LU
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Pirmsskolas
Prakses "Pirmsskolas skolotāja pedagoģiskā prakse"
Prakses nosaukums
Prakses nosaukums (angl.)
Prakses veids
Atbildīgā struktūrvienība
Kredītpunkti
Kredītpunkti ECTS
Prakses mērķis
Prakses mērķis (angl.)
Iegūstamās kompetences
Iegūstamās kompetences (angl.)
Prasības kredītpunktu
iegūšanai
Prasības kredītpunktu
iegūšanai (angl.)
Prakses vērtēšanas sistēma
Prakses vērtēšanas sistēma
(angl.)
Studiju programma(s)
Autors(i)
skolotājs"
apraksts
PIRMSSKOLAS SKOLOTĀJA PEDAGOĢISKĀ PRAKSE
Prakse (aktīvā)
Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
8
12,0
Īstenot un pilnveidot profesionālo kompetenci pirmsskolas izglītības praksē,
organizējot un vadot pedagoģisko procesu.
Zināšanas
1. Izprot plānošanas specifiku bērnu organizētās rotaļnodarbības vadīšanai.
2. Izprot bērnu pedagoģiskā un psiholoģiskā raksturojuma izstrādes
principus.
3. Izprot bērnu patstāvīgās darbības īpatnības.
Prasmes
4. Definē savu individuālo prakses mērķi pirmsskolas izglītības skolotāja
profesionālās identitātes attīstībai.
5. Integrē izglītības saturu pirmsskolas pedagoģiskajā procesā.
6.Analizē audzināšanas un mācīšanās procesu pirmsskolas izglītības iestādē.
Kompetence
7. Analizē pedagoģisko vērojumu datus atsevišķa bērna un visas grupas
pedagoģiski psiholoģiskā raksturojuma izstrādei.
8. Realizē savu pedagoģiski metodisko pieeju pirmsskolas vecuma bērnu
darbības, tematisku pasākumu vadīšanā.
9. Izvirza savas profesionālās darbības pilnveides attīstības turpmākos
uzdevumus, veicot pedagoģiskās darbības konstruktīvu pašanalīzi.
Sekmīgi veikti prakses uzdevumi.
Savlaicīga prakses dokumentācijas iesniegšana.
Prakses aizstāvēšana.
1. LU prakses vadītāja vērtējums. Prakses dienasgrāmatas satura
vērtējums:
 prakses uzdevumu izpildes atspoguļojums;
 prakses atskaites noformējums.
2. Pirmsskolas izglītības iestādes vērtējums (skolotāja – mentora
vērtējums).
3. Prakses prezentācija noslēguma seminārā.
Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma
"Pirmsskolas skolotājs"
A. Randoha, D. Vigule
—1—
—2—
Praksē veicamie uzdevumi un to satura izklāsts
Uzdevuma nosaukums un apraksts
1. – 2. Izzināt un analizēt pirmsskolas vecuma bērnu spējas un prasmes, apkopot pedagoģisko
nedēļa vērojumu datus
Students:
 iepazīstas ar pirmsskolas izglītības iestādi, sniedz īsu pirmsskolas izglītības iestādes un
grupas raksturojumu (~ 1 lpp.);
 sadarbībā ar grupas pedagogu izveido novērošanas protokolu bērna personības
attīstības izvērtēšanai un pratības diagnosticējošai vērtēšanai visās mācību jomās (2–3
sasniedzamie rezultāti katrai mācību jomai), caurviju prasmēs (2–3 caurviju prasmes).
Novērošanas protokolu veido, balstoties uz grupas pedagoga izstrādāto mēneša plānu,
izvirzītajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomās, caurviju prasmēs un uz
Pirmsskolas mācību programmu;
 veic bērnu personības un pratību diagnosticējošo vērtēšanu – sācis apgūt (SA), turpina
apgūt (TA), apguvis (A), apguvis padziļināti (AP) (sk. 1.tabulu);
1. tabula. Novērošanas protokola paraugs
Sasniedzamie rezultāti mācību
jomās/ caurviju prasmēs

Caurviju prasmes
Jaunrade un uzņēmējspēja
Bērns izrāda iniciatīvu
….
Pašvadīta mācīšanās
….
….
Valodu mācību joma
Atbild uz jautājumu ar darbību vai A SA TA

vārdiem
…..
Sociālā un pilsoniskā mācību joma
Piedalās pieaugušā organizētās
aktivitātēs.
…
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
Spēlējas ar rotaļlietām, sarunājas ar
tām, runā to balsīs.
…
Dabaszinātņu mācību joma
…
Matemātikas mācību joma
…
Tehnoloģiju mācību joma
…
Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
…
 veic iegūto datu teorētisku analīzi, veido grupas pedagoģiski psiholoģisko
raksturojumu. Izpētes rezultātus atspoguļo prakses dienasgrāmatā (~ 2–3 lpp.).

