LKB Ehokardiogrfijas darba grupa

Metodisks rekomendcijas
TRANSTORAKLAJ
EHOKARDIOGRFIJ

2015

LKB Ehokardiogrfijas darba grupa

Metodisks rekomendcijas
TRANSTORAKLAJ
EHOKARDIOGRFIJ

Metodisks rekomendcijas sagatavoja:

Dr. med. Artem Kalinin (darba grupas vadtjs),
Rgas Austrumu klnisk universittes slimnca.
Dr. Marina Berzina,
Paula Stradia klnisk universittes slimnca.
Dr. med. Ingna Lubaua,
Brnu klnisks universittes slimncas Brnu Kardioloijas un Kardioirurijas klnika.
Dr. Ginta Kamzola,
Paula Stradia klnisk universittes slimnca.
Dr. Lga Poa,
Latvijas Jras medicnas centrs, Vecmlgrvja slimnca.
Dr. Ainrs Rudztis,
Paula Stradia klnisk universittes slimnca.
Dr. Milna Sorokina,
Paula Stradia klnisk universittes slimnca.
Recenzents:
Dr. Gendijs Jegorovs,
Paula Stradia klnisk universittes slimnca.

SATURS

Ievads

1.

Kreis kambara kvantifikcija

2.

Kreis kambara diastolisk funkcija

2.1. Kreis priekkambara kvantifikcija

12

3.

Sirds labo dau kvantifikcija

13

4.

Aortl vrstua patoloija

18

4.1. Aortas saknes un torakls aortas kvantifikcija

22

5.

Mitrl vrstua patoloija

23

6.

Sirds vrstuu protu ehokardiogrfisk novrtana

28

7.

Perikarda patoloijas

30

8.

Ehokardiogrfija brniem

32

9.

Pielikums 1 (Latvijas Republikas Transtorakls Ehokardiogrfijas izmekljuma protokols)

34

10. Pielikums 2 (Attla optimizcija)

36

Sasinjumi
2D

divdimensiju

3D

trsdimensiju

A2CH

apikl 2-kameru pozcija

A3CH

apikl 3-kameru pozcija

A4CH

apikl 4-kameru pozcija

A5CH

apikl 5-kameru pozcija

Ao

aorta

Ao asc

ascendjo aorta

AH

arterila hipertensija

AoR

aortla regurgitcija

AoS

aortl vrstua stenoze

ASE

Amerikas Ehokardiogrfijas biedrba

(abreviatra no angu val., American Society of Echocardiography)

AoV

aortlais vrstulis

BDS

beigu diastoliskais spiediens

BSA

ermea virsmas laukums

(abreviatra no angu val., body surface area)

CSA

rsgriezuma laukums
(abreviatra no angu val., cross sectional area)

CW

neprtraukt vila doplerogrfija

(no angu val., continuos wave Doppler)

DD

diastolisk disfunkcija

DKMP

dilatcijas kardiomioptija

DT

decelercijas laiks (no angu val., deceleration time)

EF

izsviedes frakcija
(no angu val., ejection fraction)

EhoKG ehokardiogrfija

EDD

beigu diastoliskais diametrs

(no angu val., end diastolic diameter)

EDV

beigu diastoliskais tilpums

(no angu val., end diastolic volume)

EF

izsviedes frakcija
(no angu val., ejection fraction)

EROA

efektvais regurgitcijas atveres laukums

(no angu val., effective regurgitation orifice area)

ESD

beigu sistoliskais diametrs

(no angu val., end systolic diameter)

ESV

beigu sistoliskais tilpums

(no angu val., end systolic volume)

LVMI

kreis kambara miokarda masas indekss

(no angu val., left ventricular mass index)

LVOT

kreis kambara izejas trakts

(no angu val., left ventricular outflow tract)

MR

mitrl regurgitcija

MV

mitrlais vrstulis

MS

mitrl vrstua stenoze

PASS

pulmonls artrijas sistoliskais spiediens

PH

pulmonla hipertensija

PLAX

parasternla kreis kambara gar ass pozcija

(no angu val., parasternal long axis)

PM

priekkambaru mirgoana

PSAX

parasternla s ass pozcija

(no angu val., parasternal short axis)

PR

pulmonl regurgitcija

PV

pulmonlais vrstulis

PpV

plauu vnas

PW

pulsa vila doplerogrfija

(no angu val., pulse wave Doppler)

RVOT

lab kambara izejas trakts

(no angu val., right ventricular outflow tract)

EKG

elektrokardiogramma

FG

fibrozais gredzens

HKMP

hipertrofiska kardiomioptija

SM

sirds mazspja

IVC

apakj dob vna

(no angu val., inferior vena cava)

SV

sistoles tilpums
(no angu val., stroke volume)

IVRT

izovolumisks relakscijas laiks

(no angu val., isovolumic relaxation time)

TAPSE

trikuspidl vrstua gredzena plaknes sistolisk ekskursija

(no angu val., tricuspid annular plane systolic excursion)

KKH

kreis kambara hipertrofija

TDI

KK

kreisais kambaris

audu doplerogrfija
(no angu val., tissue Doppler Imaging)

KP

kreisais priekkambaris

TEE

transesofagel ehokardiogrfija

KSS

koronr sirds slimba

TR

trikuspidl regurgitcija

LAVI

kreis priekkambara tilpuma indekss

(no angu val., left atrium volume index)

TTE

transtorakl ehokardiogrfija

TV

trikuspidlais vrstulis

VC

regurgitcijas plsmas aurk vieta

(no angu val., vena contracta)

VTI

truma laika integrlis

(no angu val., velocity time integral)

LK

labais kambaris

LKSS

lab kambara sistoliskais spiediens

LP

labais priekkambaris

Ievads

Transtorakl ehokardiogrfija (sirds izmekljums ar

ultraskau) msdiens ir plai pieejama metode sirds anatomijas,
morfoloijas un funkcijas novrtanai, k ar sirds un vrstuu
funkcijas novrtanai dinamik. Kop pirm ehokardiogrfijas
izmekljuma 1953. gad (I. Edlers un H. Hercs) gadu gait ir
ne tikai uzlabojusies sirds ultraskaas attla kvalitte, bet ar
nkuas klt daudzas jaunas ehokardiogrfijas modalittes.
Tau tai pat laik ehokardiogrfija joprojm ir semikvantitatva
metode, kuras rezultti liel mr ir atkargi no metodes lietotja
prasmm un pieredzes.
aj izdevum, balstoties uz Eiropas kardiovaskulrs
attldiagnostikas asocicijas (EACVI European Association
of CardioVascular Imaging) un Amerikas Ehokardiogrfijas
biedrbas (ASE American Society of Echocardiography)
izstrdtajm vadlnijm, apkopotas metodisks rekomendcijas
kambaru kvantifikcijai, vrstuu funkcijas un perikarda
novrtanai. Izdevum iekauti ar ieteikumi ultraskaas attla
optimizcijai un transtorakals ehokardiogrfijas protokols.

1.
Kreis kambara kvantifikcija
Standartpozcijas
kreis kambara izvrtanai

PLAX pozcija
PSAX pozcija MV lmen
PSAX pozcija papillro muskuu lmen
PSAX pozcija KK galotnes lmen
A4CH pozcija (apikl 4-kameru pozcija)
A5CH pozcija (apikl 5-kameru pozcija)
A2CH pozcija (apikl 2-kameru pozcija)
A3CH pozcija (apikl 3-kameru pozcija)
Subkostla 4-kameru pozcija

Doplerogrfija
Krsu
Pulsa vila
Audu

1.1. tabula.
Kreis kambara izmri sievietm
Norma

Viegli
palielints

Mreni
palielints

Izteikti
palielints

EDD, cm

3,8-5,2

5,3-5,6

5,7-6,1

6,2

EDD/BSA, cm/m

2,3-3,1

3,2-3,4

3,5-3,7

3,8

EDV, ml

46-106

107-120

121-130

131

EDV/BSA, ml/m

29-61

62-70

71-80

81

ESV, ml

14-42

43-55

56-67

68

ESV/BSA, ml/m

8-24

25-32

33-40

41

Norma

Viegli
palielints

Mreni
palielints

Izteikti
palielints

EDD, cm

4,2-5,8

5,9-6,3

6,4-6,8

6,9

EDD/BSA, cm/m

2,2-3,0

3,1-3,3

3,4-3,6

3,7

EDV, ml

62-150

151-174

175-200

201

EDV/BSA, ml/m

34-74

75-89

90-100

101

ESV, ml

21-61

62-73

74-85

86

ESV/BSA, ml/m

11-31

32-38

39-45

46

KK dimensijas

KK tilpums

1.2. tabula.
Kreis kambara izmri vrieiem

Kreis kambara dimensijas

KK izmru novrtana ir viens no svargkajiem KK funkcijas kvantifikcijas
komponentiem.
KK dimensiju izmaias biei tiek interprettas k sirds slimbas
progresanas vai regresanas rdtjs.
Atbilstoa pacienta pozicionana paldz optimizt parasternlo un apiklo
pozciju attla kvalitti un KK linero dimensiju mrjumus, kas tiek veikti
izmantojot M un 2D remus.
Nosakot KK tilpumus un izsviedes frakciju, izmantojot 2D un 3D remus,
btiska ir endokarda robeas vizualizcija.
Svarga ir sts KK galotnes vizualizcija, lai izvairtos no ts sasinans.
Ieteicama ir mrjumu atkrtota veikana vairkos sirds ciklos.

M rems
KK septlas un mugurjas sienas biezumu, iekjas KK dimensijas beigu
diastolisko un beigu sistolisko diametru (EDD, no angu val., end diastolic
diametre; ESD, no angu val., end systolic diametre) mra PLAX pozcij MV
viru galu lmen atbilstoi sistoles un diastoles beigs. os mrjumus var
veikt tiei 2D vai 2D-kontrolt M rem (alternatva parasternla s
ass, novietojot kursoru perpendikulri kambaru starpsienai un KK mugurjai
sienai) (sk. 1.1. attlu).
M rem veikti mrjumi ir preczi tikai, ja US stars iet perpendikulri KK
garai asij (kas ne vienmr ir iespjams).
M rems, pateicoties augstai izirtspjai, var paldzt trabekulu un KK
mugurjas sienas, pseidohordu un kambaru starpsienas, TV aparta un
moderatora kla un kambaru starpsienas labs puses diferencan.
Normas: sk. tabulas 1.1. un 1.2.
KK septls sienas biezums: 6-10 mm un mugurjas sienas biezums: 6-10 mm.

1.1. attls.
Kreis kambara dimensiju mrjumi M rem
4

KK dimensijas

KK tilpums

2D rems
Tiea mrjumu veikana 2D rem rekomendjama KSS gadjum.
EDD, ESD un sieniu biezuma mrjumi veicami MV hordu lmen.

Kreis kambara tilpuma mrjumi

Nosaka KK beigu diastolisko (EDV, no angu val., end diastolic volume) un
beigu sistolisko (ESV, no angu val., end systolic volume) tilpumu.
2D kvantifikcijai izmanto A4CH un A2CH pozcijas (sk. 1.2. attlu); A3CH
pozciju izmanto asinerijas zonu gadjum.
Nepiecieams veikt manulu endokarda robeasapvilkanu, neietverot
papillros muskuus. Svarga ir endokarda robeas laba vizualizcija.
Bazl KK robea ir jatdala ar taisnu lniju, kas savieno MV viru
piestiprinanas vietas MV gredzena laterl un septl puss A4CH pozcij
un priekj un apakj pus A2CH pozcij.
Diastoles beigas var defint k QRS skumu, bet labk defint k nkoo
kadru aiz MV slgans vai kadru sirds cikl, kad KK dimensijas ir vislielks.
Sistoles beigas vislabk definjamas k kadrs pirms MV atvrans vai brdis
sirds cikl, kad KK dimensijas ir vismazks.
emot vr ka, ne vienmr skaidras MV viru kustbas A2CH pozcij, beigu
diastoles un beigu sistoles definanai jizmanto kadri ar vislielko un
vismazko KK tilpumu.
Perspektva un precza labas ehokardiogrfiskas kvalittes gadjum ir KK
tilpumu noteikana 3D rem.
Normas: sk. 1.1. un 1.2. tabulas.

Relatvais sieniu biezums:

Relatvais sieniu biezums (RWT, no angu val., Relative Wall Thickness)
RWT = (2 x PWTd)/EDD

Kreis kambara miokarda remodelcijas tipi:

1. Normla eometrija relatvais sieniu biezums (RWT) 0,42 un KK masas
indekss (pc M-rema) 95 g/m2 (sievietm) un 115 g/m2 (vrieiem).
2. Koncentrisk remodelcija RWT > 0,42 un KK masas indekss 95 g/m2
(sievietm) un 115 g/m2 (vrieiem).
3. Ekscentrisk hipertrofija RWT 0,42 un KK masas indekss > 95 g/m2
(sievietm) un > 115 g/m2 (vrieiem).
4. Koncentrisk hipertrofija RWT > 0,42 un KK masas indekss > 95 g/m2
(sievietm) un > 115 g/m2 (vrieiem). (sk. 1.4. attlu).

1.2. attls.
Kreis kambara beigudiastolisk un beigu sistolisk tilpuma mrjumi

Kreis kambara miokarda masa

KK masu var noteikt M, 2D un 3D remos. Mrjumi pamatojas uz KK dobuma
tilpuma atemanu no tilpuma, kas iekauj KK epikardu, lai iegtu KK miokarda
tilpumu, kas tiek reizints ar miokarda blvumu. ASE rekomend formulu, kas ir
izmantojama, ja nav KK eometrijas izmaiu. Mrjumi tiek veikti 2D-kontrolt
M rem vai 2D rem:
1. M-rems.
KK masa = 0,8 x {1,04 [(EDD + PWTd + SWTd)3 (EDD)3]} + 0,6 g
EDD KK diametrs diastoles beigs
PWTd KK mugurjas sienas biezums diastol
(no angu val., posterior wall thickness)
SWTd kambaru starpsienas biezums diastol
(no angu val., septal wall thickness)
2. 2D-rems.
Uz 2D remu balsts laukuma-garuma formula (A-L, no angu val., AreaLength) un sasint elipsoda modelis (TE, no angu val., truncated ellipsoid).
Mrjumiem izmanto PSAX papillro muskuu lmen (apvelk epikarda un
endokarda robeu, neietverot papillros muskuus) un A4CH pozciju (sk. 1.3.
attlu).

1.4. attls.
Kreis kambara miokarda remodelcijas tipi

1.3. tabula.
Kreis kambara masa sievietm
Norma

Viegla KK Mrena KK Izteikta KK

hipertrofija hipertrofija hipertrofija

Linera metode

1.3. attls.
Kreis kambara masas noteikana 2D rem.
A1 kopjais kreis kambara (KK) laukums; A2 KK dobuma laukums; a
gar ass no platks ss ass rdiusa ldz KK galotnei; d sasint gar ass no
platks ss ass rdiusa ldz MV gredzena plaknei; b ss ass rdiuss

KK masa, g

67-162

163-186

187-210

211

KK masa/BSA, g/m

43-95

96-108

109-121

122

KK masa/augums, g/m

41-99

100-115

116-128

129

KK masa/augums2.7, g/m2.7

18-44

45-51

52-58

59

0,22-0,42

0,43-0,47

0,48-0,52

0,53

Kambaru starpsienas biezums,

cm

0,6-0,9

1,0-1,2

1,3-1,5

1,6

Mugurjas sienas biezums, cm

0,6-0,9

1,0-1,2

1,3-1,5

1,6

KK masa, g

66-150

151-171

172-182

>193

KK masa/BSA, g/m2

44-88

89-100

101-112

113

Relatvais sieniu biezums, cm

Am (miokarda laukums) = A1 A2
b = A2/
b ss ass rdiuss
t = (A1/ b)
t vidjais sienas biezums
Laukuma-garuma formula
KK masa = 1,05 {[ A1 (a+d+t)] [ A2 (a+d)]}
Vienkrots elipsoda modelis
KK masa =
= 1,05 x {(b+t)2 [ (a+1) + d d3/3(a+t)2] b2 [ a+d d3/3a2]}

2D metode

1.4. tabula.
Kreis kambara masa vrieiem

Volumetriskas metodes (ieteicamkas):

Norma

Viegla KK Mrena KK Izteikta KK

hipertrofija hipertrofija hipertrofija

Linera metode
KK masa, g

67-162

163-186

187-210

211

KK masa/BSA, g/m

43-95

96-108

109-121

122

KK masa/augums, g/m

41-99

100-115

116-128

129

KK masa/augums2.7, g/m2.7

18-44

45-51

52-58

59

0,22-0,42

0,43-0,47

0,48-0,52

0,53

Kambaru starpsienas biezums,

cm

0,6-0,9

1,0-1,2

1,3-1,5

1,6

Mugurjas sienas biezums, cm

0,6-0,9

1,0-1,2

1,3-1,5

1,6

Relatvais sieniu biezums, cm

- Simpsona metode divplaku disku metode (izvles metode), sadalot KK

dobumu elipsveida diskos (parasti 20) un analizjot to summr apjoma
izmaias. Katra diska viens diametrs tiek noteikts A4CH, otrais A2CH
pozcij. Manuli diastoles un sistoles beigs apvelk KK endokarda robeu,
izsldzot papillros muskuus. Bazlais lmenis taisna lnija, kas savieno MV
gredzena laterlo un septlo malu A4CH pozcij un priekjo un apakjo
malu A2CHpozcij (sk. 1.2. attlu).
- Laukuma-garuma metode (alternatva, ja nav skaidras endokarda robeas).
Pieem, ka KK ir lodes forma. Planimetriski nosaka KK vidusdaas laukumu
PSAX pozcij un KK garums tiek izmrts no MV gredzena lmea vidus ldz
KK galotnei A4CH pozcij. os mrjumus veic sistoles un diastoles beigs.
EDV un ESV nosaka pc formulas:
Tilpums (EDV vai ESV) = [5 (laukums) (garums)]/6
1.5. tabula.
Kreis kambara izsviedes frakcija (EF)
EF %, vrieiem

EF %, sievietm

Norma

52-72

54-74

Viegli samazinta

41-51

41-53

Mreni samazinta

30-40

30-40

Izteikti samazinta

<30

<30

2D metode
KK masa, g

66-150

151-171

172-182

>193

KK masa/BSA, g/m2

44-88

89-100

101-112

113

Sistoles tilpums
Kreis kambara sistolisk funkcija
Novrt globlo un reionlo KK sistolisko funkciju.

