1-8 slaidi teksts:

1) Jonu dzinējs , jonu piedziņa , vai jons dzinējs ir forma elektrisko piedziņai izmanto kosmiskā
aparāta virzīšana . Tas rada vilces spēku , paātrinot jonus, izmantojot elektrību .
2) Prezentācijas saturs

a. Kad jonu dzinējs tika izgudrots

b. Kā darbojas jonu dzinējs to priekšrocības un trūkumi

c. Kur tiek izmantoti jonu dzinēji?

d. Dažu jēdzienu skaidrojums

3) Pirmo reizi jonu Dzinēja koncepciju 1917.gadā ierosināja Roberts Godards. Taču tolaik jonu
piedziņa tika uzskatīta par vairāk zinātnisko fantastiku, nevis realitāti līdz 20. gadsimta 50.
gadiem, kad interese par raķeti pieauga pēc Otrā pasaules kara un pirms aukstā kara sākuma.

Un tā kā jonu piedziņai ir nepieciešami gandrīz vakuuma apstākļi un tā nerada pietiekamu vilci, lai
paceltos, tās tehnoloģiskās prasības pārsniedza ķīmiski darbināmas raķetes, kas nepieciešamas šāda
kosmosa kuģa palaišanai.

Visbeidzot, 1964. gadā NASA kosmosa elektrisko raķešu tests I (SERT I) pirmo reizi testēja šo tehnoloģiju
kosmosā, darbinot savu jonu dzinēju nedaudz vairāk nekā pusstundu.

4) Jonu dzinēja darbības princips ir gāzes jonizācija, ko paātrina elektrostatiskais lauks, lai iegūtu
strūklas vilci un paātrinātu kosmosa kuģi saskaņā ar Ņūtona trešo likumu.

Šāda dzinēja degviela vai darba šķidrums ir jonizēta inerta gāze (hēlijs, argons, neons, ksenons, kriptons,
oganessons, radons). Tomēr ne visas inertās gāzes vajadzētu izmantot kā degvielu, tāpēc zinātnieku un
pētnieku izvēle parasti ir ksenona ziņā.

Dzinēja darbības laikā kamerā veidojas negatīvu elektronu un pozitīvo jonu maisījums. Tā kā elektroni ir
blakusprodukts, tie ir jāfiltrē. Lai to izdarītu, kamerā tiek ievadīta caurule ar katoda režģiem, lai tā
piesaistītu elektronus sev.

Pozitīvie joni, gluži pretēji, tiek piesaistīti ekstrakcijas sistēmai. Pēc tam tie tiek paātrināti starp režģiem,
kuru elektrostatisko potenciālu starpība ir aptuveni 1200 volti, un tiek izmesti kosmosā kā strūkla.

Katoda slazdā iekritušie elektroni ir jānoņem no kuģa borta, lai tas saglabātu neitrālu lādiņu, un izmesti
joni netiktu piesaistīti atpakaļ, samazinot uzstādīšanas efektivitāti. Elektroni tiek izmesti caur atsevišķu
sprauslu nelielā leņķī pret jonu strūklu.

to priekšrocības un trūkumi

priekšrocības

Joni, kas iziet no dzinēja, tiek paātrināti līdz ļoti lieliem apgriezieniem.

Maksimāli tie var sasniegt 210 km/s. Tajā pašā laikā ķīmiskie raķešu dzinēji nav spējīgi sasniegt pat 10
km/s
Spēja sasniegt augstu īpatnējo impulsu ļauj ievērojami samazināt jonizētās gāzes reaktīvās masas
patēriņu salīdzinājumā ar tradicionālo ķīmisko degvielu. Un tomēr jonu dzinējs var nepārtraukti
darboties vairāk nekā trīs gadus.

trūkumi

Viņš nespēj attīstīt lielu vilci un momentāni paātrināt kuģi līdz lielam ātrumam. Pašreizējos variantos
jonu dzinēji tik tikko sasniedz 100 miljonu tonnu.

Šīs īpašības dēļ šāds dzinējs vismaz pagaidām nedod iespēju startēt no citas planētas, pat ja tai ir ļoti
maza gravitācija.

Izrādās, ka šādu dzinēju izmantošana lielos attālumos vēl nav iespējama bez tradicionālajām ķīmiskās
degvielas piedziņas sistēmām.

5) jonu dzinēji jau ir izmantoti vismaz septiņās pabeigtajās misijās un tiek izmantoti vismaz četrās
aktīvās misijās.

Tostarp šādi dzinēji tiek izmantoti BepiColombo misijas ietvaros, kas tika uzsākta 2018. gada 20. oktobrī.
Šajā Mercury misijā tiek izmantoti 4 jonu dzinēji ar kopējo jaudu 290 miljonu. Turklāt ierīce ir aprīkota ar
ķīmisko dzinēju.

Starlink plāno, ka šie dzinēji ļaus kuģim veikt nelielus manevrus un izvairīties no kosmosa atkritumiem.

Bija arī neparasts projekts "Prometejs". Kuģi šī projekta ietvaros bija plānots nosūtīt uz Jupiteru ar
ātrumu 90 km/s. Kuģa jonu dzinējs jādarbina ar kodolreaktoru. BET Projekts tika pārtraukts līdzekļu
trūkuma dēļ 2005.gadā

Arī kosmosa antena LISA, kas uz 2019 gadu bija projektēšanas stadijā, izmantos jonu dzinēju, lai koriģētu
orbītu.

6) Jonu dzinējs ir reaktīvā raķešdzinēja veids, kurā izmanto elektrostatiskajā laukā

paātrinātu jonizētu gāzi.

Gāzes jonizācija ir elektriski neitrālu gāzes atomu un molekulu pārvēršanās par pozitīviem

joniem, to ārējai elektronu čaulai zaudējot elektronus.

Kosmosa kuģu piedziņa ir jebkura metode, ko izmanto kosmosa kuģu un mākslīgo pavadoņu

paātrināšanai.

Impulsa nezūdamības likums: Noslēgtā sistēmā ķermeņu impulsu summa pirms sadursmes ir

vienāda ar impulsu summu pēc sadursmes.

Trešais Ņūtona likums: divu lieluma materiālu punktu mijiedarbības spēki, kas vērsti pretēji un

tiecas uz tiešu mērķi, savienojot šos materiālos punktus.

Kosmosa dzinējspēks attiecas tikai uz vilces sistēmām, ko izmanto kosmosa vakuumā, un to

nevajadzētu jaukt ar palaišanu kosmosā vai atmosfēru.

Elektriskā piedziņa ir kosmosa kuģa piedziņas paņēmiens, kas izmanto elektrostatiskos vai

elektromagnētiskos laukus, lai paātrinātu masu līdz lielam ātrumam un tādējādi radītu vilci , lai

mainītu kosmosa kuģa ātrumu orbītā.

7) Atsauces
8) Paldies par uzmanibu