LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļa

Profesionālā bakalaura studiju programma

“Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs”

5 - 6 gadīgu bērnu uzmanības sekmēšana spēlēs

Studiju darbs II

Darba vadītājs:

RĪGA 2021
 Saturs

Ievads..........................................................................................................................................3

1. Spēles un rotaļas uzmanības koncentrēšanas attīstībai 5-6 gadus veciem bērniem............5

1.1. Uzmanība un tās īpašības.............................................................................................5

1.2. Uzmanības noturība un tās īpatnības 5-6 gadus veciem bērniem...............................7

1.3. Uzmanības noturīguma attīstības veicināšana............................................................12

2. Rotaļas un spēles 5 – 6 gadus vecu bērnu uzmanības noturīguma sekmēšanai................14

2.1. Pētījuma metodoloģija................................................................................................14

2.1. Pētījuma rezultāti........................................................................................................19

Secinājumi.................................................................................................................................21

Priekšlikumi..............................................................................................................................22

Literatūras un citu avotu saraksts..............................................................................................23

Pielikumi...................................................................................................................................25
 Ievads

Pirmsskolas vecumā bērni apgūst akadēmiskās pamatprasmes un tieši tīšā uzmanība ir

viens no galvenajiem apziņas stāvokļiem, kas ietekmē bērna mācīšanās spējas. Analizējot
literatūru, tika konstatēts, ka uzmanība dažādās zinātnes jomās tiek definēta dažādi. No
medicīnas viedokļa tā ir mērķtiecīga apziņas ierosme, kas ir cieši saistīta savā starpā ar gribas
piepūli, kā arī saistīta ar lielāku nervu sistēmas sasprindzinājumu. No psiholoģijas viedokļa,
uzmanība tiek definēta kā īpašs apziņas stāvoklis, kurš tiek novirzīts un koncentrēts uz cilvēka
izziņas procesiem. Pirmsskolas vecumā tīšās uzmanības attīstībai īpaši jāpievēršas vecākajās
grupās. Būtiski ir apzināties, ka sekmīgi tīša uzmanība attīstīsies tieši pedagoģiskajā procesā.
Uzmanība rodas bērniem darbībā, īpaši, ja tā ir organizēta darbība. Tāpēc svarīgi, lai
pirmsskolas skolotāji savos ikdienas darbos kopā ar bērniem akcentu liktu arī uz tīšās
uzmanības attīstības uzdevumiem.

Bērna spēja fokusēt uzmanību un koncentrēties noteikta uzdevuma veikšanai, noturēt

savu uzmanību ir nozīmīgi, jo īpaši pirmsskolā, kad bērni gatavojas jaunam dzīves posmam –
bērni gatavojas iet uz skolu. 5-6 gadu vecumā bērns mācās koncentrēties uz kādu noteiktu
darbību, tāpēc viņam ir jābūt motivētam, ar skaidriem darbības mērķiem, kas saistīti ar viņa
personīgo pieredzi. Bērna uzmanība atspoguļo viņa interesi pret apkārtējiem priekšmetiem un
uzdevumiem, kas veicami ar tiem. Es uzskatu, ka izvēlētā tēma ir aktuāla, jo uzmanības
noturīgums ir saistīts ar visiem izzināšanas procesiem un ka matemātiskās prasmes
nepieciešamas daudzveidīgās dzīves darbībās.

Ir zināms, ka pirmsskolas vecums ir svarīgākais posms bērnu attīstībā. Bērni gatavojas

iet skolā. Uzmanības noturīgums ir ārkārtīgi svarīgs, sekojot stundas norisei. Īpaši šajā
vecumā ir nepieciešams attīstīt bērna atmiņu, uztveri, domāšanu, uzmanību. Bez uzmanības
noturības nav iespējams veidot jaunas prasmes un iemaņas. Noturība - ilgstoša koncentrēšanās
uz objektu. Tā ir cieši saistīta ar cilvēku nervu procesu spēku, darbības raksturu. Pirmsskolā ir
svarīgi attīstīt tās zināšanas, prasmes un attieksmes, kas nepieciešamas bērna individuālajā un
sabiedriskajā dzīvē, tas ir uzsvērts valsts pirmsskolas vadlīnijās (Latvijas MK noteikumi Nr.
709 2010).

Rotaļnodarbību laikā bērnam uzkrājas praktiska pieredze, izpaužas radošā darbība.

Piedāvātā pētījuma gaitā tika noteikti optimālākie apstākļi bērnu aktīvai darbībai, kā arī
noteikts uzmanības noturīgums konkrētas darbības izpildes laikā. Tika izstrādāti uzmanības
noturīguma kritēriji un rādītāji.
 Pētījuma objekts: 5-6 gadus vecuma bērnu uzmanības noturīguma attīstība.
Pētījuma priekšmets: metodiskie uzdevumi rotaļnodarbībās uzmanības noturīguma
attīstības veicināšanai 5-6 gadus veciem bērniem pedagoģiskajā procesā;
Pētījuma mērķis: izpētīt 5-6 gadus vecu bērnu uzmanības noturīguma attīstības
veicināšanas iespējas pedagoģiskajā procesā pirmsskolā;
Pētījuma uzdevumi:
1 . analizēt un izpētīt zinātnisko literatūru par uzmanību un uzmanības
noturīgumu;
2. apkopot rotaļas un spēles uzmanības noturīguma attīstības veicināšanai 5- 6
gadus veciem bērniem pedagoģiskajā procesā pirmsskolā;
3. izstrādāt secinājumus par iepriekš veiktajām darbībām;
Pētījuma metodes:
Teorētiskā: literatūras atlase un analīze par uzmanību, pirmsskolas vecuma
bērnu attīstību, spēli un to izmantošanu bērnu uzmanības noturības attīstībā.
Praktiskā: pirmsskolas pedagogu anketēsana.
 1. Spēles un rotaļas uzmanības koncentrēšanas attīstībai 5-6
gadus veciem bērniem
1.1. Uzmanība un tās īpašības
Cilvēks augot iegūst informāciju par apkārtējo pasauli. Galvenie ceļi, pa kuriem
cilvēks iegūst informāciju, ir izziņas procesi. Psiholoģi zinātnieki iedalīja šādus izziņas
procesus: „… sajūtas un uztvere, domāšana un runa, atmiņa, iztēle” (Vorobjovs, 2000).

Bez tam psiholoģi nosaka divus līmeņus apkārtējās pasaules atspoguļošanā –

jūtekliskajā jeb tiešajā un vispārinātajā jeb pastarpinātajā līmenī. Iegaumēt un saglabāt
informāciju palīdz atmiņa. Uzmanība nodrošina priekšmetu atlasi no apkārtējās pasaules un
izziņas darbības koncentrēšanos uz tiem, tādēļ bez atmiņas un uzmanības izziņas procesi nav
iespējami. Protams ka izziņas procesi ir savstarpēji saistīti: sākotnēju informāciju dod sajūtas
un uztvere, tālāk to apstrādā domāšana un iztēle, un cilvēka pasaules uztvere arvien paplašinās
un padziļinās (Vorobjovs, 2000).

Milzīgās informācijas jūrā cilvēks atlasa un saglabā vajadzīgo informāciju ar

uzmanības palīdzību. Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā jēdzienam „uzmanība” tika
dots šāds skaidrojums: „Uzmanība ir apziņas koncentrēšanas un virzīšanas spēja, no kā
atkarīga izziņas aktivitāte, operatīva orientēšanās mainīgos apstākļos un nozīmīgu mērķu
sasniegšana” (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca, 2000, 179).