—3—
3.nedēļa Plānot pedagoģisko procesu pirmsskolā
Students, balstoties uz novērojumiem, teorētisko analīzi, ņemot vērā bērnu intereses, vajadzības,
kopā ar grupas skolotāju veido mēneša plānu.
Prakses dienasgrāmatā atspoguļo: mēneša tematu, formulē tematam atbilstošu bērnam saprotamu
galveno ziņu un izvēlas sasniedzamos rezultātus visās mācību jomās, nodrošinot grupas bērnu
zināšanu, izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un
ieradumu apguvi (sk. 2. tabulu).
2. tabula. Mēneša plāns
Bērnu vecums

Temats

Ziņa bērnam

Sasniedzamie rezultāti (SR):

(lielais sasniedzamais rezultāts saistībā ar tematu)

Tematam
(norāda konkrētas caurviju prasmes un sasniedzamos rezultātus)
Caurviju prasmēm
(norāda konkrētus tikumus)
Vērtībām/tikumiem

SR mācību jomām (SR formulēšanā izmantot mācību programmu):

Valodu mācību joma

Dabaszinātņu mācību
joma

Matemātikas mācību
joma

Sociālā un pilsoniskā
mācību joma

Kultūras izpratnes un
pašizpausme mākslā
mācību joma

Tehnoloģiju mācību joma

Veselības un fiziskās
aktivitātes mācību joma

—4—
 4. – 8. Vadīt, atspoguļot un analizēt pedagoģisko procesu
nedēļa Students:
 plāno, vada pedagoģisko procesu (4 nedēļas);
 prakses dienasgrāmatā atspoguļo katras nedēļas plānu un pašanalīzi par nedēļā
paveikto (sk. 3. tabulu);
3.tabula. Nedēļas plāna paraugs
1.nedēļa
SR caurviju prasmēm:

SR mācību jomām:

Pedagoga darbība, Nepieciešamie Plānotās bērna Mācību joma,

nodrošinot bērna mācību līdzekļi darbības Caurviju
attīstību dienas ritā (uzskates, ((vismaz 5-6) prasme,
saistībā ar izdales materiāls dienas ritā, lai Vērtības/Tikumi
sasniedzamo u.c.) sasniegtu
rezultātu rezultātu)
Pirmdiena
Otrdiena
Trešdiena
Ceturtdiena
Piektdiena

Pašanalīze
Students raksta par nedēļā paveikto, analizē savas darbības veiksmes un neveiksmes,
pamatojot ar teorētiskajām atziņām par:
 mācību metožu, paņēmienu, darba organizācijas formu izmantošanu:
 caurviju prasmju sekmēšanu;
 vērtību/tikumu sekmēšanu;
 mācību jomu sasniedzamo rezultātu sekmēšanai;
 pedagoga un bērnu tiešo un netiešo sadarbību, sekmējot bērna patstāvīgo
darbību;
 pozitīvo stimulu izmantošanu bērnu patstāvīgās darbības aktivizēšanai
rotaļnodarbībās, interešu centros, pastaigās u.c.

 vada un filmē vienu rotaļnodarbību, raksta tās izvērstu plānojumu (sk. 1. pielikumu),
veic pašanalīzi par vadīto rotaļnodarbību (sk. 2. pielikumu);
 raksta prakses kopsavilkumu, izvērtējot savu pedagoģisko kompetenci, argumentēti
atklājot savas veiksmes un neveiksmes (~ 1 lpp.).

Prakses dienasgrāmatai students pievieno iestādes vadītāja/vadītāja vietnieka vai pirmsskolas skolotāja –
mentora vērtējumu.
Prakses dienasgrāmatu, vadītās un filmētās rotaļdarbības konspektu kā atsevišķus dokumentus iesniedz e-
studijās.

Prakses kopējo vērtējumu veido:

 prakses dienasgrāmatas satura vērtējums;
 pirmsskolas izglītības iestādes vērtējums (skolotāja – mentora vērtējums);
 vadītās un filmētās rotaļnodarbības prezentācija noslēguma seminārā.

Ieteicamie mācību materiāli:

https://mape.skola2030.lv/
https://mape.skola2030.lv/resources/10
https://mape.skola2030.lv/resources/357

—5—
* Praksi nav ieteicams/nevar realizēt speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē, izņemot logopēdiskās un somātisko trauc.grupās.

