Kristīne Grebeža

Kontroldarbs par tēmu “Etioloģija. Perifērās asinsrites traucējumi. Hipoksija”

1 Patoloģiskajam stāvoklim raksturīgs:

a) ilgstoša gaita,
b) aizsargreakciju kopums,
c) audu struktūras defekts,
d) paaugstināta temperatūra,
e) a+c,
f) a+b+c.
2.Patoģenēzes galvenais locekļis:
a) ir būtiskas, specifiskas pārmaiņas organismā,
b) nosaka slimības attīstības mehānisma galvenos virzienus,
c) kļūst par cēloni slimībai.
3.Relatīvi noturīgie aizsardzības-kompensācijas mehānismi:
a) ir aizsardzības refleksi, kas ilgst dažas minūtes,
b) noris visu slimības laiku,
c) saglabājas pēc slimības beigām,
d) visi,
e) b+c.
4.Slimību ārstēšanas pamatprincipi ir visi, izņemot:
a) etioloģisko,
b) ķirurģisko,
c) patoģenētisko,
d) simptomātisko.
5.Patoģenētiskās ārstēšanas piemērs ir:
a) pneimonijas ārstēšana ar antibiotiskajiem līdzekļiem,
b) iekaisuma ārstēšana ar siltajām kompresēm,
c) sāpju remdēšana ar analgīnu.
d) diēta pie fenilketonūrijas.
6.Slimību klasifikācijas principi ir:
a) slimības cēlonis,
b) anatomiskais princips,
c) vecums,
d) dzimums,
e) visi.
7.Patoloģiska stāvokļa piemērs ir:
a) rēta pēc kājas amputācijas,
b) asiņojoša brūce,
c) angīna.
8.Slimību eksogēnie cēloņi ir:
a) mehāniskie,
b) ķīmiskie,
c) fizikālie,
d) bioloģiskie,
e) visi.
9.Slimību ķimisko cēloņu grupā ietilpst:
a) krāsvielas,
b) staru enerģija,
c) atpūtas trūkums,
d) visi.
10.Slimības apstākļiem raksturīgs viss, izņemot:
a) nav specifiski,
b) veicina vai kavē slimības attīstību,
c) ir eksogēni,
d) ir endogēni,
e) ir obligāti.
11.Patoloģiskā reakcija ir:
a) atbildes reakcija uz neadekvātu kairinājumu,
b) atbildes reakcija uz adekvātu kairinājumu,
c) neadekvāta atbildes reakcija uz kairinājumu,
d) atbildes reakcija uz jebkuru pietiekoši intensīvu kairinājumu
12.Slimības prodromālā stadija ir stadija
a) no pirmajām slimības pazīmēm līdz izteiktai slimības ainai,
b) no etioloģiskā faktora darbības sākuma līdz pirmajām slimības pazīmēm,
c) no etioloģiskā faktora darbības sākuma līdz izteiktai slimības ainai,
d) visi.
13.Slimības recidīvs:
a) slimības pāreja hroniskā formā,
b) komplikāciju attīstība,
c) slimības jauna cikla attīstība pēc klīnisko simptomu pilnīgas izzušanas,
d) slimības paasinājums.
14.Slimības iznākums var būt:
a) izveseļošanās,
b) recidīvs,
c) slimības pāreja hroniskā formā patoloģiskā stāvoklī,
d) nāve,
e) visi.
15.Simptomātiskā terapija ir minēta piemērā:
a) infekcijas izraisītāja likvidēšana,
b) diēta pie laktozes nepanesības,
c) sāpju kupēšana ļaundabīgā audzēja gadījumā,
d) visos.
16.Etioloģija ir mācība par:
a) cēloņiem,
b) apstākļiem un cēloņiem,
c) attīstības mehānismu,
d) izveseļošanās mehānismu.
17.Galvenās slimības stadijas visas, izņemot:
a) latentā,
b) prodromālā,
c) kulminācija,
d) recidīvs,
e) iznākums.
18.Patoloģiskās fizioloģijas kursu iedala:
a) vispārīgajā nozoloģijā,
b) tipveida patoloģiskajos procesos,
c) orgānu un sistēmu patoloģiskajā fizioloģijā,
d) a+b,
e) a+b+c.
19.Arteriālā hiperēmija ir:
a) asins pildījuma palielināšanās, pavairojoties pieplūstošo asiņu daudzumam,
b) asins pildījuma palielināšanās asiņu noplūdes traucējumu dēļ,
c) asinsapgādes samazināšanās,
d) asinsrites apstāšanās.
20.Venozajai hiperēmijai ir raksturīgs viss, izņemot:
a) cianozi,
b) ādas temperatūras samazināšanos,
c) orgāna tilpuma samazināšanos,
d) orgāna funkciju pavājināšanos.
21.Obturācijas išēmiju izraisa viss, izņemot:
a) artērijas ligatūru,
b) artērijas trombozi,
c) artērijas emboliju,
d) aterosklerozi.
22.Sladža fenomens ir:
a) palēnināta asinsrite,
b) asinsrites apstāšanās,
c) formelementu kontūru izzušana,
d) viendabīga asins masa.
e) a+b,
f) c+d.
23.Asinsvadu embolija ir:
a) tādu daļiņu pārnešana ar asinīm, kādas parasti tur nesastop,
b) tādu daļiņu pārnešana ar asinīm, kādas parasti tur sastop,
c) asinsvada lūmena sašaurināšana,
d) asinsvada lūmena nosprostošana,
e) a+d,
f) b+c.
24.Sarkanie trombi sastāv galvenokārt no:
a) fibrīna un eritrocītiem,
b) trombocītiem un eritrocītiem,
c) fibrīna, trombocītiem un eritrocītiem,
