Mana personīgā lapa – šeit.

Adrese komentāriem: Karlis.Podnieks@lu.lv

Algebra:
Lauki, gredzeni un grupas
Kārlis Podnieks, LU profesors
Lekcijas
This work is licensed under a Creative Commons License and is copyrighted © 2009-2011 by
me, Karlis Podnieks.

Literatūra
[1] E-kursa materiāli (autors: asoc.prof. Juris Smotrovs).
[2] A. G. Kurošs. Vispārīgās algebras kurss. Nauka, Maskava,
1971 (vai cita gada izdevums). Pieejama tiešsaistē šeit (krievu
valodā).
[3] WolframAlphaWikipedia – aprēķiniem tiešsaistē.

Abstraktā algebra – lauki

To noskaņu, kas noved pie abstraktās algebras, vislabāk varēja
izjust, studējot polinomu algebru:
a) Visa mūsu attīstītā teorija pilnībā der tikai polinomiem, kurus
aplūkojam komplekso skaitļu pasaulē. Te katram polinomam
eksistē kompleksas saknes.
b) Liela daļa šīs teorijas der arī polinomiem reālo skaitļu
pasaulē. Visi dalīšanas un LKD algoritmi der bez izmaiņām,
var arī uzbūvēt polinomu ar iepriekš uzdotām reālām vērtībām.
Bet daļa no visas teorija te tomēr neder: ne visiem polinomiem
eksistē reālas saknes, tātad tos nevar sadalīt lineāros
reizinatājos. Bet tomēr tos var sadalīt vismaz kvadrātiskos
reizinātājos ar reāliem koeficientiem.
c) Vēl mazāka, bet tomēr ievērojama daļa šīs teorijas der arī
polinomiem racionālo skaitļu pasaulē. Visi dalīšanas un LKD
algoritmi der bez izmaiņām, var uzbūvēt polinomu ar iepriekš
uzdotām racionālām vērtībām. Bet eksistē jebkuras pakāpes
polinomi ar racionāliem koeficientiem, kurus vispār nevar
sadalīt mazākas pakāpes reizinātājos (ar racionāliem
koeficientiem).
d) Vēl mazāka teorijas daļa derēs polinomiem veselo skaitļu
pasaulē. Jo ne vienmēr ir iespējama veselo skaitļu dalīšana. Arī
dalīšanas un LKD algoritmus te būtu jāpārveido. Te būtu
jāveido pavisam citāda polinomu algebra... [Pamēģināsiet?]
Šeit mēs aplūkojām 4 dažādas skaitļu sistēmas (“pasaules”),
un katrai no tām principā var mēģināt būvēt savu polinomu
algebru.
Kādas tad ir tās būtiskās skaitļu sistēmas
īpašības, lai uz tās pamata varētu veidot
"samērā labu" polinomu algebru?
“Samērā laba” polinomu algebra – tāda, kurā polinomus var
dalīt ar atlikumu, diviem polinomiem var aprēķināt LKD, var
uzbūvēt polinomu ar iepriekš uzdotām vērtībām utt.
Ja paskatāmies atpakaļ (“zaļie secinājumi”), tad
redzam, ka polinomu algebrā ir būtiski
izmantotas šādas skaitļu sistēmas īpašības:
a) Sistēmā ir asociatīva un komutatīva skaitļu saskaitīšanas
operācija, ir skaitlis 0 un vienmēr var izpildīt atņemšanu.
b) Sistēmā ir asociatīva un komutatīva skaitļu reizināšanas
operācija, ir skaitlis 1, un vienmēr var izpildīt dalīšanu (izņemot
dalīšanu ar 0)
c) Reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu: a(b+c)=ab+ac.
Šādu skaitļu sistēmu abstraktajā algebrā sauc
par lauku. T.i. "samērā labu" polinomu algebru var uzbūvēt
jebkuram skaitļu laukam.
Komplekso skaitļu lauks. Komplekso polinomu algebra.
Reālo skaitļu lauks. Reālo polinomu algebra.
Racionālo skaitļu lauks. Racionālo polinomu algebra.
Tie ir 3 dažādi lauki.
Veselie skaitļi lauku neveido, jo tiem ne vienmēr var izpildīt
dalīšanu. Pilnvērtīga polinomu algebra te nesanāk.
Tieši tāpat ir ar matricu algebru – arī to var
sekmīgi izveidot tikai skaitļu laukam (t.i. ja
veidojam matricas no lauka skaitļiem).
Piemēram, ja skaitļu sistēma ir lauks, tad vienmēr ir izpildāma
dalīšana (izņemot dalīšanu ar nulli), un tāpēc jebkurai matricai
A ar det(A)≠0 var uzbūvēt inverso matricu A−1.
Komplekso skaitļu lauks. Komplekso matricu algebra.
Reālo skaitļu lauks. Reālo matricu algebra.
Racionālo skaitļu lauks. Racionālo matricu algebra.
Veselie skaitļi lauku neveido, jo tiem ne vienmēr var izpildīt
dalīšanu. Pilnvērtīga matricu algebra te nesanāk – ne katrai
matricai A ar det(A)≠0 var uzbūvēt inverso matricu A −1.

