KINEMATIKA

1. Frekvence raksturo
 Apgriezienu skaitu 2 π sekunžu laikā
 Apgriezienu skaitu viena perioda laikā
 Apgriezienu skaitu laikā vienībā
 Viena pilna apgrieziena laiku
2. Ja kustības vienādojums ir x = 20 – 10t + 2t2
 20m/s2
 -10m/s2
 2m/s2
 4m/s2
3. Lodīte brīvi krīt no augstuma h Kurš no kustības parametriem ir atlikts attēlotajā grafikā
uz vertikālās ass?
 Koordināta
 Pārvietojums
 Ātrums
 Paātrinājums
4. Materiāls punkts vienmērīgi pārvietojas pa riņķa līniju. Kā vērsts materiālā punkta
normālais paātrinājums momentā, kad materiāls punkts iet caur punktiem M?
 Pa labi
 Pa kreisi
 Vertikāli lejup
 Paātrinājums ir nulle
5. Kurš no minētajiem apgalvojumiem par ceļu un pārvietojuma moduli ir pareizs?
 ceļš vienmēr ir garāks nekā pārvietojuma modulis
 ceļš vienmēr ir vienāds ar pārvietojuma moduli
 ceļš vienmēr ir mazāks nekā pārvietojuma modulis
 ceļš nevar būt mazāks par pārvietojumu
6. Kurš no minētajiem apgalvojumiem par ātruma un pārvietojuma virzieniem vienmērīgā
taisnvirziena kustībā ir pareizs?
