Temata atsegums skolēnam Dabaszinības. Pamatkurss. 6.

Ķīmisko procesu norise

Ķīmisko procesu norise

Ķīmisko pārvērtību iedalījuma pamatā ir vairākas atšķirīgas pazīmes: reaģējošo vielu sastāva
izmaiņas (savienošanās, sadalīšanās, apmaiņas, aizvietošanās reakcijas), ķīmisko elementu oksi-
dēšanas pakāpju maiņa reakcijas gaitā (oksidēšanās–reducēšanās reakcijas), reakcijās izdalītais vai
uzņemtais siltuma daudzums (eksotermiskās, endotermiskās reakcijas). Vienādojumus, kuros
norāda reakciju siltumefektu (izdalīto vai uzņemto siltuma daudzumu), sauc par termoķīmiskajiem
reakciju vienādojumiem, tie raksturo vielu iekšējās enerģijas izmaiņas ķīmiskās reakcijas gaitā.
Ķīmiskās reakcijas notiek ar dažādu ātrumu. Ķīmiskās reakcijas ātrums ir reaģējušo vai radušos
vielu koncentrācijas izmaiņa laika vienībā. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: reaģējošo vielu
dabas, koncentrācijas, temperatūras, saskarsmes virsmas laukuma un katalizatora klātbūtnes. Kata-
lizators ir viela, kas palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu.

Pēc temata apgūšanas es

zināšu: pratīšu:

●
kā ķīmiskās reakcijas var grupēt, izmantojot ●
noteikt ķīmiskās reakcijas veidu pēc
dažādas pazīmes; ķīmisko reakciju vienādojuma;
●
kā dažādi faktori ietekmē ķīmisko reakciju ●
pamatot atšķirības starp eksotermiskajām
ātrumu; un endotermiskajām reakcijām;
●
kā var veikt aprēķinus pēc termoķīmiska- ●
norādīt enerģijas uzņemšanu vai izdalīšanos
jiem vienādojumiem. ķīmisko reakciju vienādojumos;
●
pamatot koncentrācijas, temperatūras,
reaģējošo vielu virsmas laukuma, vielu
dabas un katalizatora ietekmi uz reakciju
ātrumu.

Būtiskākie jēdzieni:
eksotermiska reakcija, endotermiska reakcija, reakcijas siltumefekts, katalizators, inhibitors,
ķīmiskais līdzsvars, termoķīmiskais vienādojums

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 1
Vārdnīc Dabaszinības. Pamatkurss. 6. Ķīmisko procesu norise

Jēdziens, termins Skaidrojums

Eksotermiskā reakcija Ķīmiskā reakcija, kurā izdalās siltums.

Endotermiskā reakcija Ķīmiskā reakcija, kurā siltums tiek uzņemts.

Inhibitors Viela, kas palēnina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati reakcijas beigās
paliek neizmainītā stāvoklī.

Katalizators Viela, kas palielina ķīmiskās reakcijas ātrumu, bet pati reakcijas beigās
paliek neizmainītā stāvoklī.

Ķīmiskās reakcijas Reakcijas izejvielu vai produktu koncentrācijas izmaiņas laika vienībā.
ātrums

Ķīmiskās reakcijas Siltuma daudzums, kas izdalās vai tiek uzņemts ķīmiskajā reakcijā.
siltumefekts

Oksidēšanās – Reakcija, kurā notiek elektronu pāreja no viena elementa atomiem vai
reducēšanās reakcija joniem pie cita elementa atomiem vai joniem.

Termoķīmiskais Ķīmiskās reakcijas vienādojums, kurā norādīts uzņemtais vai izdalītais

vienādojums siltuma daudzums.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 2
Uzdevumi/ Dabaszinības. Pamatkurss. 6. Ķīmisko procesu norise

Aprēķini pēc termoķīmiskajiem vienādojumiem

Sasniedzamais rezultāts: veicu aprēķinus pēc termoķīmiskajiem vienādojumiem.

Atrisini dotos uzdevumus!

1. uzdevums
Līgas kaimiņš savas privātmājas apkurei izmanto dabasgāzi, kuras galvenā sastāvdaļa ir metāns
CH4. Cik liels tilpums dabasgāzes kaimiņam jāsadedzina, lai mājas apsildīšanai iegūtu 1230,6 kJ
siltuma, ja reakcijas siltumefekts ir 879 kJ, pieņemot, ka dabasgāze ir tīrs metāns un degšanas
procesā rodas ogļskābā gāze CO2 un ūdens.

