Kādi magnētiskie materiāli tiek saukti par cietiem un mīkstiem magnētiskajā nozīmē?

Magnetiski ciets metāls – Ievietojot magn. laukā magnetizējas un saglabā savas iepriekšējās īpašības, poli
nemainīsies, mainot magnetizācijas virzienu vairs neatmagnetizējas;
Magnetiski mīksts metāls – Ievietojot magn. laukā viņš magnetizējas un, izņemot no tā, pazaudē savas
magnētiskās īpašības, viegli pārmagnetizēt, maina polus;
Kas ir magnetostrikcijas būtība?
Magnetostrikcija – Feromagnētiķa (Niķelis, Kobalts, u.c.) īpašība mainīt savus ģeometriskos (garums, platums,
biezums) izmērus, mainot magn.lauka intensitāti, vai mainot viņu magnētisko stāvokli mehānisko spēku
iedarbības rezultātā; (ja lineārie izmēri palielinās - pozitīva magnetostrikcija ja samazinās – negatīva);
Tiešais magnetostriktīvais efekts - tiek pielietots vibratoros (izstarotājos), kur magnētiskā lauka svārstības tiek
pārveidotas mehaniskajā enerģijā;
Atgriezeniskais magnetostriktīvais efekts – magn. lauka intensitātes maiņa mehānisko spēku iedarbības rezultātā
sauc par atgriezenisko magnetostriktīvo efektu; (mehānisko svārstību rezultatā mainas lineārie izmēri un rodas
mag. lauka intensitāte);
Kas pēc savas būtības ir Zemes magnētisma pilna spēka horizontālās un vertikālās komponentes?
To ietekme uz magnētiskā kompasa darbību.
Zemes magnētiskā spēka intensitati sauc par zemes
magnētisko spēku (T). Zemes magnētisko lauku veido
horizontālā komponete (H) un vertikāla komponete (Z) kas
raksturo Zemes mag.lauku un ta vērtību.
Brīvi iekārta adata norāda mag. spēka (T) virzienu dotajā
zemes punktā un izveidos ar horizontālo plakni leņķi
(Inklinācijas leņķis – leņķis starp zemes mag. speku un
horizontālo komponenti);
Jo lielāks inklinācijas leņķis jo sliktāk rādīs mag. kompass, polos inklinācijas leņķis ir 90 0 kompasa roze rotes ap
savu asi un nevarēs noteikt kur ir N, E, S, W, savukart uz mag. ekvatora I = 00 kompass strādas precīzi;
Magnētiskā kompasa darbības precizitati nosaka horizontālā komponente (H); (Polos (H) vērtība tiecas uz 0 līdz
ar to kompass nerāda, kompassa roze rotē ap savu asi);
H – horizontala komponete, virza kompasa adatu, norādot horizontalo vērtību;
Z - Vertikālā komponente virza kompasa adartu vertikālā virzienā;
Inklinācija (Pozitīva zem horizonta, negatīva virs);

Pēc kādām īpašībām tiek klasificētas lagas?

Lagas tiek klasificētas:
Relatīvās – laga veic ātruma mērījumus attiecība pret ūdens slāni (virsmas);
Spārniņu laga – mēra ātrumu atkarībā no spārniņu griešanās frekvences ūdens plūsmas ietekmē;
Hidrodinamiskā laga - nosaka kuģa ātrumu, atkarībā no dinamiskā ūdens plūsmas spiediena
apkārt kuģim, kad kuģis kustas (mēra ātrumu atkarībā no statiskā un dinamiskā spiediena attiecību
salīdzināšanu);
Indukcijas laga - nosaka kuģa ātrumu, atkarībā no elektrodzinējspēka,kurš inducējās ar ūdens
plūsmu ap kuģi, kad kuģis kustas (Kuģim kustībā ūdens plūsmas dēļ inducējas EDS kas tieši
proporcionāls kuģa ātruma);
Absolūtās – laga veic ātruma mērījumus attiecībā pret grunti;
Kolerācijas laga – mēra kuģa ātrumu salīdzinot divus signālus(2 uztvereji, 1 devejs, laga spēj
darboties kā dziļuma mērītājs un laga vienlaicīgi);
Doplera laga – mēra ātrumu izmantojot doplera efektu (Izstarotajam/uztvertajam signālam ir,
dažādas frekvences esot kustībā, frekvenču starpība tieši proporcionāla ātrumam)
Trīsdimensiju laga – veic ātruma mērījumus trīsdimensiju telpā;
Lagu klasifikācija atkarībā no mērāmo komponenšu skaita:
Vienkomponenta – mēra ātrumu diametrālajā plaknē;
Divkomponenta – mēra ātrumu DP un arī plaknē, kas perpendikulāra DP plaknei (novirze);
Atkarībā no precizitātes:
Paaugstinātas precizitātes;
Augstas precizitātes ;
Vidējas precizitātes;
Pazeminātas precizitātes;
Magnētiskās kartes, to klasifikācija.
Magnētisko karšu klasifikācija:
Izogoniskās kartes – kartes uz kurām attēlotas Izogonas un Agonas;
Izogonas – linijas kas savieno punktus ar vienādu variāciju;
Agonas – linijas kas veidojas punktos kur variācija = 0;
Izoklīniskās kartes – kartes kurās atēlotas Izoklīnas;
Izoklīnas – linijas kas veidojas punktos ar vienādu Inklināciju;
Izodinamiskās kartes – kartes kuras attēlotas līnijas ar vienādām mag. intensitātēm;
Izodināmas – līnijas kas savieno punktus ar vienādām mag. intensitātem;
No kādām daļām sastāv žiroskops?
Žiroskops – ierīce, kas satur sevī griezošo un svārstošo elementu, izmantojot šo principu, ļauj noteikt un izmērīt
tās pamatnes griešanos,uz kuras šī ierīce ir uzstādīta;
Sastāv no:
Rotors – griezošais elements;
Galvena ass – rotora griešanās ass;
Piekares centrs – punkts, kas paliek nekustīgs pret visām rotējošām kustībām;
Ekvatoriālas asis – asis, kas perpendikulāras savā starpā un perpendikularas
pret galveno asi;
Kardana piekere;
Piekares centrs

