BIEŽĀKIE NEATLIEKAMIE

STĀVOKĻI UROLOĢIJĀ
ALEKSANDRS DOROGOJS
“RĪGAS AUSTRUMU KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCAS
UROLOĢIJAS UN ONKOLOĢISKĀS UROLOĢIJAS KLĪNIKA”
 HEMATŪRIJA,
ASINS RECEKĻU
IZRAISĪTA URĪNA
RETENCE
DEFINĪCIJA UN IEDALĪJUMS
Definīcija: Hematūrija ir asins piejaukums urīnam;
 Iedalījums:
 Mikrohematūrija – asins ( eritrocītu) piejaukums urīnam, ko konstatē urīna analīzē. Vizuāli urīns nav
sarkanas krāsas.
 Makrohematūrija – Redzams asins piejaukums urīnam. Vizuāli urīns sarkanas krāsas.
 Bez asins recekļiem
 Ar asins recekļiem
 Recekļu izraisīta urīna retence – smaga asiņošana rada urīnpūšļa kakliņa obstrukciju ar asins recekļiem.
 Urīnpūšļa tamponāde – urīnpūslis pildīts ar asins recekļiem.

Iniciāla hematūrija – asinis tikai pirmajā urīna porcijā, parasti asiņošanas izcelsmes vieta ir priekšdziedzeris.
Panhematūrija – asinis visās urīna porcijās – urīnpūšļa vai nieru izcelsmes asiņošana. Termināla –
hematūrija liecina par urīnpūšļa kakliņa, priekšdziedzera iekaisumu.
Gari stiegrveida asins recekļi liek domāt par nieru izcelsmes asiņošanu, kuras laikā asins recekļi
formējas urīnvadā.
HEMATŪRIJAS IEMESLI
Biežākie:
 Urīnceļu ļaundabīgi audzēji;
 Urīnceļu infekcija;
 Labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija;
 Nierakmeņu slimība;

Citi izplatīti iemesli:

 Koagulācijas traucējumi – antikoagulantu pārdozēšana, vitamīna K deficīts, diseminēta intravaskulāra
koagulopātija, aknu saslimšanas, trombocitopēnija, trombocitopātija;
 Uroģenitāla trauma;
 Nesen veikta uroloģiska operācija / manipulācija;
 Hemolītiski stāvokļi, nieru parenhīmas slimības, urīnceļu infekcija;
VILTUS HEMATŪRIJA
Viltus hematūrija var būt šādos gadījumos:
 Menstruāciju laikā nodota urīna analīze (kontaminācija);
 Asiņošana no dzimumceļiem sievietēm (dzemdes kakla vēzis, spontāns aborts u.c.)
 Dzelte (vizuāli tumšs urīns);
 Dabīgo krāsvielu uzņemšana uzturā (sarkanie kāposti, bietes, paprika);
 Specifisku medikamentu lietošana (rifampicīns, nitrofurantoīns, fenitoīns);
 Hemoglobinūrija (hemoglobīna piejaukums urīnam), ko izraisa asins slimības, plaši apdegumi,
saindēšanās, "Marša hematūrija" – rodas ilgstoši soļojot un mehāniski traumējot eritrocītus pēdu
asinsvados. Šajā gadījumā, rubīnsarkano vai sarkanbrūno urīnu izmeklējot mikroskopiski, eritrocītus
neatrod;
SIMPTOMI
Pavadošie simptomi:
 Apgrūtināta urinācija;
 Sāpes vēdera lejasdaļā un dedzināšana urīnizvadkanālā;
 Dizūrija, bieža urinācija, neatliekama, nepārvarama vajadzība urinēt (urīnceļu infekcijas gadījumā);
 Masīvas vai ilgstošas asiņošanas gadījumā var attīstīties hipovolēmijas sistēmiski simptomi –
tahikardija, hipotensija, tahipnoja, bāla āda, u.c.
 Asimptomātiska hematūrija – aizdomas par urīnceļu audzēju.
DIAGNOSTIKA. ANAMNĒZE
Anamnēze:
 Hematūrija un dizūrija – aizdomas par UCI;
 Pārslimota elpceļu infekcija – aizdomas par pēcinfekciozu glomerulonefrītu, vaskulītu, IgA nefropātiju;
 Urīnceļu audzējs anamnēzē;
 Dzimumattiecību anamnēze;
 Nesena trauma vai sasitums;
 Vienpusējas sāpes sānos ar izstarošanu uz cirksni – urīnvada obstrukcija ar konkrementu vai asins
recekli;
 Antikoagulantu, antiagregantu lietošana;
 Cikliska hematūrija pirms un pēc menstruācijas – aizdomas par endometriozi;
 Ceļošana uz Schistosoma haematobium endēmiskajiem reģioniem;
 Specifisku medikamentu lietošana (rifampicīns, nitrofurantoīns, fenitoīns);
 Smēķēšana un saskare ar ķīmiski kaitīgām vielām.
DIAGNOSTIKA.OBJEKTĪVĀ IZMEKLĒŠANA

