā gadījumā tiek samazināta vārsta
izturība, sakarā ar ko slīpēšanas režīmam jābūt visai saudzīgam.
Pēc vārstu pieslīpēšanas fazītes atjaunošanas jāveic vārstu un
cilindra vāka dibena ligzdu savstarpējā pieslīpēšana, nodrošinot
pieslīpētās josliņas platumu ne mazāku par 2 mm.
Pieslīpēšanas kvalitāte jāpārbauda ar mīkstu zīmuli ievelkot rises uz
dibena pieslīpētās josliņas. Ja vārsts ir pieslīpēts kvalitatīvi, tad,
pagriežot to ne vairāk kā par 45º, zīmuļa rises tiks noberztas. Pieslīpēto
vārstu blīvumu var pārbaudīt ar petroleju, kura nedrīkst pārsūkties caur
pieslīpētajām virsmām 10 minūšu laikā.

1.2.5.4. Jāpārbauda vārstu vadotņu stāvoklis. Vadotnes, atslābušās sēžā, kā arī ar

darba virsmas virsnormas izdilumu un citiem defektiem, jānomaina.

1.2.5.5. Jāpārbauda vārstu atsperu stāvoklis. Atsperes ar plaisām, vijumu

lūzumiem un ar samazinātu augstumu, jānomaina. Vārstu atsperu
augstumam jābūt šādam :
 iekšējā – no 111.3 līdz 116.3 mm;
 ārējā – no 128.5 līdz 133.5 mm;
 traversas atspere – no 107 līdz 111 mm.

1.2.5.6. Sviru statņu nostiprinājuma tapskrūves ar plaisām un norautām vītnēm,

jānomaina.
Traversas, traversu vadotnes un ligzdas ar plaisām vai cementācijas
slāņa izdrupumiem jānomaina. Nomainot vienu no šīm detaļām, ar krāsu
jāpārbauda sfēras piekļaušanās, kurā nedrīkst būt mazāka par 50 %.
Jāpārbauda diametrālā sprauga starp traversas vadotni un traversu.
Spraugai jābūt 0.006-0.1 mm robežās. Ja spraugas lielums pārsniedz 0.1
mm, atļauta spraugas atjaunošana līdz rasējuma izmēram, veicot
traversas galeņa hromēšanu vai tēraudošanu un tai sekojošu mehānisko
apstrādi.

1.2.5.7. Jāpārbauda hidrauliskā bīdītāja un čaulas savstarpējās pieslīpēšanas

blīvums. Šim nolūkam bez atsperēm samontētais hidrauliskais bīdītājs
jāpiepilda ar petroleju un jāizmēģina bīdītājam pieliekot 10 kgf lielu
aksiālo slodzi. Zem šīs slodzes bīdītājam sava gājiena beigu daļā
jānolaižas par 5 mm 3-6 s laikā. Petrolejas sūkšanās caur lodveida vārstu
 nav pieļaujama. Hidrauliskā bīdītāja atsperes augstumam brīvā stāvoklī
jābūt 20-22 mm.

1.2.5.8. Sviru mehānisma detaļas jāapskata. Detaļas ar plaisām jānomaina. Sviras

galviņa ar sfēriskās virsmas cementācijas slāņa izdrupumu jānomaina.
Jaunās galviņas un traversas akmens sfērisko virsmu savstarpējā
piekļaušanās, pārbaudot to ar krāsu, nedrīkst būt mazāka par 50 %.
Spraugai starp sviru un statņa ieliktni jābūt 0.11-0.3 mm robežās. Ja
sprauga pārsniedz 0.3 mm – ieliktnis jānomaina, nodrošinot tā sēžu
statnī no uzspīlējuma 0.03 mm līdz spraugai 0.02 mm.
Jāizmērī sprauga starp sviru un traversas vaidziņiem. Spraugas
lielumam jābūt 0.1-0.6 mm robežās.

1.2.5.9. Cilindra vāku samontējot jāpārbauda :

a) katra vārsta pārvietošanās vieglums. Nav pieļaujama iesprūšana un
aizķeršanās;
b) vārsta uzvāžņa pagriešanas vieglums, sprostgredzenam esot
uzstādītam;
c) degvielas sprauslas deguntiņa izvirzīšanās lielums, kam jābūt 5.5-6.5
mm robežās.

1.2.6. Komplekti

1.2.6.1. Pirms cilindru čaulu samontēšanas ar vākiem jāievēro sekojošais :

a) cilindra čaulas augšējā gala un vāka dibena virsmām jābūt tīrām un
bez piededžiem;
b) jāpārliecinās, ka vāka gāzu aizvades dobumos nav nepiederošu
priekšmetu.
1.2.6.2. Cilindra vāks ar čaulu jāmontē šādā secībā :
a) uz cilindra vāka apcilņa jāuzstāda jauns tērauda (ar vara pārklājumu)
gāzu saduras blīvgredzens un vāks jāuzstāda uz cilindra čaulas;
b) uz cilindra čaulas tapskrūvēm jāuzstāda gumijas blīvgredzeni un
jāuzskrūvē uzgriežņi. Uzgriežņi jāpievelk ar dinamometrisko atslēgu
šādā secībā :
 ar momentu līdz 100 N•m (10 kgf•m) 1-4-2-5-3-6;
 ar momentu līdz 250 N•m (25 kgf•m) 6-3-5-2-4-1;
 ar momentu līdz 300 N•m (30 kgf•m) 2-5-3-6-1-4;
 ar momentu līdz 300 N•m (30 kgf•m) 1-2-3-4-5-6;
 c) pēc uzgriežņu pievilkšanas jāpārbauda cilindra čaulas ovālums pa
iekšējo diametru. Ovālums nedrīkst pārsniegt : jaunai čaulai 0.05mm,
ekspluatācijā bijušai – 0.12 mm. Ja ovālums pārsniedz pieļaujamo
lielumu, jānomaina gāzu saduras blīvgredzens un no jauna jāpievelk
uzgriežņi.

1.2.6.3. Komplektus uzstādot uz dīzeļdzinēja, jāievēro šādi nosacījumi :

a) ūdens pārteces (no bloka cilindru vākā) astoņi gumijas blīvgredzeni un
vāka savienošanas ar tekni eļļas noteces blīvgredzens jānomaina
neatkarīgi no to stāvokļa;
b) jāapskata bloka fazītes un balstjoslas (cilindru čaulu iesēdināšanai),
rūpīgi jānolīdzina iesitumi un atkarpes un jānotīra balstjoslu virsmas;
c) čaulas noblīvēšanas blokā gumijas blīvgredzeni jānomaina ar jauniem
neatkarīgi no to stāvokļa. Jāpārliecinās, ka blīvgredzeni ir bez
mehāniskiem bojājumiem, atslāņojumiem un ieplēsumiem.
Pirms blīvgredzenu uzstādīšanas uz čaulas tie bagātīgi jāpārklāj
ar ziepju šķīdumu. Uzstādot blīvgredzenus, jāraugās lai tie blīvi
apņem čaulu un nebūtu sagriezti;
d) lai nepieļautu gumijas blīvgredzenu aizķeršanos, gumijas slāņa
nogriešanu; čaulas gredzeni, bloka izvirpojumu (čaulas iesēdināšanai)
virsmas augšējā un vidējā joslās jāpārklāj ar ziepju šķīdumu.
Jāraugās, lai komplekts nolaistos blokā no sava svara iedarbības.
Nav pieļaujama komplekta piespiednosēdināšana.
Čaulas iesēdināšanas procesā, caur resīvera lūkām, jākontrolē
apakšējā un vidējā blīvgredzenu stāvoklis. Lai nepieļautu gumijas
blīvgredzenu bojājumus, čaulas pagriešana pēc iesēdināšanas blokā
nav pieļaujama;
e) pēc lineāla jānoregulē blokā iesēdināto komplektu cilindru vāku
(savienojuma ar izplūdes kolektoru īscaurulēm) virsmu
pakāpjveidīgums, kas nedrīkst pārsniegt 0.5 mm;
f) jāieeļļo ar tīru dīzeļeļļu cilindra vāka piestiprināšanas blokam
bultskrūvju vītnes un uzgriežņu balstvirsmas un jāuzskrūvē uzgriežņi;
g) ar dinamometrisko atslēgu krusteniski, 2-3 paņēmienos jāpievelk
uzgriežņi līdz momentam 500 N•m (50 kgf•m), uzskatot šo stāvokli
par sākumpunktu;
h) uzgriežņu galīgā pievilkšana no sākumpunkta jāveic ar uzgriežņatslēgu
30Д.181.65спч-1, krusteniski, par 2.5 šķautnēm, 2-3 paņēmienos;
i) ar taustu jāpārbauda cilindra vāka un bloka piekļaušanās;
k) jānostiprina izplūdes kolektoru īscauruļu piestiprināšanas vākiem
bultskrūves;
 l) jāizmērī saspiedes kameras līnijizmērs, kam jābūt 1.5-2.0 mm robežās;
m) jāuzstāda vārstu piedziņas stienis un stieņa apvalks;
n) jāuzstāda un jānostiprina degvielas sprausla;
o) jāuzstāda savā vietā un jānostiprina traversas ar hidrauliskajiem
bīdītājiem, atsperēm, ligzdām, sviras ar ieliktņiem un statņi. Pirms
vārstu mehānisma samontēšanas bīdītāja, traversu un sviras sfēriskās
virsmas jāieeļļo ar tīru dīzeļeļļu;
p) jāpārbauda summārā sprauga starp traversas vaidziņiem un sviru, kura
nedrīkst pārsniegt 0.6 mm. Minimālā vienpusējā sprauga starp
traversas vaidziņu un sviru 0.05 mm jebkurā stāvoklī kloķvārpstas
pagriešanas leņķī;
r) jāpārbauda izplūdes vārstu atvēršanās vienlaicīgums un spraugas eļļai
hidrauliskajos bīdītājos. Vārstu atvēršanās nevienlaicīgums nedrīkst
pārsniegt 0.2 mm;
s) jāsamontē eļļas un degvielas cauruļvadi.