Kreis kambara globls sistolisks funkcijas novrtana

2D-kontrolt M rem vai 2D veiktie KK dimensiju mrjumi hordu lmen
paldz novrtt globlu KK sistolisku funkciju simetriskas KK sarauans
gadjum un bazlo segmentu reionlo funkciju, ja ir reionli KK sieniu
sarauans traucjumi.
Saglabta EF ne vienmr nozm normlu KK sistolisko funkciju. Piemram,
ja ir liels KK masas indekss (MI), ja EF ir laba, KK sistoliskas funkcijas
izvrtanai btiski ir izvrtt ar sasinanas frakciju un sirds mintes
tilpumu.
Nosakot KK frakcionto sasinanos (FS, no angu val., fractional shortening),
kas ir aprinma pc formulas FS(%) =100 x (EDD-ESD)/EDD. M rem
norma 0,18, bet 2D rem tiei veikto mrjumu gadjum 0,25.
KK sistolisks funkcijas izvrtanai btiska ir miokarda deformcijas
analze. Klniskaj praks nozmga ir miokarda garenvirzien (no angu val.,
longitudinal strain) deformcijas analze.
EF normas: sk. 1.5 tabulu.

Kreis kambara izsviedes frakcija

Sistoles tilpums (SV, no angu val., stroke volume) ir asins tilpums, ko KK izgr
vienas sarauanas laik. SV nosaka no KK EDV atemot ESV (norma: 55-100 ml.):
SV= EDV-ESV
SV izmanto, lai noteiktu sirds mintes tilpumu (CO, no angu val., cardiac
output) un EF.

Sistoles tilpuma noteikana

1. PLAX pozcij, izmantojot LVOT (LVOT, no angu val., left ventricle outflow
tract) palielinjumu (zoom), izmra t diametru. Svarga ir laba LVOT un
aortas saknes vizualizcija. LVOT diametru mra sistol 5-10 mm no AoV FG
(sk. 1.5. attlu).
2. Izrina LVOT laukumu:
LVOT laukums = x (LVOT diametrs)2/4
3. Izmra LVOT VTI (truma laika integrlis, VTI, no angu val., velocity
time integral) A5CH pozcij ar PW dopleru (US staram jiet paralli asins
plsmai) un apvelk plsmu (sk. 1.6. attlu).
4. SV = x (LVOT diametrs)/4 x LVOT VTI

KK izsviedes frakcija (EF, no angu val., ejection fraction) ir matemtiska EDVESV starpbas attiecba pret EDV:
EF (%) = (EDV-ESV)/EDV
EF var defint ar k sistoles tilpuma un EDV attiecbu:
EF (%) = SV/EDV

Kreis kambara izsviedes frakcijas novrtana

Liners metodes: izmanto Teicholz metodi. EDD, ESD mrjumi M rem vai
2D-kontrolt M rem PLAX pozcij MV viru galu lmen (alternatva PSAX
pozcija, novietojot kursoru perpendikulri kambaru starpsienai un KK mugurjai
sienai).
M-rema lietoanas ierobeojumi:
Ultraskaas (US) stara orientcija ne perpendikulri KK garai asij.
Nozmgas reionls kontraktilittes atirbas.
6

1.5. attls.
LVOT diametra noteikana

 is parametrs ir mazk atkargs no sirds slodzes nek EF.

To var mrt tikai tad, ja ir nozmga mitrla regurgitcija.
A4CH pozcij ar CW dopleru pieraksta mitrlas regurgitcijas plsmu, liekot
kursoru uz MV.
Pieraksta spektru ar sweep trumu 100 mm/s, lai paplaintu pierakstu.
Skalu noregul 0-4 m/s diapazon.
Izmra laiku, kur regurgitcijas plsmas trums pieaug no 1 ldz 3 m/sek.
(mrjums standartizts spiediena kpumam no 4 ldz 36 mmHg). DP/dt tiek
aprints automtiski vai manuli (sk. 1.8. attlu).
dP/dt>1200 mmHg/s (aptuveni <27 ms) atbilst normlai sistoliskai
funkcijai un <800 mmHg/s (aptuveni >40 ms) atbilst izteikti samazintai KK
sistoliskai funkcijai.

1.6. attls.
VTI LVOT noteikana
Korekta sistoles tilpuma izvrtana ir apgrtinta pacientiem ar S-veida
kambaru starpsienu.

Mintes tilpums
Mintes tilpums (CO, no angu val., cardiac output) ir asins tilpums, ko KK
izsvie vienas mintes laik (norma: 4-8 l/min.):
CO=SV x HR
HR sirdsdarbbas frekvence (HR, no angu val.,heart rate),
SV sistoles tilpums.

Sirds indekss
Sirds indekss (CI, no angu val., cardiac index) ir hemodinamikas izvrtanas
parametrs, kas attiecina CO pret ermea virsmas laukumu (norma:
2,5-4,0 l/min/m2):
CI = CO/BSA = (SV x HR)/BSA

1.8. attls.
dP/dt noteikana

Audu doplerogrfija
Mitrl vrstua E punkta septla separcija
Mitrl vrstua (MV) E punkta septla separcija (EPSS, no angu val., E
point-septal separation) ir parametrs, kas var paldzt KK sistoliskas funkcijas
novrtan, izmantojot M remu. Ja KK sistoliska funkcija ir normla MV
priekjs viras atvrans ekskursija gandrz sasniedz IVS. Attlumu starp E un
IVS sauc par E punkta septlu separciju (sk. 1.7. attlu). EPSS palielins pie KK
dilatcijas un sistolisks funkcijas samazinans. Norma: <7 mm.

Maksimlais sistoliskais MV FG trums laterl da (Sa) (sk. 1.9. attlu) ir KK

longitudinlas sistolisks funkcijas rdtjs, kas korel ar KK EF un pa dP/dt.
Normlas KK funkcijas gadjum Sa MV FG trums prsniedz 15 cm/s.

1.9. attls.
Maksimlais MV FG sistoliskais trums (Sa)

1.7. attls.
E punkta septla separcija

dP/dt

Kreis kambara reionls sistolisks funkcijas

novrtana

dP/dt apraksta KK intraventrikulr spiediena kpumu agrnas sistoles laik.

Spiediena izmaias nosaka sistoliska kontrakcija, ttad, jo trks ir t
kpums, jo labka ir KK globl sistolisk funkcija.

Ikdienas praks novrt KK radilo reionlo sistolisko funkciju. KK tiek iedalts

16 segmentos atbilstoi koronro artriju apasioanas baseiniem (sk. 1.10. un
1.11. attli).
7

1.10. attls.
Bull eye segmentu sadaljums

1.11. attls.
Kreis kambara segmenti.
1 bazlais priekji-septlais, 2 bazlais apakji-septlais, 3 bazlais
apakjais, 4 bazlais mugurjais, 5 bazlais laterlais, 6 bazlais
priekjais, 7 vidjais priekji-septlais, 8 vidjais apakji-septlais, 9
vidjais apakjais, 10 vidjais mugurjais, 11 vidjais laterlais, 12 vidjais
priekjais, 13 galotnes septlais, 14 galotnes apakjais, 15 galotnes
laterlais, 16 galotnes priekjais. (Adaptts no www.revespcardiol.org,
www.cardiovascularultrasound.com)

KK sieniu kontraktilittes (sistoliskas sabiezanas) traucjumus apraksta,

balstoties uz to sabiezanos sistoles laik un kustbas virzienu. Katra KK
segmenta sistoliska funkcija tiek novrtta punktos (sk. 1.6. tabulu). Sieniu
kontraktilittes indekss (WMSI, no angu val., wall motion score index) tiek
izskaitots dalot kopjo sieniu segmentu kontraktilittes vrtjumu summu ar
segmentu skaitu. Indeksa noteikana ir iespjama, ja ir adekvta vismaz puses
endokarda robeas vizualizcija.
1.6. tabula.
Sieniu kontraktilitte atbilstoi to sistoliskai sabiezanai
Punkti Sienias kontraktilitte

Normla

Hipokinzija (30-50% no normlas sistoliskas sabiezanas)

Akinzija (sistoliskas sabiezanas nav)

Diskinzija (kustba pretfz ar prjo kambari)

2.
Kreis kambara
diastolisk funkcija
Normla diastolisk funkcija auj adekvti pildties kambarim mier un slodzes
laik bez patoloiska diastoliska spiediena pieauguma (norma 5-12 mm Hg).
KK diastolisk funkcija atspoguo KK spju atslbt un uzpildties. KK uzpildana
diastoles laik atkarga no KK miokarda relakscijas un iestiepjambas
spjm. Sevii aktula diastolisks funkcijas novrtana ir pacientiem ar
arterilu hipertensiju, koronro sirds slimbu, cukura diabtu, aptaukoanos,
kardiomioptijm un perikarda slimbm. EhoKG iespjams novrtt:
I. Diastolisks disfunkcijas (DD) smaguma pakpes.
II. KK pildans spiedienu (PS).
Dieml KK diastolisks funkcijas novrtanu apgrtina:
vecums virs 60. g.v., ar vecumu pievienojas miokarda relakscijas traucjumi
(sk. tab. 1);
sirdsdarbbas frekvence: bradikardija (zem 60 reizm minut) vai tahikardija
(virs 90 reizm minut);
elpoanas kustbas;
triju mirgoana bradisistolisk vai tahisistolisk forma;
sirds ritma traucjumi: Atrioventrikulra blokde (II un III pak.), bieas
ekstrasistoles (nav iespjams korekti novrtt DD);
nozmga mitrl vai aortl regurgitcija KK un/vai KP izteikta tilpuma
prslodze. Nav iespjams korekti novrtt DD, bet skaidrs, ka bs traucts
KK pildans process;
nozmga mitrl vai aortl stenoze KK un/vai KP izteikta spiediena
prslodze. Nav iespjams korekti novrtt DD, bet skaidrs, ka bs traucts
KK pildans process;
protezta MV vai izteikta MV FG kalcinoze.

Kreis kambara DD un PS novrtana

Novrtana balsts galvenokrt uz doplerogrfijas un audu doplerogrfijas
(TDI, no angu val., tissue doppler imaging) parametru analzi (sk. 2.1. attlu).

Diastoles doplerogrfiskie mrjumi. Metodoloija

Transmitrl diastolisk plsma:
IVRT, DT, E Vmax, A Vmax, E/A, A ilgums.
1. Pozcija: A4CH.
2. PW doplerogrfija:
MV viru galu lmen: E, A, DT, E/A (sk. 2.2 attlu A, B)
MV fibroz gredzena (FG) lmen : A ilgums (sk. 2 attlu C)
starp KK izejas traktu un MV: IVRT (sk. 2.2. attlu D)
3. Parauga tilpums (no angu val. Sample Volume): 1-3 mm.
Plauu vnu plsma:
S, D, S/D, Ar Vmax, Ar ilgums.
1. Pozcija: A4CH vai A3CH.
2. PW doplerogrfija + Krsu doplerogrfija: 0,5 cm augj lab plauu
vn (sk. 2.3. attlu A, B).
3. Krsu doplerogrfija: Nyquist limits 40-50 cm/s.
4. Parauga tilpums: 2-3 mm
MV FG diastolisks kustbas trums:
E` laterla daa, E` medila daa, E` vidj vrtba, E/E`vid. attiecba.
1. Pozcija: A4CH.
2. TDI PW doplerogrfija: MV FG lmen (laterl un medil).
3. Parauga tilpums: 5-10 mm (sk. 2.4. attlu).
4. Nevar izmantot:
MV protzanaun anuloplastija
MV FG kalcinoze
konstriktvs perikardts

2.1. attls.
Diastoles doplerogrfiskie mrjumi.
PW pulsa doplerogrfija; PW TDI pulsa audu doplerogrfija; IVRT kreis kambara izovolumisks relakscijas laiks; E agrnas diastolisks pildans maksimlais trums;
A vlnas diastolisks pildansmaksimlais trums (KP sistoles laik); DT kreis kambara agrnas diastolisks pildans asinsrites palninans; E/A agrnas diastolisks
pildans truma (E) attiecba pret vlnas diastolisks pildans trumu (A); E` mitrl vrstua fibroz gredzena agrnas diastolisks kustbas maksimlais trums; A` mitrl
vrstua fibroz gredzena vlnas diastolisks kustbas maksimlais trums; E/E` agrns distolisks pildans maksiml truma (E) attiecba pret fibroz gredzena agrnas
diastolisks kustbas trumu (E`); S plauu vnu plsmas maksimlais sistoliskais trums; D plauu vnu plsmas maksimlais diastoliskais trums; Ar priekkambaru
retrogrds plsmas maksimlais trums; S/D attiecba starp maksimls plauu asinsrites maksimlo trumu sistol un diastol; Ar-AMV starpba starp plauu vnas retrogrds
plsmas ilgumu un KP sistoles ilgumu.

5. Normlas vrtbas:
E septlajam mitrlajam gredzenam 8 cm/s
E laterlajam mitrlajam gredzenam 10 cm/s
E/E`<8.
2.1. tabula
Diastoles doplerogrfiskie mrjumi, normlas vrtbas sievietm un vrieiem
atkarb no vecuma
Transmitrl diastolisk plsma
Mrjumi/Vecums

16-20

21-40

41-60

>60

IVRT, ms

50 9
(32-68)

67 8
(51-83)

74 7
(60-88)

87 7
(73-101)

1,88 0,45
(0,98-2,78)

1,53 0,40
(0,73-2,33)

1,28 0,25
(0,78-1,78)

0,96 0,18
(0,6-1,32)

DT, ms

142 19
(104-180)

166 14
(138-194)

181 19
(143-219)

200 29
(142-258)

A ilgums, ms

113 17
(79-147)

127 13
(101-153)

133 13
(107-159)

138 19
(100-176)

E/A

Plauu vnu plsma

0,82 0,18
(0,46-1,18)

0,98 0,32
(0,34-1,62)

1,21 0,2
(0,81-1,61)

1,39 0,47
(0,45-2,33)

Ar (cm/s)

16 10
(1-36)

21 8
(5-37)

23 3
(17-29)

25 9
(11-39)

Ar ilgums, ms

66 39
(1-144)

96 33
(30-162)

112 15
(82-142)

113 30
(53-173)

S/D

Mitrl fibroz gredzena diastolisks kustbas trums

E` med. (cm/s)

14,9 2,4
(10,1-19,7)

15,5 2,7
(10,1-20,9)

12,2 2,3
(7,6-16,8)

10,4 2,1
(6,2-14,6)

E` lat. (cm/s)

20,6 3,8
(13-28,2)

19,8 2,9
(14-25,6)

16,1 2,3
(11,5-20,7)

12,9 3,5
(5,9-19,9)

2.2. attls.
Transmitrlas diastolisks plsmas novrtana.

2.3. attls.
Plauu vnu plsmas novrtana.
10

2.4. attls.
Mitrl vrstua fibroz gredzena diastolisks kustbas truma novrtana.

Diastolisks funkcijas novrtana

Normla KK diastolisk funkcija:
Vecums ldz 60 g.v.
EKG sinusa ritms 60-80 r.min.
E/A 1,0-2,0
DT 160-240 ms
S>D
E` sep. 8 cm/sek un E` lat. 10 cm/s
E/E` 8
LAVI (kreis priekkambara tilpuma indeks) <34 ml/m2
LAVI varbt 34 ml/m2 sportista sirds.

Diastolisks disfunkcijas novrtana

I pakpes diastolisks disfunkcijas noteikana (viegla DD, relakscijas
traucjumi, sk. 2.5. attlu):
E/E`vid. 8 (E`sep. <8 cm/sek. un E`lat.<10 cm/s)
Varbt LAVI 34 ml/m2
E/A <0,8
DT >200 ms
Ar AMV<0 ms
Valsalvas manevrs E/A <0,5
Ja vecums virs 60 g. v. un nav sirds strukturlu izmaiu
(KSS, AH) tad t ir vecuma norma.

2.5. attls.
I pakpes diastolisk disfunkcija: transmitrla plsma (A) un audu
doplerogrfija (B).
Vecums 48 g. v., arterila hipertensija. Sinusa ritms 64reizes minut. DT 299 ms,
E/A 0,59, E`lat. 8 cm/s, E/E`=8.

II pakpes diastolisks disfunkcijas noteikana (mrena DD, pseidonormalizcija,

sk. 2.6. attlu):
E/E`vid. 9-12 (E`sep. <8 cm/s un E`lat. <10 cm/s)
LAVI 34 ml/m2
E/A 0,8-1,5
DT 160-200 ms
E/E`vid. 9-12
Ar AMV30 ms
Valsalvas manevrs E/A 0,5

2.6. attls.
II pakpes diastolisk disfunkcija: transmitrla plsma.
Valsalvas manevrs.

2.7. attls.
III pakpes diastolisk disfunkcija: transmitrla plsma(A) un audu
doplerogrfija (B).

A. Transmitrl asins plsma miera stvokl. Vecums 52 g. v., arterila

hipertensija, LVMI=110 g/m2, E/A=1,4, LAVI 36 ml/m2; B. Pozitvs Valsalvas
manevrs: E/A=0,6, E/A attiecba samazinjs >0,5.

