Runas attīstība un vārdu krājuma bagātināšana 4-5 gadu vecumā

Runa- runāšana, teksta veidošana, domu izteikšana saziņas procesā. Vēsturiski izveidojusies saziņas
forma, kuras līdzeklis ir valoda. (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000).

Aktīvais vārdu krājums- kas ir vārdu kopums, ko cilvēks regulāri un brīvi lieto saziņā (Pedagoģijas
terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000).

Pasīvais vārdu krājums- ir vārdu kopums, ko cilvēks zina un saprot,bet saziņā brīvi un regulāri
nelieto (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000).

4-5 gadnieka runas attīstība un vārdu krājums:

Atbild uz jautājumiem ar vienkāršu īsu teikumu;

Klausās tekstu, nosauc darbojošās personas, to emocijas un darbības;

Atpazīst savu vārdu;

Izrunā pareizi lielāko daļu skaņu;

Atšķir un nosauc pirmo skaņu vārdā;

Interesējas par burtiem, nosauc lielu daļu no tiem;

Vārdu krājums= 2000 - 3000 vārdi.

Ko vajadzētu rosināt runas jomā vidējā pirmsskolas vecumā?

Rosināt nosaukt un lietot tuvākajā apkārtnē esošo priekšmetu, dzīvu būtņu, dabas objektu un dabas
parādību nosaukumus, nosaukumus, profesijas, dzīvnieku un viņu mazuļu nosaukumus;

Rosināt noteikt, nosaukt un raksturot cilvēku emocionālo stāvokli;

Rosināt lietot antonīmus;

Vingrināt prievārdu uz, zem, pie, aiz, virs, no lietošanā;

Vingrināt lietot apstākļa vārdus, kas norāda vietu, laiku, veidu.

1. Metode- Elpošanas vingrinājums

‘’Iedomu balona uzpūšana’’

“Plūstoša, vienmērīga izelpa ir nepieciešama vienmērīgai runai (Brantevica,2016) Brantevicas

ieteikumi pieaugušajiem uzsākot veikt elpošanas vingrinājumus ar bērniem:

1)Elpošanas vingrinājumi jāpilda uzmainīgi, lai bērnam nesareibtu galva;

2)Elpošanas vingrinājumus ar ‘’iedomu’’ balonu veic stāvus;

3)Pieaugušais izteiksmīgi lasa, skaita vingrinājuma tekstu, bērns izpilda vingrinājumu;

4)Vingrinājumā tekstā var nosaukt konkrētā bērna vārdu, bērns var izvēlēties, kādu(sarkanu,
pūkainu, smaržīgu utt.)’’iedomu’’ balonu viņš pūtīs.

Vingrinājums: Zaļš balons Kristeram līdz, (Izveido iedomu balonu- saliek plaukstas kopā.) Kristers to
tūlīt piepūtīs (Pūš iedomu balonu-ieelpa caur degunu, vienmērīga izelpa caur muti; plaukstas
pakāpeniski attālinās, rādot arvien lielāku balonu.) Pūtīs, pūtīs,(Pirms pēdējās izelpas gaisu nedaudz
patur vaigos.) Pārplīsīs.(Strauji, grūdienveidā izelpo; plaukstas strauji satuvinās un sasit plaukstas.)

Mans ieteikums būtu, izmantot palīdzošus vārdus(padarot vingrinājumu interesantāku), kurus

pieaugušais sauc(par vārdu izvēli pieaugušais kopā vienojas ar bērniem). Piemēram: suns (ieelpa)un
dinozaurs (izelpa).

2. Metode- Rotaļa

Rotaļdarbībā tiek radīti vislabvēlīgākie priekšnoteikumi runas attīstībai, jo, iekļaujot rotaļu
pedagoģiskajā procesā, pirmsskolas skolotājs neuzkrītoši, mērķtiecīgi palīdz attīstīt bērnu runu.
Rotaļa ir vadošais aktivitātes veids pirmsskolas vecumā.

