RTU Inženiermatemātikas katedra Lekciju konspekts

KOMBINATORIKA
Vārds “kombinatorika” cēlies no latīņu valodas vārda ar nozīmi “apvienošana”.
Kombinatorikas pirmsākumi meklējami Senajos laikos un Agrajos viduslaikos, bet arī
mūsdienās kombinatorika tiek aktīvi izmantota.
Datorspeciālistiem kombinatorika jāpārvalda tāpēc, lai spētu novērtēt skaitļošanas
resursus (uzdevuma veikšanai nepieciešamo laiku, atmiņu un citus parametrus).
Kombinatorika palīdz atrast optimālos algoritmus dotā uzdevuma atrisināšanai,
noteikt, kādas datu struktūras ir optimālas konkrētā uzdevuma veikšanai utt.
Kombinatorika ir matemātikas nozare, kas pēta galīgu kopu uzbūvi un to
sastāvdaļu savstarpējās attieksmes. Galveno vērību tā pievērš kopu elementu
sakārtojumam un noteiktu apakškopu izvēlei tajās. Kombinatorikas pētīšanas
priekšmets ir konfigurācijas, t.i. elementu un apakškopu sistēmas, kuras var izveidot
no dotās pamatkopas elementiem pēc dotajiem nosacījumiem.

Daži kombinatorikas pamatprincipi

Aplūkosim dažus piemērus.
Piemērs. Uz galda atrodas 3 dažādas sviestmaizes un 5 dažādas kūciņas. Cik dažādos
veidos veidos var izvēlēties uzkodu pie kafijas?
Risinājums. Atbildi dabūjam saskaitot sviestmaižu un kūciņu skaitu: 3 + 5 = 8 .

Piemērs: 10 no kādas klases skolēniem dzied korī, bet 8 skolēni piedalās deju
kolektīvā. Viņu starpā ir 3 tādi, kuri gan dzied korī, gan dejo. Cik ir skolēnu, kuri
piedalās vismaz vienā no pašdarbības kolektīviem?
Risinājums. Protams, ka šoreiz saskaitot skolēnu skaitu , kuri dzied korī, un to, kuri
dejo, iegūst nepareizu rezultātu. Tad būsim divreiz saskaitījuši tos skolēnus, kuri gan
dzied, gan dejo. Tātad pareizā atbilde ir 10 + 8 − 3 = 15 .

Ideju, kura tika izmantota šajos piemēros, var formulēt sekojoši:

Saskaitīšanas princips. Ja izvēli A var izdarīt n veidos, bet izvēli B – citos m veidos,
tad izvēli “A vai B” var izdarīt n + m veidos.
Formulētajā principā svarīgi ir vārdi “citos veidos”. Princips ir spēkā, ja izvēlei A un
izvēlei B nav kopīgu variantu. Ja tādi ir, tad izvēles “A vai B” skaits būs mazāks par
n + m . Līdzīgs princips ir spēkā arī vairākām izvēlēm.
Vispārīgais saskaitīšanas princips. Pieņemsim, ka ir jāizdara viena no izvēlēm A1,
A2, ..., An, (n ≥ 2 ) . Ja izvēli A1 var izdarīt k1 veidos, izvēli A2 var izdarīt k2 veidos,
utt., izvēli An var izdarīt kn veidos, pie kam nekādām divām izvēlēm nav kopīgu
variantu, tad izvēli “A1 vai A2, vai ..., vai An” var izdarīt k1 + k 2 + K + k n veidos.

Aplūkosim vēl dažus piemērus.

Diskrētā matemātika 1 1.nodarbība

I.Volodko
RTU Inženiermatemātikas katedra Lekciju konspekts

Piemērs. Cik ir divciparu naturālu skaitļu, kuri sastāv tikai no pāra cipariem?
Risinājums. Ir pieci pāra cipari: 0, 2, 4, 6, 8. Lai izveidotu divciparu skaitli, kā pirmo
varam ņemt jebkuru no cipariem, izņemot 0. Tātad ir četras iespējas. Kā otro varam
ņemt jebkuru no pieciem minētajiem cipariem. Jebkuram pirmajam ciparam drīkst
rakstīt blakus jebkuru otro ciparu, tātad pavisam ir 4 ⋅ 5 = 20 divciparu naturālo
skaitļu, kuru pierakstā izmantoti tikai pāra cipari.

