Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra.

Lekciju konspekts.

Kombinatorika. Kombinatorikas pamatlikumi

Par kombinatoriku sauc matemātikas nodaļu, kurā noskaidro, cik dažādu
noteikta veida apakškopu jeb izlašu var izveidot no dotās kopas elementiem.
Ievērojamākie zinātnieki, kas nodarbojās ar varbūtību teoriju un pilnveidoja to ir
A. Muavrs, P. Laplass, K. Gauss, S. Puasons, A. Markovs, A. Ļapunovs,
A. Kalmogorovs, A. Hinčins.
Kombinatoriku var uzlūkot par varbūtību teorijas ievadu, jo kombinatorikas
metodes palīdz aprēķināt iespējamo un labvēlīgo gadījumu skaitu dažādās situācijās.
Atzīmēsim divus svarīgus kombinatorikas pamatlikumus.
1.Saskaitīšanas likums.
Ja no dotās kopas kādu elementu A var izvēlēties n veidos, bet elementu B – m veidos,
tad A vai B var izvēlēties n  m veidos.
Piemērs. No studentu grupas 30 studentiem 17 dzied korī, 16 nodarbojas ar sportu,
bet 7 studentiem nav papildus nodarbību. Cik studentu dzied un sporto, cik tikai dzied
un cik tikai sporto?
Risinājums. Attēlosim atbilstošās studentu kopas:
D – dziedātāji, S – sportisti, N – neko nedarošie.
Redzam, ka izveidojas 4 apakškopas.
D S Ja X ir tie studenti, kas sporto un dzied, tad tikai
x
sportistu ir 16 – X un tikai dziedātāju 17 – X.
17-x 16-x Saskaņā ar summas likumu:
N 17 – X + X + 16 – X +7 = 30  X = 10.

7 Tātad, sporto un dzied 10 studenti, tikai dzied 7 studenti

un tikai sporto 6 studenti.

2. Reizināšanas likums.
Ja no dotās kopas kādu elementu A var izvēlēties n veidos, bet elementu B – m veidos,
tad elementu pāri A un B var izvēlēties n  m veidos.
Piemērs: Vienā šķīvī 5 dažādu šķirņu āboli, bet otrā – 4 dažādi bumbieri. Cik veidos
var izvēlēties dažādu augļu pāri?
Risinājums. Katram izvēlētajam ābolam varam piekārtot 4 bumbierus no otrā šķīvja.
Tātad kopā augļu pāri varam izvēlēties 5  4  20 veidos.

Pamatkopas elementu izlases

No dotās kopas jeb pamatkopas elementiem veido apakškopas jeb izlases pēc
noteiktiem nosacījumiem.
Ja izveidotajā izlasē ir K elementu, to sauc par K – izlasi.
Ja izlasē ir svarīga elementu secība, tad tādu izlasi sauc par sakārtotu izlasi.
Kombinatorikā aplūko šādus izlašu veidus:
permutācijas, variācijas un kombinācijas, un aprēķina šo izlašu skaitu.

7. nodaļas 1.paragrāfs 1. lpp. Matemātikas papildnodaļas

S.Čerņajeva
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra.
Lekciju konspekts.

Permutācijas
Definīcija. Par permutācijām no n elementiem sauc sakārtotas izlases, kur katra izlase
satur visus n elementus un kas atšķiras tikai ar elementu kārtību.
Permutāciju skaitu no n elementiem apzīmē ar Pn un aprēķina pēc formulas:

Pn  1  2  3  4  5  6    n  1  n
jeb īsāk
Pn  n ! (1)

Piezīmes:
1. n ! – “ n faktoriāls” ir visu naturālo skaitļu no 1 līdz n reizinājums.
2. Pieņem, ka 0! = 1.
Piemērs. Cik trīsciparu skaitļu var izveidot no cipariem 4, 5 un 6, ja neviens cipars
neatkārtojas.
Risinājums. Var izveidot skaitļus: 456 546 645
465 564 654
kas ir 3! = 123 = 6 skaitļi.
Ja viens elements atkārtojas k reizes, tad aprēķina formula ir:

n!
Pnk   (2)
k!
Vispārīgi, ja ir vairāki elementi, kuri atkārtojas dažādu skaitu reizes, tad
aprēķinus izdara ar formulu:
n!
Pnk1 , k 2 ,...,k m   (3 )
k1!k 2!...  k m !

Variācijas
Definīcija. Par variācijām no n elementiem pa m elementiem ( m  n ), sauc sakārtotas
izlases, kas sastāv no m elementiem un, kas atšķiras savā starpā vai nu ar elementu
kārtību vai pašiem elementiem.

Variāciju skaitu no n elementiem pa m elementiem apzīmē ar Anm un to

aprēķina pēc formulas:
Anm  n  n  1  ...  n  m  1 (4)
jeb
n!
Anm  (5)
n  m !
Acīmredzot Ann  n! .

7. nodaļas 1.paragrāfs 2. lpp. Matemātikas papildnodaļas

S.Čerņajeva
 Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra.
Lekciju konspekts.

Variāciju skaitu no n elementiem pa m elementiem ar atkārtojumiem (t.i., ja

pēc kāda elementa izņemšanas no dotās n elementu kopas šo kopu tūlīt papildina ar
izņemto elementu) aprēķina ar formulu:
Anm  n m . (6)

Piemērs. Futbola līgā ir 8 komandas. Tās cīnās par zelta, sudraba un bronzas
medaļām. Cik veidos medaļas varētu sadalīt starp komandām?
Risinājums. Tā kā svarīga ir komandas izcīnītā vieta, tās ir variācijas no
8 elementiem pa 3 elementiem:
8! 8!
A83 =  = 876 = 566 = 336.
(8  3)! 5!

Kombinācijas
Definīcija. Par kombinācijām no n elementiem pa m elementiem ( m  n ) sauc tādas
nesakārtotas izlases, kas sastāv no m elementiem un kas atšķiras savā starpā ar vismaz
vienu elementu.

Kombināciju skaitu no n elementiem pa m elementiem apzīmē ar simbolu C nm

un aprēķina ar formulu:
n  n  1  ...  n  m  1
C nm  (7)
1  2  ...  m
jeb
Am n!
C nm  n vai C nm  (8)
Pm m!n  m !

Aprēķinu atvieglošanai noderīga arī formula:

C nm  C nnm . (9)

Jāievēro, ka C nn  1, C 1n  n, C n0  1 0! 1 .
Piemērs: Komandā ir 10 sportistu. Cik dažādos veidos treneris var izvēlēties sākuma
sastāvu basketbola mačam (5 spēlētāji).
Risinājums. Saskaņā ar formulu (8):

5 10 ! 10  9  8  7  6
C10    252 .
5!5! 1  2  3  4  5

7. nodaļas 1.paragrāfs 3. lpp. Matemātikas papildnodaļas

S.Čerņajeva