Abstraktā algebra – gredzeni

Toties paši polinomi un matricas vairs lauku
neveido, jo polinomu un matricu dalīšana bez
atlikuma biežāk nav iespējama nekā ir
iespējama. Līdzīgi ir veselo skaitļu pasaulē –
arī te tikai dažos gadījumos izdodas izdalīt x ar
y bez atlikuma.
Matricām ir vēl viena īpatnība – matricu reizināšana nav
komutatīva: bieži vien, AB≠BA.
Tātad veselie skaitļi, polinomu algebra un
matricu algebra, kaut arī tur ir saskaitīšanas,
atņemšanas un reizināšanas operācijas, tomēr
neveido laukus, tās ir līdzīgas, bet savādākas
objektu sistēmas. Šādas sistēmas sauc par
gredzeniem.
Katrs lauks ir arī gredzens, bet ne otrādi, t.i. prasības
gredzenam ir "mīkstākas" nekā laukam – gredzenā dalīšanai ne
vienmēr ir jābūt izpildamai, un reizināšanai nav obligāti būt
komutatīvai.
Stingri formāla gredzenu definīcija:
[Ja tā ir vieglāk, "objektu kopas G" vietā domājiet par
veselajiem skaitļiem.]
[Grāmatās var sastapt arī savādākas gredzena definīcijas, bet tās
visas ir ekvivalentas zemāk dotajai.]
Gredzens ir kāda objektu kopa G un divas
divvietīgas operācijas + un * šai kopā, kas
vienmēr ir izpildāmas (t.i. ja a, b pieder G, tad
a+b un a*b eksistē, ir vienīgie, un pieder G), un
kam piemīt šādas īpašības:
1. Saskaitīšana ir asociatīva: (a+b)+c=a+(b+c).
2. Saskaitīšana ir komutatīva: a+b=b+a.
3. Kopā G eksistē nulles elements 0: visiem a,
0+a=a.
4. Katram a eksistē pretējais elements b: a+b=0.
Varam pierādīt teorēmas:
T1. Jebkurā gredzenā nulles elements ir tikai viens (tāpēc varam to
apzīmēt ar 0).
T2. Jebkura gredzenā, katram a pretējais elements arī ir tikai viens
(tāpēc varam apzīmēt to ar −a).
T3. Jebkura gredzenā, katriem a, b vienādojumam x+b=a ir viens un
tikai viens atrisinājums x=a+(−b). Tāpēc tagad mums ir arī atņemšanas
operācija: a+(−b) varam apzīmēt ar a−b.
T4. Jebkurā gredzenā, a−a=0.
Jāmācās pierādīt gredzenu īpašības, izmantojot tikai gredzenu
aksiomas, un neko citu!
5. Reizināšana ir asociatīva: (a*b)*c=a*(b*c).
Bet reizināšanai nav obligāti būt komutatīvai!
6. Kopā G eksistē elements-vieninieks 1: visiem
a, 1*a=a*1=a.
Varam pierādīt teorēmas:
T5. Jebkurā gredzenā elements-vieninieks ir tikai viens (tāpēc varam to
apzīmēt ar 1).
Kāpēc tagad bija jāraksta 1*a=a*1=a nevis tikai 1*a=a? Tāpēc, ka
(gredzenā) reizināšana var nebūt komutatīva, un tad ar 1*a=a nepietiek.
Jāmācās pierādīt gredzenu īpašības, izmantojot tikai gredzenu
aksiomas, un neko citu!
7. Distributīvie likumi (divi!):
a*(b+c)=(a*b)+(a*c);
(b+c)*a=(b*a)+(c*a).
Kāpēc divi? Tāpēc, ka (gredzenā) reizināšana var nebūt
komutatīva.
Tikai tagad varam pierādīt teorēmu
T6. Jebkurā gredzenā jebkuram a: 0*a=a*0=0.

