RADIOLOĢISKĀS

IESPĒJAS PLAUŠU
SLIMĪBU
DIAGNOSTIKĀ
 PLAUŠU RADIOLOĢISKĀ ANATOMIJA

DAIVAS

LABĀ PLAUŠA KREISĀ PLAUŠA

AUGŠDAIVA
AUGŠDAIVA

VIDUSDAIVA
LEJASDAIVA
LEJASDAIVA
 PLAUŠU RADIOLOĢISKĀ ANATOMIJA (II)
FISSURA HORIZONTALIS FISSURA OBLIQUA PULMONIS
PULMONIS DEXTRA – atdala Labajā plaušā – atdala vidusdaivu no
augšdaivu no vidusdaivas. lejasdaivas.
Kreisajā plaušā – atdala augšdaivu no
lejasdaivas.
PLAUŠU RADIOLOĢISKĀ ANATOMIJA (III)

Fissura obliqua
pulmonis
AUGŠDAIVA
AUGŠDAIVA
Fissura horizontalis
pulmonis dextra

VIDUSDAIVA Fissura obliqua

pulmonis

LEJASDAIVA
LEJASDAIVA

LABĀ PLAUŠA KREISĀ PLAUŠA

 PLAUŠU RADIOLOĢISKĀ ANATOMIJA (IV)

TRUNCUS
PULMONALIS
(no sirds labā kambara)

(zem aortas loka)

A.PULMONALIS A.PULMONALIS
DEXTRA SINISTRA

3 DAIVU 2 DAIVU
ARTĒRIJAS ARTĒRIJAS

SEGMENTĀRĀS SEGMENTĀRĀS
ARTĒRIJAS ARTĒRIJAS
PLAUŠU RADIOLOĢISKĀ ANATOMIJA (V)
 PLAUŠU RADIOLOĢISKĀ ANATOMIJA (VI)

Segmentiem ir konusveida forma, citu

no cita tos atdala saistaudu
starpslānis. Pamatnes vērstas uz
plaušu ārējo virsmu, virsotnes uz
hilum pulmonis.

Plaušu daivas dalās segmentos –

segmenta bronchopulmonalia, kas ir
plaušu anatomiskās, fizioloģiskās un
ķirurģiskās vienības.
Labajā plaušā ir 10 segmenti, kreisajā –
9.
 LABĀS PLAUŠAS SEGMENTI
Anterior Posterior

LOBUS SUPERIOR
1 – segmentum apicale
2 – segmentum posterius
3 – segmentum anterius

LOBUS MEDIUS
4 – segmentum laterale
5 – segmentum mediale

LOBUS INFERIOR
6 – segmentum superius
7 – segmentum basale mediale
8 – segmentum basale anterius
9 – segmentum basale laterale
10 – segmentum basale posterius
Lateral Medial
 KREISĀS PLAUŠAS SEGMENTI
Anterior Posterior
LOBUS SUPERIOR
1-2 – segmentum apicoposterius
3 – segmentum anterius
4 – segmentum lingulare superius
5 – segmentum lingulare inferius

LOBUS INFERIOR
6 – segmentum superius
7-8 – segmentum basale anterius
9 – segmentum basale laterale
10 – segmentum basale posterius

Lateral Medial
 KARDIOMEDIASTINĀLĀ KONTŪRA

Aortas loks

Truncus pulmonalis
Vena cava superior
Kreisais priekškambaris

Labais Kreisais kambaris

priekškambaris

Sirds galotne
 IZMEKLĒŠANAS METODES

1.Rentgenogrāfija
2.Rentgenoskopija
3.CT/CTA
4.Magnētiskā rezonanse
5.Ultrasonogrāfija
 IZMEKLĒŠANAS METODES

1.Rentgenogrāfija
2.Rentgenoskopija
3.CT/CTA
4.Magnētiskā rezonanse
5.Ultrasonogrāfija
 RENTGENOGRAMMA

Rutīnas metode.
Var kontrolēt dinamikā.
Salīdzinoši maza starojuma deva.
 PA projekcija
 LL projekcija
 AP projekcija
 Laterogramma
 IZVĒRTĒŠANA

1.Projekcija – PA vai AP?