A. Vorobjovs savā grāmatā, definējot uzmanību, atzīmē, ka „uzmanība ir cilvēka

apziņas koncentrētība un virzība uz ārējās vai iekšējās (psihiskās vai fiziskās) pasaules
atspoguļošanu” (Vorobjovs, 2000,117).

Psiholoģijas terminu vārdnīcā dota sekojoša definīcija: „Uzmanība – psihes (psihiskās

aktivitātes, apziņas) izvēlēta virzība un koncentrēšanās attiecīgā laika brīdī uz kādu fizisku
reālu objektu (reālu notikumu, priekšmetu, tā īpašību) vai ideālu objektu (pārdzīvojumu,
spriedumu u.c.) (Psiholoģijas vārdnīca, 1999, 145).

Uzmanība izpaužas ārēji: specifiskā poza, īpašā mīmika, ko viegli novērot un pēc
kuras var spriest par to, cik uzmanīgs ir skolēns. Skolotājiem jāiemācās noteikt pēc mīmikas
un pozas 8 uzmanības novēršanas sākumu un tā jākoriģē, negaidot pilnīgu skolēnu atslēgšanos
no stundas gaitas. Mācot skolēnu vērst savu uzmanību uz nozīmīgāko, pakļaut tuvākās
intereses tālākajām, neļaut acumirkļa iespaidiem valdīt pār apziņu, skolēnos tiek veidoti
uzmanības paradumi, citādi viņiem ir grūti mācīties skolā. Skolēnu uzmanība fiksē spilgtāko,
pat nejaušo, bet novēršas tiklīdz uztvere prasa piepūli. Rezultātā rodas zināšanās robi, bērns
nespēj mājās sagatavot uzdoto un mācīšanās kļūst nepatīkama. Uz pareizi izveidota
uzmanības paraduma pamata, uzmanība veidojas jau kā personības īpašība, kas pauž cilvēka
attieksmi pret apkārtējo pasauli, sabiedrību, darbu, kā arī sevi pašu. Tas, kam cilvēks pievērš
uzmanību un no kā viņš novēršas, parāda viņa intereses, virzību, raksturo viņu kā sabiedrības
locekli. Lai skolēnu zināšanu apguve noritētu sekmīgi, jārēķinās ar vairākām uzmanības
īpašībām (Geidžs & Berliners, 1999; Meikšāne, 1998).

Daudzi zinātnieki atzīmē, ka starp psiholoģiskajām īpatnībām liela nozīme ir

uzmanībai. Visi psiholoģi uzmanībā nosaka sekojošās īpašības (kvalitatīvais raksturojums):
apjoms, svārstīšanās, pārslēgšanās, koncentrācija, noturīgums, sadalīšanās. (skat.1. tabula.)
(Vorobjovs A., 2000).

1. tabula Uzmanības īpašības

Nosaukums Paskaidrojums

Nosaka objektu daudzums, ko aptver cilvēka apziņa īsā (0,1 – 0,01 sek.)
Apjoms laika sprīdī; apjomu var izpētīt, demonstrējot vairākus objektus īsā laika
sprīdī.Izmanto speciālo ierīci – tahistoskopu

Neapzināts apziņas pārnešanas process no viena objekta uz otru;

uzmanības svārstīšanās laiks ir atkarīgs no cilvēka nervu sistēmas
Svārstīšanās
darbības īpatnībām (ātrāk vai lēnāk mainījās priekšmeti un fons
Cilvēks nevar šo īpatnību izmainīt (nervu šūnu darbība)

Apzināta uzmanības pārnešana no viena objekta uz citu

To nosaka laiks, kas cilvēkam nepieciešams apzinātai uzmanības
Pārslēgšana
virzīšanai no viena objekta uz citu; atkarīga no cilvēka vecuma – ar
gadiem laiks samazinās; ietekmē arī cilvēka temperaments.

Uzmanības pievēršana vienam objektam; cieši saistīta ar uzmanības

apjomu un sadalīšanu: jo mazāk ir objektu vai darbību skaits, starp
Koncentrācija kurām sadalām uzmanība, jo lielāks ir koncentrācijas iespējas
Vislielākā koncentrācija ir kad uzmanība pievērsta vienam objektam vai
darbībai.

Noturīgums Nosaka apziņas noturēšanas stiprums un stabilitāte uz priekšmetiem ilgā

laika posmā. Ņemot vērā tādu īpašību, skolotājam jāparedz dažādu
darbības veidu nomainīšanu stundā ik pēc 10 – 15 minūtēm; attīstās
 cilvēkā visā dzīves laikā, sevišķi tiem cilvēkiem, kuru darbībā šī īpašība
ir ļoti nepieciešama (operatori, kāda transporta vadītāji)

Izpaužas kā cilvēka spēja darbībā vienlaikus uzmanības centrā paturēt

Sadalīšana vairākus objektus. Tāda spēja tiek ieaudzināta darbībā un pakāpeniski
kļūst par būtisku personības īpašību.

Svarīgi atzīmēt, ka uzmanības īpašības ir savstarpēji cieši saistītas. Darba rezultāti ir

atkarīgi no dažādiem nosacījumiem - kā paša cilvēka organisma īpatnībām, tā arī darbības
organizēšanas. (Vorobjovs, 2000)

1.2. Uzmanības noturība un tās īpatnības 5-6 gadus veciem bērniem

Pirmsskolas vecumā bērni apgūst sākotnējās zināšanas un prasmes, pieredzi sadzīves

līmenī. Apkārtējo pasauli bērni izzina ar pasaku, spēļu un rotaļu starpniecību, vērojot un
iesaistoties sadzīves situācijās. Bērnam ir nepieciešamas emocijas, ko sniedz intelektuāla
darbība: interese, pārsteigums par atklājumu, šaubas u.tml. Ja līdz skolas vecumam netiek
vingrināta bērna izziņas darbība, griba un patstāvīgums, tas var radīt grūtības uzsākot mācības
skolā. Savukārt negatīvas emocijas nomāc mācību motivāciju. Uztvere kā sarežģītāks
psihiskais process ietver sevī sajūtas, tā atspoguļo priekšmetus un parādības to pazīmju
kopumā. Beidzoties kairinātāja iedarbībai, paliek uztveres tēli, ar kuriem joprojām var operēt
(Golubina, 2007).