Galvenā ass

Ekvatoriala ass

Ekvatoriala ass

Pamatne

Kādi ir magnētiskā kompasa darbības nosacījumi dažādos Zemes punktos? Pusriņka deviācija.
Mainoties platumam cZ un fZ komponentes mainās un rezultātā (pasliktinas) kompensācija spēkiem B’un
C’Tomēr kuģojot ekvatoriālos platuma grādos un vidējos platuma grādos cZ un fZ izmaiņa ir tik maza, ka to
var neņemt vērā.
Magnētiskā kompasa darbības precizitati nosaka horizontālā komponente (H); (Polos (H) vērtība tiecas uz 0 līdz
ar to kompass nerāda, kompassa roze rotē ap savu asi, kompasa darbībai traucē vertikālā komponente, kas izteikta
tieši polu rajonos un sasniedz 900; polos ir vislielākā inklinācija);
Precīzi kompass strādās uz magn. ekvatora kur komponente (H) sasniedz vislielāko vērtību, un vertikālai
komponentei (Z) ir maza vērtība, inklinācija uz magn. ekvatoru ir 00;
Inklinācija ir leņķis starp zemes magnētisko spēku (T) un horizontālo komponeti; (Jo mazāka inklinācija jo
kompass attiecīgi strādā labāk, pie liela inklinācijas leņķa sliktāk); Inklinācija (Pozitīva zem horizonta, negatīva
virs);
Tuvāk magn. ekvatoram kompasa darbība ir precīzāka, savukārt attālinoties - tuvāk poliem - samazinās;
Horizontālā komponente (H) un vertikālā komponente (Z) ir vektori, kas veido zemes magnētisko spēku (T);
Zemes magnētiskā spēka intensitāti sauc par zemes magnētisko spēku (T)
H – horizontala komponete, virza kompasa adatu, norādot horizontālo vērtību;
Z - Vertikālā komponente, virza kompasa adatu vertikālā virzienā;
Brīvi iekārta adata norāda magn. spēka (T) virzienu dotajā zemes punktā un izveidos ar horizontālo plakni leņķi
(Inklinācijas leņķi – leņķis starp zemes magn. spēku un horizontālo komponenti);
Pusriņka deviācija - Veido spēki B’un C’ir atkarīga no kursa un atkarīga no magn. platuma grādiem
(atrašanās vietas); Pie kursa izmaiņām 3600 2 reizes maina zīmi (vertības vienādas, bet zīme pretēja); Novērš ar
šķērseniskiem un gareniskiem stieņiem, savukārt pusriņķa deviācijas platuma komponenti novērš ar platuma
kompensatoru (Flinderbars);
Kas ir reverberācija? Analogās eholotes blokshēma.
Reverberācija – patstāvīga skaņas spēka samazināšanās (vides, ūdens slāņu, ūdens vides neviendabīguma dēļ;
Reverberāciju iedala;
Tilpuma – skaņas izkliede neviendabīgu ūdens slāņu rezultātā;
Virsmas – gāzes burbuļīš dēļ kas veidojas augšējos slāņos (izkliedē skaņu);
Gultnes – izklēdē skaņu dēļ gultnes nelīdzenumiem;

1. El. Impulsa ģenerācija (Devējs - Transducer);

2. Enerģījas pārraide ūdenī (Devējs);
3. Atstarotās enerģijas uztveršana;
4. Zemsprieguma signāls tiek pastiprināts;
5. Pastiprinātais signāls tiek padots uz ieraksta pastiprinātāju (Recording Amplifiere);
6. Tiek parādītas signāla vērtības uz papira ar „Spalvu”;
7. Spalvas kontakts attelo dziļuma vērtību un padod signalu jauna impulsa veidosanai;
8. Trigeris (triggering stage) - kontaksts kas ziņo, ka cikls beidzies un sāk jaunu;

Kas ir Puasona parametri un no kā tie ir atkarīgi?

Puasona vienādojumus, kas nosaka magnētadatas līdzsvara stāvokli Zemes magnetiskā lauku un kuģa dzelzs
iedarbības rezutātā;
Pusaona parametri veido vienādojumu, kas izpildās ja;
 Kompass atrodas diametrālajā plakne;
Kuģa magn. lauks ir viendabīgs;
Kuģim nav sānsveres (uz līdzena ķīļa);
Klājbalsti, šķērssijas, kuģa daļas ir lineāras sijas.

a,b,c,d,e,f,g,h,k – sauc par Puasona parametriem, kas ir atkarīgi no gareniskā, šķerseniskā un vertikāla kuģa
mīkstā dzelzs;
X,Y,Z – trīs Zemes magnētiskā lauka intensitātes projekcijas;
Р,Q,R - pastāvīga kuģa magnētiskā lauka intensitātes projekcijas (veidojas no magnētiski cietā kuģa dzelzs).

No kādiem faktoriem ir atkarīgs skaņas izplatīšanās ātrums ūdenī?

Skaņas izplatīšanās ātrums var mainīties no 1440-1585 m/s; Normatīvajos aktos pieņem 1500m/s;
Skaņas ātruma vertikālās izmaiņas noved pie staru kropļošanu, kuru dēvē par refrakciju;
Skanas izplatīšanās atkarīga no:
Ūdens blīvuma (atkarīgs no iekšējiem parametriem temperatūras, sāļuma un spiediena);
Ūdens temperatūras (izmaiņās);
Ūdens sāļuma;
Ūdens spiediens;
Raksturojiet kuģu magnētisko spēku darbības virzienus?
H-VADOŠAIS SPĒKS - vienmēr gar magnētisko meridiānu , vērsts uz N
veidojas no zemes magnētisma un mīkstā kuģa dzelzs (parametri a un e), Deviaciju
neizraisa, cenšas novietot kompasa rozi mag. meridiana NS;
A’-perpendikulārs magnētiskam meridiānam, veido ar viņu lenķi 90 0 grādi
ja+, un 2700 ja -, veidojas no mīksta kuģa dzelzs, (parametri d un b), izraisa deviaciju visos kursos;
B’H- versts gar (DP) garenisko kuģa ass un veido ar magnētisko meridiānu lenķi K ja + un (K – 180 0)
gradi, ja -. Veidojas no cietā un mīkstā kuģa dzelzs, (parametri cZ+P);

C’H - darbojas šķerseniski kuģa assij (DP) , ar magnētisko meridiānu veido (k + 90 0) grādi ja +, un (k –
900) grādi ja - .Veidojas cietā un mīkstā kuģa dzelzs, (parametri fZ+Q);
D’H - spoguļatēlā attiecībā pret magnētisko meridiānu kuģa DP. Lenķis (2K) ar magn.meridiānu, ja +
un (2K – 1800) grādi ja -; atkarīgs no mīkstā kuģa dzelzs, (parametri a un e);
E’H - perpendikulāri spoguļatēlā attiecībā pret magnētisko meridiānu kuģa DP (2K + 900) grādi ar
magn.meridiānu, ja+, (2K – 900) grādi, ja - , (parametri d un b);
Paskaidrojiet skaņas staru refrakcijas parādību ūdenī. Digitālās eholotes blokshēma.
Refrakcija – staru kropļošana neviendabīgā vidē; (Izraisa galvenokārt vertikāla virzienā, spiediena, sāļuma,
teperaturas maiņa);
Snella konstante – ātruma attiecība pret kritma leņķa sīnusu; (skaņas stara izplatīšanās ceļā ir vairāki paralēli
šķidruma slāņi ar dažādām akustiskām īpašībām)