1.2.6.4. Pēc komplektu uzstādīšanas dīzeļdzinēja bloks jānopresē ar ūdeni pie

spiediena 0.5+0.05 MPa (5+0.5 kgf/cm2), noturot zem šī spiediena 5 minūtes.
Sūces savienojumu vietās nav pieļaujamas.

1.2.7. Antivibrators

1.2.7.1. Antivibrators jāizjauc. Jāapskata un jāizmērī antivibratora ieliktņi un

pirksti, kā arī jāpārbauda antivibratora rumbas sēža uz kloķvārpstas
konusa.
Ieliktņi un pirksti ar plaisām jānomaina. Iesitumi un nošķēlumi
jānolīdzina. Ieliktņi ar vienpusēju izdilumu virs 0.1 mm jāpārpresē citā
stāvoklī (rumbas un svaru ieliktņus pagriežot par 60º) vai jānomaina. Pēc
divām pagriešanām ieliktņi jānomaina ar jauniem. Pirksti ar darba
virsmas nodilumu, ja tas pārsniedz 0.1 mm, jānomaina.
Pārpresējot ieliktņus jāizmērī rumbas un svaru caurumu, kā arī
ieliktņu ārējie diametri. Ja netiek nodrošināts iesēdināšanas uzspīlējums
0.020-0.045 mm robežās – ieliktņi jānomaina. Lai nomainītu ieliktņus,
kā arī rumbas sēžas uz kloķvārpstas konusa atjaunošanai antivibrators
jādemontē.

1.2.7.2. Jāpārbauda antivibratora rumbas un kloķvārpstas konusa sēžas virsmu

savstarpējā piekļaušanās, kurai, pārbaudot ar krāsu, jābūt vienmērīgai un
ne mazākai par 75 %.
 Vienlaicīgi jāpārbauda gropju ierievim asu sakrišana kloķvārpstas
konusā un antivibratora rumbā, kā arī jāveic ierievja pielāgošana
kloķvārpstas gropei. Ierievja uzspīlējumam pa sānu šķautnēm jābūt līdz
0.03 mm. Antivibratora rumbas gropē ierievim jāieiet blīvi no viegliem
āmura uzsitieniem.
Rumbas bronzas gredzenu atslābums vai izdrupums nav pieļaujams.

1.2.7.3. Pirms antivibratora samontēšanas un uzstādīšanas visas detaļas jāizmazgā

petrolejā, jānosusina un jāieeļļo ar dīzeļeļļu.
Jāpārbauda visu antivibratora un kloķvārpstas konusa eļļas kanālu
tīrība.
Montējot svari, pirksti un vāki jāuzstāda atbilstoši uz tiem esošajām
marķējumam.
Antivibrators uz kloķvārpstas konusa jāuzpresē, izmantojot
palīgierīci 40Д181.11спч. Pievelkot ierīces uzgriezni ar spēka momentu
200 N•m (20 kgf•m) (ar vienas rokas spēku uz 0.5-0.6 mm garas
uzgriežņatslēgas), jāiegūst sākumstāvoklis. Tālāk, pievelkot uzgriezni,
jānodrošina rumbas aksiālā pārvietošanās par 1.2±0.1 mm no
sākumstāvokļa.
Pēc antivibratora uzstādīšanas uz kloķvārpstas 0.03 mm tausts starp
ierievi un rumbas gropes sānu virsmu nedrīkst ieiet dziļāk par 15 mm,
bet spraugai virs ierievja jābūt 0.3-0.7 mm.
Jāpārbauda rumbas nokare uz kloķvārpstas konusa (atstatums starp
kloķvārpstas un antivibratora gala virsmām). Šim izmēram jābūt 3-6 mm
robežās.
Svariem jāpārvietojas uz pirkstiem bez ieķīlēšanās.
Kloķvārpstas koniskās daļas urbumā jāiepresē rievotais ieliktnis,
nodrošinot ieliktņa atloka un antivibratora rumbas gala virsmas blīvu
piekļaušanos. Pēc tam jāuzstāda kontroltapas, ieliktnis jānostiprina ar
bultskrūvēm. Bultskrūvju galviņas jāsasien ar stiepli.

1.2.8. Klaņu-virzuļu grupa

1.2.8.1. Klaņi un virzuļi jāizjauc, detaļas jāapskata un jāpārbauda to stāvoklis.

Agrāk kopā strādājušos derīgos virzuļus un cilindru čaulas izkomplektēt
nedrīkst.

1.2.8.2. Jāveic klaņu gultņu ieliktņu defektēšana. Ieliktņi ar svina bronzas lējuma
atslāņošanos, ar plaisām, risēm, ja to platums pārsniedz 1 mm un dziļums
 – 0.3 mm, jānomaina. Ieliktņa biezums (tērauds + bronza) nedrīkst būt
mazāks par 3.29 mm.
Klaņu gultņu ieliktņi ir savstarpēji apmaināmi, tādēļ tos nomainot
nav nepieciešama pielāgošana. Ieliktņu virsmu šāberēšana nav
pieļaujama.
Tālākai ekspluatācijai derīgo ieliktņu uzspīlējums jāpārbauda
mērījot pakāpienu strādājošā ieliktņa saduras virsmā (zem nestrādājošā
ieliktņa eļļas rievas). Pakāpiena augstums virs 0.03 mm nav pieļaujams.
Šādi ieliktņi jānomaina.
Pirms samontēšanas gultņu ieliktņi un kloķvārpstas kakliņi
jānoslauka līdz sausam, jānolīdzina iesitumi, ieskrambājumi un atkarpes
un pēc tam berzes virsmas jāieeļļo ar dīzeļeļļu.
Pēc jaunu ieliktņu uzstādīšanas uz klaņu bultskrūvju pievilkšanas
jāpārbauda ieliktņu piekļaušanās gultai – 0.03 mm tausts starp klani un
ieliktni ieiet nedrīkst.

