SILTUMA DZINĒJU

DARBĪBAS PRINCIPI
VEIDOJA:
SAMANTA HUSAINOVA
RAITIS MADŽULIS
ROBERTS JERMOLĀJEVS
1V391.01
Siltuma dzinēju darbības princips

Siltuma dzinējs ir ierīce, kas pārveido siltumu par darbu. Tas darbojas saskaņā ar Carnot
ciklu, kas ir ideāls termodinamikas cikls, kas sastāv no četrām procesiem: siltuma
uzņemšana, izotermisks saspiešanas process, siltuma atdalīšana un izotermisks
paplašināšanās process.
Pamata darbības princips siltuma dzinējam ir termodinamikas otrās pamatlikuma
ievērošana - siltums pārvēršas par darbu tikai tad, ja notiek siltuma pārsūtīšana no
augstākas temperatūras līdz zemākai temperatūrai.
SILTUMA DZINĒJU
LIETDERĪBAS
KOEFICIENTS
 [ETA]

LIETDERĪBAS
KOEFICIENTS

• RĀDA, KĀDA DAĻA NO SAŅEMTĀ SILTUMA

DAUDZUMA TIEK PĀRVĒRSTA DARBĀ
NO KĀ ATKARĪGS SILTUMA DZINĒJA
LIETDERĪBAS KOEFICIENTS?
• T - ABSOLŪTĀ
TEMPERATŪRA
• Q - SILTUMA
DAUDZUMS

Siltuma dzinēja lietderības koeficients - dzinēja veiktā darba attiecība pret siltuma daudzumu, ko tas
saņēmis no sildītāja

Temperatūru samērīguma
LIETDERĪBAS
KOEFICIENTS UN TĀ
MAKSIMĀLĀ VĒRTĪBA
• Var sasniegt maksimālo vērtību, ja siltuma dzinējā tiek novērsti siltuma zudumi, berzes, siltumvadīšanas
un siltumstarošanas dēļ.

• Darba viela – ideāla gāze

VĒL EKONOMISKĀKS • Darbības cikls ietver izotermisku un adiabātisku ideālās gāzes
SILTUMA DZINĒJS izplešanos un saraušanos
• Lietderības koeficents tuvojas maksimālai vērtībai
 LIETDERĪBAS KOEFICIENTU PIEMĒRI
TVAIKA TURBĪNAS - 25-
TVAIKA MAŠĪNA - 15% 40%

Tvaika mašīnas dzinējs ar trim taktīm Tvaika turbīna termoelektrostacijā

MŪSDIENĀS VISPLAŠĀK
IZMANTOTAIS SILTUMA
DZINĒJS IR IEKŠDEDZES
DZINĒJS.
5.2 UZDEVUMS
• Mols (n) = masa (m) / molmasa (M) n = 10 g / 32 g/mol n ≈ 0,3125 mol

• V = (n * R * T) / P
kur: V ir tilpums, n ir molu skaits, R ir universālā gāzes konstante, T ir temperatūra Kelvina grādos
(T = 20 °C + 273,15), P ir spiediens.

• Ievietojot zināmos datus, mums ir:

• V = (0,3125 mol * 0,0821 L·at/(mol·K) * (20 °C + 273,15)) / 750 mm Hg

• Tagad pārveidojam mērvienības un veicam aprēķinus:

• V ≈ (0,3125 mol * 0,0821 L·at/(mol·K) * 293,15 K) / (750 mm Hg * 1 atm/760 mm Hg) V ≈
0,00895 L

