N Nosaukums Kraniālā nerva Jušanas Motorā Nerva

E raksturojums funkcija funkcija ieiešanas

R vai
V iziešanas
S vieta
galvaskau-
sā
1. Ožas nervs Jušanas nervs Pārnes ožas Ieiet caur
(n. olfactorius) Sākas no ožas impulsus sietiņkaula
receptoriem deguna caurumoto
gļotādā, plātnīti
Neuzskata par ožas sīpolā veido (lamina
īstu nervu, bet sinapses, tālāk pa cribrosa)
par atzarojumu aksoniem iet ožas galvaskausa
(traktu) no traktā, sasniedz priekšējā
lielajām zirņveida ķermeņus bedrē
smadzeņu hipotalāma apakšējā
puslodēm virsmā, kur ir
zemgarozas ožas centri,
garozas ožas centrus
2. Redzes nervs Jušanas nervs Pārnes redzes Ieiet caur
(n. opticus) Sākas no receptoriem impulsus canalis
tīklenē, 2 redzes nervi opticus
savienojas pirms spārnkaula
starpsmadzeņu mazajos
Uzskata par pamatnes, veido redzes spārnos
starpsmadzeņu krustojumu (chiasma galvaskausa
atzarojumu opticum),80% no vidējā
tīklenes aksoniem šeit bedrē;
krustojas, tad sadalās lb.
un kr. redzes traktā.
Katrs trakts dalās sānu
un iekšējā saknē.
Iet uz vidussmadzeņu
četrkalnes augšējiem
pauguriem,
Starpsmadzeņu
laterālajiem ceļgalveida
ķermeņiem,
Redzes uzkalnu
mugurējiem kodoliem
starpsmadzenēs, tālāk
redzes impulsi izstarojas
uz redzes zonu pakauša
daivas garozā
3. Acs kustību Jaukts nervs Acs ābola Iziet caur
nervs Sākas no kodoliem grozītājmusku orbītas
(n.oculomoto- vidussmadzenēs – ļiem, plakstiņa augšējo
rius) kustību un veģetatīvā cēlējam spraugu
(parasimpātiskā) – iet uz
priekšu
 Inervē ar parasy
šķiedrām starenes
muskuli(akomodācija!) Bojājums
un zīlītes izsauc acs
sašaurinātājmuskuli muskuļu
Motorās šķiedras uz acs paralīzi –
ābola grozītājmuskuļiem ptosis –
– augšējo, vidējo un krītošs
apakšējo taisnajiem un plakstiņš
apakšējo slīpo m., Acs pagriezta
augšējo plakstiņa uz sāniem un
cēlājmuskuli lejup
Dubultošanās
Midriāze –
paplašinātas
zīlītes
Akomodācijas
traucējumi –
ciliāra paralīze
4. Veltņa nervs Kustību nervs Inervē acs Iziet pa
(n. trochlearis) Sākas no kodola ābola augšējo orbītas
vidussmadzenēs, no slīpo muskuli augšējo
stumbra mugurējās spraugu
virsmas tuvu viduslīnijai, Nerva
iet uz priekšpusi apkārt bojājums –
smadzeņu kājiņām dubultošanās
Bojātā acs
Vienīgais kraniālais novietota
nervs, kuram visas augstāk un
šķiedras šķerso uz pagriezta
pretējo pusi, vienīgais, mediāli
kas sākas no stumbra (dominē
mugurējās virsmas un apakšējais
kuram ir garākais slīpais m.)
intradurālais
(intrakraniālais) ceļš!
6. Atvilcējnervs Kustību nervs Inervē acs Iziet pa
(n. abducens) Sākas no kodola ābola sānu orbītas
rombveida bedres taisno muskuli augšējo
augšējā daļā, garš spraugu
extradurālais ceļš
Nerva
bojājums:
Dubultošanās
Bojātā acs ir
pagriezta uz
augšu

