1|RFErgo, Muskuļi

Galvas muskuļi (mm. capitis)

Ir divas galvas muskuļu grupas:
1. Košļāšanas muskuļi – I žaunu loka derivāti
2. Mīmikas muskuļi – II žaunu loka derivāti

I grupa: košļāšanas muskuļi – I žaunu loka derivāti

Visi muskuļi sākas no galvaskausa kauliem un beidzas pie apakšžokļa. Muskuļiem ir fascijas.

Muskuļa nosaukums Funkcija

M. temporalis – deniņu muskulis [1] Ceļ apakšžokli, sakož zobus.
Sākas no deniņu laukuma, beidzas pie apakšžokļa vainagizauguma.

M. masseter – košļāšanas muskulis [8]

Sākas no vaiga loka, beidzas pie košļāšanas nelīdzenuma.

M. pterygoideus lateralis – laterālais spārnmuskulis Saraujoties abās pusēs, velk

M. pterygoideus medialis – mediālais spārnmuskulis apakšžokli uz priekšu, uz augšu.
Saraujoties vienā pusē, griež
Sākas no spārnizauguma, beidzas pie apakšžokļa. Abi muskuļi apakšžokli uz pretējo pusi.
atrodas padeniņu bedrē (fossa infratemporalis).
2|RFErgo, Muskuļi

II grupa: mīmikas muskuļi – II žaunu loka derivāti

Mīmikas muskuļu īpatnības:

1) sākas no sejas kauliem, bet beidzas ādā;
2) tie ir novietoti cirkulāri vai radiāli ap galvas dabīgajām atverēm un iedarbojas uz tām – sašaurina vai
aizver, paplašina vai atver; tie veido sejas mīmiku;
3) attīstās no II žaunu loka, tāpēc viesiem ir kopīga inervācija ar sejas nervu (n. facialis);
4) tiem nav fasciju, izņemot m. buccinator.

Muskuļa nosaukums Funkcija

M. occipitofrontalis – pakauša un pieres muskulis [2] Iestiepj galvas ādu dorsālā virzienā,
Pārklāj galvaskausa velvi, ir 2 vēderiņi starp, kuriem ir cīpslaina velk uzacis uz augšu un veido pierē
ķivere. šķērskrokas.
M. corrugator supercilii – uzacu saraucējmuskulis Sarauc uzacis, veido pierē
vertikālas krokas.
M. orbicularis oculi – acs gredzenmuskulis [3] Sašaurina acs spraugu. Aizver
(ir 3 daļas: orbītas, plakstiņa, asaru) plakstiņus. Paplašina asaru maisiņu.
Novietojas gredzenveidīgi ap acs spraugu.

M. nasalis – deguna muskulis Velk deguna spārnus uz leju.

Sākas no augšžokļa, beidzas deguna spārna skrimšļos. Sašaurina nāsis.
M. orbicularis oris – mutes gredzenmuskulis Aizver mutes atveri. Izvirza lūpas
(ir 2 daļas: lūpu un malas) uz priekšu.
Novietojas gredzenveidīgi ap mutes atveri.

M. levator anguli oris – mutes kaktiņa cēlējmuskulis [6] Muskuļi velk mutes kaktiņu uz
M. levator labii superioris – augšlūpas cēlējmuskulis augšu, uz sāniem.
Mm. zygomatici (major et minor) – vaiga kaula muskuļi Ceļ augšlūpu.
Sākas no augšžokļa un vaiga kaula un beidzas mutes kaktiņa un
augšlūpas ādā.

M. buccinator – vaiga muskulis [7] Velk mutes kaktiņu uz sāniem,

Sākas no augšžokļa un apakšžokļa alveolārajiem izaugumiem un piespiež vaigus pie zobiem,
beidzas mutes kaktiņa ādā. samazina mutes priekštelpas
dobumu.
M. depressor anguli oris – mutes kaktiņa Velk mutes kaktiņu uz leju.
nolaidējmuskulis [11]
M. depressor labii inferioris – apakšlūpas Velk apakšlūpu uz leju un izvirza to
nolaidējmuskulis [9] uz priekšu.
Sākas no apakšžokļa ķermeņa un beidzas mutes kaktiņa un
apakšlūpas ādā.

M. mentalis – zoda muskulis [10] Rada sīkas bedrītes zoda ādā.

Sākas no apakšžokļa un beidzas zoda ādā.
3|RFErgo, Muskuļi

Galvas fascijas

Uz galvas atrodas 4 fascijas, 2 no tām parklāj košļāšanas muskuļus, 1 – mīmikas muskuli un 1 – ietver
pieauss siekaulu dziedzeri:
Fascia temporalis – pārklāj deniņu muskuli no ārpuses, sašķeļas divās lapiņās un piestiprinās pie
vaiga loka virsmas.
Fascia masseterica – košļāšanas muskuļa fascija, pārklāj košļāšanas muskuli un pāriet uz pieauss
dziedzera fasciju (fascia parotidea).
Fascia buccopharyngea – vaiga un rīkles fascija, pārklāj vaiga muskuli.

Kakla muskuļi (mm. colli)

Pēc attīstības var izdalīt 7 kakla muskuļu grupas:
1. Muskuļi – I žaunu loka derivāti
2. Muskuļi – II žaunu loka derivāti
3. Galvaskausa un krūškurvja muskuļi jeb kraniotorakālie muskuļi
4. Kakla taisnie muskuļi
5. Kakla sānu muskuli
6. Kakla dziļie muskuļi
7. Diafragma

I grupa: muskuļi – I žaunu loka derivāti

Sākas no apakšžokļa un iet līdz mēles kaulam (os hyoideum), veido mutes dobuma apakšējo sienu.