1. El. Impulsa ģenerācija (Devējs - Transducer)

2. Enerģījas pārraide ūdenī,
3. TVG (Time Varying Gain – Laika mainīgais pastiprinātājs) - Izstaro impulsu pimo īsu (5m) ja netiek uztverts diapazons
automatiski palielinas kamēr veidojas saskare ar grunti
4. Envelope detector (Noteicējs) – Nosaka el. vērtību atbilstosam parametram
5. Analoge to Digital – pārvērs analogo signālu digitalajā (ciparu formātā)
6. Mikroprocessor (Mikroprocesors) – Smadzenes parraida datus uz ekrānu, printeri vai atmiņ, un arī dod sigānu ka cikls ir
beidzies
7. Apmlifiere (Pastiprinātājs) – Pastiprina signālu
Ko raksturo koeficients ? Magnētiskā kompasa uzbūve.
Koeficents - atkarīgs no a un e parametriem, koeficents raksturo H (mag.intensitates) izmaiņu no magnetiski
mīkstā kuģa dzels; (Reizinātājs ir bezizmēra koeficents, kurš rāda par cik vadošais spēks `H tiek samazināts
kuģa dzelzs ietekmē);
1-Kompasa mājiņa
2-Kompasa pamatne
3- Kompasa katliņš ar kardāna ierīci
4-Deviācijas caurule
5,6,7-Deviācijas ierīce pusriņķa deviācijas samazināšanai
No kādām daļām sastāv žiroskops? Žiroskopa īpašības.
Žiroskops – ierīca kas satur sevī griezošo un svārstošo elementu, izmantojot šo principu, ļauj noteikt un izmērīt
tās pamatnes griešanos,uz kuras šī ierīce ir uzstādīta;
Sastāv no:
Rotors – griezošais elements;
Galvena ass - rotora griešanās ass
Piekares centrs - punkts kas paliek nekustīgs pret visām rotējošām kustībām;
Ekvatoriālas asis – asis kas perpendikulāras savā starpā un
perpendikularas pret galveno asi;
Kardāna piekare

Piekares centrs

Galvenā ass

Ekvatoriala ass

Ekvatoriala ass

Pamatne
Žiroskopa īpašības:
1. Brīvā žiroskopa ass cenšas saglabāt savu virzienu nemainīgu inerces telpā; (Brivais žiroskops -
Žiroskops kuram visu ārējo spēku (ieskaitot berzes spēku) momentu vērība piekarē ir 0);
2. Precesija - Ja ārējo spēku ietekmē (uz iekšējo vai ārējo rami) veidojas spēka moments kas nesakrīt ar
žiroskopa galvenās ass (rotora griešanās ass) virzienu, tad žiroskops kustēsies perpendikulāri šim
virzienam; (Pieliktā spēka dēļ žiroskops pagriezīsies pie kam šis virziens būs perpendikulars pieliktā
spēka virzienam);

3.Nutācija - (Izturība pret sitieniem); Ir svārstības kas rodas īslaicīgu spēku (impulsu sitienu) ietekmē,
galvenā ass nemaina savu virzienu, bet veic ātras svārstības apkārt savam līdzsvara stāvoklim; (Labi
ievērojamas rotora griešanās laikā ar nelielu lenķisko ātrumu);

Ko nozīmē deviācijas koeficienti; no kādiem apstākļiem tie ir atkarīgi?

Deviācijas koeficenti raksturo magnētiskā spēka relatīvo vērtību:
Koeficents A - Raksturo spēka A’relatīvo vērtību (pastāvīgās deviācijas precīzais koeficents), skaitliski
vienāds ar deviācijas tangensu kuru izraisa speks A’, atkarīgs no parametriem d un b (nesimetriskais kuģa dzels
un ir mazs var būt (+) vai (-); Spēks ko veido šis koeficents ir patstāvīgā deviācija (apmēram 10 vinu nekompensē)
(d un b –Mainīgā kuģa mag. lauka intensitātes projekcija;)
Koeficents B – Raksturo spēka B’relatīvo vērtību (pusriņķa deviācijas precīzais koeficents), skaitliski vienāds
ar deviacijas max sinusu ko izraisa speks B’, atkarīgs no parametriem cZ+P (veidojas no kuģa cietā un mīkstā
dzels ir liela vērtība jo P ir liels var būt (+) un (-); Koeficents veido spēku kas rada Pusriņka deviāciju;
(cZ – Mainīgā kuģa mag. lauka intensitātes projekcija; P – Pastāvīgā mag. lauka intensitātes projekcija)

Koeficents C – Raksturo C’realatīvo vērtību (pusriņķa deviācijas precīzais koeficents), skaitliski vienāds ar
deviacijas max sinusu ko izraisa speks C’, atkarīgs no parametriem fZ+Q (veidojas no mīkstā un cietā kuģa
dzelzs ir liela vērtība jo Q ir liels var būt (+) un (-); Koeficents veido spēku kas rada Pusriņķa deviāciju;
(fZ – Mainīgā kuģa mag. lauka intensitātes projekcija; Q – Pastāvīga mag lauka intensitātes projekcija)

Koeficents D – Raksturo D’relalatīvo vērtību (ceturkšņa deviācijas precīzais koeficents), skaitliski vienāds ar
deviacijas max sinusu ko izraisa speks D’, atkarīgs no parametrie a un e (veidojas no mīkstā kuģa dzelzs ir
liela vērtība, jo parametri a un e ir lieli var būt (+) un (-); Koeficents veido spēku, kas rada Ceturkšņa deviāciju;
(a un e – Mainīgs kuģa mag. lauka intensitātes projekcijas);

Koeficents E – Raksturo E’realativo vērtību (ceturkšņa deviācijas precīzais koeficents), skaitliski vienāds ar
deviacijas max sinusu, ko izraisa spēks E’, atkarīgs no parametriem d un b (veidojas no mīkstā kuģa dzelzs ir
maza vērtība, jo parametri ir mazi, jo nesimetriska kuģa dzelzs); Koeficients veido spēku, kas rada Ceturkšņa
deviāciju;
(d un b – Mainīgas kuģa mag. lauka intensitātes projekcijas);

Kas ir pjezoefekta, elektrostrikcijas būtības?