Nerva
bojājums var
attīstīties pie
 meningīta vai
subarahnoidā-
la
asinsizplūdu-
ma
5. Trijzaru nervs Jaukts nervs 5.1. – inervē 5.3. kustību Iziet no
(n. trigeminus) Sākas no 4 kodoliem ādu un šķiedras galvaskau-
4.ventrikuļa pamatā konjungtīvu inervē visus sa vidējās
acs kaktiņos, košanas bedres
Sadalās 3 nervos: augšējam muskuļus
a) Acs dobuma n.- plakstiņam, Acs
5.1. (n. ādu deguna dobuma n.
ophthalmicus) – saknes, pieres – iet caur
jušanas apvidū orbītas
b) Augšžokļa n. – Nerva augšējo
5.2 (n. 5.2. inervē bojājums: spraugu
maxillaris) – sejas ādu no Jušanas
jušanas acs atveres zudums Augšžokļa
c) Apakšžokļa n. – līdz mutes (traumatisks n. – iet caur
5.3. atverei, nerva spārnu
(n. Mīkstās un bojājums) kaula apaļo
mandibularis) – cietās atveri
jaukts aukslejas Herpes zoster
ophthalmicus Apakšžokļa
Rezumē: 5.3.jušanas n. – iet caur
Inervē sejas, šķiedras Herpes zoster spārnkaula
scalpa ādu inervē cieto uz sejas ovālo atveri
Deguna un smadzeņu
rīkles gļotādu apvalku, Trigeminus
Zobus deniņu ādu, neiraļģija
Mēles mēles
priekšējās 2/3 muguriņas un
Radzenes reflex mutes
dobuma
5.3 gļotādu,
Košanas mm. smaganas,
Mutes lielos siekalu
diafragmas mm. dziedzerus,
vaiga ādu un
gļotādu

7. Sejas nervs Kustību nervs Jušanas Inervē Viscerālās

(n. facialis) Sākas no kodola šķiedras no mīmikas eferentās
rombveida bedrē auss muskuļus šķiedras
Atiet no smadzenīšu gliemežnīcas, (deniņu, vaiga iziet pa
tilta leņķī starp tiltu un ārējās auss kaula, vaiga, foramen
olīvām, ieiet deniņu ejas ādas, apakšžokļa un stylomasto-
kaulā caur iekšējo auss bungplēvītes kakla zari) ideum
atveri, kur sadalās: ārpuses iet ar Divvēderiņ- deniņkaula
n. petrosus major sejas nervu uz muskuli piramīdā uz
 n. stapedius trijzaru nerva (venter post.) galvaskausa
chorda tympani kodoliem Īlenveida pamatnes,
izauguma veidojot
Nerva gaitā tam mēleskaula m. plexus
pievienojas starpnervs m.stapedius intraparo-
(13.n.) tideus
Nerva
bojājums:
Bojātās puses
mīmikas
muskuļu
paralīze
13. Starpnervs Jaukts nervs Inervē garšas n.petrosus
(n. intermedius) 2 kodoli: augšējais kārpiņas uz major iziet
siekalu kodols – parasy mēles gala un pa foramen
Savrupā ceļa kodols – ķermeņa lacerum
jušanas (garšas) – kopā (starp
izveido starpnervu spārnkaulu,
Deniņkaula sejas nerva Zemžokļa un pakauškau-
kanāla sākumdaļā ir zemmēles lu un
lieča ganglijs (ganglion siekalu piramīdu)
geniculi) ar 2 zariem – n. dziedzeri ar
petrosus major – parasy Bungstīga
piramīdas lielais n. – šķiedrām iznāk pa
parasimpātisks Asaru piramīdas
Bungstīga (chorda dziedzeri un
tympani) – jušanas Deguna bungstīgas
(garšas) un parasy gļotādas spraugu
šķiedras dziedzerus
Auksleju
dziedzerus
Mazos siekalu
dziedzerus uz
mēles
muguriņas
8. Līdzsvara un Jušanas nervs Dzirdes daļa Ienāk pa
dzirdes nervs sākas no auss iekšējo
(n. vestibulo Nervs sākas no iekšējās dzirdes atveri
cochlearis) auss, caur meatus receptoriem deniņkaula
acusticus internus, iekšējās auss piramīdā
dodas uz smadzenīšu gliemezī
tilta leņķi, kur ieiet Kortija orgānā,
smadzenēs uz spirālveida
gangliju, tad
uz 2 dzirdes
kodoliem
stumbrā (tilts,
iegarenās
smadzenes)

Nerva
 bojājums:
Dzirdes
zudums

Līdzsvara daļa
sākas no
līdzsvara
receptoriem
iekšējās auss
priekštelpā un
pusloka
kanālos, uz
vestibulāro
gangliju, tad
uz 4
vestibulārajie
m ganglijiem
stumbrā

Nerva
bojājums –
izsauc
reiboni
9. Mēles un rīkles Jaukts nervs Jušanas Kustību Iziet un
nervs 3 kodoli iegarenās šķiedras : šķiedras uz ienāk pa
n. glossopharyn- smadzenēs – kustību, rīkles jūga atveri
geus jušanas un parasy Saņem muskuļiem
jušanas (kopā ar
Nerva zari: informāciju no zariem no n.
n. tympanicus Miega art. vagus veido
r. sinus carotici kamoliņa rīkles pinumu)
r. musculi hemoR
stylopharyngei No sinus Parasy
rr. tonsillares carotis šķiedras uz
rr. linguales spiediena R pieauss
rr. pharyngeales siekalu
Saņem dziedzeri,vai-
jušanas gu un lūpu
informāciju no dziedzeriem;
mēles bungdobuma,
mugurējās
trešdaļas