Objektīvā izmeklēšana:
 Apziņa, kontakts ar pacientu, elpošana, ādas stāvoklis;
 Pulss, asinsspiediens, ķermeņa temperatūra;
 Vēders – palpēt, perkutēt urīnpūsli (iespējama urīna retence).
 Digitāli rektāla izmeklēšana;
 Ārējo dzimumorgānu izvērtēšana;
 Urīna krāsa.
DIAGNOSTIKA.LABORATORIE IZMEKLĒJUMI
Laboratorie izmeklējumi:
 Urīna analīze – vidējā urīna porcija.
 Asins analīzes:
 Pilna asins aina
 Bioķīmiskās analīzes (kreatinīns, GFĀ, Na+, K+, Cl¯)
 Koagulogramma (INR, APTL, PT)

 Asins grupa, Rh fakt., antieritrocitārās antivielas.

 Citas analīzes pēc klīniskām indikācijām.
DIAGNOSTIKA.RADIOLOĢISKIE IZMEKLĒJUMI

Radioloģiskie izmeklējumi:
 USG urīnceļiem;
 Datortomogrāfija urīnceļiem ar i/v kontrastvielu – traumas vai iespējama pirmreizēja urīnceļu audzēja
izslēgšanai.
TAKTIKA HEMATŪRIJAS GADĪJUMĀ I
 Mikrohematūrija – tālākā izmeklēšana ambulatori. Pacientam nepieciešama urologa konsultācija 2 nedēļu laikā.
 Makrohematūrija bez asins recekļiem:
 Tulītēja katetrizācija nav indicēta;
 Tālākā izmeklēšana un ārstēšana uroloģijas klīnikā (CT vēdera dobumam un mazajam iegurnim ar i/v
kontrastvielu, urīna citoloģija, cistoskopija);
 Pacients ar makrohematūriju antikoagulantu pārdozēšanas dēļ – stacionē terapijas profila nodaļā, ja nav
pārliecinošu datu par uroloģisku patoloģiju un izmeklējumu rezultāti norāda uz anitkoagulantu pārdozēšanu.
 Makrohematūrija ar asins recekļiem / recekļu retence / urīnpūšļa tamponāde:
 Katetrizācija ar trīskanālu, vismaz, 20 Fr katetru. Nepieciešams atskalot asins recekļus; Urīnpūšļa
skalošanu veic – aptuveni 50 ml sterila fizioloģiska šķidruma ievada urīnpūslī, sekojoši ievada vēl 50 ml un
veic recekļu atskalošanu. Procedūru turpina līdz “tīriem ūdeņiem”;
 Pievieno urīnpūšļa caurskalojamo sistēmu (lai neveidotos jauni recekļi);
 Tālākā izmeklēšana un ārstēšana stacionārā.
TAKTIKA HEMATŪRIJAS GADĪJUMĀ II
 Makrohematūrija un hemodinamiska nestabilitāte (draudošs hipovolēmisks šoks)
 Pacients ar makrohematūriju un hipotensiju primāri novirzāms NMPUK reanimācijas zālē. Vitālo funkciju
monitorešana
 Pieaicina reanimatologu; Pacienta hemodinamikas stabilizēšana;
 Indikāciju izvērtēšana ķirurģiskai ārstēšanai asiņošanas apturēšanai;.

