SIA Strängbetong Latvia

Saliekamā dzelzsbetona būvkonstrukcijas

Rekomendācijas būvkonstrukciju projektētājiem
2002. g. oktobris

SIA Strängbetong Latvia tel. +371 7 501800

Hospitāļu iela 18, fakss +371 7 501803
LV-1013 Rīga, Latvija www. strangbetong.lv
 Saturs lpp.

1. Saliekamais dzelzsbetons: Kad un kāpēc? 1

2. Vispārīgi par dobajām plātnēm 2
3. Iepriekš saspriegto dobo plātņu raksturojums
un ražošanas tehnoloģija 3
4. Dobo plātņu aprēķina vispārīgie principi 4
5. Pārsegums kā horizontāls stinguma disks 5
6. Ieteicamā moduļu sistēma 6
7. Maksimālie ieteicamie laidumi dobajām plātnēm 7
8. Pārseguma plātņu balstīšana 8
9. Nestingo balstu uzdevums 12
10. Caurumu projektēšana dobajās pārseguma plātnēs 15
11. Konstruktīvais virsbetons 18
12. Dobo plātņu montāža 19
13. Tipiskās projektētāju kļūdas 20
14. Aprēķina piemēri 22
Piemēri un mezglu risinājumi 26-43
Cokolpaneļi 44

15. Interneta resursi 49

© Ģirts Gailis, 2002

Kontaktpersonas:

Projektu inženieris Ģirts Gailis, girts@strangbetong.lv

Projektu menedžeris Artūrs Kanajevs, arturs@strangbetong.lv
1. Saliekamais dzelzsbetons: Kad un Kāpēc?
Rūpnieciski ražotu saliekamā dzelzsbetona būvkonstrukciju izmantošana dažādās būvēs
nav nekas jauns, tieši pretēji saliekamais dzelzsbetons ir izmantotas jau kopš 20. gadsimta
sākuma. Kopš tiem laikiem saliekamā dzelzsbetona būvkonstrukcijas ir nepārtraukti piln-
veidotas. Salīdzinājumā ar tradicionālajām būvniecības metodēm vai citiem būvmateri-
āliem, rūpnieciski ražotiem dzelzsbetona izstrādājumiem un saliekamā dzelzsbetona kon-
strukcijām ir daudzas priekšrocības.

Galvenās priekšrocības:

☻ Augsta veiktspēja – kas dod iespēju realizēt svarīgus projektus

☻ Rūpnieciski ražoti produkti
☻ Īsāki būvdarbu izpildes termiņi – par 50 % īsāki termiņi, nekā pielietojot
tradicionālās būvniecības metodes
☻ Būvdarbi un to kvalitāte nav atkarīgi no laika apstākļiem
☻ Montāžas darbu veikšanas iespēja arī ziemā līdz – 200C
☻ Kvalitātes uzraudzības sistēma

Iespēja izpildīt klienta prasības:

☻ Labs arhitektoniskais risinājums

☻ Ugunsdrošs materiāls
☻ Samazināts ēku siltumenerģijas patēriņš, jo betonam piemīt siltumenerģijas akumu-
lācijas īpašība.
☻ Videi draudzīgs būvniecības veids, kas raksturojas ar materiālu optimālu izmantoša-
nu, otrreizēju atlikumu pārstrādi, mazāku trokšņu līmeni, putekļiem utt.
☻ Rentabli risinājumi

Kad izmantot saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas

Lielais vairums būvju ir piemērotas saliekamā dzelzsbetona konstrukciju izmantošanai.

Būvēm ar taisnstūrveida plānu, protams, ideālākais risinājums ir tieši saliekamais dzelzs-
betons, jo tas atklāj saliekamā dzelzsbetona konstrukciju elementu un laidumu unifikāci-
jas iespējas. Būvēm ar neregulāru plānu daudzos gadījumos saliekamā dzelzsbetona kon-
strukcijas arī ir vienlīdz piemērotas.
Moderni būvētas būves no saliekamā dzelzsbetona ir drošas un ekonomiskas, kas dod ie-
spēju ēkas būvēt līdz 20 stāviem un vairāk.
Līdz ar augstas stiprības betona ieviešanu, kas jau tiek izmantots Addtek koncerna ražota-
jos dzelzsbetona elementos, kolonnu šķērsgriezuma izmērus var samazināt, salīdzinājumā
ar parastas stiprības betonu. Saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas piedāvā vērā ņemamas
iespējas būvniecības produktivitātes uzlabošanai. Lielākus laidumus konstrukcijās ar sa-
mazinātu konstruktīvo augstumu ir iespējams iegūt izmantojot tieši iepriekš saspriegtos
dzelzsbetona rīģeļus un pārseguma plātnes. Industriālajām un komerciālajām hallēm jum-
ta laidums var būt 30 m un vairāk. Daudzstāvu autonovietņu būvniecībā saliekamais
dzelzsbetons dod iespēju stāvvietas lietotājiem novietot vairāk automašīnu vienā un tajā
pašā autonovietnes platībā, jo ir iespēja izmantot lielos laidumus un mazākus kolonnu
šķērsgriezumus.

1
 Monolītais dzelzsbetons Saliekamais dzelzsbetons

Mūsdienīgo biroju centru būvniecības tendence ir būvēt plašas telpas, pēc tam tās sa-
dalot ar starpsienām, kas netikai atvieglo telpu pārbūves iespējas, bet arī pagarina vi-
sas ēkas mūžu, jo telpas ir vieglāk pielāgojamas. Ēka tādejādi saglabā savu komerci-
ālo vērtību ilgākā laika periodā.