Piemērs. Rotaļlietu kastē ir 8 dažādas rotaļlietas. Vienu no tām paņem Jānītis, pēc
tam vienu rotaļlietu paņem Lienīte. Cik dažādu variantu iespējami?
Risinājums. Jānītis var paņemt jebkuru no 8 rotaļlietām, Lienīte – jebkuru no
atlikušajām 7 rotaļlietām. Tā kā nekādu ierobežojumu nav, tad iespējami 8 ⋅ 7 = 56
varianti.

Formulēsim šo ideju vispārīgāk. Katrā no minētajiem piemēriem varam

iedomāties, ka jāizdara divas izvēles (pirmais un otrais cipars, rotaļlieta katram no
bērniem). Tad ir spēkā sekojošs princips:
Reizināšanas princips. Ja izvēli A var izdarīt n veidos un katrs no tiem pieļauj, ka
izvēli B var izdarīt m veidos, tad izvēli “A un B” var izdarīt n ⋅ m veidos.
Šo principu var izmantot arī tad, ja pieļaujami atkārtojumi. Piemēram, ja Jānītis savu
rotaļlietu atliek atpakaļ, Lienīte var izvēlēties jebkuru no 8 rotaļlietām, un uzdevuma
atbilde ir 8 ⋅ 8 = 64 . Vispārināsim minēto principu vairākām izvēlēm.
Vispārīgais reizināšanas princips. Pieņemsim, ka jāizdara n izvēles A1, A2, ..., An,
(n ≥ 2) . Ja izvēli A1 var izdarīt k1 veidos, katrs A1 variants pieļauj, ka izvēli A2 var
izdarīt k2 veidos, katrs izvēles “A1 un A2” variants pieļauj, ka izvēli A3 var izdarīt k3
veidos utt., tad izvēli “A1 un A2, un ..., un An” var izdarīt k1 ⋅ k 2 ⋅ K ⋅ k n veidos.

Izlases, to skaita aprēķināšana

Vienkāršākās konfigurācijas ir izlases – kopas, kuras sastādītas no dotas galīgas
pamatkopas elementiem pēc dotā nosacījuma. Izlases var būt sakārtotas un
nesakārtotas. Sakārtotās izlases sauc par permutācijām un variācijām, bet nesakārtotās
– par kombinācijām. Izlases elementi var būt atšķirīgi viens no otra vai arī atkārtoties.
Pieņemsim, ir kaste ar n lodītēm, no kuras izvelk k lodītes. Ja lodītes nav
numurētas, iegūst kombinācijas, ja ir numurētas un ir svarīga numuru kārtība –
variācijas (ja k < n) vai permutācijas (ja k = n). Ja katra izvilktā lodīte tiek atlikta
atpakaļ, iegūst izlases ar atkārtojumiem; ja netiek atlikta – izlases bez atkārtojumiem.
Tātad permutācijas ir sakārtotas izlases, kurās tiek izmantoti visi pamatkopas
elementi un kuras savā starpā atšķiras tikai ar elementu secību. Šādu izlašu skaitu
apzīmē Pn , kur n ir pamatkopas elementu skaits. Permutāciju ar atkārtojumu skaitu
apzīmēsim ar Pn .

Diskrētā matemātika 2 1.nodarbība

I.Volodko
RTU Inženiermatemātikas katedra Lekciju konspekts

Variācijas ir sakārtotas kopas, kas sastāv no dotās pamatkopas k elementiem, kur

k < n, un savā starpā var atšķirties gan ar elementiem, gan to secību. Variāciju skaitu
apzīmē Ank ; variāciju ar atkārtojumiem – ar Ank .
Kombinācijas ir nesakārtotas kopas, sastāvošas no k pamatkopas elementiem, kur
k ≤ n, kuras savā starpā atšķiras ar elementiem. Kombināciju skaitu apzīmē C nk ;
kombināciju ar atkārtojumu skaitu – ar C nk .

