Bioloģisko procesu

pielietojums
notekūdens attīrīšanai
6. lekcija
Prof. T. Juhna,
Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedra
Mikroorganismu augšanu
ietekmējošie faktori
| Enerģijas un oglekļa avoti (5. lekcija)
| Barības vielas un to noteikšanas
metodes (5. lekcija)
| Temperatūras ietekme (5. lekcija)

| Skābeklis un mikroorganismu
augšana
Mikroorganismu augšanas
kinētika
| Baktēriju augšanas fāzes (5. lekcija)
| Barības vielu ietekme uz mikroorganismu
augšanas ātrumu (Monoda vienādojums)
(5. lekcija)
| Substrāta patēriņa un baktēriju augšanas
likumsakarības (diffencialvienādjumu
sistēmas tuvinātās atrisināšanas skaitliskā
(Eilera) metode)
Bioloģiskie reaktori
Apskata Reaktoru teorijā, kā ideālus reaktorus:

1. Noslēgta trauka
Pilnīgi sajaukts, nav ieplūdes, nav izplūdes

2. Pilnīgi nesajaukts “korķa veida”

Nepārtraukta plūsma, nesajaucās

3. Pilnīgi sajaukts reaktors

Nepārtraukta plūsma ar pilnīgu sajaukšanos
1. Pilnīgi sajaukts noslēgts reaktors

Sajaukšanās notiek momentāni

Koncentrācijas sadalījums

Līkne C vs t vai C/C0 vs t

 2. “Korķa” plūsmas reaktors

Visi elementi ienāk un iziet vienādā

secībā, gareniski sajaukšanās nenotiek
Ūdens uzturēšanās laiks visiem
elementiem ir vienāds:
V = tilpums
t = V/Q
Q = plūsmas ātrums

Uzturēšanās laiks ir vienāds ar laiku kas ir nepieciešams

reaktora piepildīšanai

Ieplūde Izplūde
 3. Pilnīgi sajaukts plūsmas
reaktors CMF jeb CSTR
Ieplūde = uzkrājums ± izmaiņas + izplūdes

dC K- ātruma konstante
qiepl .Ciepl . =V + kC V + qizpl .Cizpl .
n
n- reakcijas kārta
dt
Ciepl. = 0, notiek momentāna samaisīšanās.
Izmaiņas ir 0; koncentrācija izplūde ir
vienāda ar koncentrāciju reaktorā Cizpl.=0,
q iepl.=qizpl. =q

dC
q 0 =V +0+q C
dt
 dC/dt = -(C/V) q

C t
dC/C = - q/V dt
C0 0

lnC - lnC0 = - (q/V) t

C/C0 = e-(q/V)t
t = V/q

jeb: C/C0 = e-t / t

Koncentrācijas izmaiņas C/C0

Korķa

Dabā

Pilnīgi

Relatīvais laiks
 Mikroorganismu un
substrāta masas bilance
z Mikroorganismu uzkrāšanās ātrums = mikroorganismu
ieplūdes ātrums - mikroorganismu izplūdes ātrums +
mikroorganismu augšanas ātrums

Vienkāršojot:

z Uzkrāšanās = Ieplūde – Izplūde + Pieaugums

Ieplūde Izplūde
 Izsakot vienādojumu veidā:
dX [1]
Vr = QX 0 − QX + Vr r ' g
dt
dX/dt = mikroorganismu koncentrācijas izmaiņas, masa VSS/tilpums ⋅
laiks
Vr = reaktora tilpums, Q = ražība, tilpums/laiks
X0 = mikroorganismu koncentrācija ieplūdē, masa VSS/tilpums
X = mikroorganismu koncentrācija masa izplūdē masa VSS/tilpums
r’g = mikroorganismu augšanas ātrums, masa VSS/tilpums ⋅ laiks (tas
pats kas µ)