1.2.8.3. Klaņi, klaņu vāki, klaņu bultskrūves un piekabināmo klaņu pirksti

jāpārbauda ar magnētisko defektoskopu. Detaļas ar plaisām jānomaina.
Klanis jānomaina komplektā ar vāku, klaņu bultskrūves – komplektā ar
uzgriezni. Uz klaņu bultskrūvju virsmām nav pieļaujamas arī sīkplaisas –
tādas bultskrūves ir jānomaina.
Jāizmērī diametrālā sprauga starp klaņu augšējo galviņu ieliktņiem
un virzuļu pirkstiem, kā arī starp piekabināmo klaņu apakšējām
galviņām un pirkstiem. Ja spraugas pārsniedz pieļaujamos lielumus, vai
arī tika konstatēts ieliktņu atslābums sēžā, ieliktņi jānomaina.
Jaunie ieliktņi jāiepresē klanī ar 0.045-0.065 mm uzspīlējumu uz
detaļu temperatūras starpības rēķina. Pēc ieliktņa iepresēšanas klaņa
augšējā galviņā jāpārbauda sprauga eļļai, kurai jaunām detaļām, pēc
mērījumu datiem, jābūt 0.09-0.165 mm robežās. Ja spraugas lielums ir
mazāks par pieļaujamo, atļauta ieliktņa augšējās-nestrādājošās daļas
piešāberēšana pirkstam līdz normālas spraugas sasniegšanai. Iepresējot
jaunu piekabināmā klaņa apakšējās galviņas ieliktni, jānodrošina pareizs
izgriezuma eļļas pārtecei (uz augšējās galviņas gultni) stāvoklis, bet pēc
iepresēšanas klaņa apakšējā galviņa jāapstrādā, ieliktnī izfrēzējot
izgriezumu piekabināmā klaņa pirksta vidējam balstam.
Piekabināmā klaņa jaunā apakšējā gultnī sprauga eļļai, pēc
mērījumu datiem, nedrīkst būt mazāka par 0.112 mm. Ja sprauga ir
mazāka par pieļaujamo, atļauta ieliktņa apakšējās nestrādājošās daļas
piešāberēšana pirkstam līdz normālas spraugas sasniegšanai.
 Jāpārbauda galvenā klaņa apakšējās galviņas ovālums, jā ovālums
pārsniedz 0.05 mm –tas ir jānovērš ar šāberēšanu.
Piekabināmo klaņu pirkstu koniskās tapas pēc katras savienojuma
izjaukšanas jānomaina ar jaunām, ar krītu vai krāsu pārbaudot to
piekļaušanos caurumu klaņa osās virsmām. Nepieciešamības gadījumā
tapas jāpielāgo apvīlējot ar samtvīli vai apstrādājot ar smalku
šmirgeļpapīru. Pēc tapu uzstādīšanas to gali jāatloka par 4-6 mm. Tapu
galiem jāiziet no klaņa galviņas par 10-13 mm. Ja šis izmērs ir lielāks,
tad tapas gals jānogriež, bet asās malas jānotrulina.

1.2.8.4. Virzuļi, piededžu notīrīšanai, jāizvāra vannā atbilstoši dīzeļdzinēja

tehniskās apkalpošanas instrukcijas prasībām un jāapskata.
Pēc notīrīšanas un mazgāšanas virzuļu pamatnes jāalvo. Alvas
slānim jābūt 0.03-0.042 mm biezam.
Jāpārbauda diametrālā sprauga starp virzuļa pamatni un cilindra
čaulu, kurai jābūt normas robežās.
Virzuļu galviņas pēc notīrīšanas jāpārbauda ar ultraskaņas
defektoskopu. Galviņas ar plaisām, nošķēlumiem un dziļām skrambām
jānomaina.
Nelieli iesitumi un atkarpes uz virzuļu detaļām jānolīdzina. Rises un
uzberzumi jānotīra ar smalkgraudainu šmirgeļpapīru šķērsām virzuļa
gareniskajai asij. Notīrītās virzuļa vietas jāattauko ar acetonu vai benzīnu
un jākodina ar slāpekļskābes 25 % šķīdumu kā tas norādīts dīzeļdzinēja
tehniskās apkalpošanas instrukcijā, novēršot cilindru čaulu darba virsmas
defektus.
1.2.8.5. Jāpārbauda virzuļu gredzenu stāvoklis īpašu vērību pievēršot ar hromu
pārklātajām kompresijas gredzenu darba virsmām. Hroma nošķēlumi,
dziļas gareniskās rises gredzena augstumā un tumšumi, kas liecina par
gāzu caurlaišanu, vairāk nekā par 20 mm uz katru pusi no gredzena galu
saduras, nav pieļaujami.
Jāizmērī spraugas gredzenu galu sadurā darba stāvoklī un spraugas
starp gredzeniem un virzuļa rievām. Spraugām jābūt normas robežās.
Nodilušie un defektīvie gredzeni jānomaina.
Jāpārbauda vai uz kompresijas gredzenu ārējo virsmu malām ir
fazītes. Nepieciešamības gadījumā fazītes pie gredzena galu saduras
jāatjauno un jānotrulina izveidojušās asās malas.
Atļauta eļļas noņēmējgredzenu darba josliņas atjaunošana ja tās
platums pārsniedz 1.4 mm. Atjaunošana jāveic apvirpojot gredzenu
speciālā palīgierīcē līdz rasējuma izmēram.
1.2.8.6. Virzuļu ieliktņi jāapskata. Ieliktņi ar plaisām jānomaina. Jāpārbauda
ieliktņa un virzuļa pamatnes balstvirsmu piekļaušanās, kura nedrīkst būt
mazāka par 75 %. Sīkus iespiedumus, uzberzumus un iesitumus uz
ieliktņa gredzenveida balstvirsmas atļauts novērst ar šāberēšanu vai
notīrīt ar šmirgeļpapīru.
Bukses virzuļa pirkstam ieliktnī atslābuma gadījumā, kā arī ja
sprauga starp buksi un pirkstu pārsniedz 0.3 mm, abas bukses jānomaina
komplektā, nodrošinot iepresēšanas uzspīlējumu 0.12-0.15 mm robežās.
Pirms bukšu iepresēšanas virzuļa ieliktnis jāsasilda līdz 120º C
temperatūrai.
Virzuļu pirksti jāpārbauda ar magnētisko defektoskopu. Pirksti ar
plaisām, kā arī ar darba virsmas galējo nodilumu, jānomaina.
Ieskrambājumi un rises dziļumā un platumā līdz 0.2 mm jānovērš
apstrādājot ar šmirgeļpapīru un pulējot, pie tam asa malas nav
pieļaujamas. Atļauts atstāt tālākai ekspluatācijai pirkstus ar sīkplaisām
cementācijas slānī.
Ietveres jāapskata. Ietveres ar plaisām, dziļām skrambām un
diametrālo spraugu starp tām un attiecīgajiem virzuļu ieliktņiem virs
0.12 mm, jānomaina. Nepieciešamības gadījumā ietveres un klaņa
galviņas virsmas savstarpēji jāpieslīpē un jāpārbauda to piekļaušanās,
kura nedrīkst būt mazāka par 80 %.
Ietveres atsperes ar lūzumiem, plaisām un zaudējušās elastību
jānomaina. Atsperes augstumam zem 23-27 kg slodzes jābūt 28-28.5
mm.

