GAISMA

-Gaisma - elektromagnētisks starojums, ko spēj

uztvert cilvēka acs (zinātniski to sauc par redzamo
gaismu).
- Gaismas ātrums vakuumā - 3 ×108 m/s.
- Zinātniekiem izdevies 1200 reizes palēnināt
gaismas ātrumu. Ierīces, kuras palēnina gaismu,
palīdzēs vienkāršot operācijas ar gaismas impulsiem
un paātrināt interneta darbību.
Zinātnes nozari, kurā nodarbojas ar gaismas
pētīšanu, sauc par optiku.
 GAISMAS AVOTI
* DABISKIE GAISMAS AVOTI

- Saule (galvenais gaismas avots; nosaka cilvēku dzīves, kā arī dzīvās un nedzīvās dabas norises uz Zemes.
Saules virsas temperatūra ir ļoti augsta — vairāk nekā 6000 °C; dienas gaismu uz Zemes rada
atmosfēra);

- zvaigznes ;
Mēness un planētas atstaro Saules gaismu.
 GAISMAS AVOTI
* DABISKIE GAISMAS AVOTI
- uguns;
- zibens;
- dzīvnieki ( jāņtārpiņi); Vulkāns - dabīgs gaismas avots

- luminiscējošas vielas, u.c.

Arī kaķa acis gaismu tikai atstaro,
pašas tās neizstaro gaismu.
Kemahs - gaismas zivs

Mežā naktī dažkārt spīd satrupējusi koksne,

saukta par prauliem. To izraisa spīdošas
baktērijas
 GAISMAS AVOTI
* MĀKSLĪGIE GAISMAS AVOTI- tādi gaismas avoti, kurus ir radījuši cilvēki :
- spuldze;
- monitors;
- svece;
- kabatas lukturītis;
- lāzers, u.c.
 Ikvienā gaismas avotā kāda enerģija pārvēršas
gaismas enerģijā.
Termiskie gaismas avoti jeb termiskie starotāji –
ķermeņi, kas sakarsuši līdz augstai temperatūrai,
piemēram, elektrisko spuldžu kvēldiegi, zvaigznes
u.c.
 Luminiscentie gaismas avoti (piemēram, gāzizlādes
spuldzes, televizoru ekrāni, gāzizlādes caurules u. c.)

Dabiskā luminiscence.

Lokanās elektroluminiscences gaismas.

Gaismas avotu salīdzināšanai izmanto gaismas stipruma jēdzienu. Gaismas stipruma vienība – kandela ( cd)

Kur:
I — gaismas stiprums
— gaismas plūsma
— telpiskais leņķis
Gaismas avota radītā gaisma apgaismo ķermeņu virsmas. Lai salīdzinātu apgaismojumu, izvēlas
apgaismojuma vienību – luksu ( lx ) .

Apgaismojumu E izsaka ar gaismas plūsmas attiecību

pret ķermeņa virsmas laukumu S, uz kuru šī plūsma krīt: ,

E – apgaismojums, Ф - gaismas plūsma, S – apgaismotās

virsmas laukums.
 Apgaismojumu mēra ar luksmetru.

Apgaismojuma normas, kas jāievēro, ierīkojot mākslīgo apgaismojumu ar kvēlspuldzēm:

•LR Ministru kabineta 2002. gada 27. decembrī pieņemtie noteikumi Nr.610.

Virsma Apgaismojums, lx
Klases tāfele 150
Kāpņu telpas 30
Galda virsma lasītavā 300
Ielas segums, ja laiks ir apmācies 100…150

Saules apspīdētas Zemes virsmas apgaismojums pusdienlaikā var

sasniegt 100 000 lx, bet atklātā vietā, ja diena ir apmākusies, aptuveni
1000 lx. Mēness apgaismo Zemi ar aptuveni 0,2 lx lielu apgaismojumu.
 GAISMAS IZPLATĪŠANĀS

* Gaisma izplatās viendabīgā vidē taisnā virzienā pa gaismas stariem.