Pirmsskolas periodā turpina veidoties „iekšējās uztveres shēmas”. Bērns uztveres tēlā
redz tieši to, kas viņam ir būtisks. Uztveres procesā veidojas telpiskā orientācija – acumērs,
redzes kontroles spēja. Pirmsskolas periodā īpaši jāattīsta redzes uztvere. Bērniem jāturpina
pilnveidot krāsu uztveri. Piecus gadus veciem bērniem jau jāatšķir vienas krāsas nianses.
Runājot par objektu formu uztveri, bērni šajā periodā mācās salīdzināt viena objekta īpašības
ar citu objektu īpašībām. Telpas uztveres attīstībā sākumā liela nozīme ir iespējām aptaustīt
un redzēt, un vēlāk tiek izmantots vārdiskais apzīmējums, objektu tāluma un tuvuma izpratne,
virziena izpratne, lieluma izpratne. Pirmsskolas vecumā bērniem attīstās laika uztvere, secības
atspoguļojums, parādību ilgums. Bērna uztvere vienlaikus attīstās ar viņa intelektuālās
darbības pilnveidošanos. Atmiņa ir mūsu saprāta spēja fiksēt informāciju, to uzglabāt un, kad
vajadzīgs, reproducēt vai aktualizēt. Atmiņa ir spēja saglabāt un atcerēties iepriekšējo pieredzi
(Kreišmane, 2000).
 Audzināšanas un mācīšanas sekmes ir atkarīgas no bērna individuālajām atmiņas
īpatnībām un spējām. Pirmsskolas attīstības periodā pārsvarā ir netīšās iegaumēšanas spēja.
Bērns vienmēr labāk iegaumēs to, kas viņam šķiet interesants un piesaista viņa uzmanību.
Bērns labi iegaumē tekstu, kas atrodas zem spilgtas pasakas ilustrācijas, un var to atkārtot bez
grūtībām pareizajā secībā. Bērni bieži vien iegaumē arī vārdus, kuru jēga viņiem nav
saprotama, tas ļauj secināt, ka pirmsskolas attīstības periodā nevajag pārmērīgi noslogot bērna
atmiņu ar garu dzejoļu mehānisku mācīšanos. Noderīgāk attīstīt loģiskās atmiņas veidošanos,
kas nodrošinātu lietu un parādības būtību izpratni. Tas veicinās bērna spējas sekmīgi mācīties
skolā. Atmiņas spējas katram ir atšķirīgas. Svarīga ir atmiņas nostiprināšana. Izšķir dažādus
atmiņas veidus:

• redzes un dzirdes atmiņa;

• verbāli loģiska atmiņa;
• kustību atmiņa;
• emocionālā atmiņa (Golubina, 2007; 68).

Domāšana ir psihisks process, ko no fizioloģiskā viedokļa nodrošina analizatoru

darbība. Lai cilvēks spētu domāt, nepieciešami priekšnosacījumi: spēja vērot ārējo pasauli un
vesela nervu sistēma, kas ļautu realizēties cilvēka prāta spējām (Golubina, 2007; 70). Bērnu
domāšanas attīstība ir saistīta ar cēloņu un seku sakarību atklāšanu starp lietām un norisēm.
Šajā periodā attīstās vairāki domāšanas veidi:

• verbāli loģiskā domāšana;

• uzskatāmi konkrētā domāšana;
• uzskatāmi tēlainā domāšana.

4 – 7 gadu vecumā domāšanas pamatā ir sajūtas un uztveres tēli. No 6 gadu vecuma

pamazām veidojas jēdzieniski tēlainā vai abstraktā domāšana. Pirmsskolas vecumā bērniem ir
raksturīga uzskatāmi konkrētā un tēlainā domāšana. Loģiskā domāšana attīstās pakāpeniski
kļūdu, mēģinājumu un iegūtās pieredzes rezultātā. Liela nozīme ir iztēlei, kas darbojas sasaitē
ar bērna fantāziju (Golubina, 2007).

Pirmsskolas vecumā bērnu runas attīstība pāriet jaunā kvalitātē. Strauji pieaug bērna
vārdu krājums. Šajā vecumā bērns runā izmanto daudz darbības vārdu, vietniekvārdu,
savienotājvārdu. Intensīvi tiek apgūtas runas gramatiskās formas un jauni abstrakti jēdzieni.
Šajā dzīves periodā bērns mācās izprast cita cilvēka domas un runas iekšējo loģiku, attīstās
iekšējā runa. Runu bērni izmanto visos savos darbības veidos: novērošanā un zīmēšanā,
muzikālajās nodarbībās un rēķināšanā, darbā un rotaļās. Bērns sāk koncentrēt uzmanību uz
runas priekšmetu, fiksēt runā darbības pazīmes vai rezultātus. Klausoties citu cilvēku runu,
stāstus vai pasakas, 4 – 6 gadus vecs bērns sāk interesēties ne tikai par to saturu. Viņa
uzmanību piesaista arī forma, kurā šis sacerējums izteikts. Piektajā dzīves gadā bērns saprot
pasakas vai īsa stāsta sižetu, ja tas nav sarežģīts. Vidējā pirmsskolas vecuma bērns var spilgti
iztēloties cilvēkus, viņu darbības, pārdzīvojumus, par kuriem runāts stāstā, ja, protams,
bērnam šis stāsts ir saprotams un tēli pazīstami (Ļubļinska, 1979).

Bērnu motivācija rodas no vajadzības pēc iespaidiem, protams, pēc tam, kad ir
apmierinātas bērnu vitālās vajadzības, no izziņas vajadzības, kas raksturīga pirmsskolas
vecumā un ir viens no priekšnosacījumiem mācīšanās motivācijas attīstībai skolā. Pirmsskolas
vecumā motivācijas 9 pamatā ir saskarsmes vajadzība, vajadzība komunicēt, vajadzība
sazināties, gūt sava nozīmīguma apstiprinājumu. Īpaša nozīme šī vecuma bērniem ir emociju
un jūtu attīstībai. Tās ir bērna uzvedības un izturēšanās galvenais rosinošais aspekts. Pozitīvās
emocijas saistītas ar organisma fizioloģisko procesu aktivizāciju, negatīvās emocijas tos
nomāc. Bērnam ir vieglāk apgūt dažādas iemaņas, kad ir labs noskaņojums (Prindule, 1994).

Uzmanības noturīgums ir spēja noturēt uzmanību uz konkrētu objektu ilgā laika

posmā. Uzmanības noturīgums attīstās cilvēka visā dzīves laikā, īpaši tiem cilvēkiem, kuru
darbībā šī īpašība ir sevišķi nepieciešama – transporta vadītājiem, operatoriem (Kreišmane,
2000). Šis rādītājs ir atkarīgs no cilvēka individuālajām fizioloģiskajām īpatnībām, konkrētā
mirkļa psihiskā un fiziskā stāvokļa, motivācijas, ārējiem traucēkļiem. Noturība ir tieši atkarīga
arī no intereses pret objektu – jo mazāka ir interese, jo grūtāk noturēt uzmanību. Spēja
koncentrēties un ilgstošāk sekot uzdevumam ir būtiska, lai bērns varētu uzņemt nepieciešamo
informāciju un piedalīties noteiktās aktivitātēs. A. Šteinberga savā darbā raksta, ka uzmanības
noturīgums ir uzmanības pievēršanas ilgums vienam objektam vai uzdevumam. Netīšās
uzmanības noturīguma ilgums ir apmēram 2 -3 sekundes – pēc tam uzmanība sāk svārstīties.
Tīšās uzmanības noturīgums ir saistīts ar uzmanības pievēršanu objekta nozīmīgumam.

Uzmanības vadīšana nozīmē tās pievēršanu un noturēšanu uz kādu priekšmetu vai

darbību gan līmenī cilvēks – cilvēks, gan cilvēks – darbība, kur liela nozīme ir videi.
Monotons, šablonisks, stereotips darbs pazeminās uzmanības noturīgumu, uzmanības
koncentrēšanai būs nepieciešama aizvien lielāka piepūle. Autore uzsver, ka jāņem vērā to, ka
jebkurā situācijā darbības saturs, radoša pieeja un atbildība par rezultātu, palielina uzmanības
noturību. Lai uzmanību noturētu, nepieciešams atcerēties, ka nepabeigta darbība vai
informācija, kā arī sarunas biedra ieinteresētība ir noteicošie faktori uzmanības noturēšanai
(Šteinberga, 2006).
 Uzmanības noturība tiek raksturota ar laiku, kādā subjekts var saglabāt psihiskās
aktivitātes virzienu un koncentrēšanos kvalitāti nemainīgā līmenī. Cilvēka koncentrēšanās
spēju nosaka pēc traucēkļu intensitātes, kuru iedarbībā uzmanība tiek noturēta. J. Kolominskis
raksta, ka pat tad, ja uzmanība ir ļoti noturīga un koncentrēta, allaž var novērot tās intensitātes
un spraiguma īslaicīgas, netīšas izmaiņas. Tās ir uzmanības svārstības (Kolominskis, 1990).