Vecums 58 g.v., dilatcijas kardiomioptija. Sinusa ritms 62 reizes minut.

DT104ms, E/A 4,2, E`lat. 4 cm/s, E/E`=28.

III pakpes diastolisks disfunkcijas noteikana (izteikta DD, restriktva

reversiblavai nereversibla, sk. 2.7. attlu):
E/E`vid. 13 (E`sep. <8 cm/s un E`lat. <10 cm/s)
LAVI34 ml/m2
E/A 2
DT <160 ms
Ar AMV30 ms
Valsalvas manevrs E/A 0,5 (Valsalvas manevrs paldz atirt
reversiblu no nereversiblas DD)
Pie priekkambaru mirgoanas E/E` ari iespjams noteikt, bet jizmanto
vismaz 3-4 mrjumos E un E` un paemt vidjo!
Restriktva tipa transmitrla plsma var bt brniem un profesionliem
sportistiem!

Diastolisk disfunkcija

E/A<1 un
E50 cm/s

EF <55%

EF 55%

E/AMV

E/E`

E/A1-<2, vai
E/A<1 un E>50 cm/s

E/E`vid. <8
S/D>1
Ar A <0 msek
LKSS <30 mmHG
Valsalva E/A <0,5

E/A2
DT<150 msek

E/E` 8
(Sep., Lat., vai
Vid.)

E/E`vid. >15
S/D<1
Ar A 30 msek
LKSS <35 mmHG
Valsalva E/A 0,5

KK Pildans
spiediens ir
paaugstints

KK Pildans
spiediens nav
paaugstints

Sep. E/E` 15
Lat. E/E` 12
Vid. E/E` 13

E/E` 9-14

LAVI <34 ml/m2

Ar A <0 msek
LKSS <30 mmHG
Valsalva E/A < 0,5

LAVI 34 ml/m2
Ar A 30 msek
LKSS >35 mmHG
Valsalva E/A 0,5

KK Pildans
spiediens nav
paaugstints

KK Pildans
spiediens ir
paaugstints

MV
PV
MV FG

I.

ar normlu KK PS

Ic.

ar KK PS

II.

ar KK PS

III.

ar KK PS

2.8. attls.
Kreis kambara diastolisks disfunkcijas un pildans spiediena novrtanas algoritms.
I pakpes diastolisk disfunkcija (DD) (viegla) ar normlu kreis kambara (KK) pildans spiedienu (PS); Ic pakpes DD (viegla) ar paaugstintu KK PS; II pakpes DD (mrena) ar
paaugstintu KK PS; III pakpes DD (smaga) ar paaugstintu KK PS. Tikai pie I pakpes DD saglabts normls KK PS. Pie Ic, II un III pakpes DD vienmr bs paaugstints KK PS.

11

KK pildans spiediena novrtana.

Principili svargs akcents DD EhoKG diagnostik ir nevis transmitrls asins
plsmas raksturs, bet KK pildans spiediens. Svargi, ka KK diastolisks
funkcijas raksturojums jsk ar KK sistolisko funkciju. Btiski atiras KK PS
novrtjums pacientiem ar pazemintu un normlu KK izsviedes frakciju (sk. 2.8.
attllu). da pieeja ir minjums emt vr KK sistolisks funkcijas ietekmi uz
KK pildans raksturu. Klniski oti nozmgi ir novrtt KK PS, jo paaugstints
KK PS saistts ar sliktu prognozi.
KK PS noteikana ar normlu EF balsts uz E/E`.
KK PS nav paaugstints:
E/E` 8 vai E/E` 9-14 (pelk zona)
LAVI<34 ml/m2
Ar AMV<0 ms
Valsalvas manevrs E/A <0,5
LKSS <30 mm Hg
Ja ir normla diastolisk funkcija
KK PS ir paaugstints:
E/E` 15 (ar E` sep.)
E/E` 12 (ar E` lat.)
E/E` 13 (E` vid.)
E/E` 9-14 (pelk zon)
LAVI 34 ml/m2
Ar AMV30 ms
Valsalvas manevrs E/A 0,5
LKSS >35 mm Hg
Priekkambaru starpsiena izvelvta uz LP
Ja II pakpes DD (mrena), tad KK PS nedaudz paaugstints
Ja III tipa DD (izteikta), tad KK PS izteikti paaugstints
KK PS noteikana ar pazemintu EF balsts uz E/A.
KK PS nav paaugstints:
E/A <1 and E 50 cm/s vai
E/A 1-<2 vai E/A <1 un E >50 cm/s (pelk zona)
E/ E` vid. <8
S/D >1
Ar AMV<0 msek
Valsalvas manevrs E/A <0,5
LKSS <30 mm Hg
Ja ir normla Diastolisk funkcija
KK PS ir paaugstints:
E/A 2 un DT <150 ms vai
E/A 1-<2 vai E/A <1 un E >50 cm/s (pelk zona)
E/E` >15 (E` vid.)
S/D <1
Ar AMV30 ms
Valsalvas manevrs E/A 0,5
LKSS >35 mm Hg
Priekkambaru starpsiena izvelvta uz LP
Ja II pakpes DD (mrena), tad KK PS nedaudz paaugstints
Ja III pakpes DD (izteikta), tad KK PS izteikti paaugstints

2. US stara orientcija: perpendikulri KP garenasij.

3. Mrana: iekjais maksimlais diametrs (sk. 2.9. attlu A, B).
4. EKG: pc ST segmenta, pc KK sistoles.

2.9. attls.
M-rems (A) un B-rems (B) kreis priekkambara maksimla diametra
mrana.
Pie KP diametra mranas netiek emta vr priekkambaru forma, mrjumi
tiek veikti tikai rsgriezuma plakn, priekkambaru remodelcija notiek ar
garengriezuma plakn.
II. B-rems: tilpums
KP tilpuma noteikan lielkas priekrocbas, saldzinot ar M remu, ir
divdimensiju ehokardiogrfijai. KP tilpuma aprinanai iesaka izmantot
biplna (A4CH, A2CH pozcijas) aprinu, lietojot Simpsona vai laukumagaruma formulu. Rekomend KP maksimlo tilpumu indekst ar ermea
virsmas laukumu (LAVI, no angu val. Left Atrial maximal Volume index).
1. Pozcija: A4CH un A2CH pozcijas. Ja ir slikta A2CH pozcija, tad var
izmantot A3CH pozciju!
2. KP izmrs: A4CH un A2CH pozcijas jbt maksimlam KP izmram
(L4ch=L2ch, pieaujama starpba ldz 5 mm!) (sk. 2.10. attlu A, B).
3. Mrana: jiezm endokarda kontru, izemot pulmonlas vnas un KP
austiu. Apakj robea ir MV FG lmen (sk. 2.10. attlu C un D).
4. EKG: pc ST segmenta, pc KK sistoles.

2.10. attls.
B- rems un kreis priekkambara maksiml tilpuma mrana.
2.3. tabula
Kreis priekkambara izmri sievietm un vrieiem.
Sievietes

2.1. Kreis priekkambara kvantifikcija

I. Maksimlais diametrs: M-rems, B-rems
II. Maksimlais tilpums: B-rems
I. M-rema un B-rema diametra mrjumi
1. Pozcija: Parasternla gara ass.
12

Dilatcijas
pakpe

Vriei

norma viegla mrena izteikta norma viegla mrena izteikta

KP diametrs,
2,7-3,8 3,9-4,2 4,3-4,6 4,7 3,0-4,0 4,1-4,6 4,7-5,2 5,3
(cm)
KP maksiml
tilpuma
16-34 35-41 42-48
indekss,
(ml/m2)

49

16-34 35-41 42-48

49

Galvenie akcenti:
Priekrocba ir K tilpuma noteikanai;
KP izmri ir atkargi no pacienta vecuma, ermea masas;
KP tilpums ir barometrs KK pildans spiedienam un LAVI atspoguo
hroniski paaugstintu pildans spiedienu;
LAVI 34 ml/m ir neatkargs mirstbas, sirds mazspjas, priekkambaru
mirdzanas un imisko insultu attstbas priekvstnesis
(6657pacienti);
Normas: sk. tabulu 2.3.

3.
Sirds labo dau kvantifikcija
Standartpozcijas lab kambara izvrtanai

PLAX pozcija
PSAX pozcija
LKPLAX (iepldes trakta pozcija)
A4CH pozcija
modificta A4CH pozcija
subkostla pozcija

Sirds labo dau 2D novrtana

Sirds labo dau mrjumi netiek indeksti atbilstoi ermea virsmas laukumam
un augumam. Pieejamie dati neauj patoloiski izmaintus mrjumus klasifict
k viegli, mreni vai izteikti izmaintus.

Labais priekkambaris
Lab priekkambara (LP) tilpums tiek novrtts planimetriski A4CH pozcij.
LP tilpums kambaru beigu-sistol (lielkais priekkambara izmrs) no
TV gredzena plaknes, skot no laterls puses, virzien uz priekkambaru
starpsienu, neiekaujot tilpumu starp virm un vrstua FG; sekojot LP
endokarda robem gar priekkambaru starpsienu, augjo un priekji-laterlo
LP sienu, neiekaujot v. cava inferior, v. cava superior un LP austiu. Normls LP
tilpuma indekss sievietm ir 21 6 ml/m2 un vrieiem 25 7 ml/m2.
LP tilpumam ir jbt novrttam pacientiem ar LK un KK disfunkciju. LP garums
un diametrs jmra visiem pacientiem ar LK disfunkciju, ja attla kvalitte neauj
noteikt LP tilpumu.
LP garums (LP maksiml gars ass distance, garenisk ass) no trikuspidl
vrstua FG lmea vidus (centra) ldz LP augjs sienas centram, paralli
priekkambaru starpsienai.
LP diametrs (distance lab priekkambara vidusda) no LP brvs sienas vidus
lmea ldz priekkambaru starpsienai, perpendikulri gareniskajai asij (sk. 3.1.
attlu).

3.1. attls.
Lab priekkambara (LP) laukuma mrana.
LP apvelk no trikuspidl vrstua fibroz gredzena lmea plaknes, gar
priekkambaru starpsienu, augjo un priekji-laterlo LP sienu

LP dimensijas var bt nepareizi novrttas pacientiem ar kru kurvja un

mugurkaulja kru daas deformciju.

Lab priekkambara spiediens

Novrt pc inferior vena cava (IVC) diametra un saplakanas (kolapss) ieelpas
laik. Palielinoties LP spiedienam, tas tiek prvadts uz IVC, k rezultt
samazins vnas saplakana ieelpas laik un pards IVC dilatcija.
Subkostl (subksifoidl) pozcija: IVC garenisks ass attla ieganai. IVC
mrjumi tiek veikti izelpas beigs un proksimli no savienojuma ar aknu vnm,
apmram 0,5-3,0 cm no LP ieplanas vietas (sk. 3.2. attlu). Preczai IVC
13

kolapsa novrtanai: jnovrt IVC diametra izmaias straujas un miergas

elpoanas laik, prliecinoties, ka diametra izmaias neatspoguo IVC novirzi
cit plakn. Straujas ieelpas laik (t.s. sniff) strauji samazins intratoraklais
spiediens, k rezultt norm samazins IVC diametrs. IVC var bt dilatta k
individuls normas variants jauniem cilvkiem un sportistiem (atltiem) un,
tdjdi, neatspoguot paaugstintu LP spiedienu. Ja saglabtas respirators
varicijas (inspirator kolabans >50%), IVC diametrs >2,1 cm nav vrtjams
k patoloija.

KK un LK izpldes trakts ir lokalizts augji attiecb pret KK un aortlo

vrstuli
Labais kambaris ir it k aptts apkrt kreisajam kambarim U-formas
veid
Fizioloiski ir zemks spiediens nek kreisaj kambar
Jutgks pret tilpuma un spiediena prslodzi
Plnkas sienias
Moderator band (kltis)
Lab kambara kvalitatvs novrtjums: lab un kreis kambara attiecba, lab
kambara forma, lab kambara sieniu kustbas.

Lab kambara sienias biezums

Lab kambara brvs sienias biezums: beigu diastol M-rem vai 2D
subkostlaj pozcij, TV priekjs viras gala lmen vai kreisaj parasternlaj
pozcij. Subkostl pozcij: mrjums perpendikulri LK brvai sieniai, no LK
endokarda robeas, neiekaujot LK trabekulciju un papillro muskuli (sk. 3.3.
attlu). Neiekaut mrjum epikardilo taukaudu slni. Grtbas veikt mrjumu,
ja ir izteikti sabiezts viscerl perikarda slnis.
Ir zinmas patoloijas, kuru gadjum LK sienia ir plna Uhl anomlija
(iedzimts dajs vai pilngs muskua zudums labaj kambar, LK sienias
hipokinzija) vai aritmogna LK kardiomioptija. Tau nav ehokardiogrfiski
akcepttu kritriju patoloiski plnam LK sienias biezumam.
LK sienias biezums >5 mm norda uz LK hipertrofiju; var liecint par LK
spiediena prslodzi.
3.2. attls.
IVC mrjumi.
Diametrs (neprtraukt lnija) tiek mrts perpendikulri IVC gareniskajai asij
izelpas beigs, proksimli no savienojuma ar aknu vnm, apmram 0,5-3,0 cm
proksimli no LP ostijas. IVC vena cava inferior; RA labais priekkambaris

Citas paaugstinta LP spiediena 2-D pazmes: LP dilatcija un priekkambaru

starpsienas novirzans uz kreis priekkambara pusi vis sirds cikla laik.
Ja nav pulmonl vrstua stenozes (pieauguo vecum reta atrade), LK
sistoliskais spiediens ldzins pulmonls artrijas sistoliskajam spiedienam,
tdjdi tas var tikt aprints balstoties uz TR plsmas trumu un IVC diametra
izmaim elpoanas laik (atspoguo LP spiedienu).
LP spiediena vrtbas atkarb no IVC diametra un izmam ieelpas laik (sk.
3.1. tabulu).
3.1. tabula.
Lab priekkambara spiediena novrtana
IVC diametrs

IVC izmaias ieelp

LP spiediens

<1,2 cm

Spontna kolabans

Var nordt uz hipovolmiju

Normla (2,1 cm)

Kolab 50%

05 mm Hg

Dilatta (>2,1 cm)

Kolab 50%

510 mm Hg

Dilatta (>2,1 cm)

Kolab <50%

1015 mm Hg

Dilatta (>2,1 cm)

Nekolab (nav izmaiu)

1520 mm Hg

Dilatta ar dilattm aknu

vnm

Nekolab (nav izmaiu)

>20 mm Hg

Normls LP spiediens 3 mmHg (0-5 mmHg): IVC diametrs 2,1 cm un

kolabans >50% straujas ieelpas laik.
LP spiediens 15 mmHg (10-20 mmHg): IVC diametrs >2,1 cm un
kolabans <50%.

Labais kambaris
Lab kambara patnbas:
Lab kambara normla forma kompleksa eometrija, kas apgrtina
endokarda vizualizciju un lab kambara kvantifikcijas mrjumus
Lab kambara iepldes segments ir lokalizts medili attiecb pret KK,
lab kambara vidusdaa un galotne lokaliztas priekji attiecb pret
14

3.3. attls.
Lab kambara sienias biezuma mrjums beigu diastol.
2-D subkostla pozcija: LK brv sienia 7,5 mm

Lab kambara dimensijas

LK dilatcija attsts hronisks tilpuma un/ vai spiediena prslodzes rezultt,
k ar LK mazspjas gadjum. 2-D: LK izmrs tiek mrts A4CH pozcij beigu
diastol. Vizuli labajam kambarim ir jbt mazkam nek KK un parasti LK nav
lielks k 2/3 no KK izmra standarta A4CH pozcij. Ja aj pozcij LK izskats
lielks nek KK ticamk, tas ir nozmgi palielints. Vizulu novrtanu var
izmantot nozmgas LK spiediena vai tilpuma prslodzes gadjum, kad lab
kambara mrjumi it k iekaujas normlu izmru robes, tau vizulais LK
izmrs ir lielks nek hipovolmisks kreisais kambaris tdos gadjumos.
Standarta A4CH pozcij KK ir galotni-formjos kambaris. LK dilatcijas
gadjum, tas var novirzt KK un formt sirds galotnes lielku dau. Tas norda,
ka LK ir vismaz mreni paplaints, kaut gan kvalitatvie mrjumi aj gadjum
nav validti. LK forma trsstrveidga.
Ierobeojumi LK vizualizcij: nav noteikti t.s. references punkti (vietas) LK
novrtanas optimizcijai. Tdjdi var tikt iegti LK normli, mreni izmainti
vai mazki izmri (sk. 3.4. attlu).
Svargi! A4CH pozcij iegt pc iespjas preczku t.s. lab kambara-fokustu
pozciju. Prliecinties, vai LK nav sasints (foreshortened) un vai nav
redzams KK izejas trakts (izvairties no A5CH skata).

RVOT distlais diametrs (RVOT distal) proksimli no pulmonl vrstua, LK

infundibulrs daas savienojuma lmen ar pulmonlo vrstuli; mrjums pai
tiek rekomendts LK sistoles tilpuma (SV) noteikanai Qp/Qs vai regurgitcijas
frakcijas kalkulcijas gadjum. Norma: 1,7-2,7 cm. (sk. 3.6. attlu)
NB! RVOT izmri var tikt nepareizi novrtti pacientiem ar kru kurvja un
mugurkaulja torakls daas deformciju.

