Laboratorijas darbs Nr.

17

Kolorimetrija
Instrukcija: Pieraksti rezultātus tabulā attiecīgās krāsas šūnās.
Korekts grafiks projicējās automātiski, kad tabula ir pilnībā aizpildīta.
!Ieraksti atbildi tukšo līniju vietā. Atstāj tikai pareizo variantu.
Darba mērķis:
Noteikt parauga nezināmo relatīvo koncentrāciju.

Materiāli un aprīkojums:
- Pasco bezvadu spektrometrs,
- kivetes ar šķīdumu paraugiem,
- dators ar spektrometrijas programmatūru priekš Pasco Spektrometra.

Uzdevums un darba gaita:

1. Noteikt viļņa garumu.
1.1. Pieslēdz spektrometru datoram, izmantojot USB kabeli, un ieslēdz to, nospiežot sānā esošo
ieslēgšanas/ izslēgšanas pogu.
1.2. Atver Spektrometrijas programmu datorā.
1.3. Augšējā izvēlnē nospied Analyze solutions.
1.4. Apakšējā izvēlnē nospied Calibrate dark. Spektrometrs izslēgsies un veiks kalibrāciju.
Uz Spektrometra ikonas (Spektrometrijas programmā) parādīsies gatavības atzīme, kalibrācijas beigās.
1.5. Ievietojam spektrometrā kiveti ar tīru ūdeni. Ņemot kiveti, pirksti atrodas uz rievotajām malām, no
gludajām malām pirkstu nospiedumi jānotīra, izmantojot salveti. Kiveti spektrometrā jāievieto tā, lai stars
no gaismas avota uz reģistrējošo daļu (baltās gaismas ikona → spektra ikona) kristu caur gludajām kivetes
malām. Respektīvi rievotās malas vērstas pret violetās un zaļās gaismas ikonām, gludās pret baltās gaismas
un absorbcijas spektra ikonām.
1.6. Apakšējā izvēlnē nospied Calibrate references. Kad kalibrēšana beigsies, uz Spektrometra ikonas
parādīsies Ѵ gatavības atzīme.
Atrast analizējamā viļņa garumu.

1.7. Paņem 4 dažādu krāsu kivetes. Vienmēr ņemam kiveti aiz rievotajām malām. Noslaukam visus pirkstu
nospiedumus, izmantojot salveti. Ievietojam pirmo kiveti spektrometrā, tāpat kā kalibrēšanas laikā (gludās
puses gaismas stara ceļā).
1.8. Lai uzsāktu rezultātu analīzi, ekrāna apakšējā kreisajā stūrī nospied sarkano Record pogu. (Datu
vākšanas laikā poga kļūst par kvadrātu) Lai apturētu datu ierakstu, nospied sarkano kvadrātu.
1.9. Nospied Scale to fit, ja vēlies mainīt mērogu.
1.10. Izmanto Add coordinate (kvadrātu ar apli tajā), lai līknes analīzei noteiktu viļņa garumu.
a) Maza roka nomainīs kursoru. Pārvieto to uz logu, kas parādīsies uz grafika, un lēnām saķeram/velkam
logu līknes virzienā. Tuvojoties līknei, parādīsies bultiņa, kas norāda noteiktu viļņa garumu uz līknes.
Atbrīvojot logu, tas piestiprināsies pie tā līknes punkta, uz kuru norāda bulta.
b) Velc logu pa līkni, lai atrastu analīzei vēlamo viļņa garumu. Parasti tas ir līknes augstākais punkts. Izvēlies
viļņa garumu, kas atbilst optiskā blīvuma (absorbance) maksimumam. Ja mūsu līknes plato atrodas netālu
no diagrammas augšdaļas, absorbcija šajā apgabalā ir pārāk liela, lai to varētu izmantot analīzei, jāizvēlas
cits viļņa garums.
c) Kad viļņa garums atrasts, lai fiksētu izvēli, nospied zilo Ѵ gatavības ķeksi viļņa garumam kreisajā pusē.
1.11. Atkārto tos pašus soļus ar katru krāsas šķidruma paraugu.
1.12. Šis solis attiecas tikai uz krāsu, kurai izveidota koncentrācijas absorbcijas līkne: Kad esam noteikuši
vēlamo viļņa garumu, nospiežam zilo gatavības ķeksi pa kreisi no izvēlētās viļņa garuma vērtības.
1.13. Izmantojot Show Comparison mode pogu, lai redzētu visas līknes vienā diagrammā (poga - ikona ar
daudziem grafikiem skalā).
1.14. Izmanto Take Journal Snapshot pogu (ikona kā fotokamera), lai veiktu vienu momentuzņēmumu ar
saviem datiem.