X,V,S

Q0,S0 Q,S,X
 µ max XS
r 'g = − kd X = [2]
Ks + S
Yrsu − k d X
µ max jo
k=
Y
kXS
rsu = −
Ks + S
kur
k = substrāta maksimālais utilizācijas ātrums,
masa/tilpums ⋅ laiks
Y = mikroorganismu masa kas radusies no patērētā
substrāta masas (logaritmiskā augšanas fāzē), mg/mg
 Vienādojumā [1] ievieto vienādojumu [2]
un iegūst
dX ⎛ µ max XS ⎞
Vr = QX 0 − QX + Vr ⎜⎜ − k d X ⎟⎟ [3]
dt ⎝ KS + S ⎠
kur S = substrāta konc. izplūdē. Ja pieņem X0=0
un sistēmā ir līdzsvars (dX/dt=0), tad
Q 1 µ max S
= = − kd
Vr θ K s + S [4]

kur θ = ūdens uzturēšanās laiks, V/Q.

Vienādojumā [4] 1/ θ = mikroorganismu
augšanas ātrumu (Monoda vienādojums) un
vienāds ar 1/ θc
t.i. mikroorganismu vidējais uzturēšanās
laiks, kas ir vienāds ar mikroorganismu
skaitu reaktorā pret mikroorganismu skaitu
kas no reaktora tiek aizvadīti.

Vr X Vr
θc = =
QX Q

Ja mikroorganismi netiek re-cirkulēti, tad θc=θ

 Veicot masas bilanci substrātam iegūstam:

dS ⎛ kXS ⎞
Vr = QS 0 − QS + Vr ⎜⎜ ⎟⎟ [5]
dt ⎝ KS + S ⎠
Ja sistēmā ir līdzsvars (dS/dt=0), tad

⎛ kXS ⎞
( S 0 − S ) − θ ⎜⎜ ⎟⎟ = 0 [6]
⎝ Ks + S ⎠
kur θ=Vr/Q
Tātad S un X izplūde var izteikt, ja [4]
vienādojumu atrisina pēc S/(Ks+S) un iegūto
rezultātu ievada [6] vienādojumā:

µ max ( S 0 − S ) Y ( S 0 − S )
X= = [7]
k (1 + k dθ ) (1 + k dθ )

Līdzīgi risinot var izteikt S

K s (1 + θk d )
S= [8]
θ (Yk − k d ) − 1
 Uzturēšanās laika ietekme uz substrāta koncentrāciju izplūdē

140.0
S (BSP) izplude, mg/l un
Attīrīšanas efektivitāte, %
120.0

100.0

80.0

60.0

40.0

20.0
0.0
0 10 20 30 40 50
Uzturēšanās ilgums, d

BSP ieplūde 220 mg/l, Ks=60 mg/L, kd=0.06/d

Augšanu ietekmējošie faktori
| Temperatūra µ
z Psihrofilie 10-30
z Mezofīli 20-50
z Termofīlie 35-75
z µ = µ20 Tk (T-20)

| pH optimālais no 4 līdz 9. 6.9 līdz 7.5

| Izšķīdušais skābeklis
z Aerobs >1.5 līdz 2.0 mg/l
z Anoks < 0.2 mg/l (denitrifikācija)
z Anaerobs << 0.1 mg/l, NO3<1 mg/l
 Saimnieciskā notekūdens pēc
pirmējās attīrīšanas raksturīgie
biokinētiskie lielumi
| k, d = 11-20/d , vidēji 5
| kd = 0.025-0.075 /d, vidēji 0.06

| Ks = vidēji 25-100 mg/L BSP5, vidēji 60

| ĶSP = 15-70 mg/L, vidēji 40

| Y = 0.4-0.8 mg VSS/mg BSP5

| BSP = 20-60, vidēji 30 mg/L

Notekūdens aprēķinos
izmantotās izteiksmes
| S = BSP5 (bioloģiskais skābekļa patēriņš=
skābeķļa daudzums nepieciešams oksidēt
substrātu), KSP (ķīmiskais skābekļa patēriņš)
= organisko vielu koncetrācija
| X = VSS (volatile suspended solids = masa
kas sadeg pie 500 oC, TSS (total suspended
solids = masa kas tiek aizturēta uz 1.58 µm
filtra)
| X + recirkulācijas dūnas = MLVSS (mixed
liquor volatile suspended solids, mg/L,
| θ=SRT
| Y = KSP vai BSP / šunas jev VSS
 Glikoze → šūnas
3C6H12O6 + 8O2 + 2NH3 → 2C5H7NO2 + 8 CO2 + 14H2O
3 (180) 8(32) 2(17) 2(113)

