RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

BŪVNIECĪBAS INŽENIERZINĀTNE FAKULTĀTE

Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts
priekšmets Siltumapgāde (studiju projekts) BSG367

Metodiskie norādījumi kursa darba izstrādei

“ Dažādu siltuma avotu salīdzināšana, kurināma daudzuma
noteikšana un izmaksu aprēķināšana.”

Kursa darba mērķis- pārbaudīt studenta zināšanas un spēju patstāvīgi veikt

aprēķinus priekšmetā Siltumapgāde.
Kursa darba uzdevums – veikt diviem dažādiem siltuma avotiem nepieciešamā
kurināmā aprēķinus un sniegt ekonomiski pamatotus secinājumus, noteikt
ietekmi uz vidi.
Studentam tiek piešķirts varianta kārtas numurs ar kursa darba izstrādei
nepieciešamajiem izejas datiem. Darbs jānoformē atbilstoši RTU “Studiju un
noslēguma darbu noformēšanas metodiskiem norādījumiem (SGŪTi)”.

1. Kā izejas siltumenerģijas patēriņu objektam, students pieņem skaitlisko vērtību

balstoties uz priekšmetā “Siltumfizika” kursa darbā veiktajiem siltumenerģijas
zudumu aprēķiniem ēkai (qmax a, kW).
2. Ja students nav iepriekš veicis augstāk minētos aprēķinus, tad lieto lielumus
atbilstoši piešķirtajam variantam (Tabula 2.). Kā arī students pieņem un pamato
visus citus lielumus, kas ir nepieciešami turpmākiem aprēķiniem, tajā skaitā karstā
ūdens uzsildīšanai paredzētais siltumenerģijas daudzums un pārvades zudumi.

3. Veikt divu siltuma avotu izvēli, izmantojot dažādus literatūras un interneta avotus,
konkrētiem kurināmajiem ( norādīti studentam piešķirtajā variantā Tabula 2.).
Raksturot tos un pamatot savu izvēli.

4. Noteikt gada siltumenerģijas patēriņu ēkai un karstajam ūdenim Q, kWh.

4.1. izmantojot apkures sezonas vidējo temperatūru:

qa=qmax a(tiekš-tār)/(tiekš-tār min) [W] (kW, MW)

qmax a – maksimālā apkures slodze [W]

tiekš – iekštelpu temperatūra (parasti +18 līdz +22 °C)
tār – ārgaisa temperatūra aprēķina periodā (apkures sezona, mēnesis, nedēļa utt.)
tār min – minimālā ārgaisa temperatūra (no būvnormatīva “Būvklimatoloģija”).

4.2. Siltumenerģijas patēriņu attiecīgajam periodam aprēķina:

Qa=qaD24 [Wh] (kWh, MWh)

D – aprēķina periods dienās
qa – īpatnējais apkures patēriņš aprēķina periodā.

1
 4.3. Lai aprēķinātu karstā ūdens vidējo un maksimālo slodzi, nepieciešams
zināt patērētāju skaitu, viena patērētāja patēriņu, kā arī karstā un aukstā
ūdens temperatūru. Karstā ūdens vidējo patēriņu (slodzi) aprēķina:

qk.ū.vid=1,163ma(tk-ta)/24 [W] (kW, MW)

m -patērētāju skaits,
a -patēriņš (l/diennaktī) – šis patēriņš var stipri atšķirties atkarībā no patērētāja
paradumiem un finansiālā stāvokļa (robežās 0,5 – 4 m3 mēnesī),
tk – karstā ūdens temperatūra (parasti 55-60 °C)
ta – aukstā ūdens temperatūra (5-15 °C).

4.4. Karstā ūdens maksimālo patēriņu (slodzi) aprēķina, izmantojot

nevienmērības koeficientu k
qk.ū.max=kqk.ū.vid [W]

k – nevienmērības koeficients.

4.5. Karstā ūdens patēriņu attiecīgajam laika periodam (mēnesim, gadam)

aprēķina:
Q=24 D qk.ū.vid [Wh] (kWh, MWh)

D – karstā ūdens patērēšanas dienu skaits.

4.6. Detalizētāks aprēķins apkures periodam un vasaras periodam

Q=24 D1 qk.ū.vid + 0,8*24 D2 qk.ū.vid (tk-tav)/(tk-taz) [Wh]

D1 – apkures sezonas dienu skaits

D2 – vasaras perioda dienu skaits
0,8 – koeficients patēriņa samazināšanai vasaras periodā
tk – karstā ūdens temperatūra
tav – aukstā ūdens temperatūra vasarā (parasti 15 °C, ja no atklātām ūdenskrātuvēm)
taz – aukstā ūdens temperatūra ziemā (parasti 5 °C)

5. Veikt nepieciešamā kurināmā daudzuma aprēķinus gada periodam, izmantojot

dotos lielumus atbilstoši piešķirtajam variantam. Raksturot kurināmo, tā pozitīvās
un negatīvās iezīmes. Atkarībā no kurināmā specifikas, turpmāk norādītā
metodika var tikt pielāgota, par to norādot kursa darbā.