 virzieni vienmēr sakrīt
 virzieni var gan sakrist, gan būt pretēji
 virzieni ir perpendikulāri
 virzieni vienmēr ir pretēji
7. Kurš no minētajiem lielumiem var būt gan pozitīvs, gan negatīvs?
 veiktais ceļš
 pārvietojuma modulis
 ātruma projekcijas
 kustības laiks
8. Kurš vienādojums apraksta vienmērīgu kustību?
 x = 10 + 2t
 v = 4+3t
 x = 4t2
 v = 2t
9. Leņķiskais ātrums raksturo materiāla punkta
 Radiusvektora r griešanās straujumu
 Radiusvektora r moduļa izmaiņu
 Radiusvektora r sākumstāvokli
 Leņķiskais ātrums vispār nav saistīts ar radiusvektoru
10. Tangenciālais paātrinājums raksturo materiāla punkta
 lineārā ātruma virziena maiņas straujumu
 lineārā ātruma skaitliskās vērtības maiņas straujumu
 leņķiskā ātruma virziena maiņas straujumu
 leņķiskā ātruma skaitliskās vērtības maiņas straujumu
11. Ja uzdota lineārā paātrinājuma negatīva konstanta vērtība, tad kustības veids ir
 vienmērīga taisnvirziena kustība
 vienmērīgi palēnināta taisnvirziena kustība
 nevienmērīgi mainīga taisnvirziena kustība
 vienmērīga rotācijas kustība
12. Ar kādu lineāro kustības raksturlielumu saistīts leņķiskais paātrinājums?
 ar normālo paātrinājumu
 ar tangenciālo paātrinājumu
 ar lineāro ātrumu
 ar kustībā noieto ceļu
13. Ja kustību raksturo ar nemainīgu normālo paātrinājumu, tad tā ir
 vienmērīga taisnvirziena kustība
 vienmērīgi paātrināta taisnvirziena kustība
 kustība pa riņķa līniju
 mainīga līklīnijas kustība
 14. Ja rotācijas kustība ir vienmērīgi mainīga, tad
 leņķiskais ātrums nemainās
 leņķiskais paātrinājums nemainās
 lineārais ātrums nemainās
 neviens no minētajiem apgalvojumiem nav pareizs
15. Ja rotācijas kustība ir vienmērīgi palēnināta, tad
 tangenciālais paātrinājums ir nemainīgs
 normālais paātrinājums ir mainīgs
 lineārais paātrinājums ir nemainīgs
 lineārais ātrums ir nemainīgs
16. Ja rotācijas kustību apraksta, uzdodot raksturlielumu ar mērvienību apgr/s, tad tas ir
 leņķiskais paātrinājums
 leņķiskais ātrums
 frekvence
 rādiusvektora pagrieziena leņķis
17. Ja ceļš ir uzdots kā laika funkcija, piemēram, s = A + bt3 ,tad ātrumu pēc t sekundēm
aprēķina
 ceļa izteiksmi izdalot ar t un tad aprēķinot ātruma skaitlisko vērtību
 vispirms aprēķinot ceļa skaitlisko vērtību, un pēc tam to izdalot ar t skaitlisko vērtību
 ceļa izteiksmi atvasinot pēc laika un pēc tam aprēķinot ātruma skaitlisko vērtību
 ceļa izteiksmi integrējot pēc laika, un pēc tam aprēķinot ātruma skaitlisko vērtību
18. Vai materiāla punkta kustībā pa riņķa līniju ir iespējams, ka ātruma v vektora virziens ar
paātrinājuma a vektora virzienu veido, lielāku par 900?
 nav iespējams, jo leņķis starp šiem vektoriem vienmēr ir mazāks par 90 grādiem
 ir iespējams, ja kustība ir vienmērīgi palēnināta
 ir iespējams, ja kustība ir vienmērīga
 nav iespējams, jo šie vektori vispār neveido nekādu leņķi
19. Cik apgriezienus izdara materāls punkts kustībā par riņķa līniju, ja rādiusvektora
pagrieziena leņķis ir 6 π ?
 ja uzdots tikai rādiusvektora pagrieziena leņķis, tad apgriezienu skaitu nevar
aprēķināt
 izdara 6 apgriezienus
 izdara 3 apgriezienus
 izdara 12 apgriezienus
20. Zīmējot grafiku v=f(t), uz asīm atliek
 uz X ass laiku t un uz Y ass ātrumu v

MATERIĀLA ĶERMEŅA DINAMIKA

1. Ķermeni, kura masa ir 5 kg, paceļ 4 m augstumā, veicot 300 J darba. Par cik aptuveni
mainās ķermeņa potenciālā enerģija?
  par 100 J
 par 200 J
 par 300 J
 par 500 J
2. Ķermeni paceļ no zemes (h = 0) augstumā h = 3R, kur R – Zemes rādiuss. Cik reižu
mainās smaguma spēka paātrinājums?
 samazinās 9 reizes
 palielinās 9 reizes
 samazinās 16 reizes
 nemainās
3. Gaisa balons vienmērīgi tuvojas zemei. Kurš no minētajiem apgalvojumiem par spēkiem,
kas darbojas uz balonu, ir pareizs?
 uz balonu nedarbojas gaisa pretestības spēks
 smaguma spēks ir vienāds ar gaisa pretestības spēka un Arhimeda spēka summu
 smaguma spēks ir lielāks par gaisa pretestības spēka un Arhimeda spēka summu
 smaguma spēks ir mazāks par gaisa pretestības spēku
4. Ja notiek divu ķermeņu mijiedarbība, tad
 uz lielākas masas ķermeni darbojas lielāks spēks
 uz mazākas masas ķermeni darbojas lielāks spēks
 mijiedarbības spēki ir vērsti vienā virzienā
 mijiedarbības spēki ir vērsti pretējos virzienos
5. Automobiļa kustība notiek atbilstoši vienādojumam x = 300 + 20t – t2. Raksturot
vilcējspēku un pretestības spēku, kas darbojas uz automobili.