2moli (113 g / mol )

Y glikozei = = 0.42 g šūnas/g glikozes
3moli (180 g / mol )

Ja izsaka, kā ĶSP
Glikoze: C6H12O6 + 6O2 → 6 CO2 + 6H2O
6moli (32 g / mol ) = 1.07 g O2 ĶSP/g
ĶSP =
1mols (180 g / mol ) glikozes

2moli (113 g / mol )

Y ĶSP = = 0.39 g šūnas/g ĶSP
3moli (180 g / mol ) ×1.07( gO2 / g ) glikoze

ĶSP un BSP ne vienmēr korelē bet notekūdenī pieņem kā

BSP/KSP = 2/3
Pielietojums: Notekūdens
attīrīšana
 Bioplēves Suspendēti 
mikroorganismi mikroorganismi
Oļi

Ieplūde Aktīvās dūņas

Biofiltrs Izplūde

Ieplūde Izplūde Aerācija

Otrreizējais 
Liekās dūņas Otrreizējais  Atgrieztās dūņas nostādinātājs
nostādinātājs
Mehāniskā Bioloģiskā Pēcattīrīšana
Aerobie rezervuāri
 Aktīvo dūņu īpatņu izmaiņas laikā

orticella convallaria

Euchlanis sp

Avots: Iwai and Kitao, 1994 Avots:www.environmentalleverage.com

 | Nitrosomonas
| Nitrobacter

Nitrosomonas Autotrofs process

NH3+ + O2 = NO2‐ + Enerģija

Nitrobacter

NO2‐ + O2 = NO3‐ + Enerģija Nitrifikācija

Heterotrofs process

kļa
le
Achromobacter, Micrococcus, Pseudomonas Og ots
av

Denitrifikācija
 AEROTENKS NOSTĀDINĀTĀJS

ļa NO3- → N2 NH3+ → NO3-

glek
O ots
av Anoksā zona Aerobā zona
| Aeroba : 
Organika + Skābeklis = Ogļskābā gāze + ūdens + Enerģija

| Anaeroba:
Organika + NO3‐ = Ogļskābā gāze + N2 + Enerģija
Organika + SO42‐ = Ogļskābā gāze + H2S + Enerģija
Organika = organiskā skābes + Ogļskābā gāze +  Ūdens + 
Enerģija

CH4 + CO2 + Enerģija
 BSP

aktīvais
Uzturēšanās laiks
BSP
transports

BSP
enerģija enerģija

aktīvais
transports

Anaerobais Aerobais
 Jauna
biomasa
Poli
fosfāts
Strukturālais
P

Citoplazmat
iskais P

Polifosfāta rezerves baktēriju šūnā.

Mērogs 1µm, Kalmbach et al, 1999
 Polifosfāta hidrolīze izdalīšanās Biomasas un P sintēze šūnā

Pirmējais
nostādinātājs

Anaerobā
fāze
Nostādinātājs

Aerobais
rezervuārs
dūņas

dūņas
Metāna reaktors
 Aerobais reaktors Nostādinātājs
anaerobs
anaerobic
ieplūde
Pi Poli-P PHAs Poli-P enerģija
Poly-P PHAs
7-14 mg/L Pi Pi
BSP atdalīšana

Organiskais-P
gaiss Kaļķis
Porg = 1/3 to 1/2 Ptotal
Pi nostādinātājs
Anaerobie procesi

| Bezskābekļa vidē
| Anaerobā notekūdens attīrīšana
| Anaerobā dūņu apstrāde
| Organiskās vielas tiek reducētas uz CH4
| Anaerobā dūņu apstrāde
| Mazāk saražota biomasa
| Mezofīli (30-35 C) un termofīli (50-60 C , 3-7
dienas)
| Zemāka kvalitāte izplūdē
Aerobā attīrīšana Anaerobā attīrīšana