2. uzdevums
Daudzās mājsaimniecībās ir gāzes plītis, kurās izmanto sašķidrināto dabas gāzi, kas ir propāna C 3H8
un butāna C4H10 maisījums noteiktā attiecībā. Kā vienu no sašķidrinātās gāzes sastāvdaļām
sadedzina propānu C3H8. Cik liela siltuma daudzuma rašanos nodrošinās 56 litri gāzveida propāna,
kurš atrodas šādā maisījumā? Zināms, ka propāna degšanas reakcijas siltumefekts ir 2220,8 kJ.
Degšanas procesā rodas ogļskābā gāze CO2 un ūdens.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 3
Kritēriju lapa pašvērtējumam Dabaszinības. Pamatkurss. 6. Ķīmisko procesu norise

Uzdevumu risinājumu pašvērtēšana

Novērtē uzdevumu risinājumu pa soļiem, atzīmējot atbilstošo vērtējumu!

Vērtējums Ko man darīt, ja nezinu un

Kā es rīkojos? Atbilde
jā/nē nevaru?

1. uzdevums

Uzrakstu un Noskaidroju, kā pieraksta

novienādoju CH4 + 2O2→ CO2 + 2H2O + 879 kJ un novienādo ķīmiskās
dotās reakcijas reakcijas vienādojumu.
termoķīmisko Noskaidroju atšķirību
vienādojumu. starp parastu reakcijas
vienādojumu un termo
ķīmisko vienādojumu.

Risinājuma 1. variants

Izmantojot Noskaidroju, ko norāda

vienādojumu, CH4 + 2O2→ CO2 + 2H2O + 879 kJ koeficienti vienādojumā
sastādu un kā tos izmanto vie-
1 mol 879 kJ
daudzumu las daudzuma attiecību
x mol 1230,6 kJ
attiecību. noteikšanai.

Izsaku un aprē- Atceros, kā matemātikā

ķinu x skait- 1 mol × 1230,6 kJ izteica nezināmo lielumu,
x= 879 kJ = 1,4 mol
lisko lielumu izmantojot proporcijas
īpašību.

Izmantojot for- Noskaidroju, kāda

mulu, aprēķinu V(metāns) = n × V0 formula jāizmanto, lai
metāna tilpumu. V(metāns) = 1,4 mol × 22,4 L/mol = 31,36 L aprēķinātu gāzveida vielas
tilpumu.

Risinājuma 2. variants

Izmantojot Noskaidroju, kādu infor-

termoķīmisko CH4 + 2O2→ CO2 + 2H2O + 879 kJ māciju par degšanas
vienādojumu un procesu sniedz reakcijas
No 22,4 L CH4 iegūst 879 kJ
dotos lielumus, No x L CH4 iegūs 1230,6 kJ siltumefekts un kā tas tiek
veidoju loģisko saistīts ar aprēķināmo
spriedumu. lielumu.
Atceros, ka 1 mols gāz-
veida vielas ieņem 22,4 L
lielu tilpumu.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 4
 Dabaszinības. Pamatkurss. 6. Ķīmisko procesu norise

Vērtējums Ko man darīt, ja nezinu un

Kā es rīkojos? Atbilde
jā/nē nevaru?

Izmantojot Atceros, kā matemātikā

loģisko sprie- 22,4 L × 1230,6 kJ izteica nezināmo lielumu,
x= = 31,36 L
dumu un pro- 879 kJ izmantojot proporcijas
porcijas īpašību, īpašību.
aprēķinu x jeb
CH4 tilpumu,
kas jāsadedzina.

2. uzdevums

Uzrakstu un Noskaidroju, kā pieraksta

novienādoju C3H8 + 5O2 →3CO2 + 4H2O + 2220,8 kJ un novienādo ķīmiskās
dotās reakcijas reakcijas vienādojumu.
termoķīmisko Noskaidroju atšķirību
vienādojumu. starp parastu reakcijas
vienādojumu un termo
ķīmisko vienādojumu.

Risinājuma 1. variants

Izmantojot Noskaidroju, ko norāda

vienādojumu, C3H8 + 5O2 → 3CO2 + 4H2O + 2220,8 kJ koeficienti vienādojumā
sastādu dau- un kā tos izmanto
1 mol 2220,8 kJ
dzumu attie- daudzumu attiecības
cību. noteikšanai.

Izmantojot for- Noskaidroju, kāda

mulu, aprēķinu V 56 L formula jāizmanto, lai
n (propāns = V = L = 2,5 mol
sadedzinātā )
0 22,4 aprēķinātu gāzveida vielas
mol
propāna dau- daudzumu.
dzumu.

Vienādojumā C3H8 + 5O2 → 3CO2 + 4H2O + 2220,8 kJ

papildinu 1 mol 2220,8 kJ
daudzumu
2,5 mol x kJ
attiecību.