 vilcējspēks ir lielāks par pretestības spēku (pēc absolūtas vērtības), bet to lielumu
summa ir nemainīga
 vilcējspēks ir mazāks par pretestības spēku (pēc absolūtas vērtības), bet to kopspēks ir
nemainīgs
 vilcējspēks ir vienāds ar pretestības spēku
 spēkus nevar raksturot, jo nav zināms paātrinājums
6. Kuri no minētajiem apgalvojumiem par automobiļa dzinēja momentāno jaudu ir pareizi?
 vienmērīgi paātrinātā kustībā jauda vienmērīgi palielinās
 jauda raksturo enerģijas veidu maiņas straujumu
 vienmērīgā kustībā jauda ir atkarīga no kustības ātruma
 visi pārējās atbildēs minētie apgalvojumi ir pareizi
7. Kurš no minētajiem lielumiem ir vektoriāls lielums?
 enerģija
 impulss
 darbs
 visi minētie lielumi
8. No augstuma h vertikāli lejup brīvi krīt ķermenis. Kā mainās ķermeņa impulss laikā,
kamēr tā kinētiskā enerģija palielinās 16 reizes?
 impulss palielinās 4 reizes
 impulss palielinās 8 reizes
 impulss nemainās, jo kustības laikā ir spēka impulsa nezūdamības likums
 nevar atbildēt, jo nav zināma ķermeņa masa
9. No augstuma h vertikāli lejup brīvi krīt ķermenis. Kurš no grafikiem visprecīzāk raksturo
ķermeņa potenciālās enerģijas izmaiņu (atkarībā no ķermeņa augstuma)?
 Neviens

10. No zemes ķermeni izsviež slīpi pret horizontu. Kuri no minētajiem apgalvojumiem par
enerģiju ir pareizi (gaisa pretestību neievērot)?
 potenciāla enerģija vienmēr ir vienāda ar kinētisko enerģiju
 potenciālās un kinētiskās enerģijas summa nemainās
 trajektorijas augstākajā punktā kinētiskā enerģija ir nulle
 pilnā enerģija pacelšanās laikā samazinās, bet krišanas laikā atkal palielinās līdz
sākumvērtībai
11. Ja ķermenis pārvietojas, kādi spēki veic darbu?
 tikai dzinējspēki
 tikai pretestības spēki
 darbu veic gan dzinējspēki, gan pretestības spēki
 darbs vispār netiek veikts
12. Ja no laivas izsviež ķermeni ar noteiktu ātrumu, vai laiva iegūs vienādu impulsu,
izsviežot ķermeni horizontālā virzienā, vai leņķī pret horizontu?