I. Lika raksta, ka pirmsskolas periodā sāk veidoties tīšā uzmanība, tīšās uzmanības
attīstība ontoģenēzē sākas ar to, ka pieaugušais cilvēks ar vārda palīdzību, ar norādošu žestu
piesaista bērna uzmanību tam vai citam darbības aspektam. Uzmanības noturība ir atkarīga no
attieksmes rakstura, kāds bērnam ir pret uzdevumu un no bērna vecuma. Autore piemin arī to,
ka bērnu uzmanības noturēšanai palīdz darbības veidu maiņa gan vienas nodarbības laikā, gan
arī dienas gaitā. Tas dod iespēju izvairīties no vienveidības un garlaicības, kas notrulina bērnu
interesi par darbu, pazemina viņu uzmanību (Lika, 2003).

5 – 6 gadus vecums ir bērna intelektuālās attīstības un emocionālās nobriešanas

periods. Bez atbilstošas, šim vecumam piemērotas intelektuālās un garīgās slodzes, bez
pieaugušo rūpēm netiks apmierinātas bērna izziņas, saskarsmes vajadzības, augšana un
nenotiks viņa spēju attīstība (Ukstiņa, 1996). Bērni 5 – 7 gadu vecumā mācās tīšuprāt pievērst
uzmanību tiem objektiem, kur nepieciešama koncentrēšanās. Prasme pakļaut savu uzmanību
audzinātājas prasībām un pēc tam arī izprast šādas pakļaušanas nepieciešamību ir sākotnējā
forma, kurā izpaužas bērna spēja regulēt savu psihisko darbību. Tā kā uzmanība nav īpaša
psihiskās darbības forma, bet lielākā vai mazākā mērā iekļaujas jebkurā psihiskā procesā,
dabiski, ka tā arī pilnveidojas dažādos bērnu psihiskās darbības veidos, kurus saprātīgi
organizējuši pieaugušie (Ļubļinska, 1979).

Raksturīgi, ka bērnu uzmanību izraisa tikai pievilcīgie objekti, kurus pavada

emocionāls pārdzīvojums. Piecus gadus vecs bērns spēj vienlaikus operēt ar informācijas
vienībām. Bērns uz uztveres objektu koncentrēsies tik ilgi, kamēr būs interese. Uzmanību šajā
vecumā reti kad izraisa iekšējie nosacījumi, tāpēc var apgalvot, ka uzmanība pirmsskolas
vecumā pārsvarā ir netīša. Četrus vai piecus gadus veci bērni uzmanību spēj koncentrēt
apmēram 6–8 sekundes, bet sešus vai septiņus gadus veci bērni – 12–20 sekundes. Taču
uzmanība ir individuāli nosacīta: tā ir atkarīga no CNS darbības īpatnībām, no fiziskā un
emocionālā stāvokļa. Uzmanība ir saistīta ar gribas kvalitāti, ar paškontroles prasmēm un
iemaņām socializācijas procesā. Pirmsskolā pamazām pieaug uzmanības noturība.

Vecākajā pirmsskolas vecumā pieaug uzmanības noturība. Ja jaunākie pirmsskolēni

vienu spēli izspēlē apmēram 30 – 50 min., tad vecākie pirmsskolēni – apmēram 2 stundas.
Organizējot mācīšanās procesu sešgadīgiem bērniem, nepieciešams zināt, ka sešgadīgie var
aktīvi un produktīvi nodarboties ar vienu lietu 15 minūtes ilgi. Tāpēc stunda sešgadīgiem
bērniem ilgst 35 minūtes, bet starpbrīdis – 20 minūtes un ne mazāk. Maksimālais stundu
skaits nedēļā – 20. Pētījumi parāda, ka sešgadīgiem maksimālais darba spējīgums novērojams
otrdienās un trešdienās, kad bērni var izturēt 4 stundas. Citās dienās - tikai trīs stundas.
Nedēļas vidū vai beigās nepieciešams saplānot vienu atvieglotu dienu, kad tikai vienā stundā
nepieciešams gandrīz visu laiku koncentrēt tīšo uzmanību. Citi priekšmeti ir mūzika, vizuālā
māksla, sporta nodarbības. Motivācija veicina uzmanību, tādēļ radošos pasākumos vai
projektos, kuri bērnus patiešām interesē, bērnu uzmanība var būt gluži laba. Uzmanības
noturības atbalstīšanu, tās fiksāciju uz objektu nosaka izziņas procesu attīstība un bērna
zinātkāre. Pirmsskolas vecuma bērnu uzmanības īpašību un veidu attīstība ir atkarīga no:

• no emocionalitātes;
• no intereses;
• no materiāla nozīmības;
• no nodarbošanās rakstura, kuru bērns veic.

A. Lopatina raksta, ka sešus gadus vecs bērns ir spējīgs apzināti pārslēgt savu
uzmanību, noturēt uzmanību kādu laiku, koncentrējoties uz noteiktiem priekšmetiem,
darbībām, parādībām. Audzināšanas procesā pieaugušais patstāvīgi organizē bērnu darbību,
piesaistot bērnu uzmanību un uzmanības noturību. Tieši pirmsskolā 5- 6 gadus veciem
bērniem uzmanība paliek noturīgāka, un tas dod bērnam iespēju veikt noteiktu darbu
pirmsskolas skolotāja vadībā. Testu grāmatā (Gavrina, S., Kutjavina, N., Toporkova, I, &
Ščerbiņina, S., 2010) par uzmanību ir rakstīts, ka vēlams, lai piecu gadu vecumā bērns prastu:

• veikt uzdevumu, nenovēršot uzmanību 10 – 12 minūtes;

• vienlaikus uztvert 6 – 7 priekšmetus;
• saskatīt 5 -6 atšķirības starp priekšmetiem;
• patstāvīgi veikt uzdevumu pēc parauga;
• atrast vienādus priekšmetus.

Iepazīstoties ar pedagoģisko un psiholoģisko literatūru, tiek secināts, ka uzmanība ir

sarežģīts izziņas process, kurš ir cieši saistīts ar citiem izziņas procesiem. Uzmanība ir
atkarīga no bērna individuālām īpatnībām. Bērna uzmanību var ietekmēt dažādi faktori,
piemēram, emocijas, nogurums, interese, skolēna temperaments u.c
 1.3. Uzmanības noturīguma attīstības veicināšana

4,5 – 5,5 gados bērns pieņem izvirzīto uzdevumu un labprāt to izpilda, bet darbības
nobeigumā viņš bieži zaudē (aizmirst) uzdevumu, aizvietojot to caur citu. Šajā līmenī rodas
mēģinājumi organizēt savu uzmanību, izvirzot papildus mērķus. Bērns pats sev vai
pieaugušajam saka: „Pabeigšu šo un parotaļāšos ar mašīnīti”. 5,5 – 6,4 gadus vecs bērns
pilnībā pieņem uzdevumu un cenšas to izpildīt ātrāk un labāk, izmantojot daudz racionālākus
uzmanības organizācijas paņēmienus: paša instrukciju, materiāla iepriekšēju grupēšanu (Lika,
2003).

