I. MEHNIKA Ievads. 1. Vienbu sistma.

Fiziklo lielumu vienmr novrt ar skaitli im lielumam pieemtajs vienbs. Galveno fiziklo lielumu etalonu vienbu izvli reglament vienbu sistma. Protams, dadiem mriem un vajadzbm var lietot un ar lieto atirgas vienbas. Tau fizikas politehniskais raksturs visos tajos gadjumos, kuros izpauas fizikas ties sakars ar tehniku vai ar citm zintu jomm, rada nepiecieambu lietot vienotu, internacionlu vienbu sistmu. T ir obligta ar fizikas pamatu mcan. Starptautiskaj vienbu sistm (SI), kas pieemta XI Mru un svaru enerlaj konferenc 1960. gad, ir pamatvienbas (1. tabula) un atvasints vienbas (galvens no tm dotas 2. tabul). Pieaujmi ar SI vienbu decimldaudzkrti un decimldaas (3. tabul). Atsevios gadjumos un specifisks joms tiek lietotas vl ar rpussistmas vienbas, piemram, enerijai - elektronvolts (eV), spkam spka kilograms (kgf), spiedienam dzvsudraba staba milimetri (mm Hg) u. c. 1. tabula. SI sistmas pamatvienbas. Lielums Garums Masa Laiks Strvas stiprums Temperatra Gaismas stiprums Vielas daudzums Plaknes leis Telpisks leis Nosaukums metrs kilograms sekunde amprs kelvins kandela mols Papildvienbas radins steradins Apzmjums m kg s A K cd mol rad sr

2. tabula. SI sistmas atvasints vienbas. Lielums Spks Spiediens Enerija, darbs Jauda Elektriskais ldi Spriegums, potencils Elektrisk kapacitte Elektrisk pretestba Elektrisk vadtspja Magntisk plsma Magntisk indukcija Induktivitte Gaismas plsma Apgaismojums Nosaukums tons paskls douls vats kulons volts farads oms smenss vbers tesla henrijs lmens lukss Apzmjums N Pa J W C V F S Wb T H lm lx

3. tabula. SI sistmas decimldaudzkrti un decimldaas. Priedklis joktozeptoattofemtopikonanomikromilicenti deci dekahekto kilomegagigateraSkaitlisk vrtba 10-24 10-21 10-18 10-15 10-12 10-9 10-6 10-3 10-2 10-1 101 102 103 106 109 1012 4 Apzmjums y z a f p n m c d da h k M G T

petaeksazetajota2.

1015 1018 1021 1024 Skalri un vektoriali lielumi.

P E Z Y

Ja fizikla lieluma vrtba ir skaitlis, tad du lielumu sauc par skalru. Piemram, ermea masa ir nenegatvs skaitlis. Visprg gadjum skalra skaitlisk vrtba var bt ar negatvs skaitlis. da skalra piemrs ir ermea temperatra Celsija skal. Darbbas ar skalriem fizikliem lielumiem ir darbbas ar reliem skaitiem. Dakrt fizikla lieluma vrtbu nevar viennozmgi raksturot ar vienu relu skaitli, bet t vrtba ir jnosaka ar skaitu kopu. Fizik lieto vairkas das komplictkas matemtisks struktras. aj grmat, k ar elementrs fizikas kurs jsastopas tikai ar vienu du struktru vektoru. Pastv vairkas ekvivalentas iespjas, k defint vektoru. Fizik plai sastopams ds vektora apraksts: vektori ir telp orientti nogriei, ar kuriem drkst izpildt noteiktas eometriskas opercijas darbbas. s darbbas noskaidro vektoru algebra. eometrij galvenokrt jsastopas tikai ar vienu r vektoru saimes prstvi - prvietojuma vektoru s . Fizik bez prvietojuma r r vektora s un ar to saisttajiem kinemtikas vektoriem truma v un r patrinjuma a jsastopas vl ar ar citiem vektoriem, piemram, elektrisk lauka intensittes vektoru E , magntisk lauka indukcijas vektoru B , dadu momentu vektoriem u. c. 3. Darbbas ar vektoriem.

Z az
r a

Neatkargi no vektoru konkrts fizikls jgas darbbas ar tiem vienmr ir jizpilda pc vieniem un tiem paiem likumiem. 3.1. Vektoru parasti apzm ar kdu latu alfabta burtu, virs kura liek vektora zmi -

O ax X
1. Att 5

ay Y

bultiu,

Ar o apzmjumu saprot, ka ir dots gan vektora virziens telp, gan ar vektora orientt nogriea garums jeb vektora modulis. Vektora modulim lieto apzmjumus

r r r a , A, F .

piemram,

r a

ab

r r r a , A, F

2. Att. vai tiem ekvivalentus apzmjumus a, A, F. 3.2. Koordintu sistm vektoru uzdod ar t koordintm. Vektoram telp ir r trs koordintas. Piemram, vektora a koordintas Dekarta koordintu sistm ir skaiti ax, ay, az, kurus ar vektora moduli a saista sakarba
2 2 a = a x + a y + a z2

(1. Att.). Vektoram plakn ir divas koordintas, bet uz taisnes - viena koordinta. r 3.3. Doto vektoru var projict uz jebkuru izraudztu staru telp. Vektora a projekcija uz staru b ir skaitlis ab = a cos , kur ir leis, ko veido vektora un stara virzieni (2. Att.). Vektora a koordintas a x , a y , a z ir vektora projekcijas uz taisnlea koordintu asm x, y, z.

r r r vektors c = a + b , kura virzienu

un moduli nosaka pc trijstra vai paralelograma likuma (3. Att.). Saska ar o likumu saskaitt (ar atemt) var tikai tdus vektorus, kurus ir atauts prvietot telp paiem vektoriem paralli, ja vien to pielikanas punkti jau nesakrt.

3.4. Vektoru a un b summa ir

r b r a r c

r a r c

r r r r c = a b ir vektora a un r vektoram b pretja vektora -

3.5. Vektoru a un b starpba 3. Att 6

r b summa:

r r r c = a + ( b )
pa vienbas

(4. priem vektoru kur par

Att.). 3.6. Triju, perpendikulru sistmu

r r r i = j = k = 1,

r r r i , j, k ,

r b r c r a
4. Att

r b

sauc

taisnlea bzi jeb ortogonlu bzi telp (5. Att.). aj bz jebkuru r vektoru a var uzrakstt k triju vektoru summu

r r r r a = i a x + ja y + ka z .

3.7. Katru telpas punktu Dekarta ortogonlaj koordintu sistm viennozmgi nosaka punkta rdiusvektors kur x, y, z ir punkta koordintas. Katram rdiusvektoram savukrt viennozmgi atbilst viens punkts telp. is apstklis matemtik auj lietot divjdu valodu, piemram, punkta koordintu funkciju f(x, y, z) r var interprett ar k vektora r r funkciju f ( r ). 3.8. Jievro, ka viendimensionl gadjum (uz koordintu taisnes) faktiski nav atirbas starp punkta rdiusvektoru r = i x un punkta koordintu x. Skalrais lielums x un r vektors r ir viennozmgi noteikti ar vienu un to pau skaitli. 3.9. Divu skalrais skaitlis vektoru reizinjums (skalrs

z
M(x;y;z)

r r r r r = i x + jy + kz ,

r r r k y r i r j
y

x x

5. Att

r a

r a

r r a b

un

r b

r b

r r a b = a b cos , kur - leis

7

ir lielums):

6. Att

starp abu vektoru virzieniem. Skalrajam reizinjumam ir pareiza ar da formula

r r a b = a x bx + a y b y + a z bz ,

kur az, ay, az un bx, by, bz ir vektoru

r r a un b koordintas (6. Att.). r r 3.10. Divu vektoru a un b vektorilais reizinjums ir vektors r r r r c = a b . Vektora c moduli
aprina

r a

r c
7. Att

ab sin r b

r c = a b sin , kur ir leis

pc

das

formulas:

starp vektoriem. Jievro, ka c ir skaitliski viends ar tda paralelograma laukumu, kur konstruts uz vektoriem a un b . Vektoril reizinjuma vektors ir orientts perpendikulri plaknei, kur atrodas vektori a un b . T vrsumu nosaka pc labs vtnes skrves vai vrpsta likuma: ja r pieem, ka ar vektoru a saistta skrve tiek griezta t, ka is vektors novirzs paralli vektoram

Brvs vektors

r r b pa sko loku, tad vektors c ir

vrsts skrves kustbas virzien (7. Att.). 3.11. Fizik jsastopas ar triju veidu vektoriem brviem, sldoiem un saisttiem. Vektors ir brvs, ja to drkst prvietot telp paam vektoram paralli. Vektors ir sldos, ja to var prvietot pa taisni, uz kuras tas atrodas. Ja vektora pielikanas punkts ir viennozmgi noteikts, tad vektors ir saistts (8. Att.). 8

Sldos vektors

Saistts vektors

8. Att

4.

Funkcijas fizik.

Funkcija ir definta (uzdota), ja ir dotas divas kopas X un Y un piekrtojuma likums (algoritms), ar kuru katram kopas X elementam tiek piekrtots viens kopas Y elements. Piekrtojuma likumu parasti apzm ar burtu f, F, G. Kopu X sauc par funkcijas defincijas kopu, bet kopu Y par funkcijas vrtbu kopu. Defincijas kopas brvi izraudztu elementu x sauc par funkcijas argumentu (tas var bt skaitlis, vektors, punkts u. tml.). ja piekrtojuma likums ir apzmts ar burtu f, tad simbols f(x) nozm funkcijas vrtbu, kas argumenta vrtbai x. Aprakstot fiziklu pardbu vai procesu matemtiski, izmanto dadas funkcijas. Fizik gandrz vienmr lieto funkcijas, kas ir uzdotas analtiski (ar formulm) vai grafiski. Parasti fizik sastopamajm funkcijm defincijas un vrtbu kopas pat neuzrda, jo alla no fiziklajiem apsvrumiem ir skaidrs, kdm argumenta vrtbm funkcija ir definta un kda ir ts vrtbu kopa. Tpc ar gan funkciju (piekrtojuma likumu), gan ts vrtbu parasti apzm ar vienu un to pau simbolu f(x). Ja, piemram, materila punkta koordinta x ir laika t funkcija, tad raksta, ka x = x(t). d pierakst tiek akcentts, ka katram laika momentam t atbilst noteikta koordinta x. Fizikas pamatkurs ir sastopamas das funkcijas: viena argumenta skalras funkcijas, vairku argumentu vai vektora skalras funkcijas, viena argumenta vektorfunkcijas un vairku argumentu vektorfunkcijas. si raksturosim ts. 4.1. Funkciju (ar argumentu) sauc par skalru, ja ts vrtbas ir skalra lieluma vrtbas. Piemram, virs Zemes pacelta ermea potencil enerija W = mgh ir skalra funkcija, kuras vrtbas ir atkargas no argumenta augstuma h. Ja ermea temperatra ir atkarga no t punktu koordintm x, y, z, tad T = r T(x, y, z) jeb T = T ( r ) ir triju argumentu skalra funkcija. 4.2. Skalra argumenta vektorfunkcija ir vektors. Piemram, ja materils r r r punkts kustas telp un t rdiusvektors r ir atkargs no laika t, tad r = r (t ) ir da vektorfunkcija. T k katru vektoru telp nosaka t trs koordintas, tad r r vektorfunkcija r = r (t ) ir uzdota, ja ir dotas trs skalras funkcijas x = x(t); y = y(t) un z = z(t). Tpc vektorfunkciju r = r (t ) Dekarta ortogonlaj bz

r r r r r r r i , j , k var uzrakstt di: r (t ) = i x(t ) + j y (t ) + k z (t ). Cits skalra

9

argumenta vektorfunkcijas piemrs ir punkta momentnais trums atkarb no r r laika: v = v (t ). 5. Viena argumenta skalras atvasinjums un diferencilis. funkcijas pieaugums,

Praktiski visi fiziklie lielumi ir maingi, un tpc tos lietdergi raksturot ar funkcijm. 5.1. Fizik biei f(t) aplko funkcijas f(t), kuru arguments ir laiks t. Td aplkosim tiei o f(t0+t) M f(t0) gadjumu. Starpbu f(t0) = f(t0+t)-f(t0) sauc par funkcijas pieaugumu. Funkcijas pieaugums parda, par cik mains O funkcijas vrtba, t0+t t t0 laikam mainoties no t0 ldz t0+t, t ir 9. Att argumenta pieaugums (9. Att.). 5.2. Robea

lim
t 0

f (t 0 + t ) f (t 0 ) f (t 0 ) ir funkcijas = lim t t t 0

atvasinjums laika moment t0. Atvasinjumu apzm ar vienu no diem simboliem:

f (t 0 );

df (t 0 ) df ; . Atvasinjums f(t0) ir skaitliski viends ar ts dt dt t =t0

pieskares virziena koeficientu (9. zm.), kura novilkta funkcijas grafika punkt M(t0; f(t0)), t. i., f(to) = tg. 5.3. Ja funkcijas atvasinjumu aplko nevis kd noteikt laika moment t0, bet jebkur moment t, tad iegst jaunu funkciju f(t), kuru sauc par atvasinto funkciju. Atvasinot funkciju f(t) vlreiz, iegst funkcijas f(t) otrs krtas atvasinto funkciju f(t) utt. 5.4. Par funkcijas f(t) diferencili sauc reizinjumu f(t)t. Diferencili apzm ar simbolu df(t). Vienveidbas labad ar argumenta pieaugumu t 10

apzm ar simbolu dt, un to sauc par argumenta diferencili. Tdjdi funkcijas diferencilis uzrakstms di: df(t) = f(t)dt. Katr fikst punkt t0 funkcijas diferencilis ir s funkcijas argumenta linera funkcija. Mazm dt vrtbm df(t0) = f(t)dt f(t0+dt)-f(t0). 5.5. Laika moment t0 funkcijas f(t) atvasinjums f(t0) ir s funkcijas izmaias momentnais trums. Tiem, ja f(t) ir kda fizikl lieluma vrtbas, tad starpba f(t0+t)-f(t0) rda, par cik mainjusies vrtba, prejot no laika momenta t0 uz laika momentu t0+t. Attiecba

f (t 0 + t ) f (t 0 ) nozm t

izmaiu vien laika vienb, un t ir atbilsto fizikl lieluma izmaias vidjais trums laika intervl [t0; t0+t]. Td gadjum robea
t 0

lim

f (t 0 + t ) f (t 0 ) ir momentnais trums f(t). t

6. Integrlis.

Izir nenoteikt un noteikt integra jdzienu, un tos defin ar funkcijas f(t) primitvo funkciju. 6.1 Par funkcijas f(t) primitvo funkciju F(t) sauc funkciju, kurai visiem t ir spk da viendba: F(t) = f(t). Dots funkcijas f(t) visu iespjamo primitvo funkciju kopu sauc par funkcijas f(t) nenoteikto integrli un apzm ar simbolu

primitv funkcija, bet C brvi izraudzta konstante. 6.2 Par funkcijas f(t) noteikto intgrli intervl [a; b] sauc s funkcijas primitvs funkcijas pieaugumu F(b) F(a). Funkcijas noteikto integrli apzm
b

f (t )dt . Funkcijas f(t) jebkuras divas primitvs funkcijas atiras tikai par konstantu saskaitmo, un ttad f (t ) dt = F (t ) + C , kur F(t) ir viena
f (t )dt .
a b

ar

simbolu

Ttad

pc

defincijas

f (t )dt = F (b) F (a) ,

a

kur F ir kda no funkcijas f primitvajm

funkcijm. o formulu sauc par tona Leibnica formulu. 6.3 Fizik parasti lieto citu, ekvivalentu noteikt integra definciju. To iegst di. Intervlu [a; b] sadalsim n das ar daljuma punktiem a t0 < t1 11

 < tn-1 < tn = b un aplkosim summu f(1)(t1-t0)+f(2)(t2-t1) + + f(n)(tn tn-1) = f ( i ) t i , kur i ir brvi izraudzts punkts intervl [ti-1; ti].
i n

Par funkcijas f(t) noteikto integrli intervl [a; b] sauc robeu

0

lim f ( i )t i , f(t) i =1

kur = max ti; i = 1, 2, , n. 6.4 Ja visos intervla [a; b] punktos funkcija f(t) > 0, tad

f (t )dt
a

t=a
O

f (t )dt

t=b b
t

skaitliski viends

a
10. Att

ar lklnijas trapeces laukumu, t. i., ar ts figras laukumu, kuru ierobeo funkcijas f(t) grafiks, t ass, k ar taiu t = a un t = b nogriei (10. Att.).

