DĀNIELS LEITĀNS 12.

A
DAŽĀDU ĶERMEŅU INERCES MOMENTA PRAKTISKĀ NOTEIKŠANA
Šajā darbā tev būs eksperimentāli jānosaka dažādu regulāras formas ķermeņu inerces momenti un
jāsalīdzina iegūtās vērtības ar teorētiski aprēķinātajām.

Inerces moments raksturo ķermeņa inerci rotācijas kustībā līdzīgi tam, kā masa raksturo ķermeņa inerci
virzes kustībā. Par masas punkta inerces momentu attiecībā pret kādu rotācijas asi sauc masas punkta
masas reizinājumu ar tās attāluma kvadrātu attiecībā pret asi. Par ķermeņa inerces momentu sauc visu šo
ķermeni veidojošo masas punktu inerces momentu summu. Viendabīgu regulāras formas ķermeņu
momentus nosaka ar integrēšanu, bet neviendabīgu un neregulāras formas ķermeņu inerces momentus
nosaka eksperimentāli.

Rotējoša ķermeņa inerces moments ir proporcionāls masas un rotācijas rādiusa kvadrāta reizinājumam un
vispārīgajā gadījumā to var izteikt kā J=km R2 , kur k – proporcionalitātes koeficients (raksturo konkrētās
formas ķermeni, piemēram, lodei k =2/5, sfēriskai čaulai k =2/3, cilindram k =1/2, gredzenam k =1), m -
ķermeņa masa, R – rādiuss attiecībā pret rotācijas asi.
2 2
mυ J ω
Rotējošām ķermenim ir spēkā mehāniskās enerģijas nezūdamības likums: + + mgh=const
2 2
Gadījumā, ja ķermenis bez sākuma ātruma ripo no slīpas plaknes, mehāniskās enerģijas
2 2
mϑ J ω
nezūdamības likumu var pierakstīt tā: mgh= + , kur h – līmeņu starpība starp kustības
2 2
sākuma un beigu punktiem, ϑ – beigu ātrums, J –inerces moments, ω – ķermeņa rotācijas
ϑ
leņķiskais ātrums kustības beigās (ω= )
R
Darba piederumi un mērinstrumenti: Svari, bīdmērs, divi gaismas vārti ar datu sensoru, divi statīvi, renīte,
lineāls, dažādu izmēru un materiālu priekšmeti: lodes, sfēras, cilindri, gredzeni.

Iekārta eksperimentam:

Darba gaitu izstrādā patstāvīgi!

Piezīmes:

ķermeņa virzes kustības beigu ātrumu var aprēķināt, pieņemot, ka kustība ir vienmērīgi paātrināta:
2l
ϑ= , kur l – veiktais ceļš.
t
Eksperimentāli iegūtās inerces momenta vērtības novirzi r,% no teorētiski aprēķinātas var aprēķināt,
izmantojot formulu r =
|J eksp−J apr|
∙100 %
Japr
2
Teorētiski aprēķināto inerces momentu iegūst no formulas I apr =km R , izvēloties konkrētam ķermenim
atbilstošo koeficientu k .

Eksperimentāli noteikto inerces momentu iegūst, izsakot no mehāniskās enerģijas nezūdamības likuma:

J eksp =m R
2
( 2vgh −1)
2

Atceries, ka precīzākam rezultātam katra ķermeņa ripošanas laiks jāuzņem 3-5 reizes un aprēķinos jāņem
vidējais laiks!
Darba tema: Dažādu ķermeņu inerces momenta praktiskā noteikšana.

Darba pētāmā problēma: Kā un kāpēc atšķirās dažādu regulāras formas ķermeņu inerces momentu vertības iegūtās
eksperimenta gaitā, salīdzinājumā ar teorētiskiem aprēķinājumiem?