PA projekcijā redz ribu mugurējās daļas, kas orientētas horizontāli (melnais
svītrojums) un ribu priekšējās daļas, kas orientētas slīpi (baltais svītrojums)
Ko darīt, ja pacients nevar nostāvēt?
Guļus, sēdus → AP (anterior-posterior) projekcija.
 Videne izskatās lielāka
 Sirds – tālāk no kasetes, staru diverģence, sirds izskatās lielāka kā patiesībā ir.
(+<180cm attālums līdz kasetei)
 IZVĒRTĒŠANA

2.Ieelpa
Ja ieelpa nav pietiekama – diafragmas kupoli novietojas augstāk, sirds izskatās
lielāka un asinsvadi bazāli ‘saspiežas’ kopā.
Norma – skaitot pa lin.medioclavicularis diafragmas kupoli 6.-7.ribas līmenī.
 IZVĒRTĒŠANA

3.Rotācija
Norma – ja viduslīnija ir vienādā attālumā no abu pušu atslēgas kauliem.
 KARDIOTORAKĀLAIS INDEKSS

KTI = 0,5
 RTG-grammas izvērtēšanas kritēriji

❖Plaušu pneimatizācija
simetriska,
❖Bronhovaskulārais zīmējums
bez redzamas akūtas
patoloģijas,
❖Plaušu saknes strukturētas,
❖Diafragmas kupoli gludi,
sinusi brīvi,
❖Sirds, aorta - normāla lieluma
un konfigurācijas
❖Videnes ēna nepaplašināta
 IZMEKLĒŠANAS METODES

1.Rentgenogrāfija

2.Rentgenoskopija
3.CT/CTA
4.Magnētiskā rezonanse
5.Ultrasonogrāfija
 RENTGENSCOPIA

Funkcionālā stāvokļa noteikšanai.

Starojums x300 !!!

 Diafragmas kupolu mobilitāte

 Plaušu sakņu struktūra, pulsācijas
 Patoloģiskā procesa saistība ar krūšu kurvja sienu, videni, diafragmu, plaušu
sakni u.c.
 IZMEKLĒŠANAS METODES

1.Rentgenogrāfija
2.Rentgenoskopija

3.CT/CTA
4.Magnētiskā rezonanse
5.Ultrasonogrāfija
 CT, CTA

CT indikācijas
 Atrod izmaiņas rtg grammā:
 Bronhogēnas karcinomas aina,
 Solitārs mezgls, masa, aizēnojums,
 Infiltratīvas plaušu izmaiņas,
 Videnes izmeklēšana,
 Paplašināta ēna
 Masas ēna
 Izmaiņas saknēs
 Izmaiņas pleirā,
 Krūšu kurvja sienas patoloģija.
 CT

Indikācijas
 Slēptie bojājumi:
 Mts,
 Asins spļaušana,
 Bronhektāzes,
 Myastenia gravis,
 Endokrīni traucējumi,
 Nezināms infekcijas avots (ne visas pneimonijas redz rtg),
 PATE,
 Aizdomas par infiltrāciju,
 Aizdomas par aortas disekciju.
 IZMEKLĒŠANAS METODES

1.Rentgenogrāfija
2.Rentgenoskopija
3.CT/CTA

4.Magnētiskā rezonanse
5.Ultrasonogrāfija
 MAGNĒTISKĀ REZONANSE

 Videnes izmeklēšanai,
 Perifēru plaušu audzēju ieaugšana krūšu kurvja sienā,
 Krūšu kurvja sienas patoloģija,
 Pleirālie audzēji.
 IZMEKLĒŠANAS METODES

1.Rentgenogrāfija
2.Rentgenoskopija
3.CT/CTA
4.Magnētiskā rezonanse

5.Ultrasonogrāfija
 ULTRASONOGRĀFIJA

Nav pirmās kārtas izmeklēšanas metode!

