Diab tisk p da

Anete Libeka Elga Sudnika RSU MF VI, 4.gr.

Diab tisk p da
Diab tisk p da ir p das un apak stilba dzi o audu infekcija, lu veido an s un / vai destrukcija vienlaic gi ar neirolo iskiem un da das pak pes perif ro asinsvadu boj jumiem.

Diab tisk s p das sindroms.

Aptuveni 15% diab ta pacientu slim bas gait att st s apak j s ekstremit tes las; [1] 14-20% diab ta pacientu ar l m uz k j m ar laiku b s nepiecie ama amput cija; las uz apak stilbiem sast da apm ram 85% no vis m apak jo ekstremit u amput cij s diab ta pacientiem; ASV no vis m netraumatiskaj m apak stilbu amput cij m 50% tiek veiktas diab ta pacientiem. P camput cijas prognoze otrai k jai ir slikta etru gadu laik p c pirm s amput cijas apm ram 50% pacientu amput ar otru k ju (Carrington et al., 2001); V rie iem amput cijas incidence ir aptuveni divas tr s reizes liel ka nek sieviet m;

Diab tisk p da izraisa:

Noz m gu mirst bu Samazina dz ves kvalit ti Paaugstina rst anas izmaksas Galvenais riska faktors k jas amput cijai

Pasaul katras 30 sekundes tiek zaud ta apak j ekstremit te diab ta komplik ciju d .

Diab tisk s p das sindroms.

Diab tisk s p das apr pes uzdevumi:
Regul ra p du izmekl ana P das boj juma riska noteik ana CD pacienta, pieder go izgl to ana Regul ra apavu piem rot bas nov rt Neulcerat v s patol ijas rst ana

ana

Etiolo ija
Multifaktori la Neirop tija I mija (PAS) Infekcija Neadekv ta audu dz ana

Bie k k ju amput cijas indik cija ir gangr na, pla a infic ta un ilgsto i nedz sto a la. Nereti infekcija kombin jas ar i miju.

Izmekl ana (1)

Pacientiem ar CD p das j p rbauda ne ret k k 1x gad . Ja ir riska faktori, tad katrus 1 6 m ne us. Anamn ze: las, amput cijas, staig ana bas m k j s, apm c ba p du kop an . DNP noteik ana: rakstur g s s dz bas (tirp ana, s pes, ju anas trauc jumi) Perif ro asinsvadu st voklis: mijklibo ana (claudicatio intermittens), s pes k j s miera st vokl , das b lums vai aps rtums slodzes laik , puls cijas uz a.dorsalis pedis un a.tibialis posterior. da: das kr sa, temperat ra, t ska, apmatojums,sabiez jumi, var acis, tulznas, sausa da, pl sumi, plaisas, macer cija pirkstu starp s. Patolo iskas izmai as nagos (p., ieaugu i nagi), nepareizi apgriezti nagi un/vai das s n u infekcija. la. Kaulu un loc tavu st voklis: pirkstu un p das deform cija,kaulu izvirz jumi, ierobe ots p du un pirkstu kust gums (p., halluks rigidus).

Izmekl ana (2)

Neirolo isk izmekl ana
Ju anas p rbaude ar adatas d rienu (s pju saj tas p rbaude) izmantojiet katram pacientam vienreiz j s lieto anas instrumentus, piem ram, koka irbul ti; jaut jiet pacientiem: Vai ir s p gi? nevis Vai j s j tat? Jut guma p rbaude ar vieglu piesk rienu (taktil s ju anas p rbaude) izmantojiet vienm r vienu un to pa u pa mienu vienam un tam pa am pacientam, piem ram, vates pici u. Vibr cijas saj tas p rbaude izmantojiet gradu tu 128 Hz kamertoni un nov rt jiet vibr cijas saj tu vismaz k a apvid . Spiediena saj tas p rbaude veic p rbaudi ar 10 g monofilamentu. Iesp jams noteikt las veido an s risku. C pslu refleksu p rbaude p rbaudiet Ahileja c pslas refleksu ar neirolo isko muri u.

Izmekl ana (3)

Laboratoriskie izmekl jumi Nosaka: glik miju, HbA1C l meni, leikoc tu skaitu, leikocit ro formulu, eritroc tu grim anas trumu. Veic ur na anal zi. br ces un asins uzs jumu kult ras mikrobiolo isku izmekl anu.

Izmekl ana (4)

Att ldiagnostika
RTG (galvenok rt, lai diagnostic tu osteomiel tu, k ar atkl tu p du kaulu izmai as), CT (lai diagnostic tu kaulu un loc tavu patolo iju, piem ram, loc tavas subluks ciju un kaulaudu fragment ciju), Scintigr fiska (lai atkl tu ak tu osteoartrop tiju, osteomiel tu), Magn tisk s rezonanses izmekl jums (MRI) p das m ksto audu un kaulu patolo ijas diagnostikai

Izmekl ana (5)

Asinsvadu izmekl jumi
Ma istr lo asinsvadu segment r doplerogr fija k j m. L zerdoplerogr fija nosaka das perf zijas spiedienu un labi diagnostic kritisku apak stilbu i miju, kas aizkav br ces dz anu. Arteriogr fija. Digit l subtrakcijas angiogr fija. MRI angiogr fija.