 Kompetences:
 Nestabila hemodinamika – reanimatologa kompetence;
 Hematūrija, urīna / asiņu recekļu retence – urologa kompetence;
 Hemostāze pārdozētu antikoagulantu gadījumā – internista konsultanta kompetence.
 URĪNA
RETENCE
DEFINĪCIJA
Definīcijas
 Akūta urīna retence – pēkšņa, sāpīga, pilnīga nespēja nolaist urīnu.
 Hroniska urīna retence- nespēja pilnvērtīgi urīnpūsli iztukšot, atlieku urīna tilpuma pieaugums virs
300-400 ml. Hroniskas urīna retences pacientiem var sekot urīnpūšļa pārpildīšanās nesaturēšana
(ischuria paradoxa) – urīna pilēšana uz hroniskas urīna retences fona
 Hroniska zema spiediena urīna retence – neizraisa atteces traucējumus no augšējiem urīnceļiem (hidronefrozi),
nesamazina nieru funkciju, neietekmē (nepalielina) kreatinīna līmeni serumā.
 Hroniska augsta spiediena urīna retence – izraisa atteces traucējumus no augšējiem urīnceļiem (hidronefrozi),
mazina nieru funkciju, ietekmē (palielina) kreatinīna līmeni serumā.
 Akūta urīna retence uz hroniskas urīna retences fona- hroniskas urīna retences pacienti pēkšni vairs
nespēj urinēt.
IEMESLI
SIMPTOMI UN ANAMNĒZE
Simptomi:

 Sāpes vēdera lejas daļā, nespēja veikt mikciju, urīna pilēšana, pārplūdes nesaturēšana.

 Pacientiem ar kognitīviem traucējumiem pirmā pazīme var būt straujas mentālā stāvokļa svārstības.

 Dizūrija, paaugstināta ķermeņa temperatūra pavadošas urīnceļu infekcijas gadījumā.

Slimības anamnēze: jāprecizē simptomu ilgums, iepriekšējas retences epizodes, apakšējo urīnceļu
simptomi, priekšdziedzera slimības, iegurņa, priekšdziedzera operācijas, staru terapija iegurņa rajonā,
iegurņa traumas. Jānoskaidro, vai ir bijusi hematūrija, dizūriskas sūdzības, drudzis, sāpes muguras
lejasdaļā, neiroloģiski simptomi, izsitumi. Jānoskadro iepriekš lietotie medikamenti, nesenuzsākti, līdz šim
nelietoti medikamenti.
DIAGNOSTIKA.OBJEKTĪVĀ IZMEKLĒŠANA

Objektīvā izmeklēšana:
 Vēdera palpācija, palpējot urīnpūsli, urīnpūšļa perkusija (palīdz noteikt urīnpūšļa pildijumu).
 Ārējo dzimumorgānu izmeklēšana, digitāli rektāla izmeklēšana (DRI) – veic tikai pēc urīnpūšļa katetra
ievadīšanas un urīna nolaišanas.
 Bimanuāla izmeklēšana sievietēm pēc katetra ievadīšanas.
 Neiroloģiska izmeklēšana – muskuļu spēks, tonuss, refleksi.
DIAGNOSTIKA.LABORATORIE IZMEKLĒJUMI