2. Vispārīgi par dobajām plātnēm

VARIAX dobās iepriekš saspriegtās pārseguma plātnes pieder pie saliekamā dzelzs-
betona industrijas viena no veiksmīgākajiem risinājumiem gan no izgatavošanas vie-
dokļa, gan no augstās kvalitātes, mazā materiālu patēriņa un ērtās montāžas viedokļa.
Iepriekš saspriegtās dobās plātnes Eiropā lieto ļoti plaši, jo tām ir mazs pašsvars, liela
nestspēja, mazs konstruktīvais augstums, iespēja elastīgi izplānot pārsegumu, ērta un
ātra montāža, augsta betona kvalitāte, kas sasniegta gandrīz pilnīgi automatizētās ra-
žošanas dēļ, pilnīgi gluda plātnes apakšējā virsma kā arī videi draudzīgs materiāls –
dzelzsbetons.
Dobās iepriekš saspriegtās pārseguma plātnes būvniecībā lieto kā starpstāvu un jumta
pārsegumus dzīvojamajām un biroju ēkām, industriālajām būvēm, skolām, bērnudār-
ziem, lauksaimniecības būvēm, autonovietnēm, viesnīcām, tirdzniecības centru bū-
vēm, noliktavām, sporta hallēm u.c.
Dobās iepriekš saspriegtās pārseguma plātnes var lietot gan tērauda un dzelzsbetona
karkasu sistēmās, gan mūra konstrukcijās.

2
3. Iepriekš saspriegto dobo plātņu raksturojums un ražošanas
tehnoloģija
VARIAX iepriekš saspriegtās dobās plātnes izgatavo ar ekstrūzijas metodi uz stacionā-
riem apsildāmiem līnijveida veidņiem. Stacionārā līnijveida veidņa garums ir apmēram
120m. Virs veidņa nostiepj augstas stiprības un zemas relaksāsijas tērauda 7 stiepļu vantis
ar tērauda klasi St1570/1770 MPa. Diametrs parasti ir 9,3mm (brošurā pie nestspējas gra-
fikiem apzīmēts ar indeksu X) vai 12,5 mm. Stiegras ar hidrauliskajiem domkratiem no-
spriego vidēji līdz 1000 MPa un vairāk. Pēc tam pa stacionāro veidni brauc speciāla mašī-
na, kas ar ekstrūzijas paņēmienu, izmantojot gliemežveida pārvadus un vibratorus ar spie-
dienu svaigo betonu izspiež cauri profilu veidojošajai formai (līdzība ar gaļas mašīnu),
atstājot aiz sevis gatavu dobās plātnes betona lentu. Betona konsistence ir tāda, ka plātnes
profila forma saglabājas, bet pats betons izskatās kā ciets plastilīns. Ja nepieciešams, tūlīt
pēc lentas betonēšanas vēl nesacietējošā betonā izveido caurumus. Protams, mazus cauru-
mus iespējams izzāģēt vai izcirst arī būvlaukumā.

Dobo plātņu ražošanas līnijas

Iepriekš saspriegto dobo plātņu ražošanā izmanto augstas stiprības betonu, kas parasti ir
robežās B45 – B60. Stiegras ar betonēšanas mašīnu tiek iebetonētas, un tām ir tiešās beto-
na saķeres enkurojums.
Parasti stiegras atrodas plātnes apakšpusē, taču, ja nepieciešams iegūt plātni ar konsoli,
tad stiegrojumu ievieto plātnes augšpusē.

3
Kad betons sasniedzis nepieciešamo stiprību, kas notiek 24 stundas pēc betonēšanas,
stiegras pārzāģē un betona 120 m garo lentu ar dimanta ripzāģiem sagarina atsevišķās
plātnēs, iegūstot tādu garumu kāds nepieciešams, līdz ar to nepastāv nekādi garuma stan-
darti. Parasti plātņu gali ir taisni nogriezti, taču nepieciešamības gadījumā plātņu galus
var nogriezt slīpi, gandrīz jebkurā leņķī. Plātnēm pa dobumu zonu var izdarīt garengriezu-
mus, tādējādi iegūstot nestandarta platuma elementus. Kad ir iegūtas atsevišķas plātnes,
katras plātnes abos galos apakšpusē dobumu zonās izurbj drenāžas caurumus, pa ko iz-
kļūt mitrumam, kad plātne būvlaukumā ir samontēta. Sākoties iekšdarbiem šie caurumi ir
jāaizšpaktelē. Tāpat rūpnīcā plātņu galos dobumus aiztaisa ar speciāliem plastmasas kor-
ķiem. Būvlaukumā dobās plātnes montē ar montāžas traversas palīdzību, šuvēs ievieto
stiegrojumu un tās aizlej ar betonu, lai iegūtu monolītu horizontālu stinguma disku. Virs
dobajām plātnēm uzklāj virsbetonu, kam ir izlīdzinošās un slodzi izkliedējošās funkcijas.

Variax iepriekš saspriegtās dobās plātnes ir izprojektētas maksimāli ekonomiski un efektī-

vi, kas dod iespēju tās izgatavot maksimāli ātri un relatīvi vienkārši. Līdz ar to dobajās
plātnēs netiek paredzētas šķērsstiegras un ieliekamās detaļas, jo tad ražošana ar ekstrūzi-
jas paņēmienu kļūtu tik sarežģīta, ka nebūtu vairs ekonomiski izdevīga. Pakārtoti dobo
plātņu izgatavošanas tehnoloģijai ir izstrādāti standarta mezglu risinājumi, kas bieži vien
ir stipri atšķirīgi no padomju laika dobo plātņu prakses. Tāpēc dobajās plātnēs nevajag ie-
liekamās detaļas un šķērsstiegras nav nepieciešamas, jo plātņu nestspēju izgatavotājrūpnī-
ca vienmēr pārbauda ar aprēķinu.