0.1 to 0.4 g šūnas/ 1 g BSP5 0.05 g šūnas/ 1 g BSP5

Biomasa Biomasa

organiskās
organiskās
vielas + O2
vielas

http://www.fao.org/docrep/W7241E/w7241e0f.htm#TopOfPage
 Norit 3 stadijās:
Hidrolīze: anaerobs process kurā saliktas organiskas vielas
(polimēri lipīdi, proteīni un ogļhidrāti) tiek sadalīti mazākās
vienībās – monomēros un oligomēros ar baktēriju hidrolīzes
enzīmu (lipāzes, proteāzes) palīdzību
proteāzes
proteīni .----------→ aminoskābes
lipāzes
lipīdi ---------→ taukskābes
celulāzes
polisaharīdi (ciete) --------→ monosaharīdi
enzīmi

POLIMĒRI MONOMĒRI

Etiķskābe

FERMENTĀCIJA, METĀNA
HIDROLĪZE SKĀBJU VEIDOŠANĀS VEIDOŠANĀS
1.STADIJA 2.STADIJA 3.STADIJA
 | Fermentācija: Skābju veidošanās posmā skābi
veidojošās baktērijas pārvērš hidrolīzes produktus
metanogēnos substrātos.
| Vienkāršie cukuri, aminoskābes un taukskābes tiek
sadalītas acetātā (etiķskābe), oglekļa dioksīdā un
ūdeņradī (70%), kā arī gaistošajās taukskābēs un
alkoholos (30%).

POLIMĒRI MONOMĒRI

Etiķskābe

FERMENTĀCIJA, METĀNA
HIDROLĪZE SKĀBJU VEIDOŠANĀS VEIDOŠANĀS
1.STADIJA 2.STADIJA 3.STADIJA
Bacteroides, Butyrivibrio, Clostridium, Fusobacterium, Selenomonas

proteāzes taukskābes
proteīni → aminoskābes → (etiķskābe,
CH3COOH
propionāts)

Clostridium, Peptococcus,
Selenomonas,
Campylobacter,
Bacteroides
 Metāna veidošanās: Metāna un oglekļa dioksīda ieguvi no
starpproduktiem veic metanogēnās baktērijas. 70% no radītā
metāna ir no acetāta, kamēr atlikušie 30% nāk no ūdeņraža
un CO2 pārveides, notiekot šādai reakcijai:

CH3COOH → CH4 + CO2

4 H2 + CO2 → CH4 + 2 H2O

POLIMĒRI MONOMĒRI

Etiķskābe

FERMENTĀCIJA, METĀNA
HIDROLĪZE SKĀBJU VEIDOŠANĀS VEIDOŠANĀS
1.STADIJA 2.STADIJA 3.STADIJA
 (1) Methanosarcina sp.; (metānu veidojošās baktērijas (2)
pavedienbaktērija, kas līdzinās Methanospirillum sp.; (3)
Desulphovibrio sp.; (sēru reducējošās – inhibitori) (4) bacilus tipa
baktērija Syntrophobacter wolinii (fermentācijas baktērija)
Mussati et al 2005
Temperatūra process
notiek ātrāk
 HIDROLĪZE

Hidrolīzes
baktērijas AMINOSKĀBJUS UN
CUKURU
FERMENTĀCIJA

ANAEROBĀ
STARPPRODUKTU
Skābi raž. OKSIDĀCIJA
(GAISTOŠĀS
baktērijas SKĀBES) IZŅEMOT
ACETĀTU

ACETĀTA UN
ŪDEŅRAŽĀ
Metāna PĀRVĒRŠANA
baktērijas METĀNĀ
 Gāze
Gāze
Izplūde
Izplūde Nostādināšana
Dūņas