Indikācijas:
Šķidruma līmeņa un punkcijas vietas
noteikšana:
- minimālais šķidruma daudzums – 3 ml
- punkcijas vieta - starp ribām, kur
visbiezākais šķidruma slānis (parasti vienu vai
divas ribstarpas virs diafragmas)
- Nevar konstatēt šķidruma izcelsmi
- Ja konstatē šķidrumu, meklē vai nav
saplakusi plauša.
PNEIMOTORAKSS – US lieto reti,
galvenokārt guļošiem pacientiem, kuriem
nevar veikt Rtg.
 PLAUŠU PATOLOĢISKĀS PAZĪMES

1.Izmainīta plaušu pneimatizācija

2.Plaušu zīmējuma izmaiņas
3.Izmaiņas plaušu saknēs
4.Aizēnojumi
5.Iekaisuma rakstura izmaiņas
 IZMAINĪTA PLAUŠU PNEIMATIZĀCIJA

Hipoventilācija - kāda plaušu daļa satur mazāk gaisa, bet tā piedalās gāzu
apmaiņas procesā

Atelektāze – plaušu daļa, kas nesatur gaisu un nepiedalās ventilācijā s.nepilnīga

plaušas izplešanās.
Var būt postobstruktīva vai pasīva.
Rtg:
 Starpdaivu pleiras lokalizācijas maiņa,
 Diafragmas kupola kraniāla dislokācija,
 Videnes nobīde,
 Vaskulārā zīmējuma sabiezēšanās (homogēns aizēnojums – densitātes
paaugstināšanās),
 Deformēts vaskulārs zīmējums.
 HIPOVENTILĀCIJA

1.Subsegmentāra atelektāze
Dažāda biezuma lineāra densitāte.
Parasti paralēli diafragmai.
Visbiežāk bazāli.
 HIPOVENTILĀCIJA (II)

2.Kompresijas (pasīva) atelektāze.

Izraisa liels pleirāls izsvīdums, liels pneimotorakss, liela masa plaušu audos.
3.Obstruktīva atelektāze.
Gaisa rezorbcija no alveolām, distāli no bronhu obstrukcijas vietas.
 IZMAINĪTA PLAUŠU PNEIMATIZĀCIJA
Hiperventilācija - plaušu daļa satur vairāk gaisa, alveolās var būt paaugstināts
spiediens.

Emfizēma - neatgriezeniskas izmaiņas plaušās, ko rada patoloģiska elpceļu

paplašināšanās distāli no teminālajām bronhiolām, alveolu sienas destrukcija.

Rtg:
 Zemu lokalizēta, plakana diafragma,
 Mucveida krūšu kurvis,
 Izlīdzinātas ribas, platas ribstarpas (horizontāla ribu gaita),
 Bullas,
 Plaušu garuma pārmaiņas,
 Samazināts perifēro asinsvadu zīmējums, paplašinātas centrālās plaušu
artērijas,
 Pilienveida sirds.
 HIPERVENTILĀCIJA - EMFIZĒMA

Samazināts
perifēro asinsvadu
zīmējums

Izlīdzinātas ribas,
platas ribstarpas
(horizontāla ribu
gaita

Zemu lokalizēta, plakana

diafragma
Mucveida krūškurvis
 HIPERVENTILĀCIJA (II)

Centrilobulāra jeb centriacināra

emfizēma
CT:
 multipli sīki izgaismojumi centrālā
daiviņu daļā uz skaidri redzamām
sieniņām,
 nabadzīgs asinsvadu zarojums.
Prevalē augšdaivās.
 HIPERVENTILĀCIJA (III)