* Gaismas izplatīšanās ātrums vidē : V = c/n n- vides gaismas laušanas koeficients.
* Ja gaisma krīt uz spoguļgludu virsmu, tā atstarojas.

Gaismas atstarošanās likums: atstarotās gaismas stars atrodas

gaismas krišanas plaknē, un atstarošanas leņķis .
ir vienāds ar krišanas leņķi
 Gaismas laušana notiek,
gaismai pārejot no vienas
caurspīdīgas vides otrā,
pie., no gaisa – ūdenī.

Gaismas laušanu novēro tādēļ, ka

gaisma dažādās vielās izplatās ar
atšķirīgu ātrumu.
 Gaismas laušanas likums :
Gaismas krišanas leņķa sinusa attiecība pret lauztā
leņķa sinusu ir vienāda ar gaismas laušanas
koeficientu attiecību abās vidēs.

Ja divām vidēm gaismas laušanas koeficients

ir vienāds, tad gaismas laušanu nenovēro.
Glicerīnam un stiklam gaismas laušanas
koeficienti var būt vienādi, tādēļ stikla pudeli
glicerīnā var padarīt neredzamu, kā tas ir
parādīts video "Make an invisible bottle".
Pilnīga iekšējā atstarošanās – ja gaismas staram pārejot no optiski blīvākas
vides mazāk blīvā vidē, pieaugot gaismas krišanas leņķim, visa gaisma
atstarojas atpakaļ blīvākajā vidē.

Piemēram, atstarošana slīpētā dimantā un gaismas vadā

Attēlā ir redzams, ka lāzera stars pilnībā

atstarojas no ūdens un gaisa robežvirsmas.

Kad nirējs atrodas zem ūdens, tad viņa redzamību virs

ūdens ierobežo pilnīgās iekšējās atstarošanās robežleņķis. Rezultātā
ūdens virsma izskatās kā spogulis.
 Gaismas vadi pielietojami svētku dekorāciju un
gaismas reklāmas izveidošanai, kā arī telpu dizaina
elementu izgaismošanai /piem. spoguļu, lampu u.c./.
Tie pielietojami gan iekštelpu  gan āra dekorēšanai.
 DISPERSIJA
Parādību, kas izpaužas kā gaismas izplatīšanās ātruma
v atkarība no viļņa garuma (vai arī frekv.),
sauc par gaismas dispersiju.
Rezultātā baltā gaisma sadalās 7 krāsu joslā.
* Balto gaismu iespējams sadalīt krāsās ar stikla prizmu
.
* Vielas laušanas koeficients ir atšķirīgs viļņiem ar
dažādiem viļņa garumiem. Violetā gaisma lūst vairāk,
bet sarkanā – mazāk.
* Staru nolieces leņķis ir atkarīgs no prizmas materiāla
laušanas koeficienta, prizmas ģeometriskajiem
izmēriem un staru krišanas leņķa.
 DISPERSIJA

Varavīksnē dispersija rodas, baltajai

gaismai tiekot lauztai lietus pilienos.
auto varavīksne
Dispersijas parādību pēta ar spektroskopiem,
spektrogrāfiem. Izmanto (krāsu jaukšanu)
fotogrāfijās, TV, poligrāfiskajā tehnikā,
tekstilrūpniecībā, apgaismošanā.
 SPOGUĻI
Par spoguli var uzskatīt jebkuru gludu virsmu, kas
atstaro pietiekami daudz gaismas, lai mēs saskatītu
spoguļa veidoto attēlu. Izšķir 2 veidu spoguļus -
plakanos un sfēriskos spoguļus.
 ATTĒLS PLAKANĀ SPOGULĪ
- Plakanā spogulī vienmēr veidojas  vienliels, tiešs un
šķietams attēls.
- Priekšmeta attēls vienmēr atrodas tieši tādā pašā
attālumā no spoguļa kā pats priekšmets.
 SFĒRISKIE SPOGUĻI
Ir divu veidu sfēriskie spoguļi - ieliekti un izliekti
spoguļi

Ieliekts spogulis gaismu sakopo. Izliekts spogulis gaismu izkliedē.