1.2.8.7. Montējot klaņu-virzuļu grupas detaļas, jāievēro šādas pamatprasības :

a) nomainot virzuli, jāaprēķina saspiedes kameras līnijizmēru regulējošo
tērauda un bronzas starpliku summārais biezums, ņemot vērā
nomaināmā un jaunā virzuļa izmērus. Jāiegaumē, kā tērauda
starplikas biezums ir pastāvīgs un nedrīkst būt mazāks par 0.5 mm,
bet bronzas starplikas minimāli pieļaujamais biezums ir 5.0 mm;
b) nomainot virzuli vai ieliktni, ar taustu jāizmērī sprauga starp ieliktņa
apakšējo galu un sprostgredzenu. Spraugai jābūt 0.4-0.8 mm robežās.
Nepieciešamības gadījumā sprostgredzens jāslīpē no mazā diametra
puses;
c) ja, nomainot virzuļa ieliktni, saspiedes kameras līnijizmēru
regulējošās bronzas starplikas aprēķinātais biezums ir mazāks par 5.0
mm, jāveic virzuļa pamatnes vai pamatnes un virzuļa ieliktņa
papildapstrāde atbilstoši instruktīvo norādījumu TД-3130 prasībām;
d) vienā dīzeļdzinēja cilindru rindā uzstādāmo, ar ieliktņiem samontēto,
virzuļu svara starpība nedrīkst pārsniegt 0.8 kg;
e) pirms samontēšanas rūpīgi jāapskata visas detaļas un jānotīra
iesitumi, atkarpes, uzberzumi un rises. Virzulis, virzuļa gredzeni un
citas detaļas jānomazgā iegremdējot petrolejā un jānopūš ar saspiestu
gaisu; jāizskalo un jāizpūš ar saspiestu gaisu eļļas kanāli klanī, virzuļa
galviņā un ieliktnī;
f) uzstādot virzuļa gredzenus jāizmanto speciāla palīgierīce, kura
nepieļauj gredzenu galu pārmērīgu ieplešanu. Pirmajā virzuļa rievā
(no degkameras puses) jāuzstāda kompresijas gredzens ar paralēlām
gala virsmām, bet otrajā, trešajā un ceturtajā rievās – gredzeni ar gala
virsmas slīpinājumu un marķējumu “верх”. Pie tam, slīpinājumam
jābūt pavērstam tikai uz degkameras pusi. Derīgie virzuļu gredzeni
jāuzstāda savās rievās atbilstoši iecirtumu skaitam pie gredzena galu
saduras. Nomainot gredzenus, tie jāiezīmē ar katrai rievai atbilstošu
iecirtumu skaitu.
Blakus gredzenu galu sadurām jābūt pavērstām vienai pret otru
par 180º. Gredzeniem brīvi jāpārvietojas virzuļa rievās;
g) virzuļa galviņa un pamatnes savienojuma hermetizācijai, to
kontaktējošās virsmas jāpārklāj ar GEN-150 līmi. Savienojuma
bultskrūves jāpievelk ar uzgriežņatslēgu 11Д45.181.27спч ar viena
cilvēka spēku (pievilkšanas moments 40±5 N•m (4±0.5 kgf•m).
Bultskrūves jāpievelk krusteniski. Aizliegta uzgriežņatslēgas roktura
pagarināšana;
h) eļļas pārteces ietveri ar atsperi uzstādot virzuļa ieliktnī, tā jānovieto
tā, lai tiktu nodrošināta blīva piekļaušanās klaņa augšējās galviņas
sfēriskajai virsmai un jāpārbauda vai ietvere viegli pārvietojās ligzdā;
i) virzuļa ieliktņa un bronzas starplikas virsmu savstarpējā piekļaušanās,
pārbaudot to ar krāsu, nedrīkst būt mazāka par 50 %, krāsas traipiem
jābūt izvietotiem vienmērīgi. Nepieciešamības gadījumā ieliktņa
virsma jāpiešāberē.
Fiksējošās skrūves galam jābūt iegremdētam attiecībā pret
starplikas galu ne mazāk kā par 0.4 mm;
k) savienojot ieliktni (kopā ar klani) ar virzuli, jānodrošina pareizs
regulējošās starplikas stāvoklis uz ieliktņa balstvirsmas.
Uzstādot sprostgredzenu jāraugās, lai tā gals ar mazāko
diametru būtu pavērsts uz virzuļa ieliktņa pusi;
l) samontējot klaņu gultņus, augšējais un apakšējais ieliktņi jāuzstāda
tā, lai to slēgi atrastos no padziļinājuma klaņa apakšējā galviņā puses.
Klaņu bultskrūves jāpievelk šādā kārtībā :
  vienmērīgi, krusteniski, ar uzgriežņatslēgu 30Д.181.07 vai
30Д.181.08, ar viena cilvēka spēku un momentu 180N•m (18
kgf•m), jāuzskrūvē klaņu bultskrūvju uzgriežņi, pēc tam uzgriežņi
jāatskrūvē;
 otrreiz vienmērīgi, krusteniski, ar viena cilvēka spēku un
momentu 110 N•m (11 kgf•m) jāpievelk uzgriežņi, fiksējot to
stāvokli. Šis stāvoklis uzskatāms kā pievilkšanas sākumstāvoklis;
 galīgi uzgriežņi jāpievelk, pieskrūvējot katru uzgriezni no
1
sākumstāvokļa par 1-1 4 , šķautnes, pēc tam uzgriežņi
jānodrošina pret atskrūvēšanos ar šķelttapām. Klaņu bultskrūvju
galviņām un uzgriežņiem blīvi jāpiekļaujas klanim : 0.03 mm
tausts starp kontaktvirsmām ieiet nedrīkst;
m) piekabināmā klaņa apakšējās galviņas aksiālajai brīvkustībai uz
pirksta jābūt no 1.0 līdz 1.38 mm, bet galvenā klaņa apakšējās
galviņas aksiālajai brīvkustībai uz kloķvārpstas kakliņa – no 1.0 līdz
1.6 mm;
n) spraugām eļļai klaņu gultņos jābūt 0.17-0.35 mm robežās;
o) saspiedes kameras līnijizmēram jābūt 1.5-2.0 mm robežās.

1.2.9. Turbokompresori

1.2.9.1. Turbokompresori jādemontē, jāizjauc, detaļas jānotīra un jāapskata.

Pirms turbokompresora izjaukšanas jāizmērī rotora aksiālā brīvkustība un
spraugas eļļai gultņos.
Korpusa dobumi, kurus apskalo ūdens, jāattīra no katlakmens,
korpusa daļu kanāli jāizskalo un jāizpūš ar saspiestu gaisu. Detaļas ar
plaisām (izņemot korpusa daļas), jānomaina.
Plaisas, dobumi, caursistas vietas un citi mehāniskā rakstura
korpusa daļu bojājumi jānovērš aizmetinot ar argonloka metināšanas
paņēmieniem, ar elektroogles elektrodu, kā piedevu izmantojot alumīnija
stienīšus, kuru ķīmiskais sastāvs ir identisks metināmās detaļas
sastāvam; ar elektroloka metināšanas paņēmienu, izmantojot speciālus
elektrodus alumīnija sakausējumu metināšanai.
Paronīta starplikas, gumijas blīvgredzeni, lokancaurules jānomaina
ar jaunām, neatkarīgi no to stāvokļa.
Uz plaknēm bāzējošos vītņu-, spiedsavienojumu, kā arī mezglu ar
neizjaucamajiem slīdgultņiem detaļu brāķēšana, darbaspēju atjaunošana
un montēšana, jāveic atbilstoši šo Noteikumu 2. nodaļas prasībām.
1.2.9.2. Rotors rūpīgi jānotīra un jāapskata. Rotora vārpstas kakliņi un pusvārpstu
metināšanas vietas pie turbīnrata jāpārbauda ar magnētisko defektoskopu.
Ja tika konstatētas plaisas, rotors jānomaina.
Jāpārbauda rotora vārpstas mešanās, griežot to centros. Radiālās
mešanās pielaides ir šādas :
 vārpstas kakliņi – 0.02 mm;
 kompresorrats – 0.05 mm.
Kompresorrata gala mešanās nedrīkst pārsniegt 0.05 mm.
Nelieli rotora turbīnrata lāpstiņu bojājumi jānovērš nolīdzinot un
nolocot lāpstiņas pēc šablona. Lāpstiņas ar ievērojamiem bojājumiem un
plaisām jānomaina.
Kompresorrats ar plaisām, ievērojamiem iesitumiem un citiem
bojājumiem, jānomaina.
Gredzenveida rišu uz rotora kakliņiem un atturieliktņa darba
virsmām asās malas jānopulē ar smalkgraudainu šmirgeļpapīru. Visi
rotora kanāli jāattīra no piededžiem un jāizpūš ar saspiestu gaisu.
Detaļu nomaiņas gadījumā, pēc remonta rotors dinamiski jābalansē.
Paliekošais disbalanss no katras puses nedrīkst pārsniegt 0.03 N•cm (3
g•cm).
Jāatjauno nominālās spraugas starp labirintblīvējumu detaļām.
Radiālajām spraugām blīvējumos no turbīnrata un kompresorrata puses
jābūt 0.205-0.35 mm robežās. Nodilušie blīvgredzeni jānomaina ar
jauniem. Bojātie labirinti (korītes) jālabo vai jānomaina, atslābušie
jāievelmē no jauna.

1.2.9.3. Sprauslu aparāts jāapskata. Plaisas atļauts aizmetināt ar tālāku

metināšanas šuves nolīdzināšanu līdz pamatmetālam. Nelieli iesitumi uz
lāpstiņām jānolīdzina. Pieļaujama sprauslu aparāta lāpstiņu labošana ar
tai sekojošu aparāta izejas šķērsgriezuma pārbaudi ar šablonu. Izejas
šķērsgriezuma platībai jābūt :
 labajam turbokompresoram – 77-78 cm2;
 kreisajam turbokompresoram – 74-75 cm2.

1.2.9.4. Uz gultņu darba virsmām pieļaujamas atsevišķas rises. Šo rišu asās malas
uzmanīgi jānotīra ar šāberi.
Uz babīta lējuma virsmām nav pieļaujami sveši ieslēgumi. Tumša
babīta lējuma virsma liecina par to, ka gultnis darbojas labi.
Jāpārbauda slīpinājumu esamība un to izmēri gultņa atbalstgala
sektoros. Slīpinājumam jābūt uz rotora griešanās pusi. Slīpinājuma
 dziļumam sektora sākumā jābūt 0.15-0.25 mm, tālāk ne mazāk kā 10 mm
garumā, tam pakāpeniski jāsamazinās līdz nullei. Ja slīpinājuma izmēri ir
nepietiekami – tie jāatjauno šāberējot līdz norādītajiem izmēriem.
Spraugas gultņos jānoteic mērījot rotora kakliņus un gultņu
caurumus. Diametrālajām spraugām kā balstgultnī tā arī balstatturgultnī
jābūt 0.12-0.25 mm robežās. Ja spraugas pārsniedz norādītos izmērus –
gultņi jānomaina.
Rotora aksiālā brīvkustība jāmērī turbokompresoru montējot. Šīs
spraugas lielumam jābūt 0.20-0.40 mm robežās.