Izsaku un Atceros, kā matemātikā

aprēķinu x 22,5 mol × 2220,8 kJ izteica nezināmo lielumu,
x= = 5552 kJ
1 mol
skaitlisko lie- izmantojot proporcijas
lumu – propāna īpašību.
izdalīto siltuma
daudzumu.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 5
 Dabaszinības. Pamatkurss. 6. Ķīmisko procesu norise

Vērtējums Ko man darīt, ja nezinu un

Kā es rīkojos? Atbilde
jā/nē nevaru?

Risinājuma 2. variants

Izmantojot Noskaidroju, kādu infor-

termoķīmisko māciju par degšanu sniedz
C3H8 + 5O2 → 3CO2 + 4H2O + 2220,8 kJ
vienādojumu un reakcijas siltumefekts un
dotos lielumus, No 22,4 L C3H8 iegūst 2220,8 kJ kā tas tiek saistīts ar aprē-
veidoju loģisko No 56 L C3H8 iegūs x kJ ķināmo lielumu.
spriedumu. Atceros, ka 1 mols gāz-
veida vielas ieņem 22,4 L
lielu tilpumu.

Izmantojot Atceros, kā matemātikā

loģisko sprie- 222,4 L × 1230,6 kJ izteica nezināmo lielumu,
x= = 5552 kJ
dumu un pro- 879 kJ izmantojot proporcijas
porcijas īpašību, īpašību.
aprēķinu x jeb
propāna izdalīto
siltuma dau-
dzumu.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 6
Uzdevumi/vingrinājumi Dabaszinības. Pamatkurss. 6. Ķīmisko procesu norise

Ķīmiskās reakcijas ātrumu ietekmējošie faktori

Sasniedzamais rezultāts: pamatoju koncentrācijas, temperatūras, reaģējošo vielu virsmas laukuma, vielu dabas,
katalizatoru ietekmi uz reakciju ātrumu, salīdzinot dažādu reakciju norisi.

Darba piederumi: četras 50 mL vārglāzes, 10 mL mērpipete, 10 mL Mora pipete, hronometrs, 25 mL mērcilindrs,

elektroniskie svari, termometrs, elektriskā plītiņa, porcelāna flīze, tīgeļknaibles, karotīte, spirta lampiņa vai gāzes deglis.

Vielas: pulverveida Mg, pulverveida Zn, 0,5 M H2SO4, 0,1 M HCl, 0,25 M Na2S2O3, pulverveida CaCO3, nesasmalcināts CaCO3,
galda graudu cukurs, LiCl vai cits litiju saturošs sāls (to var aizstāt ar tabakas pelniem).
Veic eksperimentus pēc darba gaitas apraksta!
Pieraksti novērojumus un reģistrē datus!
Secini un pamato secinājumus ar eksperimenta datiem!
Izveido un aizpildi tabulu pēc parauga:

Ietekmējošais Izdari secinājumus un pamato tos ar

Darba gaita Novērojumi, datu reģistrēšana
faktors eksperimenta datiem

Reaģējošo 1. Ielej divās 50 mL vārglāzēs 25 mL 0,5 M

vielu daba H2SO4 šķīduma.
2. Nosver uz elektroniskajiem svariem 0,2 g
pulverveida Mg un pulverveida Zn.
3. Ieber vienlaicīgi abus nosvērtos metālus
katru savā vārglāzē.

Koncen 1. Ielej divās 50 mL vārglāzēs ar mērpipeti

trācija 4 un 10 mL 0,1 M HCl šķīduma.
2. Pievieno ar mērpipeti pirmajā vārglāzē
6 mL destilēta ūdens.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 7
 Dabaszinības. Pamatkurss. 6. Ķīmisko procesu norise

Ietekmējošais Izdari secinājumus un pamato tos ar

Darba gaita Novērojumi, datu reģistrēšana
faktors eksperimenta datiem

3. Iepildi ar Mora pipeti trešajā un ceturtajā

50 mL vārglāzē 10 mL 0,25 M Na2S2O3
šķīduma.
4. Strauji pielej pirmās vārglāzes šķīdumu
trešās vārglāzes šķīdumam un saskalini,
vienlaikus ieslēdzot hronometru. Līdzko
novērojamas pārmaiņas vārglāzē, hrono-
metru izslēdz.
5. Atkārto eksperimentu līdzīgi, kā norādīts
4. punktā, salejot kopā otrās un ceturtās
vārglāzes šķīdumus.

Cieto vielu 1. Ielej divās 50 mL vārglāzēs 25 mL 0,5 M

virsmas sālsskābes šķīduma.
laukums 2. Iesver 0,2 g sasmalcināta kalcija karbo-
nāta.
3. Nosver tādu pašu masu nesasmalcināta
kalcija karbonāta.
4. Vienlaicīgi ieber abus nosvērto vielu
paraugus katru savā vārglāzē ar sālsskābi.
5. Novēro gāzes burbulīšu izdalīšanās
ātrumu vārglāzēs.