4. Dobo plātņu vispārīgie aprēķina principi

Izvēloties dobās plātnes tipu obligāti ir jāņem vērā 3 faktori, kas ietekmē plātnes nestspē-
ju pieaugot plātnes laidumam:
(1)- plātnes sākotnējā nestspēja, ko Projektētāji nosaka pēc līknēm. Visas nestspējas līk-
nes ir sastādītas pieņemot, ka plātne balstās uz stingiem balstiem, piem., mūra.
(2)- plātnes nestspēja, kas projektētājiem jāaprēķina gadījumā, ja plātne balstās uz metāla
sijām. Gadījumā ja metāla sijai ir liela izliece (>1/350) plātnes nestspēja būtiski samazi-
nās (nestingo balstu uzdevums). Plātnes nestspēju uz nestingajiem balstiem aprēķina ar
programmu FLEXIBL.
(3) - Atsevišķos gadījumos pie lieliem laidumiem plātnes stiprība ir vēl diezgan liela, taču
tajā pašā laikā tai ir ļoti liels sākotnējais pacēlums un arī liela beigu izliece. Lai kaut kā
limitētu deformācijas ir jāsamazina pieliktā slodze un jānosaka max laiduma garums.
Plātnes izlieces Projektētājs pats nevar aprēķināt, tādēļ nepieciešamības gadījumā jākon-
sultējas ar SIA “Strängbetong Latvia”.
4
5. Pārsegums kā horizontāls stinguma disks
Dobo plātņu pārsegumu var uzskatīts par stingu horizontālu disku tikai tad, ja dobās
plātnes darbojas kopā un veido stingu horizontālu disku. Atšķirībā no padomju laiku dobo
plātņu prakses, Variax dobajām plātnēm šuvju nestspējai ir ļoti liela nozīme, tādēļ īpaša
uzmanība ir jāpievērš nevainojamai šuvju aizdarei ar betonu. Rukuma plaisas būtiski
samazina šuves nestspēju. Šuvēm ir jābūt spējīgām uzņemt šķērsspēkus. Tieši tādēļ plātņu
malas ir profilētas.

Šķērsspēki starpplātņu šuvē

Balstoties tieši uz šuvju nestspēju tiek izkliedētas koncentrētas slodzes plātņu šķērsvirzie-
nā no viena elementa uz otra. Tieši šuvju nestspēja dod iespēju pārsegumā izveidot lielus
caurumus, jo tad cauruma josla balstās uz blakusesošajām plātnēm.
Vēja slodzes ietekmē pārseguma stinguma diska malās var rasties stiepes spēki, kas var
izsaukt plaisas starpplātņu šuvēs un līdz ar to mazināt to nestspēju. Lai pārsegums sagla-
bātu stinguma diska funkcijas, pa perimetru ir jāparedz stiegrojums. Vienkāršoti šo stieg-
rojumu aprēķina, pieņemot pārsegumu kā siju, kas balstīta uz stinguma sieniņām. Iekšējo
spēku plecu var pieņemt z = 0,6×B, kur B – pārseguma platums, tad stiegrojums As=M/
(z×Rs), un konstruktīvi pieņemot ne mazāk kā 2Ø12 A-III pa perimetru, konstruktīvi tādu
pašu stiegrojumu pa perimetru pieņem arī tad, ja vēja slodze nav aktuāla.

Pārsegums kā sija, kas balstīts uz stinguma sienām. Pārsegums ar iekšējiem

stūriem

Ja ēkas pārsegumam ir iekšējie stūri, tad stiegrojums pa perimetru ir jāaizlaiž līdz ēkas
pretējai malai un jānoenkuro.

5
6. Ieteicamā moduļu sistēma
Moduļu sistēmas izmantošana ir svarīgs ekonomisks faktors saliekamā dzelzsbetona kon-
strukciju būvēs gan projektēšanas periodā, gan montāžas laikā. Moduļu sistēmas izmanto-
šana nenozīmē, ka tiek ierobežota brīvība projekta izstrādē, tas ir tikai instruments, kas
palīdz darbus sistematizēt, ievērot ekonomiskuma principus un vienkāršot mezglus un de-
taļas.
Saliekamā dzelzsbetona pārsegumi ir ļoti pateicīgi elastīga plānojuma izstrādē un var tikt
pielāgoti gandrīz jebkuram nesošo sienu vai rīģeļu izvietojumam. Ir dažas vadlīnijas kuras
būtu izdevīgi ievērot, izstrādājot saliekamā dzelzsbetona pārseguma plānu, tādējādi arī
vienkāršojot būvniecību. Pārseguma plātnēm platuma modulis ir 1200 mm (dobajām plāt-
nēm) un 2400 mm (TT tipa ribotajām plātnēm). Izstrādājot pārseguma plānu būtu vēlams
ievērot, lai plāna izmēri sakrīt ar veselu moduļu skaitu n×M.
Vienkāršām būvēm visas pārseguma plātnes ir labāk laist vienā virzienā, tādējādi vienkār-
šojot plānojumu, un iepriekš saspriegto plātņu gadījumā arī ierobežojot plātņu konstruktī-
vo pacēlumu dažādību viena posma robežās.
Gadījumos, kad precīza moduļu sistēma nav iespējama, ir nepieciešams piegriezt standar-
ta elementus, lai iegūtu speciālus elementus ar mazāku platumu vai arī slīpi nogrieztu ma-
lu.

6
7. Maksimālie ieteicamie laidumi dobajām plātnēm
Dobo plātņu nestspējas līknes dotas brošūrā “Izvēlies saliekamo dzelzsbetonu”. Vadoties
pēc Guide to good practice rekomendācijām, kas nosaka maksimālo plātnes biezuma un
garuma attiecību, ir izstrādāti ieteikumi ieteicamajiem maksimālajiem laidumiem dažā-
diem dobo plātņu tipiem, kas doti zemāk attēlos.
No nestspējas līknēm redzams, ka palielinoties laidumiem, dobo plātņu nestspēja samazi-
nās, tādēļ plātnes tipa izvēle ir atkarīga no slodzes. Plātņu nestspēju ietekmē arī balstu
nestspēja - nestingo balstu uzdevums. Jāpiebilst, ka visas nestspējas līknes ir aprēķinātas
ar normatīvajām slodzēm (pastāvīgā normatīvā + lietderīgā normatīvā slodze), neņemot
vērā plātnes pašsvaru.
Dobo plātņu profili
EP6/200 VSD 18

Max laidums - 9 m, optimālais līdz 7 m Max laidums - 8 m, optimālais līdz 6,5 m

EP6/220 VSD 20

Max laidums - 10 m, optimālais līdz 8 m Max laidums - 9 m, optimālais līdz 7,5 m

EP5/265 VSD 25

Max laidums - 11 m, optimālais līdz 10 m Max laidums - 11 m, optimālais līdz 9 m

EP4/320 EPD 30

Max laidums - 14 m, optimālais līdz 13 m Max laidums - 14 m, optimālais līdz 11 m

EP4/400 EPD 40

7
Max laidums - 16 m, optimālais līdz 15 m Max laidums - 16 m, optimālais līdz 13 m
8. Pārseguma plātņu balstīšana

Mūris

a a

Dz/b sija

HQ tērauda sija a a
Dubult-T tērauda sija

Dobo pārseguma plātņu balstījums ir šarnīrveida, lai izvairītos no negatīvajiem lieces mo-
mentiem.