1.2.9.5. Turbokompresora montēšanas procesā, bez šo Noteikumu 2. nodaļā

minētajām prasībām, jāievēro šādas papildprasības :
a) detaļu sēžas pielaidēm (spraugām, uzspīlējumiem, aksiālajai
brīvkustībai) jābūt 1. pielikumā norādītajās robežās;
b) pirms montēšanas visas detaļas jāizmazgā tīrā dīzeļdegvielā un
jānopūš ar saspiestu gaisu;
c) agrāk kopā strādājušo derīgo detaļu izšķiršana nav pieļaujama;
d) rotora pēdai jāpiekļaujas pēdgultnim (pēc krāsas) ne mazāk kā par 75
% visos sektoros;
e) uzstādot ūdens pārteces blīvgredzenus, jāraugās lai tie būtu izvirzīti
virs saduras plaknes par 0.3-1.0 mm.
f) rūpīgi jāpārbauda gaisa un eļļas kanālu tīrība korpusa detaļās un
iemavās, veicot to caurpūti ar saspiestu gaisu;
g) korpusa detaļu saduras virsmas jāpārklāj ar hermētiku;
h) pievelkot balstgultņa nostiprinājuma bultskrūvju uzgriežņus, jāraugās,
lai gultņa atdales plakne būtu paralēla starpņa atdales plaknei (atdales
plaknes sašķiebums nedrīkst pārsniegt 0.3 mm 120 mm garumā);
i) jāpārbauda sprauga starp kompresorratu un starpni, kuras lielumam
jābūt 0.9-1.4 mm robežās. Spraugas lielums jāregulē ar dažāda
biezuma starplikām, kuras uzstāda zem balstatturgultņa atloka;
k) jāpārbauda rotora aksiālā brīvkustība, kurai jābūt normas robežās;
l) ielejot eļļu eļļas pievadkanālos, jāpārbauda tās caurtece caur
gultņiem;
m) jāpārbauda rotora griešanās. Samontētā turbokompresorā rotoram,
pagriežot to ar roku, jāgriežas viegli, bez ieķīlēšanās;
n) samontētā turbokompresora ūdens dobumi jānopresē ar ūdeni pie
spiediena 0.5 MPa (5 kgf•cm2), noturot zem šī spiediena 5 minūtes.
Sūces un svīšana nav pieļaujama.

1.2.10. Gaisa saspiedējs

1.2.10.1. Gaisa saspiedējs jādemontē, jāizjauc, detaļas jānotīra un jāapskata.
Izjaucot gultņu mezglus, jāpārbauda vai uz detaļām ir marķējums
“ПР” vai “ЛЕВ”, kas liecina par to piederību labajam vai kreisajam
rotoram. Ja tāda marķējuma nav, tad tas ir jāiezīmē.

1.2.10.2. Saspiedēja korpuss, priekšējais un pakaļējais vāki, priekšējais aizsegs ar

caurejošām plaisām, kuras iziet uz caurumiem, kā arī ja detaļu izmēri
iziet aiz pieļaujamām robežām, jānomaina. Citas plaisas atļauts
aizmetināt atbilstoši metināšanas un uzkausēšanas darbu instrukcijas
prasībām, ar tālāku to mehānisko apstrādi pēc rasējuma izmēriem.
Norautās vai saspiestās vītnes atļauts izurbt un iegriezt nākamā
standartizmēra vītnes, izmantojot atbilstoša izmēra savienošanas detaļas
(bultskrūves un tapskrūves). Tapskrūvju vītnes pirms ieskrūvēšanas
jāpārklāj ar baltumu.

1.2.10.3. Rotoru vārpstas un saspiedēja piedziņas vērpstieņvārpsta jāpārbauda ar

magnētisko defektoskopu. Plaisas nav pieļaujamas. Ja rotorā vai tā
vārpstā tika konstatētas jebkura izmēra plaisas, kā arī ja tika konstatēts
rotora atslābums uz vārpstas, jānomaina abi rotori. Ja nekādi defekti
netika konstatēti, rotoru no vārpstas nopresēt nedrīkst. Rises, iesitumi,
iespiedumi un korozija uz vērpstieņvārpstas stieņa un noapaļojumiem
jānotīra, pēc tam notīrītās vietas jāslīpē līdz pilnīgai defektu izzušanai un
jāpulē viss vārpstas stienis. Ja vērpstieņvārpstas rievu nodilums
pārsniedz pieļaujamo, vārpsta jānomaina.
Ievērojami rotoru darba ratu virsmu bojājumi (nošķēlumi, iesitumi,
skrambas un citi defekti) jānovērš ar metināšanu vai uzkausēšanu. Sīki
darba virsmu iesitumi, iespiedumi, skrambas jāaiztaisa ar pastām uz
epoksīdsveķu bāzes.
Labotās rotoru darba virsmas jāapstrādā pēc šablona. Starp šablonu
un apstrādāto virsmu pieļaujamas gaismas spraugas, kuru lielums,
mērījot ar taustu, nedrīkst pārsniegt 0.1 mm.
Pēc remonta rotors, kopā ar vārpstu, dinamiski jābalansē.
Disbalanss nedrīkst pārsniegt 40 g•cm uz katru pusi.

1.2.10.4. Saites zobrati ar plaisām zobos un ķermenī, zobu cementācijas slāņa

izdrupumiem un nošķēlumiem, ar zobu darba virsmas korozijas
bojājumiem, ja to platība pārsniedz 10 % no katra zoba virsmas; ar zobu
galējo nodilumu, jānomaina.
 Zobratu zobu savstarpējā piekļaušanās, pārbaudot to ar krāsu,
nedrīkst būt mazāka par 60 % zoba augstumā un 70 % - zoba garumā.
Saites zobratu nomaiņa jāveic atbilstoši dīzeļdzinēja tehniskās
apkalpošanas instrukcijas prasībām.

1.2.10.5. Elastīgais sajūgs jāizjauc nenoņemot no labā rotora saites zobrata.

Dzenošā pussajūga brīvkustība liecina, ka gumijas elementi ir deformēti
vai zaudējuši elastību.
Elastīgā sajūga detaļas jāapskata. Pussajūgi ar plaisām, ar rievu
virsnormas nodilumu, jānomaina. Atkarpes jānotīra, pussajūgu asās
malas jānotrulina. Pussajūgu un vāka savienojuma vietu nodilums
jānovērš ar hromēšanu un tai sekojošu mehānisko apstrādi līdz rasējuma
izmēriem. Deformētie sajūga gumijas elementi un bojātie tūbas
blīvgredzeni jānomaina.
Pirms samontēšanas pussajūgi jānoslauka līdz sausam. Pussajūgu
iekšējās virsmas un gumijas elementi jāierīvē ar talku. Pēc samontēšanas
jāuzstāda un jānostiprina disks. Bultskrūvju galviņas jāsasien ar stiepli.
Ja elastīgais sajūgs tika noņemts no saites zobrata, tad pēc tā
uzstādīšanas pa kontroltapām, ar indikatoru jāpārbauda sajūga ārējās
virsmas mešanās. Mešanās nedrīkst pārsniegt 0.1 mm. Ja mešanās
pārsniedz 0.1 mm, jāatklāj un jānovērš cēlonis (iesitumi un netīrumi uz
sēžas virsmām, nevienmērīga sajūga piestiprināšanas tapskrūvju
pievilkšana u. tml.).

1.2.10.6. Saspiedēja rotoru vārpstu gultņu defektēšana un montāža jāveic atbilstoši

šo Noteikumu 2. nodaļas prasībām, ievērojot šādas papildprasības :
 par cik vienā dubultgultņa komplektā iekļautie gultņi ir iezīmēti ar
indeksu 1 vai 2 pēc svītras aiz gultņu komplekta kārtas numura, nav
pieļaujama gultņu ar dažādiem kārtas numuriem uzstādīšana vienā
komplektā;
 gultnis ar indeksu “2” vienmēr jāuzstāda no ārpuses, pie tam, gultņu
ārējiem gredzeniem jābūt pievērstiem vienam pret otru ar šaurajiem
galiem;
 rotoru vārpstu priekšējie gultņi jāuzstāda tā, lai gultņu numuri un
zīmes būtu no ārpuses.

1.2.10.7. Jāiztīra Ø2 un 2.5 mm caurumi iemavās, aizgriežņos, gultņu,

vērpstieņvārpstas un saites zobratu eļļas pievadsprauslā.
1.2.10.8. Samontētā saspiedējā jāpārbauda sānu sprauga starp saites zobratu
zobiem, sprauga starp rotoriem un gala spraugas starp rotoriem –
priekšējo un pakaļējo vāku. Šiem izmēriem jāatbilst 1. pielikumā
norādītajiem.
Pagriežot ar roku vērpstieņvārpstu, jāpārbauda rotoru griešanās.
Apgrūtināta griešanās, rāvieni un ieķīlēšanās nav pieļaujama.