4. tabula. Daas svargks atvasinanas un integranas formulas. Funkcija f(t) Atvasinjums Primitv funkcija t at at lna et et et sin t cos t - cos t cos t - sin t sin t sin t - cos t
cos t

cos t - sin t
sin t

t-1
t +1 +1

at ln a

7.

Metodiski nordjumi uzdevumu risinan.

Lai atrisintu uzdevumu, vispirms jnoskaidro, kdas fiziklas likumsakarbas ir dot uzdevuma pamat. Tad pc formulm, kas izsaka s likumsakarbas, jatrod uzdevuma atrisinjums visprg veid. Pc tam var priet pie skaitlisko lielumu ievietoanas, kuriem noteikti jbt izteiktiem vien 12

un taj pa mrvienbu sistm. Vienlaikus ar Starptautisks sistmas mrvienbm praks un literatr sastopamas citu sistmu, k ar rpussistmas mrvienbas. Tpc uzdevumu nosacjumos skaitliskie lielumi ne vienmr doti SI sistmas mrvienbs. Sakarbas starp Starptautisks sistmas mrvienbm, rpussistmas, k ar citu sistmu mrvienbm dotas tabuls katras nodaas skum. Uzdevumu risinanai SI sistm visi lielumi, kas doti uzdevumu nosacjumos, k ar no Pielikuma tabulm emtie lielumi, jprvr SI sistmas mrvienbs. Protams, ar atbildi td gadjum iegst s sistmas mrvienbs. Dakrt nav nepiecieams visus lielumus izteikt vien un taj pa mrvienbu sistm. T, piemram, ja formul kds fizikls lielums ir par reizintju skaittj un saucj, tad, acm redzot, ir svargi nevis tas, kads mrvienbs is lielums izteikts, bet gan tas, ka s mrvienbas ir viendas. Atrodot skaitlisko atbildi, jpievr uzmanba galg rezultta precizittes pakpei. Atbildes precizitte nedrkst prsniegt precizitti, kda ir dotajiem lielumiem. Tlt pc burtu aizstanas ar skaitiem skaitliskajai atbildei jpieraksta mrvienba. Uzdevumos, kuros nepiecieama grafika, jizraugs mrogs un koordintu skums. Grafik noteikti jnorda mrogs. Mehnisko lielumu mrvienbas Atsevios gadjumos tiek lietotas dadas rpussistmas mrvienbas. 5. tabul dotas sakarbas starp dam starptautisks sistmas mehnisko lielumu mrvienbam un citu sistmu mrvienbm un rpussistmas mrvienbm.

13

5. tabula. Mehnisko lielumu mrvienbas. Lielums Garums Mrvienba un ts sakarba ar SI sistmas mrvienbm 1 centimetrs (cm) = 10-2 m 1 mikrometrs (mikrons); 1 m = 10-6 m 1 angstrms () = 10-10 m 1 grams (g) = 10-3 kg 1 tonna (t) = 103 kg 1 centners (c) = 102 kg 1 atomr masas vienba (1 u) = 1.6610-27 kg 1 grds () =

Masa

Leis

180

rad

1 minte () =

108

10 2 rad 10 3 rad

1 sekunde () =

648

1 apgrieziens (apgr) = 2 rad

Laukums

1 rs (a) = 100 m2 1 hektrs (ha) = 104 m 1 litrs (l) = 1.00002810-3 m3

Tilpums Spks 1 dins (dyn) = 10-5 N 1 spka kilograms (kgf) = 9.81 N 1 spka tonna (tf) = 9.81103 N

14

Lielums Mrvienba un ts sakarba ar SI sistmas mrvienbm Spiediens

1 kgf/m2 = 9.81 N/m2 1 mm dzvsudraba staba (mm Hg) = 133.0 N/m2 1 mm dens staba (mm H2O) = 9.81 N/m2 1 tehnisk atmosfra (at) = 1 kgf/cm2 = 0.981105 N/m2 1 fizisk atmosfra (atm) = 1.013105 N/m2 Darbs, enerija, siltuma daudzums 1 erg = 10-7 J 1 kgfm = 9.81 J 1 vatstunda (Wh) = 3.6103 J 1 elektonvolts (eV) = 1.610-19 J 1 kalorija (cal) = 4.19 J 1 kilokalorija (kcal) = 4.19103 J 1 fizisk litratmosfra (latm) = 1.01102 J 1 tehnisk litratmosfra (lat) = 98.1 J 1

dyn = 0.1 N/m2 cm 2

Jauda

erg = 10-7 W s
kgf = 9.81 W s

1 spka kilogrammetrs sekund 1 zirgspja (ZS) = 75 Dinamisk viskozitte

kgf = 736 W s

1 puzs (P) = 0.1

N s kg = 0.1 2 ms m

Kinemtisk viskozitte

1 stokss (St) = 10-4 m2/s

15

1. Kinemtika. Visprg gadjum taisnvirziena kustbas trums

v=
patrinjums

ds , dt dv d 2 s . = dt dt 2 s = const t

a= v=
un

Vienmrgas taisnvirziena kustbas gadjum

a = 0. Vienmrgi maingas taisnvirziena kustbas gadjum

at 2 , 2 v = v 0 + at , s = v0 t +
a = const. ajos viendojumos patrinjums a ir pozitvs, ja kustba ir vienmrgi patrinta, un negatvs, ja kustba ir vienmrgi palninta. Lklnijas kustbas gadjum pilnais patrinjums
2 a = at2 + a n ,

kur at tangencilais patrinjums un an normlais (centrtieces) patrinjums, pie tam

at =

dv v x a x + v y a y + v z a z v2 = un a n = , dt R v2 + v2 + v2
x y z

kur v kustbas trums un R trajektorijas liekuma rdiuss dotaj punkt. Visprg gadjum rotcijas kustbas leiskais trums

d , dt

bet leiskais patrinjums 16

= =

d d 2 = 2 . dt dt

Vienmrgas rotcijas kustbas gadjum leiskais trums

kur T rotcijas periods, - rotcijas frekvence, t. i., apgriezienu skaits laika vienb. Leisko trumu un linero trumu v saista sakarba v = R. Rotcijas kustbas tangencilo un normlo patrinjumu var izteikt d veid: a t = R,
a n = 2 R, 6. tabul saldzinti translcijas kustbas viendojumi ar rotcijas kustbas viendojumiem.

2 = 2 , T

6. tabula. Translcijas kustba Vienmrga

Rotcijas kustba

s = v t
v = const a=0 Vienmrgi mainga
s = v0t + at 2 2 v= v0 + at a = const

= t
= const =0

t 2 = 0t + 2 = 0t+t
= const Nevienmrga

s = f(t)

ds v= dt dv d 2 s a= = dt dt 2
17

d dt d d 2 = 2 = dt dt

= f(t)

Uzdevumu risinanas piemri. Slpi pret horizontu sviesta ermea kustba. ermei izsvie ar trumu v0 = 15 m/s virzien, kas ar horizontu veido lei = 30. Aprint: ermea trajektorijas liekuma rdiusu; normlo un tangencilo patrinjumu 0.5 s ps kustbas skuma. Gaisa pretestbu neievrot.

y vy at v0y v0

A vy = 0

vx an

g x vx
Zm. 1-1. A t r i s i n j u m s. Ja ermenis izsviests le pret horizontu, tad t kustbu var sadalt divos posmos: 1) ermea kustba ldz augstkajam punktam A (skat. 1-1. zm), 2) ermea kustba, ja tas izsviests no punkta A horizontlaj virzien ar trumu vx=v0cos.

Dots: v0 = 15 m/s = 30 t = 0.5 s R-? an - ? at - ?

Vispirms jkonstat, kur trajektorijas punkt ermenis atradsies pc 0.5 s. Pielietojot kustbas neatkarbas likumu, v0 var sadalt komponents: a) vienmrga taisnvirziena kustba horizontl virzien ar trumu vx=v0cos; b) vienmrgi palninta taisnvirziena kustba ar patrinjumu g, kas vrsta vertikli augup ar trumu vy=v0sin - gt. T k trajektorijas augstkaj punkt vy = 0, tad atrod laiku, kd ermenis sasniedz trajektorijas augstko punktu A: v sin t1 = 0 = 0.75 s. g 18

No ejienes redzams, ka moment t = 0.5 s ermenis atrodas trajektorijas 1.da. Zmjum 1-1. redzams, ka

sin =
tad

vy

v v g an = x = v

at g v0 g cos
2 2 vx + v y

cos =
un

v x an = v g

at =
T k

gv y v

g (v 0 sin gt )
2 2 vx + v y

an =
tad

v2 R

2 2 2 2 vx + v y vx + v y v2 R= = . an gv0 cos

Skaitliskais rezultts:

an =

15 0.87 10
2

(15 0.87 )

+ (15 0.5 10 0.5)

= 9.86 m

s2

at =

(15 0.5 10 0.5) 10

((15 0.87) R=

(15 0.87 )
2

+ (15 0.5 10 0.5)

2

2 3 2

= 1.88 m

s2

+ (10 0.5 10 0.5) 10 0.87 15

= 17.7 m

1-1. Cik ilg laik ermea trums no 8 m/s var samazinties ldz 1 m/s, ja patrinjums ir 2 m/s2? [3.5 s]. 1-2. Ar cik lielu patrinjumu kustas ermenis, ja kustbas sestaj sekund t veiktais attlums ir 1.1 m? Cik lielu attlumu is ermenis veiks ses sekunds? [0.2 m/s2; 3.6 m]. 19

1-3. Cik liels skuma trums vertikli lejup jpieir lodtei, lai t no 57 m augstuma nokristu 3 sekunds? [4 m/s]. 1-4. Divas sekundes pc ermea A krianas skuma no t paa augstuma uz leju svie ermeni B. Cik liels trums jpieir ermenim B, lai 1 tas pc t sekundm no sava krianas skuma panktu ermeni A? [ 201 + ]. t 1-5. ermeni svie vertikli augup ar trumu 30 m/s. Pc cik sekundm ermenis atradsies 40 m augstum, un cik liels tad bs t trums? [2 s; 4 s; 10 m/s]. 1-6. Ar cik lielu trumu jsvie ermenis vertikli augup, lai tas 10 m augstumu saniegtu ar trumu 5 m/s? Cik ilg laik ermenis o augstumu saniedz? Pc cik ilga laika no izsvieanas mirka ermenis nokrits zem? [15 m/s; 1 s; 3 s]. 1-7. Divus ermeus izsvie vertikli augup ar trumu 40 m/s un 30 m/s. Pc cik ilga laika attlums starp ermeiem bs 5 m? [0.5 s]. 1-8. ermenis A izsviests vertikli augup ar trumu 30 m/s. Izsvieanas brd no punkta, kas atrodas ermea A maksimla pacelans augstum, sk krist ermenis B. Cik augstu no zemes un pc cik ilga laika ermei sastapsies? [33.75 m; 1.5 s]. 1-9. Laiva kustas perpendikulri krastam ar trumu 7.2 km/h. Straume aiznes laivu 150 m lejup pa upi. Aprint: 1) upes straumes trumu un 2) laiku, kas jpatr, prceoties pri upei. Upes platums 0.5 km. [1) 0.6 m/s; 2) 250 s]. 1-10. Vertikli augup sviests akmens sasniedz 10 m augstumu. 1) Pc cik ilga laika tas nokrt zem? 2) Kd augstum paceas akmens, ja t skuma trumu palielina divas reizes? Gaisa pretestbu neievrot. [1) 2.9 s; 2) 40 m]. 1-11. ermenis, kura skuma trums ir nulle, vertikli krt no augstuma h = 19.6 m. Cik ilg laik ermenis noiet: 1) sava cea pirmo 1 m; 2) sava cea pdjo 1 m? Gaisa pretestbu neievrot. [1) 0.45 s; 2) 2 s; 0.05 s]. 1-12. ermeni A izsvie vertikli augup ar skuma trumu v1, ermenis B krt no augstuma h ar skuma trumu v2 = 0. Atrast ermeu A un B attluma x atkarbu no laika t, ja zinms, ka ermei sk kustties vienlaicgi. h [ ]. v1 1-13. No tora, kura augstums H = 25 m, horizontl virzien tiek sviests akmens ar trumu v0 = 15 m/s. Aprint: 1) cik ilgi akmens atrodas kustb; 2) kd attlum s no tora pamata tas nokrt zem; 3) ar kdu trumu v tas nokrt zem; 4) kdu lei veido akmens trajektorija ar horizontu nokrianas

20

punkt. Gaisa pretestbu neievrot. [1) 2.26 s; 2) 33.9 m; 3) 22.1 m/s; 26.7 m/s; 4) 5548]. 1-14. Horizontl virzien sviests akmens nokrt zem pc 0.5 sekundm 5 m attlum no izsvieanas vietas. 1) No kda augstuma h akmens sviests? 2) Ar kdu skuma trumu v0 tas sviests? 3) Ar kdu trumu v tas nokrt zem? 4) Kdu lei veido akmens trajektorija ar horizontu nokrianas punkt. Gaisa pretestbu neievrot. [1) 1.22 m; 2) 10 m/s; 3) 11.1 m/s; 4) 2612]. 1-15. Horizontl virzien mesta rotau bumba atsitas pret sienu, kas atrodas 5 m attlum no meanas vietas. Bumbas atsitiena vietas augstums ir par 1 m mazks nek ts vietas augstums, no kuras bumba mesta. 1) Ar kdu trumu v0 bumba mesta? 2) Kd le bumba atsitas pret sienu? Gaisa pretestbu neievrot. [1) 11.1 m/s; 2) 6812]. 1-16. Akmens izsviests horizontl virzien. Pc 0.5 s no kustbas skuma akmens truma skaitlisk vrtba ir 1.5 reizes lielka par t skuma trumu. Aprint akmens skuma trumu. Gaisa pretestbu neievrot. [4.4 m/s]. 1-17. Akmens izsviests horizontl virzien ar trumu vx = 15 m/s. Aprint akmens normlo un tangencilo patrinjumu 1 s pc kustbas skuma. Gaisa pretestbu neievrot. [5.4 m/s2; 8.2 m/s2]. 1-18. Akmens izsviests horizontl virzien ar trumu 10 m/s. Aprint akmens trajektorijas liekuma rdiusu 3 s pc kustbas skuma. Gaisa pretestbu neievrot. [305 m]. 1-19. Rotau bumbu met ar trumu v0 = 10 m/s virzien, kas veido ar horizontu lei = 40. Aprint: 1) kd augstum sy paceas bumba; 2) kd attlum no meanas vietas bumba sasniedz zemi; 3) cik ilgi t atrodas kustb? Gaisa pretestbu neievrot. [1) 2.1 m; 2) 10.0 m; 3) 1.3 s]. 1-20. ermeni izsvie slpi pret horizontu ar trumu v0. Lidojuma ilgums t = 2.2 s. Atrast ermea vislielko pacelans augstumu. Gaisa pretestbu neievrot. [5.9 m]. 1-21. Akmens izsviests ar trumu v0 = 12 m/s virzien, kas ar horizontu veido = 45, un tas nokrt zem attlum s no izsvieanas vietas. No kda augstuma h ar tdu pau skuma trumu jsvie akmens horizontl virzien, lai tas nokristu taj pa viet? [7.4 m]. 1-22. ermenis izsviests ar trumu v0 = 14.7 m/s virzien, kas ar horizontu veido lei = 30. Aprint ermea normlo un tangencilo patrinjumu pc t = 1.25 s no kustbas skuma. Gaisa pretestbu neievrot. [3.52 m/s2; 9.15 m/s2]. 1-23. ermenis izsviests ar trumu v0 = 10 m/s virzien, kas ar horizontu veido lei = 45. Aprint ermea trajektorijas liekuma rdiusu pc t = 1 s no kustbas skuma. Gaisa pretestbu neievrot. [6.3 m]. 21