Riska faktori, kas veicina veido anos:

Perif ra sensora neirop tija; Struktur la p das deform cija; Trauma un neatbilsto i apavi; Tulznas; Anamn z las/amput cijas; Prolong ts/ paaugstin ts spiediens ( ar liekais svars); Ierobe ota loc tavu mobilit te; Nekontrol ta hiperglik mija; Diab ta ilgums; Aklums/ da js redzes zudums; Hroniska nieru slim ba; Liels vecums.

lu

Riska pak pes (1)

Zems risks izmekl jot nekonstat sensoru DN, PAS u.c riska faktorus. Taktika:
Veic ikgad ju p du p rbaudi Sniedz ieteikumus par ikdienas p du pa apr pi Iesaka profilaktisku p du apr pi specializ t p du apr pes kabinet .

Riska pak pes (2)

Vid ji augsts risks izmekl jot diagnostiv sensoru DN vai citus atsevi us p das boj jumu veicino us riska faktorus. Taktika: Abu p du apskati veic katrus 6 m ne us, Izv rt lok l s rst anas nepiecie am bu (hiperkeratoze, s n u infekcija), Izv rt apavu atbilst bu, sniedz rekomend cijas, Sniedz ieteikumus par ikdienas p du apr pi Iesaka profilaktisku p du apr pi specializ tos p du apr pes kabinetos.

Riska pak pes (3)

Augsts risks izmekl jot diagnostic sensoru DN un/vai p das deform ciju un/vai kaulu izvirz jumus, un/vai perif r s i mijas paz mes, un/vai k jas/p du/pirkstu las, vai anamn z ir veikta amput cija. Taktika: Abu p du apskati veic katrus 1 3 m ne us, Apskata un izmekl abas p das, nov rt lok l s rst anas nepiecie am bu, Izv rt apavu, zol u, orto u nepiecie am bu, Nov rt un rst p du asinsrites trauc jumus, Intensific pacientu un tuvinieku apm c bu par p du pa apr pi, Iesaka profilaktisku p du apr pi specializ t p du apr pes kabinet .

P du
Iz ir:
Neirop tisku I misku Neiroi misku lu.

las tipi

Lai izv l tos p das las rst anas veidu, svar gi noskaidrot asinsvadu st vokli. detaliz t ka asinsvadu izmekl ana j veic*, ja:
Ja uz p das nav palp jams pulss; Pot u un aug delma indekss <0,9; P c optim las terapijas la nedz st.
*PAS diagnostikai un smaguma pak pes noteik anai vispla k izmanto apak jo ekstremit u ma istr lo art riju segment ro doplerogr fiju. Tom r ie m r jumi var uzr d t neatbilsto i augstus r d jumus tad, ja pacientam ir izteikta art riju sieni u kalcinoze Monkeberga (Mnckeberg) skleroze.

Klasifik cijas
Wagner klasifik cija:
1.pak pe: superfici la la 2.pak pe: la penetr jusi l dz c pslai vai loc tavas kapsulai bez dzi a abscesa vai osteomiel ta 3.pak pe: dzi a la ar abscesu vai osteomiel tu 4.pak pe: pirkstu, pap a gangr na 5.pak pe: piln ga p das nekroze vai gangr na

Klasifik cija

Klasifik cija

P du

lu lokaliz cijas nov rt jums

Neirop tisk s las visbie k veidojas p du plant raj s virsm s un virs kaulu izcil iem. I misk s un neiroi misk s parasti veidojas pirkstu galos vai p das later laj pus .

Terapijas principi
Lai sekm gi rst tu DP lu, ir nepiecie ams nov rst un mazin t p du traumatiz ciju, i miju un infekciju. Agres va un strikta DP las apr pes protokola ievie ana, kas iek auj ar revaskulariz ciju, pal dz un veicina hronisku lu sadz anu 75% pacientu un nov r k ju amput ciju 83% pacientu (Carrington et al., 2003).

Terapijas principi
Diab tisk s p das las apr pe
Bie a un regul ra br ces apskate; Bie a br ces meh niska att r ana; Absorb jo s, nepiel po s, nenospiedo s p rs js ! K ju peldes kontrindic tas, jo veicina das macer ciju !

Terapijas principi
Plant r spiediena samazin ana
Nedr kst atbalst ties uz slim s k jas. Izvair ties no ilgsto as staig anas un st v anas k j s. Lietot kru us, rati kr slu. Meh niska k jas un p das atslogo ana ip a z baki. Ortop diskie apavi. Pacientam individu li izgatavotas un k jai piel gotas ieliekam s zoles.