Pjezoefekta īpašība:
Tiešais pjezoefekts (Uztverejos) – Deformācijas rezultātā uz kristāliem veidojas elektriskie lādiņi kuru vērtība
tieši proporcionāla deformācijas pakāpei; (Polaritāte atkarīga no deformācijas zīmes);
Atgriezeniskais (Devejos, izstarotājos) – Ievietojot kristālu el.laukā viņš deformēsies. Deformācija atkarīga no el.
lauka intensitātes un polaritātes;
Elektrostrikcija:
Darbības princips identisks pjezoelektriskajiem pārveidotājiem, atšķirība ka tiek izmantoti Sintētiskie materiāli;
(Pirms izgatavošanas sintētiskos materialus polarizē, lai nodrošinātu el. lādiņu rašanos);

Kādi spēki veido pusriņķa, ceturkšņa un pastāvīgo deviāciju?

Pastāvīgā deviācija - Veido speks A’, nav atkarīgs no kuģa kursa un nav atkarīgs no mag. platuma grādiem;
Deviācija ir maza ap 10 tādēļ viņa netiek kompensēta;
Pusriņķa deviācija - Veido spēki B’un C’ir atkarīga no kursa un atkarīga no mag. platuma grādiem; Pie
kursa izmaiņām 3600 2 reizes maina zīmi(pretējos kursos vērtība vienāda, bet zīme preteja); Novērš ar
šķērseniskiem un gareniskiem stieņiem, savukārt pusriņķa deviācijas platuma komponenti novērš ar platuma
kompensatoru (Flinderbars)
Ceturkšņa deviācija - Veido spēki D’un E’ir atkarīgi no kuģa kursa bet nav atkarīgi no mag. platuma
grādiem; Pie kursa izmaņām 3600 4 reizes maina zīmi (pretējos kursos gan pēc zīmes gan pēc vērtības vienādi);
Novērš ar keta bumbām vai plāksnēm no mīksta metāla pie kompasa katliņa novērš tikai 1x kad uzstāda
kompasu; Lai neradītu deviāciju no indukcijas var novērst ar bezindukcijas plāksnēm garuma/platuma attiecība
3,2 (16 plāksnes 8 katra pusē 0,5 grādi katra plāksne (max 80);
Kas ir skaņu viļņu interferences un difrakcijas parādību fiziskā būtība?
Viļņu interference – viļņu pārklāšanās (veidojo viļņa pastiprināšanos vai pavājināšanos);
Difrakcija - viļņa spēja apiet objektu; (difrakcija mazāka par viļņa garumu rodas akustiskās ēnas zonas; difrakcija
ir vienāda ar viļņa garumu akustiskās enas zonas nav; difrakcija lielaka par viļņa garumu akustiskais lauks
praktiski saglabājas;); (difrakcijas pakāpe ir atkarīga no attiecības starp šķēršļa izmēru d un viļņa garumu  
Kādos kursos spēki В’ Н, С’ Н, D’ Н un Е’ Н neveido deviāciju?
В’ Н – (K)/(K-1800)– Neveido deviāciju pie 00, 1800, 3600;
С’ Н – (K+900)/(K-900) – Neveido deviāciju pie 900, 2700;
D’ Н – (2K)/(2K-180) – Neveido deviāciju pie 00, 900, 1800, 2700; 3600;
Е’ Н – (2K+90)/(2K-90) – Neveido deviāciju pie 450, 1350, 2250, 315;
Indukcijas (elektromagnētiskās) lagas darbības princips.
Indukcijas laga – noska kuģa ātrumu no EDS kas inducējas (rodas) ar ūdens plūsmu kuģim esot kustībā; (var
izmērīt atrumu gan priekšgaitai gan atpakaļgaitai)
Darbības princips – Vadītajam pārvietojoties mag. Laukā inducējas EDS, kura lielums tieši proporcionāls vadītāja
ātrumam. Caur spoli tiek padota maiņstrāva (lai nerastos piesātinajums un viena puse + otra – lai mainītos
polaritate) kas rada mainīgu mag. lauku. Ūdens masu uz kuru iedarbojas lagas mag. lauks var uzskatīt par el.
vadītajiem kuros inducējas EDS (jo ūdenī ir sāļi); Šī EDS vērtība ļauj aprēķināt ātrumu.
EDS atkarīgs no:
Vadītaja garuma (konstants lielums un zināms)
Indukcijas (konstans lielums)
Ātrums mainīgs

V=| ev|/B*l
ev =B*l*V
Kādi koeficienti mainās, ja kuģim mainās atrašanās vieta t.i. magnētiskie platuma grādi?
Ceturkšņa deviācija.
Mainoties atrašanās vietai (mag. platuma grādiem) – Mainās koeficenti B un C kas veido spēku B’un
C’kuri veido Pusriņķa deviāciju, kas atkarīga no kursa un magn. platuma grādiem; B un C atkarīgi no (H)
horizontāla plakne un (Z) vertikālā plakne.
Ceturkšņa deviācija - Veidos spēki D’un E’ir atkarīgi no kuģa kursa bet nav atkarīgi no mag. platuma
grādiem; Pie kursa izmaņām 3600 4 reizes maina zīmi; Novērš ar keta bumbām vai plāksnēm no mīksta metāla
pie kompasa katliņa novērš tikai 1x kad uzstāda kompasu(To dara deviatori); Lai neradītu deviāciju no indukcijas
var novērst ar bezindukcijas plāksnēm garuma/platuma attiecība 3,2 (16 plāksnes 8 katra pusē 0,5 grādi katra
plāksne (max 80); Galvenajiem kompasiem pietiek ar D’ kompensēšanu jo E’ ir mazs;
Kādi apstākļi rada sānsveres deviāciju, viņas samazināšanas princips?
Sānsveres deviācija - rodas no sānsveres, galsveres un kuģa šūpošanās; Šūpošanās rezultātā mainās attiecība starp
Zemes mag. lauka intensitātes projekciju un Patstāvīga kuģa mag. lauka projekcijām uz x un y asīm;
Kuģim šūpojoties visu laiku, kompasa rozes stāvoklis horizontalajā plaknē veic svārstības, kompasu grūti
pielietot;
Lai nerastos deviācija, no sānsveres jāpanāk, ka Inklinācija uz kuģa ir vienāda ar inklināciju uz zemes;
Kāds žiroskops tiek dēvēts par brīvo, smago?
Brīvais Žiroskops – Žiroskops, kuram visu ārējo spēku (ieskaitot berzes spēku) momentu vērība piekarē ir 0;
Smagais Žiroskops – tāds Žiroskops, kura masas centrs nesakrīt ar piekares centru;
Ja masas centrs sakrīt ar piekares centru tādu žiroskopu sauc par astatisku vai līdzsvarotu;
Kādi ir magnētiskā kompasa pārbaudes pamati?
Magnētiskā kompasa pārbaudes:
1.Kompasa rozes pārbaude uz kūtrumu – (viena pusē pieliek metāla stienīti noskaidro par cik novirzās
kompasa roze, pagaida, kad kompasa roze atgriežas vietā un izdara to uz otru pusi, nobīde nedrīkst būt
lielāka par 0,20)
2. Smailītes nodiluma pārbaude;
3. Cepurītes plīsuma pārbaude;
4. Gaisa burbuļa izvade no augšējās kameras un sķidruma paplidināšana ( Šķidrums jāpapildina ja burbulis
lielāks par 1 cm3);
4. Magnētu novietojums;
5 .Kompasa novietojums attiecība pret diametrālo plakni;
6. Deviācijas pārbaude;
Kas ir precesija?
Precesija – Ja ārējo spēku ietekmē (uz iekšējo vai ārējo rami) veidojas spēka moments kas nesakrīt ar žiroskopa
galvenās ass (rotora griešanās ass) virzienu, tad žiroskops kustēsies perpendikulāri šim virzienam;
(Pieliktā spēka iedarbības rezultātā žiroskops pagriezisies pie kam pagrieziena plakne būs perpendikulara
pieliktajam spēkam);