3.4. attls.
Rekomendta A4CH pozcija ar lab kambara fokusanu (1*) un lab kambara
izmra sensitivitti atkarb no lea izmaim (2, 3).
(1*, 2, 3) shematisks attls: plaku griezuma lnijas A4CH pozcij ar kambara
vidus so asi (augj attla da). Atbilstoie skati A4CH pozcij (apakj attla
da). NB! KK izmrs izskatsldzgs viss dimensijs

LK mrjumi (sk. 3.5. attlu): LK bazlais diametrs (RVD1) maksimlais ss

ass izmrs LK bazlaj treda A4CH pozcij. Norma: 2,5-4,1 cm.
LK vidusdaas diametrs (RVD2) mrjums LK vidj treda kreis kambara
papillro muskuu lmen. Norma: 1,9-3,5 cm.
LK garenizmrs (RVD3) no TV gredzena plaknes lmea ldz LK galotnei.
Norma: 5,9-8,3 cm.
NB! LK izmri var tikt novrtti kdaini palielinti pacientiem ar kru kurvja
un mugurkaulja torakls daas deformciju. LK izmri ir oti atkargi no
zondes rotcijas, k rezultt LK lielums var tikt neatbilstoi novrtts.

3.6. attls.
Lab kambara izejas traktamrjumi.
RVOT mrjumi proksiml vai subvalvulr lmen (RVOT prox) un distli vai
pulmonl vrstua lmen (RVOT distal). A. Parasternla gar ass: RVOT priekjs
daas pozcija (RVOT prox PLAX). B. Parastenla s ass: RVOT bazlais pozcija
(RVOT prox PSAX). C. Parasternla s ass: plauu artrijas (PA) bifurkcijas
pozcija (RVOT distal). PA izmrs starp vrstuli un bifurkciju

Lab kambara frakciontas laukuma izmaias un lab

kambara sistolisk funkcija
LK laukums un frakciontas laukuma izmaias (FAC no angu val., fractional
area change). LK FAC ir LK sistolisks funkcijas novrtanas mrjums.
Mrjums tiek veikts A4CH pozcij, apvelkot LK endokardu gan sistol, gan
diastol no TV FG lmea, gar LK brvo sieniu ldz galotnei, tad atpaka TV FG
virzien gar kambaru starpsienu.
LK FAC (%) =
(beigu-diastoliskais laukums beigu-sistoliskais laukums / beigu-diastoliskais
laukums) x 100%
FAC viena no rekomendtm metodm LK funkcijas kvantitatvai novrtanai.
Norma: 35%.
NB! Apvelkot brvs sienas lniju, nav jiekauj LK trabekulcija.

Trikuspidl vrstua fibroza gredzena plaknes sistolisk

ekskursija

3.5. attls.
Lab kambara mrjumi A4CH pozcij.

TV FG plaknes sistolisk ekskursija (TAPSE, no angu val., Tricuspid Annular

Plane Systolic Excursion) ir t ekskursija gareniskaj plakn A4CH pozcij. Jo
lielka ir TV FG ekskursija sistol, jo labka ir LK sistolisk funkcija. TAPSE tiek
mrta M-rem, kursoru novietojotmaksimli perpendikulri TV FG plaknei
LK brvs sienias pus (sk. 3.7. attlu). Norma: 16 mm. NB! TAPSE ir lea
atkargs mrjums, tpattas var bt atkargs no LK pildjuma.

LK bazlais diametrs (RVD1 62 mm), LK vidusdaas diametrs (RVD2 61 mm) un

LK garenizmrs (longitudinlais izmrs) (RVD3 94 mm)

Lab kambara izejas trakts

Lab kambara izejas trakta (RVOT, no angu val., right ventricular outflow tract)
mrjumi iekauj subpulmonlo infundiburo dau jeb konusu un pulmonlo
vrstuli. Subpulmonl infundibulr daa ir konusveida muskulra struktra
no crista supraventricularis ldz pulmonlajam vrstulim. RVOT ir nozmgs
pacientiem ar dam iedzimtm sirdskaitm, aritmiju gadjum, un nereti RVOT
ir pirmais LK segments, kas norda uz diastolisko inversiju sirds tampondes
gadjum.
RVOT mrjumi: kreis parasternl pozcija un/vai subkostl pozcija, var
veikt mrjumus apikl pozcij astniska konstitucionl tipa pacientiem
vai pieauguajiem ar pietiekoi platm ribstarpm. Mrjumi tiek veikti beigu
diastol.
RVOT proksimlais diametrs parasternl gar ass (RVOT prox PLAX) vai
parasternl s ass (RVOT prox PSAX) no aortas priekjs sienas ldz LK brvai
sienai virs aortl vrstua. Mrjums pai var tikt izmantots aritmognas LK
kardiomioptijas gadjum. Norma: RVOT prox PLAX: 2,0-3,0 cm; RVOT prox
PSAX: 2,1-3,5 cm.

3.7. attls.
Trikuspidl vrstua fibroz gredzena plaknes sistolisks ekskursijas
mrjums.
TAPSE 16 mm.

15

Lab kambara un kambaru starpsienas morfoloija

Hronisku lab kambara dilatciju var novrot izoltas LK tilpuma prslodzes
gadjum (t.sk., trikuspidls regurgitcijas gadjum). Rezultt progres
dobuma palielinans gan gareniski virzien no pamatnes ldz galotnei,
gan perpendikulraj dimensij no LK brvs sienas kambaru starpsienas
virzien, ar LK galotnes dominanti KK galotnes viet (pretji normliem dobumu
izmriem, kad sirds galotni, galvenokrt, veido kreis kambara daa).
LK tilpuma prslodze. Parasternl s ass: KK dobums iegst D-formas izskatu
sakar ar kambaru starpsienas novirzanos, saplacinanos un ts progresjou
izliekuma zudumu, virzien prom no LK dobuma centra diastoles laik (diastoles
beigs), ar relatvi normlu starpsienas eometriju beigu sistol.
LK spiediena prslodze. Tiek izmainta normla cirkulra KK ss ass eometrija
sakar ar kambaru starpsienas novirzanos no lab kambara centra virzien
uz kreis kambara centru gan beigu sistol, gan diastoles beigs, ar izteiktku
deformciju beigu sistol. Rezultt KK dobums iegst D-formas izskatu.
Kambaru starpsienas konfigurcija ir atkarga no relatva spiediena gradienta
starp LK un KK katr sirds cikla fz (sk. 3.8. attlu).

Ja ir zinms PA sistoliskais spiediens (PASS):

Vidjais PA spiediens = 0,61 x PASS + 2
Plauu artrijas vidjais spiediens sirds kateterizcij: norma <20 mmHg
20-24 mmHg:
pelk zona
25-4 mmHg:
vieglas pakpes pulmonla hipertensija
35-44 mmHg:
vidjas pakpes pulmonla hipertensija
>45 mmHg:izteiktas pakpes pulmonla hipertensija.
NB! PA vidjais spiediens nedrkst bt sajaukts ar PA sistolisko spiedienu!
Piemram, ja PA sistoliskais spiediens ir 40 mmHg, vidjais spiediens
aptuveni ir vairk k 25 mmHg, kas atbilst vieglas pakpes pulmonlai
hipertensijai.
Sekojoi pc ehokardiogrfisks LKSS klasifikcijas:
Viegla pulmonla hipertensija:
<50 mmHg
Mrena pulmonla hipertensija:
50-70 mmHg
Izteikta pulmonla hipertensija:
>70 mmHg.
Jem vr, ka LP spiedienu var noteikt prsvar empriski (kda +/-5 mmHg),
tpc stingri noteiktas PH klasifikcijas pc ehokardiogrfisks novrtanas
nav.
3.2. tabula.
Pulmonls hipertensijas (PH) novrtana
Rekomendciju klase/
pierdjumu lmenis
Ehokardiogrfij: PH maz ticama
TR plsmas maksimlais trums 2,8 m/s
LKSS 36 mmHg
Nav papildus eho-pazmes ar iespjamu nordi uz
pulmonlu hipertensiju
Ehokardiogrfij: PH iespjama
TR plsmas maksimlais trums 2,8 m/s
LKSS 36 mmHg
Ir papildus eho-pazmes ar iespjamu nordi uz
pulmonlu hipertensiju
TR plsmas maksimlais trums 2,9-3,4 m/s
LKSS 37-50 mmHg
Ir/ nav papildus eho-pazmes ar iespjamu nordi uz
pulmonlu hipertensiju

3.8. attls.
Lab kambara tilpuma un spiediena prslodze, shematisks attlojums.
Lab kambara spiediena prslodze (A, B, C attli) kambaru starpsienas
novirzans pa kreisi un starpsienas reverss vis sirds cikla laik, ar izteiktku
kreiso kambaru formas deformciju sistoles beigs. Lab kambara tilpuma
prslodze (D, E, F attli) kambaru starpsienas nobde uz kreiso pusi, galvenokrt
diastoles vidu un beigs ar relatvi nenozmgu kreis kambara formas deformciju
sistoles beigas.

Lab kambara un pulmonls cirkulcijas

hemodinamikas novrtana
Pulmonls artrijas sistoliskais spiediens (PASS) ir ldzvrtgs LKSS, ja nav
paaugstints spiediena gradients uz pulmonl vrstua vai RVOT. Ja LKSS
ir paaugstints ir jizsldz obstrukcija RVOT vai pulmonl vrstua lmen
(iedzimto sirdskaiu gadjum, piem., pulmonl stenoze, vai pc pulmonl
vrstua irurisks korekcijas). Novrt izmantojot TR plsmas trumu
(maksimlais LK-LP gradients), izmantojot vienkrotu Bernoulli viendojumu,
summjot to ar novrttu LP spiedienu:
LK sistoliskais spiediens (LKSS) = 4(v)2 + LP spiediens
v TR maksimlais trums, m/s un LP spiediens balstoties uz IVC diametru un
ts izmaim elpoanas laik.
PA vidjais spiediens. Ja ir zinms PA sistoliskais (PASS) un diastoliskais
spiediens (PADS):
Vidjais PA spiediens = 1/3 (PASS) + 2/3 (PADS)
Izmantojot AcT (akcelercijas laiks, no angu val., acceleration time) PW
doplerogrfija uz pulmonls artrijas sistoles laik
Vidjais PA spiediens = 79 (0,45 x AT)
16

I *B**

IIa C

IIa C

Ehokardiogrfij: PH ticama
TR plsmas maksimlais trums >3,4 m/s
LKSS >50 mmHg
IB
Ir/ nav papildus eho-pazmes ar iespjamu nordi uz
pulmonlu hipertensiju
* Starptautiski pieemts rekomendciju klases: I ir pierdjumi un/vai visprja
vienoans, ka procedra/rstana ir derga un efektva; II ir pretrungi
dati un atirgas domas par procedras/rstanas lietderbu/efektivitti;
IIa vairk datu par lietderbu/efektivitti; IIb lietderba/efektivitte mazk
prliecinoa; III ir pierdjumi/vienoans, ka procedra/rstana nav
lietderga/efektva un daos gadjumos var bt kaitga. ** Eiropas Kardiologu
biedrbas vadlnijs defintie pierdjumu lmei: A dati iegti no vairkiem
nejauintiem klniskiem ptjumiem vai metaanalzm; B dati iegti no viena
nejauinta klniska ptjuma vai lieliem ptjumiem, kas nav nejauinti; C
vienprtgs ekspertu viedoklis un/vai nelielu ptjumu, retrospektvu ptjumu,
reistru dati

Trikuspidlais vrstulis: stenoze un regurgitcija

Trikuspidlas stenozes etioloija:
Reti k izolta sirdskaite;
Reimatiska sirds slimba biek kombincij ar mitrlu stenozi;
Karcinodu sindroms, parasti kombinjas ar dominjou trikuspidlu
regurgitciju;
Reti iedzimtas vrstua malformcijas;
Vrstua vai EKS endokardts (EKS-inducts adhzijas);
Lupus valvults;
Mehnisk obstrukcija (priekkambaru tumori, metasttiski bojjumi,
lielas veetcijas).

Trikuspidlas stenozes pazmes un novrtana

2D ehokardiogrfij
Izmantojams standartpozcijas: parasternla lab kambara gar ass (iepldes
trakta pozcija), PSAX, A4CH pozcija un subkostla 4-kameru pozcija.
Morfoloija: vrstua viru sabiezans un/ vai kalcinoze; FG kalcinoze,
ierobeota vrstua viru kustbu amplitda, viru imobilitte (karcinodu sindroma
gadjum) ar raksturgo t.s. zvanveida atvranos diastoles laik (izliekums
diastol); ierobeota viru atvrans diastoles laik (atvruma maksimum).
Papildus pazmes: LP dilatcija, IVC dilatcija.
TV stenozes kvantifikcija (sk. 3.9. attlu un 3.3. tabulu). Mrjumi izmantojot
CW doplerogrfiju, EKG trums 100 mm/s, izelpas beigs aizturot elpu.
Priekkambaru mirgoanas gadjum vidjais mrjums vismaz no pieciem
veiktajiem mrjumiem. Vlama sirdsdarbbas frekvence <100 reizm min.
(70-80 reizes min.).
Spiediena gradienta metode (PGmean);
truma laika integrlis (TV VTI);
Trikuspidla vrstua atveres laukuma noteikana (kontinuittes jeb
plsmas neprtrauktbas viendojums) (TVA, no angu val., tricuspid
valve area);
Spiediena puslaika metode (PHT, no angu val., pressure half time)
(analogi k mitrlas stenozes gadjum).
NB! Transvalvulru spiediena gradientu var ietekmt trikuspidla regurgitcija.
Ja TR ir izteiktka nek vieglas pakpes, TVA var tikt kdaini novrtts.

3.4. tabula.
Ehokardiogrfiskie parametri izteiktas trikuspidlas regurgitcijas
kvantifikcijai
Kvalitatvie parametri
Vrstua morfoloija

Nozmgs viru koaptcijas defekts

Regurgitcijas plsma krsu

doplerogrfij

Nozmga, liela vai ekscentriska plsma

(izplst gar priekkambara sieniu)
(Nyquist limits 50-60 cm/s)

Regurgitcijas strklas CW signls

Intensvs/ triangulrs ar agrnu pi

(maksimlais trums <2 m/s masva TR)

Semikvantitatvie parametri
Vena contracta platums (mm)

7 (Nyquist limits 50-60 cm/s)

Venoz plsma /upstream vein flow/

Sistolisks aknu vnu plsmas reverss

Transvalvulra plsma

E-via dominance >1 m/s (ja nav cits

iemesls paaugstintam LP spiedienam)
Citi
>9 mm
(Nyquist limits jsamazina ldz 28 cm/s)

PISA radiuss

Kvantitatvie parametri
*

EROA (mm)

>40

Regurgitcijas tilpums
(ml/vien cikl)

>45

Sirds dobumu/ asinsvadu palielinans

LK, LB, IVC dilatcija

EROA efektvais regurgitcijas atveres laukums

Pulmonlais vrstulis: stenoze un regurgitcija

Pulmonl vrstua (PV) stenozes etioloija: gandrz vienmr iedzimtas enzes
(normls vrstulis trsviru; iedzimts stenozts vrstulis var bt trsviru, divviru,
vienviru vai displastisks) un reti iegta (reimatiska sirds slimba, karcinodu
sindroms ar dominjou pulmonlu regurgitciju, tumori ar lab kambara izejas
trakta obstrukciju un funkcionlu pulmonlu stenozi).PV stenozes kvantifikcij
pamat izmanto transvalvulro spiediena gradientu (PGmax) PSAX (CW
doplerogrfija), retk kontinuittes viendojumu (skat. 3.5. tabulu).

3.9. attls.
Trikuspidlas stenozes novrtana.
A 2-D rems; B CW doplera rems. RA labais priekkambaris; RV labais
kambaris; TS trikuspidla stenoze; TR trikuspidla regurgitcija.

3.3. tabula.
Trikuspidlas stenozes novrtana

PS smaguma pakpe/ mrjums

Specifisks pazmes:
PG mean

5 mmHg

TV VTI

>60 cm

PHT (T )

190 ms

TVA

3.5. tabula.
Pulmonl vrstua stenozes smaguma pakpes novrtana

1 cm2

Papildus pazmes:
LP dilatcija
IVC dilatcija

Viegla

Mrena

Izteikta

Vmax, pulmonl plsma, m/s

<3

34

>4

PGmax, maksimlais gradients, mmHg

<36

3664

>64

Pulmonla regurgitcija (PR). Pulmonlas regurgitcijas etioloija: 1. Iedzimta

divviru PV; 2. Iegta: infekciozs endokardts, karcinoda sindroms, reimatisms
(oti reti), sifiliss, PV balonvalvuloplastija, jebkuras etioloijas pulmonla
hipertensija, idioptiska plauu artrijas dilatcija.
Citas PR EhoKG pazmes: LK dilatcija: parasti raksturga hroniskai nozmgai
PR. Normla izmra LK izsldz nozmgu PR. Paradokslas kambaru starpsienas
kustbas. Kvalitatva novrtana ar krsu doplerogrfiju, kvantitatva
novrtana nav stingri definta.

Trikuspidlas regurgitcijas kvantifikcija pardta 3.4. tabul.

17

4.
Aortl vrstua patoloija
Aortl vrstua stenoze
Aortlajam vrstulim (AoV) norm ir 3 semilunras viras: lab un kreis
koronr un nekoronr jeb mugurj vira. Divviru vrstua prevalence
populcij ir 1-2%. Normls aortas vrstua atvruma laukums (AVA aortic
valve area) ir 3-4 cm2. Aortl vrstua stenoze (AoS) ir visbiek iegt
sirdskaite attsttajs valsts. Visbiekais iemesls AoS ir deeneratvas
enzes kalcinoze. Retk sastop iedzimtu stenozi (biek divviru vrstulim!) un
reimatiskas enzes stenozi.