Panlobulāra jeb panacināra emfizēma

Skar visu daiviņu.
Dominē bazālajās daļās.
Saplūstot veido plašus paaugstinātas pneimatizācijas apvidus.
HIPERVENTILĀCIJA (IV)
 HIPERVENTILĀCIJA (V)
Paraseptāla emfizēma – distāla acināra
Iesaista acinusu distālo daļu.
Skar daiviņas pie viscerālās pleiras.
Iesaista interlobārā septas – norobežo skaidri konturētas dilatētas acinusu distālās
daļas.
Saplūstot veido subpleirālās bullas.
 HIPERVENTILĀCIJA (VI)
Bullas
Nav kā atsevišķa patoloģiska vienība, attīstās no citiem emfizēmas variantiem.
Lielākas par daiviņu (1→8 cm un vairāk).
Labi norobežotas, sieniņa plānāka par 1 cm.
Lielas bullas komprimē blakus esošos plaušaudus.
 PLAUŠU ZĪMĒJUMA IZMAIŅAS

Pastiprināts – sastrēgums MAL, hipervolēmija MAL, peribronhiāla fibroze,

bronhu sieniņu fibroze.
Pavājināts – emfizēma, PATE.
Deformēts – fibrozi procesi plaušu audos.

 Plaušu asinsvadu zīmējumu veido plaušu artērijas un vēnas, kas normāli ir

platākas lejas daļā.

 Plaušu asinsvadi ir skaidri konturētas zarojošas ēnas, kas pakāpeniski

sašaurinās virzienā uz perifēriju.
 PATE – PLAUŠU ARTĒRIJU
TROMBEMBOLIJA

CTA:
Parciāls pildījuma defekts – centrāls vai margināls, gludām vai neregulārām
kontūrām.
Pilnīga lūmena oklūzija – intralumināls nekontrastēta apvidus, ap kuru neaptek
k/v.
«Sliežu simptoms» – emboliskas masas lūmenā.
Trombs segmentārā artērijā
 PLAUŠU INFARKTS

Klīniski – elpas trūkums.

Reizēm recidivējošu pneimoniju anamnēze.
Anamnēzē – sirds ritma traucējumi, trauma, operācija.
 Subpleirāls, trīsstūrveida infiltratīvs aizēnojums, ar virsotni vērsts pret sakni.
 Var būt multifokāli bojājumi.
 Pleiras reakcija.
 Var nekrotizēties, atgādinot abscesu, kavernu.
 CTA atrod pildījuma defektus artērijās.
 IEKAISUMA RAKSTURA IZMAIŅAS

Hronisks bronhīts – iekaisuma pārmaiņas bronhu sieniņā un peribronhiālajos saistaudos

ar fibrozu procesa attīstību.
 sākumā var būt norma.
 Var būt nespecifiskas pārmaiņas – deformēts plaušu zīmējums, sīki, neregulāri vai
ieapaļi aizēnojumi abās plaušās (fibrozes elementi).
 «sliežu simptoms» – 2 paralēlas līnijas, kas parasti diferencējamas lejaslaukos –
paplašinātas bronhu sieniņas – bronhektāzes.
 Emfizēma.
 BRONHEKTĀZES
=neatgriezeniska bronhiālā koka dilatācija.
!Viens no biežākajiem asins atkrēpošanas iemesliem.
Pārmaiņas var būt lokālas un difūzas.
Primāras – agrā bērnībā iegūtas vai iedzimtas,
Sekundāras – postobstruktīvas, toksiskas.

Cilindriskas – vienmērīgi, cilindriski dilatēti bronhi,

gludas sienas.
Varikozas – bronhu lumens nevienmērīgi dilatēts.
Maisveida – vidusmēra bronhi dilatēti kā cistiski dobumi.
A B

C
Maisveida s. cistiskas?
Cilindriskas?
Varikozas?
 AIZĒNOJUMI

Infiltrācija – intensīvi, homogēni vai nehomogēni aizēnota plaušas daļa, kas nav
samazināta apjomā, kontūras neasas, izplūdušas. Vizualizē iekaisuma procesu
plaušā.
Veidojuma ēna – fokusveida aizēnojums, ieapaļas formas, kontūras skaidras.
Sīki veidojumi = perēkļi – līdz 1 cm.
 PNEIMONIJA

=infekciozs process plaušās, ko izraisa baktērijas, vīrusi, mikoplazmas u.c.