Dūņas Fermentācija
Ieplūde
Ieplūde Dūņas

Fermentācija Nostādināšana
Baktērijas dalās 1X 5- 10 dienās thyqwew
Mezofīlās baktērijas 10-40C, Ieplūde Izplūde
termofīlās 40-65C
Skābeklis virs 0.01 mg/l ir toksisks Dūņas
Sulfīdi< 200 mg/l
Atkārtota izmantošana
Smagie metāli var inhibēt
Metāna baktērijas pH 6.6-7.6 Anaerobais process
Skābju baktērijas pH 4.5-5.0
Y= 0.04 (biomasa kā mg ĶSP)/mg ĶSP
u = 0.08 exp(0.034T) (d-1)
Tipiski u = 0.25 d-1
Sausne 2-10%, 12-15 d
 Proteīni Ar proteīniem Sāļi
nesaistītais N Ogļhidrāti Lipīdi

Dūņu
ieplūde

Aminoskābes Amonijs Cukuri

Glicerols
Taukskābes

Etiķskābe

Buferis

Šūnas

Biomasa,
bionenoārdāmais materiāls

Anaerobā fermentācija
 Anaerobā fermentācija

Peldošais vāks

Dūņu ieplūde Gāze

Gāze
Šķidrums

Maisīšana Dūņas

Temperatūra 35oC

Baktēriju un nenoārdāmā
materiāla izvade
 Izplūde

Metāns
Putu slānis Putu aizvadīšana

Liesma Supernatants Supernatanta

aizvadīšana

Aktīvi fermen
tējošas dūņas
Dūņas stacio
nārā fāzē

Dūņu izvadīšana
Anaerobais fermentors notekūdeņu Dūņu reaktora fragments. Divi slāņi –
attīrīšanas stacijā (Kalifornija). putas un supernatants (šķidrums)
Lielākā iekārtas daļa atrodas pazemē. tiek recirkulēti
Saražotais metāns tiek izmantots lai
darbinātu sūkņus un termostatus,
pārpalikušais, šajā gadījumā tiek
Figure 27.22
sadedzināts (sk. liesmu)
 Lūka Maisītājs Augstspiediena vārsts

Gāzes izplūde

Ieplūde Substrāta
(substrāts) izplūde

Šķidrais slānis
Reaktora siena
(tērauds)

Izolācija
(akmens vate)

Ārējā siena
(lokšņu tērauds

Dūņas

Jauktais slānis
 granula
Vertikālās plūsmas anaerobais
bioreaktors
biogāze
Gāzes
uztvērējs

pārplūde Jauktu kultūru granula

3 fāzu atdalītājs:
gāze tiek
atdalīta no
šķidrās frakcijas
un nogulsnēm.

Gāzes burbulis

Dūņu granula
Biogāzes
izvade no
granulām

ieplūde
• anaerobie procesi ir jutīgi attiecībā uz:
-pH (pHopt=7, pHmin=6.8
Par cik biogāzē ir daudz CO2 (30-35%), jāpievieno
daudz sārma (3000-5000 mg/L CaCO3

-inhibitoriem (NH3, H2S)

Sēra savienojumi notekūdenī kalpo par substrātu
sēra reducētājiem, kas saražo sērūdeņradi
Anaerobā reaktora dizaina parametri:

Substrāts: 2 kg/m3-dienā

Substrāta uzturēšanās laiks = 20 st

Anaerobā fermentācija ir mezofīls process (Topt =

350C)
Gāzes (biometāna) ražošana anaerobajā
fermentācijā:

0.4 m3 uz kg substrāta

(substrāts = aerobā procesa atlikumi (aktīvās

dūņas)

Metānu var izmantot lai nodrošinātu siltumu

procesam.
 Notekūdens no privātmājas
Lūka

Lūka
Kanalizācijas notece
vads

Septiķis sadalītājs

Perforētas Dūņas
caurules

Vispārēja shēma. Lielāka daļa Septiķa daļa

šķīstošo organisko vielu
uzsūcas augsnē
 m.o. m.o.
CHONPS org. skābes CO2 +
H2S
+ NH3 + CH4

ieplūde
izplūde

dūņas Uzsūkšānās zona

Septiķis
 Bioloģiskie procesi
mitrzemēs
jaunas šūnas gaisma

aļģes

O2

baktērijas

organiskās vielas jaunas šūnas

 Saules enerģija

Aļģes Aerobā
zona
Jaunas šūnas

Bojāgājušie
mikroorganismi
Jaunas šūnas
Helmintu oliņas Fakultatīvi
Patogēni, kas saistījušies anaerobā
ar daļiņām zona
Baktērijas

