PERIFĒRĀ NERVU SISTĒMA

Galvas smadzeņu nervi (12 pāri)

I nervs - ožas nervs (n. olfactorius, jušanas nervs). Sākas ar receptoriem deguna dobuma gļotādā,
turpat arī pirmās nervu šūnas, kuru izaugumi iziet caur sietiņplātnītes atverītēm, nonāk galvaskausa
dobumā un ieiet ožas sīpolā. Tur pārslēdzas uz otrajiem neironiem, tie vēlāk pārslēdzas uz trešajiem un pa
dažādiem ceļiem nonāk ožas centros smadzeņu pusložu garozā.
II nervs - redzes nervs (n. opticus, jušanas nervs). Redzes ceļš sākas no receptoriem acābola
tīklenē, tur arī pirmie 3 neironi, kuru izaugumi veido redzes nervu, kas no acs dobuma ieiet galvaskausa
dobumā. Tur nerva mediālās šķiedras veido redzes nerva krustojumu, un tālāk iet kā redzes ceļš uz
zemgarozas redzes centriem četrkalnē un redzes uzkalnā (talāmā), kur pārslēdzas uz ceturtajiem
neironiem. Šķiedras no talāma aiziet uz redzes centru pusložu garozā (pakauša daivas mediālajā virsmā),
bet šķiedras no četrkalnes iesaistās orientācijas refleksa realizācijā (reflektoras kustības uz redzes
kairinājumu).
III nervs - acs kustību nervs (n. oculomotorius), IV nervs - veltņa nervs (n. trochlearis), VI
nervs - atvilcējnervs (n. abducens) visi ir kustību nervi. Tie sākas no motorajiem kodoliem
vidussmadzenēs un tiltā, aiziet uz acs dobumu, kur inervē acs kustību muskuļus (IV nervs - augšējo slīpo
muskuli, VI nervs - laterālo taisno muskuli, bet visus pārējos - III nervs). III nerva sastāvā iet arī
parasimpātiskās preganglionāras šķiedras, kas vēlāk atdalās, ieiet starenes ganglijā, pārslēdzas uz
postganglionārajām šķiedrām un inervē starenes un zīlītes sašaurinātājmuskuli (tie ir acs gludie muskuļi).
V nervs - trijzaru nervs (n. trigeminus). Tā kodoli (jušanas un motorais) atrodas tiltā. Iziet no
smadzenēm kā jaukts nervs un aiz ganglija (jušanas šūnu sakopojums) dalās trīs zaros.
Pirmais zars (V1) - acs dobuma nervs (n. ophthalmicus) ir jušanas nervs. Tas ieiet acs dobumā, kur
zarojas un inervē acābola apvalkus (izņemot tīkleni un gludos muskuļus); asaru aparātu; augšējā
plakstiņa, pieres un deguna ādu; deguna un pieres dobuma gļotādu.
Otrais zars (V2) - augšžokļa nervs (n. maxillaris) arī ir jušanas nervs un zarojoties inervē augšējos
zobus un smaganas; augšžokļa un spārnkaula dobumus; deguna un aukslēju gļotādu; ādu sejas vidusdaļā
(starp acs un mutes atveri).
Trešais zars (V3)- apakšžokļa nervs (n. mandibularis) ir jaukts nervs. Ar motorajām šķiedrām tas
inervē košļāšanas muskuļus (un citus I žaunu loka muskuļus), bet ar jušanas šķiedrām - apakšžokļa zobus
un smaganas; vaigu, lūpu un mēles gļotādu (mēles gala un ķermeņa apvidū un taustes kārpiņas); siekalu
dziedzerus; ādu sejas apakšējā daļā un ārējās auss apvidū.