Terapijas principi
das perf zijas atjauno ana:
Arteri l s revaskulariz cijas proced ras (pacientiem, kuriem veikta manipul cija, rezult ti ir t di pa i, k pacientiem bez diab ta, bet bie k j veido dist l s apvedanastomozes). J p rtrauc sm ana. J kori arteri l hipertensija un dislipid mija. Samazina t skas

Terapijas principi
Infekcijas rst ana
Infekcijas izrais t ja preciz anai veic mikrobiolo isko izmekl anu; Ja ir virspus ja p das la ar pla u celul tu:
Veic irur iskas manipul cijas br ces att r anai, boj to audu izgrei ana, nekrektomija, dren a, maz s irur isk s oper cijas; Ordin pla a spektra antibakteri los l dzek us Ilgsto s AB p/o l dzek iem, kas darbojas pret St.aureus un Streptokokiem (piem., pirm s izv les prepar ti - penicil ni makrol di, klindamic ns un/vai metronidazols; otr s izv les ciprofloksac ns, amoksicil ns/klavul nsk be) !! Nelietot AB terapiju lok li!!

Dzi infekcija
Hospitaliz cija, irur iska dren a, nekrotisku un slikti vaskulariz tu audu (ieskaitot kaulaudu) eksc zija; Revaskulariz cija, ja nepiecie ams; i/v pla a spektra AB terapija , kas darbojas pret Gr - , Gr + un anaerobiem mikroorganismiem.

Terapijas principi
Hroniska osteomiel ta gad jum - debridement (autol tisks, enzem tisks, meh nisms, irur isks) aizv c visus infic tos audus, kaulu fragmentus. Reiz m nepiecie ama ar amput cija.

Amput cijas riska faktori

Sensor perif r neirop tija Vaskul ra nepietiekam ba Infekcija P das la/amput cija anamn z Struktur la p das deform cija Trauma Redzes trauc jumi Slikta metabol kompens cija Nepiem roti apavi Vecums V rie u dzimums

irur iska iejauk an s

rstnieciska tiek veikta, lai ietekm tu nedz sto u vai hronisku recidiv jo u lu dz anu, kad standarta rst anas metodes nav biju as efekt vas. Bie i ietver infic to kaulu/loc tavu rezekciju, piem., digit la artroplastija, sesamoidektomija, loc tavu rezekncija, parci la kalkanektomija u.tml. Ablat va (bie i k sinon ms amput cijai) k komplik cija gangr nas un ar lu saist tu osteomiel tu gad jum . Tiek izoper ti visas infic t s un nekrotisk s masas veselo audu robe s.

 Profilaktiska irur iska korekcija kori struktur lus defektus, ko nevar labot ar ortop disko apavu pal dz bu, piem ram, tulznu, hammertoes u.c. Var veikt ar Ahileja c pslas pagarin anas oper ciju, lai samazin t spiedienu uz k jas priek j s da as, kas var b t par iemeslu recidiv jo s l m.

Terapijas principi
Metabol s kompens cijas uzlabo ana un blakusslim bu rst ana. Ak t infekcijas period lab kai metabolai kompens cijai iesaka uzs kt insul na terapiju; Mazin t t skas un nov rst pazemin tu barojumu.

Ieteikumi CD pacientiem par p du apr pi

oti svar ga ir pacienta un vi a tuvinieku izgl to ana par p du pareizu kop anu, apskati, kontol anu. Katru dienu r p gi apskat t k jas, p das (ieskaitot pirkstu starpas). R p gi mazg t p das katru dienu un k rt gi nosusin t (sevi i pirkstu starpas). dens to j b t zem kai par 37o C. Izvair ties no staig anas bas m k j m. Nevalk t apavus bez ze m. Apavus pirms vilk anas k j s r p gi apskata un iztausta no iek puses. Nelietot miskus l dzek us un pl ksterus uz var ac m, das saciet jumiem. Nagus griezt taisni, neizgrie ot st r us (ja slikta redze, l dz tuv ko pal dz bu). Sausas das nov r anai lieto mitrino as e as, kr mus (!! Neziest pirkstu starpas!!) Ja radusies tulzna vai das ievainojums, vai sakas jums vai noberzums, vai citas p das izmai as, j inform podologs. Katru dienu j maina ze es. Ieteicams valk t ze es bez v l m, vai ar v l m uz ru.

Paldies par uzman bu!

Izmantot literat ra.

http://www.apwca.org/guidelines/report_diabeticFoot.pdf 6lpp LV Diab ta acoci cija, LV endokrinologu asoci cija 2.tipa cukura diab ta profilakses, diagnostikas un rst anas vadl nijas , 2007. http://iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=196 http://iaptieka.lv/?lapa=doctus2&id=301 http://www.drugs.com/cg/diabetic-foot-care.html http://www.iwgdf.org/ http://www.apwca.org/guidelines/report_diabeticFoot.pdf