Absorbcijas - koncentrācijas līknes izveide.

1.15. Izvēlies krāsu, kurai noteikt koncentrāciju.

1.16. Ekrāna augšējā izvēlnē nospied Concentration (ikona ar vienu līkni). Ekrāna kreisajā pusē parādīsies
tabula ar kolonnām Concentration un Absorbance (zem Absorbance/ Transmittance).
1.17. Ievadi sagatavoto paraugu koncentrācijas no lielākā uz mazāko + nezināmais. Ievieto Spektrometrā
pirmo koncentrāciju, kas atbilst tabulas pirmajai koncentrācijai.
daudziem grafikiem skalā).
1.14. Izmanto Take Journal Snapshot pogu (ikona kā fotokamera), lai veiktu vienu momentuzņēmumu ar
saviem datiem.

Absorbcijas - koncentrācijas līknes izveide.

1.15. Izvēlies krāsu, kurai noteikt koncentrāciju.

1.16. Ekrāna augšējā izvēlnē nospied Concentration (ikona ar vienu līkni). Ekrāna kreisajā pusē parādīsies
tabula ar kolonnām Concentration un Absorbance (zem Absorbance/ Transmittance).
1.17. Ievadi sagatavoto paraugu koncentrācijas no lielākā uz mazāko + nezināmais. Ievieto Spektrometrā
pirmo koncentrāciju, kas atbilst tabulas pirmajai koncentrācijai.
1.18. Nospied Record, lai sāktu rezultātu analīzi (blakus kolonnā parādīsies rezultāts).
1.19. Lai fiksētu rezultātu, nospied Ѵ (gatavības atzīmi) blakus absorbcijai ailej. Ja optiskā blīvuma vērtība ir
3, paraugs izvēlētajam viļņa garumam ir pārāk blīvs jeb koncentrēts (jāizvēlas cits viļņa garums).
1.20. Mazākas koncentrācijas paraugus ievieto spektrometrā un reģistrē tā absorbcijas vērtības.
1.21. Nospied Stop record sarkano pogu, lai apturētu datu ievākšanu.
1.22. Izmanto Scale to fit, lai mainītu mērogu.
1.23. Nospied Show linear fit, lai caur iegūtajiem punktiem konstruētu taisni.
1.24. Spektrometrā ievietoj kiveti ar nezināmo x koncentrācijas šķīdumu.
1.25. Izvēlies tabulas apakšā ailīti ar nosaukumu Determine unknown concentration.
1.26. Nospied Record, lai sāktu analizēt šķidrumu.
1.27. Kad vērtība nostabilizējusies, piefiksē to, nospiežot V atzīmi.
1.28. Nospied Stop record sarkano pogu, lai apturētu datu vākšanu.
1.29. Izmanto Experiment options, lai saglabātu eksperimentu vienā momentuzņēmumā.

2. Koncentrācijas-Optiskā blīvuma līkne, D=f(C).

2.1. Pieraksti koncentrācijas dilstošā secībā 2.Tabulā. Pēc katras koncentrācijas mērījuma lodziņā atzīmē
rezultātu ar zilu atzīmi.
2.2. Nosaki nezināmo koncentrāciju, izmantojot grafiku vai līnijas vienādojumu un ieraksti to attiecīgās
tabulas ailītē. Ja ievadītā vērtība atrodas uz taisnes (tai tur jāatrodas), tad grafikā punkts tiks attēlots zaļā
krāsā.

Temata pārskats:
Nodefinē, kas ir redzamā gaisma?
Redzamā gaisma ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs. Parasti cilvēka acs redz
gaismu, kuras viļņu garums ir 400—700 nm.

Vai gaismas krāsa ir saistīta ar tās enerģiju, viļņa garumu un frekvenci?

Redzamai gaismai, viļņa garums nosaka krāsu.
Jo garāks krāsas viļņa garums, jo zemāka ir tās frekvence.
Krāsas enerģija palielinās kā viļņa garums samazinās un frekvence palielinās.