Muskuļa nosaukums Funkcija

M. mylohyoideus – Velk apakšžokli uz leju vai ceļ mēles kaulu
žokļa un mēleskaula muskulis [13] uz augšu.
M. digastricus: venter anterior –
divvēderiņmuskuļa priekšējais vēderiņš

II grupa: muskuļi – II žaunu loka derivāti

Muskuļa nosaukums Funkcija

M. digastricus: venter posterior – Velk mēles kaulu atpakaļ un uz augšu.
divvēderiņmuskuļa mugurējais vēderiņš
M. stylohyoideus – īlenveida izauguma un
mēles kaula muskulis
Abi muskuļi sākas no deniņu kaula un iet līdz mēles
kaulam.
Platysma – kakla ādas muskulis Velk apakšžokli un mutes kaktiņu uz leju.
Iestiepj kakla ādu.
4|RFErgo, Muskuļi

III grupa: galvaskausa un krūškurvja muskuļi

Atrodas starp galvaskausa kauliem, krūškurvja un plecu joslas kauliem.

Muskuļa nosaukums Funkcija

M. sternocleidomastoideus – Saraujoties abās pusēs, liec galvu atpakaļ (extensio capitis),
galvas grozītājmuskulis [19] saraujoties vienā pusē, noliec galvu uz to pašu pusi, bet seju
pagriež uz pretējo pusi. Elpošanas palīgmuskulis (ieelpas).

M. trapezius – Saraujoties visam muskulim, tuvina lāpstiņas mugurkaulam.

Trapecmuskulis [22] Saraujoties augšējām šķiedrām, velk plecu joslu uz augšu un
liec galvu atpakaļ (extensio capitis). Saraujoties apakšējām
šķiedrām, velk plecu joslu uz leju.

IV grupa: kakla taisnie muskuļi

Visi muskuļi atrodas kakla priekšējā virsmā starp krūšu kaulu, balsenes skrimšļiem, apakšžokli un
mēles kaulu.

Muskuļa nosaukums Funkcija

M. sternohyoideus – Velk mēles kaulu uz leju.
krūšu un mēles kaula muskulis
M. sternothyroideus – Velk balseni uz leju.
krūšu kaula un vairogskrimšļa muskulis
M. thyrohyoideus – Velk mēles kaulu uz leju vai ceļ balseni uz augšu.
vairogskrimšļa un mēles kaula muskulis
M. geniohyoideus – Velk apakšžokli uz leju vai ceļ mēles kaulu uz
zoda un mēles kaula muskulis augšu.
atrodas virs os hyoideum virs m. mylohyoideus
M. omohyoideus – Velk mēles kaulu uz leju vai ceļ lāpstiņu uz augšu.
lāpstiņas un mēles kaula muskulis
(ir 2 vēderiņi)

V grupa: kakla sānu muskuļi

Trepjveida muskuļi (priekšējais, vidējais, mugurējais)

m. scalenus anterior, m. scalenus medius, m. scalenus posterior – atrodas kakla laterālā virsmā, sākas
no kakla skriemeļu šķērsizaugumiem un beidzas pie I – II ribas.
F: Saraujoties abās pusēs, liec kaklu uz priekšu. Saraujoties vienā pusē, liec kaklu uz savu pusi, darbojas
kā elpošanas palīgmuskuļi (ieelpas).
5|RFErgo, Muskuļi

VI grupa: kakla dziļie muskuļi

Atrodas mugurkaula priekšējā virsmā starp kakla skriemeļiem un pakauša kaulu. F: Saraujoties abās
pusēs, liec kaklu un galvu uz priekšu. Saraujoties vienā pusē, liec kaklu un galvu uz sāniem.
M. longus capitis – garais galvas muskulis
M. longus colli – garais kakla muskulis
M. rectus capitis anterior – priekšējais taisnais galvas muskulis
M. rectus capitis lateralis –laterālais taisnais galvas muskulis

VII grupa: diaphragma (skat. tālāk)

Kakla fascija (fascia colli)

Kakla fascija sedz kakla muskuļus, iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus. Kakla fascijai izdala trīs
lapiņas:
 Virspusējā lapiņa (lamina superficialis), aptver visu kaklu, ietver kraniotorakālos muskuļus, veidojot
tiem makstis. Virs mēles kaula veido fibrozu kapsulu zemžokļa siekalu dziedzerim.
 Otrā lapiņa (lamina pretrachealis) ir trapeces formā. Tā pārklāj kakla taisnos muskuļus, kuri atrodas
zem mēles kaula un ap katru muskuli izveido maksti.
 Trešā lapiņa (lamina prevertebralis) atrodas mugurkaula priekšpusē, pārklāj kakla dziļos un sānu
muskuļus.
Starp kakla fascijas lapiņām un kakla organiem veidojas kakla starpfasciju spraugas (telpas): sprauga
virs krūšu kaula (noslēgta sprauga), sprauga kakla orgānu priekšpusē un sprauga mugurkaula priekšpusē
(abas savienojas ar videni).

Kakla priekšējā rajonā starp muskuļiem veidojas lielāki un mazāki topogrāfiskie trijstūri:
I. trigonum colli anterius – kakla priekšējais trijstūris, atrodas starp abiem galvas grozītājmuskuļiem
un apakšžokli. Tas dalās mazākos trijstūros:
a) trigonum submandibulare (zemžokļa trijstūris) – starp venter anterior et venter posterior m.
digastrici un apakšžokli, šeit atrodas zemžokļa siekalu dziedzeris;
b) trigonum caroticum (miega trijstūris) – starp m. sternocleidomastoideum, venter posterior
m. digastici un venter superior m. omoclavicularis, šeit kopējā miegartērija dalās par iekšējo
un ārējo miegartēriju.
II. trigonum colli laterale dextrum et sinistrum (kakla laterālais trijstūris) – starp atslēgas kaulu, galvas
grozītājmuskuli un trapecmuskuli, šeit atrodas pleca pinums (plexus brachialis).
6|RFErgo, Muskuļi

Rumpja muskuļi - 3 grupas

Krūškurvja muskuļi - iedalās virspusējos un dziļos.