Laboratorie izmeklējumi:
 Urīna analīze – kateterizējot vai no cistostomas iegūtā urīna vidējā porcija.
 Urīna uzsējums – kateterizējot vai no cistostomas iegūtā urīna vidējā porcija.
 Asins – pilna asins aina,
 Asins bioķīmija- kreatinīns, glikoze, CRP, UREA, Na+, K+.
 PSA akūtas urīna retences epizodes laikā nenosaka, tas var būt paaugstināts retences dēļ.
DIAGNOSTIKA.RADIOLOĢISKIE IZMEKLĒJUMI

Radioloģiskie izmeklējumi:
 USG urīnceļiem, nosakot urīnpūšļa tilpumu un izvērtējot atteces traucējumus no augšējiem urīnceļiem.
TAKTIKA I

Akūta retence:
 Urīnpūšļa kateterizācija 12–18 cH vai troakāra cistostoma
 Urīna frakcionēta nolaišana

Hroniska retence:
 Urīnpūšļa kateterizācija 12–18 F vai troakāra cistostoma (pie atlieku urīna >300 ml)
 Urīna frakcionēta nolaišana
TAKTIKA II
 Veicot kateterizāciju pirms uzpildīt katetera balonu jāpārliecinās par katetera pareizu pozīciju,lai
izvarītos no balona uzpūšanas uretrā un uretras bojājuma.
 Prims troakāra cistostomas izveides jānosaka koagulogramma, jāprecizē ikdienā lietoti
medikamenti (antikoagulanti, antiagreganti), jāizvērtē urīnpūšļa pildijums, anatomija, lai
izvairītos no ķirurgiskiem sarežgijumiem.
 Kateterizācijas priekšrocibas - Relatīvi vienkārša procedūra, var veikt aprūpes personāls, Iespējama
urīnpūšļa skalošana, praktiski nav kontrindikāciju;
 Kateterizācijas trūkumi - uretras traumatizācija, infekcijas, striktūras attīstību risks, diskomforts,
mikcijas mēģinājums nav iespējams;
 Cistostomas priekšrocības - Netiek traumatizēta uretra (uretrīts, strikūras), samazina komplicētas
infekcijas iespēju, iespējams urinpūšla treniņš, labāka dzīves kvalitāte, saglabāta seksuāla funkcija;
 Cistostomas trūkumi - Izveide ir ķiruģiska – var veikt tikai ārsts, ir vairākas kontrindikācijas. Urīnpūšļa
caurskalošana nav iespējama, var būt nopietnas komplikācijas – zarnu perforācija, asiņošana, u.c.
INDIKĀCIJAS PACIENTA HOSPITALIZĀCIJAI
 Indikācijas pacienta hospitalizācijai:

 Akūta nieru mazspēja

 Hematūrija pēc kateterizācijas

 Urīnceļu infekcija

 Obstrukcija malignitātes dēļ

 Pēc cistostomas izveides - novērošana

Pacientiem ar atteces traucējumiem no augšējiem urīnceļiem un akūtu nieru mazspēju pēc

kateterizācijas var attīstīties poliūrija. Pēc urīna atteces nodrošināšanas, jānosaka elektrolīti, vitālo
rādītāju kontrole, jāpieaicina nefrologs. Trombembolijas profilaksei – mazmolekulārais heparīns s/c
profilaktiskā devā.
KOMPETENCES

Kompetences:
 Kateterizācija, katetra maiņa, pacienta apmācība – NMPUK medicīnas māsa;
 Stacionēšana uroloģijas klīnikā, grūta katetrizācija, cistostomas izveidošana, ambulatora terapija –
urologs
 Pacientu ar nopietnām blakus slimībām stacionēšana vispārējās terapijas nodaļā – NMPK ārsts,
terapeits. Urīnpūšļa katetra esamība nenozīmē, ka pacientam jāatrodas uroloģijas klīnikā. Jāvadās pēc
vadošajiem klīniskajiem simptomiem.
PALDIES PAR UZMANĪBU!