d) baltā tromba bāzes un trombocītiem,
e) baltā tromba bāzes, fibrīna un eritrocītiem,
f) leikocītiem, trombocītiem un eritrocītiem.
25.Venozo hiperēmiju izraisa viss, izņemot:
a) sirds mazspēju,
b) vēnu trombozi,
c) artēriju trombozi,
d) vēnu emboliju,
e) vēnu nospiešanu no ārpuses,
f) krūškurvja piesūcošās funkcijas samazināšanos.
26.Išēmijai ir raksturīgs viss, izņemot:
a) orgāna tilpuma samazināšanos,
b) ādas temperatūras samazināšanos,
c) orgāna funkciju pavājināšanos,
d) cianozi,
e) sāpes,
f) jušanas traucējumus.
27.Išēmijas pamatveidi ir:
a) fizioloģiskā un patoloģiskā išēmija,
b) arteriālā un venozā išēmija,
c) kompresijas, sladža un venozā išēmija,
d) obturācijas, angiospastiskā un kompresijas išēmija,
e) obturācijas, sladža un kompresijas išēmija,
f) sladža, kompresijas un angiospastiskā išēmija.
28.Emboliju iedala:
a) endogēnajā un eksogēnajā,
b) fizioloģiskajā un patoloģiskajā,
c) akūtajā un hroniskajā,
d) mazā, lielā asinsrites loka un vārtu vēnas sistēmas embolijā,
e) a+c,
f) a+d.
29.Kompresijas išēmiju izraisa viss, izņemot:
a) trombozi,
b) audzēju,
c) artērijas ligatūru,
d) saaugumus,
e) žņaugu.
30.Venozās hiperēmijas patoģenēzes galvenais loceklis ir:
a) kapilāru paplašināšanās,
b) funkcionējošo kapilāru skaita palielināšanās,
c) asins pendeļveida kustības.
31.Obturācijas išēmiju izraisa viss, izņemot:
a) trombozi,
b) aterosklerozi,
c) arterītu,
d) ja audzējs nospiež artēriju,
e) tauku emboliju.
32.Arteriālās hiperēmijas pamatveidi ir:
a) kompresijas un obturācijas hiperēmija,
b) fizioloģiskā un patoloģiskā hiperēmija,
c) fizioloģiskā un iekaisuma hiperēmija,
d) kompresijas un vakātā hiperēmija,
e) patoloģiskā un vakātā hiperēmija,
f) postišēmiskā un patoloģiskā hiperēmija.
33.Ogļskābās gāzes samazinātu saturu asinīs sauc par:
a) hiperkapniju,
b) hiperkarboksēmiju,
c) hipokarbonēmiju,
d) hiperoksiju,
e) hipoksēmiju,
f) pareizā atbilde nav minēta.
34.Hipoksiskās hipoksijas patoģenēzes galvenais loceklis ir:
a) pCO2 samazināšanās ieelpojamajā gaisā,
b) plaušu ventilācijas traucējumi,
c) elpošanas ceļu patoloģija,
d) ārējās elpošanas traucējumi,
e) a+c,
f) pO2 samazināšanās ieelpojamajā gaisā.
35.Hipobāriskā hipoksiskā hipoksija rodas:
a) slikti ventilētās telpās,
b) retinātā atmosfērā,
c) dūmos un miglā,
d) elpošanas ceļu slimību gadījumos,
e) a+b,
f) b+d.
36.Obstruktīvo ventilācijas traucējumu pamatā ir:
a) elpceļu funkcionāls paplašinājums,
b) elpceļu paplašinājums,
c) plaušu elpošanas virsmas samazināšanās,
d) plaušu elpošanas virsmas palielināšanās, F
e) a+b,
f) elpceļu nosprostojums
37.Restriktīvo ventilācijas traucējumu pamatā ir:
a) elpceļu sašaurinājums,
b) elpceļu paplašinājums,
c) plaušu elpošanas virsmas funkcionāla palielināšanās,
d) plaušu elpošanas virsmas anatomiska palielināšanās,
e) pareizā atbilde nav minēta,
f) c+d.
38.Galvenās organisma skābekļa budžeta rādītāju pārmaiņas slimniekam ar histotoksisko hipoksiju
ir:
a) asins skābekļa ietilpības samazināšanās,
b) arteriālā hipoksēmija,
c) skābekļa satura arteriovenozās starpības pieaugums,
d) skābekļa satura artetiovenozās starpības samazināšanās.
39.Respiratoriskās hipoksijas patoģenēzes galvenais loceklis ir:
a) pO2 samazināšanās ieelpojamajā gaisā,
b) reducēta hemoglobīna pieaugums,
c) intrapulmonālā patoloģija,
d) ekstrapulmonālā patoloģija,
e) a+c,
f) plaušu ventilācijas traucējumi.
40.Oksihemoglobīna disociācijas līknei nobīdoties pa kreisi:
a) hemoglobīna radniecība ar skābekli pieaug,
b) audiem atdodamā skābekļa daudzums pieaug,
c) audiem atdodamā skābekļa daudzums samazinās,
d) asins skābekļa ietilpība pieaug,
e) oksihemoglobīna procents pieaug.

Baltais infarkts veidojas:

a) miokardā,
b) plaušās,
c) smadzenēs un liesā,
d) a+b,
e) a+c,
f) b+c.

Slimības stadijas ir visas, izņemot:

a) pāreja hroniskā formā,
b) prodromālā stadija,
c) sākumstadija,
d) kulminācija,
e) iznākuma stadija.
Slimības komplikācijas piemērs ir:
a) lauzta kāja gripas slimniekam.
b) vēzis kuņģa čūlas slimniekam,
c) vidusauss iekaisums cukura diabēta slimniekam.