Krūškurvja virspusējie muskuļi

Lielais krūšu muskulis (m. pectoralis major). Muskuli veido trīs daļas.
Sākas no atslēgkaula krūšu gala, no krūšu kaula priekšējās virsmas, vēdēra taisnā muskuļa maksts.
Beidzas pie augšdelma kaula lielā pauguriņa.
F: Veic augšdelma pievilkšanu (adductio brachii), iekšējo pagriešanu un saliekšānu (flexio, rotatio
interna brachii). Darbojas uz pleca locītavu.

Mazais krūšu muskulis (m.

pectoralis minor) [1].
Novietojas zem lielā krūšu
muskuļa.
Sākas 2.-5. ribu ārējā virsmā un
beidzas pie lāpstiņas knābjveida
izauguma.
F: Velk plecu joslu uz leju un uz
priekšu, paceļ ribas.

Priekšējais zobainais muskulis

(m. serratus anterior) [9].
Sākas ribu ārējā virsmā un
beidzas pie lāpstiņas mediālās
malas.
F: Piespiež lāpstiņu pie ribām,
veic lāpstiņas rotāciju.

Abi iepriekšējie muskuļi pie

fiksētas plecu joslas darbojas kā
ieelpas palīgmuskuļi.

Krūškurvja dziļie muskuļi – ieelpas un izelpas muskuļi

Ārējie ribstarpu muskuļi (mm. intercostales externi) [3].

Iekšējie ribstarpu muskuļi (mm. intercostales interni) [2].
Atrodas starp ribām un piedalās krūškurvja sienu veidošanā. Ārējie ribstarpu muskuļi ir ieelpas muskuļi,
bet iekšējie - izelpas.
Ribu cēlējmuskuļi (mm. levatores costarum). Atrodas mugurpusē, starp skriemeļu šķērsizaugumiem un
ribu leņķiem. Ceļ ribas pie ieelpas.
7|RFErgo, Muskuļi

Diafragma (diaphragma).
Galvenais ieelpas muskulis. Pēc attīstības ir
kakla muskulis.
Diafragmai izdala pars muscularis un
centrum tendineum.
Pars muscularis piestiprinās pie krūškurvja
apakšējās atveres (šķēpveida izauguma,
apakšējo ribu iekšējām virsmām, jostas
skriemeļiem) un pāriet cīpslainajā centrā [1] –
- centrum tendineum.
Diafragmā atrodas 3 atveres:
aortas atvere [5] – hiatus aorticus,
atrodas 12. krūšu skriemeļa līmenī;
barības vada atvere [6] – hiatus
oesophageus, atrodas 10. krūšu
skriemeļa līmenī;
apakšējās dobās vēnas atvere [7] –
foramen venae cavae.

Diafragmas labais kupols novietojas augstāk nekā kreisais. Diafragmu pārsedz fascijas no augšas un
apakšas, kā arī pleira (augšā) un vēderplēve (apakšā). Diafragmā veidojas vājās vietas [8, 9] un nelielas
spraugas starp muskuļu šķiedrām, pa kurām iet nervi un asinsvadi.

Vēdera muskuļi - 3 grupas, veido vēdera dobumam sienas

Priekšējā grupa

Vēdera taisnais muskulis (m. rectus abdominis)

[4].
Tas sākas no krūšu kaula un beidzas pie simfīzes.
Muskulim ir starpcīpslas, jo attīstās no vairākiem
miotomiem. Vēdera taisnais muskulis atrodas
makstī, ko veido sānu muskuļu aponeirozes.
F: Veic rumpja noliekšanu uz priekšu. Ir izelpas
muskulis.

Sānu grupa - 3 muskuļi, kas novietojas

trīs slāņos. Visi 3 muskuļi beidzas ar
aponeirozēm (platās cīpslas), kas iet pa
priekšpusi un mugurpusi vēdera taisnajam
muskulim [4] un savienojas ar pretējās puses
muskuļu aponeirozēm vēdera viduslīnijā,
veidojot balto līniju (linea alba) (stiepjas no
krūšu kaula līdz simfīzei).
8|RFErgo, Muskuļi

Vēdera ārējais slīpais muskulis (m. obliquus externus abdominis) [7].

Sākas no apakšējo ribu ārējām virsmām. Muskuļa šķiedras iet uz priekšu un uz leju.
Beidzas pie zārnkaula šķautnes un pārējot aponeirozē [8], kas pārklāj vēdera taisno muskuli no
priekšpuses. Muskuļa aponeiroze vēdera lejas daļā veido cirkšņa saiti – lig. inguinale (stiepjas no
zarnkaula priekšējās augšējās smailes līdz simfīzei).
F: Veic rumpja saliekšanu, saraujoties vienā pusē griež rumpi uz pretējo pusi. Ir izelpas muskulis.

Vēdera iekšējais slīpais muskulis (m. obliquus internus abdominis) [5].

Sākās no cirkšņa saites laterālās daļas, gūžas kaula, jostas fascijas. Muskuļa šķiedras iet uz augšu un uz
priekšu.
Beidzas pie apakšējo ribu iekšējām virsmām un pārejot aponeirozē, kas pārklāj vēdera taisno muskuli no
priekšpuses un mugurpuses.
F: Veic rumpja saliekšanu, saraujoties vienā pusē griež rumpi uz savu pusi. Ir izelpas muskulis.