Ko nozīmē vārds "spektrs" (daudzskaitlī "spektri") ?

Kad baltais stars tiek sadalīts prizmā, veidojas spektrs, kurā dažādu viļņu garumu starojums tiek lauzts
dažādos leņķos. Respektīvi pektrs ir izstarojuma vai daļiņu plūsmas sadalījums pa viļņu garumiem vai
enerģijas līmeņiem.

Mini dažādus redzamās gaismas spektra veids:

Violets - īsākais viļņa garums, aptuveni 400-420 nanometri ar augstāko frekvenci.
Zils- 440 - 490 nm
Zaļš - 490 - 570 nm
Dzeltens - 570 - 585 nm
Ko nozīmē vārds "spektrs" (daudzskaitlī "spektri") ?
Kad baltais stars tiek sadalīts prizmā, veidojas spektrs, kurā dažādu viļņu garumu starojums tiek lauzts
dažādos leņķos. Respektīvi pektrs ir izstarojuma vai daļiņu plūsmas sadalījums pa viļņu garumiem vai
enerģijas līmeņiem.

Mini dažādus redzamās gaismas spektra veids:

Violets - īsākais viļņa garums, aptuveni 400-420 nanometri ar augstāko frekvenci.
Zils- 440 - 490 nm
Zaļš - 490 - 570 nm
Dzeltens - 570 - 585 nm
Oranžs - 585 - 620 nm
Sarkans - garākais viļņa garums, aptuveni 620 - 780 nanometri ar zemāko frekvenci.

Caurizgājušās gaismas intensitāte samazinās lineāri, palielinoties absorbējošās vielas koncentrācijai.

Proporcionāli lineāri samazinoties caurizgājušās, palielinās gaismas attālums.
Bēra likums nosaka, ka absorbcija ir tieši proporcionāla absorbējošās vielas koncentrācijai un šī attiecība ir
lineāra.
Lamberta likums nosaka, ka absorbcija ir tieši proporcionāla parauga biezumam un šī attiecība ir lineāra.

Atšķirība starp absorbciju un caurlaidību ir:

Caurlaidība ir gaismas daudzuma mērīšana caur paraugu, bet absorbcija ir parauga absorbētās gaismas
daudzuma mērīšana.

Atšķirība starp absorbciju un absorbcijas koeficientu ir:

Absorbcija ir absorbētās gaismas daudzums, bet absorbcijas koeficients - elektromagnētiskā starojuma
intensitātes samazināšanās ātruma mērs.

Atšķirība starp pārraidi un caurlaidību ( transmission and transmittance ) ir:

Pārraide galevnokārt mēra paša stikla gaismas filtrēšanas spēju, ļaujot iegūt precīzāku priekšstatu par stikla
īpašībām. Caurlaidība attiecas uz gaismas enerģijas daudzumu, ko stikls absorbē, izkliedē vai atstaro.

Fotoelektriskais kolorimetrs sastāv no trim vissvarīgākajām daļām: 1) sarkanās krāsas filtra,

2) zaļās krāsas filtra un 3) zilās krāsas filtra.
Fotoelektriskā kolorimetra darbības princips ir:
Fotoelektriskā kolorimetra darbība galvenokārt balstās uz Bēra-Lamberta likumu. Šis likums nosaka, ka
gaismas absorbcija, izejot caur vidi, ir tieši proporcionāla vides koncentrācijai. Izmantojot kolorimetru,
gaismas stars ar noteiktu viļņa garumu ir vērsts uz šķīdumu. Pirms šķīduma sasniegšanas gaismas stars iziet
cauri virknei dažādu lēcu. Šīs lēcas izmanto krāsainās gaismas navigācijai kolorimetrā. Kolorimetrs analizē
atstaroto gaismu un salīdzina ar iepriekš noteiktu standartu. Pēc tam šķīduma gaismas absorbcijas
aprēķināšanai tiek izmantots ierīcē uzstādītais mikroprocesors. Ja šķīduma absorbcija ir lielāka nekā šķīdums -
tiks absorbēts vairāk gaismas, un, ja šķīduma koncentrācija ir zema, caur šķīdumu tiks pārraidīts vairāk
gaismas.