Pazīstamākais izmantošanas veids Tas ir noderīgs dažādos dizaina
ir prožektors. Ieliektus spoguļus elementos, piemēram, eglīšu
izmanto arī siltuma un rotaļlietas vai disko bumba.
elektroenerģijas ieguvē .
 UZDEVUMI

1. Uzzīmē figūras F attēlu plakanā spogulī!

2. Kurus priekšmetus cilvēks redz plakanajā

spogulī? Pamato atbildi!
 LĒCAS
Optikā lēca ir dzidrs ķermenis, parasti stikla, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas (sfēriskas, cilindriskas
utt.) lauzējvirsmas.
Visbiežāk lieto izliektas un ieliektas lēcas. Izliektām lēcām vidusdaļa ir biezāka nekā malas, ieliektām lēcām -
otrādi. Izliekta lēca paralēlu gaismas staru kūli fokusē vienā punktā (fokusā), bet ieliektā - izkliedē.

Lēca ir svarīgākā dažādu optisko

instrumentu (mikroskops, teleskops utt.)
sastāvdaļa.
LĒCAS
Izliektās lēcas darbojas kā savācējlēcas, bet ieliektās lēcas — kā
izkliedētājlēcas.
Lēcas optiskās īpašības raksturo tās galvenā fokusa attālums.
Fokuss ir punkts, kurā, izejot cauri lēcai, krustojas stari vai to
pagarinājumi.

Lēcas fokusa apgriezto lielumu sauc

par lēcas optisko stiprumu un to
apzīmē ar D.

Piemēram, cilvēka acs lēcas optiskais

stiprums ir apmēram 60 dioptrijas
 Attēla iegūšana ar savācējlēcu

Stars,kurš iet paralēli galvenajai optiskajai asij,

pēc iziešanas cauri lēcai, iet caur fokusu. (1)
Gaismas stars, kas iet caur lēcas fokusu, lūst
tā, ka lēcas otrā pusē tas iet paralēli lēcas asij.
(2)
Gaismas stars, kas iet caur lēcas centru, savu
ceļu turpina taisnā virzienā.(3)
 REDZE
Cilvēka redzes orgānu veido acābols un acs papildaparāti .
Cilvēka acs vidēji sver tikai 29 gramus. Tikko pēc
piedzimšanas bērni neredz krāsas. Cilvēka acs spēj atšķirt
vismaz 500 melnbalto krāsu toņus. Acs radzene ir vienīgie
dzīvie audi cilvēka organismā, kuriem nav asinsvadu. Parasti
cilvēks mirkšķina acis apmēram 11500 reizes dienā vai
apmēram 4,2 miljonus reizes gadā! Cilvēki no datora ekrāna
lasa 25% lēnāk nekā no papīra. Redzes nervs ir vienīgais
nervs cilvēka organismā, kuru var ieraudzīt bez operācijas.
Cilvēka acs tīklene ir tā ķermeņa daļa, kurai visefektīvāk tiek
piegādāts skābeklis.
 REDZE
Krāsu aklums - dihromāzija rodas, ja nemaz nevar
uztvert vienu no pamatkrāsām. Izšķir krāsu aklumu, kad
cilvēks neuztver sarkano krāsu (daltonisms), zaļo vai
violeto krāsu. Pirmajos divos gadījumos sarkanās un zaļās
krāsas vietā cilvēks redz pelēcīgi dzeltenas nokrāsas. Ja ir
pilnīgs krāsu aklums - monohromāzija, visi priekšmeti
izskatās pelēki. Krāsu redzes traucējumi parasti mēdz būt
iedzimti, biežāk vīriešiem nekā sievietēm.
ACS UZBŪVE
ACS
 OPTISKIE INSTRUMENTI
- LUPA

Lupa ir vienkāršākais optiskais

instruments - savācējlēca, ko
ikdienā izmanto novērotā
priekšmeta redzes leņķa
palielināšanai.
 OPTISKIE INSTRUMENTI