Deviācijas samazināšanas principi.

Deviācijas samazināšanas principi:
1.Grupa – Spēki B’un C’kuri veido Pusriņķa deviāciju, rodas no vertikālā mīkstā kuģa dzelzs un
cietā kuģa dzelzs; Samazināt var ar 2 metodēm Erī metode un Kolonga metode (Kolonga metodei
jāizmanto Kolonga deflektors); (Erī metode: Kuģis jānovada 4 kursos 000 0, 900, 1800, 2700, jāpieliek spēks
tāds pašas dabas tikai pretājā virzienā)
Magnētu uzstādīšana:
1.Izmēra krasta spēku H (mag lauka intensitāte) izmantojot magnetiskās kartes (Izodinamiskās
kartes);
2.Aprēķina pietuvināto vērtību ~0.8-0.9;
3.Noņem no kartes priekšmeta magnētisko peilējumu (MP);
4.Nonem no kompasa priekšmeta kompasa peilējumu (KP);
5.Aprēķina deviāciju un un magnētisko kursu, kas atbilst dotajam kuģa kursam; (d = MP-KP;
k=k`+d);
6. Veic rasējumus attēlojot un H’ briva veidā bet vienādā mēroga;
7. Var salīdzinaāt ar žirokompasa rādījumiem;
2. Grupa – Spēki D’un E’kuri veido Ceturkšņa deviāciju rodas no mīkstā kuģa dzelzs; (Novērš
deviātori, 1x pie kompasa uzstādīšanas)
D=Dk+Dkomp.=0 (liela vērtība veidojas no parametriem a un e)
E=Ek+Ekomp.=0 (maza nenovērš veidojas no parametriem d un b)

Novērš ar magnētiski mīkstajiem metāliem:

Gareniskie stieņi - ( Maina attalumu no kompasa mājiņas, stieņa izmērus, samazina līdz 4 0,
rada deviāciju no indukcijas);
Šķērseniskie stieņi - (Maina attālumu, izmērus, samazina deviaciju par 30, rada deviāciju no
indukcijas)
Sfēras keta bumbas – (Maina attalumu, bumbu izmērus, samazina deviāciju par 70, rada
deviāciju no indukcijas)
Bezindukcijas plāksnes – nerada deviāciju no indukcijas, garuma/platuma attiecība 3,2 (16
plāksnes 8 katra pusē 0,5 grādi katra plāksne (max 80)
3. Grupa - Sānsveres deviācija: rodas no sānsveres galvsveres un kuģa sūpošanās; Šūpošanās rezultātā
mainās attiecība starp Zemes mag. lauka intensitātes projekciju un Patstāvīga kuģa mag. lauka projekcijām
uz x un y asīm;
Kuģim šūpojoties visu laiku, kompasa rozes stāvoklis horizontalajā plaknē veic svārstības, kompasu grūti
pielietot;
Lai nerastos deviācija, no sānsveres jāpanāk, ka Inklinācija uz kuģa ir vienāda ar inklināciju uz zemes;
Novērš ar vertikālo stieni kas ievietots deviācijas caurulē;
4. Grupa –Deviācija no platuma grādiem;
Platuma kompensātors (Flinderbars), rodas no Pusriņķa deviācijas platuma mainīgās komponentes
 5. Grupa – Deviācija no indukcijas;
Indukcijas plāksnes (Rodas no mīkstajiem metāliem pie kompasa katliņa, piem. Sķērseniskie, Gareniskie
stieņi, Keta bumbas, Ceturkšņa deviācijas raksturs, Samazinā ar perpendikulāriem stieņiem zem kompasa
katliņa);
Kas ir nutācija?
Nutācija - Ir svārstības, kas rodas īslaicīgu spēku (impulsu sitienu) ietekmē, galvenā ass nemaina savu virzienu,
bet veic ātras svārstības apkārt savam līdzsvara stāvoklim;
(Labi ievērojamas rotora griešanās laikā ar nelielu lenķisko ātrumu); (Izturība pret sitieniem)
Kas ir Zemeslodes griešanas lietderīgā komponente?
Zemes rotēšanas rezultāta uz žiroskopu ar divām brīvības pakāpēm iedarbojas virzošais spēku pāris, kurš
žiroskopa galveno asi notur novērotāja meridiāna plaknē;
Zemes griešanās komponentu sauc par Zemes griešanās lietderīgo komponentu (w3).

Zeme rotē. Veidojas leņķiskais ātrums. Tas ātrums dalās uz divām komponentēm: horizontalo un vertikālo. Tādā
veidā var noteikt mūsu platumu. Vertikālā komponente veido ātruma deviāciju.

Kā tiek novērsta sānsveres deviācija?