Projektējot dobo pārseguma plātņu balstus jāņem vērā nominālie un efektīvie balstu dziļu-
mi. Balsta efektīvais dziļums ir balsta faktiskais dziļums, ko izmanto balstu aprēķinā ar
programmu FLEXIBL, bet nominālo balsta dziļumu iegūst ņemot vērā pielaides un balsta
stūra nošļaupumu. Atsevišķos gadījumos efektīvais un nominālais balsta dziļums var sa-
krist. Rasējumos vienmēr uzrāda nominālo balsta dziļumu.

Ieteicamie balstu dziļumi a dažādām konstrukcijām

Balsta Plātnes tips Balsta dziļums

konstrukcija Nominālais Efektīvais
Dzelzsbetona un EP6/200, EP6/220, EP5/265 80 65
Tērauda sija EP4/320, EP4/400 100 80

Mūris EP6/200, EP6/220, EP5/265 80 - 100 80

EP4/320,EP4/400 100 -120 100
Dzelzsbetona sie- EP6/200, EP6/220, EP5/265 65 65
na EP4/320 80 80
8
Balstīšanas uz mūra

Balstot dobās plātnes uz mūra parasti to dara uz javas kārtas, kas kalpo kā spriegumu izlī-
dzinātājs balsta virsmā. Taču dobās plātnes iespējams balstīt arī uz balsta palikņiem, kas
varētu būt no finiera, plastmasas vai metāla. Balsta palikņa biezums ir 20 mm un tos no-
vieto zem iepriekšmalējām plātņu ribām. Pēc plātņu montāžas zem plātnes pie mūra jāpie-
liek veidnis un kopā ar citām šuvēm sprauga starp mūri un plātni jāaizpilda ar betonu.
Balstot plātnes uz mūra izdevīgi ir ierīkot betona izlīdzinošo kārtu vismaz 50 mm biezu-
mā, vai betona sagataves joslu vismaz 200 mm biezumā, kā plātņu balsta pamatu, ja slo-
dzes ir lielas.

1. variants 2. variants

Balsta maksimālais dziļumi ir doti tabulā. Balstot dziļāk mūrī plātni var iespīlēt, bet tas
nav pieļaujams, jo plātnei nav augšējā stiegrojuma, tādēļ plātnei ir jābūt vienkārši balstī-
tai.
Balstīšana uz dzelzsbetona vai tērauda sijām

Dobās plātnes uz dzelzsbetona sijām balsta uz neoprēna gumijas lentas, kas piestiprināta
balsta malā. Neoprēna gumija šajā gadījumā darbojas kā spriegumu izkliedētājs balstā
montāžas procesā. Dzelzsbetona siju balsta virsma parasti ir ļoti nelīdzena, tādēļ neoprēna
gumijas lenta ir jālieto obligāti, un to piestiprina jau rūpnīcā.

Neoprēna Neoprēna
gumijas lenta 20x10(h) gumijas lenta 60x5(h)

Dzelzsbetona un tērauda sijas ar neoprēna gumijas lentu plātnes balsta vietās.

Tērauda siju balsta virsma parasti ir gluda tādēļ šajā gadījumā neoprēna gumija lenta ir
ieteicama ne obligāta prasība. Neoprēna gumijas lenta jālieto obligāti, ja tērauda sijas
virsma ir nelīdzena ar uzmetinājumiem u.t.t. Neoprēna lentu tad ievieto tieši zem plātņu
balsta un tā darbojas kā spriegumu izkliedētājs gan montāžas, gan ekspluatācijas laikā.

9
 Labs veids kā novērst malējās sijas savērpšanos montā-
žas laikā, ir balstot dobo plātni uz neoprēna lentas, kas
novietota tieši sijas vidū, tādējādi panākot, ka slodze si-
jai ir pielikta centriski.
Neoprēna
gumijas lenta 60x5(h)

Balstot dobās pārseguma plātnes uz tērauda vai dzelzsbetona rīģeļiem jāņem vērā, ka bie-
ži vien balstījums ir ekcentrisks, kas izsauks vērpes momentu. Tā kā rīģelis uz kolonnas
konsoles ir balstīts šarnīrveidā un tam ir iespēja pagriezties, ir jānovērš situācija, ka plāt-
nes varētu noslīdēt nost no rīģeļa konsoles. To panāk izveidojot tādu plātņu - rīģeļa savie-
nojumu, kas varētu uzņemt momentu. Tāpēc dobo plātni pie rīģeļa enkuro ar enkurstieg-
rām, kuras aprēķina pieņemot, ka dobā plātne strādā kā konsolsija attiecībā pret rīģeli un
visus stiepes spēkus uzņem enkurstiegrojums.
Vērpes momentu aprēķina pret rīģeļa pagriešanās asi:
M=Fv×ex [kN m]
Kur: ex - spēka plecs [m]
Fv- dobās plātnes balsta reakcija uz 1,2 m [kN]

Stiegrojuma laukumu var aprēķināt kā liektam dzelzsbetona elementam ar platumu 1,2m

pēc klasiskās teorijas vai pēc tuvinātas metodes, ja zināms iekšējais spēku plecs.