• Tātad, 10 grami skābekļa, pie spiediena 750 mm Hg un temperatūras 20 °C, aizņem aptuveni
0,00895 litrus tilpumu.
5.4 UZDEVUMS
• Tālāk vienkāršinot vienādojumu:
• (P1 * V1) / T1 = (P2 * V2) / T2
• 1 / 280,15 = (1,3 * x) / T2
• Kur: P1 ir sākotnējais spiediens, V1 ir sākotnējais
• T2 = (1,3 * x) / (1 / 280,15)
tilpums, T1 ir sākotnējā temperatūra, P2 ir beigu
spiediens (1,3 atm), V2 ir beigu tilpums (jāaprēķina),
• Tagad, ja zināms tilpuma palielinājums
T2 ir beigu temperatūra (jāaprēķina).
(x), varēsim aprēķināt beigu temperatūru
(T2). Piemēram, ja tilpuma palielinājums
• Mums ir jāaprēķina beigu temperatūra (T2). Izteiksim
ir 0,2:
tilpuma palielinājumu (V2/V1) kā "x":
• T2 = (1,3 * 0,2) / (1 / 280,15)
• x = (V2 / V1)
• T2 ≈ 364,18 K
• Tad varēsim rakstīt:
• Tātad, pudele tika sasildīta līdz aptuveni
• V2 = x * V1
364,18 Kelvina grādiem, kad gaisa
• Ieliekot vērtības Gāzes likumā:
spiediens sasniedza 1,3 atm, pie
• (1 atm * V1) / 280,15 K = (1,3 atm * (x * V1)) / T2
sākotnējās temperatūras 7 °C.
• Sīkāk raksturojot:
• V1 / 280,15 = (1,3 * x * V1) / T2
5.93 UZDEVUMS
1.Izotermiski: Izotermiskajā procesā, kur temperatūra paliek nemainīga, divatomu gāzes
molekulu brīvā noskrejiena garums (l) ir tieši proporcionāls spiedienim (P). Tādēļ, ja
spiediens samazinās divas reizes, divatomu gāzes molekulu brīvā noskrejiena garums
samazinās divas reizes.
2.Adiabatiski: Adiabatiskajā procesā, kur nav siltspēka maiņas ar apkārtējo vidi, divatomu
gāzes molekulu brīvā noskrejiena garums ir atkarīgs no spiediena un gāzes termodinamikas
īpašībām. Adiabatiskās izplešanās gadījumā, ja spiediens samazinās divas reizes, divatomu
gāzes molekulu brīvā noskrejiena garums palielinās divas reizes.
Tātad, neatkarīgi no izplešanās veida (izotermisks vai adiabatisks), divatomu gāzes
molekulu brīvā noskrejiena garums palielinās divas reizes, ja spiediens samazinās divas
reizes.
5.91 UZDEVUMS

1.Izotermiski saspiešana (P2 = 5 atm, T = 273 K):

Lai atrastu spiedienu pēc saspiešanas, mums ir jāatrod jaunais tilpums. Sāksim ar izteiksmi, kurā ir dota
sākotnējā un beigu stāvokļa parametri:
P1V1 = P2V2
Ievietojot vērtības:
(10 g / 32 g/mol) * (0,0821 atm·L/mol·K) * 273 K = (5 atm) * V2
Aprēķinām V2:
V2 = (10 g / 32 g/mol) * (0,0821 atm·L/mol·K) * 273 K / 5 atm ≈ 4,58 L
Tagad, lai atrastu darbu, kas tiek padarīts, izmantojam formulas:
A = -PΔV
Kur: A ir darbs P ir spiediens ΔV ir tilpuma izmaiņa
ΔV = V2 - V1 = 4,58 L - 10 L = -5,42 L
A = -P * (-5,42 L) = 5 atm * 5,42 L ≈ -27,1 J
Spiediens pēc saspiešanas ir 5 atm, un temperatūra pēc saspiešanas ir 273 K. Darbs, kas tiek padarīts, ir
aptuveni -27,1 J.
2.Adiabātiska saspiešana (P2 = 9,5 atm, T = 520 K):
Lai atrastu spiedienu pēc saspiešanas, mums ir jāatrod jaunais tilpums. Adiabātiskai saspiešanai ir specifiska formulas
forma:
P1V1^γ = P2V2^γ
Kur: γ ir adiabātiskais indekss (skābeklim γ ≈ 1,4)
Ievietojot vērtības:
(10 g / 32 g/mol) * (0,0821 atm·L/mol·K) * 520 K^γ = (9,5 atm) * V2^γ
Aprēķinām V2:
V2^γ = (10 g / 32 g/mol) * (0,0821 atm·L/mol·K) * 520 K^γ / (9,5 atm)
V2 = [(10 g / 32 g/mol) * (0,0821 atm·L/mol·K) * 520 K^γ / (9,5 atm)]^(1/γ) ≈ 1,96 L
Darbs, kas tiek padarīts adiabātiski, tiek aprēķināts ar formulu:
A = C * ΔT
Kur: C ir molārā siltuma kapacitāte (skābeklim C ≈ 0,932 J/mol·K) ΔT ir temperatūras starpība
ΔT = T2 - T1 = 520 K - 273 K = 247 K
A = C * ΔT = (10 g / 32 g/mol) * 0,932 J/mol·K * 247 K ≈ -747 J
Spiediens pēc saspiešanas ir 9,5 atm, un temperatūra pēc saspiešanas ir 520 K. Darbs, kas tiek padarīts adiabātiski, ir
aptuveni -747 J.