AoS 2D pamatpazmes:
sabieztas viras ar kalcintu depoztiem (izteikta ehodensitte spoi
balta krsa)
planimetriski samazints AoV atvruma laukums (AVA, cm2).
samazinta viru separcija sistol
aortas poststenostiska dilatcija (ne vienmr!)
kreis kambara hipertrofija (palielints KK masas indekss)
Juzsver, ka transtoraklaj ehokardiogrfij planimetriski preczu AoV
atvruma laukumu noteikt ir grti un kdas iespjas ir lielas. Tas saistts ar
viru kalcinozi, neviendabgu viru malu struktru un akustisko nu. Preczk
planimetriju var veikt transezofagelaj ehokardiogrfij (TEE), (skat. 4.3.
attlu).
Planimetriju veic ar trace funkciju, apvelkot atvruma laukuma iekjo
kontru.

M-rems
Msdiens tam ir maza nozme. Ar to novrt AoV viru separciju sistol garaj
parasternlaj as (skat. 4.1. attlu). Kursora lniju novieto viru galu lmen.
Normli viras atveras simetriski piln apjom (norm >2 cm) un veido kastes
formas figru (box like pattern). Diastol viru koaptcijas lnija veidojas
aortas saknes vidusda. Asimetriskas (ekscentriskas slgans) gadjum
jdom par divviru aortas vrstuli. AoS gadjum viras ir sabieztas un to
separcija ir samazinta (izteiktas stenozes gadjum <1,0 cm).

4.3. attls.
Aortl vrstua planimetrija TEE (AVA 0,6 cm2)

4.1. attls.
Aortas (Ao), aortas vrstua atvrums (AVO) un kreis priekkambara (LA)
M-rem PLAX

Katrs mrjums ir jatkrto vairkas reizes (sistoles vid). Ja mrjumu izdodas

reproduct, tas ir vairk ticams.
Jmra un protokol jnorda AoV FG diametrs (skat. 4.4. attlu). AoV FG mra
sistol garaj parasternlaj as (PLAX) AoV viru zemkaj piestiprinans viet
(hinge point). Vlams izmantot palielinjuma (zoom) funkciju, attla centr
fokusjot aortas sakni. Ldzgi to mra TEE A3CH pozcij jeb PLAX.

Samazinta kreis kambara sistoles tilpuma gadjum (kreis kambara

disfunkcija) viras neatveras pilnb (pseidostenoze).

2D rems
Novrt AoV viru skaitu saj parasternlaj as (Mercedes zme) un atzm
to protokol (skat. 4.2. attlu). Juzsver, ka nereti anatomiski trsviru AoV
mdz bt funkcionli divviru vrstulis, ja veidojas divu viru saplana (raphe).
Visbiek saaug kreis un lab koronr vira. d gadjum sistol separcija
starp divm saaugum virm nav novrojama. oti retos gadjumos var bt
vienas viras (unikuspidls) vai etru viru (kvadri-kuspidls) aortas vrstulis.

4.4. attls.
Aortl vrstua fibroz gredzena mrjums TEE.

4.2. attls.
TTE PSAX, normls trsviru vrstulis diastol.
RCC lab koronra vira, LCC kreis koronra vira, NCC nekoronra vira.

18

Norm AoVFG diametrs ir 20-31 mm (13 +/-1 mm/m2). Ja eholokcija ir

apgrtinta standarta parasternlaj pozcij, var izmantot A3CH pozciju.
Preczku FG mrjumu parasti iegst transezofagelaj ehokardiogrfij un tas
nereti ir par 1-2 mm lielks nek TTE iegtais mrjums.
Msdiens vrstua anatomijas izvrtanai, FG mrjumiem un planimetrijas
veikanai papildus var izmantot 3D TEE.
Doplerogrfija
Krsu doplerogrfij AoV stenozes gadjum sistolisk transaortl plsma
kst turbulenta (ar izteiktu aliasing fenomenu). Krsu doplerogrfija paldz
diagnostict pavadou mitrlu regurgitciju un pulmonlas hipertensijas
gadjum trikuspidlu regurgitciju.
Doplerogrfija ir pamatmetode AoS diagnostik.
Normls plsmas trums caur AoV sistol pieauguam cilvkam ir 1,21,7 m/s
normla sistoles tilpuma (SV) gadjum.

Neprtraukt vila doplerogrfij (CW) nosaka maksimlo plsmas trumu

(V max, m/s), maksimlo spiediena gradientu (PG max, mmHg), vidjo
spiediena gradientu (PG mean, mmHg). ie rdtji AoS gadjum vienmr
obligti juzrda protokol (skat. 4.5. attlu).

4.5. attls.
Neprtraukt vila doplerogrfijas (CW) standarta parametru mrjumi ar
trace funkciju AoS gadjum A5CH pozcij.
Sistolisks plsmas parametrus nosaka A5CH vai A3CH pozcij ar CW
doplerogrfijas remu, kursoru novietojot paralli transaortlajai plsmai. im
nolkam oti ieteicams skotnji aktivizt krsu doplerogrfijas remu (no angu
val., color doppler), jo nereti sistolisk plsma ir ekscentriska, vairk virzta caur
vienu komisru, tdjdi, ja kursors nav novietots maksimli paralli plsmas
virzienam, var veidoties mrjuma kda.
Pieaujama kursora un plsmas virziena devicija ne vairk k 15.
Dakrt standarta apiklajs pozcijs labu doplerogrfijas spektru iegt
neizdodas. Tad var izmantot labo parasternlo pozciju (2.-3. ribstarp),
pacientu noguldot uz labajiem sniem, vai suprasternlo pozciju.
AoS novrt pc sekojoiem rdtjiem:
Maksimlais plsmas trums (Vmax, m/s)
Spiediena gradients PG, mmHg: maksimlais un vidjais
Plsmas neprtrauktbas viendojums (continuity equation)
Planimetrija
NB!
priekkambaru mirgoanas gadjum jmra vismaz 5 secgi sirds cikli
(optimli 10), lai iegtu vidjo rdtju
pieredzjis ehokardiogrfijas specilists var izmantot vienu
reprezentatvu sistoli: t ir pa vidu starp maksimlo un minimlo RR
intervlu
sinusa ritma gadjum nemrt post-ekstrasistolisko ciklu, jo tad sistoles
tilpums ir augstks nek prjos sirds ciklos un var iegt pseido-izteiktu
stenozes pakpi
spiediena gradients jmra vairks pozcijs, ldz iegst maksimlo
plsmas truma un gradientu vrtbu

Plsmas neprtrauktbas (kontinuittes) viendojums

Tiek izmantots nozmgas stenozes gadjumos. Balsts uz hemodinamikas
principu, ka noslgt cirkulcijas sistm vien laika vienb idruma
daudzums, kas izplst caur sistmu (cauruli) ir nemaings (skat. 4.6. attlu).
Ttad asiu daudzums, kur vien laika vienb (sistol) izplst cauri LVOT (SV)
un AoV, ir viends.
Viss msdienu ehokardiogrfijas iekrts ir integrta kontinuittes
viendojuma formula.
Nepiecieami 3 mrjumi, lai noteiktu aortas vrstua atvruma laukumu:
LVOT diametrs, lai aprintu CSA LVOT pc formulas (D/2)2 jeb R2
(skat. 4.7. attlu).
Transaortlais VTI ar CW doplerogrfiju (skat. 4.8. attlu).
VTI LVOT ar PW doplerogrfiju (skat. 4.9. attlu).

AVA x VTI AoV = CSALVOT x VTILVOT

AVA =

CSALVOT x VLVOT
VAV

4.6. attls.
Plsmas neprtrauktbas (kontinuittes) viendojums, princips.
AV aortlais vrstulis, AVA AoV atvruma laukums, VTI truma laika
integrlis, CSA LVOT kreis kambara izejas trakta rsgriezuma laukums

PLAX
Zoom funkcija
5-10 mm zem AoV FG
S-veida
starpsienas
gadjum
ieteicams mrt AoV FG lmen
Iekj kontra-iekj kontra
Slikta parasternl loga gadjum
var izmantot citu pozciju
4.7. attls.
LVOT diametra mrana

A5CH vai A3CH pozcija

krsu doplerogrfija, lai noteiktu
plsmas virzienu
CW
doplerogrfijas
kursors
pozicionts maksimli centrli un
paralli plsmas virzienam

4.8. attls.
Transaortls sistolisks plsmas VTI ar CW doplerogrfiju

A5CH vai A3CH pozcija

PW parauga tilpums LVOT lmen,
kur tika mrts LVOT diametrs!
Parauga tilpuma iestatjums 2,5
5mm

4.9. attls.
LVOT VTI mrjums ar PW doplerogrfiju
19

Attiecba VTI LVOT/VTI AoV

Noderga gadjumos, kad ir samazinta vai palielinta plsma caur AoV (AoS
ar zemu EF vai aortlas regurgitcijas gadjum)
Izmantojama AoS gradcijai, ja LVOT diametru preczi izmrt neizdodas

Indekstais AoV laukums AVA (cm2/m2)

pai noder pacientiem ar mazu vai lielu ermea virsmas laukumu
(BSA <1,6 m2 vai >2,0 m2). (sk. tabulu 4.1.).
4.1. tabula.
Aortas vrstua stenozes pakpes.

4.11. attls.
Iedzimta subaortla membrna.

Parametrs

viegla

mrena

izteikta

V max, m/s

2,6 2,9

3,0 4,0

>4,0

AVA (cm)

>1,5

1,5 1,0

<1,0

Indekst AVA (cm/m)

>0,85

0,60 0,85

<0,60

PG vid, mmHg

<25

25 - 40

>40

VTI
LVOT/AoV

>0,50

0,25 0,50

<0,25

Retk sastopama ir supravalvulra AoS. T parasti ir sinutubulra lmen un

ir jatpazst pc 2D ehokardiogrfijas pazmm. Supravalvulra AoS ir reti
sastopama iedzimta anomlija.
Izir:
- Smilu pulkstea formas stenoze (Williams sindroma gadjum),
visbiek forma
- Supravalvulra membrna
- Aortas hipoplzija (asocijas ar hipoplastiskas kreiss sirds sindromu)
- Aortas koarktcija: tipiska lokalizcija jukstaduktli zem a.subclavia sin.).
Aortas koarktcija biei (>50%) kombinjas ar divviru aortas vrstuli.
Gadjumos, kad AoS kombinjas ar supra- vai subvalvulru stenozi, AVA
precizanai jveic vrstua atvruma laukuma planimetrija, priekroku dodot
transezofagelajai ehokardiogrfijai.

NB!
Visos gadjumos, kad AVA laukuma gradcija neatbilst spiediena gradienta
gradcijai, svargkais rdtjs, pc kura novrt stenozes pakpi, ir AoV
atvruma laukums (AVA)!
AoS jdiferenc no dinamiskas kreis kambara izejas trakta (LVOT) obstrukcijas
hipertrofiskas obstruktvas kardiomioptijas gadjum: dinamiskas obstrukcijas
gadjum plsmas maksimums ir vlnaj sistol un raksturg spektra forma
atgdina dunci (no angu val.,dagger shape) (skat. 4.10. attlu).

AoS zemas EF gadjum

(Low-flow low-gradient aortla stenoze)
AVA <1,0 cm2
KK EF <40%
PG mean <40 mmHg
aj gadjum jveic stresa ehokardiogrfija ar dobutamnu, lai diferenctu
1. Anatomiski (morfoloiski) smagu AoS no funkcionlas AoS zema sistoles
tilpuma d.
2. Novrttu KK kontraktilo rezervi.

Dobutamna stresa ehokardiogrfija

Dobutamns tiek ievadts intravenozi 5 mkg/kg/min un deva palielinta par
5mkg/kg ik pc 5 min. (maksimli ldz 20 mkg/kg/min). AVA aprinos izmanto
kontinuittes viendojumu miera stvokl un farmakoloiskaj slodz.
Rezulttu interpretcija:
AVA pieaugums >1,0 cm2 (vai >20%) liecina, ka stenoze nav izteikta
Izteikta AoS:
PG mean pieaug >40 mmHg
AVA <1,0 cm2 (AVA pieaugums <20%)
VTI LVOT/VTI AoV <0,25
Nepietiekama kontraktil rezerve EF vai SV pieaugums (vai VTI) <20%
no skotnj rdtja. Tas liecina par augstu irurisks rstanas
risku.
4.10. attls.
Attl pa kreisi redzams AoS spektrs, bet labaj pus dinamiska LVOT
hipertrofiskas obstruktvas kardiomioptijas gadjum

AoS ir jdiferenc ar no subaortlas fikstas stenozes, kura visbiek

novrojama iedzimtas subaortlas membrnas gadjum vai fibro-muskulras
hipertrofijas gadjum. d gadjum CW spektra plsma neatirsies no AoV
stenozes spektra, bet t ir jatpazst pc 2D ehokardiogrfijas pazmm (skat.
4.11. attlu).
20

Izteikta AoS ar normlu EF un mazu gradientu (no angu val., paradoxical

low-flow low-gradient stenosis)
T ir grti diferencjama aortlas stenozes forma, bet ir sastopama pat ldz 35%
izteiktas AoS gadjumos.
To biek sastop veckiem pacientiem ar arterilo hipertensiju:
Hipertensija un kreis kambara koncentriska hipertrofija vai remodelcija
(RWT >0,45)

 Mazs kreisais kambaris:

EDD <50 mm
EDVI <60 mL/m2
Augsta valvulo arterila impedance (Zva) augstas vaskulrs
pretestbas d. Zva atspoguo kreis kambara kopjo pcslodzi (valvulru
+ arterilu):
Zva=SAP+ PG mean/ SVi, kur

Doplerogrfija
Krsu doplerogrfija
Novrt kvalitatvi diastolisko transaortlu plsmu gan parasternlaj, gan
apiklajs pozcijs.
Minimla AoR (ldz I pak.) neprasa tlku kvantitatvu novrtjumu.
Kvalitatva izvrtana:

SAP sistoliskais arterilais spiediens, mmHg

PG vid vidjais spiediena gradients, mmHg
SVi indekstais sistoles tilpums, ml/m2
Augsta Zva >4,5-5,5 mmHg/mL/m2
Izteikta diastoliska disfunkcija restriktva tipa (mazs sistoles tilpums)
Rdtji, kuri var liecint par o variantu:
Aprintais AVA indekss <0,6 cm2/m2
PGmean <40 mmHg
KK EF >50%
SVi <35 mL/m2 (sistoles tilpuma mrjumos izmantot LVOT diametru un
VTILVOT!)
valvulo arterila impedance (Zva) >4,5 mmHg/mL/m2
Papildus diagnostikas iespjas:
Dobutamna stresa ehokardiogrfija (pieaugot sistoles tilpumam,
izteiktas AoS gadjum palielinsies spiediena gradients)
TEE un AVA planimetrija neskaidros gadjumos
CT un AoV kalcinozes pakpes mrjumi

Vena contracta (VC)

-

aurk regurgitcijas strklas vieta (skat.4.12. attlu).

mra PLAX
ieteicams izmantot zoom funkciju
jvizualiz visi 3 regurgitcijas strklas komponenti
Nyquistlimits of 50-60 cm/s:
VC <3 mm korel ar vieglu AoR
VC >6 mm atbilst izteiktai AoR

NB!
Nelielas kdas VC mrjumos var izraist lielas kdas secinjumos par AoR
pakpi!
VC mrjumi nav izmantojami, ja ir ekscentriska AoR, ja ir multiplas strklas!

Izteikta AoS kombincij ar mitrlu regurgitciju

Nozmgas mitrlas regurgitcijas gadjum daa asiu sistol atgrieas KP
un tdjdi SV LVOT ir samazints, respektvi, spiediena gradients uz AoV
samazins. Td gadjum morfoloiskais AoV vrtjums (kalcinoze), viru
kustgums un AVA noteikana pc planimetrijas ir pai svarga rstanas
stratijas izvl.

4.12. attls.
Vena contracta un strklas platuma mrjumi.

Aortla regurgitcija jeb nepietiekamba

Aortlu regurgitciju (AoR) raksturo AoV neadekvta slgans, k rezultt
daa asiu diastol nonk KK.
Norm AoR nav jbt.
AoR biekie iemesli:
Iedzimtas anomlijas (divviru AoV u.c., viru prolapss)
Aortas dilatcija/disekcija
Aortas deeneratvas slimbas (skleroze)
Endokardts
Marfna sindroms
Reimatisms
AoR var bt:
Akta
Hroniska

Regurgitcijas strklas platuma (jet width)/LVOT diametra attiecba (%)

Jo platka strkla, jo smagka regurgitcija. Tiek mrta PLAX. Centrlas
AoR gadjum strklas platums/LVOT diametrs 65% liecina par izteiktu
AoR (skat. 4.12. attlu).

Doplerogrfija
CW
Spektra intensitte jo izteiktka AoR, jo intensvks (ehodensks)
ehosignls diastol.
PHT jo smagka AoR, jo PHT sks (notiek aortas un kreis kambara
diastolisko spiedienu tra izldzinans). PHT mazk par 200 ms liecina
par izteiktas pakpes AoR.
Svargi, lai CW kursora lnija btu maksimli paralli regurgitcijas
strklas virzienam.
PHT mrjums nav izmantojams, ja ir izteikta KK diastoliska disfunkcija
vai izteikta mitrla regurgitcija (skat. 4.13. attlu).

AoR izvrsta novrtana balsts uz 2D (3D) ehokardiogrfijas, krsu

doplerogrfijas, spektrls doplerogrfijas parametru kvantitatvo un kvalitatvo
analzi.

2D ehokardiogrfija
T sniedz vrtgu informciju par AoV anatomiju, strukturlm izmaim
(veetcijas, viru destrukcija, prolapss, plsums u.c.), aortas dilatciju un KK
izmriem un funkciju.
Hroniskas izteiktas AoR gadjum ir raksturga KK tilpuma prslodze ar
progresjou KK un KP dilatciju.
Sldzien ir juzrda KK linerie un tilpuma mrjumi (indekstie mrjumi
uzm2), k ar jveic kompleksi aortas saknes mrjumi.