1-24. ermenis izsviests ar trumu v0 virzien, kas ar horizontu veido lei . Aprint lielumus v0 un , ja zinms, ka ermea vislielkais pacelans augstums h = 3 m un ermea trajektorijas liekuma rdiuss R trajektorijas augj punkt ir 3 m. Gaisa pretestbu neievrot. [9.4 m/s; 5444]. 1-25. No tora, kura augstums H = 25 m, met akmeni ar trumu v0 = 15 m/s virzien, kas ar horizontu veido lei = 30. Aprint: 1) cik ilgi akmens atrodas kustb; 2) kd attlum no tora pamata tas nokrt zem; 3) ar kdu trumu tas nokrt zem; 4) kdu lei veido akmens trajektorija ar horizontu nokrianas punkt. Gaisa pretestbu neievrot. [1) 3.16 s; 2) 41.1 m; 3) 26.7 m/s; 4) 61]. 1-26. ermea noiet cea s atkarbu no laika t izsaka viendojums s = At Bt2 + Ct3, kur A = 2 m/s, B = 3 m/s2 un C = 4 m/s3. Aprint: 1) truma v un patrinjuma a atkarbu no laika t; 2) ermea noieto ceu, trumu un patrinjumu 2 s pc kustbas skuma. Konstrut cea, truma un patrinjuma grafiku intervl 0 t 3 s pc katrm 0.5 s. [1) v = (2 6t + 12t2) m/s; a = 6 + 24t) m/s2; 2) 24 m; 38 m/s; 42 m/s2]. 1-27. ermea noiet cea s atkarbu no laika t izsaka viendojums s = A Bt + Ct2, kur A = 6 m, B = 3 m/s un C = 2 m/s2. Atrast ermea vidjo trumu un vidjo patrinjumu laika intervl no 1 s ldz 4 s. Konstrut cea, truma un patrinjuma grafiku intervl 0 t 5 s pc katras sekundes. [7 m/s; 4 m/s2]. 1-28. ermea noiet cea s atkarbu no laika t izsaka viendojums s = A + Bt + Ct2, kur A = 3 m, B = 2 m/s un C = 1 m/s2. Atrast ermea vidjo trumu un vidjo patrinjumu t kustbas pirmaj, otraj un treaj sekund. [3 m/s; 5 m/s; 7 m/s; 2 m/s2; 2 m/s2; 2 m/s2 ]. 1-29. ermea noiet cea s atkarbu no laika t izsaka viendojums s = A + Bt + Ct2 + Dt3, kur C = 0.14 m/s2, D = 0.01 m/s3. 1) Pc cik ilga laika no kustbas skuma ermea patrinjums ir 1 m/s2? 2) Kds ir ermea vidjais patrinjums aj laika sprd? [1) 12 s; 2) 0.64 m/s2]. 1-30. Ass, uz kuras nostiprinti divi diski attlum l = 0.5 m viens no otra, grieas ar leisko trumu, kas atbilst frekvencei = 1600 apgr./min. Lode, lidojot paralli asij, caurauj abus diskus; pie tam izautais caurums otraj disk attiecb pret pirm diska caurumu novirzts par lei = 12. Aprint lodes trumu. [400 m/s]. 1-31. Aprint rotjoa ritea rdiusu, ja zinms, ka linerais trums v1 punktam, kas atrodas uz ritea aploces, ir 2.5 reizes lielks par linero trumu punktam, kas atrodas par 5 cm tuvk ritea asij. [8.33 cm].

22

1-32. Ritenis, rotjot vienmrgi patrinti, sasniedz leisko trumu = 20 rad/s pc N = 10 apgr. no kustba skuma. Aprint ritea leisko patrinjumu. [3.2 rad/s2]. 1-33. Spararats pc t = 1 min. no rotcijas skuma sasniedz trumu, kas atbilst frekvencei = 720 apgr./min. Aprint spararata leisko patrinjumu un apgriezienu skaitu aj mint. Uzskatt, ka kustba ir vienmrgi patrinta. [1.26 rad/s2; 360 apgr.]. 1-34. Bremzjot ritea grieanos, t trums 1 min. laik vienmrgi palninti samazins no 300 apgr./min. ldz 180 apgr./min. Aprint ritea leisko patrinjumu un aj laik izdarto apgriezienu skaitu. [-0.21 rad/s2; 240 apgr.]. 1-35. Ventilators grieas ar trumu, kas atbilst frekvencei 900 apgr./min. Pc ventilatora izslganas tas turpina griezties vienmrgi palninti un ldz apstns momentam izdara 75 apgriezienus. Pc cik ilga laika, skaitot no izslganas momenta, ventilators apstjas? [10 s]. 1-36. Vrpsta grieas ar pastvgu trumu, kas atbilst frekvencei 180 apgr./min. Skot ar kdu momentu, vrpstu bremz un t grieas vienmrgi palninti ar leisko patrinjumu 3 rad/s2. 1) Pc cik ilga laika vrpsta apstjas? 2) Cik apgriezienu t izdara ldz apstans momentam? [1) 6.3 s; 2) 9.4 apgr.]. 1-37. Punkts kustas pa ria lniju, kuras rdiuss R = 20 cm, ar pastvgu tangencilo patrinjumu at = 5 cm/s2. Pc cik ilga laika no kustbas skuma punkta normlais patrinjums an ir: 1) viends ar tangencilo patrinjumu; 2) divas reizes lielks par tangencilo patrinjumu? [1) 2 s; 2) 2.8 s]. 1-38. Punkts kustas pa ria lniju, kuras rdiuss R = 10 cm, ar pastvgu tangencilo patrinjumu at. Aprint punkta tangencilo patrinjumu at, ja zinms, ka pc piekt apgrieziena punkts sasniedz trumu v = 79.2 cm/s. [0.1 m/s2]. 1-39. Punkts kustas pa ria lniju, kuras rdiuss R = 10 cm, ar pastvgu tangencilo patrinjumu at. Aprint punkta normlo patrinjumu an pc t = 20 s no kustbas skuma, ja zinms, ka pc piekt apgrieziena punkta linerais trums v = 10 cm/s. [0.01 m/s2]. 1-40. Pirmaj tuvinjum var pieemt, ka elektrons deraa atom kustas pa riveida orbtu ar pastvgu trumu v. Aprint, ar kdu leisko trumu elektrons rio ap kodolu un kds ir t normlais patrinjums. Pieemt, ka orbtas rdiuss r = 0.510-10 m un elektrona trums pa o orbtu v = 2.2106 m/s. [4.41016 rad/s; 9.71022 m/s2]. 1-41. Ritenis, kura rdiuss R = 10 cm, grieas ar pastvgu leisko patrinjumu = 3.14 rad/s2. Aprint pirms sekundes beigs ritea aploces 23

punkta grieans: 1) leisko trumu; 2) linero trumu; 3) tangencilo patrinjumu; 4) normlo patrinjumu; 5) pilno patrinjumu un 6) lei, ko veido piln patrinjuma virziens ar ritea rdiusu. [1) 3.14 rad/s; 2) 0.314 m/s; 3) 0.314 m/s2; 4) 0.986 m/s2; 5) 1.03 m/s2; 6) 1746]. 1-42. Punkts kustas pa ria lniju, kuras rdiuss R = 2 cm. Cea atkarbu no laika izsaka viendojums s = Ct3, kur C = 0.1 cm/s3. Aprint punkta normlo un tangencilo patrinjumu moment, kad punkta linerais trums v = 0.3 m/s. [4.5 m/s2; 0.06 m/s2]. 1-43. Punkts kustas pa ria lniju t, ka cea atkarbu no laika izsaka viendojums s = A + Bt + Ct2, kur A = 5 m, B = -2 m/s un C = 1 m/s2. Aprint punkta linero trumu, t tangencilo, normlo un pilno patrinjumu pc t = 3 s no kustbas skuma, ja zinms, ka pc t = 2 s punkta normlais patrinjums an = 0.5 m/s2. [4 m/s; 2 m/s2; 2 m/s2; 2.83 m/s2]. 1-44. Aprint ritea leisko patrinjumu, ja zinms, ka pc 2 sekundm no vienmrgi patrintas kustbas skuma aploces punkta piln patrinjuma vektors veido ar punkta liner truma virzienu 60 lei. [0.43 rad/s2]. 1-45. Ritenis grieas ar pastvgu leisko patrinjumu = 2 rad/s2. Pc t = 0.5 s no kustbas skuma ritea pilnais patrinjums sasniedz a = 13.6 cm/s2. Aprint ritea rdiusu. [6.1 m]. 1-46. Ritenis, kura rdiuss R = 0.1 m, grieas t, ka ritea rdiusa pagrieziena lea atkarbu no laika izsaka viendojums = A + Bt + Ct3, kur B = 2 rad/s un C = 1 rad/ s3. Aprint, kds pc 2 s no kustbas skuma ir ritea aploces punktu: 1) leiskais trums; 2) linerais trums; 3) leiskais patrinjums; 4) tangencilais patrinjums; 5) normlais patrinjums. [1) 14 rad/s; 2) 1.4 m/s; 3) 12 rad/s2; 4) 1.2 m/s2; 5) 19.6 m/s2]. 1-47. Ritenis, kura rdiuss R = 5 cm, grieas t, ka ritea rdiusa pagrieziena lea atkarbu no laika izsaka viendojums = A + Bt + Ct2 + Dt3, kur D = 1 rad/s3. Aprint ritea aploces punktu tangencil patrinjuma izmaiu at katrai kustbas sekundei. [0.3 m/s2]. 1-48. Ritenis, kura rdiuss R = 10 cm, grieas t, ka ritea aploces punktu liner truma atkarbu no kustbas laika izsaka viendojums v= At + Bt2, kur A = 3 cm/s2 un B = 1 cm/s3. Aprint lei, ko veido piln patrinjuma vektors ar ritea rdiusu momentos t = 0, 1, 2, 3, 4 un 5 s, skaitot no kustbas skuma. [90; 7217; 30; 1532; 758; 0]. 1-49. Ritenis grieas t, ka ritea pagrieziena lea atkarbu no laika izsaka viendojums = A + Bt + Ct2 + Dt3, kur B = 1 rad/s, C = 1 rad/s2 un D = 1 rad/s3. Aprint ritea rdiusu, ja zinms, ka kustbas otrs sekundes beigs aploces punktu normlais patrinjums an = 3.46102 m/s2. [1.2 m]. 24

1-50. Aprint, cik reiu rotjoa ritea aploces punkta normlais patrinjums ir lielks par t tangencilo patrinjumu taj moment, kad punkta piln patrinjuma vektors veido ar liner truma vektoru 30 lei. [0.58].

25

2. Translcijas kustbas dinamika. Darbs, jauda, enerija, impulss. Dinamikas pamatlikumu (otro tona likumu) izsaka viendojums Fdt = d(mv). Ja masa ir nemainga, tad

F =m

dv = ma, dt

kur a patrinjums, kuru spka F iedarbb iegst ermenis ar masu m. Spka F darbu, prvietojot ermeni attlum s, izsaka formula:

A = Fs ds,
S

kur Fs spka projekcija uz kustbas virzienu, ds cea posma garums. Jintegr pa visu ceu s. Atsevi gadjum, kad spks ir pastvgs un leis, ko veido spka vektors ar prvietoans virzienu, ir nemaings, dabjam, ka A = Fscos, kur - leis starp spka F un cea s virzieniem. Jaudu aprina pc formulas

N= N=

dA . dt A , t

Pastvgas jaudas gadjum

kur A darbs, ko paveic laik t. Jaudu var aprint ar pc formulas N = Fvcos, t. i., dab, reizinot kustbas trumu ar spka projekciju uz kustbas virzienu. Ja ermea masa ir m un kustbas trums v, tad t kintisk enerija mv 2 Wk = . 2 Atkarb no darbojoos spku rakstura ir dadas potencils enerijas formulas.

26

Uzdevumu risinanas piemri. ermeu kustba uz slps plaknes. Slps plaknes auggal (zm. 2-1.) nostiprints viegls trsis. ermei A un B (to masa ir 1 kg) saistti ar trsim prmestu diegu, pie tam ermenis A atrodas uz slps plaknes, bet ermenis B saistts ar diega vertiklo dau. ermea A un plaknes berzes koeficients ir 0.1. Plaknes slpuma leis = 30 . Noteikt ermeu patrinjumu un diega sastiepuma spku. Berzi trs var neievrot.

Y X
r N

r TA

r Fb
r aA

r PA

B
Dots: mA = mB = m = 1 kg = 0.1 g = 9.81 m/s2 = 30 a -? T-? A t r i s i n j u m s. Uz ermeni A darbojas di spki:

r TB

r aB

r PB
2-1. Att.

r PA - smaguma spks; r N - slps plaknes reakcijas spks;

27

r FB - berzes spks; r T A - diega sastiepuma spks. r PB - smaguma spks; r TB - diega sastiepuma spks.
Uz ermeni B darbojas divi spki:

T k berzi trs un t masu var neievrot, tad TA = TB = T. Katram ermenim var uzrakstt otro tona likumu vektoril form. r r r r r ermenim A: PA + N + FB + T A = ma A ; (I) r r r ermenim B: PB + TB = ma B . (II) T k kustbas laik diega garums nemains, tad a A = a B = a. Izraugmies koordintu X asi paralli slpajai plaknei, Y asi perpendikulri plaknei un Z asi vertikli lejup. Izmantojot vektoru moduus, viendojumu (I) projekcijm uz X un Y asm un viendojumu (II) projekcijm uz Z ass varam uzrakstt di: P sin Fb + T = ma; (1) P cos + N = 0; (2) P T = ma. (3) K zinms, Fb = N ; (4) P = mg. (5) Izmantojot sakarbas (1) (5), varam noteikt a un T. No sakarbm (2) un (4) izriet, ka Fb = P cos . (6) Ja ievieto o izteiksmi (6) viendojum (1), bet pc tam saskaita viendojumus (1) un (3), emot vr izteiksmi (5), iegstam

mg (1 sin cos ) = 2ma,

no kurienes

a=g

1 sin cos . 2

Savukrt no viendojuma (1) atemot (3) un emot vr izteiksmes (6) un (5), iegstam

mg (1 + sin + cos ) + 2T = 0,
28

no kurienes

T = mg

1 + sin + cos . 2

Skaitliskie rezultti:
1 0.5 0.1 0.866 0.4134 m / s 2 = 9.81 m / s 2 = 2.02m / s 2 ; 2 2 1 + 0.5 + 0.1 0.866 1.5866 T = 1 9.81 N = 9.81 N = 7.79 N . 2 2 a = 9.81

2-1. Cik smags balasts jizsvie no aerostata, kas vienmrgi nolaias, lai tas ar tdu pau trumu sktu vienmrgi pacelties? Aerostata svars kop ar balastu ir 15.68 kN, aerostata cljspks ir 11.76 kN. Pieemt, ka gaisa pretestba pacelans un nolaians gadjum ir vienda. [7.8103 N]. 2-2. Noteikta diametra trauda stieple iztur 4400 N slodzi. Kds ir vislielkais patrinjums, ar kuru var pacelt 3900 N lielu svaru, kas iekrts aj stiepl, lai t neprtrktu? [1.25 m/s2]. 2-3. Dieg iekrts atsvars. Ja o atsvaru pace ar patrinjumu a1 = 2 m/s2, tad diega sastiepuma spks T ir divreiz mazks par to sastiepuma spku, kds nepiecieams, lai diegs prtrktu. Ar kdu patrinjumu a2 jpace is atsvars, lai diegs prtrktu? [13.8 m/s2]. 2-4. Automobilis, kura svars ir 104 N, bremzjot apstjas pc 5 s, aj laik vienmrgi palninti noejot 25 m. Aprint: 1) automobia skuma trumu; 2) bremzanas spku. [1) 10 m/s; 2) 2040 N]. 2-5. Kds spks jpieliek vagonam, kas stv uz sliedm, lai tas sktu kustties vienmrgi patrinti un laik t = 30 s noietu ceu s = 11 m? Vagona svars P = 15.5 kN. Kustbas laik uz vagonu darbojas berzes spks, kas ir 0.05 no vagona svara. [8200 N]. 2-6. Vilciens, kura svars ir 4.9106 N, pc lokomotves vilcjspka izbeigans 9.8104 N liela berzes spka iedarbb apstjas pc 1 min. Kds bija vilciena trums? [11.75 m/s]. 2-7. Vagons, kura masa ir 20 t, kustas ar pastvgu negatvu patrinjumu, kas skaitliski ir 0.3 m/s2. Vagona skuma trums 54 km/h. 1) Cik liels bremzanas spks darbojas uz vagonu? 2) Pc cik ilga laika vagons apstjas? 3) Kdu attlumu vagons noiet, ldz tas apstjas? [1) 6000 N; 2) 50 s; 3) 375 m]. 2-8. ermenis, kura masa ir 0.5 kg, atrodas taisnvirziena kustb, turklt ermea noiet cea s atkarbu no laika t izsaka viendojums s = A Bt + Ct2 Dt3, kur C = 5 m/s2 un D = 1 m/s3. Aprint spku, kas darbojas uz ermeni kustbas pirms sekundes beigs. [2 N]. 29