Raksturojas ar iekaisuma eksudāta veidošanos alveolās un intersticijā.
Morfoloģiski:
1. Alveolāras s. lobāras
2. Bronhopneimonijas
3. Intersticiālas pneimonijas
Lobāra s. alveolāra Normāla plauša
pneimonija –
alveolas ir pilnas
ar strutām

Bronhopneimonija –
bronhu sienas,
bronhiolas un
Normāla plauša alveolu sienas ir
iekaisīgas.
 ALVEOLĀRA PNEIMONIJA

Izsauc baktērijas→ nonāk alveolās→i zraisa iekaisuma procesu – alveolu

starpsienu tūska, iekaisuma eksudāts alveolās. Bronhi paliek relatīvi brīvi.
- Visbiežāk Str.pneumoniae

Plaušaudu infiltrācija – homogēns aizēnojums.

Gaisa bronhogrammas.
Pleiras reakcija – šķidrums pleirā.

Attīstība:
→Pilnīga rezorbcija – nav atlieku pārmaiņas.
→Abscesa veidošanās – sarukums un fibrozes attīstība.
→Fibrozes attīstība uz ieilguša iekaisuma fona – formējas norobežojusies
pneimonija (karnifikāts).
 BRONHOPNEIMONIJA

Izraisa baktērijas – aerogēni, retāk hematogēni.

Iesaistās terminālās un respiratorās bronhiolas, sekundārais lobulis.
-visbiežāk Staph.aureus, Ps.aeruginosa u.c. Gr-
Multiplas, perēkļaini saplūstošas infiltratīvas ēnas.
Biežāk skartas plaušu bazālās daļas.
Diskveida atelektāzes.
 INTERSTICIĀLA PNEIMONIJA

Iekaisums, kas prevalē plaušu saistaudos

(interstīcijā).
Izraisa vīrusi, mikoplazmas,riketsijas.
Rtg:
 Lineāras un retikulāras ēnas, kas prevalē
parahilārajās zonās
A B

C Staphylococcus aureus
Streptococcus pneumoniae

Intersticiāla?
Lobāra s.alveolāra?
Bronhopneimonija?

Pneumocystis carinii
 PLAUŠU ABSCESS

=norobežota iekaisuma zona ar purulenta šķidruma saturu, ko apņem kapsula.

Biežāk kā pneimonijas komplikācija, pie plaušu infarktiem, aspirācijas, sepses.
Rtg:
Homogēna infiltrācija ar intensīvāku centrālo zonu
Ja drenējas uz bronhu vai pleiras telpu – dobumam tukšojoties iezīmējas šķidruma –
gaisa līmenis.
Reaktīvs šķidrums pleiras dobumā.
 PLAUŠU TŪSKA

Intersticiāla plaušu tūska:

Šķidrums→uz plaušu interstīciju.
Asinsvadu zīmējums kļūst neass, jo
bronhovaskulārā kulītī pieaug tūska.
Sabiezē bronhu sieniņas.
Iezīmējas horizontālās un radiālās līnijas -
Kerli A un B līnijas.
 PLAUŠU TŪSKA (II)

Alveolāra plaušu tūska:

Šķidrums→uz alveolām.
Uz tā fona redz ar gaisu pildītus bronhus –
gaisa bronhogrammas.
Klasiski alveolāru tūsku grāmatās
apraksta kā tauriņveidīgu aizēnojumu ap
plaušu saknēm.
 PLEIRAS IZMAIŅAS
Šķidruma saturs pleiras dobumā
N 10-15 ml
Cēloņi:
 Vaskulāra-kardiāla patoloģija
 Iekaisumi
 Neoplastiski procesi
 Jatrogēni bojājumi
 Traumatiski bojājumi
 Mediastināla patoloģija
 Subdiafragmāli procesi
 Jauktas etioloģijas cēloņi

