Kontroldarbs pat tēmu “Ūdens/sāļu vielmaiņas traucējumi”

Kristīne Grebeža, R1A

1. Ūdens daudzums IC telpā cilvēka organismā normā ir:
a) 80 %,
b) 60 %,
c) 40 %,
d) 20 %,
e) 15 %.
2.Hiperosmolārajai hiperhidratācijai ir raksturīgs:
a) palielināts intracelulārās telpas tilpums,
b) palielināts ekstracelulārās telpas tilpums,
c) hemoglobīna koncentrācija eritrocītā samazināta,
d) samazināts eritrocītu tilpums,
e) a+b,
f) b+d
3.Hipoosmolārajai hiperhidratācijai ir raksturīga:
a) hiponatriēmija,
b) pazemināts urīna relatīvais blīvums,
c) slāpes,
d) paaugstināta intrakraniālā spiediena simptomātika,
e) a+b+d,
f) b+c+d.
4.Visbiežākais hipohidratāciju veids ir:
a) hiperosmolārā hipohidratācija,
b) hipoosmolārā hipohidratācija,
c) izoosmolārā hipohidratācija,
d) a+b,
e) a+c,
f) visus veidus sastop vienādi bieži.
5.Slāpes nav raksturīgas slimniekam ar:
a) izoosmolāru hiperhidratāciju,
b) hipoosmolāru hiperhidratāciju,
c) hiperosmolāru hiperhidratāciju,
d) nevienā no minētajiem gadījumiem,
e) a+b+c,
f) a+b.
6.Tūskas ir pieskaitāmas:
a) paaugstināta intrakraniālā spiediena grupai,
b) hipoosmolārajai hiperhidratācijai,
c) hiperosmolārajai hiperhidratācijai,
d) izoosmolārajai hipohidratācijai,
e) nevienai no minētajām.
7.Aknu tūskas patoģenēzes galvenais loceklis ir:
a) membranogēnā hipoonkija,
b) dinamiskā limfas sistēmas mazspēja,
c) intrahepatiskās asins caurplūdes apgrūtinājums,
d) arteriālā hipervolēmija,
e) nav minēts.
8.Tūsku gadījumā šķidrums galvenokārt uzkrājas:
a) ekstracelulārajā telpā,
b) intracelulārajā telpā,
c) intravazālajā telpā,
d) limfatiskajā sistēmā,
e) a+b,
f) c+d.
9.Tūsku patoģenēzes mehānismiem pieder viss, izņemot :
a) hidrostatiskā spiediena pieaugumu artērijās,
b) audu hidrostatiskā spiediena pazeminājumu,
c) sekundārais hiperaldosteronisms,
e) dinamisko limfas sistēmas mazspēja,
f) asinsvadu sieniņas caurlaidības pieaugums.
10.Sirds tūsku attīstības patoģenēzes galvenais loceklis ir:
a) kreisās sirds mazspēja,
b) labās sirds mazspēja,
c) cirkulatoriskā hipoksija,
d) sekundārais hiperaldosteronisms,
e) limfas sastrēgums.
11.Plaušu tūskas cēlonis ir:
a) kreisās sirds mazspēja,
b) labās sirds mazspēja,
c) hipoosmolārā hiperhidratācija,
d) a+c.
12.Plaušu tūskas patoģenēzē būtiska loma ir:
a) cirkulatoriskajai hipoksijai,
b) dinamiskajai limfas sistēmas mazspējai,
c) plaušu kapilāros palielinātam hidrostatiskajam spiedienam,
d) a+b+c,
e) a+c,
f) b+c.
13. Viszemākais olbaltumvielu saturs asinīs ir slimniekiem ar:
a) sirds tūskām,
b) glomerulonefrīta tūskām,
c) nefrotiskā sindroma tūskām,
d) aknu tūskām,
e) plaušu tūskām,
f) alerģiskajām tūskām.
14. Ievērojamu asins plazmas osmolalitātes paaugstināšanos var izraisīt:
a) hipernatriēmija,
b) hiperglikēmija,
c) urīnviela,
d) a+b+c,
e) a+b,
f) a+c.
15. Intracelulārās telpas galvenie joni ir:
a) nātrijs un hlors,
b) nātrijs, kalcijs un hlors,
c) nātrijs un fosfāta anjons,
d) kālijs un hlors,
e) kālijs, kalcijs un hlors,
f) kālijs un fosfāta anjons.
16.Izoosmolārās hipohidratācijas cēlonis ir:
a) "trešās telpas" veidošanās,
b) gremošanas sulu zaudējumi,
c) asins un limfas zaudējumi.
e) a+b+c,
f) a+c.
17.Ūdens un elektrolītu maiņas regulācijā ļoti svarīga loma ir:
a) aldosteronam un glikokortikosteroīdiem,
b) aldosteronam un vazopresīnam,
c) vazopresīnam un glikokortikosteroīdiem,
d) vazopresīnam un adrenalīnam,
18."Ūdens saindēšanās" ir:
a) hiperosmolāra hiperhidratācija,
b) hipoosmolāra hiperhidratācija,
c) izoosmolāra hiperhidratācija,
d) hiperosmolāra hipohidratācija,
e) hipoosmolāra hipohidratācija,
f) izoosmolāra hipohidratācija.
19.Vazopresīna izdali veicina:
a) asins osmolalitātes palielināšanās,
b) asins osmolalitātes samazināšanās,
c) labā priekškambara pildījuma palielināšanās,
d) labā priekškambra pildījuma samazināšanās,
e) a+d,
f) b+c.
20.Ūdens virzās no EC telpas uz IC telpu slimniekam ar:
a) izoosmolāru hiperhidratāciju,
b) hipoosmolāru hiperhidratāciju,
c) hiperosmolāru hiperhidratāciju,
d) a+c.
21.Hipoosmolārās hiperhidratācijas cēlonis ir:
a) hipotonisko šķīdumu pārdozēšana,
b) jūras ūdens dzeršana,
c) nefrotiskai sindroms,
d) vazopresīna pārdozēšana,
e) a+d,
f) b+c.
22.Hipohidratācijas un hiperhidratācijas iedala izoosmolārās, hipoosmolārās un hiperosmolārās,
ievērojot:
a) intracelulārās,
b) ekstracelulārās,
c) intersticiālās,
d) intravazālās telpas osmolaritāti.
23.Ekstracelulārā šķidruma daudzums normā ir:
a) 80 %,
b) 60 %,
c) 40 %,
d) 30 %,
e) 20 %.
24.Ekstracelulārās telpas galvenie joni ir:
a) nātrijs un hlors,
b) nātrijs, kalcijs un hlors,
c) nātrijs un fosfāta anjons,
d) kālijs un hlors,
e) kālijs, kalcijs un hlors,
f) kālijs un fosfāta anjons.
25. Hiperosmolārās hipohidratācijas cēloņi var būt visi, izņemot:
a) ilgstošas ķirurģiskās dobumu operācijas,
b) asins zaudējumu,
c) cukura diabētu,
d) bezcukura diabētu,
e) plaušu hiperventilāciju.