LATVIJAS UNIVERSITTE

PIRMSKOLAS VECUMA BĒRNU (4-7.) GADI ATTĪSTĪBA

Autore: Veronika Duševska

Studenta apliecības Nr.: vd23022
Darba vadītāja: docente Dr.psych. Alla Plaude-Demidova

RĪGA 2023
Ievads
Bērnu pirmsskolas attīstības laikā fiziskā, kognitīvā un emocionālā attīstība kļūst par
svarīgiem personības veidošanās elementiem. Fiziskā attīstība un motoriskās prasmes tieši
ietekmē viņu panākumus mācībās un pielāgošanos videi. Kognitīvajām spējām, tostarp uztverei,
domāšanai un uzmanībai, ir nozīmīga loma domāšanas procesu veidošanā. Savukārt runas un
domāšanas attīstība nosaka bērna spēju efektīvi mijiedarboties ar cilvēkiem un izteikt savas
domas.

Pirmsskolas vecuma bērnu fiziskā attīstība

 Bērna fiziskajam stāvoklim ir liela nozīme viņa panākumos dažādās jomās. Pirmsskolas
vecuma bērni, kustoties, aktīvi iepazīst pasauli. Viņu priekšstati par apkārtējo pasauli veidojas,
izmantojot acu, mēles, roku darbību un kustību telpā. “Bērni, kuri jau pirmsskolas vecumā ir
salīdzinoši vairāk norūdīti un fiziski attīstīti, regulāri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, labāk
mācās, tiem ir lielākas darba spējas” (Zankovska, 2007.).
Pirmsskolas vecumā bērna attīstību ietekmē divas vides - ģimene un pirmsskola. Tām ir
atšķirīgas priekšrocības; ģimenes videi ir raksturīga individuāla pieeja bērnam, savukārt
pirmsskola nodrošina regulāras mūzikas, sporta un citas aktivitātes speciālistu vadībā.
(Zankovska, 2007.).
Motoriskās prasmes ir viens no svarīgākajiem cilvēka fiziskās attīstības aspektiem. Bērna
attīstībā nozīmīga loma ir motorikas attīstībai un pirkstu kustību koordinācijai. Tāpēc ir ļoti
svarīgi strādāt ar bērnu jau no agras bērnības, izmantojot īpašus vingrinājumus, spēles un
uzdevumus, lai attīstītu motoriku. Motorikas attīstība 4-5 gadu vecumā ietekmē galvas smadzeņu
garozas runas un motorisko zonu, kas atrodas ļoti tuvu viena otrai, nobriešanu. Attīstot motoriku,
mēs ietekmējam bērna intelektuālo attīstību (Ponosova).
Attīstītā koordinācija palīdz bērnam kustēties veikli un pārliecinoši, kā arī veicina pareizu
stāju. Koordinācija nozīmē ne tikai labi koordinētas ķermeņa kustības, bet arī koordinētu
uzbudinājuma un kavēšanas procesu mijiedarbību smadzeņu garozā. Šis nosacījums ir būtisks
centrālās nervu sistēmas precīzai darbībai. Tāpēc hiperaktīviem bērniem bieži ir koordinācijas
problēmas. (Bugaeva, 2021.).

Bērna attīstība piecu gadu vecumā

Kustību attīstība:
• lec un met kūleņus;
• šūpojas šūpolēs, rāpjas;
• var nostāvēt uz vienas kājas vismaz 10 sekundes.
Roku un pirkstu veiklība:
• pēc parauga uzzīmē trīsstūri un citas ģeometriskas figūras;
• var uzzīmēt cilvēku;
• var uzrakstīt dažus drukātos burtus;
• spēj patstāvīgi apģērbties un noģērbties;
• ēd, lietojot karoti, dakšiņu un reizēm arī nazi;

2
 • ir apguvis tualetes iemaņas. (Solvita Ķerve Sandra Gintere Sanita Mitenberga, 2021.)

Bērna attīstība septiņu gadu vecumā

Motorā attīstība un koordinācijas spējas:
• prot labi noturēt līdzsvaru;
• ir ar labi attīstītu acu–roku koordināciju, kas ļauj pārzīmēt pēc parauga un norakstīt
burtus;
• labprāt piedalās grupu/komandu spēlēs (Ķerve, Gintere, Mitenberga, 2021.).