Triviālais gredzens sastāv no viena elementa {g}, kam g+g=g,

g*g=g. Visas gredzena īpašības te izpildās. [Pārbaudiet paši.]
Šai gredzenā 0=1.
Teorēma. Ja gredzenā ir vismaz divi dažādi
elementi, tad 0≠1. [Pierādīsim to: ja x≠0, bet 0=1, tad
x*0=0=x*1=x.]
Gredzenā netiek prasīts, lai dalīšana būtu vienmēr izpildāma,
t.i. vienādojumi a*x=b, x*a=b ne vienmēr būs atrisināmi.
Nenulles elementa dalīšana ar nulli nav iespējama nevienā
netriviālā gredzenā: 0*x=x*0=0, tātad ja b≠0, tad
vienādojumiem 0*x=b, x*0=b nav atrisinājumu.
Vēsture – sk. šādus Wikipedia rakstus: Ring (mathematics),
Richard Dedekind 1871.gadā (Order-Modul), David Hilbert,
1892.gadā (Ring).
Sk. Wikipedia arī Ring theory (tur – arī par atšķirībām dažādās
gredzenu definīcijās), Noncommutative ring (Kurošs savā
grāmatā tādus nemaz nepieļauj), Commutative ring.
Secinājumi.
a) Veselie skaitļi veido komutatīvu gredzenu Z,
bet neveido lauku (sk. tālāk).
b) Jebkuram laukam K, polinomi ar
koeficientiem no K veido komutatīvu
gredzenu P[K], bet neveido lauku (sk. tālāk).
c) Jebkuram laukam K un naturālam skaitlim
n>1, n x n matricas ar elementiem no K veido
nekomutatīvu gredzenu Mn[K], bet neveido lauku
(sk. tālāk).
T7. Jebkurā gredzenā: (−a)*b=−(a*b) un
(−a)*(−b)=a*b.
[Pierādiet paši – nekas vairāk kā gredzena aksiomas te nav vajadzīgs.]
Summu a+a+...+a saīsināti varam apzīmēt ar
na (n – naturāls skaitlis), piemēram, 2a, 3a, 4a.
Tie nav reizinājumi!
T8. Jebkurā gredzenā: n(−a) = −(na).
[Pierādiet paši – nekas vairāk kā gredzena aksiomas te nav vajadzīgs.]
Tātad varam vienoties ka (−n)a nozīmē −(na), un tāpēc ma
mums tagad ir definēts jebkuram veselam skaitlim m.

Reizinājumu a*a*...*a varam apzīmēt ar an (n ir

naturāls skaitlis), piemēram, a2, a3.
T9. (−a)n=an pāra skaitlim n,
un (−a)n= −an nepāra skaitlim n.
[Pierādiet paši – nekas vairāk kā gredzena aksiomas te nav
vajadzīgs.]
1
Gredzenā mēs varētu nodefinēt arī a−n, kā n , bet tas ne
a
vienmēr eksistēs – jo dalīšana gredzenā ne vienmēr ir izpildāma
(bet laukā tas eksistētu vienmēr – ja vien a nav 0).