 Izzūd kostodiafragmālie sīnusi

 Šķidrums vienmēr nospiež ar ieliektu
virsmu
 Ja atkārtoti – veidojas saaugumi starp
pleiras telpām («konfekte»)
 PLEIRAS IZMAIŅAS (II)
PNEIMOTORAKSS – gaiss pleiras dobumā
• Traumatisks
• Jatrogēns
Torakocentēze
Traheostoma
Transkutāna plaušas biopsija

• Spontāns
Biežāk vīriešiem
Pleiropulmonālas fistulas
Subpleirālas bullas
CT palīdz noteikt cēloni
 PLEIRAS IZMAIŅAS

 Pleirāli noslāņojumi
 Pleiras veidojumi
Primāri benigni, maligni
Sekundāri
Mezotelioma
Difūza, maligna, reta neoplāzija, bet biežākais primārais pleiras TU, kas izpaužas kā
neregulārs vai nodulārs pleiras sabiezējums (vairāk par 1 cm)
MEZOTELIOMA
 PERIFĒRS PLAUŠU VĒZIS

Biežākās histoloģiskās formas – adenoCa un plakanšūnu vēzis.

Biežāk – augšdaivās, subpleirāli.
Sīkšūnu vēži aug ātrāk – tilpuma palielināšanās redzama jau pēc 70 dienām, plakanšūnu –
pēc 100 dienā, adenoCa – 130 – 160 dienās.
 PERIFĒRS PLAUŠU VĒZIS

Radioloģiskā simptomātika
 Precīzi ataino CT
 Solitārs mezgls vai multicentriska masa no 8 mm Ø līdz 6cm Ø >
 Kontūras policikliskas vai starainas, spikulainas, kas norāda izplatību apkārtējos audos
 Ap audzēju palielināta blīvuma josla “halo” zona-kas ataino neovaskularizāciju ap
audzēja mezglu
 Pleiras retrakcijas simptoms –pleiras aste
 Aiz veidojuma atelektāze
 PERIFĒRS PLAUŠU VĒZIS

Invāzija krūškurvja sienā:

 Kontakts ar krūškurvja sienu >3cm,
 Plats pleiras pārejas leņķis >90grādi
 >Ekstrapulmonālo taukaudu blīvums, lokāli pleiras sabiezējumi
 Audzēja masa iesaistīta ribstarpu muskuļos
 Ribu vai muskuļu destrukcija
 Saistība ar diafragmu
 CENTRĀLS PLAUŠU VĒZIS

 Aiz tā veidojas atelektāze vai iekaisums,

 CT var redzēt gaisa bronhogrammas,
 Vēža audi aizkavējas k/v krāšanā,
 Sakņu un videnes limfadenopātija.
 METASTĀZES

CT - sensitīvāka metode intrapulmonāla metastātiska procesa diagnostikā, jo uzrāda

mazāka izmēra un arī skaita ziņā vairāk perēkļu kā rentgenogrammā.

Biežāk sastopamas hematogēnas metastāzes no ekstrapulmonālām malignitātēm, retāk

limfogēnas metastāzes no kuņģa, aizkuņģa dziedzera, prostatas, krūts, plaušu vēža.

Endobronhiāla metastāžu izplatība sastopama reti.