Anaerobā sadalīšanās, dūņu slāņa kompresija Anaerobā

zona
 Saules enerģija
Apgādā baktērijas ar
enerģiju, kas tiek izmantota
CO2 fiksācijai
gaisma
hlorofils
ETĶ

Enerģija ATF
ražošanai

Kalvina cikls Rodas enerģija šūnas augšanai

CO2 Cukuri

Figure 5.25b
 Ja saules gaismas nav
Apgādā baktērijas ar
enerģiju, kas tiek izmantota
CO2 fiksācijai
SO42–
ETĶ
H2S
Enerģija ATF
ražošanai

Kalvina cikls Rodas enerģija šūnas augšanai

CO2 Cukuri

Figure 5.25b
Biodegradācija
| Daudzi savienojumi notekūdeņos ir dabīgi, un nav grūti tos
noārdīt
| Eksistē 70.000 sintētisku organisku vielu – ksenobiotiku.
| Grūti noārdāmās ksenobiotikas ir potenciāli bīstamas videi un
cilvēkam
| Grūti noārdāmie “dabīgie” savienojumi (nafta)
| Savienojumi tiek noārdīti anaerobos (hlororganiskie
savienojumi) vai aerobos apstākļos (pesticīdi)
| Ir savienojumi, ko noārda gan aerobos, gan anaerobos
apstākļos (fenols, benzēns, poliaromātiskie ogļūdeņraži), kas
kalpo kā barības viela
Biodegradācijas mehānismi
3 mehānismi
| Savienojums kalpo kā enerģijas avots (fenols, benzēns, PVC)
| Savienojums kalpo kā elektronu akceptors (hlororganiskie
savienojumi)
| Savienojums tiek kometabolizēts, t.i. labuma mikroorganismam
no tā nav (enzīms oksigenāze, savienojumi – trihloroūdeņraži,
hloroforms)

| Savienojumi var arī adsorbēties uz šūnu virsmām un

kompleksēties ar mikroorganismiem (polisaharīdi, proteīni) –
piem. smagie metāli
 Bioplēves
| Bioplēve
z Bioloģiskas dabas gļotu slānis
z Satur baktērijas
z degradē org. savienojumus
z Atrodamas visur
Pilienu filtrs – aktīvo dūņu reaktora alternatīva
Pilienu filtrs

Porains materiāls

Bioplēve

Organiskas vielas CO2 + H2O

Pilienu filtrs
Pilienu filtra dizaina parametri:

Hidrauliskā jauda: 10 m3/m2-day

Dziļums: 2 m
Oksidācijas dīķi

| Aktīvo dūņu procesa modifikācija mazām

pilsētām
| Garāka aerācijas fāze (no 8-36 h līdz 20-30
dienas), neizmanto aeratorus bet
sajaucējus kas notur izšīdina ūdenī gaisu
un notur SV kustībā
| Sastāv no vienas cilpas; ūdeni mehāniski
nostādina
| Problēmas pielietotā ziemā, jo mehānismi
mēz aizsalt
 Nostādinātāji dūņu
Rotora tipa atdalīšanai
Dezinfekcija
sūkņi

Mehāniskā
nostādināšana

Oksidācijas dīķi

Recirkulējamās dūņas
Uzdevums: oksidācijas dīķi

| Aprēķināt BSP5 izplūdē no oksidācijas

dīķa, ja ieplūdē BSP5 ir 220 mg/l.
Aprēķinos izmanto tipisku notekūdens
kinētikas koeficientus k = 5/d, Ks=60
mg/L (no BSP5), Y = 0.6 mg VSS/mg
BSP, kd=0.06/d, θc=20 d.
| Pieņemot, ka ūdens kvalitāte un plūsma
nemainās laikā, var pieņemt līdzsvara
stāvokli un izrēķināt S izplūdē ar [8]
formulu,