Vēdera šķērsmuskulis (m. transversus abdominis) [6].

Sākās no cirkšņa saites laterālās daļas, gūžas kaula, jostas fascijas, apakšējām ribām. Muskuļa šķiedras
iet horizontāli uz priekšu un beidzas pārejot aponeirozē, kas pārklāj vēdera taisno muskuli no
priekšpuses un mugurpuses.
F: Muskulis palielina vēdera iekšējo spiedienu, ir izelpas muskulis.

Vēdera muskuļi, aponeirozes un muskuļu fascijas kopā veido vēdera presi. Vēdera prese veido
vēdera dobuma priekšējo un sānu sienas. Muskuļi piedalās visos fizioloģiskajos procesos (urīnpūšļa un
taisnās zarnas iztukšošanā, dzemdībās u.c.).

Virs cirkšņa saites (lig. inguinale)

atrodas cirkšņa kanāls (canalis inguinalis).
Tā ir slīpa sprauga starp muskuļiem, pa kuru
iet sēklas saišķis (funiculus spermaticus)
vīrietim un dzemdes apaļā saite (lig. teres
uteri) sievietei.

Vietās, kur trūkst kāds no vēdera

sienas elementiem, samazinās sienas
izturība un var veidoties trūces. Tās ir baltā
līnija, nabas gredzens, cirkšņa kanāls.

Mugurējā grupa

Jostas kvadrātveida muskulis (m.

quadratus lumborum).
Atrodas starp gūžas kaulu un 12. ribu.
F: Veic rumpja iztaisnošanu (extensio
trunci), saraujoties vienā pusē noliec rumpi
uz sāniem (lateroflexio trunci).
9|RFErgo, Muskuļi

Muguras muskuļi – virspusējie un dziļie

Muguras virspusējie muskuļi - ir sakārtoti trīs slāņos.
Pirmais slānis
Trapecmuskulis (m. trapezius) [14].
Sākas no pakauša kaula ārējās virsmas, kakla un krūšu skriemeļu smailajiem izaugumiem.
Beidzas pie atslēgkaula laterālās daļas, pleca paugura, lāpstiņas šķautnes.
F: Veic galvas atliekšanu atpakaļ. Augšējās šķiedras ceļ lāpstiņu uz augšu. Vidējās – tuvina lapstiņu
mugurkaulam, apakšējās - velk lapstiņu uz leju.

Muguras platais muskulis (m. latissimus dorsi)

[12].
Sākas no gūžas kaula, jostas fascijas un apakšējiem
krūšu skriemeļiem.
Beidzas pie augšdelma kaula mazā pauguriņa.
F: Veic augšdelma atliekšanu, pievilkšanu, iekšējo
pagriešanu. Darbojas uz pleca locītavu.

Otrais slānis
Lāpstiņas cēlējmuskulis (m. levator scapulae) [3].
Rombveida muskuļi (mm. rhomboidei major et
minor) [5, 6].
Otrā slāņa muskuļi atrodas starp lāpstiņas mediālo
malu, kakla un augšējo krūšu skriemeļu
izaugumiem.
F: Muskuļi paceļ lāpstiņu uz augšu un tuvina to
mugurkaulam.

Trešais slānis
Mugurējie zobainie muskuļi (m. serratus
posterior superior un m. serratus posterior
inferior) [9].
Trešā slāņa muskuļi iedarbojas uz ribām -
elpošanas palīgmuskuļi.

Muguras dziļie muskuļi - atrodas rievā starp mugurkaulu un ribu leņķiem no krustu kaula līdz
galvaskausam. Muskuļi novietojas trīs slāņos [1, 2, 8].
Pirmajā slānī atrodas vairāki garie muskuļi, kas kopā izveido muguras iztaisnotājmuskuli (m.
erector spinae) [8]. Otrajā slānī atrodas garie un īsie griezējmuskuļi (rotatori). Trešajā slānī, vēl dziļāk
atrodas tikai īsie muskuļi, kas aizpilda spraugas starp blakus esošiem skriemeļiem.
Muguras dziļie muskuļi notur ķermeni vertikālā stāvoklī, tiem ir liela loma pareizas stājas
veidošanā. Saraujoties tie nodrošina rumpja atliekšanos (extensio trunci), noliekšanos uz sāniem un
pagriešanos.
10 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Augšējās ekstremitātes muskuļi

Plecu joslas muskuļi

Visi sākas no lāpstiņas un beidzas pie augšdelma kaula, nodrošina visa veida kustības pleca
locītavā.

Deltveida muskulis (m. deltoideus) [13].

Muskulim ir trīs daļas:
atslēgas kaula daļa (pars clavicularis)
pleca paugura daļa (pars acromialis)
lāpstiņas daļa (pars spinalis)
Daļas sākas attiecīgi no atslēgas kaula laterālās daļas,
pleca paugura, lāpstiņas šķautnes.
Beidzas pie augšdelma kaula deltveida nelīdzēnuma.
F: Saraujoties dažādām daļām atsevišķi vai kopā,
muskulis nodrošina visa veida augšdelma kustības.
Piem.: flexio brachii – pars acromialis un pars
calvicularis,
abductio brachii – pars acromialis,
extensio brachii – pars spinalis un pars acromialis,
u.t.t.

Virsšķautnes muskulis (m. supraspinatus) [4].

Sākas no virsšķautnes bedres (fossa suprasipnata).
Beidzas pie augšdelma kaula lielā paugura.
F: Veic abductio brachii (augšdelma atvilkšanu).

Zemšķautnes muskulis (m. infraspinatus) [7]. Sākas no zemšķautnes bedres (fossa infraspinata).
Beidzas pie augšdelma kaula lielā paugura.
F: Veic rotatio externa brachii (augšdelma ārējo rotāciju).