 izsviežot ķermeni horizontālā virzienā laiva iegūs lielāku impulsu
 izsviežot leņķī pret horizontu, laiva iegūs lielāku impulsu
 abos gadījumos laivas impulss būs vienāds
 izsviežot ķermeni horizontālā virzienā, laiva iegūs mazāku impulsu
13. Vai jebkuras kustīas aprakstā var izmantot berzes spēka izteiksmi Fb= μFsm
 jā, jebkuras kustības aprakstā
 nē, tikai kustībā pa slīpo plakni
 nē, tikai kustībā pa horizontālu virsmu
 nē, tikai kustībā lejup pa slīpo plakni
14. Kā centrtieces spēka iedarbība izmaina ķermeņa kustību?
 vispār neizmaina
 izmaina ķermeņa ātrumu taisnvirziena kustībā
 izmaina ķermeņa paātrinājumu taisnvirziena kustībā
 izmaina ķermeņa kustības ātruma vektora virzienu
15. Kādā kustībā var secināt, ka vilcējspēks ir vienāds ar berzes spēku?
 kustībā pa slīpo plakni
 vienmērīgā kustībā pa horizontālu virsmu
 vienmērīgā kustībā lejup pa slīpo plakni
 līklīnijas kustībā
16. Kāds spēks nosaka ķermeņa kustību, ja to izsviež slīpi pret horizontu?
 ķermeņa svars
 smaguma spēks
 elastības spēks
 tas spēks, ar kādu ķermenis tiek izsviests
17. Vai attīstīto jaudu jebkurā noietā ceļa posmā vienmēr var aprēķināt N=Fv?
 šī formula der vienmēr
 šī formula ir nepareiza
 šī formula der tikai vienmērīgai kustībai
 šajā formulā ātruma vietā jābūt paātrinājumam
18. Vai deformācijas spēks un elastības spēks ir viens un tas pats?
 jā, tie ir viena spēka divi nosaukumi
 nē, šiem spēkiem nav nekā kopēja
 nē, elastības spēks ir pretdarbības spēks deformācijas spēkam
 nē, deformācijas spēks ir elastības spēks tikai stiepes un spiedes deformācijas
gadījumā
19. Vai slīpi pret horizontu sviesta ķermeņa kustības trajektorija ir riņķa līnijas loks?
 jā, kustības trajektorija ir riņķa līnijas loks
 nē, dažādos trajektorijas punktos ir dažādas trajektorijas liekuma rādiusa vērtības
 nē, kustības trajektorija ir taisne ar lūzuma punktu trajektorijas augstākajā punktā
 nē, kustība notiek pēc sinusa likuma
20. Vai uz ķermeni centrtieces spēks darbojas jebkurā kustībā?
 nē, šāds spēks uz ķermeni darbojas tikai miera stāvoklī
 jā, centrtieces spēks darbojas jebkurā kustībā
 nē, šis spēks darbojas tikai līklīnijas kustībā
 nē, šis spēks darbojas tikai taisnvirziena kustībā.
CIETĀ ĶERMEŅA DINAMIKA
1. Ķermeņa impulsa momenta modulis izsakāms šādi:
 L = Ir2
 L = Iω
 L=Iε
 L = Iφ
2. Cilindrs rote ap asi O 'O'. Cilindra inerces momentu šajā gadijumā var atrast pēc šteinera
formulas I = I0 + mx . Kurš lielums attelā atbilst lielumam x formulā?

 x=a
 x=b
 x=r
 x=d

3. Spēka F iedarbības svira rotē ap punktu O. Spēks pielikts punktā B. Kas šajā gadījumā ir
spēka plecs?
 OA
 OB
 OC
 šajä gadijumä spēkam F vispär nav pleca

4. Pēc formulas N = Mω var aprēķināt

 rotējoša ķermeņa pilno apgriezienu skaitu N
 rotējoša ķermeņa masu M
 rotējoša ķermeņa jaudu N
 formulā ir kļūda, tāpēc ar šo formulu vispār neko nevar aprēķināt
5. Ja visi ķermeņa punkti kustas pa riņķa līnijām, tad:
 ķermeņa kustība noteikti ir rotācijas kustība
 ķermeņa kustība noteikti ir translācijas kustība
 ķermeņa kustība noteikti ir salikta translācijas un rotācijas kustība
 pēc šāda nosacījuma nevar noskaidrot ķermeņa kustības raksturu
 6. Lode bez slīdes ripo pa horizontālu plakni. Lodes kustība ir
 translācijas kustība
 rotācijas kustība
 salikta translācijas un rotācijas kustība
 neviens no minētajiem apgalvojumiem nav pareizs
7. Pēc izslēgšanas ventilators turpina griezties. Kurš vienādojums pareizi apraksta
ventilatora pagrieziena leņķi?
\

8. Translācijas kustības gadījumā visi ķermeņa punkti:

 jebkurā laika sprīdī ir veikuši vienādu pārvietojumu
 jebkurā laika sprīdī ir veikuši vienādu noieto ceļu
 katrā momentā kustās ar vienādu ātrumu un paātrinājumu
 visi minētie apgalvojumi ir pareizi
9. Uz ķermeni vienlaicīgi darbojas vairāki spēki. Ja ārēja kopspēka moments ir vienāds ar
nulli, tad
 ķermeņa leņķiskais paātrinājums arī ir vienāds ar nulli
 ķermenis atrodas miera stāvoklī
 ķermenis rotē ar nemainīgu leņķisko ātrumu
 visi minētie apgalvojumi var būt pareizi
10. Viena materiālā punkta inerces momentu definē kā
 šī punkta masas reizinājumu ar tā attāluma kvadrātu līdz rotācijas asij
 šī punkta masas reizinājumu ar tā ātrumu
 spēju saglabāt nemainīgu ātrumu, ja uz punktu nedarbojas arēji spēki
 spēju palēnināt ātrumu pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās
11. Cilvēks stāv nekustīgas horizontālas platformas centrā (uz rotācijas ass) un satver
horizontālā plaknē lidojošu bumbu. Cilvēku uzskatīt par materiālu punktu. Vai platforma
sāks rotēt pēc bumbas satveršanas?