1.2.11. Reduktors

1.2.11.1. Reduktors jādemontē, jāizjauc, detaļas jānotīra un jāpārbauda to

stāvoklis.
Korpusa tapskrūves ar saspiestām un norautām vītnēm jānomaina.
Uzstādot jaunas tapskrūves, to vītņotā daļa jāpārklāj ar baltumu vai
hermētiku.

1.2.11.2. Savienotājvārpsta jāpārbauda ar magnētisko defektoskopu. Vārpsta ar

jebkura izmēra un izvietojuma plaisām jānomaina.
Jāpārbauda savienotājvārpstas rievu nodilums. Vārpstas rievu
virsotņu laukumiņu platums nedrīkst būt mazāks par 0.8 mm, kas
aptuveni atbilst nodilumam 1.5 mm. Ja nodilums pārsniedz šo lielumu –
savienotājvārpsta jānomaina.
Jāapskata reduktora piedziņas sajūgs. Sajūgs ar plaisām, rievu zobu
izdrupumiem un zobu korozijas bojājumiem, ja tie pārsniedz 10 % no
zobu virsmas, kā arī ar rievu izdilumu, ja tas, pārbaudot ar jaunu
savienojamo detaļu, pārsniedz 1.0 mm, jānomaina. Sajūga nodilušās
sēžas virsmas jāatjauno ar hromēšanu vai tēraudošanu un tai sekojošu
mehānisko apstrādi līdz rasējuma izmēriem.
Sajūga un ar to saistīto detaļu konisko virsmu savstarpējā
piekļaušanās, pārbaudot to ar krāsu, nedrīkst būt mazāka par 75 %.

1.2.11.3. Jāpārbauda reduktora zobrata zobu stāvoklis. Zobrati ar plaisām zobos un

ķermenī, zobu nošķēlumiem, ja to garums pārsniedz 15 % no zoba
garuma, jānomaina. Zobratu zobu savstarpējā piekļaušanās jāpārbauda ar
krāsu. Piekļaušanās nedrīkst būt mazāka par 60 % zoba garumā un 45 % -
zoba augstumā.

1.2.11.4. Reduktora mezglu ar ritgultņiem detaļu brāķēšana, darbaspēju

atjaunošana un montēšana jāveic atbilstoši šo Noteikumu 2. nodaļas
prasībām.
1.2.11.5. Montējot reduktoru, jāievēro šādas papildprasības :
a) pirms montēšanas jāpārbauda visu detaļu tīrība. Tieši pirms
montēšanas gultņi jāizmazgā benzīnā un jānopūš ar saspiestu gaisu;
b) montējot jāpārbauda detaļu savienošanas pareizība atbilstoši zīmēm
un marķējumam;
c) visas saduras, kurām jābūt hermētiskām, jānoblīvē ar paronīta
starplikām un hermētiku;
d) montējot jānodrošina pareiza un droša sastiprināšanas detaļu
nodrošināšana pret atskrūvēšanos. Nav pieļaujama sprostpaplākšņu ar
attiecamo fiksatoru atkārtota izmantošana;
e) visas gumijas blīves jānomaina neatkarīgi no to stāvokļa.

1.2.11.6. Uzstādot reduktoru uz dīzeļdzinēja, tas jānocentrē attiecībā pret

kloķvārpstu. Dīzeļdzinēja un reduktora asu nesakrišana nedrīkst pārsniegt
0.05 mm un asu lūzums – 0.3 mm 1000 mm garumā.

1.2.12. Tekne un vārstu piedziņas bīdītāji

1.2.12.1. Tekne ar vārstu piedziņas bīdītājiem jādemontē, jāizjauc, detaļas jānotīra

un jānopūš ar saspiestu gaisu.
Teknes eļļas kanāli jāiztīra, jāizmazgā un jāizpūš ar saspiestu gaisu.
Tapskrūves un aizgriežņi teknē jāuzstāda pārklājot to vītnes ar
mīnijkrāsu.

1.2.12.2. Bīdītāju tērauda detaļas (bīdītāji, rullīši, bīdītāju veltnīši un stieņi)

jāpārbauda ar magnētisko defektoskopu. Detaļas ar plaisām, sīkplaisām,
cementācijas slāņa izdrupumiem un virsnormas nodilumu, jānomaina.
Bīdītāju vadotnes jāapskata. Vadotnes ar plaisām, kā arī ar iekšējā
diametra palielināšanos virs 52.4 mm, jānomaina.
Bīdītāji jāapskata. Ja tika konstatētas plaisas, kā arī ja caurumu
veltnītim diametrs pārsniedz 25.12 mm, bīdītāja korpuss jānomaina. Ja
diametrālā sprauga starp bīdītāju un vadotni pārsniedz 0.25 mm, bīdītāja
korpusa virsma jāpārklāj ar hromu un pēc tam tā mehāniski jāapstrādā.
Bīdītāja korpusa ovālums un koniskums nedrīkst pārsniegt 0.1 mm.
Bīdītāja veltnītis ar plaisām jānomaina. Ja veltnīša diametrs ir
mazāks par 24.95 mm, tā darba virsma jāpārklāj ar hromu un mehāniski
jāapstrādā.
Bīdītāja rullītis ar plaisām, kā arī ārējā diametra samazināšanos zem
64.5 mm un iekšējā diametra palielināšanos virs 46.3 mm, jānomaina.
Rullīša aksiālā brīvkustība nedrīkst pārsniegt 1.0 mm. Lai nodrošinātu
 šīs prasības izpildīšanu, atļauta rullīša virsmu hromēšana, ar tālāku to
mehānisko apstrādi.
Bīdītāja bronzas un tērauda ieliktņi ar plaisām, kā arī ar ārējo
diametru samazināšanos zem 45.90 mm (bronzas ieliktnis) un 33.85 mm
(tērauda ieliktnis), ar iekšējo diametru palielināšanos virs 34.20 mm
(bronzas ieliktnis) un 25.35 mm (tērauda ieliktnis), jānomaina.
Bīdītāju stieņi ar plaisām jānomaina. Stieņa izliekumu atļauts labot
uz plātnes. Bīdītāju sfērisko virsmu izdilums, skrambas un rises jānovērš
ar slīpēšanu un tai sekojošu pulēšanu. Sfēras rādiusa palielināšanās
nedrīkst pārsniegt 1.0 mm. Bīdītāju stieņu darba virsmu piekļaušanās
saistītajām detaļām, pārbaudot to ar krāsu, nedrīkst būt mazāka par 50 %.
Ja piekļaušanās ir mazāka – saistītās virsmas savstarpēji jāpieslīpē.
Bīdītāju galviņu atslābumu sēžā atļauts novērst ar hromēšanu vai
tēraudošanu un tai sekojošu mehānisko apstrādi, nodrošinot uzspīlējumu
0.016-0.062 mm.
Bīdītājam vadotnē jāpārvietojās viegli, bez iesprūšanas. Spraugai
starp bīdītāju un vadotni jābūt 0.06-0.20 mm robežās.

1.2.12.3. Jādemontē un jāizmēģina nopresējot tērauda eļļas pievadcaurulītes no

teknes uz cilindru vākiem. Nopresēšanas spiediens 4 MPa (40 kgf/cm2),
zem šīs spiediena caurulītes jānotur 5 minūtes.
Nepieciešamības gadījumā caurulītes jāremontē un jānopresē no
jauna.
Caurulītes uzstādot uz dīzeļdzinēja, kompensējošā gredzena
blīvējumi droši jāpievelk.

1.2.13. Sadales vārpsta

1.2.13.1. Pirms sadales vārpstas demontāžas jāizmērī spraugas eļļai gultņos un

vārpstas aksiālā brīvkustība.
Demontētās vārpstas atklātās daļas jāpārbauda ar magnētisko
defektoskopu. Vārpsta ar plaisām jānomaina.
Vārpstas eļļas kanāli jāiztīra, jāizskalo ar dīzeļdegvielu un jāizpūš
ar saspiestu gaisu.
Vārpstas izcilņi un paplāksnes ar plaisām, cementācijas slāņa
izdrupumu, ar darba virsmas virsnormas nodilumu, kā arī atslābušie
sēžā, jānomaina, nodrošinot uzsēdināšanas uzspīlējumu 0.01-0.05 mm
robežās. Ja nav iespējas veikt vārpstas izcilņu un paplākšņu nomaiņu –
vārpsta ir jānomaina.
 Vārpstas aksiālajai brīvkustībai jābūt 0.10-0.30 mm robežās.
Brīvkustības samazināšanai jāslīpē atbalstvāka 11Д45.35.22спч atloka
gala virsma.