Plātnei: EP6/200 z=130 mm Stiepes spēks Ns stiegrā:

EP6/220 z=150 mm Ns=M/z
EP5/265 z=190 mm Stiegrojuma laukums:
EP4/320 z=240 mm As=Ns/Rs
EP4/400 z=320 mm kur Rs=365 MPa

Enkurstiegras aprēķina shēma

10
Balstu stiegrošana

Dobo plātņu balsta mezgliem ir jānodrošina vertikālo un horizontālo pārseguma slodžu

nodošana uz nesošajām konstrukcijām.
Dobo plātņu pārsegumiem balsta mezglos ievieto enkurstiegras un garenstiegras. Enkur-
stiegras balstos ievieto katrā starpplātņu šuvē un tās nodrošina drošu plātnes un rīģeļa sa-
vienojumu. Enkurstiegras uzņem šķērsspēkus, kas varētu rasties šuvēs un novērš platņu
noslīdēšanu no balsta. Enkurstiegras var aprēķināt pēc augšminētās metodikas.
Garenstiegras laiž visā balsta konstrukcijas garumā, jo tās nodrošina pārseguma kā vieno-
ta horizontāla stinguma diska darbību. Enkurstiegras konstruktīvi pieņem Ø12 A-III, ja
pēc aprēķina nevajag vairāk, taču ne vairāk kā Ø16 A-III uz vienu šuvi, jo ir problemā-
tiski ievietot šuvēs lielāka diametra stiegras. Parasti enkurstiegras ievieto tikai starpplātņu
šuvēs, taču nepieciešamības gadījumā enkurstiegras var ievietot arī starp šuvēm - plātnes
platuma vidū, atverot dobumu.
Pēc pārseguma plātņu samontēšanas un stiegru ievietošanas, šuves aizlej ar smalkgraudai-
nu plastisku betonu, kam klase ir B30. Pēc šuvju aizliešanas betonu jānovibrē ar stieņvei-
da vibratoru.

11
9. Nestingo balstu uzdevums

Pārsegums, kas salikts uz sijām balstītām dobajām plātnēm zem slodzes deformēsies. Ja
plātnes ir balstītas uz vidēji stingām sijām, sijas izliece izsauks savstarpējo iedarbību starp
siju un dobo plātni, jo veidojas salikts sijas šķērsgriezums no pašas sijas un dobās plātnes.
Plātņu šķēsvirzienā sāk darboties lieces moments skat. A un šķērsspēki skat. B.

Deformējies dobo plātņu pārsegums

A - Plātne laiduma vidū B - Plātne sijas balsta zonā

Lieces moments šķērsvirzienā plātnes apakšā var izsaukt plaisas, kas būtiski var vājināt
iepriekš saspriegto stiegru enkurojumu. Šķērsspēki toties apdraud dobo plātņu ribu stiprī-
bu. Visu kopā to sauc par nestingo balstu uzdevumu, angliski “non-rigid supports”.
Brošūrā “Izvēlies saliekamo dzelzsbetonu” ir dotas dobo plātņu nestspējas līknes plātņu
garenvirzienā, kas aprēķinātas pieņemot, ka balsti ir stingi, piemēram, balstīti uz mūra. Ja
plātni balsta uz sijas, tad obligāti papildus jāpārbauda balstu stingums ko izdara ar prog-
rammu FLEXIBL. Šī programma ir brīvi pieejama internetā, tiesa gan somu valodā, vai
arī pēc pieprasījuma atsūtīšanas uz adresi girts@strangbetong.lv šī programma jums tiks
pa brīvu nosūtīta pa e-pastu. Projektējot siju uz kā balstīt dobās plātnes katrs gadījums ir
individuāls, jo vērā tiek ņemts sijas stingums un laidums, balsta dziļums, plātnes tips,
plātņu galu aizpildījuma dziļums, virsbetons, kas var būt stiegrots vai arī ne.
Ja tomēr nav iespējams aprēķināt plātņu balstu nestspēju, ir stingri jāierobežo sijas izliece
līdz 1/350-1/400 no laiduma.
Jāpiezīmē, ka šī programma rēķina tikai Variax tehnoloģijas dobās plātnes, ko piedāvā
“Strängbetong Latvia”. Pašu programmu ar paskaidrojumiem skatīt nākamajā lappusē.

12
 Programmu “FLEXIBL” var lejupielādēt no sekojošas adreses:

http://www.betoni.com/suunnittelu/default.asp?paa=3&ala1=30&ala2=24&ala3=8

Sijas Rēķināt

Laidumi abās sijas pusēs Laidums vienā pusē

Plātnes tips Dubult T sija

Pastāvīgā

Lietderīgā
Nestspēja % HQ sija
slodze
Šuvju betons B
Kreisajam laidumam
ēkas
M 100%
2. klase
B Q
Virsbetons
virsbetons Plaisas
Virsbetona stiegrošana
Labajam laidumam
Virsbetona stiegas
M
Gala aizpildījums
(parasti) Q
Plaisas
Sija
M

Plātņu laidums sākumā Balsta dziļums

Plātņu laidums beigās

Neoprēna lentas biezums
( ja ir paredzēta neoprēna gumija)

Plātņu tipi

06 - EP6/200=220
05 - EP5/265
04/320 – EP4/320
04/400 – EP4/400

Piezīme: Norādot virsbetona biezumu, tas automātiski tiek iekļauts pastāvīgajā slodzē

13
 Tērauda sijas

Sijas laidums
Sijas laidums
Tērauda klase
Tērauda klase
Pretbīdņi

Iespējamās kļūdas brīdinājums

Brīdinājums par to, ka sijas platums ir mazāks par abu balstu dziļumu un šuves platumu,
Piemēram: 200<90+30+30+90

14
10. Caurumu projektēšana dobajās pārseguma plātnēs
Dobajās plātnēs var ieprojektēt caurums vai izgriezums, kas nepieciešami komunikāci-
jām. Caurumus dobajās plātnēs izgriež jau rūpnīcā pirms betons nav vēl pilnībā sacietējis,
taču mazos caurumus ieteicams izgriezt būvlaukumā.
Dobo plātņu aprēķins ar caurumiem tuvāk apskatīts aprēķina piemērā.

Nosacīti caurumus var iedalīt – mazajos un lielajos caurumos.

Mazie caurumi
Ar mazajiem caurumiem saprot caurumus, kas izgriezti nepārzāģējot nevienu no stiegrām.
Zīmējumā redzams, ka šos caurumus izgriež plātnes dobumu rajonā - baltajās joslās. Šie
caurumi plātnes nestspēju faktiski neietekmē.

EP6/200; EP6/220 EP5/265

EP4/320 EP4/400

15
Lielie caurumi tiek ierīkoti ar tādu aprēķinu, lai caurumu malējā robeža atrastos dobuma
rajonā, zīmējumā baltajā joslā. Stiegrojumu plātnei ar lielajiem caurumiem nosaka izgata-
votājs.