5.1. Kurināmā apjomu enerģijas mērvienībās aprēķina:

B=Q/ŋ, [kWh, MWh]

Kur B – kurināmā saražotās siltumenerģijas daudzums [MWh]

Q – nepieciešamais siltumenerģijas daudzums [MWh]
ŋ – siltumavota lietderības koeficients [%]

2
Ja ir konkrēts iekārtu ražotāja piedāvājums, tad izmanto tos datus. Ja konkrēta ražotāja
piedāvājuma nav, tad lietderības koeficientu pieņem, vadoties pēc aptuvenām
vērtībām:
Tabula 1

Kurināmais siltumavotā Siltumavota

efektivitāte, %
Dabas gāze 92-96
Dīzeļdegviela 90-95
Mazuts 85-88
LPG (sašķidrinātā naftas gāze) 90-95
Cietais kurināmais 80-85

5.2. Kurināmā apjoma pārrēķins uz naturālām mērvienībām (t, m3, tūkst. m3)

Bnat.v.=B/qz [t]/[m3]/[1000m3] ,

Kur qz-kurināmā zemākais sadegšanas siltums [MWh/t].

Kurināmā zemākā sadegšanas siltuma noteikšanai izmantot:

1. Direktīvas 2012/27/ES IV Pielikums;
2. Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati;
3. M.Rubīna, A.Cers “Siltumapgādes Optimizācija” (2016)
4. Klimata Pārmaiņu Starpvaldību padomes (IPCC - Intergovernmental Panel on
Climate Change) izstrādātās vadlīnijas.
http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Darb_jomas/
emisijas//EKregulas601_2012_6pielikums.pdf
vai citu līdzvērtīgu avotu, to norādot darbā.

6. Noteikt kurināmā patēriņu uz 1 m2 telpas gadā,

7. Kurināmā izmaksu aprēķins

Ik=Bnat.v.C [EUR],

Kur Ik – kurināmā izmaksas [EUR];

Bnat.v. – kurināmā daudzums naturālās vienībās [t] , [m3] vai [1000 m3]
C – kurināmā cena par naturālo vienību [EUR/t]; [EUR/m3]; [EUR/1000 m3]

Pievienot kurināmā cenas avotu (CSP datus, saiti, ekrānšāvienu utt.). Avots var būt arī
sludinājumu portālos (piemēram, ss.com) izvietoto vairāku (vismaz 2 ) sludinājumu
vidējā cena. Īsi raksturot kurināmā (atbilstoši kurināmā veidam) infrastruktūru,
pieejamību, nepieciešamību uzglabāt un piegādāt. Kurināmā izmaksu aprēķinā ņemt
vērā arī piegādes izmaksas vai citus papildus izdevumus, kas var ietekmēt kurināmā
izmaksas gada periodam, tajā skaitā darbu.

8. Noteikt 1 MWh izmaksas abiem kurināmajiem un salīdzināt tās.

9. Emisiju aprēķins

3
 CO2=ECO2 x B, [tCO2]

Kur CO2 -CO2 emisija [tco2],

Eco2 -noteiktais emisijas faktors [t/MWh],
B - kurināmā saražotās siltumenerģijas daudzums [MWh].

Veikt CO2 emisiju aprēķināšanu izmantojot Klimata Pārmaiņu Starpvaldību padomes

(IPCC - Intergovernmental Panel on Climate Change) izstrādātās vadlīnijas.
http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Darb_jomas/
emisijas//EKregulas601_2012_6pielikums.pdf
vai citu līdzvērtīgu avotu, to norādot darbā.

Kursa darba ietvaros atsevišķi veikt katra kurināmā analīzi pēc iepriekš norādītās
secības, katram kurināmajam veltot vienu kursa darba nodaļu. Trešajā darba nodaļā
veikt abu kurināmo salīdzinājumu (tabulu, grafiku veidā).
Students drīkst izmantot interaktīvos rīkus, tiešsaistes kalkulators, kā arī pieņemt
lielumus, kas nav norādīti, bet ir nepieciešami aprēķiniem- tas ir jānorāda darbā un
jāpamato.
Ja veicot aprēķinus tiek konstatēts, ka aprēķinātajai jaudai (KW) nevar piemeklēt
piemērotu siltuma avotu (iekārtu), jo kurināmā specifika nosaka tā piemērotību tikai
lielajām jaudām. Students drīkst pieņemt jaudas palielinājuma koeficientu.
Darba noslēgumā sniegt savus secinājumus, atsaucoties uz darbā veiktajiem
aprēķiniem.

Tabula 2. Varianti

Nr. Kurināmais 1 Kurināmais 2 Maksimālā siltuma

slodze qmax a
1 Dabasgāze Malka 20 kW
2 Ogles Granulas 15 kW
3 Sašķidrinātā gāze Šķelda 50 kW
4 Dabasgāze Salmi 100 kW
5 Dīzeļdegviela Briketes 12 kW
6 Ogles Malka 36 kW
7 Kūdras briketes Granulas 80 kW
8 Dabasgāze šķelda 25 kW
9 Sašķidrinātā gāze Salmi 70 kW
10 Dabasgāze Malka 62 kW
11 Ogles Granulas 25 kW
12 Dīzeļdegviela Šķelda 200 kW
13 Dabasgāze Kūdras granulas 150 kW
14 Sašķidrinātā gāze Briketes 24 kW
15 Kūdras briketes Granulas 350 kW