Mazais apaļais muskulis (m. teres minor).

Sākas no lāpstiņas laterālās malas. Beidzas pie augšdelma kaula lielā paugura.
F: Veic extensio et rotatio externa brachii.

Lielais apaļais muskulis (m. teres major).

Sākas no lapstiņas apakšējā stūra. Beidzas pie augšdelma kaula mazā paugura. Apņem pleca locītavu no
iekšpuses.
F: Veic extensio, adductio, rotatio interna brachii.

Zemlāpstiņas muskulis (m. subscapularis).

Sākas no lāpstiņas zemlāpstiņas bedres. Beidzas pie augšdelma kaula mazā paugura.
F: Veic adductio brachii, rotatio interna brachii (augšdelma pievilkšanu un iekšējo pagriešanu).
11 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Augšdelma muskuļi - 2 grupas

Priekšējā grupa - fleksori (3 muskuļi).

Augšdelma divgalvainais muskulis (m. biceps brachii).

Īsā galva (caput breve) sākas no lāpstiņas knābjveida izauguma.
Garā galva (caput longum) piestiprinās virs lāpstiņas locītaviedobuma.
Muskulis beidzas pie spieķakaula proksimālā gala – tuberositas radii.
F: Veic flexio brachii (īsā galva), abdustio brachii (garā galva), flexio et supinatio antebrachii (viss
muskulis).

Knābjveidizauguma un augšdelma muskulis (m. coracobrachialis).

F: flexio, adductio, rotatio interna brachii.
Augšdelma muskulis (m. brachialis).
F: flexio antebrachii. Abi muskuļi atrodas zem m. biceps brachii.
12 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Mugurējā grupa - ekstensori.

Augšdelma trīsgalvainais muskulis (m. triceps brachii) ir galvenais atliecējs elkoņa locītavā.
Garā galva (caput longum) sākas no lāpstiņas, zem locītaviedobuma.
Divas pārējas galvas (caput mediale un caput laterale) sākas no augšdelma kaula mugurējās virsmas.
Beidzas pie elkoņa paugura (olecranon).
F: Muskulis veic extensio brachii un adductio brachii (garā galva) un extensio antebrachii.
Elkoņa muskulis (m. anconeus) – atrodas elkoņa locītavas mugurpusē. Veic extensio antebrachii.

Apakšdelma muskuļi - 3 grupas

Priekšējā grupa - 4 slāņos, galvenokārt saliecēji.

Pirmā slāņa muskuļi nodrošina saliekšanu elkoņa un plaukstas locītavā, kā arī apakšdelma
pronāciju. Visi pirmā slāņa muskuļi sākas no augšdelma kaula mediālā virspaugura (epicondylus
medialis humeri).

Apaļais iekšpusgriezējs (m. pronator teres).

Beidzas pie spieķakaula mugurējās virsmas.
F: Veic flexio brachii un pronatio antebrachii.

Radiālais plaukstas saliecējmuskulis (m. flexor carpi radialis).

Beidzas pie II delnas kaula pamatnes.
F: Veic flexio et abductio manus.

Garais delnas muskulis (m. palmaris longus).

Beidzas plaukstas aponeirozē (fascijas sabiezinājums palmārajā virsmā). F: Veic flexio manus.

Ulnārais plaukstas saliecējmuskulis (m. flexor carpi ulnaris).

Beidzas pie plaukstas pamata kaula (zirņveida kauls).
F: Veic flexio et adductio manus (plaukstas saliekšanu un pievilkšanu).

Otrais slānis – virspusējais pirkstu saliecējmuskulis (m. flexor digitorum superficialis).

Sākas no augšdelma kaula mediālā virspaugura un beidzas pie pirkstu vidējām falangām (phalanges
medii).

Trešais slānis - dziļais pirkstu saliecējmuskulis (m. flexor digitorum profundus), garais īkšķa
saliecējmuskulis (m. flexor pollicis longus).
Muskuļi sākas no apakšdelma kaulu priekšējām virsmām un beidzas pie pirkstu distālajām falangām.

F: Otrā un trešā slāņa muskuļi nodrošina plaukstas un pirkstu saliekšanu. Šiem muskuļiem ir garas
cīpslas (tendo), tās iet caur kanāliem zem cīpslu turētāja (retinaculum musculorum flexorum), to cīpslas
ir ietvertas sinoviālās makstīs (vagina synovialis), kas mazina berzi starp cīpslu un kaulu.
Ceturtajā slānī ir kvadrātveida iekšpusgriezējs (m. pronator quadratus), kas nodrošina
apakšdelma pronāciju.
13 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Laterālā grupa

Augšdelma un spieķakaula muskulis (m. brachioradialis).

Sākas no augšdelma kaula vidusdaļas. Beidzas pie spieķakaula īlenveida izauguma (processus styloideus
radii).
F: Nodrošina flexio antebrachii, nostāda roku starppozīcijā starp supināciju un pronāciju.

Garais un īsais plaukstas radiālais atliecējmuskulis (m. extensor carpi radilais longus et brevis).
Muskuļi sākas no augšdelma kaula laterālā virspaugura.
Beidzas pie II un III delnas kaulu pamatnēm.
F: Nodrošina extensio et abductio manus.

Mugurējā grupa - atrodas 2 slāņos, galvenokārt atliecēji.

Pirmais slānis - muskuļi sākas no augšdelma kaula laterālā virspaugura.

Pirkstu atliecējmuskulis (m. extensor digitorum).