Mērījumi un secinājumi:
1. Daļa:
1. šķidrums ir rozā krāsā.
Pēc 1. šķīduma absorbcijas spektra mēs varam novērot, ka visvairāk absorbēto viļņu garumi ir 564,7 nm kas
atbilst zaļai krāsai, un visvairāk pārraidīto viļņu garumi ir 695,2 nm kas atbilst sarkanai krāsai.
2. šķidrums ir dzeltenā krāsā.
Pēc 2. šķīduma absorbcijas spektra mēs varam novērot, ka visvairāk absorbēto viļņu garumi ir 448,9 nm kas
atbilst zilai krāsai, un visvairāk pārraidīto viļņu garumi ir 692,8 kas atbilst sarkanai krāsai.
3. šķidrums ir zilā krāsā.
Pēc 3. šķīduma absorbcijas spektra mēs varam novērot, ka visvairāk absorbēto viļņu garumi ir 594,1 nm kas
atbilst orandžai krāsai, un visvairāk pārraidīto viļņu garumi ir 498,8 kas atbilst zaļai krāsai.
4. šķidrums ir zaļā krāsā.
Pēc 4. šķīduma absorbcijas spektra mēs varam novērot, ka visvairāk absorbēto viļņu garumi ir 445,3 nm, kas
atbilst zilai krāsai, un visvairāk pārraidīto viļņu garumi ir 693,8 nm kas atbilst sarkanai krāsai.

Analizējot krāsas gaismas caurlaidību, mēs varam redzēt, ka krāsu kombinācija padara parauga krāsu mūsu
vizuālā uztverei redzamu.
2. daļas šķidruma parauga krāsa ir dzeltena.
Argumentē savu viedokli: ___________________________________________________
__________________________________________________________________________
2. Daļa: kivete
Viļņa garums, ko izmanto nezināmas koncentrācijas noteikšanai, ir 452,4 nm.
Bugē–Lamberta–Bēra likums (D = f(C)) nosaka, ka nezināmā parauga koncentrācija ir 0,2.
Vislabākā matemātiskā sakarība (regresijas līnija) starp koncentrāciju un absorbciju jeb optisko blīvumu ir
lineāra, un determinācijas koeficients (R^2) ir 0,9826, kas ir saskaņā ar teoriju.
Vismazāk atbilstošākā regresijas līnija ir eksponenciāla ar determinācijas koeficientu 0,9217.
Izmantojot piemērotu matemātisku sakarību, ir iespējams uzzināt, cik liela būs koncentrācija, zinot tikai
absorbcijas koeficientu. Šajā laboratorijas darbā tas tika darīts, lai atrastu nezināmā parauga koncentrāciju.
2. Daļa: kivete
Viļņa garums, ko izmanto nezināmas koncentrācijas noteikšanai, ir 452,4 nm.
Bugē–Lamberta–Bēra likums (D = f(C)) nosaka, ka nezināmā parauga koncentrācija ir 0,2.
Vislabākā matemātiskā sakarība (regresijas līnija) starp koncentrāciju un absorbciju jeb optisko blīvumu ir
lineāra, un determinācijas koeficients (R^2) ir 0,9826, kas ir saskaņā ar teoriju.
Vismazāk atbilstošākā regresijas līnija ir eksponenciāla ar determinācijas koeficientu 0,9217.
Izmantojot piemērotu matemātisku sakarību, ir iespējams uzzināt, cik liela būs koncentrācija, zinot tikai
absorbcijas koeficientu. Šajā laboratorijas darbā tas tika darīts, lai atrastu nezināmā parauga koncentrāciju.
Līdzīgi, ja ir zināma parauga koncentrācija var atrast absorbcijas koeficientu. Ja parauga koncentrācija litrā ir
0,9 moli, absorbcijas koeficients ir 0,122.

Mērījumu iespējamā sistemātiskā kļūda ir saistīta ar neprecīzu ūdens nokalibrēšanu eksperimenta sākumā.
Iespējamā gadījuma kļūda ir saistīta ar līdz galam nenoslaucītiem pirkstu nospiedumiem.