Piemērs. Dota kopa A = {a, b, c} . Uzrakstīt visas kopas elementu permutācijas,

variācijas no 2 elementiem un kombinācijas no 2 elementiem (bez atkārtojumiem).
Risinājums. Permutācijas: abc, acb, bac, bca, cab, cba.
Variācijas: ab, ac, ba, bc, ca, cb.
Kombinācijas: ab, ac, bc.

Noteiksim, kā aprēķināt izlašu skaitu.

Permutācijas bez atkārtojumiem. No kopas, kura satur n elementus, jāizvēlās viens
elements. To var izdarīt n veidos. Tad kopā paliek n − 1 elements, no kuriem atkal
jāizvēlās viens no elementiem. To var izdarīt n − 1 veidos. No paliekošajiem n − 2
elementiem ņemam vienu, izvēļu skaits ir n − 2 . Tā turpina, līdz kopā paliek 1
elements, kuru izvēlēties ir viena iespēja. Tātad iegūstam
Pn = n ⋅ (n − 1) ⋅ (n − 2 ) ⋅ K ⋅ 2 ⋅ 1 = n !

Permutācijas ar atkārtojumiem. No kopas ar n elementiem, izvēlamies vienu

elementu. Izvēli var veikt n veidos. Tā kā tiek pieļauti atkārtojumi, nākošo elementu
atkal ņemam no visiem n elementiem. Arī trešo, ceturto, utt., n-to elementu var
paņemt n veidos. Iegūstam, ka
Pn = n1⋅ 42
⋅ n ⋅43
n4 ⋅ n = nn .
K4
n reizes

Variācijas bez atkārtojumiem. No kopas, kura sastāv no n elementiem, jāpaņem k

elementi, turklāt svarīga ir šo elementu kārtība. Tad pirmo elementu var izvēlēties n
veidos, otro - n − 1 veidos, trešo - n − 2 veidos, utt, k-to - n − (k − 1) = n − k + 1
veidos. Tātad variāciju skaits ir
n!
Ank = n ⋅ (n − 1) ⋅ (n − 2 ) ⋅ K ⋅ (n − k + 1) = .
(n − k )!
Variācijas ar atkārtojumiem. Ja tiek pieļauti atkārtojumi, tad gan pirmo, gan otro,
trešo, utt., k-to elementu var izvēlēties n veidos. Tātad variāciju ar atkārtojumiem
skaits ir
Ank = n1⋅ 42
⋅ n ⋅43
n4 ⋅ n = nk .
K4
k reizes

Kombinācijas bez atkārtojumiem. No vienas kombinācijas, kas satur k elementus,

mainot elementus vietām, var iegūt Pk = k ! variācijas. Tātad kombināciju skaits ir k !
reizes mazāks nekā variāciju skaits:

Diskrētā matemātika 3 1.nodarbība

I.Volodko
RTU Inženiermatemātikas katedra Lekciju konspekts

Ank n!
C nk = = .
Pk (n − k )!k !
Kombinācijas ar atkārtojumiem. No kopas, kas sastāv no n elementiem, izvēlās k
elementus, kuri var atkārtoties, un nav svarīga elementu secība. Piemēram, kopas
{1, 2, 3, 4, 5} kombinācija ar atkārtojumiem, sastāvoša no trim elementiem, ir 244.
Dotās kopas elementus saliksim kopā ar izlases elementiem, vienādos elementus
liekot blakus (piemērā tas būs 12234445). Tad iegūsim kopu no n + k elementiem.
Atdalīsim ar vertikālu svītru vienādos elementus (1|22|3|444|5). Tad mums ir jāvelk
n − 1 svītra atstarpēs starp elementiem. Šādu atstarpju skaits ir n + k − 1 . Skaits, cik
dažādos veidos šādas svītras var ievikt, sakrīt ar kombināciju ar atkārtojumiem skaitu:

C nk = C nn+−k1 −1 =
(n + k − 1)! =
(n + k − 1)! .
(n + k − 1 − (n − 1))!(n − 1)! k !(n − 1)!
Izlašu skaitu apkoposim tabulā:

Izlases bez atkārtojumiem ar atkārtojumiem

permutācijas n! nn
n!
variācijas nk
(n − k )!
n! (n + k − 1)!
kombinācijas
k ! (n − k )! k ! (n − 1)!