Hematogēnas metastāzes ir:

multifokāli, sfēriski, labi norobežoti mezgli,
angiocentriskas lokalizācijas,
no dažiem mm līdz vairākiem cm diametrā,
skaita ziņā vairāk to ir subpleurālās zonās, jo lokalizējas asinsvadu distālajos galos, kā arī
plaušu bazālajās daļās, sakarā ar lielāku asinsplūsmu.
 METASTĀZES (II)

❑ Solitāras metastāzes sastop reti, tādos gadījumos jāizmeklē atkārtoti, lai

precizētu jaunu metastāžu rašanos.
❑ Kavitāciju sastop ~4 % gadījumos, parasti plakanšūnu vēža metastāzēs no
aizkuņģa dziedzera, resnās zarnas vēža.
❑ Histoloģiski metastāzes atbilst primāram tumoram. Kalcināciju, osifikāciju
novēro hondrosarkomas, osteosarkomas metastāzēs.
❑ Metastātisku mezgliņu lielums nereti norāda uz primāru tumoru.

Resnās zarnas vēža mts.

Melanomas mts. Seminomas mts.
 METASTĀZES (III)

Miliāra forma biežāk liecina par vairogdziedzera, krūts, plaušu vēža metastāzēm.
Vidēji lieli mezgliņi – vairogdziedzera, genitāliju, kuņģa, mutes-rīkles, limfosarkomas
metastāzēm.
Lielas, apaļas “golfa bumbas” tipa metastāzes – primārais tumors, seminoma,
hipernefroma, sarkoma

Miliāra tipa mts. Primārais Tu –

vairogdziedzera karcinoma.

Sēklinieku tumora mts plaušās.

 METASTĀZES (IV)

❑ Par metastāzēm liecina pievadošs asinsvads mezgliņa centrā

❑ Mezgliņi mazāki par 5 mm biežāk ir benigni,
lielāki par 5 mm vai 1 cm – maligni.
Multipli mezgli parasti ir maligni.
 EKSTRAPULMONĀLAS METASTĀZES

Ekstrapulmonālas metastāzes pacientiem ar plaušu vēzi novēro:

 smadzenēs 10 %,
 kaulos 7 %,
 aknās 5 %,
 virsnierēs 3 % gadījumu.
Tādēļ CT izmeklēšanā vienmēr jāietver arī zona zem diafragmas, lai varētu izvērtēt aknu
struktūru un virsnieres.
❑ Malignas virsnieres palielinās >5 cm un ir irregulāras formas. Benignas adenomas
parasti ir < 2cm gludi konturētas.
❑ Precizēt virsnieru malignitāti var punkcijas biopsija vai PET.
 MUKOIDA IMPAKCIJA

- mukoceles, bronhoceles, retences cistas.

 Veidojas bronha lumena nosprostošanās rezultātā – ar šķidrumu pildītas zarojošas
figūras, kas nekontrastējas.
 Kontūras gludas.
 Struktūra homogēna.
 Blīvums atkarīgs no satura:
 Serozs < 20 HV
 Viskozs >20 HV
 Apkārtējos plaušaudos – pēc iekaisuma pārmaiņas,
lokāla emfizēma.
 SOLITĀRI PULMONĀLI MEZGLI
TUBERKULOMA (granuloma)
 Kontūras gludas, viegli paugurainas.
 Izmēri < 2,5cm.
 Struktūra:
difūza kalcinācija,
centrāls kalcinēts kodols,
nodulāra (popkorna tipa) kalcinoze,
lamināra (joslveida) kalcinoze,
ekscentriska kalcinoze ir malignitātes pazīme.
 Reti - neliels gluds destrukcijas dobums.
 SOLITĀRI PULMONĀLI MEZGLI (II)

ASPERGILOMA
Okupē iepriekš eksistējošus dobumus, kavernas,
cistas u.c. → izveido lodveida ķermeni, var
erodēt dobuma sienu un izraisīt asiņošanu.
CT – gaisa josla starp dobumu un veidojumu
 SOLITĀRI PULMONĀLI MEZGLI (III)

HAMARTOMA
Labdabīgs veidojums.
Tipiski satur kalcinētus ieslēgumus un taukaudus.
Aug no bronhu sieniņas fibroziem audiem, lēni.
A B

Hamartoma?
Tuberkuloma?
Aspergiloma?
PALDIES!