-Tālskatis ir optisks instruments, kas paredzēts, lai ar

aci novērotu tālus priekšmetus. Tālskata optiskā
sistēma sastāv no divām daļām: objektīva (tas veido
apgrieztu attēlu fokālajā plaknē) un okulāra, kas
paredzēts attēla palielināšanai (darbojas līdzīgi
lupai).
 TĀLSKATIS
Galileja tālskaši. Divi no viņa
instrumentiem līdz šim laikam glabājas
muzejā Florencē.
 OPTISKIE INSTRUMENTI
- BINOKLIS

Binoklis (latīņu: bini - pa divi +

oculus - acs) ir optisks
instruments, ko veido divi
tālskati (katrai acij savs) un kas
paredzēts attālinātu priekšmetu
novērošanai ar abām acīm
vienlaicīgi. Tālskati savienoti
kopā tā, lai tos varētu fokusēt
vienlaicīgi.
 OPTISKIE INSTRUMENTI
- MIKROSKOPS
Mikroskops ir instruments, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu
saskatīt ar neapbruņotu aci.

Optiskie mikroskopi (visi mikroskopi, kas lieto gaismu (vai tai tuvu
elektromagnētisko starojumu) un attēlu iegūst vienā paņēmienā.
Elektronmikroskopi (visi mikroskopi, kas lieto elektronu kūļus, ietver gan TEM,
gan arī SEM).
Skenējošās zondes mikroskopi (Visi mikroskopi, kas attēlu iegūst pa punktiem, pa
parauga virsmu pārvietojot zondi, kas nosaka parauga īpašības attiecīgajā
punktā).
Citi mikroskopi (jonu mikroskops, rentgenmikroskops, akustiskais mikroskops un
citi eksotiskāki mikroskopi).
 Pirmie mikroskopi bija līdzīgi palielināmajam stiklam un tajos tika
izmantota tikai viena stikla vai slīpēta kalnu kristāla lēca.
Savam laikam izcilu meistarību mikroskopu darināšanā sasniedza
Holandes drēbju tirgotājs Antonijs van Lēvenhuks (1632 – 1723). Darināt
dažādas lēcas viņu mudināja profesionāla interese, jo linu auduma
kvalitāti vislabāk varēja noteikt aplūkojot auduma šķiedras ar stipru
palielināmo stiklu. Aizrāvies ar lēcu slīpēšanu, viņš savas iemaņas
pilnveidoja tik tālu, ka spēja iegūt lēcas, kuras palielināja 200 – 270 reizes
Neskatoties uz dažādiem pilnveidojumiem un tehnikas straujo attīstību, gaismas
mikroskopu iespējas ir ierobežotas. To nosaka neapgāžami fizikas likumi, proti, lietojot
redzamo gaismu, nav iespējams iegūt skaidru attēlu lielākā palielinājumā kā 1 500
reizes.
Tāpēc mikroskopijas tālākā attīstībā tika radīta ierīce, ko sauc par elektronu mikroskopu.

Elektronu mikroskopos gaismas vietā cauri pētāmajam objektam tiek laista

elektronu plūsma. Ar to iespējams iegūt līdz 1 000 000 reižu lielu palielinājumu.
Elektronu mikroskopā nav iespējams novērot dzīvu šūnu. Vakuums un lielā
elektronu plūsmas enerģija momentā nonāvē jebkuru dzīvu organismu.
 ANTONIJA VAN
LĒVENHUKA
MIKROSKOPS

HUKA MIKROSKOPS
 OPTISKIE INSTRUMENTI
- TELESKOPS

Teleskops ir astronoma galvenais instruments, tā

darbības princips ir tāds, ka teleskopa objektīvs savāc
gaismu un izveido objekta attēlu, bet okulārs to palielina
un padara ērti aplūkojamu. Objektīvu un okulāru
novieto tā, lai to fokusi sakristu. Teleskopa fokusā stari
krustojas, tādēļ veidojas apgriezts attēls
 TELESKOPS

Pastāv trīs galvenie teleskopu tipi:

lēcu teleskops, spoguļteleskops un
jaukta tipa teleskops, kas sastāv
gan no spoguļiem, gan lēcām.