Avoti:
- Kolorimetrija/Colorimetry. (2020, October 22). Retrieved from https://www.youtube.com/watch?
v=WPc85mO9gGI
- Davidovits, P. Physics in biology and medicine. Amsterdam: Academic Press, an imprint of Elsevier. pp. 239-
248

 
STUDENTA PIERASKTI, ATZIŅAS, KOMENTĀRI:
___________________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________________
___________________________________________________________________________________

 
 Instrukcija: Pieraksti rezultātus tabulā attiecīgās krāsas šūnās. 1. Tabula. Fotokolorimetrija
ekts grafiks projicējās automātiski, kad tabula ir pilnībā aizpildīta.
!Ieraksti atbildi tukšo līniju vietā. Atstāj tikai pareizo variantu. Nr. Koncentrācija, mol/l Absorbcija

u. 1 1.00 0.136
2 0.75 0.098
3 0.50 0.076
4 0.25 0.029
5 X 0.026
kš Pasco Spektrometra.

Bugē–Lamberta–B
USB kabeli, un ieslēdz to, nospiežot sānā esošo Absorbcijas un koncent
0.16
f(x) = 0.0216788050462957 exp( 1.956124
ektrometrs izslēgsies un veiks kalibrāciju. 0.14 R² = 0.900806683958873
mmā) parādīsies gatavības atzīme, kalibrācijas beigās. f(x) = 0.1372 x − 0.000999999999999987
. Ņemot kiveti, pirksti atrodas uz rievotajām malām, no 0.12 R² ==0.982578193510669
f(x) 0.0733615673172132 ln(x) + 0.12816
mantojot salveti. Kiveti spektrometrā jāievieto tā, lai stars R² = 0.974671986341231
ismas ikona → spektra ikona) kristu caur gludajām kivetes
0.1
oletās un zaļās gaismas ikonām, gludās pret baltās gaismas
Absorbcija

es. Kad kalibrēšana beigsies, uz Spektrometra ikonas 0.08

0.06

0.04
mam kiveti aiz rievotajām malām. Noslaukam visus pirkstu
mo kiveti spektrometrā, tāpat kā kalibrēšanas laikā (gludās
0.02
ā kreisajā stūrī nospied sarkano Record pogu. (Datu
ētu datu ierakstu, nospied sarkano kvadrātu. 0
. 0.00 0.20 0.40 0.60 0.80
ajā), lai līknes analīzei noteiktu viļņa garumu.
gu, kas parādīsies uz grafika, un lēnām saķeram/velkam Koncentrācija, mol/l
bultiņa, kas norāda noteiktu viļņa garumu uz līknes.
unkta, uz kuru norāda bulta.
iļņa garumu. Parasti tas ir līknes augstākais punkts. Izvēlies
bance) maksimumam. Ja mūsu līknes plato atrodas netālu
alā ir pārāk liela, lai to varētu izmantot analīzei, jāizvēlas

pied zilo Ѵ gatavības ķeksi viļņa garumam kreisajā pusē.

ruma paraugu.
ota koncentrācijas absorbcijas līkne: Kad esam noteikuši
eksi pa kreisi no izvēlētās viļņa garuma vērtības.
lai redzētu visas līknes vienā diagrammā (poga - ikona ar
a kā fotokamera), lai veiktu vienu momentuzņēmumu ar

tion (ikona ar vienu līkni). Ekrāna kreisajā pusē parādīsies

e (zem Absorbance/ Transmittance).
no lielākā uz mazāko + nezināmais. Ievieto Spektrometrā
koncentrācijai.
a kā fotokamera), lai veiktu vienu momentuzņēmumu ar

tion (ikona ar vienu līkni). Ekrāna kreisajā pusē parādīsies

e (zem Absorbance/ Transmittance).
no lielākā uz mazāko + nezināmais. Ievieto Spektrometrā
koncentrācijai.
blakus kolonnā parādīsies rezultāts).
atzīmi) blakus absorbcijai ailej. Ja optiskā blīvuma vērtība ir
īvs jeb koncentrēts (jāizvēlas cits viļņa garums).
pektrometrā un reģistrē tā absorbcijas vērtības.
urētu datu ievākšanu.

punktiem konstruētu taisni.

koncentrācijas šķīdumu.
Determine unknown concentration.
u.
ospiežot V atzīmi.
urētu datu vākšanu.
eksperimentu vienā momentuzņēmumā.

.
bulā. Pēc katras koncentrācijas mērījuma lodziņā atzīmē

grafiku vai līnijas vienādojumu un ieraksti to attiecīgās

es (tai tur jāatrodas), tad grafikā punkts tiks attēlots zaļā

ļa, ko var saskatīt cilvēka acs. Parasti cilvēka acs redz

garumu un frekvenci?

ekvence.
nās un frekvence palielinās.