Gredzeni ar dīvainībām?
Esam pieraduši pie šādas skaitļu īpašības: ja
a*b=0, tad a=0 vai b=0.
Bet no gredzena definīcijas šāda īpašība
neseko. Tāpēc gredzenā G divus nenulles
elementus a, b, kam a*b=0, sauc par nulles
dalītājiem.
Veselo skaitļu gredzenā Z nav nulles dalītāju.
Jebkuram laukam K polinomu gredzenā P[K] nav nulles
dalītāju.
Teorēma. Ja n>1, tad jebkuram laukam K, nxn
matricu gredzenā Mn[K] eksistē nulles dalītāji.
Pierādījums. Piemēram, pie n=2: {[0,1],[0,1}*{[1,1],{0,0]} =
{[0,0],[0,0]}. Laukā K, 0≠1 (sk. tālāk).
 Galīgi gredzeni
1. piemērs – Būla gredzens B. Tajā ir tikai divi elementi – 0 un 1, saskaitīšanas
lomu spēlē disjunkcija, reizināšanas – konjunkcija. Pārliecinieties paši, ka tas ir
gredzens, kam nav nulles dalītāju. Bet vai tas ir lauks?
2. piemērs – divargumentu Būla funkcijas. Tādu ir pavisam 16, t.i. gredzenā būs
16 elementi:
x y f(x, y)

0 0 a1

0 1 a2

1 0 a3

1 1 a4

Saskaitīšana – disjunkcija:
(f+g)(x,y)=f(x,y) v g(x,y).
Reizināšana – konjunkcija:
(f*g)(x,y)=f(x,y) & g(x,y).
Nulle 0: funkcija, kam 0(x,y)=0 visiem x, y.
Nulle 1: funkcija, kam 1(x,y)=1 visiem x, y.
Šie objekti veido komutatīvu gradzenu. [Pārliecinieties paši.]
Šajā gredzenā eksistē nulles dalītāji. [Cik pārus spēsiet saskaitīt?]
Šis gredzens nav lauks. [Pārliecinieties paši.]

Vēlreiz par laukiem

Vēsture – sk. Wikipedia rakstus Field (mathematics), Richard
Dedekind 1871.gadā (Koerper, vācieši un franči laukus tā sauc
joprojām), Eliakim Hastings Moore, 1893.gadā (field).
Sk. arī Wikipedia Field theory (mathematics).
[Grāmatās var sastapt arī savādākas lauka definīcijas, bet tās
visas ir ekvivalentas zemāk dotajai.]
Formālo (un precizēto!) lauka definīciju
iegūsim, ja gredzena definīcijai pievienosim vēl
trīs prasības:
8. Reizināšana ir komutatīva: a*b=b*a.
9. 0≠1.
10. Katram nenulles elementam a eksistē
apgrieztais elements b: a*b=1.
T10. Jebkurā laukā katram nenulles a apgrieztais elements ir
tikai viens (tātad varam apzīmēt to ar a−1).
T11. Jebkura laukā, katriem a, b, ja a≠0, tad vienādojumam
x*b=a ir viens un tikai viens atrisinājums x=a*b−1.
Tāpēc tagad mums ir arī dalīšanas operācija: a*b−1 varam
a
apzīmēt ar .
b
a
T12. Jebkurā laukā, katram a≠0: =1
a
T13. Jebkurā laukā: ja a*b=0, tad a=0 vai b=0,
t.i. laukos nav iespējami nulles dalītāji.
T14. Jebkurā laukā vienādību var saīsināt ar
kopīgu nenulles reizinātāju: ja a*c=b*c un c≠0,
tad a=b.
[Lai to pierādītu, pietiek ar lauka definīcijā paredzētajām
aksiomām, nekas cits klāt nav jāpiedomā.]
1
Negatīvās pakāpes: ja n>0 un a≠0, tad a−n definējam kā .
an
Tagad mums am ir definēts jebkuram veselam skaitlim m.
Operācijas ar daļām – jebkurā laukā ar tām var rīkoties kā
pierasts no skolas laikiem [pārliecinieties paši]:
a c
= tad un tikai tad , ja a*d=b*c;
b d
a c a∗d +b∗c
+ = ;
b d b∗d
 a c a∗c a∗c a
∗ = ; = ; utt.
b d b∗d b∗c b
Veselie skaitļi
Z = {..., −2, −1, 0, 1, 2, ...}
lauku neveido – tos ne vienmēr var dalīt bez
atlikuma. Bet Z ir gredzens!
Racionālo skaitļu lauks:
Q = {..., −3/2, −2, −2/3, −1, −1/2, 0, 1/4, 5/6, ...}.
Te vienmēr var dalīt bez atlikuma (nevar dalīt tikai
ar 0), bet – ne vienmēr var izvilkt saknes
(piemēram, √ 2 nav racionāls skaitlis).
Reālo skaitļu lauks R: te jau var vilkt saknes
no pozitīviem skaitļiem, konverģentām virknēm eksistē
robežas, bet tomēr ne katru algebrisku
vienādojumu var atrisināt (piemēram, x2+1=0).
Komplekso skaitļu lauks C: te jau ar atrisināt
jebkuru algebrisku vienādojumu.
Galīgie gredzeni un lauki Zn
Uzbūvēsim gredzenu Z4, tad būs skaidrs, ko nozīmē Zn.