4.13. attls.
PHT mrjums: a. viegla aortla reurgitcija (AoR); b. mrena AoR; c.izteikta
AoR.
21

PW
Diastolisk revers plsma descendjo aort. Holodiastoliska reversa
plsma liecina par izteiktas pakpes AoR (skat. 4.14. attlu).
To nosaka:
- suprasternlaj pozcij
- descendjos aortas skumda (isthmus lmen zem a.subclavia sin.)
- SV tiek pozicionts zem a. sublavia sin. un paralli aortas garajai asij
- Doplerogrfijas filtri ir jsamazina t, lai vartu noteikt maza truma
plsmu (<10 cm/s)
- Vieglas AoR gadjum plsmas reverss bs agrn diastol (protodiastolisks). Izteiktas AoR gadjum plsmas reverss ir holodiastolisks un
ar beigu diastolisko trumu >20 cm/s (to mra virs R zoba EKG)
- Aktas izteiktas AoR gadjum holo-diastoliska reversa plsma var
nebt, jo notiek agrna aortas un KK diastolisk spiediena izldzinans

4.14. attls.
Holodiastoliska reversa plsma descendjo aort smagas AoR gadjum ar
beigu diastolisko trumu 0,29m/s
4.2. tabula.
Aortlas regurgitcijas specifisks un semikvantitatvs pazmes
Viegla

Mrena

Izteikta

AoR strklas/LVOT
attiecba

<25%

2565%

>65%

Vena contracta, mm

<3

36

>6

Diastolisk revers plsma

descendjo aort

Nav vai sa

Holodiastoliska
reversa plsma
ar beigu trumu
V>0,2m/sek

PHT, ms

>500

200500

<200

Kreisais kambaris
(hroniskas AR izvrtan)

Normls

Dilatts

TTE pieauguam cilvkam parasti redz dau no ascendjos aortas, aortas loku
ar brahioceflajm artrijm:
- truncus brachiocephalicus
- a. carotis communis sinistra
- a. subclavia sinistra
TTE kombincij ar TEE ir nozmga aortas aneirismu, aortas disekcijas, aterotrombozes (ateromu) diagnostik, k ar iedzimtu sirdskaiu diagnostik:
- aortas koarktcija
- atvrts arterilais vads
- aortas loka iedzimtas anomlijas u.c.

Aortas mrjumi
Standarta transtorakl ehokardiogrfija ietver aortas izmekljumu.
Aortas standarta mrjumus veic PLAX jvizualiz LVOT, aortas sakne un
ascendjos aortas proksiml daa. Jizmra FG, aortas snusa(sinus Valsalva)
maksimlais diametrs, sinotubulrais savienojums (preja no sinus Valsalva
uz ascendjos aortas tubulro dau). Mrjumus veic perpendikulri aortas
garenai asij.
Klasiski aortas mrjumus veic 2D rem diastoles beigs (pirms AoV
atvrans) pc arj kontra iekj kontra mranas principa. NB! AoV
FG mrjumus veic 2D rem sistol (mid-systole) un pc iekj kontra
iekj kontra mranas principa. (skat. 4.15. attlu). Normas vrtbas
nordtas 4.3. tabul

4.15. attls.
Aortas saknes un proksimls ascendjos aortas mrjumi.
A. 1 Aortas snus (sinus Valsalvae); 2 Sinotubulrais savienojums; 3
Proksiml ascendjo aorta. B. 4 Fibrozais gredzens.

Aortas saknes (sinus Valsalva) diametrs ir atkargs no BSA un vecuma (sk. 4.16.
attlu). Tomr parasti norm sinus Valsalva neprsniedz 40 mm.
Aortas dilatcijas galvenie iemesli:
hipertensija
ateroskleroze
Marfna sindroms (dilatciju sastop 60-80% pacientu)
aortas disekcija
trauma
aortas stenoze (post-stenotiska dilatcija)
infekcija (sifiliss)
sinus Valsalva aneirisma (visbiek lab koronr snusa)
Aortas dilatcija ir viens no biekajiem AoR iemesliem.
Attiecba sinus Valsalva/aorta descendens 2,3 liecina par Ao saknes dilatciju
(sk. 4.17. attlu).

Aortlas regurgitcijas kvantitatv analze

Atirb no mitrls regurgitcijas to izmanto retk, jo ir tehniski samr
laikietilpga un mazk precza. Var izmantot selektvos gadjumos, kad jiziras
par irurisku rstanu.

4.1. Aortas saknes un torakls aortas kvantifikcija

Aortas sakne ir anatomisks segments starp kreiso kambari un ascendjoo aortu.
AoV FG, AoV viras, aortas snusi un sinu-tubulrais savienojums ir aortas saknes
komponenti.
Toraklo aortu veido:
- aortas sakne,
- ascendjo aorta (tubulr daa),
- aortas loks,
- descendjo aorta
22

4.16. attls.
Sinus Valsalvadiametrs ir atkargs no BSA un vecuma.
A. brni; B. pieauguie, vecums no 20 ldz 39 gadiem; C. pieauguie, vecums virs
40 gadiem.

Toraklo aortu preczk izvrtt un izmrt var TEE, tomr suprasternlaj un

daji cits pozcijs (modificts apikls pozcijs, labaj parasternlaj pozcij
daji var redzt gan ascendjoo aortu, gan aortas loku, gan descendjoo
aortu, k ar abdominlo aortu (subkostlaj pozcij)).
4.3. tabula.
Aortas saknes un proksimls ascendjos aortas izmri ar absoltajm un
indekstajm normas vrtbm.
Absolts vrtbas (cm)

Indekstas vrtbas (cm/m)

Aorta

Vriei

Sievietes

Vriei

Sievietes

Fibrozais gredzens

2,6 0,3

2,3 0,2

1,3 0,1

1,3 0,1

Sinus
Valsalva

3,4 0,3

3,0 0,3

1,7 0,2

1,8 0,2

Sinotubulrais
savienojums

2,9 0,3

2,6 0,3

1,5 0,2

1,5 0,2

Proksiml ascendjo
aorta

3,0 0,4

2,7 0,4

1,5 0,2

1,6 0,3

5.
Mitrl vrstua patoloija
Mitrlais vrstulis (MV) sastv no divm virm, fibroz gredzena un subvalvulr
aparta (hordas, papillrie muskui un tos balstos kreis kambara sienas).
Katra no virm sastv no 3 segmentiem (skat. 5.1. attlu). Normls mitrl
vrstua atvruma laukums ir 4,0-5,0 cm2.

5.1. attls.
Mitrl vrstua segmenti

Mitrl vrstua un subvalvulr aparta novrtana

4.17. attls.
Ascendjos un descendjos aortas attiecbas noteikana

Aortas disekcijas gadjum var bt akta AR un idrums perikarda dobum

(smagos gadjumos ar tampondi).
Aortas disekcijas tipi pc Stanford klasifikcijas:
A tipa disekcija skas ascendjo aort
B tipa disekcijau skas descendjo aort distli no a.subclavia sin.
A tipa disekciju samr labi var diagnostict TTE. oti svargi ir izvrtt aortas
vrstua funkciju, jo no t ir atkarga irurisks rstanas taktika (skat. 4.18.
attlu).

Viru morfoloija (eltas viras, viru prolabans, miksomatoza viru

deenercija, flail leaflet, papildstruktras uz virm utt.)
MV FG (fibroz gredzena dilatcija, kalcinoze)
Hordas un papillrie muskui
KP tilpums un tilpuma indekss
KK izmrs/tilpums un funkcija

Mitrl vrstua stenoze

MV stenozes pazmes 2D ehokardiogrfij (skat. 5.2. attlu)
Raksturga viru morfoloija
Viras sabieztas, pai galos un pie hordm, viru kalcinoze
Priekjs viras izliekums diastol - hokeja nja
MV FG kalcinoze
Hordu kalcinoze
Parasti palielints KP, kur var bt ar trombi

5.2. attls.
Mitrl vrstua stenozes pazmes 2D ehokardiogrfij.
4.18. attls.
Aortas disekcijas Stanford klasifikcijas shematisks attls.

Mitrl vrstua stenozes pazmes krsu doplerogrfij:

sveces liesmas efekts (A4CH)
saistts izmaias (mitrla regurgitcija, trikuspidla regurgitcija,
pulmonla hipertensija)
23

Mitrl vrstua stenozes pazmes M rem

Samazinta priekjs viras atvruma amplitda (skat. 5.3. attlu)

Priekjs un mugurjs viras gaita paralla nav pretfzes
Sabieztas viras
Ja sinusa ritms, var bt mazs A zobs

Spiediena gradienta metode

Ar MVA vislabk korel vidjais spiediena gradients uz MV. Savukrt, maksimlo
spiediena gradientu ietekm ar spiediens KP, KK funkcija un mitrlas
regurgitcijas esamba.
Vidjais gradients uz MV nosakms A4CH pozcij, izmantojot CW doplerogrfiju.
Ultraskaas plsma jorient paralli transmitrlai plsmai diastoles laik. Lai
mrjums btu maksimli preczs,arkrsu doplerogrfiju jidentific vieta, kur
ir vislielkais diastolisks plsmas trums. Jo skaidrka transmitrls plsmas
kontra tiek iegta, jo preczki mrjumi (skat. 5.5. attlu).

5.3. attls.
Mitrl vrstua stenozes pazmes M rem.

Mitrl vrstua stenozes kvantifikcija

I pakpes rekomendcijas:
1. MV atveres laukuma planimetriska noteikana
2. Spiediena gradienta metode
3. Spiediena puslaika metode

5.5. attls.
Mitrl vrstua atveres laukuma noteikana, izmantojot spiediena gradienta
metodi.
Pacientiem ar priekkambaru mirgoanu PG mean mrjumi jveic vismaz
5sirds ciklos. Jem vr, ka spiediena gradientu uz MV ietekm sirdsdarbbas
frekvence, ritms, sirds mintes tilpums un mitrlas regurgitcijas esamba.

MV laukuma planimetrija
ir izvles metode MV atveres laukuma (MVA, no angu val. mitral valve area)
noteikanai, jo planimetriskos mrjumus daudz mazk ietekm hemodinamika.
MVA planimetriski tiek mrts 2D rem PSAX pozcij (rekomend lietot
zoom funkciju). Anguljot zondi perpendikulri kreis kambara gareniskajai
asij, jcenas iegt visaurko MVA, kuru izmra apvelkot MV atvruma iekjo
kontru (skat. 5.4. attlu). Mrjumus veic diastoles vid.

Spiediena puslaika metode

Spiediena puslaiks (PHT, no angu val. pressure half-time) ir laika intervls
milisekunds starp PG max agrnaj diastol un brdi, kad spiediena gradients
ir sasniedzis pusi no PGmax (skat. 5.6. un 5.7. attlu). Transmitrls plsmas
truma samazinans diastoles laik ir apgriezti proporcionla MVA, kur tiek
aprints pc empriskas formulas:
MVA = 220/ PHT

5.4. attls.
Mitrl varstua atveres laukuma planimetriska noteikana.
Pacientiem ar priekkambaru mirgoanu noteikti jveic vairki mrjumi
pc krtas un jizrina vidjais rdtjs. Planimetriski noteiktais MVA, k
liecina ptjumi, vislabk korel ar MV anatomisko atveres laukumu. Metodes
pielietojumu apgrtina slikta ultraskaas attla kvalitte, k ar izteikti izmainta
MV anatomija, piemram, izteiktas kalcinozes d. Mrjumu rezulttus ietekm
ar neatbilstoi izvlts atstaroto ultraskaas viu amplitdas pastiprinjums
(gain).
24

5.6. attls.
Spiediena puslaiks.

Regurgitcijas plsmas laukums

Vji korel ar MR smaguma pakpi
MR plsmas laukums <4 cm2 vai <20% no KP laukuma liecina par vieglu
MR
MR plsmas laukums >10 cm2 vai >40% no KP laukuma liecina par
izteiktu MR
NB! Iepriekminto ierobeojumu d MR plsmas planimetriski mrjumi
netiek rekomendti!

Transmitrl plsma PW doplerogrfij

Izteiktas MR gadjum transmitrls plsmas PW doplerogrfij domin E vilnis.
Agrns diastolisks pildans trums (E) ajos gadjumos prsvar prsniedz
1,2 m/s.

5.7. attls.
Mitrl vrstua atveres laukuma noteikana, izmantojot spiediena puslaika
metodi.
Neraugoties uz plau metodes pielietojumu, ar o metodi iegtajiem mrjumiem
ir relatvi vja korelcija ar MV planimetriskos mrjumos iegtajiem rezulttiem,
pai pacientiem ar priekkambaru mirgoanu. o metodi nevar izmantot ar
pacientiem ar AoR, kas prsniedz II pakpi.

Mitrls regurgitcijas CW doplerogrfija

Jo augstka MR spektra densitte, jo izteiktka regurgitcijas pakpe. Vieglas
MR gadjum spektrs parasti atgdina parabolu, tau izteiktas MR gadjum tam
vairk raksturga asimetriska trsstrveida forma (MR plsma s laika intervl
sasniedz maksimlo plsmas trumu).

Plauu vnu PW doplerogrfija

Kontinuittes viendojums
MVA = (D2 x 0,785)LVOT x (VTILVOT/VTIMV)
o metodi nevar izmantot pacientiem ar nozmgu mitrlu un/vai aortlu
regurgitciju. Tpat to nevajadztu izmantot pacientiem ar priekkambaru
mirgoanu, kuriem katr sirds cikl ir atirgs sistoles tilpums.

Jo izteiktka MR pakpe, jo zemks sistolisks plsmas trums vai ar pards

reversa plsma.
NB! Paaugstints KP spiediens (jebkuras etioloijas), k ar priekkambaru
mirgoana samazina sistolisks plsmas trumu.
o parametru mrjumiem MR pakpes noteikan ir tikai papildus loma.
5.2. tabula.
Mitrls regurgitcijas kvalitatvi parametri

5.1. tabula.
Mitrl vrstua stenozes (MS) pakpes:
Viegla MS

Mrena MS

Izteikta MS

MVA (cm2)

>1,5

1,0-1,5

<1,0

PG mean, mm Hg

<5

5-10

>10

PHT, ms

90-149

150-219

220

Viegla

Mrena

Izteikta

KPK

N vai

KK

N vai

MV viras un/vai
subvalvulrais aparts

N vai patol.

N vai patol.

flail leaflet,
papillro mm.,
hordu ruptra

Regurgitcijas plsmas
laukums

Neliela strkla
(<4,0 cm vai
<20% no KPK)

variabli

>10 cm vai >40%

no KPK laukuma

Transmitrl plsma
(PW)

domin A vilnis

variabli

domin E vilnis
(1,2 m/s)

Regurgitcijas plsmas
densitte (CW)

vja densitte

augsta densitte

augsta densitte

CW spektra kontra

paraboliska

parasti paraboliska

trijstra forma

Pulmonlo vnu plsma

Sistoliska (S)
dominante

Sistolisk via (S)

samazinans

Sistoliska reversa
plsma

Strukturlie parametri:

Mitrla regurgitcija
Doplerogrfija:

Mitrlas regurgitcijas kvalitatva novrtana:

Mitrlas regurgitcijas (MR) kvalitatva novrtana jsk ar MV anatomijas,
morfoloijas, subvalvulr aparta, fibroz gredzena (N <3,5 cm), sirds dobumu
un kreis kambara funkcijas novrtanu. Pacientiem ar KK dilatciju un/vai
sistolisku disfunkciju oti svargi izvrtt vai MR ir primra (organisks MV viru
un/vai subvalvular aparta bojjums) vai sekundra (saistta ar kreis kambara
dilatciju un reionlm kontraktilittes izmaim). MV viru koaptcijas
minimlai saskares virsmai jbt vismaz 3-5mm.

Krsu doplerogrfija
Lai kvalitatvi novrttu mitrlas regurgitcijas esambu tiek izmantota krsu
doplerogrfija. Jo lielku laukumu no kreis priekkambara aizem un jo tlk
kreisaj priekkambar nonk MR plsma, jo t ir nozmgka, tomr korelcija
starp MR laukumu un MR smaguma pakpi ir visai vja. T, piemram,
pacientam ar aktu MR, kuram ir zems arterilais asinsspiediens un augsts
spiediens kreisaj priekkambar, var vizualizt nelielu, ekscentrisku MR
plsmu kreisaj priekkambar. Savukrt, pacientam ar arterilu hipertensiju
un vieglu MR var novrot lielu regurgitcijas plsmas laukumu. Tpat centrla
MR vienmr aizem relatvi lielku laukumu kreisaj priekkambar, saldzinot
ar ekscentrisku, ldz ar to ekscentriskas MR smaguma pakpe nevienmr tiek
adekvti novrtta. oti ekscentriskm plsmm raksturgs Coanda fenomens.

Mitrlas regurgitcijas plsmas 3 komponenti:

1. Proksiml plsmas konverence veidojas plsmas akcelercijas d
kreisaj kambar (sk. 5.8. attlu)
2. Vena contracta regurgitcijas strklas aurk vieta, kas korel ar efektvo
regurgitcijas atveres laukumu (EROA)
3. Regurgitcijas strklas laukums KP
25

par nozmgu mitrlu regurgitciju. Metode ir samr precza, to pielietojot

centrlas MR un cirkulra atvruma gadjum. Ekscentriskas plsmas gadjum
metode nav tik precza.
Metodoloija:
Mrjumi tiek veikti A4CH pozcij, izmantojot zoom funkciju (pc
iespjas mazks sektors un dziums).
Jsamazina krsu doplera skala (Nyquist limits 15-40 cm/s), lai
preciztu konverento plsmu (aliasing velocity va ).
Jnosaka va (skat. 5.10. attlu)

5.8. attls.
Mitrls regurgitcijas 3 komponenti.