2-9. Pastvga spka F = 9.8 N iedarbb ermenis kustas taisn virzien t, ka ermea noiet cea s atkarbu no laika t izsaka viendojums s = A Bt + Ct2. Aprint ermea masu, ja constante C = 1 m/s2. [ 4.9 kg]. 2-10. ermenis, kura masa m = 0.5 kg, kustas t, ka ermea noiet cea s atkarbu no laika t izsaka viendojums s = Asint, kur A = 5 cm un = rad/s. Aprint spku F, kas darbojas uz ermeni, pc t = 1/6 s no kustbas skuma. [- 0.123 N]. 2-11. Tramvajs uzsk kustbu ar pastvgu patrinjumu a = 0.5 m/s2. Pc t = 12 s no kustbas skuma tramvaja motoru izsldz, un ldz apstans momentam tramvajs kustas vienmrgi palninti. Vis ce koeficients k = 0.01. Aprint 1) tramvaja kustbas maksimlo trumu, 2) kopjo kustbas laiku, 3) tramvaja negatvo patrinjumu palnintaj kustb, 4) visu ceu, ko nogjis tramvajs. [1) 21.6 km/h; 2) 73 s; 3) 0.098 m/s2; 4) 218 m]. 2-12. Kdu lei ar horizontu veido benzna virsma automobia tvertn, ja automobilis kustas horizontl virzien ar pastvgu patrinjumu a = 2.44 m/s2? [ 14]. 2-13. Pie tramvaja vagona griestiem dieg pakrta lodte. Vagonu bremzjot, t trums laik t = 3 s vienmrgi mains no v1 = 18 km/h ldz v2 = 6 km/h. Par kdu lei td gadjum novirzs diegs ar lodti? [630]. 2-14. Bremzjot dzelzcea vagonu, t trums laik t = 3.3 s vienmrgi mains no v1 = 47.5 km/h ldz v2 = 30 km/h. Kda var bt berzes koeficienta maksiml vrtba, lai, vagonu, bremzjot, emodns sldtu pa plauktu? [0.15]. 2-15. Automobilis sver 9.8 kN. Kustbas laik uz automobili darbojas berzes spks, kas ir 0.1 no automobia svara. Aprint automobia attstto vilcjspku, ja automobilis kustas ar pastvgu trumu 1) pret kalnu, kura kpums uz katriem 25 m ir 1 m, 2) no kalna ar tikpat lielu kritumu. [ 1) 1370 N; 2) 590 N]. 2-16. Aprint automobia motora attstto vilcjspku, ja automobilis brauc pret kalnu ar patrinjumu 1 m/s2. Kalna kpums uz katriem 25 m ir 1 m. Automobia svars 9.8 kN. Berzes koeficients 0.1. [2370 N]. 2-17. ermenis atrodas uz slpas plaknes, kas veido ar horizontu 4 lei. 1) Kda var bt berzes koeficienta maksiml vrtba, lai ermenis sldtu pa slpo plakni? 2) Ar kdu patrinjumu ermenis sldtu pa slpo plakni, ja berzes koeficients ir 0.03? 3) Cik ilg laik d gadjum ermenis var veikt 100 m? 4) Kds ir ermea trums pc iem 100 m? [1) k 0.07; 2) 0.39 m/s2; 3) 22.7 s; 4) 8.85 m/s]. 2-18. ermenis sld pa slpu plakni, kas ar horizontu veido lei = 45. Noejot attlumu s = 36.4 cm, ermenis sasniedz trumu v = 2 m/s. Aprint berzes koeficientu. [0.2]. 30

2-19. ermenis sld pa slpu plakni, kas ar horizontu veido 45 lei. ermea noiet cea s atkarbu no laika t izsaka viendojums s = Ct2, kur C = 1.73 m/s2. Aprint berzes koeficientu. [0.5]. 2-20. Divi atsvari, kuru svars P1 = 19.6 N un P2 = 9.8 N savienoti ar auklu, kas prmesta trsim. Aprint 1) patrinjumu, ar kdu kustas atsvari, 2) auklas sastiepuma spku. Tra berzi neievrot. [1) 3.27 m/s2; 2) 13.0 N]. 2-21. Trsis piestiprints pie galda B malas (2-2. Att.). Atsvari A un B, kuru svars P1 = P2 = 9.8 N savienoti ar auklu, kas prmesta trsim. Atsvara B berzes koeficients k = 0.1. Aprint 1) patrinjumu, ar kdu kustas atsvari, 2) auklas sastiepuma spku. Tra berzi A 2-2. Att. neievrot. [4.4 m/s2; 2) 5.4 N]. 2-22. Trsis piestiprints slps plaknes virsotn (2-3. Att.). Atsvari A un B, kuru svars P1 = P2 = 9.8 N, savienoti ar B auklu, kas prmesta trsim. Aprint 1) patrinjumu, ar kdu kustas atsvari, 2) auklas sastiepuma spku. Tra berzi, k A ar atsvara B berzi neievrot. [1) 2.45 2 m/s ; 2) 7.35 N]. 2-23. Atrisint iepriekjo uzdevumu ar nosacjumu, ka atsvara B berzes 2-3. Att. koeficients k = 0.1. Tra berzi neievrot. 2 [1) 2.02 m/s ; 2) 7.77 N]. 2-24. Trsis piestiprints divu slpo plaku virsotn. Plaknes ar horizontu veido B leus = 30 un = 45 (2-4. Att.). Atsvari A un B, kuru svars P1 = P2 = 9.8 N, savienoti A ar auklu, kas prmesta trsim. Aprint 1) patrinjumu, ar kdu kustas atsvari, 2) auklas sastiepuma spku. Tra berzi, 2-4. Att. k ar atsvaru A un B berzi

31

neievrot. [1) 1.04 m/s2; 2) 5.9 N]. 2-25. Atrisint iepriekjo uzdevumu ar nosacjumu, ka atsvaru A un B berzes koeficienti k1 = k2 = 0.1. Tra berzi neievrot. [0.244 m/s2; 2) 6.0 N].

32

3. Impulsa un enerijas nezdambas likumi. Izolt sistm visu ts ermeu kopgais impulss paliek nemaings, t. i., m1v1 + m2v2 + + mnvn = const. Divu ermeu kustbas kopgo trumu pc neelastga centrl trieciena, ja o ermeu masas ir m1 un m2, izsaka formula m v + m2 v 2 u= 1 1 , m1 + m 2 kur v1 pirm ermea trums pirms trieciena un v2 otr ermea trums pirms trieciena. Elastga centrl trieciena gadjum ermei kustas ar daadiem trumiem. Pirm ermea trums pc trieciena (m m2 )v1 + 2m2 v 2 , u1 = 1 m1 + m 2 otr ermea trums pc trieciena (m m1 )v 2 + 2m1v1 . u2 = 2 m1 + m 2 Lklnijas kustb spku, kas darbojas uz materilu punktu, var sadalt divs komponents: tangencilaj un normlaj komponent. Norml komponente mv 2 Fn = R ir centrtieces spks. eit v kustbas linerais trums ermenim ar masu m; R trajektorijas liekuma rdiuss dotaj punkt. Spks, kas rada elastgu deformciju x, ir proporcionls deformcijas lielumam, t. i., F = kx, kur k koeficients, skaitliski viends ar tdu spku, kas rada vienu vienbu lielu deformciju (deformcijas koeficients). Elastgu spku potencil enerija kx 2 p = . 2 Divi materili punkti (t. i., tdi ermei, kuru izmri saldzinjum ar to savstarpjo attlumu ir mazi) pievelk viens otru ar spku mm F = 1 22 , R 33

kur = 6.6710-11 m3/kgs2 gravitcijas konstante; m1 un m2 - materilo punktu masas, R attlums starp tiem. is likums ir pareizs ar homognam lodm; pie tam R ir attlums starp to centriem. Gravitcijas spku potencil enerija

W p =

m1 m2 . R

Mnusa zme norda, ka divu savstarpji iedarbojoos ermeu potencil enerija ir nulle, ja R = ; iem ermeiem tuvojoties, potencil enerija samazins. Uzdevumu risinanas piemri. Impulsa nezdambas likums. No lielgabala, kura masa 5103 kg, horizontli izlido ldi, kuram pieliktais smaguma spks ir 980 N. Ldia kintisk enerija izlidoanas mirkl ir 7.5106 J. Aprint kintisko eneriju, kuru viena brd atsitiena d iegst lielgabals. Dots: m1 = 5103 kg P2 = 980 N Wk2 = 7.5106 J g = 9.8 m/s2 Wk1 - ? A t r i s i n j u m s: Kintisks enerijas formulu lielgabalam var uzrakstt di: m v2 W k1 = 1 1 . (1) 2 No ejienes redzams, - lai aprintu Wk1, juzzina v1.

Ldia un lielgabala mijiedarbba ir neelastga, tpc jlieto impulsa (kustbas daudzuma) nezdambas likumu bet nevar lietot enerijas nezdambas likumu: 0 = m1v1+m2v2 (2) m1v1 = m2 v 2 . (absoltm vrtbm) (3) Ldia masu m2 var noteikt, izmantojot sakarbu starp ermea masu un smaguma spku: P m2 = 2 , (4) g bet ldia trumu v2 var izteikt no t kintisks enerijas formulas m v2 Wk 2 = 2 2 . (5) 2 34

Izmantojot s sakarbas, tagad var iztiekt Wk1 ar zinmiem lielumiem. No sakarbas (3) iegstam m v v1 = 2 2 . (6) m1 Savukrt no izteiksmes (5) 2Wk 2 v2 = . (7) m2 Ievietot izteiksm (6) izteiksmes (4) un (7), iegstam P2 2Wk 2 g 1 2Wk 2 P2 v1 = = . m1 g gm1 P2 (8)

emot vr truma v1 izteiksmi (8), formulu (1) varam prrakstt di: m 1 2Wk 2 P2 W k1 = 1 2 , g 2 m1 t. i.,
P2 Wk 2 m1 g Skaitliskais rezultts: 9.8 10 2 7.5 10 6 J = 1.5 10 5 J Wk1 = 5 10 3 9.8 Wk 1 =

Enerijas nezdambas likums. Slpotjs, kura masa 68 kg, sk sldt pa nogzi, neatgroties ne ar kjm, ne ar ar njm, un nobrauc 50.6 m, iegdams beigs trumu 6 m/s. Nobrauciena skuma un beigu punktu augstumu starpba 7 m. Aprint vidjo pretestbas spku, kas darbojas uz slpotju nobrauciena laik. Dots: m = 68 kg s = 50.6 m v = 6 m/s h=7m g = 9.81 m/s2 F-? Tpc 35 A t r i s i n j u m s: Pretestbas spka F prvaranai ce s veiktais darbs A = Fs. (1) s darbs veikts un slpotja kintisk enerija Wk iegta uz via potencilss enerijas samazinans (-Wp = Wp1 - Wp2) rina.

A + Wk = -Wp, kur bet

(2) (3)

Wk =

m 2 v 2

-Wp = mgh. (4) No m sakarbm var izteikt F. Sakarbu (2), emot vr izteiksmes (1), (3) un (4), var prrakstt di:

Fs +
no kurienes

mv 2 = mgh, 2
. N = 68 N

m v2 F = gh s 2
Skaitliskais rezultts:

F=

68 62 9.81 7 50.6 2

3-1. Lidmana, paceoties augstum h = 5 km, sasniedz trumu v = 360 km/h. Cik reiu darbs, ko veic lidmana, prvarot savu smaguma spku, ir lielks par darbu, ko t veic palielindama trumu? [10 reizes]. 3-2. Bumbiu, kas lido ar trumu v1 = 15 m/s, atsit ar raketi, un t turpina lidot pretj virzien ar trumu v2 = 20 m/s. Aprint bumbias impulsa izmaiu, ja zinms, ka ts kintisks enerijas izmaia W = 8.75 J. [-3.5 kgm/s]. 3-3. Automobilis sver 9.8103 N. Kustbas laik uz automobli darbojas pastvgs berzes spks, kas ir 0.1 no automobia svara. Cik benzna jpatr automobia dzinjam, lai tas 0.5 km gar cea posm palielintu automobia trumu no 10 km/h ldz 40 km/h. Dzinja lietderbas koeficients 20%, benzna siltumspja 4.6107 J/kg. [0.06 kg]. 3-4. Aprint automobia dzinja lietderbas koeficientu, ja zinms, ka, braucot ar trumu 40 km/h, dzinjs patr 13.5 l benzna uz katriem 100 km un ka dzinja attstt jauda td gadjum ir 16.3 ZS. Benzna blvums 0.8 g/cm3. Prjie uzdevuma nosacjumi tdi pai k iepriekj uzdevum.[0.22]. 3-5. 19.6 N smags akmens 1.43 s laik nokrt no zinma augstuma. Aprint akmens kintisko un potencilo eneriju augstuma viduspunkt. [98.1 J; 98.1 J]. 36

3-6. Akmens izsviests ar trumu v0 = 15 m/s virzien, kas ar horizontu veido lei = 60. Aprint akmens kintisko, potencilo un pilno eneriju 1) pc vienas sekundes no kustbas skuma, 2) trajektorijas augstkaj punkt. Akmens masa m = 0.2 kg. Gaisa pretestbu neievrot. [1) 6.67 J, 15.97 J, 22.57 J; 2) 5.77 J, 16.87 J, 22.5 J]. 3-7. Darbs, kuru patr, grot lodi le = 30 pret horizontu, ir A = 216 J. Pc cik ilga laika un kd attlum no granas vietas lode nokrt zem? Lodes svars P = 19.6 N. Gaisa pretestbu neievrot. [1.5 s; 19.1 m]. 3-8. Materils punkts, kura masa 10 g, kustas pa ria lniju ar pastvgu tangencilo patrinjumu. Aprint tangencilo patrinjumu, ja zinms, ka ria lnijas rdiuss ir 6.4 cm un otr apriojuma beigs materil punkta kintisk enerija sasniedz 810-4 J. [0.1 m/s2]. 3-9. Pa 1 m augstu un 10 m slpo plakni sld ermenis, kura masa ir 1 kg. Aprint kintisko eneriju pie plaknes pamata, 2) ermea trumu pie plaknes pamata, 3) attlumu, ko noiet ermenis pa cea horizontlo dau ldz apstans brdim. Pieemt, ka berzes koeficients ir 0.05 un vis ce pastvgs. [1) 4.9 J; 2) 3.1 m/s; 3) 10 m]. 3-10. Cilvks, kura svars 588.6 N, skrienot ar trumu 8 km/h pank ratius un uzlec uz tiem. Ratiu svars 785 N un to trums 2.9 km/h. 1) Ar kdu trumu ratii turpina ripot? 2) Ar kdu trumu ripotu ratii, ja cilvks btu skrjis tiem pret? [1) 5.14 km/h; 2) 1.71 km/h]. 3-11. Slidotjs, kura svars 687 N, stvot uz ledus, horizontl virzien met 29.5 N smagu akmeni ar trumu 8 m/s. Aprint, cik tlu td gadjum aizsld slidotjs, ja zinms, ka slidm, tm sldot pa ledu, berzes koeficients ir 0.02. [0.3 m]. 3-12. Cilvks, stvot uz nekustgiem ratiiem, svie uz prieku horizontl virzien akmeni, kura masa ir 2 kg. Ratii ar cilvku aizripo atpaka, un pirmaj moment pc metiena to trums ir 0.1 m/s. Ratiu svars kop ar cilvku ir 980 N. Aprint izsviest akmens kintisko eneriju pc 0.5 s no kustbas skuma. Gaisa pretestbu, akmenim lidojot, neievrot. [49 J]. 3-13. Automts izauj 600 lodes mint. Katras lodes masa 4 g, ts skuma trums 500 m/s. Aprint auanas vidjo atsitiena spku. [20 N]. 3-14. 19.6 N smags ermenis kustas ar trumu 3 m/s un pank otru 29.5 N smagu ermeni, kas kustas ar trumu 1 m/s. Aprint ermeu trumus pc sadursmes, ja trieciens ir 1) neelastgs, 2) elastgs. ermei kustas pa vienu taisni. Trieciens ir centrls. [1) 1.8 m/s; 2) 0.6 m/s; 2.6 m/s]. 3-15. Kdai sakarbai jpastv starp iepriekj uzdevuma ermeu masm, lai pirmais ermenis pc elastg trieciena apsttos? [m1/m2 = 1/3]. 3-16. Lode, lidodama horizontl virzien, trpa bumbu, kas iekrta viegl stien, un iestrdz taj. Lodes masa m1 = 5 g un bumbas masa m2 = 0.5 kg. 37