 jā, sāks, jo bumbai ir impulss
 jā, sāks, jo cilvēks satver bumbu
 nē, nesāks, jo cilvēks neiegūst impulsa momentu
 nē, nesāks, jo bumbas kustībai ar platformas rotāciju nav nekā kopēja

12. Doti divi vienādi nekustīgi diski, uz kuriem sāk darboties vienādi griezes spēku momenti.
Vai ārējo spēku darbs, lai pagrieztu diskus par vienādiem rādiusvektora pagrieziena
leņķiem, būs vienāds, ja uz vienu no diskiem darbojas berzes spēku moments?
  darbs būs vienāds, jo uz abiem diskiem darbojas vienādi griezes momenti
 darbs būs vienāds, jo abu disku izmēri un masas (tātad arī inerces momenti) ir vienādi
 darbi atšķirsies, jo viena diska iegriešanai būs jāpārvar arī berzes spēku moments
 darbs vispār nav atkarīgs no diskiem pielikto spēku momentiem; to nosaka tikai
kinētiskās enerģijas izmaiņa
13. Ja ķermenis ripo bez slīdes, vai tā kinētiskā enerģija būs tāda pati kā šim ķermenim
pārvietojoties bez rites kustības ar to pašu ātrumu?
 kinētiskā enerģija nav atkarīga no kustības veida, tātad tā abos gadījumos būs vienāda
 ripojoša ķermeņa kinētiskā enerģija būs lielāka, jo bez translācijas kinētiskās
enerģijas ķermenim būs arī rotācijas kinētiskā enerģija
 ripojoša ķermeņa kinētiskā enerģija būs mazāka, ja rites berzes spēki ir mazāki par
slīdes berzes spēkiem
 ķermeņa kinētiskā enerģija nav saistīta ar ķermeņa kustību, tāpēc tā būs vienāda ar
nulli
14. Ja četri ķermeņi ir sasaistīti ar auklu un pārvietojas horizontālā plaknē ar konstantu
paātrinājumu, jo uz pirmo ķermeni darbojas vilcējspēks, vai šo ķermeņu paātrinājumi
atšķirsies?
 atšķirsies; katram ķermenim būs cita paātrinājuma vērtība
 atšķirsies; diviem ķermeņiem būs viena, otriem diviem ķermeņiem cita paātrinājuma
vērtība
 neatšķirsies, jo visi ķermeņi sasaistīti ar auklu
 neatšķirsies, jo ķermeņi pārvietojas vienmērīgi
15. Ja lode un cilindrs ir ar vienādu rādiusu un vienādu masu, vai ripojot ar vienādu lineāro
ātrumu, to kinētiskās enerģijas būs vienādas?
 jā, tās būs vienādas, jo visi raksturlielumi ir vienādi
 nē, jo cilindram un lodei ir atšķirīgi inerces momenti
 nē, jo ķermeņiem ripojot vispār nepiemīt kinētiskā enerģija
 jā, jo abu ķermeņu kinētiskās enerģijas būs vienādas ar nulli
16. Pār trīsi, kas var rotēt ap horizontālu asi, pārlikta aukla, kuras abos galos piesieti
ķermeņi , kuru masas ir vienādas. Vai trīsis sāks rotēt?
 nē, nesāks, jo auklas sastiepuma spēks, kas darbojas uz trīsi, abās trīša pusēs ir
vienāds
 jā, sāks, jo ķermeņi pārvietosies vertikālā plaknē
 jā, sāks, jo pār trīsi pārliktā aukla liks trīsim rotēt
 nē, nesāks, jo trīša kustību pār to pārlikta aukla ar ķermeņiem nekad neietekmē
17. Vai mainās platformas rotācijas leņķiskais ātrums, ja tās malā stāvošais cilvēks noķer
horizontālā plaknē lidojošu bumbu?