Ja caurums dobo plātņu pārsegumā pārsniedz 600 mm, tad plātņu galus nostiprina ar mo-
nolītu dzelzsbetona siju, stiegras ielaižot divu dobumu dziļumā. Dobumus pa caurumu
aizlej ar betonu. Var lietot arī leņķveida siju.

16
 Ja caurums plātnē sakrīt ar veselas plātnes platumu, tad plātņu galu balstīšanai izmanto
tērauda sijas.

Leņķsija

Tērauda
leņķsija

1200

Leņķveda sijas nepieciešamas plātnes gala fiksēšanai. Aprēķinot caurumu pieņem, ka

plātne, kas balstīta uz leņķveida sijas, piepūles uz blakus elementiem pārnes nevis ar siju,
bet ar starpplātņu šuvēm. Toties aprēķinot tērauda siju, slodze uz sijas veidojas tā, kā pa-
rādīts 37. lappusē.

Iespējams arī pasūtīt tipveida leņķsijas

l2

L2

h1

Pielaide
Tips POK 200 POK 265 POK 320 POK 400
(mm)
Plātne EP6/200 EP5/265 EP4/320 EP4/400
Augstums h1 200 265 320 400 +3, -0
Platums b1 120 120 140 140 +0, -3
b2 100 100 100 100 +3, -0
l2 130 130 150 150 +3, -0
L2 52 55 55 57
1200 / 1800 / 1200 / 1800 / 1200 / 1800 / 1200 / 1800 /
Garums +0, -3
2400 2400 2400 2400

Ugunsizturības robeža sijām R60.

Tipveida tērauda sijas nestspēju nosaka pēc grafikiem, tuvāku informāciju var iegūt izga-
tavotājfirmas mājas lapā www.peikko.com/main2.html 17
11. Konstruktīvais virsbetons
Tā kā dobajām plātnēm ir iepriekš saspriegtais stiegrojums, tad atkarībā no dobās plātnes
tipa un vanšu skaita plātnes iegūst sākotnējo konstruktīvo pacēlumu d robežās no 1 – 30
mm. Sākotnējo konstruktīvo pacēlumu grafiki kopā ar dobo plātņu nestspējas grafikiem
doti brošūrā “Izvēlies saliekamo dzelzsbetonu”. Sākotnējais konstruktīvais pacēlums ir
jāņem vērā izvēloties grīdas konstrukciju un virsbetona biezumu, taču vispārējā gadījumā
papildus betona izlīdzinošā kārta virs plātnēm nav vajadzīga.
Betona izlīdzinošo kārtu var iedalīt divās daļās – nivelējošais slānis un konstruktīvais
virsbetons. Par nivelējošo slāni uzskata pašizlīdzinošos grīdu pamatnes izlīdzināšanas sa-
stāvus, piemēram, Vetonit grupas materiālus, ko virs plātnēm uzklāj ar biezumu t1= 15-25
mm, t2= t1+d mm.
t2 t1

d
Konstruktīvo virsbetonu izmanto kā izlīdzinošo slāni, lai aizstātu speciālos maisījumus.
Šajā gadījumā minimālais virsbetona biezums t1= 40 mm, t2= t1+d mm. Betona klasi izvē-
las projektētājs. Vispārējā gadījumā virsbetona stiegrošana nav obligāta. Virsbetona kon-
strukcija un ieklāšana ir līdzīga monolītās grīdas betonēšanai.
Virsbetonu stiegro ar konstruktīvu stiegrojumu, ja uz pārseguma darbojas koncentrētas
slodzes, piemēram, noliktavās no plauktu statņiem, autokrāvējiem u.c.
Virsbetonam ir jāparedz rukuma kompensācijas šuves ik pa 3-5 m, kuras izgriež ar di-
manta ripzāģiem tūlīt pēc tam, kad betons jau ir ieguvis tādu stiprību, lai zāģēšanas proce-
sā netiktu bojāta betona virsma, bet arī pietiekami agri, lai novērstu plaisu veidojošos
spriegumus.
Vispārīgā gadījumā virsbetonu uzklāj uz notīrītas un mitras, bet ne slapjas virsmas.

Stiegru siets Ribotajām TT-tipa pārseguma plātnēm kā starp-

Virsbetons
stāvu pārsegumiem parasti lieto 100 mm biezu
virsbetonu, ko stiegro ar konstruktīvu stiegroju-
mu. Taču ir arī TT tipa plātnes, kam virsbetons
nav vajadzīgs, tāpēc katrā individuālajā gadījumā
jākonsultējas ar SIA “Strängbetong Latvia”.

Riboto plātņu virsbetons

18
12. Dobo plātņu montāža
Dobās plātnes montē ar speciālu montāžas traversu. Montāžas traversas garums ir atkarīgs
no plātnes garuma. Plātne tiek satverta ar speciālām skavām. Lai celšanas laikā nodroši-
nātu maksimālu drošību, papildus zem skavām ir paredzētas drošības ķēdes, kas jāaizāķē
pirms pacelšanas un jāatāķē tieši pirms elementa nolikšanas projektā paredzētajā vietā.

Nestandarta vai parasta platuma plātņu pacelšana ar

montāžas lentām

Montāžas traversa Nestandarta platuma plātne

ar montāžas cilpām
Gadījumā, ja dobā plātne ir griezta garenvirzienā un tai vairs nav standarta palatums,
montāža ar traversas palīdzību vairs nav iespējama. Šajā gadījumā montē ar montāžas len-
tām. Atsevišķos gadījumos tiek paredzētas montāžas cilpas. Montāžas cilpas tiek iestrādā-
tas jau rūpnīcā, tās iebetonējot malējos dobumos izgrieztajos caurumos.