Beidzas pie pirkstu distālām falagām (II-V).
F: Veic extensio manus et extensio digitorum (plaukstas un pirkstu atliekšanu).
Mazā pirkstiņa atliecējmuskulis (m. extensor digiti minimi).
Papildu ekstensors V pirkstam.
Plaukstas ulnārais atliecējmuskulis (m. extensor carpi ulnaris). Beidzas pie V delnas kaula pamatnes.
F: extensio et adductio manus.
14 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Otrais slānis
Īkšķa garais atvilcējmuskulis (m. abductor pollicis longus).
Īkšķa īsais atliecējmuskulis (m. extensor pollicis brevis).
Īkšķa garais atliecējmuskulis (m. extensor pollicis longus).
Otrā pirkstiņa atliecējmuskulis (m. extensor indicis).
Ārpusgriezējmuskulis (m. supinator).
Otrā slāņa muskuļi sākas no apakšdelma kaulu mugurējām virsmām.
F: extensio manus et extensio digitorum. Supinatio antebrachii (m. supinator).
Pirkstu un plaukstas atliecējmuskuļiem ir garas cīpslas, tās iet caur kanāliem, ietvertas sinoviālās
makstīs.

Plaukstas muskuļi (īsie muskuļi - 3 grupas)

Īkšķa muskuļi – īkšķi saliec, pievelk pie plaukstas un atvelk, nostāda pretim mazajam pirkstiņam
m. flexor pollicis brevis (caput superficiale, caput profundum)
m. abductor pollicis brevis (atrodas laterāli)
m. adductor pollicis (atrodas starp īkšķi un II pirkstu)
m. opponens pollicis (atrodas zem īsā fleksora).

Mazā pirkstiņa muskuļi – saliec, atvelk un nostāda mazo pirkstiņu pretim īkšķim
m. flexor digiti minimi brevis
m. abductor digiti minimi (atrodas gar delnas mediālo malu)
m. opponens digiti minimi (atrodas zem fleksora)
m. palmaris brevis (iekroko plaukstas ādu mediālajā pusē).
15 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Vidējā grupā – nodrošina pirkstu (II - V) pievilkšanu un atvilkšanu, kā arī saliekšanu.

mm. lumbricales (4 tārpveida muskuļi) – proksimālās falangas saliec, bet vidējās un distālās –
iztaisno (flexio phalangis proximalis, extensio phalangis mediae et distalis).
mm. interossei dorsales – abductio digitorum (atvelk II, IV, V pirkstu no III pirksta)
mm. interossei palmares – addustio digitorum (pievelk II, IV, V pirkstu pie III pirksta). Palmārie
un dorsālie starpkaulu muskuļi aizpilda starpkaulu spraugas. Saraujoties vienlaicīgi nodrošina to pašu
funkciju, kas mm. lumbricales.

Augšējās ekstremitātes fascijas un topogrāfiskie veidojumi

Fascia axillaris – pārklāj paduses bedri.

Fascia brachialis – atrodas ap augšdelmu, veido 2 starp sienas un atdala priekšējo muskuļu grupu
no mugurējās. Fascijas dziļā lapiņa iegulst zem m. biceps brachii, veidojot tam maksti.
Fascia antebrachii – atrodas apakšdelmā, saaug ar olecranon un margo posterior ulnae. Veido
makstis visiem 1. un 2. slāņa priekšējās grupas muskuļiem. Pie plaukstas veido sabiezinājumus – cīpslu
turētājus (retinaculum musculorum flexorum un retinaculum musculorum extensorum).
Fascia dorsalis manus – atrodas plaukstas dorsālajā virsmā, tās dziļā lapiņa iegulst zem garo
ekstensoru cīpslām.
Palmārajā virsmā plaukstas fascija veido sabiezinājumu – palmāro aponeirozi, kas pārklāj garo
fleksoru cīpslas.

Paduses bedre (fossa axillaris) – atrodas paduses apvidū. Tai ir četrstūra piramīdas forma.
Priekšējo sienu veido m. pectoralis major un m. pectoralis minor.
Mediālo sienu – m. serratus anterior.
Laterālo sienu – m. coracobrachialis un humerus.
Mugurējo sienu – m. latissimus dorsi, m. triceps brachii, m. teres major et minor, m. subscapularis.
Paduses bedrē atrodas paduses artērija (a. axillaris), paduses vēna (v. axillaris) un pleca pinums
(plexus brachialis, pars infraclavicularis), saistaudi.

Elkoņa bedre (fossa cubitalis) – pamatu veido m. brachialis, laterāli – m. brachioradialis un

mediāli – m. pronator teres.

Plaukstas kanāli un sinoviālās makstis

Plaukstas palmārajā virsmā, pie plaukstas pamata daļas, atrodas saliecējmuskuļu cīpslu turētājs –
retinaculum musculorum flexorum, zem kura veidojas plaukstas pamata kanāls – canalis carpi
(karpālais kanāls). Caur to iet vidusnervs (n. medianus) un apakšdelma priekšējās grupas 2. un 3. slāņa
muskuļu cīpslas: m. flexor digitorum superficialis, m. flexor digitorum profundus un m. flexor pollicis
longus. Minēto 3 muskuļu 9 cīpslas ir ietvertas 2 sinoviālajās makstīs.
16 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Vienā sinoviālā maksts [3] ietver m. flexor digitorum

superficialis un m. flexor digitorum profundus cīpslas līdz
plaukstas vidusdaļai un pavada V pirksta cīpslu līdz distālajai
falangai [4]. Otrā maksts ietver m. flexor pollicis longus cīpslu un
pavada to līdz distālajai falangai [2].
Palmārajā virsmā vēl 3 sinoviālās makstis [5], kas ietver 2., 3.
un 4. pirksta cīpslas pirkstu robežās. Vēl 1 sinoviālā maksts ietver
m. flexor carpi radialis cīpslu [1], kur tā pieguļ art. radiocarpalis
apvidum. Kopumā plaukstas palmārajā virmā ir 6 sinoviālās maktis.
Tendovaginīts - cīpslas un maksts iekaisums.