VII nervs - sejas nervs (n. facialis). Tas ir motors nervs un sākas no kodola tiltā. Izejot no
galvaskausa, ieiet pieauss siekalu dziedzerī un veido pinumu, no kura atiet vairāki zari, kas inervē
mīmikas muskuļus. Ar VII nervu sākumā iet arī XIII nervs - starpnervs. Tas satur jušanas un
parasimpātiskās preganglionārās šķiedras. Nervs vēlāk dalās 2 zaros - viens aiziet uz spārnaukslēju
gangliju, kur pārslēdzas uz postganglionārajām šķiedrām un inervē deguna, aukslēju gļotādas dziedzerus
un asaru dziedzeri, bet otrs zars (satur abas šķiedras) ar jušanas šķiedrām inervē mēles garšas kārpiņas
(sēņveida un lapveida), bet parasimpātiskās pēc pārslēgšanās zemžokļa ganglijā inervē zemmēles un
zemžokļa siekalu dziedzerus.
VIII nervs - līdzsvara un dzirdes nervs (n. vestibulocochlearis, jušanas nervs). Tas sākas no
līdzsvara un dzirdes receptoriem iekšējā ausī, un nervs no iekšējās auss ieiet galvaskausa dobumā un
smadzenēs. Tālāk dzirdes daļas šķiedras pārslēdzas savos kodolos un aiziet uz zemgarozas dzirdes
centriem četrkalnē un starpsmadzenēs. No starpsmadzenēm dzirdes ceļš iet uz dzirdes centru pusložu
garozas deniņu daivā, bet no četrkalnes iesaistās orientācijas refleksa realizācijā (reflektoras kustības uz
dzirdes kairinājumu). Līdzsvara šķiedras pārslēdzas savos kodolos un tālāk aiziet līdz smadzenītēm un
iesaistās muskuļu tonusa reflektorās izmaiņās, kas ļauj saglabāt līdzsvaru. Daļa šķiedru sasniedz galvas
smadzeņu garozas līdzsvara centru.
IX nervs - rīkles un mēles nervs (n. glossopharyngeus, jaukts nervs). Tā kodoli atrodas
iegarenajās smadzenēs (jušanas, motors un parasimpātisks). Nervs iziet no galvaskausa dobuma un ar gala
zariem inervē mēles saknes priekšējo daļu (ieskaitot vaļņveida kārpiņas), bet ar sānu zariem aukslēju loku
un rīkles gļotādu (liela nozīme rīšanas refleksā), kā arī vidusauss gļotādu un miegartērijas receptoro zonu.
Parasimpātiskās šķiedras pēc pārslēgšanās auss ganglijā inervē pieauss siekalu dziedzeri.
X nervs - klejotājnervs (n. vagus). Tas ir jaukts nervs un kodoli (jušanas, motors un
parasimpātisks) atrodas iegarenajās smadzenēs. Nervs iziet no galvaskausa un iet uz leju sākumā pa kakla
rajonu, tad cauri krūšu dobumam un kopā ar barības vadu ieiet vēdera dobumā. No klejotājnerva atiet
vairāki zari - tie inervē ārējās auss ejas ādu un smadzeņu cieto apvalku, rīkles, aukslēju un balsenes
muskuļus un gļotādu, gļotādu mēles saknes daļā (kopā ar IX nervu). Klejotājnervs inervē visus krūšu
dobuma orgānus un arī lielāko daļu no vēdera dobuma orgāniem (caur saules pinumu).
XI nervs - papildnervs (n. accessorius, motors). XI nervs inervē galvas grozītājmuskuli un
trapecveida muskuli.
XII nervs - zemmēles nervs (n. hypoglossus, motors) inervē visus mēles muskuļus.