Projektējot salie-
kamā dzelzsbetona vai it īpaši tērauda sijas, jāņem vērā, ka montāžas laikā sijas atbalstīt
pret savērpšanos drīkst tikai un vienīgi pie sijas balstiem. Tas tāpēc, ka sijām ir jādod ie-
spēja deformēties no pastāvīgās slodzes, lai tādējādi samazinātu spriegumus (nestingo
balstu uzdevums). Līdz ar to sijas ir jāprojektē tā, lai tās spētu uzņemt vērpes momentu no
vienpusīgas plātņu balstīšanas. Tieši šī iemesla dēļ ir jālieto kastveida sijas šķērsgriezums
(kaut vai divi dubult-T profili kopā) ar pietiekamu vērpes pretestību un jāizvairās no bal-
stījuma tikai uz vienas dubult-T sijas. Praksē ir apstiprinājies, ka, ja sijai nav pietiekamas
vērpes pretestības, tas vienmēr izraisa nopietnas problēmas montāžas laikā.
19
13. Tipiskās projektētāju kļūdas
1. Ja pārseguma platums nesaskan ar veselu moduļu skaitu, tad projektētāji bieži vien at-
starpes starp plātnēm aizpilda ar monolītajām joslām. Taču monolītajam betonam ir pavi-
sam citas elastīgās īpašības un tas ir vismaz uz pusi smagāks par dobajām plātnēm. Jāņem
vērā arī to, ka šī monolītā josla faktiski nenes neko, jo dobo plātņu laidumi ir gari, tikai
papildus noslogo blakusesošās plātnes. Rezultātā var rasties nevienmērīgas deformācijas.
Monolītās joslas vietā ieteicams likt divas piegrieztas plātnes kā tas redzams zīmējumā,
turklāt tas izmaksā lētāk, jo nav vajadzīgs tik daudz betona, nav vajadzīgas stiegras, veid-
ņi un ietaupās laiks.

Monolītās daļas aizstāšana ar divām piegrieztām plātnēm.

2. Lai samazinātu pārseguma konstruktīvo augstumu projektētāji pie standarta dubult T
sijas pieliek plauktiņus, kur balstīt plātnes. Šāds risinājums tikai sākumā liekas vienkāršs.
Šai sijai ar plauktiņiem ir ļoti maza vērpes pretestība, kā rezultātā tā var savērpties jau
montāžas procesā, bet atbalstīt pret savērpšanos siju laiduma vidū nedrīkst, tikai pie sijas
balstiem. Tā kā uz sijas balstītās dobās plātnes var radīt diezgan lielu vērpes momentu,
sijas ir jāprojektē ar pietiekamu vērpes pretestību, ko var panākt ar HQ siju vai diviem du-
bult T profiliem, kas sametināti kopā. Šāds risinājums arī palielina sijas stingumu un sa-
mazina izlieces.

Vienas sijas ar plauktiņiem aizstāšana ar HQ vai divām dubult -T sijām

20
 3. Lai nodrošinātu “labu” balstījumu, bieži vien dobās plātnes mūra sienā nobalsta pa dzi-
ļu. Taču ierobežojošais faktors ir nevis plātnes balstījuma dziļums, bet gan mūra nestspēja
uz lielām koncentrētām slodzēm un ekscentrisku slogojumu. Tāpēc, ja mūra nestspēja ir
nodrošināta tad ieteicamais balsta dziļums ir 80-100 mm. Mūra nestspēju var palielināt
ierīkojot sagataves slāni, kas kalpo kā slodzes izkliedētājs. Jāsaskaņo ir arī plātņu galu
aizpildījums, kam jāatbilst balstījuma dziļumam. Ja balstījums ir vairāk par 80 mm, tad
esošie 50 mm plastmasas korķi plātnē ir jāiespiež uz iekšu tā, lai tie atbilstu balsta dziļu-
mam un līdz ar to plātnes gala aizpildījums būtu vienāds ar balsta dziļumu.
Iespējamā
plaisas vieta

Jo vairāk, jo labāk 80 - 100 mm

1,2 m 1,2 m

Elastīgs materiāls

Iespējamā
plaisas vieta

Nepareizi Pareizi 21
14. Aprēķina piemēri
Dobo pārseguma plātņu aprēķina piemērs
Slodzes uz plātnēm

Slodzes veids Normatīvā slodze kg/m2 (kN/m2)

1.Pastāvīgā slodze
1.1 Virsbetons 60 mm 150
1.2 Grīdas konstrukcija (piemērs) 20
1.3 Reģipša starpsienas 50
Kopā 220 (2,20)
2. Plātnes pašsvars EP6/220 340
3. Lietderīgā slodze 300 (3,00)
4. Slodžu kombinācijas
Pastāvīgā + lietderīgā slodze 520 (5,20)
Plātnes pašsvars + pastāvīgā + lietderīgā 860 (8,60)
slodze (tikai priekš caurumu aprēķina)

Dobās pārseguma plātnes ir jāaprēķina uz maksimālo normatīvo slodzi (pastāvīgā + liet-

derīgā normatīvā slodze) šeit - 5,20 kN/m2, neņemot vērā plātnes pašsvaru. Dobo pārse-
guma plātņu nestspējas grafiki doti brošūrā “Izvēlies saliekamo dzelzsbetonu”. Izejot no
dobo pārseguma plātņu nestspējas grafikiem iespējams noteikt pārseguma plātņu tipu.
Laidumam 6,9 m un slodzei 5,20 kN/m2 ieteicamā plātne ir EP6/220. Tomēr izvēloties
dobo pārseguma plātņu tipu jāņem vērā vājinājumi – caurumi plātnēs, kas bieži vien ir no-
teicošie pie dobo pārseguma plātņu izvēles.
Ja dobajās pārseguma plātnēs ir caurumi, tad pieņem, ka slodze no cauruma joslas pārda-
lās uz blakusesošajām plātnēm. Tas nozīmē, ka blakusesošās plātnes tiks vairāk noslogo-
tas. Šīs plātnes pārsegumā ir raksturīgās un pēc tām ir jāpieņem plātņu dimensijas.

Slodžu pārdalīšanās shēma.

22
Piemērs:

Papildus slodze no cauruma dobajā pārseguma plātnē:

Cauruma platums 1,2 m

1,2m · 8,60 kN/m2 = 10,32 kN/m

Šī papildus slodze izkliedējas uz blakusesošajām plātnēm. Vienkāršoti tiek pieņemts, ka

tieši blakusesošā plātne uzņem 40%, bet tai blakusesošā 10% no visas slodzes.