Pirmsskolas vecuma bērnu kognitīvā attīstība

Kognitīvā attīstība – ir visu veidu domāšanas procesu attīstība. Piemēram, uztveres, atmiņas,
jēdzienu veidošanās, problēmu risināšanas, iztēles un loģikas (Seļatina, 2013.).
Pirmsskolas vecuma beigās bērnam jābūt labi attīstītai iztēlei, kas tiek realizēta dažādos
darbības veidos un galvenokārt spēlē. Bērns arī izrāda zinātkāri, uzdod jautājumus pieaugušajiem
un vienaudžiem, interesējas par cēloņsakarībām, cenšas patstāvīgi izdomāt un izskaidrot dabas un
cilvēku darbības parādības, ir tendēts arī vērot un eksperimentēt (Maudova, 2022.).
Pirmsskolas vecuma sākumā bērna uzmanība atspoguļo viņa interesi par apkārt esošajiem
priekšmetiem un darbībām, kas tiek veiktas ar tiem. Bērns koncentrējas, līdz interese izzūd. Jauna
objekta parādīšanās izraisa uzmanības pievēršanos tam. Nejaušā uzmanība dominē visā
pirmsskolas bērnībā. Tāpēc bērni reti kad ilgstoši nodarbojas ar vienu un to pašu darbību. Visā
pirmsskolas vecumā bērnu darbību sarežģītības dēļ uzmanība iegūst lielāku koncentrēšanos un
stabilitāti. Jaunāki pirmsskolas vecuma bērni var spēlēt vienu un to pašu spēli - 25-30 minūtes.
Vecākiem pirmsskolas vecuma bērniem - līdz 1-1,5 stundām (Maudova, 2022.).

Bērna attīstība piecu gadu vecumā

Uztvere un domāšana:
• prot skaitīt līdz pieci;
• var pareizi nosaukt vismaz četras krāsas;
• izprot jēdzienus: lielāks, mazāks vairāk, mazāk;
• ir izpratne par ikdienišķām lietām (tādām kā nauda, ēdiens, ierīces).
Emocionālā attīstība:
• spēj atšķirt realitāti no fantāzijas;
• reizēm prasīgs, reizēm labprāt sadarbojas (Ķerve, Gintere, Mitenberga, 2021).
3
 Bērna attīstība septiņu gadu vecumā
Domāšana un uztvere:
• pazīst lielāko daļu burtu;
• saprot daudzumus, prot skaitīt vismaz līdz 10;
• zina nedēļas dienas un gadalaikus;
• izprot jēdzienus: vakar, šodien, rīt;
• var nosaukt visus četrus gadalaikus;
• atšķir labo un kreiso pusi;
• var atrast kopīgo un atšķirīgo dažādiem priekšmetiem.
Uzmanības koncentrēšanas spējas:
• spēj koncentrēt uzmanību viena uzdevuma veikšanai vismaz 10–15 minūtes;
• prot sagaidīt savu kārtu, lai izteiktu savas domas.
Emocionālā un sociālā attīstība:
• pietiekami patstāvīgs, lai spētu pats apģērbties, aiziet uz tualeti;
• spēj sekot skolotāja / audzinātāja norādījumiem;
• lielā mērā spēj kontrolēt savu uzvedību (Ķerve, Gintere, Mitenberga, 2021.).

Pirmsskolas vecuma bērnu runas un domāšanas attīstība

“Runas attīstība ir bērna pilnvērtīgas attīstības pamats: no dažādām frāzēm, jaunākajā
pirmsskolas vecumā, līdz secīgai, plašai monologa un dialoga runai vecākajā pirmsskolas
vecumā” (Svetlana Golubeva, 2019.).
Parasti 4-5 gadīgie bērni aktīvi paplašina vārdu krājumu, kas ļauj viņiem veidot
sarežģītākus teikumus, izmantojot darbības vārdus, īpašības vārdus un personvārdu
vietniekvārdus. Četru gadu vecumā bērns jau ir apguvis 1500-2000 vārdus. Turklāt bērni pievērš
uzmanību vārdu skaniskajam noformējumam, veido atskaņas, mācās darboties ar valodas skaņām
un ritmu, kas veicina uzmanības un fonemātiskās dzirdes attīstību. Šajā vecumā viņi arī izrāda
interesi par pašu valodu, uzdodot jautājumus par tās nozīmi un struktūru (Svetlana Golubeva,
2019.).
Bērna attīstība piecu gadu vecumā:
Valoda:
• var atstāstīt daļu no stāsta,

4
 • spēj pateikt teikumu, kas sastāv vairāk nekā no 5 vārdiem,
• lieto nākotnes formu; var pastāstīt par savu ģimeni,
• var pastāstīt stāstu (Ķerve, Gintere, Mitenberga, 2021).