Uzmanības attīstīšanai jāizmanto bērnu izziņas intereses. Taču nevajag līdz ar to

censties padarīt stundas par laika kavēkli. Smieklu stāstiņi, rotaļas, komiskās situācijas un joki
16 rotaļnodarbības laikā novērš bērna uzmanību no mācību vielas. Bērnu noturīgās uzmanības
mobilizēšanai jāizmanto rotaļnodarbības saturs, darbs ar grāmatu, pārrunas ar grupas biedriem
un grupas skolotāju, kas atbilst bērnu interesēm un pēc satura ir viņiem piemērots. Šai nolūkā
ieteicams izmantot arī nepieciešamos uzskates līdzekļus, izanalizēt atsevišķas bērniem
pazīstamas dzīves parādības, mākslinieku gleznas vai daiļliteratūras darbus, noskatīties
kinofilmas. Vismazāk bērnus nogurdina nereglamentētas rotaļas, kurās brīvi darbojas viņu
radošā iztēle, jo tās neizvirza augstas prasības bērna intelektuālai darbībai. Vislielāko
saspringtību prasa darbības verbālā forma – skaitļošana, pārrunas par noklausīto stāstu,
atbildes uz jautājumiem. Šis darbs prasa lielāku uzmanības sasprindzinājumu un līdz ar to
vairāk nogurdina (Ļublinska, 1979).

Toties darbībai ar skaitļiem ir diezgan liela loma bērna prāta attīstīšanas procesā.
Vispirms bērniem pirmsskolā ir jāattīsta priekšstati par daudzumu, veicot salīdzināšanas
darbības. Attiecīgi - jebkura daudzuma elementu salīdzināšana ar cita daudzuma elementiem,
jāveido izpratne par daudzumu vienādību vai arī nevienādību un jārada bērna apziņā
attiecīgus veiktajai darbībai secinājumus. Kad izpratne par daudzumu ir izveidota, tad var
strādāt pie jēdziena par skaitli kā daudzuma apzīmētāju. Tad var strādāt ar darbībām, kas
iepazīstinās bērnu ar skaitļu savstarpējām attiecībām, tālāk tiek ieviests jēdziens par dabisko
skaitļu virkni, kā par noteiktu sistēmu. Darba gaita – no vienkāršākā uz sarežģītāko.
Matemātisko prasmju apguvē nepieciešams ievērot, ka pirmsskolā bērnu vadošais darbības
veids ir rotaļa. Rotaļājoties bērnam uzkrājas praktiskā pieredze, izpaužas radošā darbība.
Visoptimālākos apstākļus matemātisko prasmju apguvei rada rotaļa un bērnu radošā darbība.
Nepieciešams ņemt vērā arī to, ka 5-6 gadus veci bērni gatavojas skolai. Šajā laika posmā
bērnam ir jāiemācās noturēt savu uzmanību konkrētas darbības veikšanā, piemēram darba
lapu pildīšanā. Bez matemātiskiem priekšstatiem pirmsskolas vecumā bērnu uztvere būtu
virspusēja, nedotu nepieciešamos pamatus kopējai bērnu garīgai attīstībai, dažāda veida
darbībai, kā arī pilnīgai zināšanu un iemaņu apguvei sākumskolā (Lopatina, 2006).

Veiksmīga matemātikas uzdevumu un vingrinājumu izpildīšana sekmē un nodrošina

iespēju matemātiskās prasmes lietot reālās dzīves dažādās jaunās darbības situācijās.
 2. Rotaļas un spēles 5 – 6 gadus vecu bērnu uzmanības
noturīguma sekmēšanai
2.1. Pētījuma metodoloģija

Pirms uzsākot pētījumu, bija nepieciešams izzināt psiholoģijas un pedagoģijas

literatūru par bērnu uzmanības īpatnībām un noturības sekmēšanu. Pēc teorētiskās literatūras
analīzes autore pievērsās bērnu uzmanības noturības praktiskai pētīšanai. Pētījuma ietvaros
tika izstrādāta anketa pedagogiem par bērnu uzmanības noturēšanu, kā arī atlasītas rotaļas un
dažādi uzdevumi uzmanības noturības veicināšanai.

Pētniecības darbā izmanto dažādas metodes. Pēc tradicionālās klasifikācijas tās iedala
četrās grupās: novērošanā, pārrunās, dokumentu studēšanā un eksperimentā (Zelmenis, 1978).
Katrai no tām ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Epidemioloģiskās situācijas dēļ darba
autore nevarēja veikt novērošanu, lai izzinātu ar kādām rotaļām varētu sekmēt bērna
uzmanības noturību. Pēc novērošanas var spriest, cik liela uzmanības noturība bērnam ir. Kad
bērns rotaļājas, audzinātājs izvērtē bērna uzmanības noturību pēc dažādiem kritērijiem. Darba
autore šos kritērijus ir apkopojusi 2. tabulā. Tabulā ir izvirzīti 3 kritēriji, pēc kuriem var tikt
vērtēta bērnu uzmanības noturība. (sk.2. tabulu)

2. tabula. Vērtēšanas kritēriji

Kritēriji Vērtējums

1 (augsts līmenis) Bērns uzdevumu veic ļoti labi, saskatot 5

atšķirības.

Saskatīt 5-6 atšķirības 2 (vidējs līmenis) Bērns uzdevumu veic labi, saskatot 4
starp priekšmetiem. atšķirības.

3 (zems līmenis) Bērns uzdevumu veic vāji, saskatot tikai 2-3

atšķirības.

Vienlaikus uztvert 6-7 1 (augsts līmenis) Bērnam ļoti labi padodas atrast vajadzīgos
priekšmetus simbolus, uztver vismaz 6 priekšmetus.

2 (vidējs līmenis) Bērnam labi padodas atrast vajadzīgos

simbolus, uztver 4-5 priekšmetus.
 3 (zems līmenis) Bērnam vāji padodas atrast vajadzīgos
simbolus, uztver 2-3 priekšmetus.

1 (augsts līmenis) Bērns uzdevumus veic ļoti labi, nenovēršot

uzmanību 10 minūtes.
Veic uzdevumu,
2 (vidējs līmenis) Bērns uzdevumu veic labi, nenovēršot
nenovēršot uzmanību
uzmanību 6-8 minūtes.
(10-12min)
3 (zems līmenis) Bērns uzdevumu veic vāji, nenovēršot
uzmanību 3- 5 minūtes.

Rotaļas uzmanības noturīguma attīstībai:

1. Burvju pazušana.
Norise: Skolotāja vienā rindā izvieto dažādus priekšmetus, tie ir dažādas krāsas un
dažāda lieluma. Aktivitāte tiek sadalīta trīs grūtības līmeņos – zems, vidējs, augsts.
Zemā (1) grūtības līmenī tiek izmantoti trīs priekšmeti, vidējā (2) – pieci priekšmeti,
augstajā (3) – septiņi priekšmeti. 1) sarkans klucītis, dzeltena bumba, lācītis; 2) dzeltena
bumba, sarkana bumba, dzeltens klucītis, lācītis, sarkans klucītis; 3) sarkana bumba,
lācītis, sarkans klucītis, lecamaukla, dzeltena bumba, dzeltens klucītis, konuss. Bērniem
tiek dots laiks aplūkot rindu ar priekšmetiem. Kad skolotāja ieslēdz mūziku, bērni
pagriežas ar muguru pret priekšmetu rindu un dejo. Kad skolotāja apstādina mūziku,
bērni atkal pagriežas pret priekšmetu rindu un nosauc, kāds priekšmets ir pazudis.
Aktivitāte atkārtojas vairākas reizes, līdz bērni sasniedz augstāko grūtības līmeni un bez
kļūdām nosaka pazudušo priekšmetu.
2. Luksofors
Mērķis: noturēt uzmanību Ne tikai konkrētajā rotaļnodarbībā, bet arī ikdienā
izmantojam kustību rotaļu ar luksoforu.
Norise: skolotāja tur rokās luksoforu un maina krāsas. Katram bērnam ir mašīnīte ar
kuru tad dodas turot rokā uz priekšu. Pie viena atkārto noteikumus un pārbauda
zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Tikai pie zaļas gaismas brauc un tad var
redzēt, kurs ir vērīgs un seko līdzi. Uzmanību attīsta un piesaistīt var ar dažādiem
uzmanības objektiem: skaņas, balsis, priekšmeti, neredzamā apkārtne, apģērbi,
emocijas.
3. Gājēju pāreja
Mērķis : uzmanības noturības attīstīšana.
 Norise: Jābūt vērīgam un uzmanīgam skaitot balts, melns. Rotaļas laikā priekšā tiek
nolikts zīmējums “Gājēju pāreja”. Bērniem jāizkrāso sava lapa tā, lai būtu viena svītra
balta, otra melna. Uz galda, lai atvieglotu darbu ir tikai melna krāsa un otas. Zīmēšanas
lapa A4 formāta, kurai, jau ar zīmulīti ir novilktas līnijas.
4. Šķiro un salīdzini!

Mērķis: Izmantojot ģeometriskās figūras, noturēt bērnu uzmanību.

Norise: Izdala vairākas ģeometriskās figūras katram bērnam – aplis, kvadrāts, trīsstūris.
Figūru kartiņas ar lipekli jānoliek attiecīgā plakātā, kuram ir lipīgs gabaliņš pielīmēts,
lai pieliptu viens pie otra. Jānosauc figūra un jāiet pielikt pie figūru plakāta. Jebkuri
bērna darbi sniedz informāciju par tā darītāju, piemēram, iegūstamajām zināšanām,
prasmēm, rakstura iezīmēm. Bērna darbs arī tiek parādīts pārējiem. Visi bērni tiek
paslavēti par izdarīto darbiņu. Izrunāts, ko bērns tur attēlojis, ko ar to domājis. Skolotāja
var izanalizēt cik precīzi vai gluži pretēji pavirši to veicis, pie kā būtu jāpiestrādā.

5. ‘’Nepazaudē asti!’’
Mērķis: uzmanības norurības sekmēšana.
Norise: Katram bērnam ir 2 metrus gara aukla. Katrs spēlētājs pagatavo sev ‘’asti’’,
iesienot auklas galā zāles kušķi, zariņu vai ko citu, kas laukā atrodams. Auklu tad aizbāž
vaļīgi mugurpusē aiz jostas vai aiz biksēm, lai ‘’astes’’ gals vilktos pa zemi. Rotaļai
sākoties, spēlētāji cenšas viens otra ‘’astei’’ uzkāpt, tai pašā laikā sargājot savu ‘’asti’’.
Katrs, kas pazaudē savu ‘’asti’’, saņem soda punktu, bet var rotaļu turpināt, to atkal
aizbāžot sev mugurpusē.

Uzdevumi uzmanības noturīguma veicināšanai:

1. Uzdevums roku sīkās motorikas attīstībai un uzmanības noturīguma veicināšanai – „Žiglās

vardes”.

Uzdevuma nosacījumi: Šis uzdevums tiek izmantots, lai sagatavotu bērna roku
rakstīšanai, kā arī sagatavotu viņa uzmanību darbam. Attēlā ar punktiem ir atzīmēts varžu
lekšanas ceļš. Bērnu uzdevums ir savienot punktus, lai veidotos vardes lekšanas ceļš. Ir
nepieciešams uzmanīgi savilkt punktus, neizejot ārpus malām. Daži no vardes ceļiem
krustojas savā starpā (2.1. att.). Skolotāja izdala lapas ar uzdevumu (skat. 2.pielikumu).
Bērni pilda uzdevumu izmantojot pildspalvu vai zīmuli.
 2.1. attēls. Žiglās vardes

1. Atšķirību meklēšana: uzdevums uzmanības noturīguma veicināšanai – „Kaķīši”.

Uzdevuma mērķis ir atrast atšķirības starp diviem attēliem un bērnu orientēšanos lapā (pa
labi no, pa kreisi no, zem, virs). Ar šī uzdevuma palīdzību tiek attīstīta prasme patstāvīgi
strādāt, prasme par jēdzieniem „pa labi no, pa kreisi no, zem, virs”. Skolotāja ar bērniem
apsēžas vienā aplī. Skolotāja parāda bērniem pirmo attēlu. Bērnu uzdevums ir aprakstīt to,
ko viņi redz skolotājas piedāvātajā attēlā. Pēc tam skolotāja parāda bērniem otru attēlu
(2.2. att.). Attēlos ir lieli fragmenti, kurus ir viegli pamanīt, un ir ļoti mazi fragmenti. Lai
pamanītu mazos fragmentus, bērniem ir nepieciešama pacietība. Katram bērnam tiek
iedota darba lapa (skat. 3.pielikumu), kurā ir iepriekš izskatītie attēli, kuros bērniem ir
jāatzīmē atšķirības. Lai veiksmīgi tikt galā ar uzdevumu, ir nepieciešams ļoti rūpīgi
aplūkot abus attēlus, pirms iezīmēt atšķirības. Uzdevumā ir atrodamas 6 atšķirības.

2.2. Attēls. Atrodi atšķirības “Kaķīši”

2. Uzdevums matemātisko prasmju attīstībai un uzmanības noturīguma veicināšanai –
„Ritmiskā rinda”.

Uzdevuma nosacījumi: uzdevums tiek izmantots matemātikas rotaļnodarbībā. Ar šī

uzdevuma palīdzību tiek attīstīta prasme grupēt ģeometriskās figūras pēc to veida.
Skolotāja piestiprina pie magnētiskās tāfeles lielu uzdevuma attēlu (2.3. att.). Uz attēla ir
uzzīmētas trīs nepabeigtas ģeometrisko figūru virknes. Kopā ar skolotāja kopā ar bērniem
aplūko attēlu un izrunā – kā veidojas ritmiskā rinda, pēc tam skolotāja izdala bērniem
lapas ar uzdevumu. Bērnu uzdevums ir papildināt katru ģeometrisko figūru virkni vismaz
vēl ar trim līdz piecām ģeometriskām figūrām.

2.3. Attēls. Uzdevums „Ritmiskā rinda”.

3. Uzdevums uzmanības noturīguma veicināšanai – „Kaķīšu meklētāji”.

Uzdevuma nosacījums: uzdevums tiek izmantots ārpus rotaļnodarbību laikā,

individuālā darbībā ar bērnu. Skolotāja piedāvā bērnam atrast vienādus kaķīšus pēc
vienas noteiktās pazīmes, piemēram:

1) atrast un apvilkt ar sarkanu flomāsteri visus kaķīšus, kuram ir tikai kreisā austiņa;
2) atrast un apvilkt ar dzeltenu flomāsteri visus kaķīšus, kuriem nav abu austiņu;
3) atrast un apvilkt ar zilu flomāsteri kaķīšus, kuriem nav acu;
4) atrast un apvilkt ar zaļu flomāsteri visus kaķīšus, kuram ir tikai labā austiņa.