1.2.13.2. Vārpstas gultņi ar plaisām ķermenī vai babīta slāņa izdrupumu, ja tā

platība pārsniedz 20 % virsmas, jānomaina. Gultņu atslābumu sēžā
atļauts novērst atjaunojot uzspīlējumu ar elastomēru GEN-150 (v).

1.2.13.3. Vārpstas sajūgs ar plaisām jānomaina. Zobrats jāapskata. Zobrats ar zobu

lūzumiem vai plaisām, ar zobu virsmas korozijas bojājumiem, ja to
platība pārsniedz 10 % no katra zoba virsmas un ar cementācijas slāņa
izdrupumiem, jānomaina.

1.2.13.4. Katrā sadales vārpstas demontāžas gadījumā jāveic gāzu sadales fāzu
iestatīšana. Izplūdes vārstu atvēršanās sākumam jābūt 93-98º robežās pēc
augšējā maiņas punkta (AMP). Jāpatur vērā, ka pagriežot sadales
vārpstas zobratu par vienu zobu, gāzu sadales fāze izmainās par 4º36`.
Gāzu sadales fāzu pārbaude jāveic kreisās un labās puses sestajam
cilindram.

1.2.14. Sadales vārpstas piedziņas aizsegs ar elektroagregātu piedziņu

Aizsegs ar elektroagregātu piedziņu jādemontē, jāizjauc, detaļas

jāizmazgā petrolejā un jānopūš ar saspiestu gaisu.
Plaisas korpusā jāaizmetina ar argonloka paņēmienu, dobumi
jāaiztaisa ar uzgriežņiem. Tapskrūves un iegriežņi ar atslābumu sēžā,
jānomaina, iegriežot nākamā standartizmēra vītnes.
Jāapskata zobrati, plaisas zobos un zobrata ķermenī nav pieļaujamas.
Atļauts atstāt tālākai ekspluatācijai zobratus ar zobu galu nošķēlumiem ja to
garums nepārsniedz 10 % no zoba garuma. Zobrata galenis ar norautām vai
saspiestām vītnēm jāapvirpo un jāiegriež tuvākā standartizmēra vītnes.
Ja sprauga starp gultņa iekšējo gredzenu un zobratu rēdzēm pārsniedz
0.02 mm, uzspīlējums jāatjauno ar tēraudošanu, hromēšanu vai ar
elastomēru GEN-150 (v).
Ritgultņu defektēšana un remonts jāveic atbilstoši šo Noteikumu 2.
nodaļas prasībām.
Blīvējošās starplikas un gumijas manšete jānomaina neatkarīgi no to
stāvokļa.
Aizsegu montējot, jāievēro šādas prasības :
  pirms montāžas visas detaļas jāizmazgā petrolejā un jānopūš ar
saspiestu gaisu. No detaļām jānotīra atkarpes un jānolīdzina iesitumi;
 zobratu aksiālajai brīvkustībai jābūt 0.2-0.4 mm. Brīvkustības
nodrošināšanai jāpiemeklē vai jāslīpē starpgredzeni;
 sānu spraugai starp zobratu zobiem jābūt 0.11-0.40 mm robežās;
 zobratu zobu darba virsmu savstarpējā piekļaušanās, pārbaudot to ar
krāsu, nedrīkst būt mazāka par 65 % zoba garumā un 60 % -
augstumā;
 samontētā piedziņā zobratiem, pagriežot tos ar roku, jāgriežās brīvi, bez
ieķīlēšanās;
 uzstādot kloķvārpstas labirintblīvējuma pusgredzenus, jāpārbauda gala
sprauga “a” starp atloka galu un eļļas uztvērējgredzena virsotni, kurai
jābūt 1.0-1.5 mm, un radiālā sprauga “b” starp blīvējuma atloku un eļļas
uztvērējgredzenu, kurai jābūt 0.155-0.363 mm. Šī izmēra starpība
diametrāli pretējos punktos nedrīkst pārsniegt 0.1 mm.

1.2.15. Sadales vārpstas piedziņa

Balsteņi ar zobratiem jādemontē, jāizjauc, detaļas jāizmazgā un

jāapskata.
Plaisas balsteņu korpusos jāaizmetina, urbumi ar bojātām vītnēm
jāatjauno bojātās vītnes izurbjot un iegriežot nākamā standartizmēra vītnes.
Zobrati ar zobu lūzumiem, plaisām zobos un ķermenī, ar zobu virsmas
korozijas bojājumiem, ja tie pārsniedz 15 % no katra zoba virsmas un zobu
nošķēlumiem, ja tie pārsniedz 10 % no zoba garuma, jānomaina.
Gultņu iekšējo gredzenu atslābums sēžā uz zobratu rēdzēm jānovērš ar
tēraudošanu, hromēšanu, cinkošanu vai ar elastomēru GEN-150 (v).
Jāpārbauda zobratu rēdžu vītņu stāvoklis. Nepieciešamības gadījumā
vītnes jāatjauno.
Ritgultņu defektēšana un remonts jāveic atbilstoši šo Noteikumu 2.
nodaļas prasībām.
Piedziņu montējot, jāievēro šādas prasības :
 zobratu galu nesakrišana (nokare) nedrīkst pārsniegt 3.0 mm;
 sānu spraugām starp zobratu zobiem jābūt :
a) sadales vārpstas zobrata un starpzobrata sazobē 0.13-0.28 mm;
b) sadales vārpstas zobrata un starpzobrata sazobē 0.13-0.28 mm;
c) starpzobratu sazobē 0.161-0.480 mm;
 zobratu zobu darba virsmu piekļaušanās, pārbaudot to ar krāsu, nedrīkst
būt mazāka par 60 % zoba garumā un 45 % - zoba augstumā;
  gultņu nostiprināšanas uz zobratu rēdzēm sēņveida uzgriežņu iegrimei,
attiecībā pret balsteņa korpusa virsmu, jābūt 2±0.5 mm, bet spraugas
starp gultņu nostiprināšanas piespiedatlokiem un balsteņa korpusa
virsmu nedrīkst būt mazākas par 0.5 mm.

1.2.16. Degvielas sūkņa un tahometra piedziņa

Piedziņa jādemontē, jāizjauc, detaļas jānotīra, jāapskata un jāremontē.

Eļļas kanāli jāizpūš ar saspiestu gaisu.
Korpusa plaisas jāaizmetina ar argonloka paņēmienu. Vītņurbumi ar
bojājumiem jālabo. Sīki iesitumi uz korpusa atdales virsmām jānolīdzina.
Slīdgultņu un ritgultņu atslābums sēžā jānovērš ar elastomēru GEN-
150 (v).
Piedziņas vārpstas ar skrambām uz kakliņiem jāslīpē. Vārpstu vītņotās
daļas nepieciešamības gadījumā jāatjauno apvirpojot un iegriežot jaunas
tuvākā standartizmēra vītnes.
Zobrati jāapskata. Zobrati ar plaisām zobos un ķermenī, zobu galējo
nodilumu, zobu darba virsmas korozijas bojājumiem, ja to platība pārsniedz
15 % no katra zoba virsmas, jānomaina. Piedziņas zobrats no vārpstas
jādemontē tikai nepieciešamības gadījumā. Zobrata kakliņš gultnim ar
risēm, skrambām un ovālumu, ja tas pārsniedz 0.05 mm, jāslīpē.
Slīdgultņi jāapskata. Gultņi jānomaina ja tiem ir kaut vai viens no
šādiem defektiem : darba virsmas korozija virs 30 %, babīta ielējuma
virsmas izdrupums virs 20 %, skramba, ja tās platums pārsniedz 3 mm, kā
arī plaisa gultņa ķermenī.
Ritgultņu defektēšana un remonts jāveic atbilstoši šo Noteikumu 2.
nodaļas prasībām.
Gumijas blīves jānomaina neatkarīgi no to stāvokļa.
Zobsajūgs jāapskata. Sajūga detaļas ar zobu lūzumiem vai plaisām
zobos jānomaina komplektā.
Piedziņu montējot jāievēro šādas prasības :
 pirms montāžas visas detaļas jāizmazgā petrolejā un jānopūš ar
saspiestu gaisu. No detaļām jānotīra atkarpes un jānolīdzina
iesitumi;
 vārpstas ar zobratu aksiālajai brīvkustībai attiecībā pret gultni jābūt
0.1-0.4 mm;
  uzstādot degvielas sūkņa piedziņas pussajūgus uz vārpstām,
jānodrošina to aksiālais uzspīlējums 0.3-0.6 mm robežās. Sajūga
brīvkustībai brīvā stāvoklī jābūt 2-4 mm robežās;
 uzstādot tahometru jāseko tam, lai lokanvārpstiņas aksiālā
brīvkustība būtu 1.5-2.5 mm robežās.

1.2.17. Degvielas sūknis

1.2.17.1. Degvielas sūknis jādemontē, jāizjauc, detaļas jāizmazgā petrolejā un

jāapskata.