K s (1 + θk d )
S=
θ (Yk − k d ) − 1

| bet mikroorganismu koncentrāciju ar [7]

formulu:

µ max ( S 0 − S ) Y ( S 0 − S )
X= =
k (1 + k dθ ) (1 + k dθ )
 60mg / l (1 + 20d × 0.06 / d )
S=
20d (0.6 × 5 / d − 0.06 / d ) − 1
= 2.3 mg/l

20d × 0.6(220 − 2.3)mg / l

X=
20d (1 + 0.06 / d × 20d )

= 59.4 mg/l
 Bioloģisko procesu
pielietojums dzeramā
ūdens sagatavošanai

6. lekcija
Prof. T. Juhna,
Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedra
Pielietojums dzeramā ūdens
sagatavošanai
| Organisko vielu izdalīšana
| Atdzelžošana

| Demanganizācija

| Amonija izdalīšana

| Nitrātu izdalīšana

| Sērūdeņraža izdalīšana

| Mākslīgā gruntsūdens papildināšana

 Bioloģisko procesu būtība
| Oksidējot organisku vai neorganisku vielu
iegūto elektronu noved (caur virkni enzīmiem)
līdz elektronu akceptoram, tādā iegūstot
enerģiju
Elektronu akceptors

Elektronu donors

Reakciju starpprodukti
Attīrīšana no organiskām
vielām
| Piemaisījums veids: dabiskās organiskās vielas
(NOM)
| Radītās problēmas:
z Veicina mikroorganismu vairošanos tīklā
z THM veidošanās
z Krāsainības
z Hlora patēriņš
z Membrānu aizsērēšana DBP precursors

| Attīrīšanas princips: Bioloģiskā oksidācija par CO2.

Lai sekmētu NOM pārvēršanos par AOC pirms
attīrīšanas pieliek ozonu.
Ūdens bioloģiskā nestabilitāte

| Ūdens ir bioloģiski nestabils ja tajā var

vairoties mikroorganismi (AOC < 10
µg/l, BDOC < 0.2 mg/l)
| Mikroorganismi galvenokārt vairojās
uz virsmām (90%)
| Cauruļu materiāls var sekmēt un
inhibēt mikroorganismu vairošanos
 AOC BDOC DOC

Assimilējamā oglekļa (AOC), bioloģiski degradējamā oglekļa (BDOC) un izķīdušā

organiskā oglekļa (DOC) aptuvenais īpatsvars dzeramā ūdenī
Organiskās vielas (NOM) tiek sašķeltas
ar ozona palīdzību par BDOC

BDOC
03
15. Attēls Ozona dozas ietekme uz BDOC (Melin et al 2006) un AOC
(Uhl et al 2004)
 A B

C D

15. attels Biologiskās aktivitātes veidošanās biofiltrā (AWWA 1999) (B) un biofiltra
materiāla virsma (A,C,D) (Velten et al iesniegts publicēšanai)
Bioloģiskie filtri
16. attēls Bioloģiskie process filtros (Uhl 2006)
Bioloģiski aktīvā ogle
 dzelzs baktēriju enerģijas ieguves
mehānisms oksidējot dzelzi

Periplasma Membrāna Citoplasma

½O2 +2 H+
Fe 2+

Rustikcianīns cit c cit a

Fe 3+ H2 O
 dzelzs baktēriju ekoloģiskā niša
0.7
Fizikāli-ķīmiskā
0.6 Fe(OH)3 dzelzs oksidācija
teorētiskā saikne
0.5 starpFe2+/Fe(OH)3

0.4
Bioloģisko un
0.3 Fe2+ fizikāli-
Eh-V

ķīmisko
0.2
bioloģiskā dzelzs procesu
oksidēšana konkurence
0.1

0
3
5.5 6 6.5 7 7.5 8 8.5
-0.1
Fe(II)stabilitāte
-0.2 pH
A) Gallionella ferruginea [pavedien-baktērija], un