Dalot jebkuru veselu skaitli ar 4, atlikumā

iegūsim 0, 1, 2 vai 3. Šie atlikumi tad arī būs
gredzena elementi: Z4 = {0, 1, 2, 3}.
Kā šajā gredzenā definēsim saskaitīšanu a+b un reizināšanu
a*b? Cik iznāks 2+3 un 2*3?
2+3=5, dalām ar 4, atlikums 1, tātad uzskatīsim, ka 2+3=1.
2*3=6, dalām ar 4, atlikums 2, tātad uzskatīsim, ka 2*3=2.
Saskaitīšanas un reizrēķina tabulas Z4:
+ 0 1 2 3
0 0 1 2 3
1 1 2 3 0
2 2 3 0 1
3 3 0 1 2
* 0 1 2 3
0 0 0 0 0
1 0 1 2 3
2 0 2 0 2
3 0 3 2 1
Z4 veido gredzenu. [Pārliecinieties paši.]
Z4 neveido lauku. Piemēram, 1 nevar izdalīt ar 2:
vienādība 2*x=1 nav iespējama, jo 2*x pēc tabulas vienmēr ir 0
vai 2.
Teorēma. Jebkuram n>0, Zn veido gredzenu no
n elementiem. Bet Zn veido lauku tad un tikai
tad, ja n ir pirmskaitlis.
Pierādījums: (atzīmei 9) nav grūts.
Tātad Z2, Z3, Z5, Z19 ir lauki, bet Z1, Z4, Z6,
Z16 – tikai gredzeni.
Par galīgo lauku vispārīgo teoriju un polinomu algebras
īpatnībām šajos laukos sk. Wikipedia rakstus: Finite fields,
Finite field arithmetic.