Lielumi: Atkarīgie - eksperementālais un aprēķinātais inerces moments(Jeksp un Japr), virzes kustības beigu ātrums(ϑ ),
inerces momenta vērtības novirze(r). Neatkarīgie - rādiuss attiecībā pret rotācijas asi(R), ķermeņa masa(m),
proporcionālitātes koeficients(k), vidējais ķermeņa ripošanas laiks(t vid). Fiksētie - līmeņu starpība starp kustības
sākuma un beigu punktiem(h), veiktais ceļš(l ).

Darba piederumi un mērinstrumenti: Svari(∆±0,0001kg), bīdmērs(∆±0,00001m), hronometrs(∆±0,01s), statīvs, renīte,

lineāls(∆±0,001m), dažādu izmēru un materiālu priekšmeti: lode, sfēra, cilindrs, gredzens.

Darba gaita:

1. Jāsastāda eksperimenta veikšanai nepieciešama iekārta, fiksējot renīti uz statīva, jāizmēra starpība starp kustības
sākuma un beigu punktiem jeb (h) lielumu, kā arī renītes garumu jeb veicāmo ceļu(l ). Mērīšanas rezultātus ir jāpiefiksē
datu reģistrēšanas tabulā.

2. Pēc eksperimentālas iekārtas veidojuma ir jāsagatavo dažādu regulāro formu ķermeņus eksperimenta veikšanai,
proti, jāizmēra to raksturlielumus – ķermeņu masu(m), ķermeņa rādiusu attiecībā pret rotācijas asi(R). Iegūtus datus
jāāttelo tabulā.

3. Paveicot nepieciešamus mērijumus, var sākt eksperimentu ripojot katru izvēlētas formas ķermeni(cilindru, lodi,
sfēru un gredzenu) no eksperimentālas iekārtas, piefiksējot to ripošanas laiku. Katram ķermenim šādus mērijumus
veicam 5 reizes, lai iegūtu vidējo ķermeņa ripošanas laiku, kuru piefiksējam datu reģistrēšanas tabulā.

4. Ieguvot visus nepieciešamus mērījumus, sākam aprēķinājuma gaitu, kur nosakam virzes kustības beigu ātrumu(ϑ),
eksperementālo un aprēķināto inerces momentus(Jeksp un Japr), kā arī inerces momenta vērtības novirzi(r).

Aprēķinājumā pielietojām tādas formulas kā: (ϑ =

2l
t
), ( J eksp =m R
(
2 2 gh

v
2 )
−1 ), ( J apr =km R2 ) un (

|J eksp−J apr|
r= ∙100 % ). Proporcionālitātes koeficientus(k) ņēmam no inerces momenta teorijas.
Japr
5. Veicot visus nepieciešamus aprēķinājumus, analīzējam eksperimentā gaitā iegūtus datus, veicam rezultātu analīzi un
formulējam secinājumu.

Datu reģistrēšanas tabula:

Ķermenis m±∆m R ± ∆ R h ± ∆ h l ± ∆ l, m t vid ϑ , m/s J eksp , kg ∙ m

2
J apr , kg ∙ m
2
r, %
k
, kg ,m ,m ±∆t, s
Cilindrs 0,0512 0,01240 0,87 1
1,03 5,22 * 10-6 3,94 * 10-6 32,5%
±0,0001 ±0,00001 ±0,01 2

Lode 0,0868 0,03005 0,78 2

1,15 2,62 * 10-5 3,14 * 10-5 16,6%
±0,0001 ±0,00001 ±0,01 5
0,090 0,450
Sfēra 0,0025 ± 0,01970 0,83 2
±0,001 ±0,001 1,08 4,97 * 10-7 6,47 * 10-7 23,2%
0,0001 ±0,00001 ± 0,01 3