Sānsveres deviācija - rodas no sānsveres galvsveres un kuģa sūpošanās; Šūpošanās rezultātā mainās attiecība starp
Zemes mag. lauka intensitātes projekcij un Patstāvīga kuģa mag. lauka projekcijām uz x un y asīm;
Kuģim šūpojoties visu laiku, kompasa rozes stāvoklis horizontalajā plaknē veic svārstības, kompasu grūti
pielietot;
Lai nerastos deviācija, no sānsveres jāpanāk, ka Inklinācija uz kuģa ir vienāda ar inklināciju uz zemes;
Sānsveres deviācijas iznīcināšana ar inklinātora palīdzību.:
Sānsveres deviācija ir iznīcināta, ja magnētiskajā kursā 90 vai 270 grādi, ar agrāk kompensēto spēku C‘ar
sānsveres magnētu panākt, ka I‘ kuģa magnētiskā lauka inklinācijas leņķis ir vienāds ar I zemes magnētiskā lauka
inklinācijas leņķi.
Secība, kādā veic sānsveres deviācijas iznīcināšanu ar inklinātora palīdzību.
1. Krasta apstākļos noteikt vērtību I.
2. Iziet reidā, deviācijas poligonā, (stāvot) pagriezties kompasa vai magnētiskais kursā 90 (270) grādi,
kompasa katliņa vietā uzstādīt inklinātoru un noteikt kuģa inklinācijas leņķi I‘.
3. Izmainot sānsveres vertikālā magnēta stāvokli pielīdzināt kuģa inklinācijas leņķi ar I (zemes inklināciju).
Sānsveres deviācija ir iznīcināta.

Kā tiek novērsta pusriņķa deviācija?

Pusriņka deviācija - Veido spēki B’un C’ir atkarīga no kursa un atkarīga no mag. platuma grādiem; Pie
kursa izmaiņām 3600 2 reizes maina zīmi; Novērš ar šķērseniskiem un gareniskiem stieņiem, savukārt pusriņķa
deviācijas mainīgo platuma komponenti novērš ar platuma kompensatoru (Flinderbars);
Samzaināt var ar 2 metodēm Erī metode un Kolonga metode (Kolonga metodei jāizmanto Kolonga
deflektors)
(Erī metode: Kuģis jānovada 4 kursos 000 0, 900, 1800, 2700, jāpieliek spēks tāds pašas dabas tikai pretājā
virzienā)
Magnetu novietojums:
1.Izmēra krasta spēku H (mag lauka intensitāte) izmantojot magnetiskās kartes (Izodinamiskās
kartes);
2.Aprēķina pietuvināto vērtību ~0.8-0.9;
3.Noņem no kartes priekšmeta magnētisko peilējumu (MP);
4.Nonem no kompasa priekšmeta kompasa peilējumu (KP);
5.Aprēķina deviāciju un un magnētisko kursu, kas atbilst dotajam kuģa kursam; (d = MP-KP;
k=k`+d);
6. Veic rasējumus attēlojot un H’ briva veidā bet vienādā mēroga;
7. Var salīdzinaāt ar žirokompasa rādījumiem;
Kas ir nutācija? Pirmās pakāpes inerces deviācija
Nutācija - Ir svārstības kas rodas īslaicīgu spēku (impulsu sitienu) ietekmē, galvenā ass nemaina savu virzienu,
bet veic ātras svārstības apkārt savam līdzsvara stāvoklim;
(Labi ievērojamas rotora griešanās laikā ar nelielu lenķisko ātrumu);
(Izturība pret sitieniem)
Inerces kļūda I pakāpes:
Rodas ar manevru (kursa, ātruma izmaiņa) jo Ziemeļu komponetes vertikāla vērtība mainās, līdz ar to mainās arī
galvenās ass līdzsvara stāvoklis;
Lai izvairītos no šīs deviācijas, jānodrošina, lai ass veic ap periodisko pārgājienu;
Apperiodiskais pārgājiens – galvenā ass pāriet no viena līdzsvara stāvokļa otrā bez svārstībām;
Šūlers izveidoja matemātisku sviru radiuss vienlīdzigs ar zemes un šis sviras periodam jāsakrīt ar nerimstošo
svārstību periodu (elipsi);
Rašanas iemesls - kuģa ātruma ziemeļkomponetes izmaiņa pie nosacījuma, kad žirokompasa nerimstošo
svārstību periods nav vienāds ar M. Šūlera periodu;
Maksimāla vērtība manevra nobeiguma momentā;

Atkarība no platuma grādiem notiek pēc formulas;

Pirmās pakāpes inerces deviācija sasniedzama „tīrā’’ viedā tad kad rimšanās tiek izslēgta pirms manevra
sākuma;
Viņas rašanos var izslēgšanu var sasniegt kad T=T*
Vislielakā vērtība pie kursa pārmaiņam no N uz S un otrādi (var sasniegt 5-6 grādus)
Platuma 75 grādos vērtība p/4 perioda galvenā ass būs meridiānā (apmēram stundā) tālāka atklanīšanās būs
mazāka;
Kam ir paredzēts platuma grādu kompensātors?
Platuma grādu kompensators vai Flinderbars – Feromagnētisks stienis kas paredzēts, lai kompensētu pusriņķa
deviācijas mainīgo komponenti;
B`H=cZ+P
C` H=fZ+Q
Ko sauc par žiroskopiskās reakcijas momentu?
Žiroskopiskās reakcijas momentu sauc par žirokompasa virzošo momentu
Ziroskopiskais reakcijas moments – Spēks kas līdzsvaro ārējo spēku momentu L;
(Pretdarbības spēks, kas neļauj žiroskopam pārvietoties spēku iedarbības virzienā sauc par žiroskopa reakciju);
(Moments, kas līdzsvaro ārējo spēku momentu L, par žiroskopiskās reakcijas momentu vai žiroskopisko
momentu)
Kinetiskā momenta teorija.
Leņķiskā ātruma vektors ir vērsts perpendikulari diskam;
Lenķiskā ātruma nobeiguma punkta pārvietošanās ir lineārais ātrums;
Materiālā punkta kustības daudzums - ir punkta masas reizinajums ar ta
lineāro ātrumu m*v;
Punkta lineārais ātrums – vektors kas pielikts pie kustošā punkta un sakrīt pēc virziena ar lineārā ātruma vektoru
v  r
Materiāla punkta kustības daudzuma moments – kustības daudzuma reizinājums ar attalumu līdz rotēšanas asij;
h  mv r

Ķermeņa inerces moments - materialu daļiņu masas reizinajums ar kvadratattalumu līdz kaut kādai asij;
n

m r
2
i i
i 1

Kustības daudzuma moments – ir rotora inerces moments attiecība (pret to pašu asi) reizinajums ar leņķiskā
ātruma vektoru; H  J  
Kinētiskais moments – Žiroskopa rotora kustības daudzuma moments H; (kustības daudzums ir punkta masas
reizinājums ar viņa lineāro ātrumu);