Grupas
Grupas ir algebriskas sistēmas, kas matemātikā parādās
savādākās situācijās nekā tās, ko sastopam skolas matemātikā.
Bet mūsu pieredze ar gredzeniem un laukiem jau ir pietiekama,
lai mēs varētu sākt uzreiz ar formālu grupas definīciju.
[Grāmatās var sastapt arī savādākas grupas definīcijas, bet tās
visas ir ekvivalentas zemāk dotajai.]
Vēsturi sk. Wikipedia rakstā Group (mathematics).
Evariste Galois (1811-1832), gandrīz romāns par viņa dzīvi:
Leopold Infeld. Whom the Gods Love: The Story of Evariste
Galois (ir tulkots latviski un krieviski).
Formālā grupas definīcija:
Grupa ir kāda objektu kopa G un viena
divvietīga operācija * šai kopā (parasti to sauc
par reizināšanu), kas vienmēr ir izpildāma (t.i.
ja a, b pieder G, tad a*b, jeb vienkārši ab eksistē, ir
vienīgs, un pieder G), un kam piemīt šādas
īpašības:
1. Operācija ir asociatīva: (ab)c=a(bc).
Grupas operācijai nav obligāti būt komutatīvai. Nekomutatīvas
grupas un komutatīvas (jeb Ābela) grupas. Sk. Wikipedia
Abelian group.
2. Eksistē elements-vieninieks 1: visiem a,
1a=a1=a.
Varam pierādīt, ka elements-vieninieks ir tikai viens (tāpēc
varam to apzīmēt ar 1). Kāpēc bija jāraksta 1a=a1=a nevis tikai
1a=a? Tāpēc, ka grupas operācija var nebūt komutatīva, un tad
ar 1a=a nepietiek. Jāmācās pierādīt grupu īpašības, izmantojot
tikai grupu aksiomas, neko citu!
3. Katram a eksistē apgrieztais elements b:
ab =ba=1.
Varam pierādīt, ka katram a apgrieztais elements ir tikai viens
(tāpēc varam apzīmēt to ar a−1). [Pierādīsim: ja ax=xa=1 un
ay=1, tad axy=xay=1y=y, bet arī xay=x(ay)=x1=x, tātad x=y.]
Nekomutatīvā grupā mums ir divas dalīšanas operācijas:
labējā: ja xa=b, tad rakstām: x=b/a;
kreisā: ja ax=b, tad rakstām: x=a\b
b/a var izpildīt kā b*a−1 [tiešām, (b*a−1)a = b*(a−1a) =
b*1=b].
a\b var izpildīt kā a−1*b.
Tagad viegli pierādīt, ka katrai no abām dalīšanām rezultāts ir
viennozīmīgs. [Pierādiet paši.]
Komutatīvā grupā abas dalīšanas sakrīt.
Tagad sajutāt, ko nozīmē pierādīt teorēmas par grupām?
Teorēma: a/a=a\a=1. [Pierādiet paši.]
Komutatīvā grupā abas dalīšanas

Teorēma: (ab)−1=b−1a−1, (abc)−1=c−1b−1a−1 utt.

[Pierādiet paši.]

Grupu piemēri
Triviālā grupa {g}: gg=g. Visas grupas īpašības izpildās. Tā ir
komutatīva grupa.
Veselie skaitļi ar saskaitīšanu: xy vietā ir x+y,
1 vietā 0, x−1 vietā −x. Visas grupas īpašības
izpildās. Tā ir komutatīva grupa.
Veselie skaitļi ar reizināšanu – nav grupa.
Racionālie skaitļi ar reizināšanu – nav grupa (nullei nav
apgrieztā elementa).
Racionālie skaitļi bez 0 ar reizināšanu. Visas grupas īpašības
izpildās. Komutatīva grupa.
Racionālie pozitīvie skaitļi ar reizināšanu. Visas grupas
īpašības izpildās. Komutatīva grupa.
n x n matricas laukā K ar reizināšanu – nav grupa (nav
apgrieztā elementa singulārajām matricām, t.i. tam, kuru
determinants ir 0).
Nesingulārās n x n matricas laukā K ar reizināšanu. Visas
grupas īpašības izpildās. Nekomutatīva grupa, ja n>1.
Jebkurš lauks K bez savas nulles ar reizināšanu. Visas
grupas īpašības izpildās. Komutatīva grupa.
Vieninieka n-tās pakāpes saknes ar reizināšanu. Visas grupas
īpašības izpildās. Galīga komutatīva grupa ar n elementiem.
Lauks Zn ar saskaitīšanu. Visas grupas īpašības izpildās.
Galīga komutatīva grupa ar n elementiem.
Ja n – pirmskaitlis, lauks Zn bez savas nulles ar reizināšanu.
Visas grupas īpašības izpildās. Komutatīva grupa.
Transformāciju grupas. Sk. Wikipedia Symmetry group.