Mitrlas regurgitcijas kvantifikcija:

Vena contracta platums
Vena contracta (VC) ir regurgitcijas plsmas aurk vieta, kas atbilst EROA.
VC nevar noteikt, ja ir vairk nek viena regurgitcijas plsma. Lai iegtu preczu
VC izmru, nereti nepiecieama neliela zondes angulcija. Svargi, lai veicot
mrjumus, vienldz labi redztu visas trs MR plsmas sastvdaas plsmas
konverences zonu, VC un regurgitcijas plsmu. Tpat jem vr, ka pacientiem
ar priekkambaru mirgoanu dados sirds ciklos var bt dadi VC lielumi.

Metodoloija:
Mrjumu veic 2 ortogonls plakns (PLAX, A4CH). VC mra
perpendikulri viru koaptcijas lnijai (nevar izmantot A2CH pozciju!!)
Mrjums jveic perpendikulri plsmas virzienam un jmra plsmas
aurk vieta

5.10. attls.
Aliasing velocity noteikana.
Jnosaka PISA rdiusu r (mra sistoles vid) sk. 5.11. attlu

5.11. attls.
PISA rdiusa noteikana.
Izmantojot CW doplerogrfiju, jizmra MR plsmas trumu

5.9. attls.
Vena contracta noteikana.
Lai paaugstintu iziranas spju, izmanto zoom funkciju (sk. 5.9.
attlu)
Optimiz krsu doplera gain/scale (Nyquist limits 40-70 cm/s)
Izmanto iespjami mazku krsu doplera sektoru un dziumu, lai
maksimli palielintu temporlo un laterlo izirtspju.
NB! Vena contracta var mainties atkarb no hemodinamikas!
VC raksturgas lielas mrjumu varicijas, bet metode paldz diferenct
vieglu no smagas MR. To var izmantot ar ekscentriskas mitrlas regurgitcijas
gadjum. Ja VC ir robes starp 3-7 mm, papildus jizmanto ar kda cita MR
kvantifikcijas metode.

PISA metode
PISA (no angu val., proximal isovelocity surface area) metode balsts uz
principu, ka plsmai tuvojotiesapaai atverei veidojas hemisfriska konverences
zona. PISA krsu doplerogrfij (ja Nyquist limits ir 50-60 cm/s) parasti liecina
26

5.12. attls.
Mitrls regurgitcijas plsmas truma noteikana.

 Regurgitcijas plsma = 2r2 x Va

Nosaka plsmas trumu, EROA un regurgitcijas tilpumu sk. 5.12. un
5.13. attlu

saistaudu slimbu gadjum (piemram, Marfna sindroms, Elersa-Danlosa

sindroms, osteogenesis imperfecta u.c.), pacientiem ar iedzimtm sirdskaitm
(Ebteina anomlija, 2. tipa priekkambaru starpsienas defekts) vai iedzimtm
kru kurvja anomlijm (pectus excavatum, kru kifozes iztaisnosans,
skolioze). Vsturiski MV prolapsa esambu galvenokrt novrtja M rem (skat.
5.14. attlu).

5.13. attls.
Mitrls regurgitcijas plsmas, EROA un regurgitcijas tilpuma noteikana.

PISA metodes ierobeojumi:

5.14. attls.
Mitrl vrstua prolapss M rem (sistoliska mugurjs viras izvelvans).

Suboptimla konverences zona

Izmaias sirds cikla laik
Ekscentriskas plsmas gadjum suboptimla PISA
Liela mrjumu variabilitte

Msdiens MV prolapsa diagnostik priekroka dodama mrjumiem 2D rem.

Par MV prolapsu uzskatma vienas vai abu viru nobde no MV FG plaknes uz KP
pusi sistoles laik >2 mm, ja viras ir morfoloiski izmaintas (skat. 5.15. attlu
un 5.1. shmu). Klasisku MV prolapsu sauc par Barlova slimbu (pirmoreiz t
patoenzi 1966. gad aprakstja Brereton Barlow).

5.3. tabula.
Kvantitatvie MR parametri
I pak. MR
Vena contracta, mm

<3

II pak. MR III pak. MR IV pak. MR

36

36

Regurgitcijas tilpums, ml

<30

30-44

45-59

60

Regurgitcijas frakcija, %

<30

30-39

40-49

50

<0,20

0,20-0,29

0,30-0,39

0,40

EROA, cm

NB! Imiskas etioloijas gadjum par nozmgu MR liecina regurgitcijas

tilpums, kas prsniedz 30 ml un EROA >0,20cm2.
Pazmes, kas TTE liecina par pacienta nepiemrotbu MV rekonstrukcijai (MV
repair) funkcionlas MR gadjum:
Mitrls vrstules deformcija:
Kopaptcijas distance 10 mm
Tenting laukums >2,5-3,0 cm2
Vairkas plsmas
Posterolaterlais leis >45

5.15. attls.
Mitrl vrstua mugurjs viras prolapss.

Lokla kreis kambara remodelcija:

Attlums starp papillrajiem muskuiem >20 mm
Attlums starp mugurjo papillro muskuli un FG >40 mm
Kreis kambara snu sienas kontraktilittes izmaias

Globla kreis kambara remodelcija:

EDD >65 mm, ESD >51 mm (ESV >140 ml)
Sistoliskais sfericittes indekss >0,7.

Mitrl vrstua prolapss

Mitrl vrstua prolapss ir MV vienas vai abu viru (vai atsevia viras
segmentu) simetriska vai asimetriska novirzans no MV FG plaknes uz
kreis priekkambara pusi sistoles laik PLAX. MV viras nereti ir miksomatozi
izmaintas (sabieztas). MV prolapsa prevalence ir aptuveni 2-5%. Biek
prolab MV mugurj vira. MV prolapsu visbiek sastop dadu iedzimtu

5.1. Shma.
Mitrl vrstua prolapsa klasifikcija.
Bieks MV prolapsa komplikcijas ir nozmga mitrla regurgitcija, MV viras
hordas ruptra. Pacientiem ar zinmu MV prolapsu ir ar augstks infekcioz
endokardta risks.
27

6.
Sirds vrstuu protu
ehokardiogrfisk
novrtana
Visu 4 sirds vrstuu pozcijs var implantt aizvietojou protzi. Biek tiek
veikta aortas un mitrl vrstuu protezana (gan bioloiska, gan mehniska
protze). Retk protzes implant trikuspidlaj pozcij (prevaljoi
bioprotzes) un oti reti pulmonlaj pozcij. Svarga klnisk informcija, kura
jievc, pirms skt ehokardiogrfisko izmeklanu:
Opercijas datums
Protzes tips un izmrs (izmrs parasti atbilst protzes gredzena rjam
diametram, mm)
Pacienta augums, svars, BSA (m2)
Simptomi un cita klnisk atradne
TA, sirds ritms un SF
Protu veidi (sk. 6.1. attlu):
Mehnisks (parasti uz ogleka polimra bzes)
divlapiu (msdiens visbiekais veids)
vienlapias (reti)
lodte (caged-ball): atsevii pirms 15-20 gadiem operti pacienti
Bioloisks (auto-, homo-, kseno-)
ar protzes stentu stented (ckas, perikarda)
bez protzes stenta stentless (ckas, perikarda, homograft,
autograft)
perkutns bioprotzes ckas, liellopa perikarda audi

Protzes vizulais novrtjums 2D (3D) ehokardiogrfij:

Viru vai lodtes kustbas (amplitda, apjoms)
Kalcinoze (bioprotu gadjum)
Patoloiskas ehodensas struktras (trombi, veetcijas)
Protzes gredzena integritte un kustbas (dehiscence dajs
atrvums ar gredzena brvkustbu vai pat dislokcija perianulra abscesa
gadjum!)
Doplerogrfijas parametri:
CW Doplerogrfija signla kontras novrtjums
Vmax un PGmax
PGmean
PHT (protzm mitrlaj un aortlaj pozcij)
VTI
Efektvais atveres laukums (EOA, no angu val., effective orifice area).
is parametrs oti ieteicams seriliem izmekljumiem individulam
pacientam, k ar pacienta-protzes neatbilstbas (PPM no angu val.,
patient-prosthesis mismatch) diagnostik:
To nosaka pc kontinuittes viendojuma (ldzgi, k aprina AVA)
NB! LVOT diametrs jmra PLAX zem protzes gredzena
EOA AoV protzm jbt vismaz >1,2 cm2
MV protzm EOA nosaka reti (EOAi 0,9 cm2/m2 var liecint par
izteiktu PPM)
Regurgitcija (lokalizcija transvalvulra vai paravalvulra; pakpe)
Citi ehokardiogrfiskie parametri:
Kambaru izmri, hipertrofija un funkcija
Priekkambaru izmri
Citu vrstuu pavado patoloija
Pulmonl arteril spiediena novrtjums (LKSS)
NB!
Vienmr ir jsaldzina ar pcopercijas parametriem un iepriekjo EhoKG
izmekljumu datiem, sevii, ja ir aizdomas par protzes obstrukciju!
Atirb no natvajiem vrstuiem un bioprotzm, mehnisko protu
gadjum veidojas izteikta akustisk na distli no protzes (sk. 6.2. attlu).
Tas apgrtina intereu zonas izmeklanu aiz protzes. Tdos gadjumos
izmekljums jturpina cits pozcijs vai jveic TEE.

6.2. attls.
Protu akustisk na.

6.1. attls.
Sirds vrstuu protu veidi.
A-C mehnisks protzes; A divviru protze, B diskveida protze, C
lodveida protze. D-F bioprotzes; D stented bioprotze, E stentless
bioprotze, F perkutn bioprotze

28

Indikcijas TEE:
Ja TTE nav prliecinoa
Endokardts (sevii, ja ir aizdomas par perivalvulru abscesu)
Embolijas (sevii mehnisku protu gadjum)
Tromboze
Aizdomas par abscesu
Regurgitcijas novrtana (paravalvulras fistulas)
Protu komplikcijas:
Izmra neatbilstba (PPM)
Primrs defekts (nolzusi vira, oti reti!)
Tromboze un trombembolija (sk. 6.3. attlu)

 Pannus veidoans granulcijas audi, kuri fibrozjas un prkljas

ar endotliju. Parasti veidojas gar protzes gredzenu, pakpeniski
saaurinot protzes atveri (EOA). Biek attsts uz protzm AoV
pozcij un, ja laiks pc opercijas >5 gadi. Jdiferenc no trombozes.
Pannus var kombinties ar svaigu trombozi. (sk. 6.4. attlu).
Dehiscence dajs protzes gredzena atrvums (sk. 6.5. attlu)
Regurgitcija:
Bioloiskajm protzm nav jbt centrlai regurgitcijai
Mehniskajm protzm var bt minimla transvalvulra centrla
regurgitcija diastoles skum (closing volume)
Paravalvulra regurgitcija nav norma un biek novro FG
kalcinozes, re-operciju un pacientiem pc infekcioza endokardta
Kvantifikcija apgrtinta (ekscentriska regurgitcija, semilunra
regurgitcijas efektv atvere)
Pamatprincipi kvantifikcijai ldzgi k natvjiem vrstuiem
Pseidoaneirismas veidoans
Endokardts (veetcijas)
Hemolze (tiek traumti eritrocti pret protu virsmu)

Aortlo protu novrtjums

I. Obstrukcija
Obstrukcijas hiperdiagnoze (pseido-obstrukcija) protzm aortlaj
pozcij ir biea
Maza izmra protzm ir lielks plsmas trums un attiecgi gradients
EOA samazinjums dinamik par 25-30% var liecint par obstrukciju
(tromboze, pannus)
Dakrt jdiferenc no subaortlas dinamiskas vai fikstas obstrukcijas KKH
gadjumos

Pacienta protzes neatbilstba (PPM)

Visbiek aortlaj pozcij
Iemesli:
Anatomiskas patnbas (mazs FG, FG kalcinoze)
Protzes specifika
Diagnostiskais kritrijs: EOA/BSA <0,90 cm2/m2 (normls EOA/BSA
>1,2 cm2/m2)
Smagas PPM gadjum (EOA/BSA <0,6 cm2/m2) apsverama re-opercija
Augsts post-operatvs Vmax un PG
KK disfunkcija/ samazinta KKH regresija
Slodzes nepanesamba
NB! PPM jdiferenc no trombozes/pannus. PPM gadjum izmaias ir jau agrni
pc opercijas (jsaldzina serilie EOA mrjumi)
Specifiskie parametri ir attloti tabul 6.1.
6.1. tabula.
Aortlo protu parametri norm un obstrukcijas gadjum

6.3. attls.
Trombs uz mehnisks protzes ar daju obstrukciju (attl pa kreisi) un
pc trombolzes (attl pa labi). Apak attiecgi redzamas vidj spiediena
gradienta izmaias.

Rdtjs

Norma

Iespjama
obstrukcija

Obstrukcija

V max, m/s

<3

34

>4

PG mean, mm Hg

<20

20-35

>35

DVI*

0,30

0,29 0,25

<0,25

EOA, cm2

>1,2

1,2 0,8

<0,8

AT**, ms

<80

80-100

>100

6.4. attls.
Pannus fibrozie audi. Parasti izveidojas vairku gadu laik, biek uz
mehnisks protzes aortl vrstua pozcij.

6.5. attls.
Mitrl vrstua mehnisks protzes dehiscence ar izteiktu mitrlu
regurgitciju. TTE pa kreisi; TEE pa labi.

DVI Doppler velocity index (plsmas truma attiecba LVOT/AoV); nav

atkargs no hemodinamikas izmaim, anmijas. ** AT Acceleration time
(akcelercijas laiks).

II. Aortla regurgitcija (AoR).

Centrla (transvalvulra AoR) biek sastopama bioprotu disfunkcijas
gadjumos. Ts kvalitatvie un kvantitatvie parametru analze ir ldzga
AoR novrtanai natvajiem vrstuiem
Paravalvulra regurgitcija (klniskaj praks biek sauc par fistulu)
novrt semikvantitatvi pc regurgitcijas struklas un gredzena
perimetra attiecbm (%) PSAX pozcij aortas FG lmen :
I pak. <10%
II-III pak. 10%-20 (25)%
III- IV pak. >20 (25)%
Dehiscence >40%
III. TAVI bioprotzes.
Starptautiski tiek apzmtas k THV tissue heart valves
Ehokardiogrfisk izvrtana principili neatiras no bioprotu
izvrtanas
Raksturgi, ka samr biei (25-50% gadjumu) konstat paravalvulru
AoR
29

Mitrlo protu novrtjums

Parametri, kurus lieto biek:
Vmax (E)
PG mean (atkargs no sirdsdarbbas frekvences!)
PHT
DVI: VTIprotzes/VTILVOT
Regurgitcija (transvalvulra vai paravalvulra)
KK/KP izmrs
LK izmrs
LKSS
I. Obstrukcija
Vienas vai abu lapiu kustbu ierobeojums
Krsu doplerogrfij ekscentriska aura plsma
Sveces fenomens smagas obstrukcijas gadjum (izteikti turbulenta
plsma diastol)
6.2. tabula.
Mitrlo protu parametri norm un obstrukcijas gadjum.
Rdtjs

Norma

Iespjama
obstrukcija

Obstrukcija

V max, m/s

<1,9

1,9 2,5

2,5

PG vid, mm Hg

6 10

>10

VTIprotzes/ VTILVOT

<2,2

2,2 2,5

>2,5

EOA, cm2

2,0

12

<1,0

PHT, ms

<130

130 - 200

>200

7.
Perikarda patoloijas
Perikards sastv no parietls un viscerls lapias, starp kurm norm ir ldz
50ml idruma.
Biek sastopams perikarda slimbas ir perikardti (eksudatvs, fibrinozs,
adhezvs, konstriktvs), perikarda cistas, k ar primri un sekundri perikarda
audzji. Par perikardtu sauc perikarda iekaisumu, kuram biei raksturgs
palielints idruma daudzums starp perikarda lapim. Izir:
1) aktu perikardtu
2) subaktu perikardtu
3) hronisku perikardtu (parasti ilgks par 3 mneiem).
Par palielintu idruma daudzumu perikarda dobum ehokardiogrfij liecina
ehonegatva telpa, kuru var novrtt gan M (skat. 7.1. attlu), gan 2D rem
(skat. 7.2. un 7.3. attlu).

Atirb no natv mitrl vrstua stenozes protzm atveres laukumu

nerina pc PHT!
Bet PHT vienmr ir jmra un jieraksta izmekljuma protokol! Jo garks PHT,
jo smagka obstrukcija.

7.1. attls.
Brvs idrums perikarda dobum M rem PLAX.

II. Mitrla regurgitcija (MR).

Neties pazmes:
Hiperdinamisks KK
Dilatts KP
Dilatts LK (smagas obstrukcijas gadjum)
Pulmonla hipertensija
Doplerogrfijas parametri:
V max 1,9 m/s
DVI: VTIprotzes/VTILVOT2,5
PG mean 5 mmHg
Normls PHT <130 msec!
Kvantitatvie un semikvantitatvie (vena contracta) MR parametri ir ldzgi natv
vrstua MR, tomr klniskaj praks tos izmantot ir saldzinoi grti (priekroka
dodama TEE).

7.2. attls.
Brvs idrums perikarda dobum 2D rem PLAX.

