Radioaktivitāte

Vladislavs Mihailovs
Viktorija Stepanova
10.a
 Kas ir radioaktivitāte?
Radioaktivitāte ir ķīmisko elementu nestabilo izotopu patvaļīgs, nepārtraukts
sabrukšanas process, kas nepakļaujas ārējai iedarbībai un kura rezultātā no viena
ķīmiskā elementa izotopiem veidojas cita elementa izotopi un tiek izstaroti
neredzami stari (α,β,γ) un siltums.
Izotopi
Viena ķīmiskā elementa atomu kodoli
var atšķirties ar dažādu neitronu skaitu
N. Šādus ķīmiskā elementa atomus sauc
par izotopiem.
Viena ķīmiskā elementa izotopiem ir
vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits
neitronu.
Protonu skaitu nosaka pēc atomnumura
Neitronu skaits = relatīva atommasa –
atomnumurs
https://resources.cdn.uzdevumi.lv/e0ac7065-093a-42fe-9d43-6c3a492040c5/
C_izotopi.PNG
Rentgenstarojuma kodolreakcija
Alfa (α) starojums
Reakcijas gaitā no kodola tiek izsviesta
daļiņa - hēlija atoma kodols. Ja savienot
urānu ar hēliju sanāks plutonijs
Gamma (γ) starojums
Reakcijas gaitā nestabilu jeb ierosinātu atomu
kodoli, kas tikko radušies α vai β sabrukšanā,
atbrīvojas no enerģijas pārpalikuma, izstarojot γ
starojumu.
Šī starojuma rašanās nav saistīta ne ar kodola
lādiņa, ne arī ar kodola masas izmaiņām. Nestabilu
kodolu apzīmēšanai lieto zvaigznīti.
Rentgenstarojuma kodolreakcija
Beta (β−) starojums
Reakcijas gaitā no kodola tiek izsviests elektrons.
Kodola sastāvā esošais neitrons pārvēršas par
protonu un elektronu.
Beta negatīvās sabrukšanas rezultātā kodola masa
nemainās, bet lādiņš palielinās par vienu vienību.
Mēs redzam to attēlā.
Beta (β+) staro
Reakcijas gaitā no kodola tiek izsviests
pozitrons.
Kodola sastāvā esošais protons pārvēršas par
neitronu un pozitronu.
Beta pozitīvās radioaktīvās sabrukšanas
rezultātā kodola masa nemainās, bet lādiņš
samazinās par vienu vienību
Bīstamība
Šis starojums cilvēkam ir ļoti bīstams, jo
izraisa smagas slimības un pat nāvi.
Cilvēks nevar sajust radioaktīvo
starojumu. Tāpēc vietās ar paaugstinātu
radiāciju tiek izvietota attēlā redzamā
brīdinājuma zīme
Radioaktivitātes izmantošana
Radioaktivitāti plaši izmanto zinātnē, tehnoloģijā, medicīnā un
rūpniecībā. Mēs pastāstīsim par radioaktivitātes izmantošanu
medicīnā. Rentgenstarus lieto medicīnā, izmantojot īpašību, ka
dažāda blīvuma audi rentgenstarus absorbē atšķirīgi. Veicot
vienkāršu rentgenuzņēmumu, var redzēt, piemēram, vai nav lauzti
kauli.
Rentgenstarojuma bīstamība
Ir zināms, ka ilgstoša vai spēcīga šo staru iedarbība uz organismu
rada smagas slimības. Tāpēc rentgenstarojumu izmanto tikai
nepieciešamības gadījumos. Veicot rentgena apskati, citas ķermeņa
daļas apsedz ar svina pārklāju. Tas nelaiž cauri rentgenstarus.
Informācijas avoti
• Informācija:

uzdevumi.lv

lv.wikipedia.org

• Attēli:

uzdevumi.lv