Lodes trums v1 = 500 m/s. Cik garam jbt stienim (attlums no stiea piekranas punkta ldz lodes centram), lai bumba pc trieciena vartu pacelties ldz ria lnijas augjam punktam? Stiea masu neievrot [0.64 m]. 3-17. Trauda lodte, kuras masa m = 20g, krtot no augstuma h1 = 1 m uz trauda plksni, atlec no ts augstum h = 81 cm. Aprint: 1) spka impulsu, kdu iegst plksne trieciena moment; 2) triecien izdalt siltuma daudzumu. [1) 0.17 Ns; 2) 37.210-3 J]. 3-18. Akmeni, kas iesiets aukl, kuras garums l = 50 cm, vienmrgi grie vertikl plakn. Aprint, kdam jbt apgriezienu skaitam sekund, lai aukla prtrktu, ja zinms, ka t prtrkst, kad slodze desmitkrt prsniedz akmens svaru. [2.1 apgr./s]. 3-19. 4.9 N smagu akmeni, kas piesiets 50 cm gar aukl, vienmrgi grie vertikl plakn. Ria lnijas viszemkaj punkt auklas sastiepuma spks T = 44 N. Cik augstu paceas akmens, ja aukla prtrkst moment, kad truma virziens vrsts vertikli augup? [2 m]. 3-20. Kdu darbu veic celta motors, lai paceltu 10 kg smagu ermeni no miera stvoka vienmrgi patrinti 10 m augstum ar patrinjumu 5 m/s2, ja dzinja lietderbas koeficients ir 75%? [210-3 J]. 3-21. Kds darbs jveic, lai 100 kg smagu ermeni ar patrinjumu 1m/s2 paceltu pa slpo plakni augup, ja plaknes garums 2 m, bet slpuma leis ar horizontu 30. Berzes koeficients 0.1. [1.35 kJ]. 3-22. Automana, kuras masa 3 t, kusts ar trumu 40 km/h. Aprint automanas dzinja jaudu, ja berzes koeficients ir 0.06. [20 kW]. 3-23. Kda ir deska jauda, ja 0.5 h tas piepilda 30 m3 tvertni ar deni? Tvertne atrodas 30 m augstum. Ska lietderbas koeficients 80%. [6250 W]. 3-24. Dieg iekrts atsvars. Par kdu lei no vertikl stvoka jnovirza diegs, lai, atsvaram ejot caur ldzsvara stvokli, diega sastiepuma spks btu 2 reizes lielks par atsvara smaguma spku? [60]. 3-25. Pa slpo plakni no lejas uz augu ar skuma trumu 2 m/s izslidina ermeni. Paclies kaut kd augstum, tas sld pa to pau ceu atpaka. Kds ir ermea trums atgrieoties izejas punkt? Berzes koeficients 0.4, plaknes slpuma leis 30. [0.84 m/s].

38

4. Rotcijas kustbas dinamika. Spka F momentu M attiecb pret kdu rotcijas asi izsaka formula M = Fl, kur l - attlums no rotcijas ass ldz taisnei, pa kuru darbojas spks. Par materila punkta inerces momentu attiecba pret kdu rotcijas asi sauc lielumu I = mr2, kur m materil punkta masa un r attlums no punkta ldz asij. Cieta ermea inerces moments attiecb pret t rotcijas asi

I = r 2 dm,
kur integrana jveic pa visu ermea tilpumu. Integrjot var iegt das formulas: 1) blva homogna cilindra (diska) inerces moments attiecb pret cilindra asi 1 I = mR 2 , 2 kur R cilindra rdiuss un m t masa; 2) doba cilindra (stpas) inerces moments attiecb pret cilindra asi 2 R 2 + R2 I =m 1 , 2 kur R1 iekjais rdiuss un R2 rjais rdiuss. Ja doba cilindra sienias ir oti plnas, tad R1 R2 = R un J mR2; 3) homognas lodes, kuras rdiuss ir R, inerces moments attiecb pret asi, kas iet caur ts centru, 2 I = mR 2 ; 5 4) homogna stiea inerces moments attiecb pret asi, kas iet caur t viduspunktu perpendikulri stiea garumam l, 1 I= ml 2 . 12 Ja zinms kda ermea inerces moments I0 attiecb pret asi, kas iet caur ermea smaguma centru, tad inerces momentu attiecb pret jebkuru asi, kas paralla pirmajai, var atrast pc teinera formulas I = I0 + md2, kur m ermea masa un d attlums no ermea smaguma centra ldz rotcijas asij. 39

Rotcijas kustbas dinamikas pamatlikumu izsaka viendojums Mdt = d(I), kur M ermea pielikto spku moments, ja ermea inerces moments, ir I; - ermea rotcijas leiskais trums. Ja I = const, tad d M =I = I , dt kur - leiskais patrinjums, ko ermenis iegst rotcijas momenta M iedarbb. Rotjoa ermea kintisk enerija I 2 Wk = , 2 kur I ermea inerces moments un - t leiskais trums. 7. tabul saldzinti rotcijas kustbas dinamikas viendojumi ar translcijas kustbas viendojumiem. Fizisk svrsta mazo svrstbu periods I T = 2 , md g kur I svrsta inerces moments attiecb pret rotcijas asi, m svrsta masa, d attlums no rotcijas ass ldz smaguma centram, g smaguma spka patrinjums. 7. tabula. Translcijas kustba Rotcijas kustba Otrais tona likums Ft = mv2 m v1 vai F = ma Impulsa nezdambas likums
mv = const

Mt = I2 - I1 vai M = I Impulsa momenta nezdambas likums

I = const

Darbs un kintisk enerija

A = F S =
2 2 mv 2 mv1 2 2

A = M =

2 2 I 2 I1 2 2

40

Kombints kustbas gadjuma piln kintisk enerija ir:

EK =

2 mvC I 0 2 + , kur vc masas centra kustbas trums. 2 2

Uzdevumu risinanas piemri Rotcijas dinamikas pamatlikums Divi atsvari, kuru svars P1 = 20 N un P2 = 10 N savienoti ar auklu, kas prmesta trsim. Tra rdiuss R = 10 cm un t svars P = 10 N. Aprint: 1) patrinjumu a, ar kdu kustas atsvari; 2) auklas sastiepuma spkus T1 un T2, pie kuras piekrti atsvari. Trsi uzskatt par homognu disku. Berzi neievrot. Dots: P1 = 20 N P2 = 10 N R = 10 cm P = 10 N a-? T1 -? T2 - ?

A t r i s i n j u m s. Atsvara P1 kustb uz leju darbojas divi spki; atsvara svars P (kas vrsts uz leju) un diega sastiepuma spks T1 (kas vrsts uz augu). Tpc atsvaram P1 ir spk viendba m1 a = P1 T1 . (1)

Atsvars P2 ar to pau patrinjumu a kustas uz augu svara P2 (kas vrsts uz leju) un diega sastiepuma spka T2 (kas vrsts uz augu) iedarbb. Tpc atsvaram P2 ir spk viendba (2) m2 a = T2 P2 . Tra abs puss diegs ir sastiepts dadi, un t sastiepuma spku starpba T1 T2 rada momentu, kas grie trsi. Pielietojot dinamikas pamatlikumu, iegstam, ka

(T1 T2 )R = J = J
kur
J=

a , R

(3)

MR 2 . (4) 2 Formul (4) M tra masa. 1) Atrisinot viendojumus (1), (2), (3) un (4) sistm, atrodam, ka

41

. (5) M 2 R2 2) Ievietojot izteiksmi (5) viendojumos (1) un (2), dabjam attiecgi J P1 2m2 + 2 R (6) T1 = J m1 + m 2 + 2 R
m1 + m 2 + J m1 + m 2 +

a=

P1 P2

P1 P2

un
J p 2 2m1 + 2 R . T2 = J m1 + m2 + 2 R

(7)
20 10 = 2.8m / s 2 ; 1 2 +1+ 2

Ievietojot skaitlisks vrtbas, dabjam, k a =

1 20 2 1 + 2 T1 = = 14.2 N ; 1 2 +1+ 2 un 1 10 2 2 + 2 T2 = = 12.9 N . 1 2 +1+ 2

Impulsa momenta nezdamba likums. Horizontla platforma, kuras masa 100 kg, grieas ap vertiklu asi, kas iet caur platformas centru, izdarot 10 apgr./min. Uz platfirmas malas stv cilvks, kura svars 600 N. Ar kdu trumu sk griezties platforma, cilvkam prejot no platformas malas uz ts centru? Platformu uzskatt par apau, homognu disku, bet cilvku par punktveida ermeni.

42

A t r i s i n j u m s: Pamatojoties uz impulsa momenta nezdambas likumu, iegstam, ka I 1 1 = I 2 2 , (1) kur I1 inerces moments platformai kop ar cilvku, kas 2 - ? stv uz platformas malas, I2 inerces moments platformai kop ar cilvku, kas stv platformas centr; 1 un 2 platformas leiskie trumi atbilstoi cilvka pirmajam un otrajam stvoklim. Td gadjum m R2 I1 = 1 + m2 R 2 2 un
m1 R 2 , (3) 2 kur R platformas rdiuss, m1 platformas masa un m2 cilvka masa. Ievietojot izteiksmes (2) un (3) viendojum (1) un ievrojot, ka = 2, kur - platformas apgriezienu skaits mint, iegstam, ka m1 R 2 m R2 + m 2 R 2 21 = 2 2 1 , 2 2 no kurienes m R 2 + 2m 2 R 2 m + 2m 2 2 = 1 1 . = 1 1 m1 m1 R 2 I2 =

Dots: m1 = 100 kg 1 = 10 apgr/min P2 = 600 N

(2)

Skaitliskais rezultts:

2 =

100 + 2 60 10 = 22apgr. / min . 100

4-1. Noteikt zemeslodes inerces momentu un impulsa momentu attiecb pret grieans asi. [9.71037 kgm2; 71033 kgm2/s]. 4-2. Divas lodes, kuru rdiusi r1 = r2 = 5 cm, piestiprintas tieva stiea galos. Stiea svars ir daudz mazks par lou svaru. Attlums starp lou centriem R = 0.5 m. Katras lodes masa m = 1 kg. Aprint: 1) s sistmas inerces momentu I1 attiecb pret asi, kas iet caur stiea viduspunktu perpendikulri t garumam; 2) s sistmas inerces momentu I2 attiecb pret to 43

pau asi, uzskatot lodes par materiliem punktiem, kuru masas koncentrtas to centros; 3) relatvo kdu

I1 I 2 , kas rodas, ja, aprinot s sistmas I2

inerces momentu, lieluma I1 viet em lielumu I2. [1) 63.510-3 kgm2; 2) 62.510-3 kgm2; 3) 1.6%]. 4-3. Pie homogna diska aploces, kura rdiuss R = 0.2 m, pielikts pastvgs tangencilais spks F = 98.1 N. Rotjot uz disku darbojas berzes spku moments Mb = 4.9 Nm. Aprint diska svaru P, ja zinms, ka disks rot ar pastvgu leisko patrinjumu = 100 rad/s2. [7.36 kg]. 4-4. Homogns stienis, kura garums 1 m un svars 4.9 N rot vertikl plakn ap horizontlu asi, kas iet caur stiea viduspunktu. Ar kdu leisko patrinjumu rot stienis, ja rotcijas moments ir 9.8110-2 Nm? [2.35 rad/s2]. 4-5. Homogns disks, kura rdiuss R = 0.2 m un svars P = 49.05 N, rot ap asi, kas iet caur t centru. Diska rotcijas leisk truma atkarbu no laika izsaka viendojums = A+ Bt, kur B = 8 rad/s2. Aprint tangencilo spku, kas pielikts diska aplocei. Berzi neievrot. [4 N]. 4-6. Spararats, kura inerces moments I = 63.6 kgm2, grieas ar pastvgu leisko trumu = 31.4 rad/s. Aprint bremzjoo momentu M, kura iedarbb spararats apstjas pc t = 20 s. [100 Nm]. 4-7. Pie diskveida ritea aploces pielikts 980 N liels tangencilais spks. Ritea rdiuss ir 0.5 m un masa m = 50 kg. Aprint: 1) ritea leisko patrinjumu; 2) pc cik ilga laika no spka iedarbbas skuma ritenis iegst trumu, kas atbilst 100 apgr./s. [1) 7.8 rad/s2; 2) 1 min. 20 s]. 4-8. Spararatu, kura rdiuss R = 0.2 m un masa m = 10 kg, savieno ar motoru dzensiksna. Siksnas sastiepuma spks ir pastvgs un ir T = 14.7 N. Cik apgriezienu sekund izdara spararats pc 10 s no kustbas skuma? Spararatu uzskatt par homognu disku. Berzi neievrot. [23.4 apgr./s]. 4-9. Spararats, kura inerces moments ir 245 kgm2, grieas, izdarot 20 apgr./s. Pc vienas mintes no bra, kad uz spararatu prstj darboties rotcijas moments, tas apstjas. Aprint: 1) berzes spku momentu; 2) cik apgriezienu izdara ritenis kustbas pdj mint, ldz tas pilngi apstjas. [1) 513 Nm; 2) 600 apgr.]. 4-10. Divi atsvari, kuru svars P1 = 19.6 N un P2 = 9.8 N savienoti ar auklu, kas prmesta trsim. Tra rdiuss R = 10 cm un t svars P = 9.8 N. Aprint: 1) patrinjumu a, ar kdu kustas atsvari; 2) auklas sastiepuma spkus T1 un T2, pie kuras piekrti atsvari. Trsi uzskatt par homognu disku. Berzi neievrot. [1) 2.8 m/s2; 2) 14 N, 12.6 N].

44

4-11. Uz velta, kura masa M = 9 kg, uztta aukla, kuras gal piesiets atsvars ar masu m = 2 kg. Aprint atsvara patrinjumu. Veltni izskatt par homognu cilindru. Berzi neievrot. [3 m/s2]. 4-12. Uz velta, kura rdiuss R = 0.5 m, uztta aukla, kurai piesiets atsvars P1 = 980 N. Aprint velta inerces momentu, ja zinms, ka atsvars krt ar patrinjumu a = 2.04 m/s2. [9.5 kgm2]. 4-13. Uz velta, kura rdiuss R = 20 cm un inerces moments I = 0.1 kgm2, uztta aukla, kurai piesiets atsvars P1 = 4.9 N. Pirms velta grieans atsvara P1 augstums virs grdas h1 = 1 m. Aprint: 1) pc cik ilga laika atsvars nonk ldz grdai; 2) atsvara kintisko eneriju trieciena moment pret grdu; 3) auklas sastiepuma spku. Berzi neievrot. [1) 1.1 s; 2) 0.81 J; 3) 4.1 N]. 4-14. Divi dada smaguma atsvari savienoti ar auklu, kas prmesta trsim, kura inerces moments I = 50 kgm2 un rdiuss R = 20 cm. Tra berzes spku moments Mb = 98.1 Nm. Aprint auklas sastiepuma spku starpbu T1 T2 abs tra puss, ja zinms, ka trsis grieas ar pastvgu leisko patrinjumu = 2.36 rad/s2. [1080 N]. 4-15. Trsis, kura svars P = 9.8 N, piestiprints galda gal. Vienda smaguma atsvari A un B, kuru svars P1 = P2 = 9.8 N, savienoti ar auklu, kas prmesta trsim. Berzes koeficients, atsvaram B sldot pa galdu, k = 0.1. Trsi uzskatt par homognu disku. Berzi trs neievrot. Aprint: 1) patrinjumu, ar kdu kustas atsvari; 2) auklas sastiepuma spkus T1 un T2. [1) 3.53 m/s2; 2) 6.3 N, 4.5 N]. 4-16. Disks, kura svars 19.6 N bez sldes ripo pa horizontlu plakni ar trumu 4 m/s. Aprint diska kintisko eneriju. [24 J]. 4-17. Lode, kuras diametrs 6 cm, bez sldes ripo pa horizontlu plakni, izdarot 4 apgr./s. Lodes masa 0.25 kg. Aprint lodes kintisko eneriju. [0.1 J]. 4-18. Stpai un diskam ir viends svars P, un tie ripo bez sldes ar viendu linero trumu v. Stpas kintisk enerija W1 = 39.2 J. Aprint diska kintisko eneriju W2. [29.4 J]. 4-19. Lode, kuras masa m = 1 kg, ripojot bez sldes, atsitas pret sienu un atripo atpaka. Lodes trums pirms trieciena pret sienu v1 = 10 cm/s, pc trieciena v2 = 8 cm/s. Aprint triecien izdalto siltuma daudzumu Q. [2.5110-3 J]. 4-20. Noteikt relatvo kdu, kas rodas, aprinot ripojoas lodes kintisko eneriju, ja neievro lodes grieanos. [40%]. 4-21. Disks, kura svars 9.8 N un diametrs 60 cm, rot ap asi, kas iet caur t centru perpendikulri diska plaknei, izdarot 20 apgr./s. Cik liels darbs jpadara, lai disks apsttos? [355 J]. 45