Plaukstas dorsālajā virsma starp apakšdelma kaulu distālajiem galiem atrodas retinaculum
muculorum extensorum, kas fiksē garas ekstensoru cīpslas 6 kanālos. Kanālos muskuļu cīpslas ir
ietvertas sinoviālajās makstīs (6 kanāli – 6 makstis), kas nav garas un atrodas tikai art. radiocarpalis
apvidū.

Apakšējās ekstremitātes muskuļi

Iegurņa joslas muskuļi - 2 grupas

Priekšējā grupa - 2 muskuļi

Jostas - zarnkaula muskulis (m. iliopsoas).

Sākas no jostas skriemeļiem un gūžas kaula. Beidzas pie
augšstilba kaula mazā grozītāja.
F: Veic rumpja un augšstilba saliekšanu (flexio trunci et
flexio femoris), augšstilba ārējo rotāciju (rotatio externa
femoris).

Mazais jostas muskulis (m. psoas minor).

Sākas no jotas skriemeļiem un beidzas pie gūžas kaula.
F: Noliec rumpi uz priekšu.
17 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Mugurējā grupa - 10 muskuļi

No tiem lielākie ir 3 gūžas muskuļi, platās fascijas stiepējmuskulis un bumbierveida muskulis. Visi
muskuļi piedalās kājas ārpusgriešanā (rotatio externa femoris), bet lielie muskuļi arī atvilkšanā
(abductio femoris) un atliekšanā (extensio femoris).

Lielais gūžas muskulis (m. gluteus maximus).

Sākas no krustu kaula, gūžas kaula mugurājām virsmām, jostas fascijas. Beidzas pie augšstilba kaula
gūžas muskuļa nelīdzenuma.
F: Veic augšstilba atliekšanu un ārējo rotāciju (extensio femoris et rotatio externa femoris).

Vidējais un mazais gūžas muskulis (m. gluteus medius et minimus).

Abi muskuļi sākas no gūžas kaula mugurējās virsmas. Mazais atrodas zem vidējā. Beidzas pie lielā
grozītāja.
F: Veic augšstilba atvilkšanu (abductio femoris). Saraujoties priekšējām muskuļu šķiedrām veic
augšstilba iekšējo rotāciju. Saraujoties mugurējām šķiedrām – ārējo rotāciju.

Bumbierveida muskulis (m. piriformis).

Sākas no krustu kaula priekšējās virsmas. Beidzas apvidū aiz lielā grozītāja.
F: Veic augšstilba atvilkšanu un ārējo pagriešanu.

Platās fascijas stiepējmuskulis (m. tensor fasciae latae). Sākas no gūžas kaula augšējās priekšējās
smales, beidzas platās fascijas sabiezinājumā, kas atrodas augšstilba laterālajā pusē.
F: Vienīgais muskulis no iegurņa joslas mugurējās grupas, kas veic augšstilba saliekšanu (flexio
femoris).
18 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Augšstilba muskuļi - 3 grupas

Priekšējā grupa

Augšstilba četrgalvainais muskulis (m. quadriceps femoris).

Muskulim ir 4 galvas:
M. rectus femoris sākas no gūžas kaula (apakšējās priekšējās zarnkaula smailes),
trīs galvas – m. vastus medialis, m. vastus lateralis, m. vastus intermedius sākas no augšstilba kaula.
Muskuļa cīpsla iet pāri ceļa kauliņam un beidzas pie lielā apakšstilba kaula nelīdzenuma – tuberositas
tibiae.
F: Tas ir vienīgais muskulis, kas iztaisno kāju ceļa locītavā (extensio cruris). Nodrošina arī augšstilba
saliekšanu (flexio femoris) un ārējo pagriešanu.

Drēbniekmuskulis (m. sartorius).

Sākas no gūžas kaula (augšējās priekšējās zarnkaula smailes) un beidzas pie lielā apakšstilba kaula
nelīdzenuma, no iekšpuses apņemot celi.
F: Veic augšstilba un apakšstilba saliekšanu (flexio femoris et flexio cruris), apakšstilba iekšējo rotāciju
(rotatio interna cruris).
19 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Mediālā grupa - 5 muskuļi. Galvenokārt darbojas kā pievilcēji (adduktori).

Šķieta muskulis (m. pectineius).

Īsais pievilcējmuskulis (m. adductor brevis).
Garais pievilcējmuskulis (m. adductor longus).
Sākas no kaunuma kaula augšējā un apakšējā zara.
Muskuļi beidzas pie augšstilba kaula proksimālā gala (šķieta muskulis) un ķermeņa mugurējās virsmas
augšējās 1/3 un vidējās 1/3 (grubuļainā līnija).
F: Veic augšstilba saliekšanu (flexio femoris) un pievilkšanu (adductio femoris), ārējo rotāciju.

Lielais pievilcējmuskulis (m. adductor magnus).

Sākas no sēžas kaula paugura. Beidzas pie augšstilba kaula grumbuļainās līnijas.
F: Veic augšstilba atliekšanu (extensio femoris), pievilkšanu (adductio femoris) un iekšējo rotāciju
(rotatio interna femoris).

Slaidais muskulis (m. gracilis).

Slaidais muskulis beidzas pie lielā apakšstilba kaula nelīdzenuma, apņemot ceļa locītavu no iekšpuses.
F: Veic augšstilba pievilkšanu, apakšstilba saliekšanu un iekšējo pagriešanu.

Mugurējā grupa - 3 muskuļi

Augšstilba divgalvainais muskulis (m. biceps femoris).