Skolotāja var piedāvāt arī atrast atšķirības starp uzzīmētiem kaķīšiem. No sākuma
bērnam tiek iedots uzdevums ar attēliem, lai aplūkotu to. Tad skolotāja izstāsta
uzdevuma nosacījumus un izdala lapas ar uzdevumu: „Tagad mēs būsim kaķīšu
meklētāji, kuri meklēs kaķīšus pēc noteiktās pazīmes. Šodien vienai saimniecei pazuda
kaķīši, kuriem nebija kreisās austiņas. Uz lapas ir vairāku kaķīšu sejiņas, no kurām
mums ar sarkanu flomāsteri nepieciešams apvilkt tikai tos, kurus mums palūdza
 atrast”. Pēc komandas „vari sākt”, varēsi ķerties pie kaķīšu meklēšanas.” Bērns,
parakstot savu uzdevuma lapu, var darboties ar to vairākas reizes, katru reizi meklējot
citas atšķirības.

2.1. Pētījuma rezultāti

Pētījuma laikā tika anketētas sešas pirmsskolas izglītības iestādes skolotājas, kas
strādā ar bērniem vecuma grupā no pieci līdz seši gadi.

Uz pirmo anketas jautājumu, vai Jūsuprāt, vāji attīstīta uzmanība, ir bieži sastopama
bērniem vecumā no 5-6 gadiem? 4 repondenti atbildēja –„Jā’, bet 2 respondenti atbildēja
„Nē’.

Uz otro jautajumu, kā Jūs vērtētu bērnu uzmanības līmeni (augsts, zems, noturīgs,
nenoturīgs) 5-6 gadu vecumā vai Jūsu grupā pirmsskolas izglītības iestādē. „Augsts”-
atbildēja 2 respondenti”, zems”-atbildēja 2 respondenti,” noturīgs”-atbildēja 3 respondenti,
„nenoturīgs”- atbildēja 5 respondenti.

Uz trešo anketas jautājumu, vai bērnu nepietiekama uzmanība sagādā grūtības

rotaļnodarbību vadīšanā? Ja sagādā, tad kādas? 3 respondenti atbildēja, ka sagādā grūtības,
bet, ka nesagādā - atbildēja 3 respondenti. Kā galvenās grūtības respondenti minēja:

 Novēršas paši un novērš citus bērnus;

 Novirza no tēmas skolotāju;
 Zaudējam laiku vadot rotaļnodarbību;
 Nepieciešams sagatavot papildus rezerves uzdevumus;
 Raisa negatīvas emocijas citiem bērniem;
 Vairākas reizes jāatkārto vai jāizpilda uzdevums vai vingrinājums;
 Nepieciešams izgatavot vai izdomāt momentā papildus materiālus/idejas.

Uz ceturto anketas jautajumu, vai Jūs savā ikdienas darbā izmantojat dažādas
aktivitātes, vingrinājumus, spēles un rotaļas uzmanības īpašību (noturība, koncentrēšanās,
sadalīšana, pārslēgšana) attīstīšanai? Ja izmantojat, lūdzu miniet piemērus. „Izmantoju”-
atbildēja 6 respondenti, kuri kā piemērus minēja:

 Dažādi kustību vingrinājumi;

 Praktiskie darbi;
  Vingrinājumi pastaigas laikā;
 Muzikālie vingrinājumi;
 Didaktiskās spēles ar šo īpašību saturu;
 Rakstīt prasmes attīstības darba lapas ar līnijām;
 Dažādas darba lapas brīvajam laikam;
 Eksperimenti dabā.

Pēc anketu datu analizēšanas, tiek secināts, ka vāji attīstīta uzmanība ir sastopama šajā
vecuma grupā. Pēc skolotāju viedokļiem, uzmanības līmenis ir zems un nenoturīgs.Vairākiem
skolotājiem vāja attīstība bērnu uzmanība sagādā papildus noslogojumu vadīt rotaļnodarbības.
Visi skolotāji ikdienā izmanto dažādus paņēmienus un aktivitātes, lai veicinātu un uzlabotu
bērnu uzmanību.

Analizējot anketas datus, tiek secināts, ka vāja uzmanība mūsdienu bērniem ir ļoti
bieži sastopama, kas var ietekmēt nevienu pašu bērnu, bet arī citus bērnus. Būtiski ir ikdienā
piedāvāt dažādus uzdevumus, lai attīstītu uzmanību. Svarīgi vāji attīstītu uzmanību novērst
pirmsskolas vecumā, jo ,kā uzsver psihologi, nepietiekama uzmanība ir biežāk ir cēlonis
bērnu dezadaptācijai bērnudārzā. Vāja uzmanība ir arī bieži sastopama, īpaši, ja ar bērnu
nenodarbojas. Lai attīstītu uzmanību, tiek piedāvātas dažādas spēles, rotaļas un vingrinājumi,
kas neprasa papildus izdevumus vai līdzekļus. Skolotāja darbā ir svarīgi pielāgoties katram
bērnam, un uzreiz ir jāreaģē uz šo problēmu.
 Secinājumi

1. Uzmanība ir noteikts apziņas stāvoklis, kuru ietekmē dažādi faktori – psihiskais

stāvoklis, domas un emocijas, bet bērnu uzmanības noturības attīstību var un vajag
attīstīt aktīvā darbībā.
2. Bērnu uzmanības noturības attīstība ietekmē aktīvu prāta darbību un veiksmīgus
mācību sasniegumus pirmskolā un tālāk arī skolā, to var veicināt ar matemātikas
uzdevumu veikšanu.
3. Mācību videi ir jābūt pozitīvi orientētai, jo tā veidojas bērna pozitīva attieksme,
motivācija darbībai un arī bērna uzmanības noturīgums attīstās un uzlabojas
4. Ir nepieciešams piedāvāt daudzveidīgus uzmanības attīstības veicinošus uzdevumus
ārpusnodarbību laikā.
5. Iekļaujot katrā rotaļnodarbībā vismaz vienu uzmanību veicinošu uzdevumu, mēs
veicam lielu soli bērna attīstībā.
6. Pēc skolotāju anketēšanas rezultātiem tiek secināts, ka piecu līdz sešu.gadu vecumā
nepietiekams uzmanības līmenis ir bieži sastopams un tas sagādā grūtības
rotaļnodarbību vadīšanā.
 Priekšlikumi