4-22. Vrpsta rot ar pastvgu trumu, kas atbilst 5 apgr./s. Ts kintisk enerija ir 60 J. Aprint s vrpstas impulsa momentu. [3.8 kgm2/s]. 4-23. Aprint ritebraucja kintisko eneriju, ja t trums v = 9 km/h. Ritebraucja un velosipda kopgais svars P = 764.4 N, pie tam riteu svars P1 = 29.4 N. Velosipda riteus uzskatt par stpm. [253 J]. 4-24. Zns ripina stpu pa horizontlu ceu ar trumu 7.2 km/h. Cik augstu kaln uzripo stpa kintisks enerijas d, ja kalna kpums uz katriem 100 m ir 10 m? [4.1 m]. 4-25. Kdam jbt vismazkajam augstumam H, no kura juzsk brauciens ritebraucjam, lai inerces d (bez berzes) izbrauktu nves cilpu, kuras rdiuss R = 3 m, neatraujoties no cilpas augj punkta. Ritebraucja un velosipda kopg masa m = 75 kg, pie tam riteu masa m1 = 3 kg. Velosipda riteus uzskatt par stpm. [7.56 m]. 4-26. Vara lode, kuras rdiuss R = 10 cm rot ap asi, kas iet caur ts centru. Rotcijas trums v atbilst 2 apgr./s. Cik liels darbs jpadara, lai rotcijas leisko trumu palielintu divas reizes. [34.1 J]. 4-27. No slps plaknes, kura ar horizontu veido 30 lei, bez sldes ripo: 1) lode; 2) disks un 3) stpa. Aprint to smaguma centru lineros patrinjumus, ja visu o ermeu skuma trums ir nulle. 4) Saldzint atrastos patrinjumus ar ermea patrinjumu, kas bez berzes sld pa o slpo plakni. [1) 3.5 m/s2; 2) 3.27 m/s2; 3) 2.44 m/s2; 4) 4.9 m/s2]. 4-28. No slps plaknes bez sldes ripo: 1) lode; 2) disks un 3) stpa. Aprint to smaguma centru lineros trumus, ja slps plaknes augstums h = 0.5 m un visu ermeu skuma trums ir nulle. 4) Saldzint atrastos trumus ar ermea trumu, kas bez berzes sld pa o slpo plakni. [1) 2.65 m/s; 2) 2.56 m/s; 3) 2.21 m/s; 4) 3.13 m/s]. 4-29. Ir divi cilindri: alumnija (blvs) un svina (dobs). Abiem cilindriem ir viends rdiuss R = 6 cm un viends svars P = 4.9 N. Cilindru virsmas nokrsotas vienda krs. 1) K var atirt cilindrus, novrojot to translcijas kustbas trumus pie slps plaknes pamata? 2) Aprint o cilindru inerces momentus. 3) Cik ilg laik katrs cilindrs bez sldes noripo no slps plaknes? Slps plaknes augstums h = 0.5 m, plaknes slpuma leis = 30. Katra cilindra skuma trumi ir nulle. [2) 910-4 kgm2, 15.910-4 kgm2; 3) 0.88 s]. 4-30. Riteni bremzjot, tas grieas vienmrgi palninti un vien mint samazina grieans trumu no 300 apgr./min. ldz 180 apgr./min. Ritea inerces moments ir 2 kgm2. Aprint: 1) ritea leisko patrinjumu; 2) bremzjoo momentu; 3) bremzanas darbu; 4) ritea apgriezienu skaitu aj mint. [1) 0.21 rad/s2; 2) 0.42 Nm; 3) 630 J; 4) 240 apgr.]. 4-31. Ventilators grieas ar trumu, kas atbilst 900 apgr./min. Pc izslganas ventilators turpina griezties vienmrgi palninti un ldz apstans 46

momentam apgrieas 75 reizes. Bremzanas spku darbs ir 44.4 J. Aprint: 1) ventilatora inerces momentu; 2) bremzanas spku momentu. [1) 0.01 kgm2; 2) 9.410-2 Nm]. 4-32. Spararats, kura inerces moments I = 245 kgm2, izdara 20 apgr./s. Kad uz riteni prstj darboties spku rotcijas moments, tas vl apgrieas 1000 reiu un tad apstjas. Aprint: 1) berzes spku momentu; 2) laiku, kur spararats izdara pdjos 1000 apgriezienus. [1) 308 Nm; 2) 100 s]. 4-33. Uz skriemea, kas nostiprints uz kopgas ass ar spararatu, uztta aukla, kuras gal piekrts 9.8 N smags atsvars. Cik zemu jnosld atsvaram, lai spararats ar skriemeli iegtu trumu, kas atbilst 60 apgr./min.? Spararata un skriemea inerces moments ir 0.42 kgm2, skriemea rdiuss 10 cm. [0.865 m]. 4-34. Spararats sk griezties ar pastvgu leisko patrinjumu = 0.5 rad/s2 un pc t1 = 15 s no kustbas skuma sasniedz impulsa momentu L = 73.5 kgm2/s. Aprint spararata kintisko eneriju pc t2 = 20 s no grieans skuma. [490 J]. 4-35. Spararats grieas ar pastvgu trumu, kas atbilst = 10 apgr./s; t kintisk enerija Wk = 7.4 kJ. Cik ilg laik spku rotcijas moments M = 50 Nm, kas pielikts im spararatam, palielina t leisko trumu divas reizes? [5 s]. 4-36. Diska aplocei pielikts pastvgs tangencilais spks F = 19.6 N. Diska masa m = 5 kg. Kda ir diska kintisk enerija pc t = 5 s no spka iedarbbas skuma? [1.92 kJ]. 4-37. Homogns stienis piekrts pie horizontlas ass, kas iet caur stiea augjo galu. Par kdu lei stienis jatv, lai, ejot caur ldzsvara stvokli, stiea apakj gala trums btu 5 m/s? Stiea garums 1 m. [8122]. 4-38. 85 cm gar homogns stienis piekrts pie horizontlas ass, kas iet caur stiea augjo galu. Kds vismazkais trums jpieir stiea apakjam galam, lai tas izdartu pilnu apgriezienu ap asi? [7.1 m/s]. 4-39. Uz galda vertikli nostdts zmulis apgas. Kds leiskais un linerais trums krianas beigs ir zmua: 1) vidum; 2) augjam galam? Zmua garums 15 cm. [1) 14 rad/s, 1.05 m/s; 2) 14 rad/s; 2.1 m/s]. 4-40. Horizontla platforma, kuras masa 100 kg, grieas ap vertiklu asi, kas iet caur platformas centru, izdarot 10 apgr./min. Uz platformas malas stv cilvks, kura svars 588.6 N. Ar kdu trumu sk griezties platforma, cilvkam prejot no platformas malas uz ts centru? Platformu uzskatt par apau, homognu disku, bet cilvku par punktveida ermeni. [22 apgr./min.]. 4-41. Kdu darbu padara cilvks, prejot no platformas malas uz ts centru, ja ir spk iepriekj uzdevuma nosacjumi. Platformas rdiuss 1.5 m. [162 J]. 47

4-42. Horizontla platforma, kuras svars 784 N un rdiuss 1 m, grieas ar leisko trumu, kas atbilst 20 apgr./min. Platformas centr stv cilvks un izplests roks tur atsvarus. Cik apgriezienu mint izdara platforma, ja cilvks nolaiot rokas, samazina savu inerces momentu no 2.94 kgm2 ldz 0.98 kgm2? Platformu uzskatt par apau, homognu disku. [21 apgr./min.]. 4-43. Cik reiu palielins platformas un cilvka kopg kintisk enerija, ja ir spk iepriekj uzdevuma nosacjumi? [1.05 reizes]. 4-44. Cilvks, kura svars 588 N, atrodas uz nekustgas platformas. Cik apgriezienu mint izdara platforma, ja cilvks virzs ap grieans asi ria lniju, kuras rdiuss ir 5 m? Cilvka kustbas trums attiecb pret platformu ir 4 km/h. Platformas masa 100 kg un rdiuss 10 m. Uzskatt platformu par homognu disku, bet cilvku par punktveida ermeni. [0.49 apgr./min.]. 4-45. Homogns stienis izdara nelielas svrstbas vertikl plakn ap horizontlu asi, kas iet caur augjo galu. Stiea garums l = 0.5 m. Aprint stiea svrstbu periodu. [1.16 s]. 4-46. Aprint iepriekj uzdevum dot stiea svrstbu periodu, ja rotcijas ass iet caur punktu, kas atrodas 10 cm attlum no stiea augj gala. [1.07 s]. 4-47. Vertikla stiea galos piestiprinti divi atsvari, kuru smaguma centrs atrodas 5 cm zem stiea viduspunkta. Stienis kop ar atsvariem izdara nelielas svrstbas ap horizontlu asi, kas iet caur stiea centru. Aprint stiea garumu, ja o svrstbu periods T = 2 s. Stiea svaru neievrot. [0.446 m]. 4-48. Stpa, kuras diametrs ir 56.5 cm, pakrta uz naglas, kas iedzta sien, un izdara nelielas svrstbas plakn, kas paralla sienai. Aprint o svrstbu periodu. [1.5 s]. 4-49. Dieg iekrta homogna lodte, kuras diametrs D = 4 cm. Kds ir diega vismazkais pieaujamais garums L, lai, nosakot lodtes mazo svrstbu periodu, to vartu uzskatt par matemtisko svrstu? Turklt pielaist kda nedrkst psniegt 1%. [6.9 cm]. 4-50. Homogna lodte iekrta dieg, kura garums ir viends ar lodtes rdiusu. Cik reiu svrsta mazo svrstbu periods ir lielks par matemtisk svrsta mazo svrstbu periodu, ja matemtisk svrsta piekranas punkta attlums no t smaguma centra ir tds pats? [1.05 reizes].

48

5. Statika. Hidrostatika (idrumi un gzes) ermenis, kuram nav rotcijas kustbas, atrodas ldzsvar, ja uz ermeni darbojoais rezultjoais spks ir viends ar nulli. n r Fi = 0
i =0

Ja uz ermeni darbojas paralli vien virzien (vai pretjos) vrsti spki, tad

r r r R = F1 + F2

R pielikanas punktus atrod: F1 l 2 = , F2 l1 kur l1 ir attlums no F1 ldz R, l2 ir attlums no F2 ldz R. ermenis, kuram ir nekustga rotcijas ass, atrodas ldzsvar, ja visu uz to darbojoos spku momentu vektoril summa ir vienda ar nulli: n r Mi = 0 .
i =0

Uzdevumu risinanas piemri. Spka sadalana komponents. ermenis, kura masa 300 kg, pakrts tros, kas piestiprinta punkt B (5-1. zm.). Ar cik lielu spku tas darbojas uz stieni AB un stieni BC? Leis = 30.

Dots. m = 300 kg = 30 g = 9.81 m/s2 F1 - ? F2 - ?

r F2
C

r r T =P

r F1

5-1. Att.

r P
49

A t r i s i n j u m s. T k tros pakrtais ermenis atrodas miera stvokl, troses sastiepuma spka un ermea smaguma spka modui ir viendi. Punkt B troses sastiepuma spks pielikts stieiem un vrsts uz leju. Tpc stienis AB tiek stiepts ar spku F1, bet stienis BC spiests ar spku F2. K redzams 5-1.Att., spki F1 un F2 ir spka T = P komponentes. Tpc

P = sin ; F1 P = tg , F2
no kurienes, ievrojot, ka

(1) (2)

P = mg ,

(3)

iegstam

F1 = F1 =

mg mg un F2 = . sin tg 300 9.81 = 5886 N; 0.5 F2 = 300 9.81 = 5100 N. 0.577

r F3

Skaitliskais rezultts.

5-1. Plakanam ermenim, (5.-2. Att) kuram ir kvadrta forma, pielikti spki: F1 = F2 = F3 = 2 N, F4 = F5 = 1 N. Kvadrta malas garums 2 m. Aprint spku summro momentu attiecb pret punktiem A un B. K kustas is ermenis? [0]. 5-2. Uz zemes gu lauznis, kura smaguma spks 100 N. Cik liels spks jpieliek, lai paceltu vienu laua galu? [50 N]. 5-3. Divi strdnieki nes 5 m garu cauruli, kuras masa 40 kg. Pirmais strdnieks tur cauruli 1 m attlum no gala, otrs - aiz caurules otra gala. 50

r F2

r F1

A B

r F4

r F5

5-2. Att.

Aprint, ar kdu spku caurule iedarbojas uz pirm un otr strdnieka roku. [250 N; 150 N]. 5-4. Homogns bais, kura garums l un masa 100 kg, gu horizontli uz 2 atbalstiem. Attlums no baa lab gala ldz tuvkajam atbalstam l/3, no kreis l/4. Ak kdu spku bais spie uz atbalstu? Kdu minimlo spku jpieliek baa labajam galam, lai to paceltu? [400 N; 600 N]. 5-5. Homogns stienis, kura masa 1 kg, gu uz horizontla galda t, ka 1/3 no stiea garuma ir pri galda malai. Aprint masu, kas jpiekar labajam stiea galam, lai kreisais gals tiktu pacelts augup? [0.5 kg]. 5-6. Uz galda novietots linels, t, ka uz galda atrodas 4/5 daas no linela garuma, bet 1/5 karjas pri malai. Ja linelu grib novietot vertikli, pieliekot spku t brvajam galam, tad k o spku ir izdevgk pielikt? Cik reiu atirsies minimlais spks no maksiml? [3/2 P; 1/2 P]. 5-7. 10 m gara sija, kuras masa 50 kg, ar vienu galu atbalsts pret horizontlu grdu. Otru sijas galu notur virve t, ka virve un sija veido taisnu lei, bet sija un grda 60 lei. Aprint virves sastiepuma spku. [125 N]. 5-8. Trs konteineri, kuru svars, skaitot no augas, ir 1500 N, 1600 N un 1700 N, novietoti vertikli viens virs otra. Aprint, cik liela papildu slodze pielikta 60 katram konteineram un ar cik lielu spku visi trs kop spie uz pamatu. [1500 N; 3100 N; 4800 N]. 5-9. Piekrautu liellaivu velk divi traktori, veinmrgi prvietojoties gar abm kanla malm. Cik liels ir dens pretestbas spks, ja troses ir sastieptas ar 10000 N lielu spku, bet leis starp trosm ir 60? [17.3 kN]. 5-3. Att. 5-10. Stiepl iekrtu 200 N smagu atsvaru velk uz sniem. Aprint stieples A saspiepuma spku brd, kad t veido 26 lielu lei ar vertikli. [225 N]. 5-11. Apgaismoanas armatra (5-3. B C Att.) piekrta tros un atvilkta snis ar horizontlu atsaiti. Aprint troses un atsaites sastiepuma spku, ja armatras svars ir 5 N. [5.8 N]. 5-12. Kronteinam (5-4. Att.) piekrta armatra, kuras svars ir 100 N. Aprint 5-4. Att 51

spkus stieos AB un BC, ja leis = 60. [200 N; 173 N]. 5-13. Atsvars, kura masa m = 0.5 kg, iekrts divs atsaits AB un BC (5-5. Att.). Vai var nostiept atsaiti AB horizontli, bet BC t, lai leis btu 150, ja atsaite BC iztur maksimlu slodzi 15 N? Ja var, tad cik liels bs atsaites BC sastiepuma spks? [9.8 N]. 5-14. Da garums 3.2 m. Kd maksiml augstum var pacelt t vienu galu, lai 35 N spks, kas vrsts paralli da virsmai, noturtu uz t kravu, kuras svars 140 N? [0.8 m]. 5-15. Cik lielam jbt optimlam leim (5-6. Att.), lai stumtu no sniem automanu ar spku F, ja berzes koeficients rokm pret automanu ir 0.8? [32]. 5-16. Cik liels spks F1 jpieliek mura ktam, lai izrautu naglu no da? Naglas pretestbas spks F2 = 160 N, roktura garums l1 = 32 cm, bet attlums no mura pieta ldz naglai l2 = 8.0 cm (5-7. Att.). [40 N].

5-5. Att.

F1

l1

F2

l2
5-7. Att.