‘’Emociju meklēšana’’

Šī rotaļa var tikt realizēta gan pirmsskolā, gan mājas apstākļos. Bērniem tiek iedoti dažādi žurnāli,
kuros ir daudz cilvēku portretu, tad tiek mudināti sameklēt kādas sejas izteiksmes un emocijas,
piemērām, prieku, pēc tam – nogurumu, dusmas, izbrīnu utt. Lai bērniem būtu interesantāk spēlēt
šo rotaļa, viņi varētu arī šīs cilvēku sejas izgreizt, kā arī pieaugušais varētu pats izgatavot, vai atrast
vairākas kastītes vai groziņus, kur bērns varētu sašķirot izgrieztās sejas izteiksmes un emocijas. Kad
bērns/bērni ir pabeidzis/pabeiguši griešanu un šķirošanu, tad pieaugušais uzdod bērnam/bērniem
dažādus jautājumus. Piemērām: Kuras emocijas Jūs atradāt visvairāk? Par ko cilvēks priecājas,
dusmojas? Par ko Jūs mēdzat bēdāties vai priecāties?

Mājas apstākļos, ja vecāki ir noguruši, tad pa brīvdienām bērns kopā ar viņiem var noskatīties
multeni ‘’Prāta spēles,’’ kura ir arī par bērnu un pieaugušo 6 pamatemocijām: riebumu; dusmām;
prieku; bēdām; bailēm; izbrīnu. Pēc multenes noskatīšanās vecāks/ vecāki pārunā ar bērnu multenē
redzēto, kā arī veido diskusiju.

3. Metode- Rotaļa

‘’Turpini stāstu’’

Uzdevumi: Rosināt stāstīt par sev redzēto, dzirdēto, piedzīvoto; nostiprināt prasmi veidot teikumu.

Pedagogs stāsta, ka tuvojas Ziemassvētku laiks, kas visiem zināms ir arī brīnumu laiks. Pedagogs
ierosina visiem kopā izveidot pasaku par to kā dzīvo un ko dara Ziemassvētku vecītis šajā laikā. Bērnu
uzdevums ir katram pēc kārtas pateikt vienu teikumu, uzmanīgi klausoties iepriekšējā runātāja
teikto, lai kopā izveidotu vienu stāstu. Pedagogs var iesāk stāstu: “ Reiz kaut kur tālu, tālu dzīvoja
Ziemassvētku vecītis....’’ 53.lpp.

4. Metode- Saliktu vārdu veidošana

‘’Saliksim vārdus kopā’’

Pieaugušais paskaidro, bērniem, ka saliktu vārdu var izveidot no diviem vārdiem. Bērniem jāsameklē
kartīte ar sauli un puķi. Šīs kartītes jānoliek blakus viena otrai. Jāsaskata, ka no šiem diviem
zīmējumiem (saule un puķe) var veidoties salikts vārds – saulespuķe.

Uzdevumi: Bagātinās un papildinās vārdu krājumu ar jauniem vārdiem

Piemēram:

(saule un zaķis) - sauleszaķis,

(lietus un sargs) – lietussargs,

(sniegs un pulkstenis) – sniegpulkstenīte,

(lietus un mētelis) – lietusmētelis

5. Metode- Mēles vingrinājums

‘’Pulksteņa pendele/Pulkstenītis’’

Var jautāt bērnam: „Vai zini, kā iet pulksteņa pendele?” Pēc dialoga, kura beigās mamma vai tētis
parāda, kā tas notiek, bērns izbāž mēli, cik garu vien iespējams un pārvieto to no viena lūpu kaktiņa
uz otru. Šajā uzdevumā svarīgi, lai nekustas zods, ja kustas zods, nekustas mēles sakne. Lai kustētos
nevis zods, bet mēles sakne, var ar roku pieturēt bērna zodu. Un vēl svarīgi vingrinājumu izpildīt lēni.

6. Metode- Prievārdu vingrināšana

Uzdevums: Uz, zem, pie, aiz, virs, no lietošanā

Šos prievārdus var vingrināt gan bērnudārzā, gan mājās ar jebkuriem priekšmetiem un jebkurā
situācijā.

7. Metode- Pirkstiņspēle

‘’Mīkla’’

B. Brice uzsver, ka pirkstiņu vingrināšana ir runas attīstības pamats. Viņa stāsta, ka ja bērniem ir
attīstīta sīkā pirkstu muskulatūra, tad arī bērns ir atraisītāks un viņam ir attīstījusies runa( Brice
2007).

Kurš putniņš agri ceļas,

Agri dzied pagalmā?