 nemainās, jo cilvēks nepārvietojas pa platformu
 nemainās, jo bumba nepiedalās platformas rotācijas kustībā
 mainās, jo lidojošā bumba atdod savu impulsu cilvēkam, kas stāv uz rotējošās
platformas
 mainās, bet ne tādēļ, ka cilvēks satver bumbu
18. Vai materiālam punktam ir inerces moments attiecībā pret rotācijas asi?
 nav, jo inerces moments ir tikai ķermeņiem ar noteiktiem izmēriem
 ir, ja materiālais punkts neatrodas uz rotācijas ass
  nav, jo materiāls punkts apraksta tikai translācijas kustību
 ir, jo jebkuram materiālam punktam uz rotācijas ass ir inerces moments
19. Vai vienmēr, ripojošai lodei atduroties pret vertikālu sienu, mainīsies lodes ātruma
vektora moduļa vērtība?
 jā, vienmēr, jo lode maina kustības virzienu
 nē, jo tas ir atkarīgs no trieciena rakstura (trieciens var būt arī absolūti elastīgs)
 nē, jo lodes ātruma izmaiņai nav nekāda sakara ar triecienu pret sienu
 jā, jo lode ripo
20. Vai visiem ķermeņiem, kuru masa ir vienāda, rotējot ap nekustīgu asi ar vienādu
frekvenci, ķermeņu kinētiskās enerģijas būs vienādas?
 jā, būs, jo ķermeņiem vienāda masa
 jā, būs, jo kinētiskā enerģija ķermeņiem piemīt tikai translācijas kustībā, tātad šajā
gadījumā ķermeņu kinētiskās enerģijas vienādas ar nulli
 nē, nebūs, jo ķermeņu inerces momenti nav vienādi
 nē, nebūs, jo ķermeņu lineārais ātrums vienāds ar nulli
MEHĀNISKĀS SVĀRSTĪBAS
MEHĀNISKIE VIĻŅI
1. Garenviļņi var izplatīties
 tikai cietās vielās
 tikai šķidrumos
 tikai gāzēs
 gan cietās vielās, gan šķidrumos un gāzēs
2. Kura no formulām pareizi izsaka viļņa garumu?
 λ= V*u
 λ= v * T
 λ= wT
 λ= 2pi * v
3. O. Frenels papildināja K. Heigensa principu ar postulātu par
 sekundāro viļņu eksistenci
 sekundāro viļņu koherenci
 sekundāro viļņu interferenci
 sekundāro viļņu koherenci un interference
4. Parādību, kad viļņa fronte apliecas ap šķērsli, sauc par
 viļņu interference
 viļņu superpoziciju
 viļņu difrakciju
 viļņu koherenci
5. Par koherentiem viļņiem sauc viļņus, kuriem
 fāžu starpība laikā nemainās un ir vienādas svārstību frekvences
 viļņu skaitlis ir nemainīgs lielums
 izplatīšanas ātrumi ir vienādi
 sākuma fāzes un amplitūdas ir vienādas
6. Skrejviļņa kinemātiskais vienādojums ir
 tikai koordinātu periodiska funkcija
 tikai laika periodiska funkcija
 koordinātu un laika periodiska funkcija
 atkarīgs no vides īpašībām, tāpēc viena vidē var but tikai koordinātu periodiska
funkcija, bet cita vidē - tikai laika periodiska funkcija
7. Stāvviļņu amplitūda ir atkarīga
 tikai no konkrēta laika momenta
 no apskatāmā punkta koordinātes
 gan no apskatāmā punkta koordinātes, gan no konkrēta laika momenta
 neviens no minētajiem apgalvojumiem nav pareizs
8. Viļņi pārnes enerģiju izplatīšanās virzienā, izņemot
 visus garenviļņus
 visus plakanviļņus
 visus stāvviļņus
 visus sfēriskus viļņus
9. Vilnis pa ūdens virsmu veic 20 m attālumu 5 sekundēs. Ūdens daļiņu svārstību frekvence
ir 4 Hz. Cik liels ir attālums starp blakus esošo viļņu virsotnēm?