50 cm

75 cm O mg
5-6. Att. 52 5-8. Att.

5-17. Klucis, kura masa 10 kg, F1 japg ap autni O (5-8. Att.). Cik liels spks jpieliek, ja klua O B C platums 50 cm, bet augstums 75 cm? A [33 N]. 5-18. 10 N smaga un 0.6 m F2 gara homogna stiea galos piekrti 10 N un 20 N smagi F3 atsvari. Kur viet stienis jatbalsta, lai tas atrastos ldzsvar? [37.5 cm]. 5-19. Stienis AB, kura 5-9. Att. garums ir 0.8 m, atbalstts pukt O (5-9. Att.). Triju spku iedarbb stienis atrodas ldzsvar, pie tam F1 = 6.7 N, F2 = 3 N, F3 = 4 N, OB = 0.2 m, CO = 0.4 m un leis = 30. Aprint stiea smaguma spku, ja stiea smaguma centrs ir t vid. [8 N]. 5-20. 10 N smaga un 0.6 m gara homogna stiea galos piekrti 10 N un 20 N smagi atsvari. Aprint pielikto spku plecus un spiediena spku, kas darbojas uz atbalsta punktu, ja stienis atrodas ldzsvar. [0.2 m; 0.4 m; 30 N]. 5-21. etras homognas lodes, kuru masas ir m1 = 1 kg, m2 = 5 kg, m3 = 7 kg, m4 = 3 kg, nostiprintas uz stiea t, ka to centri atrodas attlum d = 0.2 m viens no otra. Noteikt sistmas smaguma spka pielikanas punktu. Stiea smaguma spku neievrot. [0.25 m]. 5-22. Sadalt 5 N lielu spku divos parallos un pretji vrstos spkos, kuru pielikanas punkti atrodas no dot rezultjo spka B attlum 3 m un 4 m. [20 N; C 15 N]. 5-23. Smaga sija ar A vienu galu ielaista sien un P atbalsts punktos A un B (510. Att.), bet otr gal C piekrta 2103 N smaga krava. Pieemot, ka visu slodzi uzem atbalsta punkti A un B, 5-10. Att. aprint spiediena spku, 53

kas darbojas uz atbalstu punkt A, un sijas svaru. Sijas garums 2 m, bet sien iestiprints daas garums 0.5 m. Uz atbalstu punkt B darbojas spiediena spks FB = 8103 N. [12 kN; 2 kN]. 5-24. Divas homognas lodes, kuru smaguma spks 3 kgf un 5 kgf, savienotas ar stieni. Stiea smaguma spks 2 kgf un garums 30 cm. Noteikt kopj smaguma centra atraans vietu, ja pirms lodes rdiuss R1 = 5 cm, bet otrs R2 = 7 cm. [0.25 m]. 5-25. 100 N smags dzelzs lauznis gu uz zemes. Cik liels spks jpieliek, lai paceltu t vienu galu? [50 N].

54

6. Hidro- un aerodinamika. Uz idrum vai gz iegremdtu ermeni darbojas vertikli augup vrsts spks - Arhimeda spks Fa. Fa = gVkp, Kur g brvas krianas patrinjums; - izpiest idruma vai gzes blvums; Vkp idrum vai gz iegremdt ermea (vai t iegremdts daas) tilpums. Hidraulisks manas virzuiem pieliktie spki F1 un F2 ir tiei proporcionli virzuu rsgriezuma laukumiem S1 un S2:

F2 S 2 = , F1 S1
bet o spku padartie darbi, ja neievro berzi, ir viendi, t.i., F2h2 = F1h1, kur h1 un h2 - virzuu prvietojumi. Hidrauliskais spiediens p ir tiei proporcionls idruma blvumam un iegremdanas dziumam h: p = gh, Kur g brvs krianas patrinjums. Kopjais spiediens pk idruma iekien, ja uz to darbojas vl kdu rju spku radtais spiediens pa: pk = pa + gh. Savienotajos traukos ar dada blvuma idrumiem, kuri nesaraujas, ldzsvara gadjum slu augstumi h1 un h2, kas mrti no abu idrumu robelmea, ir apgriezti proporcionli idrumu blvumiem 1 un 2, t.i.,

h1 2 = . h2 1

Strklas neprtrauktbas viendojums:

v1 S 2 = ; v 2 S1
kur S1 un S2 struklas rsgriezumi, v1 un v2 atbilstoie trumi. Bernulli viendojums:

v12
2

+ p1 =

2 v 2

+ p 2 = const .

Ja ermenis kustas idrum, uz to darbojas pretestbas spks, kuru nosaka Stoksa likums:

r r F = 6 Ru ,

55

 - idruma dinamisk viskozitte, R ermea rdiuss, u ermea trums. Uzdevumu risinanas piemri Arhimeda spks. ermea peldanas nosacjums. Doba cinka lode (6-1.Att.), kuras rj sienia norobeo tilpumu V1 = 200 cm3, peld ldz pusei iegrimusi den. Aprint lodes iekj dobuma tilpumu. (Zn = 7.1103 kg/m3; = 1103 kg/m3.) Dots: V1 = 200 cm3

r FA
V1

V V2 = 1 2

V3 V2

Zn = 7.1103 kg/m3 = 1103 kg/m3

V3 - ? Ja lode peld, tad Arhimeda spks

r FA ldzsvaro lodes r smaguma spku P , t. r r i., FA + P = 0.

r P
6-1. Att.

Projicjot spkus uz vertiklu asi un izsakot projekcijas ar spku moduiem, iegstam (1) FA = P. Arhimeda spku var izteikt ar izspiest dens tilpumu un blvumu FA = V 2 g , (2) kur g brvs krianas patrinjums, bet

V2 =

V1 . 2

(3) (4)

Lodes smaguma spks

P = Zn (V1 V3 )g ,

kur (V1 V3) cinka aulas tilpums. Izmantojot sakarbas (1) (4), var noteikt V3. 56

Ievietojot izteiksmes (2) un (4) formul (1), emot vr izteiksmi (3), iegstam

V1 g
2

= Zn (V1 V3 )g ,

no kurienes

V3 = V1
jeb

V1 Zn 2
.

V3 = V1 1 2 Zn

Skaitliskais rezultts.

1 10 3 1 3 V3 = 200 1 2 7.1 10 3 = 200 1 14.2 = 186 cm .

6-1. Aprint dzvsudraba lmeu starpbu divos savienotajos kapilros, kuru kanlu diametri 1 mm un 3 mm, ja Hg blvums 1.36104 kg/m3, virsmas spraiguma koeficients 0.47 N/m, brvs krianas patrinjums 9.8 m/s2. [4.5 mm]. 6-2. Savienotajos traukos iepildts idrums, kura blvums 1 un idruma stabia augstums h1. Savienoto trauku augstums H. Pc tam vien caurult ielej idrumu, kura blvums 2 > 1. Cik augstam jbt idruma stabiam, lai otr caurul idrums sasniegtu caurules auggalu? [2h1 > H]. 6-3. Kubiskas formas trauks, kura autnes garums 10 m, ldz malm piepildts ar deni. Aprint spiediena spku uz trauka dibenu un snu virsmu, ja atmosfras spiediens ir normls. [6107 N]. 6-4. Glz, kura ir pilna ar deni, ieliek ermeni, kura masa 20 g un blvums 800 kg/m3. Cik dens izlst? [20 g]. 6-5. Ar plostu, kas sastav no 20 viendiem baiem, var prvadt kravu, kuras maksiml masa 1800 kg. Aprint koksnes blvumu, ja katra baa tilpums ir 0.3 m3. [700 kg/m3]. 6-6. Doba cinka lode ( = 7.1103 kg/m3), kuras rjais tilpums ir 210-4 3 m , den peld t, ka puse lodes ir den. Aprint lodes dobuma tilpumu. [1.8610-4 m3]. 6-7. Taisnstrveida pontona masa 100 kg, t izmri: garums 5 m, platums 3 m, augstums 0.7 m. Aprint pontona iegrimi bez slodzes un 57

maksimlo celtspju, ja bortu augstums virs denslnijas ir 0.2 m. [6.8103 kg]. 6-8. ermenis gais sver 3 N, den 1.8 N, idrum, kura blvums nav zinms, - 2.04 N. Aprint idruma blvumu. [800 kg/m3]. 6-9. Bais, kura garums 3.5 m un rsgriezuma laukums 0.04 m3 peld den. Baa blvums 500 kg/m3, dens 2 reizes lielks. Uz baa uzkpj cilvks. Aprint cilvka maksimlo masu, lai bais to noturtu virs dens. [70 kg]. 6-10. Homogna lode peld ldz pusei iegrimusi den. Aprint lodes tilpumu, ja uz to darbojas 2 N Arhimeda spks. [4104 m3]. 6-11. Metliska cilindra tilpums ir 400 cm3, to nosvra gais un ogskbaj gz. Svaru starpba 2810-3 N. Aprint ogskbs gzes un gaisa blvumu, ja to attiecba ir 20/13. [2 kg/m3; 1.3 kg/m3]. 6-12. ermenis, kura masa ir 2 kg un tilpums 1000 cm3, atrodas ezer 5 m zem dens. Cik liels darbs jveic, lai to paceltu 5 m virs dens? [150 J]. 6-13. Koka lodte krtot no 20 cm augstuma, iegrimst den par 60 cm. Cik 6-2. Att. augstu logte izlks virs dens, ja dens pretestba nemains, gaisa neievrot. Koka blvums 800 kg/m3. [0.1 m]. 6-14. Kora lodte ir vienu metru zem dens. Lodte atbrvota, t uzpeld un izlec 0.5 m virs dens. Aprint vidjo dens pretestbas spku lodtes kustbai. Gaisa ? h2 pretestbas spku neievrot, lodtes masa 3 100 g, kora blvums 200 kg/m . [3.5 N]. 6-15. Homogns stienis, kura viens gals nostiprints t, k paradts 6-2. attl, h1 atrodas ldzsvar, ja puse no t iegremdta petrolej. Aprint stiea materila blvumu, ja petrolejas blvums ir 800 kg/m3. [600 kg/m3]. 6-16. U veida caurultes labaj pus 6-3. Att. ieliets dzvsudrabs, kura staba augstums h1 = 1 cm. Virs t uzliet dens staba augstums h2 = 2 cm (6-3. Att.). Cik augstu jielej dens caurultes kreisaj pus, lai ldzsvarotu o abu idrumu radto spiedienu? [24 cm]. 58

6-17. Traktora hidrauliskaj sistm var radt 3105 Pa lielu eas spiedienu. Cik lielu spku var attstt palgiekrta, ja ea darbojas uz virzuli, kura diametrs ir 10 cm? [23.6 kN]. 6-18. Dzelzs riteni iepres trauda gredzen ar 500 kN lielu spku, ko attsta hidraulisk spiede. Spiedes liel virzua laukums ir 1 m2, bet maz 2 cm2. Cik liels spks jpieliek mazajam virzulim? [100 N]. 6-19. Savienotajos traukos ieliets dzvsudrabs, bet virs t vien trauk ielieta ea augstum h1 = 48 cm, otr petroleja augstum h2 = 20 cm. Aprint dzvsudraba lmeu starpbu abos traukos. [h = 2 cm]. 6-20. Koka gabals peld den, iegrimstot par sava tilpuma. Aprint koka blvumu. [ = 0.75 g/cm3]. 6-21. Uz dens virsmas peld trauks, kura dibena laukums S0 (6-4. Att.). Trauk ieliet dens lmea H0 h0 augstums h0 un trauka H h K iegrime H0. mainsies augsrumi h0 un H0, ja trauk ievietos koka klucti, kura smaguma spks 6-4. Att. P ]. P? [

dS

6-22. Gumijas bumba, kuras rdiuss R = 10 cm, peld den t, ka ts centrs atrodas 9 cm virs dens virsmas. Cik liels darbs jveic, lai bumbu iegremdtu den ldz diametra plaknei? [0.74 J]. 6-23. Lodi, kuras rdiuss R = 6 cm, rjs spks notur zem dens t, ka ts augjais punkts pieskaras dens virsmai. Lodes materila blvums = 500 kg/m3. Cik lielu darbu padara izgrdjs spks, ja lodi atbrvo no rj spka un auj tai brvi peldt? [0.17 J]. 6-24. Lode, kuras diametrs D = 35 cm, peld den. Cik liels darbs jpadara, lai iegremdtu lodi vl par h = 5 cm dzik den? Lodes materila blvums = 500 kg/m3. [4.6 J]. 6-25. Ledus gabals, kura rsgriezuma laukums S = 1 m2 un augstums H = 0.4 m, peld den. Cik liels darbs jpadara, lai ledus gabalu pilngi iegremdtu den? [7.84 J].

59

7. Mehnisks svrstbas un vii.

2 t + = A sin (2 t + ) = A sin ( t + ), x = A sin T

kur x punkta novirze no ldzsvara stvoka, kura dados laika momentos ir dada, A amplitda, T periods, - skumfze, frekvence,

Harmonisko svrstbu viendojums ir

2 - leisk frekvence. T

1 svrstbu T

Svrstoa punkta trums

v=

dx 2 A t = cos 2 + dt T T

un patrinjums

dv d 2 x t 4 2 A = 2 = a= sin 2 + . 2 dt dt T T
Spks, kura iedarbb punkts ar masu m harmoniski svrsts, ir

t 4 2 A 4 2 m m sin 2 + = x = kx, T2 T2 T 4 2 m m kur k = , no kurienes T = 2 . 2 k T F = ma =

eit T punkta svrstbu periods, kuras notiek spka F = -kx iedarbb; k deformcijas koeficients, kas skaitliski ir viends ar spku, kas rada vienu vienbu lielu novirzi. Svrstoa punkta kintisk enerija

Wk = Wp =
Piln enerija

mv 2 2 2 A 2 m 2 t = + cos 2 2 2 T T kx 2 2 2 A 2 m 2 2 t = + . sin 2 2 T T

un potencil enerija

60

W =

2 2 A 2 m . T2

K harmonisko svrstbu piemru var mint svrsta nelielas svrstbas. Matemtisk svrsta svrstbu periods

T = 2

l , g

kur l - svrsta garums un g smaguma spka patrinjums. Saskaitot divas vienda virziena un vienda perioda harmonisks svrstbas, iegst t paa perioda harmoniskas svrstbas, kuru amplitda

A=
tg =

2 A12 + A2 + 2 A1 A2 cos( 2 1 ),

bet skumfzi aprina no viendojuma

A1 sin 1 + A2 sin 2 A1 cos 1 + A2 cos 2

kur A1 un A2 saskaitmo svrstbu amplitdas, bet 1 un 2 to skumfzes. Saskaitot divas vienda perioda savstarpji perpendikulras svrstbas, rezultjos kustbas trajektorijas viendojums ir

2 xy x2 y2 + 2 cos( 2 1 ) = sin 2 ( 2 1 ). 2 A1 A2 A1 A2
Ja uz materilu punktu, kura masa m, bez elastbas spka F = -kx darbojas vl berzes spks Fb = -rv, kur r berzes koeficients un v svrsto punkta trums, tad punkta svrstbas ir rimstoas. Rimstoo svrstbu viendojums ir

x = Ae t sin ( t + ),

kur - rimanas koeficients. Pie tam

pasvrstbu leisk frekvence. Lielumu = T sauc par rimanas logaritmisko dekrementu. Ja uz materilu punktu ar masu m, kura svrstbas nosaka viendojums

r 2 2 un = 0 , kur 0 2m

x1 = Ae t sin 0 t ,
darbojas rjs periodisks spks F = F0sint, tad punkta svrstbas ir uzspiestas un svrstbu viendojums ir

x 2 = A sin ( t + ),

61

kur

A=
un

2 m 0 2

F0

+ 4 2 2

tg =

2 . 2 0 2

Rezonanse iestjas tad, kad uzspiesto svrstbu frekvenci , pasvrstbu frekvenci 0 un rimanas koeficientu saista sakarba
2 = 0 2 2 .

Nerimstom svrstbm izplatoties ar trumu c kd virzien, ko sauc par staru, jebkura punkta novirzi, kur atrodas uz stara attlum l no svrstbu avota, izsaka viendojums

kur A punkta svrstbu amplitda, - via garums. Pie tam = cT. Divu punktu fzu starpba, kuri atrodas uz stara attlumos l1 un l2 no svrstbu avota, ir

2 t 2 l x = A sin , T

2 1 = 2
l 2 l1 = 2n

l 2 l1

Viu interferenc amplitda sasniedz maksimumu, ja

(n = 0, 1, 2, ),

kur l2 - l1 staru gjiena starpba. Amplitda sasniedz minimumu, ja

l 2 l1 = (2n + 1)

(n = 0, 1, 2, ).