1.2.17.2. Sūkņa plunžeru piedziņas korpuss ar jebkura izmēra plaisām, izejošām uz

saduras virsmām un caurumiem vadošajiem ieliktņiem, kā arī ar caurumu
izcilņvārpstas gultņiem diametra palielināšanos virs 95.08 mm,
jānomaina.

1.2.17.3. Vadošie ieliktņi ar plaisām, ar caurumu bīdītājiem palielināšanos virs

48.08 mm, ar atslābumu korpusa caurumā, jānomaina. Rises un skrambas
vadošo ieliktņu caurumos un gropju (bīdītāju rullīšu asu izcilņiem)
virsmās jānolīdzina.

1.2.17.4. Sūkņa korpuss ar plaisām uz saduras virsmām un korpusa ar plunžeru

čaulām savienojuma virsmām, jānomaina. Plaisas citās vietās, ja to
garums nepārsniedz 50 mm, jāaizmetina.
Korpusa čaulas balstvirsmas saspiedums, kura dēļ var rasties
plunžera čaulas nepareizs stāvoklis vai tās nehermētiska piekļaušanās
korpusam, jānovērš ar apstrādi un tai sekojošu plunžera čaulas
pieslīpēšanu sēžas vietai.
Ja sprauga starp zobstieni un korpusa caurumu pārsniedz 0.2 mm,
caurums jāizvirpo un jāiepresē ieliktnis. Ieliktņa iekšējā cauruma virsmas
apstrāde jāveic pēc iepresēšanas.

1.2.17.5. Izcilņvārpstas gultņi, ja to iekšējais diametrs pārsniedz 55.05 mm, ar

spraugas eļļai palielināšanos virs 0.15 mm, kā arī ar norautām vītnēm
vienā no urbumiem, jānomaina.
1.2.17.6. Bīdītāja korpuss ar plaisām vai malu nošķēlumiem un ar caurumu rullīša
asij diametra palielināšanos virs 19.03 mm, jānomaina. Ja korpusa
nodilums pārsniedz 0.1 mm, korpuss jāatjauno ar tēraudošanu vai
hromēšanu un tai sekojošu mehānisko apstrādi līdz rasējuma izmēriem.
Rullīša ass ar plaisām, ass ārējās virsmas nodilumu līdz 18.98 mm
diametram un virsmas korozijas bojājumiem, ja to platība pārsniedz 15
%, jānomaina. Ass nodilums virs 0.1 mm jānovērš ar tēraudošanu vai
hromēšanu un tai sekojošu mehānisko apstrādi līdz rasējuma izmēram.
Bīdītāja rullītis ar plaisām, rullīša ārējās virsmas nodilumu līdz
35.85 mm diametram un cauruma izdilumu virs 25.09 mm, jānomaina.
Rullīša nodilušo virsmu atjaunošana ar hromēšanu vai tēraudošanu nav
pieļaujama. Virsmu ovālums vai koniskums jānovērš ar slīpēšanu.
Bīdītāja ieliktnis ar plaisām, ārējās virsmas nodilumu līdz 24.9 mm
diametram un cauruma izdilumu virs 19.15 mm, jānomaina.
Nevienmērīgu nodilumu atļauts novērst ar slīpēšanu.

1.2.17.7. Izcilņvārpsta jāpārbauda ar magnētisko defektoskopu. Pēc pārbaudes

izcilņvārpsta jāatmagnetizē. Uz vārpstas izcilņu profila strādājošās daļas
nav pieļaujami nekādi defekti.
Izcilņvārpsta ar jebkura izmēra un izvietojuma plaisām,
cementācijas slāņa izdrupumiem, ar korozijas bojājumiem, ja to platība
pārsniedz 15 % no izcilņa virsmas; ar dziļām risēm uz izcilņu profila un
izcilņvārpstas gultņu kakliņiem, jānomaina. Izcilņvārpstas gultņu kakliņu
ovālums vai koniskums, ja tas pārsniedz 0.15 mm, jānovērš ar slīpēšanu.

1.2.17.8. Plunžerpāris ar plunžera un tā čaulas lūzumiem, plaisām, skrambām; ar

čaulas gala malu un plunžera atcirtes malu nošķēlumiem un
izdrupumiem, ar plunžera virsmas koroziju, ja tā iziet uz plunžera
atcirtes malu vai atrodas tuvāk tai par 0.5 mm; kā arī zaudējušais
blīvumu, jānomaina.
Plunžerpāru blīvuma pārbaude jāveic uz stenda, kura sviras svars
nodrošina spiedienu virs plunžera 28±1.0 MPa (280±10 kgf/cm2). Pirms
pārbaudes plunžerpāra detaļas jāizmazgā benzīnā un, pēc tam,
dīzeļdegvielā.
Izmēģināšana jāveic ar dīzeļdegvielu, kuras nosacītā viskozitāte pie
0
18-20º C temperatūras ir E 50 =1.18-1.20. plunžerpāra blīvumam jābūt
1-9 s robežās.
Atļauta plunžerpāru pārkomplektēšana.
1.2.17.9. Spiedvārsts un tā ligzda ar jebkura izmēra un izvietojuma plaisām
jānomaina. Sprauga starp vārsta vadošo daļu un korpusu nedrīkst
pārsniegt 0.025 mm. Ja sprauga ir lielāka, atļauta vārsta detaļu
pārkomplektēšana.
Jāpārbauda vārsta hermētiskums, nopresējot ar gaisu pie spiediena
0.4-0.6 MPa (4-6 kgf/cm2) noturot zem šī spiediena 15-20 s. Gaisa
caurlaišana nav pieļaujama. Nepieciešamības gadījumā vārsta detaļas
savstarpēji jāpieslīpē. Spiedvārsta gājienam (pacēlumam) jābūt 4-0.3 mm.
Spiedvārsta atspere ar lūzumiem un plaisām jānomaina.

1.2.17.10. Zobvainags un zobstienis ar lūzumiem, plaisām, zobu izdrupumu un

nodilumu, kad summārā sprauga pārsniedz 0.25 mm, jānomaina.
Zobstieņa gropes (pirkstam) izdilums nedrīkst pārsniegt 0.5 mm.

1.2.17.11. Atcirtes mehānisma detaļas ar nodilumu jāatjauno ar uzkausēšanu,

tēraudošanu vai hromēšanu un tālāku to mehānisko apstrādi līdz
rasējuma izmēriem.

1.2.17.12. Degvielas sūkni montējot, jāievēro šādas prasības :

 pirms montēšanas sūkņa detaļas jānopūš ar saspiestu gaisu un
jāieeļļo ar dīzeļeļļu berzes virsmas;
 plunžerpāri jāizmazgā benzīnā un jāsamērcē izfiltrētā dīzeļdegvielā;
 aksiālā brīvkustība zobstieņa un zobvainaga sazobē nedrīkst
pārsniegt 0.25 mm;
 sprauga eļļai izcilņvārpstas gultņos, pārbaudot to ar taustu, nedrīkst
būt mazāka par 0.065 mm un lielāka par 0.15 mm;
 samontētā sūknī izcilņvārpstai, pagriežot to ar viena cilvēka divu
roku spēku, jāgriežas viegli, bez ieķīlēšanās;
 izcilņvārpstas aksiālajai brīvkustībai jābūt 0.4-0.6 mm robežās;
 rullīša un izcilņvārpstas darba virsmām savstarpēji jāpiekļaujas visā
izcilņa platumā;
 jāpārbauda eļļas pievade bīdītājiem, nopresējot sūkņa piedziņu ar
eļļu pie spiediena 0.05-0.1 MPa (0.5-1.0 kgf/cm 2). Eļļai jānonāk
vienmērīgi pie visiem bīdītājiem;
 pirms montēšanas sūkņa un tā piedziņas atdales plaknes jāattauko ar
tehnisko acetonu un jāpārklāj ar НЦ-62 laku;
 samontētā sūknī zobstieņiem, no viena galējā stāvokļa otrā,
jāpārvietojas viegli bez ieķīlēšanās;
 spraugai starp plunžeru un bīdītāja bultskrūvi vārpstas izcilņa
augšējā stāvoklī jābūt 2.0±0.1 mm. Šī pārbaude jāveic ar taustu, ar
sviru 30Д.181.14спч-2 paceļot plunžera atsperi;
 sūkņa korpusa zemspiediena dobums jānopresē ar dīzeļdegvielu pie
spiediena 2 MPa (20 kgf/cm2). Spiediena krišanās 1 minūtes laikā
nedrīkst pārsniegt 0.1 MPa (1 kgf/cm2), degvielas sūces pa
ārējiem blīvējumiem nav pieļaujamas;