Puscīpslainais muskulis (m. semitendinosus).
Pusplēvainais muskulis (m. semimembranosus).

Tie sākas no sēžas paugura un beidzas pie apakšstilba kauliem.

F: Saliec kāju ceļa locītavā (flexio cruris),
atliec gūžas locītavā (extensio femoris).
20 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Apakšstilba muskuļi - 3 grupas

Priekšējā grupa – atliecēji

Lielā apakšstilba kaula priekšējais muskulis (m. tibalis anterior).

Garais īkšķa un garais pirkstu atliecējmuskulis (m. extensor hallucis longus, m. extensor digitorum
longus).
Muskuļi sākas no lielā apakšstilba kaula proksimāla gala un laterālās virsmas. Beidzas pie pēdas pamata
un pirkstu distālajām falangām. Tiem ir garas cīpslas, kas iet cauri kanāliem, ietvertas sinoviālās
makstīs.
F: Veic pēdas atliekšanu (extensio pedis) un pirkstu atliekšanu (extensio digitorum). Piedalās pēdas
ārpusgriešanā (supinācijā).

Laterālā grupa

Īsais un garais mazā apakšstilba kaula muskulis (m. fibularis brevis et longus).
Sākas no mazā apakšstilba kaula. Muskuļiem ir garas cīpslas, kas iet aiz laterālās potītes zem cīpslu
turētājiem (sinoviālajās makstīs) un beidzas pie pēdas kauliem.
F: Pēdas saliekšana (flexio pedis) un pronācija (iekšpusgriešana).
21 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Mugurējā grupa - divos slāņos.

Pirmais slānis

Apakšstilba trīsgalvainais muskulis (m. triceps surae).

Ir veidots no ikru muskuļa (m. gastrocnemius) un plekstveida muskuļa (m. soleus).
Tas sākas no augšstilba distālā gala un apakšstilba kauliem, beidzas pie papēža kaula ar papēža cīpslu
(Ahileja cīpsla) .
F: Apakšstilba un pēdas saliekšana (flexio cruris et flexio pedis).
Otrais slānis

Mugrējais lielā apakšstilba kaula muskulis (m. tibialis posterior).

Īkšķa un pirkstu garie saliecējmuskuļi (m. flexor hallucis logus, m. flexor digitorum longus).
Muskuļi sākas no lielā apakšstilba kaula mugurējās virsmas. To cīpslas iet aiz mediālās potītes zem
cīpslu turētāja (sinoviālajās makstīs) un beidzas pie pēdas un pirkstu distālajām falangām.
F: Nodrošina pēdas un pirkstu saliekšanu (flexio pedis, flexio digitorum), piedalās pēdas supinācijā.

Pēdas muskuļi - 2 grupas (augšējā un apakšējā).

Dorsālajā (augšējā) virsmā ir pirkstu īsie atliecēji: m. extensor digitorum brevis, m. extensor
hallucis brevis.
Plantārajā (apakšējā) virsmā ir īsie pirkstu saliecēji, pievilcēji un atvilcēji (līdzīgi plaukstas
muskuļiem). Pirkstu rajonā cīpslas ir ietvertas sinoviālās makstīs.
Īkšķa muskuļi: m. flexor hallucis brevis, m. adductor hallucis, m. abductor hallucis.
Vidējā muskuļu grupa: mm. lumbricales, mm. interossei plantares et dorsales, m. quadratus
plantae, m. flexor digitorum brevis.
Mazā pirksta muskuļi: m. flexor digiti minimi, m. abductor digiti minimi, m. opponens digiti
minimi.

Apakšējās ekstremitātes fascijas un topogrāfiskie veidojumi

Gūžas fascija – ietver m. gluteus maximus.

Fascia lata – platā fascija. Aptver augšstilbu, veido sānos sabiezinājumu – tractus iliotibialis, un 2
starp sienas, kas atdala priekšējo muskuļu grupu no mugurējās un priekšējo muskuļu grupu no mediālās.
Veido 3 makstis apkārt m. gracilis, m. sartorius, m. tensor fasciae latae un vienu apkārt asinsvadiem (a.,
v. femoralis). Fascijas augšējā daļā atrodas neliela atvere – hiatus saphenus, caur kuru garā kājas vēna
(v. saphena magna) ieplūst augšstilba vēnā (v. femoralis).
Fascia cruris – apakšstilba fascija. Veido 2 starpsienas un distāli – sabiezinājumus jeb cīpslu
tūrētājus.
Fascia pedis – pēdas fascija.

Trigonums femorale – augšstilba trijstūris. Robežas: lig. inguinale, m. sartorius, m. adductor

longus. Trijstūra pamatu veido m. iliopsoas un m. pectineus. Trijstūrī atrodas n. femoralis, a. femoralis,
v. femoralis.
22 | R F E r g o , M u s k u ļ i

Asinsvadu sprauga un muskuļu sprauga – spraugas starp lig. inguinale un gūžas kaulu.
Muskuļu sprauga atrodas laterāli – caur to iet m. iliopsoas, n. femoralis un n. cutaneus femoris
lateralis. Asinsvadu sprauga atrodas mediāli – caur to iet a. un v. femoralis. Mediāli no v. femoralis
atrodas ciskas kanāls (canalis femoralis) – vieta, kur var veidoties trūce.

Paceles bedre (fossa poplitea) – atrodas ceļa locītavas mugurpusē. Norobežo augšā m. biceps
femoris, m. semitendinosus, m. semimembranosus. Apakšā – m. gastrocnemius galvas. Bedres pamatu
veido ceļa locītavas somiņa un paceles muskulis (m. popliteus). Bedrē atrodas a.,v.,n.