Šī teorija nosaka rotējoša kermeņa kinētiskā vektora izmaiņas likumu, kad uz viņu iedarbojas ārējie spēki;

H=L
L = galvenais moments kas vienāds ar ārējos spēku summu;
U = vektora H nobeiguma moments;
Vektoram H ir tāds pats virziens, kā leņķiskā ātruma vektoram W.
Rotējoša ķermeņa kinētiskais momenta nobeiguma vektora lineārais ātrums ir vienāds pēc virziena un vērtības ar
ārējo spēku (kas iedarbojas uz ķermeni) galvenajam momentam;
Kas ir žirosfēras metacentriskais augstums, piekares centrs, masas centrs ? Žirokompasa darbības
princips.
Žirosfēras metacentriskais augstums – ir attālums no smaguma centram līdz piekares centram;

Piekares centrs – punkts kurs paliek nekustīgs pie visām rotora rotejošajam kustībām; (kur šķērsojas visas 3 asis);
Masas centrs – smaguma centrs, kurā koncentrēts smaguma spēks;
Žirokompas darbības princips:
Darbības princips balstīts uz žiroskopiskajām īpašībam:
1. 1. Brīvā žiroskopa ass cenšas saglabāt savu virzienu nemainīgu inerces telpā; (Brivais žiroskops -
Žiroskops kuram visu ārējo spēku (ieskaitot berzes spēku) momentu vērība piekarē ir 0);
 2. Precesija - Ja ārējo spēku ietekmē (uz iekšējo vai ārējo rami) veidojas spēka moments kas nesakrīt ar
žiroskopa galvenās ass (rotora griešanās ass) virzienu, tad žiroskops kustēsies perpendikulāri šim
virzienam; (Pieliktā spēka dēļ žiroskops pagriezīsies, un šis virziens būs perpendikulārs pieliktā spēka
virzienam);
Lai žiroskopu parvērstu žirokompasā:
Nepieciešamas 2 brīvības pakāpes;
Hidroliska svira, kas nodrošina rimstošu svārstību periodu;
Smaguma centrs

Zemes rotēšanas rezultāta uz žiroskopu ar divām brīvības pakāpēm iedarbojas virzošais spēku pāris, kurš
žiroskopa galveno asi notur novērotāja meridiāna plaknē;
Zemes griešanās komponentu sauc par Zemes griešanās lietderīgo komponentu (w3).

Zeme rotē. Veidojas leņķiskais ātrums. Tas ātrums dalās uz divām komponentēm: horizontalo(W2) un
vertikālo(W1). Tādā veidā var noteikt mūsu platumu. Vertikālā komponente veido ātruma deviāciju.

Žiroskops, kurš ievietots kamerā un kuram ir ierīce, kura veido virzošo momentu uz meridiānu – sauc par
žirokompasa jūtīgo elementu;
Jūtīgā elementa precesijas leņķiskais ātrums tieši proporcionāls ir smaguma spēka momentam un atgriezeniski
proporcionāls kinētiskajam moments;
Žirokompasa galvenās ass līdzsvara stāvoklis ir tāds stāvoklis, kad viņa paliek nekustīga attiecībā pret zemi, t,i,
attiecībā pret meridiāna un horizonta plaknēm;
Jūtīgā elementa galvenā ass, ja viņai ir kaut kāda atklanīšanās no īstā meridiāna plaknes pirms žirokompasa
palaišanas, pēc kaut kāda laika posma ir jānostājas šinī plaknē un palikt viņā neirobežoti ilgu laiku;
Kas ir skaņa kā fizisks process? Difrakcija, interference?
Skaņa kā fizisks process - Ir svārstības; (Skaņu apraksta frekvence, viļņu garums, skaņas ātrums, amplitūda,
periods)
(Notiek mehāniskas svārstības elastīgā vidē, svārstošās daļiņas daļu enerģijas pārraida vides elementārajām
daļiņām);
Difrakcija – Iespēja vilnim apiet šķērsli;
Interference – Viļņu pārklāšanās; (divu vai vairāku vilņu salikšanas, veidojot vilni ar paaugstinātu vai pazeminātu
amplitūdu);

Kādam nolūkam žirokompasos tiek izmantots horizonta indikators?

Par horizonta indikatoru sauc – jūtīgais elements ir fiziska svira, kas paredzēta, lai noteiktu atklanīšanās leņķi no
horizonta plaknes;
Horizonta indikators – izmanto žirokompasa saistīšanai ar horizonta plakni - iztaisno žirokompasu pret horizonta
plakni (Žirokompass pēc precesijas principa atgriežas līdz horizonta plaknei). Tas dod iespēju žiroskopu pārvērst
par žirokompasu;
Žiroskopam novirzoties no horizonta plaknes jūtigais elements (horizonta indikators) atklanās un tajā inducējas
spriegums, kas iedarbina momentu devējus un pagriež žiroskopu atpakaļ, kur uz devējiem neiedarbojas spriegums
(horizontālajā plaknē);
Ko sauc par skaņas izplatīšanos?
Skaņas izplatīšanās – process, kurā elementārās daļiņas savu enerģiju pārraida vienu otrai;
Skaņa izplatīšanos ietekmē:
Skaņas vajināšanās - vilņu absobrcija;
Refrakcija – (staru kropļošana neviendabīg a vidē(galvenokārt ietekmē vertikalais pārvietojums dziļuma
temperatūras, sāļuma maiņa); Snella konstante - ātruma attiecība pret kritma leņķa sīnusu; (skaņas stara
izplatīšanās ceļā ir vairāki paralēli šķidruma slāņi ar dažādām akustiskām īpašībām)
Reverberācija – patstāvīga skaņas spēka samazināšanās - vides, ūdens slāņu, ūdens vides neviendabīguma
dēļ;
Reverberāciju iedala;
Tilpuma – skaņas izkliede neviendabīgu ūdens slāņu rezultātā;
Virsmas – gāzes burbuļīš dēļ kas veidojas augšējos slāņos (izkliedē skaņu);
Gūltnes – izklēdē skaņu dēļ gultnes nelīdzenumiem;
Kas ir Zemeslodes diennakts griešanas lietderīgā komponenta?
Zemeslodes diennakts griešanas lietderīgā komponenta ir zemes leņķīskais ātrums;
Zeme rotē. Veidojas leņķiskais ātrums. Tas ātrums dalās uz divām komponentēm: horizontalo un vertikālo. Tādā
veidā var noteikt mūsu platumu. Vertikālā komponente veido ātruma deviāciju.

Kā tiek kvalificēti skaņas viļņi?