Ar skesti uz galvas.

Kurš tas ir?

E.J. Timofejeva, .I. Černova

D.Īviņas atdzejojums)

8. Metode- Fonēmu artikulācijas vingrinājumi

‘’Skaņu spēle’’

Skaņas S un Š saklausīšana un nosaukšana

Viegli saprotama spēle vecākiem – “Es redzu kaut ko, kas sākas ar skaņu “S” – “saule”. "Jā, un es
redzu vēl kaut ko, kas sākas ar skaņu "S!" ‘’Es redzu kaut ko, kas sākas ar skaņu ‘’Š’’-‘’šalle.’’ Pareizi,
un es redzu vēl kaut ko, kas sākas ar skaņu ‘’Š!’’

9. Metode- Dzejolis

Runas attīstības process jābalsta uz labākajiem valodas paraugiem-folkloras materiāliem,

daiļdarbiem( Vilčuka, D., 2016).

“Mārtiņdiena’’

Zeme rīb, rati klaudz,

Kas to zemi rībināja?

Nu atbrauca Mārtiņdiena

Deviņiem kumeļiem.

Kas skanēja, kas žvadzēja

Avotiņa lejiņā?

Mārtiņš savu kumeliņu

Iemauktos žvadzināja.

Kas skanēja, kas žvadzēja

Manā sētas pagalmā?

Tur sajāja Mārtiņbērni

Ar sudraba zobeniem.

10. Metode- Dziesma

‘’Latviešu tautas rotaļa-Mucenieks”

‘’Dziedāšanas process ir svarīgs, ne tikai bērnu muzikalitātes attīstībā, bet arī viņa vispusīgā attīstībā,
tai skaitā valodas un runas attīstībā.’’

Rotaļā tiek veicināta dažādu profesiju apgūšana – “Mucenieks, skroderis, celtnieks. Sekmēta īpašības
vārdu – “lielas, mazas, platas, šauras” apguve. Izsaucienos – “bum, švīk, pļekš.’’Tiek veicināta skaņu
izruna
Izmantotās literatūras un avotu saraksts:

Brantevica, A. (2016). Draiskie artikulācijas vingrinājumi : [ceļā uz pareizu skaņu izrunu]. Rīga: RaKa
izdevniecība.

Drozdova, D. (2020). Rotaļa- runas attīstības veicinātāja vidējā pirmsskolas vecuma posmā
(Kvalifikācijas darbs) 53.lpp.

Īviņa, D. (2010). Desmit mazi pirkstiņi. Pirkstiņspēles bērna attīstībai. Rīga: Jumava izdevniecība.
34.lpp.

Brantevica, B. (2007). Pirkstiņu rotaļas. Rīga: RaKa izdevniecība.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Runas vingrinājumi. [Internets]. [Skatīts: 2021. gada 10.
Novembrī]. Pieejams: https://www.bkus.lv/lv/content/runas-vingrinajumi

‘’Mārtiņi”, sakārtojusi Baiba Dzedule. Zvaigzne ABC

Kalniņa, A. (2016). 4-5 gadus vecu bērnu valodas bagātināšana rotaļnodarbībās. Kvalifikācijas darbs

Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde. (b.g.). Logopēda ieteikumi. [Internets]. [Skatīts: 2021. gada
9. novembrī]. Pieejams: http://gulbenes1pii.eu/?page_id=6666

Skujiņa, V., Beļickis, I., Blūma, D. , Koķe, T. , Blinkena, A. (2000). Pedagoģijas terminu skaidrojošā
vārdnīca.

Vītola, I., Bērziņa, G., Alksne, D., Vorpa, G. (2021). Bērnu runas attīstīšanass metodika pirmsskolā.

Lūse, J., Miltiņa, I., Tūbele, S. (2012). Logopēdijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: RaKa.
Brice, B.(2016). Pirkstiņu rotaļas. 2. papildinātais izdevums.Rīga:RaKa, 7.-10.lpp.

Metodiķu izstrādāta programma Daugavpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē(2010-2011)

Svence, G.(1999). Attīstības psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC

Gulbe, E. (2020). Dziedāšana – pirmskolas vecuma bērnu (4-5 gadi) runas attīstības
sekmētāja(Kvalifikācijas darbs) 33.lpp.