40% no10,32 kN/m = 4,13 kN/m

Izkliedēsim to uz 1,2 m platu joslu (blakus plātni):

4,13 kN/m : 1,2m = 3,44 kN/m2 – papildus slodze no plātnes ar caurumu.

Kopējā slodze : Pastāvīgā + lietderīgā slodze + papildus slodze no cauruma joslas

5,20+3,44=8,64 kN/m2

Saskaņā ar brošūras “Izvēlies saliekamo dzelzsbetonu” dobo pārseguma plātņu EP6/220

nestspējas grafiku, redzams, ka pie laiduma 6,9 m un slodzes 8,64 kN/m2 plātnes nestspē-
ja ir nodrošināta. Plātnes sākotnējais pacēlums ir 15 mm. Pieņemam, ka virsbetona bie-
zums plātnes vidū ir 45 mm, bet malās 60 mm.
Pēc nestspējas līknēm var noteikt plātnes tipu, nepieciešamo vanšu skaitu un prognozēja-
mo nestspēju, bet pēc sākotnējā konstruktīvā pacēluma līknēm – sākotnējo konstruktīvo
pacēlumu, kas jāņem vērā izvēloties virsbetona biezumu.
Ja plātnes ir balstītas uz tērauda sijām, tad obligāti ir jāpārbauda plātņu balstu nestspēja,
ko izdara ar programmu FLEXIBL.

Ja dobās pārseguma plātnes laiduma un nestspējas līknes punkts atrodas tuvu

maksimālajam, plātnēs ir daudz caurumu, vai kāds cits nestandarta gadījums,
jākonsultējas ar SIA “Strängbetong Latvia”.

Jāatzīmē, ka vanšu (stiegru) skaitu priekš ražošanas izgatavotājrūpnīca katrā gadī-

jumā pārbauda un nosaka pati, tādēļ projektētājiem rasējumos jānorāda tikai dobās
plātnes šķērsgriezuma tips.

23
Enkurstiegru aprēķins rīģelim ar vienpusēju plātņu balstījumu

Pieņemsim, ka uz L-tipa rīģeļa balstās dobās pārseguma plātnes. Aprēķina slodzi Fv, kas
darbojas uz rīģeli, aprēķināta no plātnes pašsvara, pastāvīgās un lietderīgās slodzes. Tā kā
enkurstiegras tiks rēķinātas uz dobās plātnes moduļa platumu - 1,2m, tad arī slodze ir ap-
rēķināta uz tekošo 1,2m joslu.

Vērpes moments:
M=Fv × ex = 40 × 30 = 1200 kNcm
Stiepes spēks Ns enkurstiegrā:
Ns=M/z=1200/15=80 kN
Stiegrojuma laukums:
As=Ns/36,5=80/36,5=2,19 cm2
Pieņemtais stiegrojuma laukums:
2Ø12 A-III, As = 2,26 cm2/120cm
=> tātad enkurstiegras ir jāievieto katrā starpplātņu šuvē un vēl vienā dobumā plātnei pa
vidu kā griezumā a-a.

24
Enkurstiegru aprēķins rīģelim ar divpusēju plātņu balstījumu

Pieņemsim, ka uz apgrieztā T-tipa rīģeļa balstās dobās pārseguma plātnes. Aprēķina slo-
dzes Fv1, Fv2 kas darbojas uz rīģeli, aprēķinātas no plātnes pašsvara, pastāvīgās un liet-
derīgās slodzes. Tā kā enkurstiegras tiks rēķinātas uz dobās plātnes moduļa platumu -
1,2m, tad arī slodzes ir aprēķinātas uz tekošo 1,2m joslu.

Pieņemsim, ka:
Fv1=20 kN
Fv2=40 kN
Vērpes moments:
M=Fv2 × ex – Fv1 × ex = 40 × 30 - 20 × 30 = 1200 - 600 = 600 kNcm
Stiepes spēks Ns enkurstiegrā:
Ns=M/z=600/15=40 kN
Stiegrojuma laukums:
As=Ns/36,5=40/36,5=1,10 cm2
Pieņemtais stiegrojuma laukums:
Ø12 A-III, As = 1,13 cm2/120cm
=> tātad pietiek, ja enkurstiegras ievieto katrā starpplātņu šuvē.

Enkurstiegru aprēķins tērauda sijai ar vienpusēju plātņu balstījumu

Pieņemsim, ka uz dubult T-tipa sijas balstās dobās pārseguma plātnes. Aprēķina slodze
Fv, kas darbojas uz sijas, aprēķināta no plātnes pašsvara, pastāvīgās un lietderīgās slo-
dzes. Tā kā enkurstiegras tiks rēķinātas uz dobās plātnes moduļa platumu - 1,2m, tad arī
slodze ir aprēķināta uz tekošo 1,2m joslu.
Vērpes moments:
M=Fv2 × ex = 5,5 × 40 = 220 kNcm
Stiepes spēks Ns enkurstiegrā:
Ns=M/z=220/15=14,7 kN
Stiegrojuma laukums:
As=Ns/36,5=14,7/36,5=0,40 cm2
Pieņemtais stiegrojuma laukums:
Ø12 A-III, As = 1,13 cm2/120cm
=> tātad pietiek, ja enkurstiegras ievieto katrā
starpplātņu šuvē.

25
15. Interneta resursi
(Tērauda ieliekamās detaļas, AutoCAD simbolu bibliotēkas, aprēķina programmas)

http://www.kolumbus.fi/anstar/englanti/index2.html

http://www.peikko.com/uk/main_uk.html

Aprēķina programma

Simbolu bibliotēka

http://www.betoni.com/suunnittelu/default.asp?paa=3&ala1=30&ala2=24&ala3=8

Aprēķina programma 49
FLEXIBL
Pieejamās aprēķina programmas

Tērauda ieliekamo detaļu aprēķina programma. Programma ir angļu valodā, bet lejupielā-
dējama no somu mājas lapas:
www.peikko.com/2402new/dlframeset.html
Lejupielādēšanas pozīcija:
Kiinnityslevyjen laskentaohjelma

Programma angļu valodā, kas aprēķina kolonnu zābakus

Lejupielādēšanas pozīcija
Column shoe program PeikCol 2.01

50