Uzskata, ka pirmo teleskopu astronomijā

pielietoja Galileo Galilejs 1609. gadā.
 TELESKOPS
Laika posmā no 1785. līdz 1789. gadam Viljams
Heršels izgatavoja "40 pēdu teleskopu", kurš
nākamos 50 gadus bija lielākais teleskops visā
pasaulē.
Šmidta teleskops Baldones
observatorijā.
Habla Kosmiskais teleskops
HST – orbitējoša observatorija
– kopš 1990. gada riņķo ap
Zemi augstu virs atmosfēras.
 GAISMAS VIĻŅU ĪPAŠĪBAS
Gaisma - gan EM vilnis, gan daļiņu plūsma.
Par gaismas viļņu dabu liecina :
- interference;
- difrakcija;
- polarizācija.

Gaismas kvantu jeb daļiņu būtību raksturo fotoefekts.

 Interference - divu vai vairāku gaismas viļņu
pārklāšanās, kuras rezultātā notiek rezultējošās
amplitūdas pastiprināšanās vai pavājināšanās
atkarībā no viļņu fāžu attiecībām.
 Dabā interferences ainu var redzēt kā krāsainu
gredzenu, joslu vai plankumu secīgu izkārtojumu,
piemēram, ziepju burbulī vai eļļas kārtiņā uz asfalta.
 Interferenci izmanto, lai lēcu sistēmās novērstu gaismas
zudumus. Lai, piem., palielinātu fotoaparātu vai
mikroskopu attēla kvalitāti, lēcas virsmu pārklāj ar
caurspīdīgas vielas slāni, kuram ir cits laušanas koeficients.
Šādu metodi sauc par optisko materiālu dzidrināšanu.
Difrakcija ir gaismas viļņu apliekšanās ap šķēršļiem,
tādējādi novērojot atkāpšanos no gaismas
taisnvirziena izplatīšanās.
Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir
salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru.
Redzamās gaismas gadījumā šķērslim jābūt ļoti
sīkam – mērāmam mikrometros.
Gaismas difrakcija ierobežo acs un optisko
instrumentu (teleskopu, mikroskopu) izšķiršanas
spēju.
Noliekam uz zemes krēslu un tam beram virsū smiltis
tik ilgi, kamēr tās sāk birt nost no krēsla. Teorētiski,
smiltīm zem paša krēsla nevajadzētu būt, jo smiltis
paliek uz tā, bet birstot no krēsla uz zemes, tās
tomēr nonāk arī zem krēsla.
Difrakcijas dēļ spīdošs punkts redzams nevis kā
punkts, bet kā spožs izplūdis plankums.
 Difrakcijas režģis ir optiska ierīce, kurā
ir spraugas vai gropes. Šie nelīdzenumi
ir iemesls tam, ka gaisma tiek sadalīta
dažādos staros (viļņos), kas kustas
dažādos virzienos. Virziens, kurā
izplatās stars (vilnis), ir atkarīgs no
režģa raupjuma un gaismas viļņa
garuma. Mazāko attālumu starp
spraugām sauc par difrakcijas režģa
periodu jeb difrakcijas režģa konstanti.
 Difrakcijas režģi tāpat kā prizmu arī iespējams
izmantot baltas gaismas sadalīšanai spektrā. Ja
notiek baltās gaismas difrakcija, tad veidojas krāsu
spektrs.

Spuldzes gaisma caur

difrakcijas režģi sadalās
spektrā.
 Kompaktdiskus un DVD diskus var uzskatīt par
atstarojošiem difrakcijas režģiem, kuru konstante ir
vienāda ar attālumu starp blakus esošajiem
celiņiem.
 POLARIZĀCIJA
Dabiskā gaisma ir nepolarizēta,
t.i., tās elektriskā lauka
intensitātes vektors ir vērsts visos
virzienos.