1. Pirmsskolas vecuma bērnu uzmanības noturības veicināšana ir cieši saistīta ar uzmanības

vispārējo attīstīšanu un tās pārējo īpašību pilnveidošanu (uzmanības koncentrācija,
uzmanības apjoms, uzmanības sadalīšana un pārslēgšana). Līdz ar to, vērtējot bērnu
uzmanības noturības līmeni un paaugstinot to, ir jāizvērtē arī uzmanības attīstību kopējā
kontekstā.
2. Pedagoģiskajā procesā ir nepieciešams izmantot dažāda veida uzdevumus, vingrinājumus
un rotaļas uzmanības un uzmanības noturības attīstīšanai un veicināšanai un aktīvi
darbojoties ar bērniem, ir iespējams uzlabot šo bērnu kopējos rezultātus
3. Īpašu uzmanību pedagogiem ir jāpievērš bērnu uzmanības noturības attīstīšanai, izmantojot
daudzveidīgas metodes, integrējot dažādas prasmes, nodrošinot interaktīvu un uzskatāmu
mācību procesu.
4. Svarīgi ir pirms kāda uzdevuma pildīšanas iepriekš ieinteresēt un tajā pašā laikā arī motivēt
bērnus aktīvai darbībai. To ir iespējams izdarīt ar kāda interesanta un aizraujoša stāstījuma
palīdzību. Svarīga nozīme arī šī stāstījuma tematikai. Vēlams, lai šī tematika būtu aktuāla
bērniem, tas ir balstīta uz viņu interesēm un vēlmēm.
5. Izmantot dažādas darba lapas, kuras sekmē uzmanību, kā piemēram: atšķirību meklēšana,
zīmējuma pabeigšana, vienādo meklēšana, savilkšana, labirinti utt. Pakāpeniski palielināt
priekšmetu skaitu dažādās rotaļās, lai attīstītos uzmanības apjoms, kā arī pakāpeniski
pilnveidot visas uzmanības īpašības.
6. Sadarboties ar bērnu vecākiem, iesaistot vecākus audzināšanas procesā, piedāvājot dažādus
uzdevumus darba lapās, ko bērns varētu veikt arī mājās, patstāvīgi.
7. Izmantot rotaļas, kurās ir nepieciešama uzmanība un vērīgums, jo šīs rotaļas sekmē
uzmanību, kā arī tās var viegli integrēt rotaļnodarbībā kā daļu no ikdienas uzdevumiem,
tādā veidā bērnam neapzinoties, ka notiek uzmanības vingrināšana.
 Literatūras un citu avotu saraksts
1. Albrehta, D. (1998). Pētīšanas metodes pedagoģijā: metodiska izstrāde. Rīga: RaKa.
2. Borns, L.E., & Ruso, N.F. (2001). Psiholoģija. 1. daļa., 2. daļa. Rīga: RaKa.
3. Floriаn D. Zepf, Lаngner, R. Sаrаh Bubenzer-Busch, Kevin C. Runions, Prаdeep R.
(2019). Functionаl connectivity of the vigilаnt-аttention network in children аnd
аdolescents with аttentiondeficit/hyperаctivity disorder. Brаin аnd Cognition, Volume
131, P.56-65.
4. Gavrina, S., Kutjavina, N., Toporkova, I, & Ščerbiņina, S. (2008). Lielā testu grāmata
5-6 gadi. Rīga: Zvaigzne ABC.
5. Gavrina, S., Kutjavina, N., Toporkova, I., & Ščerbiņina, S. (2012). Uzdevumi atmiņas,
uzmanības un domāšanas attīstībai. 5-6 gadi. Rīga: Zvaigzne ABC.
6. Geske, A., & Grinfelds, A. (2006). Izglītības pētniecība. Rīga: RaKa. Geske., R.
(2005). Bērna bioloģiskā attīstība. Rīga: RaKa.
7. Golubina, V. (2007). Pirmsskolas pedagoga rokasgrāmata. Rīga: Izglītības soļi. Ikale,
I. (2013). Gribu visu zināt 5-6 gadi. Rīga: Zvaigzne ABC.
8. Koemetss, E., Tamma, L., Elango, A., & Indre, K. (1990). Cilvēks: Psiholoģija. Rīga:
Zvaigzne.
9. Krastiņa, E., & Draviņa, D. (2010). Matemātika spēlēs un rotaļās. Rokasgrāmata
skolotājiem. Rīga: Zvaigzne ABC.
10. Kreišmane, I., Valgere, R., & Gulbe, K. (2000). Ievads psiholoģijā. Rīga: Pētergailis.
Lika, I. (2003). Bērnu psiholoģija. 1.daļa. Liepāja: LiePA.
11. Lopatina, A. (2006). Matemātisko priekšstatu veidošana didaktiskās spēles. Rīga:
Pētergailis. Ļubļinska, A. (1979). Bērnu psiholoģija. Rīga: Zvaigzne.
12. Mācību un metodiskаis līdzeklis pirmsskolаs mācību progrаmmаs īstenošаnаi.
Sk.internetā 19.12.2019 https://mаpe.skolа2030.lv/resources/82
13. Miltuze, А. & Sebre, S. (2011). Bērnu kognitīvā аttīstībа. ESF Dаrbībаs progrаmmаs
2007.-2013. gаdаm. Cilvēkresursi un nodаrbinātībа” prioritātes 1.2. „Izglītībа un
prаsmes”. Rīgа.
14. Piāže, Ž. (2002). Bērnа intelektuālā аttīstībа. Rīgа: Pētergаilis.
15. Psiholoģijas vārdnīca.( 1999). Rīga: Mācību apgāds
16. Soltanparast, S., Jafari, Z., Jalal Sameni, S., & Salehi, M. (2014). Psychometric
properties of Persian version of the Sustained Auditory Attention Capacity Test in
children with attention deficit-hyperactivity disorder. Medical Journal of the Islamic
Republic of Iran; Vol. 28, p1-8, 8p
17. Svence., G. (1999). Attīstības psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC. Šteinberga, A.
(2006). Vispārīgā un personības psiholoģija. Rīga: RTU.
18. Vorobjovs, A. (2000). Vispārīgā psiholoģija. Rīga: Izglītības soļi.
19. Vаnаgs E., (2019). Uzmаnībа-domāšаnаs “līme”. Projekts “Skolа 2030”. Rīgа. Sk.
internetā 01.01.2020 https://www.skolа2030.lv/lv/jаunumi/blogs/uzmаnibа-
domаsаnаs-lime
20. Zelmenis V. (1978). Pedagoģija ģimenē. Rīga „Zvaigzne”
21. Аrvidson, P. S. (2006), Sphere of Аttention: Context аnd Mаrgin. Dordrecht: Kluwer
Аcаdemic Publishers
22. Выготский., Л. (2000). Психология. Москва: ЭКСМО – Пресс.
23. Dzintere, V.,Stangaine,I.(2007). Rotaļa-bērna dzīvesveids. Rīga: RaKa.
24. Gavrina,S., Kutjavina,N.,Toporkova,I &Ščerbiņina,S. (2008). Lielā testu grāmata 5.-
6.gadi. Rīga: Zvaigzne ABC.
25. Proņevsks-Mazeruka,A. (2010). Izglītojošas spēles piecgadīgiem bērniem. Rīga:
Zvaigzne ABC.
26. Ukstiņa, R. (2005). Didaktiskās rotaļas 3-5 gadus vecuma bērnu matemātiskās
domāšanas attīstībai. Rīga: Izglītības soļi.
27. Bhаsin, H. (2018) 6 Different Types of Аttention. December 22. Sk. internetā
30.12.2019. http://www.mаrketing91.com/types-of-аttention/
Pielikumi
 1. Pielikums. Anketa pirmsskolas skolotājiem.

Labdien!
Es veicu pētījumu par bērnu uzmanības noturību, lūdzu aizpildīt anketu par 5-6
gadus vecu bērnu uzmanības noturību. Ir iespējami vairāki atbilžu varianti.
Paldies par atsaucību!
1.Jūsuprāt,vāji attīstīta uzmanība, ir bieži sastopama bērniem vecumā no 5-6.gadiem?
 Jā
 Nē
2.Kā Jūs vērtētu bērnu uzmanības līmeni (augsts, zems, noturīgs, nenoturīgs) 5.-6.gadu
vecumā vai Jūsu grupā pirmsskolas izglītības iestādē.
 Augsts
 Zems
 Noturīgs
 Nenoturīgs
3.Vai bērnu nepietiekama uzmanība sagādā grūtības rotaļnodarbību vadīšanā?Ja
sagādā,tad kādas?

4.Vai Jūs savā ikdienas darbā izmantojat dažādas aktivitātes, vingrinājumus, spēles un
rotaļas uzmanības īpašību(noturība, koncentrēšanās, sadalīšana,pārslēgšana) attīstīšanai?Ja
izmantojat,lūdzu miniet piemērus.
2. Pielikums
3. Pielikums