Uzdevumu risinanas piemri. Harmoniskas svrstbas. Punkta kustbas viendojums ir x = 2 sin

t . Aprint laika

momentus, kuros punkts sasniedz maksimlo trumu un maksimlo patrinjumu. 62

Dots.

x = 2 sin
t-?

t.

A t r i s i n j u m s. Pc nosacjuma x = 2 sin
2

t . No ejienes

trums v =

dx dv = 2 cos t ; a = = 2 sin t . trums ir 6 dt dt 6 6 6 maksimlais, ja cos t = 1, t. i., ja t = n , kur n = 0, 1, 2, . 6 6

Tdejdi maksimlo trumu sasniedz momentos t = 0, 6, 12 s .

Ptrinjums ir maksimlais, ja sin

t = 1, t. i., ja t = (2n + 1) . 6 2 6

Tdejdi maksimlo patrinjumu sasniedz momentos t = 3, 9, 15 s . Rimstoas un uzspiestas svrstbas. ermenis, kura masa m = 10 g, svrsts rimstoi. Svrstbu maksiml amplitda 7 cm, skumfze ir nulle un rimanas koeficients 1.6 s-1. Uz ermeni sk darboties rjs periodisks spks, kura iedarbb rodas uzspiests svrstbas. Uzspiesto svrstbu viendojums ir x = 5 sin (10t 0.75 ) cm. Uzrakstt: 1) pasvrstbu viendojumu (ar skaitliskajiem koeficientiem); 2) rj periodisk spka viendojumu (ar skaitliskajiem koeficientiem). Dots. m = 10 g; A = 7 cm = 0.07 m; = 1.6 s-1; A t r i s i n j u m s. 1) Pasvrstbu viendojums ir

x0 = 5 sin (10t 0.75 ) ; Atrodam 0. No nosacjuma fzu nobde

starp pasvarstbm un uzspiestajm svrstbm ir 0.75, ttad

x0 = A0 e t sin 0 t.

(1)

x(t) - ? F(t) - ?

tg =

2 = tg ( 0.75 ) = 1, 2
2 0

63

tg =
no kurienes

2 = tg ( 0.75 ) = 1, 2
2 0

0 = 2 + 2 .
-1

(2)

aj gadjum = 10 un = 1.6 s . Ievietojot s vrtbas viendojum (2). Iegstam, ka 0 = 33 = 10.5, un pasvrstbu viendojums tad ir

x = 7e 1.6t sin 10.5 t.

rj periodisk spka viendojums ir

F = F0 sin t.

Aprinm rj periodisk spka maksimlo vrtbu F0:

2 F0 = Am 0 2

+ 4 2 2 .

Ievietojot aj formul skaitlisks vrtbas, dabjam, ka F0 = 7.210-2 N un rj periodisk spka viendojums tad ir F = 7.210-2sin10t N.

7-1. Uzrakstt harmonisko svrstbu viendojumu, ja svrstbu amplitda 5 cm, 1 min notiek 150 svrstbas un svrstbu skumfze ir 45. Konstrut o svrstbu grafiku. 7-2. Uzrakstt harmonisko svrstbu viendojumu, ja svrstbu amplitda 0.1 m, periods 4 s un skumfze ir nulle. 7-3. Harmonisko svrstbu amplitda ir 50 mm, periods 4 s un skumfze

. 1) Uzrakstt o svrstbu viendojumu; 2) Aprint svrstbu

punkta novirzi no ldzsvara stvoka laika momentos t = 0 un t = 1.5 s; 3) Konstrut o svrstbu grafiku. [2) 35.2 mm; 0]. 7-4. Uzrakstt harmonisko svrstbu viendojumu, ja svrstbu skumfze ir 1) 0; 2)

; 3) ; 4)

3 ; 5) 2. Svrstbu amplitda ir 5 cm un 2

svrstbu periods 8 s. Konstrut svrstbu grafiku visiem iem gadjumiem. 7-5. Konstrut viens koordintu ass divu harmonisko svrstbu grafikus, ja o svrstbu amplitdas ir viendas (A1 = A2 = 2 cm) un ir viendi periodi (T1 = T2 = 8 s), bet ir dadas fzu starpbas: 1)

; 2)

; 3) ; 4) 2.

64

7-6. Pc cik ilga laika no kustbas skuma harmoniski svrstoa punkta novirze no ldzsvara stvoka sasniedz pusi no amplitdas? Svrstbu periods 24 s un skumfze ir nulle. [2 s]. 7-7. Harmonisko svrstbu skumfze ir nulle. Kda daa no svrstbas perioda bs pagjusi, kad punkts bs sasniedzis pusi no maksimla truma? [

1 T ]. 6
7-8. Punkta harmonisks svrstbas nosaka viendojums

x = 7 sin 0.5 t . Cik ilg laik no kustbas skuma punkts noiet ceu no

ldzsvara stvoka ldz maksimlai novirzei? [1 s]. 7-9. Harmonisko svrstbu amplitda ir 5 cm un periods 4 s. Aprint svrstoa punkta maksimlo trumu un maksimlo patrinjumu. [7.8510-2 m/s; 12.310-2 m/s2]. 7-10. Punkta kustbas viendojums ir

x = 2 sin t + 4 2

cm.

Aprint: 1) svrstbu periodu; 2) punkta maksimlo trumu; 3) t maksimlo patrinjumu. [1) 4 s; 2) 3.1410-2 m/s; 3) 4.9310-2 m/s2]. 7-11. Punkta kustbas viendojums ir x = sin

t . Aprint laika

momentus, kuros punkts sasniedz maksimlo trumu un maksimlo patrinjumu. [3, 9, 15 s ]. 7-12. Punkts svrsts harmoniski. Svrstbu periods 2 s, amplitda 50 mm, skumfze ir nulle. Aprint punkta trumu laika moment, kad punkta novirze no ldzsvara stvoka ir 25 mm. [0.136 m/s]. 7-13. Uzrakstt harmonisko svrstbu viendojumu, ja punkta maksimlais patrinjums ir 49.3 cm/s2, svrstbu periods 2 s un punkta novirze no ldzsvara skummoment ir 25 mm. 7-14. Harmonisko svrstbu skumfze ir nulle. Kad punkta novirze no ldzsvara stvoka ir 2.4 cm, punkta trums ir 3 cm/s, bet, kad novirze ir 2.8 cm, trums ir 2 cm/s. Aprint o svrstbu amplitdu un periodu. [3.110-2 m; 4.1 s]. 7-15. Materila punkta svrstbu viendojums ir x = 0.1sin

t+ 4 8

m; punkta masa m = 1.610-2 kg. Attlot grafiski atkarbu, kda pastv starp spku F, kas darbojas uz punktu, un laiku t (viena perioda robes). Aprint maksiml spka vrtbu. [24.610-5 N]. 65

7-16. Materila punkta svrstbu viendojums ir

x = 5 sin t + 4 5
t+ 4 4

cm; punkta masa 10 g. Aprint maksimlo spku, kas darbojas uz punktu, un svrsto punkta pilno eneriju. [19.710-5 N; 4.9310-6 J]. 7-17. Materila punkta svrstbu viendojums ir x = 2 sin

cm; punkta masa 16 g. Attlot grafiski punkta kintisks, potencils un pilns enerijas atkarbu no laika (viena perioda robes). 7-18. Kda ir harmoniski svrstoa punkta kintisks un potencils

T T T s; 2) t = s; 3) t = s. 12 8 6 1 Svrstbu skumfze ir nulle. [1) 3; 2) 1; 3) ]. 3

enerijas attiecba laika momentos: 1) t = 7-19. Kda ir harmoniski svrstoa punkta kintisks un potencils enerijas attiecba laika momentos, kad punkta novirze no ldzsvara stvoka ir: 1) x =

A A ; 2) x = ; 3) x = A ; A - svrstbu amplitda. [1) 15; 2) 3; 4 2

3) 0]. 7-20. Harmoniski svrstoa ermea piln enerija ir 310-5 J, maksimlais spks, kas darbojas uz ermeni, ir 1.510-3 N. Uzrakstt ermea kustbas viendojumu, ja svrstbu periods ir 2 s un skumfze 60. 7-21. Materila punkta harmonisko svrstbu amplitda A = 2 cm, svrstbu piln enerija W = 310-7 J. Cik liela ir svrstoa punkta novirze no ldzsvara stvoka, kad uz to darbojas spks F = 2.2510-5 N? [1.510-2 m]. 7-22. Ja matemtisk svrsta garumu samazina par 10 cm, tad t frekvence izmains 1.2 reizes. Cik liels ir svrsta skuma garums? [33 cm]. 7-23. Viens svrsts izdara 30 svrstbas, bet otrs taj pa laik 15 svrstbas. Abu svrstu garumu starpba ir 3 m. Cik gar ir katrs svrsts? [1 m; 4 m]. 7-24. Lifts prvietojas vertikli augup ar patrinjumu 2 m/s2. Pie lifta griestiem 1 m gar dieg piekrta lodte. Aprint svrsta svrstbu periodu. Cik liels bs svrsta periods, ja lifts prvietosies lejup ar patrinjumu 2 m/s2? [1.8 s; 2.2 s]. 7-25. Ar cik lielu patrinjumu un kd virzien vertikl plakn jprvietojas liftam, lai pie t griestiem piestiprinta 1 m gara svrsta svrstbu periods btu 2.3 s? [2.6 m/s2]. 66

7-26. Uzrakstt tdas kustbas viendojumu, kas rodas, summjoties divm vienda virziena harmoniskm svrstbm, kam viendi 8 s periodi un viendas 0.02 m amplitdas. Fzu starpba starp m svrtbm ir

Skumfze vienai no m svrstbm ir nulle. 7-27. Aprint amplitdu un skumfzi harmoniskai svrstbai, kuru iegst, saskaitot divas vienda virziena svrstbas:

x1 = 0.02 sin 5 t + m un x 2 = 0.03 sin 5 t + m. 2 4

[4.610-2 m; 6246]. 7-28. Saskaitot divas vienda virziena harmonisks svrstbas, kuru periodi viendi un viendas amplitdas, iegst rezultjoo svrstbu ar tdu pau periodu un tdu pau amplitdu. Aprint saskaitmo svrstbu fu starpbu. [

2 ]. 3

7-29. Uzrakstt rezultjos svrstbas viendojumu, ko iegst, saskaitot divas savstarpji perpendikulras svrstbas ar viendu frekvenci 1 = 2 = 5 Hz un viendu skumfzi 1 = = 60. Vienas svrstbas amplitda A1 = 0.10 m, otras A2 = 0.05 m. 7-30. Punkts piedals divs svrstbs, kuru periodi un skumfzes ir viendas. Svrstbu amplitda A1 = 3 cm un A2 = 4 cm. Aprint rezultjos svrstbas amplitdu, ja: 1) svrstbas notiek vienda virzien; 2) svrstbas ir savstarpji perpendikulras. [1) 7 cm; 2) 5 cm]. 7-31. Punkts vienlaicgi piedals divs savstarpji perpendikulrs svrstbs x = 2 sin t m un y = 2 cos t m. Aprint punkta kustbas trajektoriju. 7-32. Punkts vienlaicgi piedals divs savstarpji perpendikulrs svrstbs x = cos t un y = cos

t
2

. Aprint punkta rezultjos

kustbas trajektoriju. 7-33. Punkts vienlaicgi piedals divs savstarpji perpendikulrs svrstbs x = sin t un y = 2 sin t +

. Noteikt punkta kustbas 2

trajektoriju un konstrut ts grafiku, ievrojot mrogu.

67

7-34. Punkts vienlaicgi piedals divs savstarpji perpendikulrs svrstbs x = sin t un y = 4 sin ( t + ) . Noteikt punkta kustbas trajektoriju un konstrut ts grafiku, ievrojot mrogu. 7-35. Rimstou svrstbu periods ir 4 s, rimanas logaritmiskais dekrements 1.6, skumfze ir nulle. Punkta novirze ir 4.5 cm, ja t =

T . 1) 4

Uzrakstt o svrstbu viendojumu. 2) Konstrut o svrstbu grafiku divu periodu robes. 7-36. Rimstoo svrstbu viendojums ir

x = 5e 0.25t sin

t m.

Aprint svrsto punkt trumu dos laika momentos: 0, T, 2T, 3T un 4T. [7.85 m/s; 2.88 m/s; 1.06 m/s; 0.39 m/s; 0.14 m/s]. 7-37. Matemtisk svrsta rimanas logaritmiskais dekrements ir 0.2. Aprint, cik reiu samazins svrstbu amplitda viena perioda laik. [1.22]. 7-38. Kds ir matemtisk svrsta rimanas logaritmiskais dekrements, ja vien mint svrstbu amplitda samazins divas reizes? Svrsta garums 1 m. [0.023]. 7-39. 24.7 cm gar matemtiskais svrsts svrsts rimstoi. Pc cik ilga laika svrsta svrstbu enerija samazins 9.4 reizes? Uzdevumu atrisint, pieemot, ka rimanas logaritmiskais dekrements: 1) = 0.01 un 2) = 1. [1) 120 s; 2) 1.22 s]. 7-40. Matemtiskais svrsts svrsts rimstoi. Rimanas logaritmaiskais dekrements ir 0.2. Cik reiu samazins svrsta pilnais patrinjums t malj stvokl vienas svrstbas laik? [1.22 reizes]. 7-41. Matemtisk svrsta rimstoo svrstbu amplitda vien mint samazins divas reizes. Cik reiu t samazins trijs mints? [8 reizes]. 7-42. 0.5 m gar matemtiskais svrsts, izvirzts no ldzsvara stvoka, pirmaj svrstb novirzs par 5 cm, bet otraj svrstb (taj pa virzien) par 4 cm. Aprint relakscijas laiku, t. i., laiku, kur svrstbu amplitda samazins e reizes, kur e naturlo logaritmu bze. [6.4 s]. 7-43. Vertikl atsper iekrts smagums, tpc atspere pagarins par 9.8 cm. Pavelkot smagumu uz leju un palaiot va, tas sk svrstties. Kdam jbt rimanas koeficientam , lai: 1) svrstbas izbeigtos pc 10 s (pieemt, ka svrstbas ir izbeigus, ja to amplitda samazinjusies ldz 1% no skotnjs vrtbas); 2) smagums aperiodiski atgrieztos ldzsvara stvokl; 3) rimanas logaritmiskais dekrements btu 6? [1) 0.46 s-1; 2) 10 s-1; 3) 6.9 s-1]. 7-44. Aprint svrstbu via garumu, ja to periods ir 10-14 s. Svrstbu izplatans trums 3108 m/s. [310-6 m]. 68

7-45. Skaas svrstbas, kuru frekvence = 500 Hz un amplitda A = 0.25 mm, izplats gais. Via garums = 70 cm. Aprint: 1) svrstbu izplatans trumu; 2) gaisa daiu maksimlo trumu. [1) 350 m/s; 2) 0.785 m/s]. 7-46. Nerimstou svrstbu viendojums ir x = 10 sin 0.5 t cm. 1) Sastdt via viendojumu, ja svrstbu izplatans trums ir 300 m/s. 2) Uzrakstt un attlot grafiski punkta svrstbu viendojumu, ja punkts atrodas 600 m attlum no svrstbu avota. 3) Uzrakstt un attlot grafiski via punktu svrstbu viendojumu moment t = 4 s pc svrstbu skuma. 7-47. Nerimstou svrstbu viendojums ir x = 4 sin 600 t cm. Aprint punkta novirzi no ldzsvara stvoka 0.01 s pc svrstbu skuma, ja punkts atrodas 75 cm attlum no svrstbu avota. Svrstbu izplatans trums ir 300 m/s. [0.04 m]. 7-48. Nerimstou svrstbu viendojums ir x = sin 2.5 t cm. Aprint punkta novirzi no ldzsvara stvoka, t trumu un patrinjumu moment t = 1 s pc svrstbu skuma, ja punkts atrodas 20 m attlum no svrstbu avota. Svrstbu izplatans trums ir 100 m/s. [0; 7.8510-2 m/s; 0]. 7-49. Kda ir fu starpba divu punktu svrstbm, ja punkti atrodas attiecgi 10 m un 16 m attlum no svrstbu avota? Svrstbu periods 0.04 s un svrstbu izplatans trums 300 m/s. []. 7-50. Aprint fu starpbu divu punktu svrstbm, ja punkti atrodas uz stara 2 m attlum viens no otra un via garums ir 1 m. [4].

69