Somatiskās
aferentās Izolēts nerva
šķiedras no bojājums ir
mēles, reti
mīkstām Biežāk ir kopā
aukslejām, ar n. vagus un
rīkles n.accesorius
gļotādas, bojājumu, jo
 mandelēm; visi 3 iet caur
Bungplēvītes jūga atveri un
iekšpuses, var tikt bojāti
Eistahija pie
kanāla; galvaskausa
Ārējās auss pamatnes
āda, lūzumiem
ārējās auss
ejas āda(kopā
ar n. vagus)

10. Klejotājnervs Jaukts nervs Jušanas Kustību Iziet un

(n. vagus) šķiedras (4x šķiedras uz ienāk pa
3 kodoli iegarenās vairāk par rīkles un jūga atveri
smadzenēs – kustību, parasy) balsenes mm.
jušanas un parasy, Lielākais Mīksto
aferentais auksleju mm.
n. vagus ir vislielākā nervs! no
izplatība no visiem iekšējiem Barības vada
kraniālajiem nerviem orgāniem, no augšējās
cietā trešdaļas
Vagus stumbram ir smadzeņu šķērssvītru m.
galvas, kakla, krūšu un apvalka
vēdera daļas (mugurējā
galvaskausa
bedrē)
Jušanas
Kakla daļā n. vagus zari: šķiedras no
rr. pharyngeales ārējās auss
n. laryngeus sup. ejas un āuss
n. laryngeus recurrens gliemežnīcas
dxt. et sin. priekšējās
rr. cardiac cervicales daļas;
No garšas
kārpiņām uz
uzbalseņa
No rīkles
lejasdaļas
gļotādas
No balsenes
gļotādas
No spiediena
R aortas lokā
No
hemoreceptor
iem
paraaortāli
No iekšējiem
orgāniem
 krūšu un
vēdera
dobumā

Veģetatīvās
parasy
šķiedras – uz
sirdi, uz gludo
muskulatūru
asinsvadu
sieniņā,gludo
muskulatūru
un
dziedzeriem
iekšējos
orgānos krūšu
un vēdera
dobumos-
elpošanas
orgānos,
gremošanas
kanālā no
rīkles līdz
šķērszarnai
Lielākais
parasimpātis-
kais nervs!

11. Papildnervs Kustību nervs Inervē: Spinālās

(n. accesorius) 2 kodoli galvas saknītes
Dubultkodols iegarenās grozītājmusku šķiedras no
smadzenēs li muguras
Muguras smadzeņu Trapecveida smadzeņu
papildnerva kodols m. kodoliem
augšējos 6 kakla Rīkles mm. iet uz
segmentos starp Auksleju mm. augšu,gal-
priekšējiem un Balsenes mm., vaskausā
mugurējiem ragiem savienojoties ieiet pa
ar n. vagus lielo
pakauša
Nerva atveri,
bojājums: savienojas
Nerva Trapecius ar pārējām
bojājums: paralīze – šķiedrām
M.SCM “krītošs plecs” no galvas
paralīze – bojājuma saknītes no
tortiocolli– pusē un iegarenām
grūtības grūtības smadze-
pagriezt galvu pacelt roku nēm. Abas
Vienpusējs virs saknītes
 bojājums horizontālas iziet pa jūga
izsauc ļenganu plaknes atveri no
paralīzi (šo Biežāk sastop galvaskausa
muskuli inervē pie kakla
tikai operācijām,
papildnervs) piem. L/m
biopsijām)
Abpusēja Nebūs pilnīga
bojājuma m. trapezius
gadījumā būs paralīze, jo
grūtības muskulis
noturēt galvu saņem
taisni inervāciju arī
no C3 un C4/5
segmentiem
12. Zemmēles n. Kustību nervs Inervē mēles Iziet pa
(n. hypoglossus) Sākas no kodola muskuļus zemmēles
iegarenās smadzenēs nerva
Kontrolē kanālu
Ieiet mēles saknē virs mēles pakauša
mēles kaula kustības pie kaulā
rīšanas un
Zemmēles nerva runāšanas
kodolus inervē garozas
neironi no pretējās Nerva
puses bojājums:
Centrāla
hipoglossus
paralīze
(virskodolu)-
mēle novirzās
prom no
bojātās puses

Kodolu vai
perifēra
paralīze –
mēle novirzās
uz bojājuma
pusi (dominē
veselais
muskulis – m.
genioglossus

Ļenganā
paralīze – abu
pušu kodoli
bojāti – mēli
nevar izbāzt