 1m
 4m
 8m
 16 m
10. Visi izotropas vides punkti, līdz kuriem kādā laika momentā no viļņu avota nonāk
sfēriskie viļņi, veido:
 viļņa fronti
 viļņa virsmu
 fāzes virsmu
 visi minētie apgalvojumi ir pareizi
11. Vai enerģijas plūsmas blīvums ir vektors?
 nē, blīvums nevar būt vektors
 jā, fizikālais lielums “blīvums” vienmēr ir vektors
 jā, tas ir t.s. Umova vektors
 nē, vektors ir tikai enerģijas plūsma
12. Vai ir iespējams aprēķināt viļņa enerģiju?
 nē, nav, jo viļņiem nav enerģijas
 viļņi pārnes enerģiju, bet to nevar aprēķināt
 viļņu enerģiju var aprēķināt
 var aprēķināt tikai viļņu enerģijas blīvumu
13. Vai plakana viļņa fāze ir atkarīga no viļņa izplatīšanās ātruma?
 viļņa fāzei ar viļņa ātrumu nav nekāda sakara
 viļņa fāze ir atkarīga tikai no viļņa frekvences
 viļņa fāze ir saistīta ar viļņa ātrumu
 vilnim nav fāzes
14. Vai stāvviļņiem visos telpas punktos ir vienāda amplitūda?
 nē, amplitūda mainās no maksimālās vērtības līdz nullei
  jā, viļņu amplitūda vienmēr ir nemainīga
 nē, stāvviļņu raksturošanai nevar izmantot amplitūdu
 nē, amplitūda nav viļņu raksturlielums
15. Vai stāvvilnī attālums starp blīzumiem dažādās stāvviļņa vietās ir dažāds?
 nē, starp visiem blīzumiem ir vienāds attālums
 nē, stāvvilnī vienmēr ir tikai viens blīzums
 jā, attālums starp dažādiem blīzumiem stāvvilnī vienmēr ir dažāds
 jā, stāvviļņa sākumā attālums starp blīzumiem ir mazāks, bet beigās tas ir daudz
lielāks
16. Vai stāvvilnis ir tas pats skrejvilnis, kurš stāv uz vietas?
 jā, starp tiem nav atšķirības
 nē, stāvvilnis ir jebkuru divu viļņu pārklāšanās rezultāts
 jā, tas ir jebkurš vilnis, kas nepārvietojas
 nē, stāvvilnis ir divu pretēja virziena skrejviļņu interference
17. Vai viļņa vienādojums ir saistīts ar avota svārstību vienādojumu?
 nē, tie ir divi nesaistīti vienādojumi
 jā, viļņa vienādojumu nosaka avota svārstību vienādojums
 nē, viļņus vispār neapraksta ar vienādojumiem
 šis jautājums ir neloģisks
18. Vai visiem stāvviļņiem vienmēr ir vienāds mezglu punktu skaits?
 jā, vienmēr ir astoņi mezglu punkti
 nē, stāvviļņiem nav mezglu punktu, ir tika blīzumi
 nē, mezglu punktu skaits katram stāvvilnim ir atšķirīgs
 jā, mezglu punktu skaits vienmēr ir vienāds
19. Vai viļņus var raksturot ar viļņa skaitli, vai tikai ar viļņa garumu?
 abi ir viļņu raksturlielumi
 neviens no šiem lielumiem netiek izmantots viļņu raksturošanai
 viļņus raksturo tikai ar viļņa garumu
 viļņus raksturo tikai ar viļņa skaitli
20. Vai viļņus var raksturot ar vides daļiņu svārstību ātrumu?
 nē, viļņi nav saistīti ar daļiņu svārstībām
 viļņus raksturo tikai viļņa izplatīšanās ātrums
 jā, vides daļiņu svārstībām ir noteikts svārstību ātrums
 nē, var aprēķināt tikai punktu novirzi