Pirmsskolas vecuma bērna analizēšanā

Runājot par fizisko un kognitīvo attīstību, darba autore piedāvā savu piemēru. Kad autorei
bija 4 gadi, viņas māte nolēma viņu aizvest bērnu attīstības grupā. Nodarbībās bija jāsēž pie galda
un jāveic daži uzdevumi. Autore bija ļoti labi attīstījusies fiziski, taču viņas kognitīvās funkcijas
nebija tik labas. Tā kā bērniem šajā vecumā ir grūti ilgstoši sēdēt un koncentrēties, autorei apnika
garlaicīgie uzdevumi un viņa nolēma skriet pa klasi un spēlēties, nevis sēdēt pie garda un pildīt
uzdevumus. Visi bērni sāka skriet viņai līdzi, un mācību stundu nevarēja novadīt, kā bija plānots.
Pēc tam tur strādājošie speciālisti vērsās pie autores mātes un lūdza viņai vairs nevest savu bērnu.
Runājot par bērna runas attīstību, autore ir novērojusi, ka bērni atceras vārdus kā attēlus
savā galvā un veido asociācijas. Kā piemēru ņemsim 4 gadus vecu bērnu. Meitenīte stāstīja, kā
viņa brauca pie jūras. Kad viņai jautāja, kāds bija ūdens, viņa teica, ka ūdens bija gigantisks, lai
gan patiesībā tas nozīmēja brīnišķīgs, kā vēlāk autore uzzināja no mammas. Meitenei radās
asociācija ar ūdeni kā ar lielu jūru, jo viņa atcerējās attēlu. Tāpēc viņai bija viegli atcerēties
vārdu gigantisks, kad viņa stāstīja par ūdeni, savukārt vārdu brīnišķīgs bija grūti atcerēties pie
jūras attēla.

5
 Secinājumi
Šajā darbā sniegta informācija par bērnu attīstību pirmsskolas vecumā, īpašu uzmanību
pievēršot fiziskajai, kognitīvajai un runas attīstībai. Tajā atspoguļoti galvenie atskaites punkti, kas
raksturo bērna izaugsmi un spējas šajā vecumā.
Fiziskā attīstība tiek uzskatīta par priekšnoteikumu panākumiem dažādās dzīves jomās,
tostarp motorikā, kas veicina arī intelektuālo attīstību. Kognitīvajā jomā galvenie aspekti ir bērna
domāšanas prasmju attīstība, uztvere, problēmu risināšana un iztēle. Arī emocionālā attīstība un
sociālo prasmju attīstība tiek uzskatīta par svarīgu, lai bērns varētu labi funkcionēt savā vidē.
Darbā minēti piemēri no personīgās pieredzes, lai palīdzētu labāk izprast bērna attīstības
procesu un viņa iespējamo reakciju uz mācību situācijām.
Kopumā darbs dod ieskatu gan teorētiskajā, gan praktiskajā aspektā par bērnu attīstību
pirmsskolas vecumā, atklājot tās daudzveidību un izaicinājumus.

6
 Izmantotās literatūras saraksts

1. Bugaeva, O. Развитие координации движений у детей старшего дошкольного

возраста в играх и упражнениях с мячом в рамках терренкура. [tiešsaiste] – [atsauce
20.11.23]. Pieejams internetā: https://dohcolonoc.ru/cons/18250-razvitie-koordinatsii-
dvizhenij-u-detej.html
2. Golubeva, S. Vecāka pirmsskolas vecuma bērnu runas attīstība rotaļu darbībā pirmsskolā
: kvalifikācijas darbs. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte. Rīga : Latvijas
Universitāte, 2019. 5 lp.
3. Ķerve, I. Gintere, S. Mitenberga, S. Zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu fizisko
aktivitāšu veicināšana, tai skaitā bērnu attīstībai atbilstoša aprūpe (handlings), kustību
attīstība, aktīvās rotaļas: metodiskais materiāls. Rīga, 2021. 17-19 lp.
4. Mauludova, J. Развитие когнитивных способностей в дошкольном возрасте.
[tiešsaiste] – [atsauce 20.11.23]. Pieejams internetā: https://infourok.ru/kognitivnye-
sposobnosti-detej-doshkolnogo-vozrasta 5849599.html
5. Ponosova, O. Развитие мелкой моторики у детей 4-5 лет. [tiešsaiste] – [atsauce
20.11.23]. Pieejams internetā: https://cppmsp59.ru/articles/preschoolers/razvitie-melkoy-
motoriki-u-detey-4-5-let/
6. Seļatina, M. Vecuma atšķirības neirokognitīvo funkciju veidošanās līmenī vecākiem
pirmsskolas vecuma bērniem: bakalaura darbs. UFU Klīniskās psiholoģijas un
psihofizioloģijas fakultāte. Jekaterinburga: Уральский федеральный университет ,
2013. 5 lp.
7. Zankovska, Z. 6 – 7 gadīgo bērnu fiziskās attīstības veicināšana pirmsskolas izglītības
iestādē : bakalaura darbs. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte. Rīga :
Latvijas Universitāte, 2007. 5 lp.