Muguras smadzeņu nervi (31 pāris)

Katrs muguras smadzeņu nervs iziet pa savu starpskriemeļu atveri un dalās 4 zaros:
 mugurējie zari inervē muguras dziļos muskuļus un ādu virs tiem;
 apvalku zari inervē muguras smadzeņu cieto apvalku;
 pa baltajiem savienotājzariem no nerviem atdalās simpātiskās šķiedras un aiziet uz simpātiskajiem
ganglijiem, lai pēc pārslēgšanās pievienotos atpakaļ pie nerviem;
 priekšējie zari veido pinumus (kakla, pleca, jostas un krustu), izņemot krūšu daļu, kur tie veido
ribstarpu nervus.

Kakla pinumu (plexus cervicalis) veido pirmo četru kakla nervu priekšējie zari. Kakla pinuma zari
inervē kakla muskuļus (ieskaitot diafragmu) un ādu. Uz diafragmu iet diafragmas nervs (n. phrenicus),
kas iet cauri krūšu dobumam starp pleiru un sirds somiņu un inervē arī tos.
Pleca pinumu (plexus brachialis) veido četru apakšējo kakla nervu priekšējie zari. No kakla daļas
pinums ieiet paduses dobumā, kur sadalās 3 kūlīšos un vēlāk nervos. Pleca pinums kopumā inervē
visus muskuļus, kas nodrošina augšējās ekstremitātes kustības, ektremitātes locītavas un ādu.
No pleca pinuma kakla rajonā iet nervi uz plecu joslas, virspusējiem krūškurvja un muguras
muskuļiem. No kūlīšiem paduses dobumā veidojas vairāki nervi:
 Ādas un muskuļu nervs (n. musculocutaneus) inervē augšdelma priekšējo muskuļu grupu un ādu
apakšdelma laterālajā virsmā.
 Spieķa nervs (n. radialis) inervē visus atliecējmuskuļus (augšdelma mugurējo, apakšdelma mugurējo
un laterālo muskuļu grupu) un ādu rokas mugurpusē.
 Paduses nervs (n. axillaris) piedalās plecu joslas muskuļu un augšdelma ādas inervācijā.
 Elkoņa nervs (n. ulnaris) inervē divus apakšdelma muskuļus un lielāko daļu no plaukstas muskuļiem
un ādu plaukstas mazā pirksta pusē.
 Vidusnervs (n. medianus) inervē gandrīz visus apakšdelma priekšējās grupas muskuļus, īkšķa
muskuļus (izņemot īkšķa pievilcēju), 2 tārpveida muskuļus un ādu (3 ½ pirkstu rajonā).
 Ādu rokas mediālajā virsmā inervē īpaši ādas nervi no pleca pinuma kūlīšiem.
 Ribstarpu nervi (nn. intercostales, 12 pāri). Augšējie 6 iet pa ribstarpām līdz pat krūšu kaulam, bet
apakšējie 6 pie ribu loka atstāj ribstarpas un iet starp vēdera muskuļiem. Ribstarpu nervi inervē
krūškurvja dziļos un vēdera muskuļus (izņemot lejasdaļu), krūšu un vēdera ādu, pleiru un vēderplēvi.
Jostas pinumu (plexus lumbalis) veido augšējo 3 jostas nervu priekšējie zari. No pinuma atiet 6
lielāki nervi. Trīs no tiem inervē muskuļus un ādu vēdera lejasdaļā un ārējo dzimumorgānu rajonā. Vēl ir
nervs, kas inervē ādu augšstilba laterālajā pusē. Slēdzējnervs (n. obturatorius) inervē augšstilba mediālās
grupas muskuļus un ādu virs tiem. Vislielākais ir augšstilba nervs (n. femoralis), kas inervē augšstilba
priekšējo muskuļu grupu, ādu augštilba priekšpusē, kā arī apakšstilba un pēdas mediālajā pusē.
Krustu pinumu (plexus sacralis) veido apakšējo jostas, visu krustu un astes nerva priekšējie zari.
Tas ir lielākais pinums un atrodas mazajā iegurnī. Tā īsākie zari inervē visus iegurņa mugurējās grupas
muskuļus, starpenes muskuļus (arī urīnizvadkanāla un anālās atveres slēdzējmuskuļus), starpenes un ārējo
dzimumorgānu ādu. No pinuma atiet 2 garie nervi. Viens inervē ādu augšstilba mugurpusē, bet otrs ir
vislielākais nervs ķermenī - sēžas nervs (n. ischiadicus). Tas iet uz leju pa kājas mugurpusi, vispirms
inervē augšstilba mugurējo muskuļu grupu, bet tad sadalās un ar zariem inervē visus apakšstilba un pēdas
muskuļus un ādu, izņemot mediālo pusi.