Matemātiskā indukcija
Matemātiskā indukcija ir dažādu matemātisku izteikumu pierādīšanas metode, ja
izteikums ir atkarīgs no naturala skaitļa n. Metode sastāv no 3 posmiem:
1) Indukcijas bāze. Pārbauda, vai pierādāmais izteikums ir patiess pie kādas
sākotnējas n vērtības (ja uzdevumā nav norādīti speciāli nosacījumi, parasti
ņem n = 1 ).
2) Indukcijas pieņēmums. Pieņem, ka izteikums ir patiess pie kādas patvaļīgas
vērtības, piemēram n = m − 1 .
3) Indukcijas pāreja. Izmantojot indukcijas pieņēmumu, pierāda, ka izteikums
ir patiess pie nākošās vērtības n = m .
Ja esam pierādījuši, ka
• izteikums ir patiess pie sākotnējas n vērtības, piemēram n = 1 ;
• no tā, ka izteikums ir patiess pie n = m − 1 , seko, ka tas ir patiess pie n = m ,
tad esam pierādījuši izteikuma patiesumu pie jebkuras n vērtības.
Jo tādā gadījumā
− no „izteikums ir patiess pie n = 1 ” seko, ka „izteikums ir patiess pie n = 2 ”;

Diskrētā matemātika 4 1.nodarbība

I.Volodko
RTU Inženiermatemātikas katedra Lekciju konspekts

− no „izteikums ir patiess pie n = 2 ” seko, ka „izteikums ir patiess pie n = 3 ”;

− no „izteikums ir patiess pie n = 3 ” seko, ka „izteikums ir patiess pie n = 4 ”;
− .......................................................................................................................;
− no „izteikums ir patiess pie n = m − 1 ” seko, ka „izteikums ir patiess pie
n = m ”.

Ņūtona binoms
Pierakstīsim dažas binomiālkoeficientu C nk īpašības, tās viegli var pārbaudīt
pēc binomiālkoeficientu aprēķināšanas formulas:

C nk = C nn −k , (1)

C n0 = C nn = 1 , (2)

C n1 = C nn −1 = n , (3)

C nk = C nk−−11 + C nk−1 . (4)

No skaitļiem C nk sastāv Paskāla trijstūris

1
1 1
1 2 1
1 3 3 1
1 4 6 4 1
1 5 10 10 5 1
1 6 15 20 15 6 1
................................................
Trijstūra virsotnē un gar tā malām ir vieninieki (pēc īpašības (2)). Pārējos skaitļus
iegūst, saskaitot divus virs tiem esošos skaitļus (pēc īpašības (4)). Tādējādi katra
nākamā rinda ir iegūstama no iepriekšējās un trijstūri var neierobežoti turpināt. Pirmā
rinda atbilst n = 0 , pirmais skaitlis rindā - k = 0 . Tātad, lai atrastu koeficientu C nk ,
jāņem k + 1 -ais skaitlis n + 1 -ajā rindā.
Skaitļi C nk , ņemti pēc kārtas no Paskāla trijstūra, ir koeficienti Ņūtona binomā.

Ņūtona binoms. Jebkuriem reāliem skaitļiem x, y un naturālam skaitlim n ir spēkā

formula
n
(x + y )n = ∑ C nk x n−k y k
k =0
jeb
( x + y )n = C n0 x n + C n1 x n −1 y + C n2 x n − 2 y 2 + ... + C nn −1 xy n −1 + C nn y n .