Skaņas viļņus klasificē:
Garenviļņi – viļņu svērstības sakrīt ar viļņu izplatīšanos virzienu;
Šķērseniskie viļņi; - vides daļiņas izplatās perpendikulari viļņa kustības virzienam;
Sarežģītie viļņi; - veidojas no garenviļņiem un šķērseniskajiem viļņiem;
Ar ko būtisko atšķiras žirokompass ar tiešo vadību no korektējamā žirokompasa?
Žirokompass ar tiešo vadību – žirokompass, kura jūtīgais elements ir līdzsvarots žiroskops (masas centrs sakrīt ar
piekares centru), kurš saistītas ar svārsta ierīci un vada viņa kustību ar smaguma spēka momentu; (gal
venās ass atklanīšanos no horizontalas plaknes novērš ar svārsta ierīci kas izmanto smaguma spēka momentu);
Par žirokompasu ar netiešo vadību sauc tādu kompasu, kuram jūtīgais elements ir astātisks žiroskops, kura vadība
notiek ar momentu devēju palīdzību, kurš saņem komandas no horizonta indikātora, kurš veido signālu kas ir
proporcionāls žiroskopa galvenās ass atklanīšanās leņkim no horizonta plaknes
Žiroskompass ar korektejamo vadību – žirokompass, kura galvenās līdzsvara stavokli (azimutā un pēc augstuma)
var mainīt ar momenta devēju palīdzību kuri saņem korektejošu signālu (atrums, kurss, atrašanās vieta);
Par autonomo žirokompasu sauc tādu kompasu kuram jūtīgā elementa galvenās ass līdzsvara stāvoklis azimutā un
pēc augstuma tiek noteikts tikai pēc viņa iekšējām īpašībām
Eholotes kļudu raksturojums.
Ehalotes kļūdas iedala:
Rupjas kļūdas (Blunders) – tiek izraisītas trūkumiem vai bojājumiem mehāniskajās vai elektriskajās
sistēmās;
Sistemātiskas kļūdas – patstāvīgas vai montāžas kļūdas kas saistītas ar devēju nepareizu uzstādīšanu var
viegli labot ar sistēmas kalibrēšanu (dokā novietot pareizā stāvoklī);
Gadījuma kļūdas – var analizēt ar statisko aprēķinu metodēm, (Veidojas sakarā ar grunts slīpumu, zivju
bari, kļūdas atkarīgas no staru platuma un garuma);
 Instrumentālās kļūdas – saistītas ar pašas ehalotes precizitati;

Kas ir rimstošo svārstību periods? Kas ir rimšanās faktors?

Laiks kurā žiroskopa galvena ass nostājas līdzsvara stāvoklī; (novirze no miera stāvokļa);
Galvenās ass speja pēc kaut kādas atklanīšanās no īstās meridiana plaknes ieņemt līdzsvara
stāvokli īsta meridiāna plaknē un palikt tajā neierobežoti ilgu laika posmu;
Žiroskops nostājas līdzsvara stāvoklī pateicoties hidrostatiskai svirai;

Interkardinālā deviācija.
Kļūda kura tiek izraisīta šūpojoties kuģim – interkardinālā deviācija;
Interkardinālā deviācija atkarīga no:
No vietas platuma, pie lielāka platuma lielāka kļūda;
No paātrunājuma kvadrāta, tas nozīmē ka pat pie nelielām ɸ izmaiņām kļūda strauji palielinās;
No sin Θ kas nosaka kļūdas ceturkšņa raksturu, pie periodiskas sānsveres N,S,E,W – vērtība ir 0, bet
NE,SE,SW,NW – kļūda max;
Interkardinālās deviācijas novēršana;
Nepieciešams stabilizēt asi X-X, tas nozīmē stabilizācija ap asi Y-Y lai viņa būtu vienmēr horizontāla;
Aktīvās sistēmas vienādojums.
Aktīva sistema ir tāda sistēma, kura spējīga gan noraidīt gan uztvert signalu;
Aktīvās sistēmas vienādojums nosaka signala uztveršanas vērtību;
Signala uztveršanas vērtību ietekmē:
SL – skaņas avota līmenis;
TL – skaņas pārraides zudumi - rodas no skaņas viļņu absobcijas, izkliedes zudumiem (skaņas absorbcijas
dēļ enerģija pārvēršas citos enerģijas veidos, piem., siltumā);
NL – trokšņu līmenis – ietekmē Reverberācija – pēcskaņā, skaņas spēka samazinājums;
DI – virzieniskais indeks;
BS – gultnes atstarojuma stiprums;
DT – uztveršanas līmenis – nosaka zemāko līmeni, virs kura var noteikt ehosignalu;
Deviācija no indukcijas.
Deviācija no indukcijas - rada magn. mīkstie metāli pie kompasa katliņa (Piem. Keta bumbas, vai plāksnes, kuras
samazina Ceturkšņa deviāciju)
Deviāciju no indukcijas - samazina ar perpendikulāriem stieņiem zem kompasa katliņa;
Deviācijai no indukcijas piemīt:
 1. Ceturkšņa raksturs;
2. Max. Deviācija ir ceturkšņa kursos;
3. Deviācijas koeficents mainās ar platuma grādiem;

M0 – Magnetadatas magnētiskais moments;

K – Koeficents kas rakturo attālumu starp kompasa rozi un stieni, (atkarīgs no stieņa izmēriem, stieņa
mag. uztveres spējām);
H – Zemes mag. lauka horizontalā komponente;
Kas ir žirokompasa ātruma kļūda?
Kļūda, kura tiek izraisīta kustoties kuģim ar pastāvīgu kursu un ātrumu – ātruma deviācija;
Ātruma deviācija – leņķis, uz kuru atklanās žirokompasa ass no novērotāja meridiāna, pie kuģa pārvietošanās ar
ātrumu un kursu;
Ātruma deviācija:
Veidojas sakarā ar to ka kuģim ir ziemeļu ātruma kustības komponenta;
Deviācija lineāli atkarīga no kuģa ātruma;
Ziemeļu kursos negatīva;
Max vērtība kursos 0000 un 1800;
Vertība 0 kursos 900 un 2700;
Deviācijas atkarība no platuma grādiem tiek neoteikta ar funkciju 1/cos ɸ=sec ɸ, tāpēc viņas skaitliskais
palielinājums ir būtisks pie platuma grādiem virs 700;
Lai vieglāk noteiktu vērtību uz kuģiem ir speciāli grafiki un diagrammas;
Mūsdienās kompasiem ātruma kļūdu tiek minimalizēta ar mikroprocesoru kas ir žirokompasā un info tiek nemts
no GPS;