Tempera 1. Iemēri ar mērpipeti divās 50 mL vār

tūra glāzēs 10 mL 0,1 M HCl šķīduma.
2. Iepildi ar Mora pipeti trešajā un ceturtajā
50 mL vārglāzē 10 mL 0,25 M Na2S2O3
šķīduma.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 8
 Dabaszinības. Pamatkurss. 6. Ķīmisko procesu norise

Ietekmējošais Izdari secinājumus un pamato tos ar

Darba gaita Novērojumi, datu reģistrēšana
faktors eksperimenta datiem

3. Izmēri šķīdumu temperatūru pirmajā

un trešajā vārglāzē, pēc tam strauji salej
kopā abu vārglāžu saturu, vienlaicīgi
ieslēdzot hronometru. Līdzko novēro-
jamas pārmaiņas vārglāzē, hronometru
izslēdz.
4. Uzsildi uz elektriskās plītiņas otrās un
ceturtās vārglāzes šķīdumus līdz 35° C.
5. Atkārto eksperimentu ar uzsildītajiem
šķīdumiem.

Katalizators 1. Novieto uz galda porcelāna flīzi vai kādu

citu ugunsizturīgu paliktni.
2. Paņem ar tīģeļknaiblēm cukura graudu
un karsē to liesmā. Pievērs uzmanību
cukura degšanai.
3. Uzkaisi uz cukura grauda katalizatoru –
litija hlorīdu vai citu litija sāli. Atkārto
karsēšanu.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 9
Kritēriju lapa pašvērtējumam Dabaszinības. Pamatkurss. 6. Ķīmisko procesu norise

Praktiskā uzdevuma izpildes pašvērtēšana

Novērtē, kā tev izdevās sasniegt plānoto sasniedzamo rezultātu!
Pamato savu vērtējumu un pieraksti, kā tu varētu uzlabot savu sniegumu!

Precīzi veicu eksperimentus

Pašvērtējums: Kā tu varētu uzlabot savu sniegumu?

Gandrīz Gandrīz
Nemaz Viduvēji Pilnībā
viduvēji pilnībā
Pamato vērtējumu ar faktiem par darba izpildi:

Precīzi pierakstīju novērojumus un iegūtos datus

Pašvērtējums: Kā tu varētu uzlabot savu sniegumu?

Gandrīz Gandrīz
Nemaz Viduvēji Pilnībā
viduvēji pilnībā
Pamato vērtējumu ar faktiem par darba izpildi:

Formulēju un pamatoju secinājumus ar eksperimenta datiem

Pašvērtējums: Kā tu varētu uzlabot savu sniegumu?

Gandrīz Gandrīz
Nemaz Viduvēji Pilnībā
viduvēji pilnībā
Pamato vērtējumu ar faktiem par darba izpildi:

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 1
Mācīšanās stratēģijas Dabaszinības. Pamatkurss. 6. Ķīmisko procesu norise

Ķīmisko reakciju klasifikācijas veidi

Sasniedzamais rezultāts: nosaku ķīmiskās reakcijas veidu, izmantojot ķīmisko reakciju vienādo-
jumus.

1. veids. Izvērtē ķīmiskās reakcijas vienādojumu pēc izejvielu sastāva izmaiņām.

+ → Savienošanās reakcija

→ + Sadalīšanās reakcija 2Na + 2H2O → 2NaOH + H2

+ →
+ Aizvietošanās reakcija

+
→ + Apmaiņas reakcija

2. veids. Salīdzini ķīmisko elementu atomu oksidēšanas pakāpes ķīmiskajā savienojumā

vai vienkāršā vielā pirms un pēc reakcijas.

ĶĪMISKO ELEMENTU ATOMI

0 +1 –2 +1 –2 +1 0
reakcijas gaitā oksidēšanās pakāpes 2Na + 2H2O → 2NaOH + H2

NEMAINA MAINA

NAV OKSIDĒŠANĀSREDUCĒŠANĀS
REAKCIJA OKSIDĒŠANĀSREDUCĒŠANĀS
REAKCIJA

3. veids. Salīdzini enerģijas izmaiņas, izmantojot ķīmiskās reakcijas vienādojumu.

SILTUMENERĢIJA
ĶĪMISKAJĀ REAKCIJĀ

JĀPIEVADA IZDALĀS 2Na + 2H2O → 2NaOH + Q

ENDOTERMISKĀ REAKCIJA EKSOTERMISKĀ REAKCIJA

Secini:
2Na + 2H2O → 2NaOH + H2 + Q
– aizvietošanās, oksidēšanās–reducēšanās, eksotermiskā reakcija
© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 11