Trikuspidlo protu novrtjums

I. Obstrukcija.
Viru kustbu amplitda samazinta
LP dilatcija
IVC izteikta dilatcija un samazints inspiratorais kolapss
6.3. tabula.
Trikuspidlo protu parametri obstrukcijas gadjum

30

Rdtjs

Obstrukcija

V max, m/s

>1,7

PG mean, mm Hg

PHT, ms

230

7.3. attls.
Brvs idrums perikarda dobum 2D rem subkostal pozcij.

idrums perikard var bt novietots gan lokli (piemram, gar KK mugurjo

sienu vai gar labo kambari), gan cirkulri. Ja idrums perikarda dobum
lokalizts cirkulri, pacientam mainot ermea stvokli, t apjoms gar dadm
sirds struktrm var manties. Optimli palielints idruma daudzums perikard
vizualizjams subkostl 4-kameru pozcij.
NB! Visi mrjumi tiek veikti diastoles beigs.
Orientjos idruma tilpums perikard atkarb no perikarda lapiu seperciju
2-D rem atainots 7.1 tabul.
7.1. tabula.
idruma tilpums perikard atkarb no perikarda lapiu separcijas.
Perikarda lapiu separcija, cm

idruma daudzums

Tilpums, ml

<0,5

Minimls daudzums

50-100 ml

0,5-1,0

Neliels daudzums

100-300 ml

1,0-2,0

Mrens daudzums

300-600 ml

>2,0

Liels daudzums

>600 ml

7.5. attls.
Hemodinamikas izmaias sirds tampondes gadjum ventrikulr
interpedance (shma C. Otto, A. Pearlman, 1995)

Ja perikarda dobum ir mrens vai liels idrums daudzums raksturga 2D

ehokardiogrfijas pazme ir swinging heart (no ang.val., pojo sirds).
Dakrt brvs idrums mdz bt gan perikarda, gan pleiras dobum (skat. 7.4.
attl). idrums perikarda dobum parasti lokalizts virs descendjos aortas
lmea un parasti t apjoms nemains atkarb no elpoanas fzm.

7.4. attls.
Brvs idrums perikarda (A) un pleiras (B) dobum.

Sirds tamponde
Sirds tamponde jeb sirds saspieana attstas, ja spiediens perikard
palielinta idruma daudzuma d pieaug virs 20 mm Hg. Sirds tampondes
klnika galvenokrt ir atkarga no perikarda satura lokalizcijas un pieauguma
truma, nevis no satura daudzuma. Starp idruma daudzumu un spiediena
paaugstinanos perikarda dobum nav tieas korelcijas, tau, jo straujk
perikarda dobum pieaug idruma daudzums, jo izteiktk paaugstins
spiediens. Asins plsmas trumu sird tampondes gadjum izteikti ietekm
elpoanas fzes.
Sirds tampondes pazmes M un 2D rem (skat. 7.5. un 7.6. attlus):
lab kambara sieniu kolabans diastoles beigs incizras
veidoans, vlk diastoles skum;
IVC dilatcija, nereti ar aknu vnu dilatcija, nav reakcijas uz ieelpu;
kreis priekkambara sieniu kolabana diastoles beigs un sistoles
skum;
kreis priekkambara sienias kolabana diastoles beigs;
Respiratoras varicijas transmitrl un transtrikuspidl plsm (ieelp
trikuspidl un transmitrl plsma)
Reciproks izmaias abos kambaros elpoanas laik ventrikulr
interpedance (skat.7.6. attlu)

7.6. attls.
Sirds tamponde (lab kambara kolabsans diastol) 2D rem subkostl
pozcij.

Konstriktvs perikardts
Konstriktvs perikardts visbiek attstas k sekas pc atkrtotiem perikarda
iekaisumiem. pai augsts (20-30%) konstriktva perikardta risks ir pc
bakterila perikardta, un jo pai pc tuberkuloza perikardta.
Konstriktvs perikardts parasti izraisa kreis kambara pildans traucjumus un
ietekm kambaru funkciju. Hemodinamika pie konstriktv perikardta ir ldzga
k pie sirds tampondes. Ar konstriktva perikardta gadjum novro izteiktas
ar elpoanas fzm saisttas asinsplsmas truma izmaias. Lab priekkambara
spiediens pie konstriktv perikardta ir aptuveni 15 mm Hg.
EhoKG parasti vizualiz biezu (>5 mm), ehognu perikardu, kas liecina par
parietls un viscerls lapias saauganu un perikarda kalcifikciju (bruu
sirds). Ieelp raksturga agrn diastolisk pildans truma (E vilnis)
samazinans 25%. Savukrt, audu doplerogrfij (TDI) kambaru starpsienas
kustbas trums agrn diastol pieaug 8 cm/s, bet kreis kambara mugurjs
sienas kustbas trums vln diastoles fz samazins. 7.2. tabul atspoguota
konstriktva perikardta un restriktvas kardiomioptijas diferencildiagnostika.
31

7.2. tabula.
Konstriktva perikardta un restriktvas kardiomioptijas
diferencildiagnostika.
Konstriktvs perikardts

Restriktva kardiomioptija

Kambaru starpsienas izvelvans

Priekkambari viegli dilatti

Perikarda
kalcifikcija

sabiezana

Mazs KK tilpums, var bt KK

hipertrofija

Iztekta priekkambaru dilatcija

E/A>2, ss decelercijas laiks

un

Transmitrls plsma E via

truma samazinans ieelp par
>25%

Transmitrls plsma E via

truma samazinans ieelp par
<25%

E 8 cm/s

E <8 cm/s

Propagcijas laiks Vp>45 cm/s

Propagcijas laiks Vp<45 cm/s

PASS <50 mm Hg

PASS >50 mm Hg

EF parasti normla

EF var bt samazinta

8.
Ehokardiogrfija brniem
Ehokardiogrfijas protokols brniem ir oti ldzgs k pieauguajiem, tau
atsevii momenti ir oti btiski un tos svargi ievrot, veicot izmekljumu brnu
vecum:
1) brniem izmanto sektorls zondes ar 3-5 8-12 MHz, prieklaicgi
dzimuajiem un jaundzimuajiem 5-12 MHz.
2) lai novrttu ermea virsmas laukumu (BSA) izmanto Haycock formulu:
BSA(m2)= 0,024265 x ermea masa (kg) x augums (cm).
Ikviena mrjuma rezulttu (vrstuu un asinsvadu diametrs, starpsienu
biezums, kambaru masa u.c) novrt pc Z-vrtbas atbilstoi BSA.
Novrtjums pc Z-vrtbas norda, cik izteikta ir standarta novirze no
vidjiem rdtjiem populcij, emot vr dzimumu un ermea virsmas
laukumu. Interneta mjas lap www.parameterz.com ievadot pacienta
dzimumu, ermea masu, augumu un ehokardiogrfisko mrjumu
rezulttus, tiesaist iegst novrtjumu pc Z-vrtbas. Z-vrtba
>2 vai <2 liecina, ka mrjums atbilst 2 standartdevicijas virs vai zem
vidjiem rdtjiem.
3) Brnu kardiologi un kardioirurgi ehokardiogrfisko attlu izvrt
anatomiski pareizs pozcijs, kas nozm, ka tiek veikta attlu
invertana, lai nodrointu, ka attl priekkambari novietoti augpus,
bet kambari apakpus, labs sirds puses struktras vizualiz attla
labaj pus un attiecgi kreiss puses struktras kreisaj. Izmums ir
parasternl gar ass.
4) Anatomisks struktras novrt secgi pa 3 segmentiem: priekkambari,
kambari, artrijas, konstatjot atrioventrikulru konkordanci vai
diskordanci, ventrikuloarterilu konkordanci vai diskordanci.

Pozcijas:
Viss pozcijs sk ar 2D remu, pc tam turpina ar krsu un spektrlo
doplerogrfiju.
1. Subkostl pozcija
Vizualiz un novrt abdominls aortas un apakjs dobs vnas
novietojumu, pulscijas (sk. attlu 8.1.).

8.1. attls.
Subkostl pozcija. A abdominl aorta, B apakj dob vna
2. Subkostl pozcija, gar ass invertta.
Vizualiz un novrt A4CH pozciju, galotnes virzienu, dobo vnu un
plauu vnu iepldi, priekkambaru un kambaru starpsienu, aortas
atieanu un gaitu (sk. attlu 8.2.).

8.2. attls.
Subkostl pozcija, gar ass invertta.
3. Subkostl pozcija, s ass invertta
Vizualiz un novrt A4CH pozciju, atrioventrikulros vrstuus,
priekkambaru un kambaru starpsienu, lab kambara izejas traktu,
pulmonlo vrstuli, plauu artrijas stumbru un plauu artriju dalanos,
arterilo vadu (sk. attlu 8.3.).
32

8.3. attls.
Subkostl pozcija, s ass invertta.
4. Apikl 4-kameru pozcija, gar ass invertta
Vizualiz un novrt 4 kameras un vrstuus, starpsienas, plauu un
sistmisks vnas (sk. attlu 8.4.).
8.7. attls.
Suprasternl pozcija, gar ass
8. Suprasternl pozcija, s ass
Vizualiz un novrt plauu artrijas stumbru, labo un kreiso plauu
artriju, plauu vnas, arterilo vadu (sk. 8.8. attlu).

8.4. attls.
Apikl 4-kameru pozcija, gar ass invertta
5. Parasternl pozcija, gar ass
Vizualiz un novrt kreiso kambari, kreiso priekkambari, aortu,
kambaru starpsienu, plauu vnas. Locjot zondi, iegst lab kambara
iepldes traktu, locjot uz prieku, iegst lab kambara izejas traktu,
pulmonlo vrstuli, plauu artrijas stumbru, labo un kreiso plauu
artriju, arterilo vadu (sk. attlu 8.5.).

8.8. attls.
Suprasternl pozcija, s ass

8.5. attls.
Parasternl pozcija, gar ass
6. Parasternl pozcija, s ass
Vizualiz un novrt pulmonlo vrstuli, plauu artrijas stumbru,
labo un kreiso plauu artriju, arterilo vadu; vizualiz aortas
vrstuli, koronro artriju atieanu, gaitu, trikuspidlo vrstuli, labo
priekkambari, labo kambari, dobs vnas, priekkambaru starpsienu (sk.
attlu 8.6.).

8.6. attls.
Parasternl pozcija, s ass
7. Suprasternl pozcija, gar ass
Vizualiz un novrt aortas loku, kakla asinsvadu atieanu, istmus,
toraklo aortu (sk. 8.7. attlu).
33

Pielikums 1
Latvijas Republikas Transtorakls Ehokardiogrfijas izmekljuma protokols
Vrds, uzvrds _______________________________

p.k. __________________________

BSA ______ m2

Iestdes nosaukums _____________

Datums___________

Ritms: ________ x min.

sinusa

Eho-kvalitte:
Parasternli
Apikli

bieas ES

F/U

laba

laba

vidja

vidja

EKS

slikta

slikta

KK diametrs diastol (EDD) _______ mm (S  52, V  58)

Aorta (Sinus Valsalva) __________ mm ( S 33, V  37)

KK diametrs sistol (ESD) ________ mm (S  35, V  40)

Ascendjo aorta (Ao asc) ______ mm (S  31, V  34)

Kambaru starpsiena (IVSd)________ mm (S  9, V  10)

Sinotubulrais sav. (ST Jxn) ______ mm

Mugurj siena (PWd)___________ mm (S  9, V  10)

Kreisais priekkambaris (LA) _____ mm (S  38, V  40)

KK masas indekss (LVMI, M-r) ____g/m2 (S  95, V  115)

KP tilpuma indekss (LAVI) ______ ml/m2 ( 34)

KK masas indekss (LVMI, 2-D) ____g/m2 (S  88, V  102)

KK izejas trakts (LVOT) _________mm

KK tilpums diastol (EDV) _______ ml (S  106, V  150)

LP tilpuma indekss (RAVI)

KK tilpums sistol (ESV) _________ ml (S  42, V  61)

LK izejas trakts (RVOT) _____mm (SAX  35, PLAX  30)

(S  29, V  32)

ml/m 2 (S  27, V  32)

KK EDV/BSA

ml/m2 (S  61, V  74)

LK bazlais diametrs (RVD) ______mm

KK ESV/BSA

ml/m2 (S  24, V  31)

TAPSE_______________________ mm ( 17)

% (S  54, V  52)

Apakj dob vna (IVC) ________ mm ( 20)

Izsviedes frakcija (EF, M-r/2-D)

Relatvais sieniu biezums (RWT) __________ ( 0,42)

ieelp kolab
> 50%
< 50%

nekolab

AoV ____________________________________________________________
MV ____________________________________________________________
TV ____________________________________________________________
PV _____________________________________________________________
Diastolisk funkcija:
IVRT _____ ms

vecuma norma
DT _____ ms

( 41)

FG
FG
FG
FG

_______
_______
_______
_______

cm
cm
cm
cm

disfunkcija _____________________________
E/A _____

E`vid ______ cm/s

E/E _____

S/D ______

KK pildans spiediens: E/Evid < 8 norma, E/E13 paaugstints.

Lab kambara sistoliskais spiediens: ___________ mm Hg (< 30)

Doppler EhoKG:

V max
(m/s)

PG max
(mmHg)

V max
(m/s)

PG max
(mmHg)

PG vid.
(mmHg)

AoV
MV
TV
PV

LVOT

34

PG max Valsalva
(mmHg)

Atveres
laukums
(cm2)

VTI
(cm)

PHT (ms)

VC (mm)

SV ind.
(ml/m2)

CO ind.
(l/min/m2)

Regurgitcija
(I-IV)

Perikards:

norma

idrums _____________________________________________

_____________________________________________
Priekji-septl

Kreis kambara reionl kontraktilitte:

Normokinzija 1
Hipokinzija 2
Akinzija 3
Diskinzija 4

Septl

Priekj

Apakj

Snu

Mugurj

SLDZIENS:

rsts:
EhoKG protokol nordts neindeksts normas atspoguo vidjo rdtju populcij un neatspoguo individuls varicijas
atkarb no pacienta auguma un ermea virsmas laukuma (BSA).
BSA

body surface area

(ermea virsmas laukums)

DT

deceleration time

(decelercijas laiks)

IVRT

isovolemic relaxation time

(izovolmisks relakscijas laiks)

LA/RA

left atrium /right atrium

(kreisais priekkambaris, KP/ labais priekkambaris, LP)

LV/RV

left ventricle / right ventricle

(kreisais kambaris, KK / labais kambaris, LK )

LVOT

left ventricular outflow tract

(kreis kambara izejas trakts)

PHT

pressure half time

(spiediena puslaiks)

TAPSE

tricuspidal annular plane systolic excursion

(trikuspidls vrstules fibroz gredzena ekskursija sistol)

VC

vena contracta

(regurgitcijas strklas aurk vieta)

LR Ehokardiogrfijas/5(KRNDUGLRJUILMDVL]PHNOMXPDSURWRNROVDGDSWWVSF$6(XQ($&9,JUHNRPHQGFLMP
izmekljuma
protokols adaptts pc ASE un EACVI 2015. g. rekomendcijm .
/5(KRNDUGLRJUILMDVL]PHNOMXPDSURWRNROVDSVWLSULQWV/.%5JJDGDPDLM

35

Pielikums 2
Attla optimizcija
EhoKG kvalitti ietekm:
Pacienta ermea uzbve
Pacienta pozcija
Sirds ritms, sirdsdarbbas un elpoanas frekvence
Eho-vizualizcija:
Harmonic rems
Kontrasta izmantoana
Transezofagela ehokardiogrfija (TEE)
Izirtsja:
Telpisk (spatial resolution)
aksila (US viu izplatbas virzien)
laterla (US viiem perpendikulr virzien)
Laika (temporal resolution)
FR frame rate (kadru skaits sekund)
Kontrasta (contrast resolution)
harmonic imaging
Attla optimizcija
Attla dziums (Depth)
Attla dziuma funkcija auj pielgot attla vertiklo lauku (FOV field of
view). Izmekljamo struktru dziums ietekm kadru skaitu sekund (frame
rate). Jo dziks FOV, jo ilgks laiks nepiecieams, lai atstarotais signls
nonaktu US devj, un mazks FR un otrdi.
Attla palielinjums (Zoom)
Dod iespju palielint kdu no ehokardiogrfijas attla reioniem, t.s.,
ROI region of interest. Izir write-zoom palielinjums notiek datu
ierakstanas proces, un read-zoom palielinjums notiek pc datu
ieguves. Write-zoom uzlabo telpisko izirtspju, palielinot kadru skaitu
sekund un ldz ar to ar pikseu skaitu uz vienu laukuma vienbu. Readzoom gadjum pikseu skaits paliek nemaings un izirtspja ldz ar attla
palielinjumu nepieaug.
Fokuss (Focus)
Fokuss jeb visaskais attla rajons ir ultraskaas plsmas visaurak vieta
ar vislabko laterlo izirtspju.
Atstaroto ultraskaas viu amplitdas pastiprinjums (Gain)
Atstaroto ultraskaas signlu amplitda ir oti zema, td, lai iegtu optimlu
ultraskaas attlu, ie signli jpastiprina. Pie optimla atstaroto viu
amplitdas pastiprinjuma asinis ir eho-negatvas. Prmrgs pastiprinjums
attlu padara gaiku un samazina kontrasta izirtspju. Nepietiekams
atstaroto ultraskaas viu amplitdas pastiprinjums attlu padara tumku
un var bt iemesls daas no informcijas zaudanas zem signla d.

36

Saemt signla pastiprinjums atkarb no laika (TGC time gain

compensation)
Saemt signla pastiprinjums atkarb no dziuma (DGC time gain
compensation)
Maksiml un miniml signla attiecba (Dynamic range)
Atseviu sekojou kadru viendoana (Persistence)
Minimlais signla lmenis, kas tiek atainots uz ekrna (Reject)
Ekrn tiek attloti tikai tie signli, kuru amplitdu prsniedz noteikto
lmeni. s funkcijas izmantoana auj novrt akustisku troksni, tau,
jatceras, ka t var pazaudt zemas amplitdas eho-signlus.
Lielk Doplera frekvences nobde, kuru var izmrt; Vienda ar pulsu
frekvences (Nyquist limits)

Izdots ar SIA Merck Serono atbalstu.

Darba grupa apliecina, ka SIA Merck Serono atbalsts nav ietekmjis saturu.