?
ektrs, kurā dažādu viļņu garumu starojums tiek lauzts
ai daļiņu plūsmas sadalījums pa viļņu garumiem vai

anometri ar augstāko frekvenci.

 ?
ektrs, kurā dažādu viļņu garumu starojums tiek lauzts
ai daļiņu plūsmas sadalījums pa viļņu garumiem vai

anometri ar augstāko frekvenci.

80 nanometri ar zemāko frekvenci.

āri, palielinoties absorbējošās vielas koncentrācijai.

palielinās gaismas attālums.
ionāla absorbējošās vielas koncentrācijai un šī attiecība ir

oporcionāla parauga biezumam un šī attiecība ir lineāra.

paraugu, bet absorbcija ir parauga absorbētās gaismas

ntu ir:
absorbcijas koeficients - elektromagnētiskā starojuma

ion and transmittance ) ir:

trēšanas spēju, ļaujot iegūt precīzāku priekšstatu par stikla
as daudzumu, ko stikls absorbē, izkliedē vai atstaro.

rīgākajām daļām: 1) sarkanās krāsas filtra,

alstās uz Bēra-Lamberta likumu. Šis likums nosaka, ka

cionāla vides koncentrācijai. Izmantojot kolorimetru,
z šķīdumu. Pirms šķīduma sasniegšanas gaismas stars iziet
nās gaismas navigācijai kolorimetrā. Kolorimetrs analizē
standartu. Pēc tam šķīduma gaismas absorbcijas
kroprocesors. Ja šķīduma absorbcija ir lielāka nekā šķīdums -
centrācija ir zema, caur šķīdumu tiks pārraidīts vairāk

ovērot, ka visvairāk absorbēto viļņu garumi ir 564,7 nm kas

rumi ir 695,2 nm kas atbilst sarkanai krāsai.

ovērot, ka visvairāk absorbēto viļņu garumi ir 448,9 nm kas

rumi ir 692,8 kas atbilst sarkanai krāsai.

ovērot, ka visvairāk absorbēto viļņu garumi ir 594,1 nm kas

u garumi ir 498,8 kas atbilst zaļai krāsai.

ovērot, ka visvairāk absorbēto viļņu garumi ir 445,3 nm, kas

rumi ir 693,8 nm kas atbilst sarkanai krāsai.

redzēt, ka krāsu kombinācija padara parauga krāsu mūsu

________________________________
__________________________________

as noteikšanai, ir 452,4 nm.

nezināmā parauga koncentrācija ir 0,2.
starp koncentrāciju un absorbciju jeb optisko blīvumu ir
9826, kas ir saskaņā ar teoriju.
nciāla ar determinācijas koeficientu 0,9217.
espējams uzzināt, cik liela būs koncentrācija, zinot tikai
as tika darīts, lai atrastu nezināmā parauga koncentrāciju.
 as noteikšanai, ir 452,4 nm.
nezināmā parauga koncentrācija ir 0,2.
starp koncentrāciju un absorbciju jeb optisko blīvumu ir
9826, kas ir saskaņā ar teoriju.
nciāla ar determinācijas koeficientu 0,9217.
espējams uzzināt, cik liela būs koncentrācija, zinot tikai
as tika darīts, lai atrastu nezināmā parauga koncentrāciju.
ast absorbcijas koeficientu. Ja parauga koncentrācija litrā ir

ar neprecīzu ūdens nokalibrēšanu eksperimenta sākumā.

nenoslaucītiem pirkstu nospiedumiem.

Retrieved from https://www.youtube.com/watch?

msterdam: Academic Press, an imprint of Elsevier. pp. 239-

___________________________________________
___________________________________________
___________________________________________
 X=0,2

gē–Lamberta–Bēra likums
ijas un koncentrācijas attiecības

8050462957 exp( 1.95612452225319 x )

83958873
− 0.000999999999999987
93510669
5673172132 ln(x) + 0.12816397459157
86341231

Krāsains šķidrums
Linear (Krāsains
šķidrums)
Logarithmic
(Krāsains
šķidrums)
Exponential
0.60 0.80 1.00 1.20 (Krāsains
šķidrums)
ncentrācija, mol/l
Version 1.0 5/29/2018
Fixed spectrum chart title from "spectrum" to "spectra"
Added "Systematic and random error" sections under "Results and conclusions"
Fixed both chart axis titles
Colors added for nm table