Lekt.

Svetlana Atslēga MATE IV

5. praktikuma darbs
„Variāciju rindu sastādīšana”
Lai skaitĜu materiāls būtu pārskatāmāks un atklātos iespējamās likumsakarības starp variantiem
un to biežumiem, kā arī aprēėinu vienkāršošanai sastāda variāciju rindas.
Par intervālu variācijas rindām sauc variācijas rindas, kurās uzrādīti nevis atsevišėi varianti, bet
intervāli.
Nepārtrauktu varianšu gadījumā tiek veidoti varianšu intervāli jeb klases. Šīm klasēm nosaka
atbilstošo varianšu biežumu jeb frekvences.

LAI SASTĀDĪTU VARIĀCIJAS RINDU:

1. Aprēėināt paraugkopas apjomu
.
EXCEL: iebūvēta funkcija COUNT(apgabals)

2. Aprēėināt paraugkopas lielāko vērtību  .

EXCEL: iebūvēta funkcija MAX(apgabals)

3. Aprēėināt paraugkopas mazāko vērtību  .

EXCEL: iebūvēta funkcija MIN(apgabals)

4. Aprēėināt variāciju amplitūdu (izkliedes intervālu) .

Par variāciju amplitūdu sauc starpību starp vislielāko varianti  un vismazāko varianti  .
To apzīmē ar  
 .

5. Aprēėināt klašu intervāla garumu.

Intervāls – variējošās pazīmes nozīmes, kas atrodas noteiktās robežās.
Matemātiskajā statistikā parasti lieto vienāda garuma intervālus. Ja nav nekādu citu apsvērumu par
vēlamo intervālu garumu, to var aprēėināt, izmantojot Sterdžesa vai Breksa formulu atkarībā no
izlases apjoma n:

- ja
 100, tad lieto Sterdžesa formulu  ,· ;

- ja
 100, tad lieto Breksa formulu  · .
lg
pieraksts EXCEL: iebūvēta funkcija LOG10(n).
Pēc formulas aprēėināto intervāla garumu noapaĜo un tas ir intervāla solis c.
Intervāla garuma noteikšanas noteikumi:

ja sākotnēji dati ir doti veselos skaitĜos, tad aprēėinātā intervāla garumu noapaĜo līdz
tuvākajam veselam skaitlim;

ja sākotnējie dati ir doti ar precizitāti līdz 0.1, tad intervāla garumu noapaĜo līdz veselam
skaitlim ar desmitdaĜām (noapaĜošanu veic uz augšu, t.i., noapaĜo uz nākošo lielāko skaitli);

ja aprēėinātais intervāla garums ir lielums ar vienu zīmi pirms komata (piemēram, 0.88,
1.572), tad iegūto lielumu ieteicams noapaĜot līdz desmitdaĜai un to izmantot intervāla garuma
kvalitātē;

ja aprēėinātais intervāla garums ir lielums ar divām zīmēm pirms komata, tad šis lielums
jānoapaĜo līdz veselam skaitlim (noapaĜošanu veic uz augšu);

1
Lekt. Svetlana Atslēga MATE IV

ja aprēėinātais intervāla garums ir lielums ar trīs, četrām utt. zīmēm pirms komata, tad šo
lielumu nepieciešams noapaĜot līdz tuvākajam skaitlim, kas dalās ar 100 vai 50.

6. Aprēėināt pirmā intervāla apakšējo un augšējo robežas.

Par intervāla apakšējo robežu sauc pazīmes minimālo (mazāko) nozīmi intervālā.
Par intervāla augšējo robežu sauc pazīmes maksimālo (lielāko) nozīmi intervālā.

Pirmā intervāla apakšējā robeža ir  
. Intervālu veido tā, lai pirmās klases vidējā

vērtība sakristu ar izkliedes intervāla minimālo vērtību.

Pirmā intervāla augšējā robeža ir    .


7. Aprēėināt visu intervālu (izĦemot pirmo) apakšējās un augšējās robežas.

Katru nākamo apakšējo un augšējo robežu var aprēėināt, pieskaitot klases intervālu:    
(izmantojot šūnas absolūto adresāciju).
Intervālu robežu aprēėināšanu turpina tik ilgi, kamēr pēdējais intervāls ietver maksimālo varianti.

8. Aprēėināt intervāla centru (centrālo varianti).

EXCEL: iebūvēta funkcija AVERAGE(apgabals)

9. Aprēėināt frekvenci (biežumu)  .

EXCEL: iebūvēta funkcija FREQUENCY.

Lai aprēėinātu frekvenci  :

vispirms iezīmēt apgabalu, kurā vēlamies redzēt aprēėinātās frekvences. Frekvenču apgabala
garumu nosaka intervālu labo robežu skaits. Aizpildīt funkcijas FREQUENCY dialoga logu, kur
Data_array – datu apgabals,
Bins_array – intervāla augšējas robežas, izĦemot pēdējo.
Komandas izpildei vienlaicīgi nospiest Ctrl+Shift+poga OK vai Ctrl+Shift+Enter.

10. Aprēėināt relatīvās frekvences (relatīvos biežumus)  .

Par variantes  relatīvo biežumu  sauc variantes biežuma  attiecību pret novērojumu (izlases
elementu) skaitu
.
!
Lai aprēėinātu relatīvās frekvences:  (izmantojot šūnas absolūto adresāciju).


11. Aprēėināt kumulatīvās frekvences (uzkrājošos biežumus) " .

Lai aprēėinātu kumulatīvās frekvences:
- pirmā kumulatīvā frekvence "  ;
- pārējās kumulatīvās frekvences " #
"
  .
Piezīme: pēdējā kumulatīvā frekvence ir vienāda ar paraugkopas apjomu
.

12. Aprēėināt relatīvās kumulatīvās frekvences " .

$
Lai aprēėināto relatīvās kumulatīvās frekvences: " !
(izmantojot šūnas absolūto adresāciju).


2
Lekt. Svetlana Atslēga MATE IV

UZDEVUMA PARAUGS

Dota paraugkopa.

123,06 123,27 122,01 121,8 124,95 122,22 123,165 121,695 121,17 122,85
122,955 122,745 122,43 122,745 125,895 125,16 122,85 123,375 123,48 123,27
124,635 123,48 123,69 124,74 123,585 123,375 122,955 123,165 122,745 122,325
124,005 122,64 122,43 123,9 124,005 123,69 124,95 125,16 124,95 124,74
123,48 124,95 124,635 123,48 124,425 125,16 122,85 122,64 122,745 122,64
122,745 120,33 120,645 121,17 121,17 120,225 122,22 121,8 121,17 121,695
122,01 123,69 123,795 121,905 122,01 124,95 123,27 124,425 124,32 122,955
124,32 123,165 122,955 124,005 125,055 125,58 124,425 125,16 122,01 121,485
123,69 124,005 124,005 123,48 123,06 123,69 121,275 120,225 124,32 123,165
123,27 123,9 124,215 123,585 123,69 124,11 123,27 124,32 121,485 121,905

Uzdevumi.
1) Aprēķināt paraugkopas apjomu, lielāko un mazāko vērtības, izkliedes intervālu, intervālu garumu.
2) Sadalīt paraugkopu intervālos.
3) Aprēķināt frekvences; relatīvās frekvences; kumulatīvās frekvences; relatīvās kumulatīvās frekvences.