Laboratorijas darbs 1.

Laboratorijas darbs Nr.1.2

Vienmērīgi paātrinātas kustības pētīšana ar “Atvuda” iekārtu

Studenta vārds, uzvārds: ......................................................

Fakultāte, grupa: ......................................................
Studenta apliecības numurs: .......................................................
 Laboratorijas darbs 1.2

Teorētiskais pamatojums

No visām taisnvirziena kustībām vienkāršākā ir vienmērīga (v=const) un vienmērīgi paātrināta

(a=const) taisnvirziena kustība. Saskaņā ar Ņūtona likumiem
vienmērīga kustība realizējas, ja uz ķermeni darbojošos spēku summa
1 2
ir vienāda ar nulli, bet vienmērīgi mainīga kustība notiek konstanta
spēka iespaidā. Ja ar s apzīmē ķermeņa noieto ceļu, tad vienmērīgā T T
kustībā ir spēkā sakarība: 4

s H 3
v= = (1)
t t
(ar H apzīmējam vienmērīgā kustībā veikto attālumu vertikālā Mg (M+m)g

virzienā), bet vienmērīgi mainīgā kustībā, ja sākuma ātrums ir nulle 1. att. “Atvuda” iekārtas
(v0=0) - sakarība: shematiskais modelis.

v 2 = 2as = 2ah (2)

kur a - paātrinājums, bet h - paātrinātā kustībā noietais ceļš vertikālā virzienā. Minēto kustību
likumsakarības ir ērti pētīt ar “Atvuda” iekārtas palīdzību, kura shematiski parādīta 1 attēlā.
Vertikāli nostiprināta stieņa galā piestiprināts trīsis (1), pār kuru pārliktas auklas (2) galos
piesieti vienādas masas atsvari (3). Pie vertikāla stieņa piestiprināti trīs kronšteini. Attālumu starp
augšējo un vidējo kronšteinu (h) ķermenis veic paātrināti, bet attālumu no vidējā līdz apakšējam
kronšteinam (H) – vienmērīgi. Pie vidējā un apakšējā kronšteina piestiprināts fotoelektriskais
indikators. Atsvaram kustoties tam cauri, tiek ieslēgts vai apturēts hronometrs. Atsvara noieto ceļu
mēra ar uz vertikālā stieņa izveidotu lineālu.
Kustības likumu teorētiskai pētīšanai izvēlētajā teorētiskajā modelī pieņem, ka aukla ir
nedeformējama (deformācija ir maza, salīdzinot ar pārvietojumu), un tai nav masas; trīsim nav
masas, un tas rotē bez berzes; gaisa pretestības spēki ir neievērojami mazi.
Ja uz labās puses atsvara (3) ar masu M uzliek papildus atsvaru (4) ar masu m, tad šis atsvars
sāk kustēties uz leju ar paātrinājumu a, bet kreisais ceļas uz augšu ar tādu pašu paātrinājumu. Uz
atsvariem darbojas auklas sastiepuma spēki T un smaguma spēki Mg un (M+m)g. Saskaņā ar 2.
Ņūtona likumu F=ma kreisajam un labajam atsvaram:
T − Mg = Ma (kreisajam)
(M + m)g − T = (M + m)a (labajam)
Atrisinot šo vienādojumu sistēmu, iegūst:

2
 Laboratorijas darbs 1.2

m
a= g (3)
2M + m
Ja labās puses atsvaram (3) pēc ceļa posma h noņem papildus atsvaru (4), tad tālāk kustība ir
vienmērīga ar ātrumu v, kurš sasniegts, noejot vienmērīgi paātrinātā kustībā ceļu h. Teorētiski
aprēķinātie lielumi a un v atšķiras no rezultātiem, kurus iegūst eksperimentāli, jo modelis tikai
tuvināti apraksta reālo iekārtu.
Sakarību (2) var pārbaudīt, ja aprēķina teorētisko ātrumu v atkarībā no noietā ceļa h dažādām
paātrinājuma a un noietā ceļa h vērtībām. No sakarībām (2) un (3) iegūst:
2mgh
v2 =
2M + m

H2
Izvēloties dažādas m vērtības, iegūst līkņu saimi: v 2 = f(h) . Eksperimentāli nosaka v 2 = , kur
t2
H - vienmērīgā kustībā noietais ceļš, t - laiks, kurā ceļš noiets. Ieteicams eksperimentāli mainīt H
ne mazāk kā 5 reizes un mērījumus atkārtot vairākas reizes. Aprēķiniem izmanto vidējo t vērtību.
Rezultātus attēlo grafiski, vienās koordinātu asīs attēlojot gan teorētisko, gan eksperimentālo līkni.
Lai pārbaudītu 2. Ņūtona likumu, izmanto sakarību (3), piecām m vērtībām, teorētiski
aprēķinot kustošās atsvaru sistēmas iegūto paātrinājumu. Lai noteiktu paātrinājumu eksperimentāli,
izmanto (1) un (2) sakarības. No tām iegūst:

H2
a=
2ht 2
Eksperimentāli nosaka vienmērīgā kustībā noieto ceļu H un laiku t, kurā šis ceļš noiets. Ieteicams
katrai a vērtībai ceļu H mainīt trīs reizes, bet laiku t mērīt vairākas reizes un aprēķinos izmantot
vidējo vērtību. Likuma pārbaudi attēlo grafiski, uz koordinātu asīm atliekot at - teorētiski
aprēķināto un ae - eksperimentāli iegūto paātrinājuma vērtību. Ja uz abām asīm izvēlētie mērogi
vienādi, tad atliktajiem punktiem jāsakrīt ar leņķa bisektrisi, ja šīs atbilstības nav, punkti
novirzīsies no leņķa bisektrises.
Lai noteiktu brīvās krišanas paātrinājumu g, no sakarībām (1), (2) un (3) iegūst izteiksmi:
2
 2M + m  H
g = 
 m  2ht 2
Eksperimentāli izmērot h - vienmērīgi paātrinātā kustībā noieto ceļu, H - vienmērīgā kustībā noieto
ceļu un laiku t, kurā šis ceļš noiets, aprēķina g. Eksperimentu atkārto vairākas reizes dažādām m un
h vērtībām. Katrā eksperimentā laiku mēra vairākas reizes un aprēķinos izmanto laika vidējo
vērtību.

3
 Laboratorijas darbs 1.2

Iespējamie darba uzdevumi:

1. Pārbaudīt sakarību v 2 = 2ah .

2. Eksperimentāli pārbaudīt 2. Ņūtona likumu.
3. Noteikt brīvās krišanas paātrinājumu g.

4
 Laboratorijas darbs 1.2

Protokols Nr. ..........

Darba izpildītāji: 1.
2.
Darba uzdevumi:

Izmantotie mērinstrumenti un ierīces:

Mērinstrumentu raksturojuma tabula:

Nr. Nosaukums Tips, Mērapjoms Mazākās

p.k. numurs iedaļas
vērtība
1. Atvuda iekārtas lineāls

2. Atvuda iekārtas hronometrs

Mērījumu tabula
Nr. h±δh, H±δΗ, m, t1±δt1, s t2±δt2, s t3±δt3, s t4±δt4, s t5±δt5, s
p.k. mm mm g
1.

2.

3.

4.

5.

M = ............g
Aprēķina piemērs:

2 2mgh 2 H2
vt = = ve = =
2M + m t2

m H2
at = g = ae = =
2M + m 2ht 2
2
 2M + m  H
g =  =
 m  2ht 2