Lai iegūtu polarizētu gaismu,

izmanto īpašus filtrus, ko sauc par
polarizatoriem. Izejot caur tiem,
el.lauka intensitātes svārstības
notiek tikai vienā virzienā.
Dabiskā gaisma kļūst polarizēta:
a) atstarojoties no nemetāliskām virsmām
(ūdens, stikls u.c.);
b) izkliedes rezultātā;
c) izejot caur īpašiem materiāliem –
polarizatoriem.
Gaismas polarizāciju izmanto, veidojot
šķidro kristālu displejus kalkulatoriem,
digitālajiem fotoaparātiem,
piezīmjdatoriem, televizoriem.

Gaisa molekulas izkliedē saules gaismu. Zilā gaisma izkliedējas

vairāk nekā sarkanā. Vakarā rietoša saule ir sarkana, jo cauri
atmosfēras slānim izplatās mazāk izkliedētie sarkanie stari.
 Gaismai piemīt arī daļiņu jeb kvantu īpašības, kas
izpaužas kā fotoefekts, luminiscence.
Gaismas daļiņu sauc par fotonu, fotonam nav miera
masas.
Fotoefekts ir parādība, kad gaismas iedarbībā no
metāla tiek izstaroti elektroni.

Fotoelektriskā efekta ilustrācija.

Gaismas kvanti (sarkanā krāsā)

apstaro metāla virsmu, kā
rezultātā notiek elektronu
emisija (zilā krāsā)
Fotoefektu izmanto fotoelementos – fotoreleji
ieslēdz un izslēdz, piem., ielu apgaismojumu.

Veikalos var iegādāties arī

ekonomiskās spuldzes, kurās jau ir
iemontēts fotorelejs. Šīs spuldzes
pašas līdz ar krēslas iestāšanos
iedegas, bet rītos izslēdzas.
 SPEKTRI
Elementārie gaismas starotāji ir vielas atomi. Lai tas notiktu,
atomus ierosina, piešķirot tiem noteiktu enerģijas daudzumu.
Ja sakarsēta ķermeņa izstaroto gaismu laiž caur spektrālaparātu,
iegūst starojuma sadalījumu pa viļņa garumiem jeb emisijas
spektru. Katrai vielai piemīt savs raksturīgs emisijas spektrs.
Spektrus iedala līnijspektros, joslu spektros un nepārtrauktajos
spektros.
Līnijspektrus veido atsevišķas spektrālās līnijas. Tos izstaro
sakarsētas gāzes un metālu tvaiki.
Šo parādību izmanto spektrālanalīzē, ar kuru palīdzību var
noteikt vielas sastāvu.
 Izšķir 2 gaismas kvantu emisijas veidus – spontāno starojumu un inducēto starojumu.
Spontānā starojuma gadījumā atoms gaismas kvantu izstaro bez ārējā iemesla. Šādi spīd
Saule, ogles, elektriskās spuldzes utt.
Inducēto starojumu izraisa ārējā iedarbība – piem., elektriskais lauks. Šāda starojuma
īpatnība ir tā, ka gaismas kvantu enerģijas ir vienādas, turklāt gaismas viļņi ir vienādi
polarizēti. Šādas īpašības saglabājas ilgi un gaismas kvanti var izplatīties ļoti tālu. Inducēto
starojumu iegūst ar optiskajiem kvantu ģeneratoriem – lāzeriem.
 Lāzers ir elektroniski optiska ierīce, kura izstaro lāzera staru.
Lāzeru gaisma ir pati spožākā zināmā gaisma. Lāzers dod krāsainas gaismas
kūli, kam var būt liela jauda. Tas var būt zīmuļa resnumā, bet tik intensīvs, ka
izkausē caurumu tērauda plāksnē. Tas var arī būt tik taisns un tievs, ka ar to
var precīzi nomērķēt uz mazu spogulīti, kas atrodas uz Mēness 384 400 km
attālumā no Zemes.
Tas ir ideāls instruments mikroķirurģijā.
 LĀZERU IZMANTOŠANA

1997. gadā ASV Aizsardzības ministrija

veiksmīgi notēmēja lāzeru uz vecu
satalītu, kas atradās Zemes orbītā.

Zobu balināšanu ar lāzeri