Gredzens 0,0058 0,03145 0,90

1 4,38 * 10-6 5,74 * 10-6 1 23,7%
±0,0001 ±0,00001 ± 0,01

t1± ∆ t , s t2± ∆ t , s t3± ∆ t , s t4± ∆ t , s t5± ∆ t , s

Cilindrs 0,88 ± 0,01 0,86 ± 0,01 0,89 ± 0,01 0,88 ± 0,01 0,82 ± 0,01

Lode 0,76 ± 0,01 0,79 ± 0,01 0,78 ± 0,01 0,80 ± 0,01 0,77 ± 0,01

Sfēra 0,86 ± 0,01 0,75 ± 0,01 0,78 ± 0,01 0,88 ± 0,01 0,86 ± 0,01

Gredzens 0,91 ± 0,01 0,85 ± 0,01 0,95 ± 0,01 0,84 ± 0,01 0,94 ± 0,01

Vieta aprēķiniem(datu apstrāde):

t 1 +t 2+ t 3 +t 4 +t 5 0 , 88+0 , 86+0 , 89+0 ,88+ 0 , 82

tvid(cilindrs)= = =0,866 ≅ 0 , 87 s
5 5
2 l 2∗0 , 45
ϑ cil= = ≅ 1 ,03 m/s
t vid 0 ,87

J eksp(cil)=m R
2
( 2vgh −1)=0,0512∗0,01240 ∗( 2∗91,,8∗0
2
03
, 092
)
−1 ≅ 5 , 22∗102
−6
kg∗m
2

2 1 2 −6 2
J apr (cil)=km R = ∗0,0512∗0,01240 ≅ 3 , 94∗10 kg∗m
2

|J eksp(cil) −J apr(cil)| |5 ,22∗10−6−3 ,94∗10−6|

r cil = ∗100 %= ∗100 ≅ 32 , 5 %
J apr (cil) 3 ,94∗10−6

Rezultātu analīze:
Eksperimenta gaitā mēs ieguvam, ka eksperimentāli iegūtie dažādu formas ķermeņu
inerces momenti īsti atšķiras no teorētiski aprēķinātajiem un šo atšķirību tieši raksturo
eksperimentāla inerces momenta vērtības novirze no teorētiska inerces momenta(r), kura katram
eksperimentā pielietotam ķermenim ir 15-30% robežos. Tāda veida rezultātu sasniegšanu varētu
ietekmēt tāds fakts, ka eksperimentāli iegūto inerces momentu, mēs aprēķinājam izsakot no
2 2
mυ J ω
mehāniskās enerģijas nezūdamības likuma, tieši, + + mgh=const . Savukārt teorētiski
2 2
aprēķinātais inerces moments balstojas uz formulas I =km R2, kuru apgūvam fizikas stundās.

Eksperimenta izvērtēšana:
Protams, mūsu eksperimenta gaitā iegūtie dati nevar būt pilnīgi precīzi, jo darba piederumu
skaits un kvalitāte ir diezgan ierobēžotā. Mūsu eksperimentāli iegūtie rezultāti un dati varētu būt
vēl precizāki, piemēram, ja mēs pielietojam vairāk profesionālo darba piederumu, piemēram, divus
gaismas vārtus ar gaismas sensoriem, nevis iegūvam ķermeņa ripošanas laiku lietojot hronometru.
Kā arī, lai eksperimenta rezultāti būtu precīzāki, būtu nepieciešams pārveidot mūsu izveidotu
eksperimenta iekārtu, papildinot to ar dažādiem darba piederumiem ar merķi veikt precizākus
mērījumus un precīzāku ķermeņu ripošanu.
Secinājumi:
Apkopot rezultātu analīzi un eksperimenta izvērtēšanu, varam secināt un salīdzināt mūsu
darba pētāmo problēmu ar iegūtiem rezultātiem, tieši, eksperimentāli iegūtais inerces moments
atšķiras no teorētiski iegūtam inerces momentam ne tikai aprēķinājumam pielietotu formulu un
likumu atšķirības dēļ, bet arī eksperimenta veikšanas neprecīzītātes dēļ.