B) Leptothrix ochracea nogrieznis nogulumos (nogrieznis 10 µm)

Literatūras avots: http://pubs.usgs.gov/publications/text/Norrielist.html

 oksidētāji
gaiss

ūdens
reducētāji

Literatūras avots: http://pubs.usgs.gov/publications/text/Norrieslime.html

Bioloģiskā atdzelžošana un
demanganizācija
| attīrīšanas mehānismi

z baktērijas iegūst enerģiju (aizsargājās pret

skābekļa toksiskumu) (Gallionella ferruginea,
Leptothrix ochracea)
z baktēriju virmas (arī nedzīvas) radīto
biopolimēru un virsmas katalīze
(Sphaeritilus natans)
z biosorbcija - adsorbējot uz baktēriju EPS vai
to pavedienu virsmas
z jonapmaiņa uz nogulšņu virsmas
 Bioloģiskās atdzelžošanas
metodes priekšrocības

| saražotie nogulšņi ir viegli atūdeņojami

| lēta būvniecība un darbināšanā
| ar nelieliem līdzekļiem attīra līdz minimālai koncentrācija
| mazjūtīga uz ūdens kvalitātes svārstībām
| nav vajadzīgi reaģenti
| liels filtrēšnas ātrums
| ekonomiski effektīvā skalošana (minimāls skalojamā
ūdens daudzums)
 dzelzs baktēriju mangāna
oksidācijas mehānisms

C-org red Corg- ox

MnO2
H2O2

baktērija + Mn 2+ → + H2O

katalāze

Bioloģiskās (Leptothrix pseudo-ochraceae un Siderocapsa) organisko vielu oksidācijas rezultātā

veidojās ūdeņraža peroksīds kas kopā ar katalāzes enzīmu oksidē Mn2+ par nešķīstoši MnO2
kas izgulsnējas uz baktēriju šūnu virsmas (adoptēts no Dubina. G. 1979. Microbiol. 47:471.)
 Bioloģiskās attīrīšanas
metodes tehnoloģiskā shēma

Apzīmējumi: 1 – gaisa-ūdens maisītājs, 2 –atdzelžošanas filtrs, 3-

nitrifikācijas un demanganizācijas filtrs, 4 – ūdens no akām, 5 –
gaisa padeva, 6 – apvedcaurule, 7 – dzeramais ūdens uz torni, 8 –
skalojamā ūdens padeva, 9- skalojamā ūdens aizvadīšana, 10 –
gaisa padeve skalošanai, 11- atgaisošana.
 Bioloģiskās nitrifikācijas
metodes
| Notiek biofiltros (materiāls - biolits)
Papildus prasības:
| pietiekams skābekļa daudzums (3.25-3.6 g O2 uz g
amonija)
| fosfora klātbūtne, lai veicināt bakteriju augšanu

| pietiekama hidrogenkarbonātu koncentrācijas, lai veicināt

autotrofu bakteriju augšanu
| pH>7.5

| pietiekoši augstas temperatūras (>10 ºC)

| nav paliekošu dezinfektantu

 Ūdens attīrīšanas izmantojot
nitrifikāciju shematiskā diagramma

| Literatūra: Water Treatment Handbook, Vol. 2, Degremont

800 Eh, dzeramais
mV ūdens

600 bioloģiskā
demanganizācija

400 nitrifikācija

bioloģiskā
200 pH
atdzelžošana
6 7 8 9
gruntsūdens
Attīrīšanas posmi Fe, Mn un NH4
saturošām ūdenim
Attīrīšana no H2S

| Bakterijas

THIOTHRIX

BEGGIATOA
Divi posmi, ja...

... ūdens satur vienlaicīgi H2S, Fe²+, Mn

²+ un NH4 +:
| Bioloģiskā H2S izdalīšana, tad Fe²+
pēc aerācijas , izmantojot filtrāciju
| Bioloģiskā NH4+ izdalīšana, tad Mn²+
pēc intensīvas aerācijas , izmantojot
otreizējo filtrāciju