Piemēram,
(x + y )2 = C 20 x 2 y 0 + C 21 x1 y 1 + C 22 x 0 y 2 = x 2 + 2 xy + y 2 ;

Diskrētā matemātika 5 1.nodarbība

I.Volodko
RTU Inženiermatemātikas katedra Lekciju konspekts

(x + y )3 = C30 x 3 y 0 + C31 x 2 y 1 + C32 x1 y 2 + C33 x 0 y 3 = x 3 + 3x 2 y + 3xy 2 + y 3 ;

(x + y )4 = C 40 x 4 y 0 + C 41 x 3 y 1 + C 42 x 2 y 2 + C 43 x1 y 3 + C 44 x 0 y 4 =
.
= x 4 + 4 x 3 y + 6 x 2 y 2 + 4 xy 3 + y 4

Pierādījums. Pierādīsim Ņūtona binomu, izmantojot matemātiskās indukcijas

principu:
1) Indukcijas bāze. Ja n = 1 , iegūst
? 1
(x + y )1 = ∑ C1k x1−k y k ;
k =0
?
x + y = C10 x1−0 y 0 + C11 x1−1 y 1 ;

x+ y = x+ y,
tātad formula ir pareiza.

2) Indukcijas pieņēmums. Pieņemsim, ka formula izpildās pie n = m − 1 , t.i.

m −1
(x + y )m−1 = ∑ C mk −1 x m−1−k y k .
k =0

3) Indukcijas pāreja. Pierādīsim, ka formula ir spēkā pie n = m , t.i.

? m
(x + y )m = ∑ C mk x m−k y k .
k =0

Ņemsim formulas kreiso pusi un pārveidosim, izmantojot indukcijas pieņēmumu:

(x + y )m = (x + y )m−1 ⋅ (x + y ) = ⎛⎜ ∑ C mk −1 x m−1−k y k ⎞⎟ ⋅ (x + y ) = (atvērsim otrās

m −1

⎝ k =0 ⎠
m −1 m −1
iekavas) = ∑ C mk −1 x m − k y k + ∑ C mk −1 x m −1− k y k +1 = (otrajā summā mainīsim
k =0 k =0
summēšanas indeksu, pārejot par vienu vienību uz priekšu, tad jaunais indekss k ir
m −1 m
par vienu mazāks) = ∑ C mk −1 x m − k y k + ∑ C mk −−11 x m − k y k = (atdalīsim atsevišķi 0-to
k =0 k =1
saskaitāmo no pirmās summas un m-to – no otrās summas)=
m −1 m −1
= C m0 −1 x m −0 y 0 + ∑ C mk −1 x m − k y k + ∑ C mk −−11 x m − k y k + C mm−−11 x m − m y m = (tā kā
k =1 k =1
summēšanas indeksi ir vienādi, abas summas varam apvienot vienā summā;
pirmajam un pēdējam saskaitāmajam izmantosim īpašības (2))=
= x m + ∑ (C mk −1 + C mk −−11 )x m − k y k + y m = (pēc īpašībām (2) un (4))=
m −1

k =1
m −1 m
= C m0 x m −0 y 0 + ∑ C mk x m − k y k + C mm x m − m y m = ∑ C mk x m − k y k , kas bija jāpierāda.
k =1 k =0

Diskrētā matemātika 6 1.nodarbība

I.Volodko
RTU Inženiermatemātikas katedra Lekciju konspekts

Ņūtona binomā ņemot x = 1, y = t , iegūstam

n
(1 + t )n = ∑ C nk t k .
k =0

Savukārt, tikko iegūtajā formulā ievietojot t = 1 , dabū jebkuras Paskāla trijstūra

rindas summu
n

∑C
k =0
k
n = 2n ,

bet, ievietojot t = −1 , dabū tās maiņzīmju summas vērtību:

n

∑ (− 1) C
k =0
k k
n =0 (n ≥ 1) .

Diskrētā matemātika 7 1.nodarbība

I.Volodko