—6—
 Prakses dienasgrāmatas vērtēšanas kritēriji

Vērtējumi: teicami –1; labi – 0,75; viduvēji – 0,5; vāji – 0,25; nav veikts, neatbilst – 0
Kritēriji Vērtējums

Prakses atskaites tehniskais noformējums atbilst LU prasībām (teksta noformējums, atsauču

lietojums, literatūras saraksts)

Korekti veikts pirmsskolas izglītības iestādes un grupas vides raksturojums

Veikta bērnu personības un pratību diagnosticējošo vērtēšanu, balstoties uz teorētiskajām

atziņām, analizēti izpētes rezultāti

Mēneša plāns veidots, ņemot vērā izpētes rezultātus, bērnu intereses, vajadzības (bērnam
saprotama galvenā ziņa, korekti, atbilstoši izpētes rezultātiem formulēti sasniedzamie rezultāti
visām mācību jomām, caurviju prasmēm, precizēti tikumi/vērtības)
Plānotās bērna darbības ir jēgpilnas bērnam, personību attīstošas, atbilst mēneša tēmai,
izvirzītajiem SR mācību jomās, caurviju prasmēm, tikumu/vērtību apguvei

Nedēļas veiksmes un neveiksmes analizētas, pamatojot tās ar teorētiskajām atziņām

 mācību metožu, paņēmienu, darba organizācijas formu izmantošana mācību jomu
sasniedzamo rezultātu sekmēšanai

 pozitīvo stimulu izmantošana bērnu patstāvīgās darbības aktivizēšanai rotaļnodarbībās,

interešu centros, pastaigās

 caurviju prasmju, vērtību/tikumu sekmēšana

 pedagoga un bērna tiešā un netiešā sadarbība, sekmējot bērna patstāvīgo darbību

(atspoguļots arī individuālais darbs ar bērnu)

Prakses kopsavilkumā izvērtēta sava pedagoģiskā kompetence, argumentēti atklājot savas

veiksmes un neveiksmes

Maksimālais vērtējums – 10 punkti (atbilst 10 ballēm)

—7—
 1.pielikums. Piemērs dienas plānojumam

Dienas izvērsts plānojums

Mēneša temats

Ziņa bērnam (no mēneša plānojuma)

Nedēļas diena

Dienas SR (saistīts ar mēneša tematu)

SR caurviju prasmēm

SR tikumu apguvei
SR mācību jomās (dienā integrētajām jomām)

Izmantotie materiāli

Rotaļdarbības gaita un saturs SR īstenošanai

Iespējamā skolotāja darbība
Plānotās bērnu darbības
bērna atbalstam
Rīta cēliens
(līdz brokastīm)

Rotaļdarbības
ievada/frontālā daļa
(kopīga domāšana,
dienas darbu plānošana)

Rotaļdarbības galvenā
daļa

Pastaiga

Pēcpusdiena (darbs
interešu centros,
aktivitātes pēc bērnu
izvēles)

—8—
 2.pielikums. Dienas izvērstā plānojuma vērtēšanas kritēriji

Dienas izvērstā plānojuma vērtēšanas kritēriji

Vērtējumi: teicami –1; labi – 0,75; viduvēji – 0,5; vāji – 0,25; nav veikts, neatbilst – 0
Kritēriji Vērtējumi

1.Korekti un saistībā ar tematu, ziņu bērnam formulēti dienas sasniedzamie rezultāti

(mācību jomām, caurviju prasmēm, tikumiem)

Rīta cēliens
2.Telpā vizualizēta informācija par izzināmo tematu, materiāli ir bērniem brīvi
pieejami un viņi tos patstāvīgi lieto. (Bērni ir aizņemti ar dažādām lietām, darbībām)

Rīta aplis/ Rotaļnodarbības ievaddaļa

3. Bērnu iejūtīga ievadīšana dienas ritā

4. Mērķtiecīga uzmanības pievēršana (pārsteigums, problēmsituācija) plānotajām

mācību darbībām. (Bērnam saprotamā valodā pastāsta par sasniedzamo rezultātu)

Rotaļnodarbība
5. Līdzvērtīga pedagoga un bērna sadarbība (abi darbojas kā līdzvērtīgi partneri),
verbālā un neverbālā komunikācija (valodas pareizība, tēlainība, izteiksmīgums), acu
kontakts, stāja
6. Īstu materiālu (reāli objekti, fotogrāfijas utml.) izmatošana (nevis skolotāja
izveidotu paraugu lietošana)

7. Bērnu iepriekšējo zināšanu aktivizēšana – uzdodot atvērtus jautājumus, mudina

domāt, izsacīt spriedumus, izdarīt secinājumus, pieņemt lēmumus

8. Jaunā satura apguve tiek organizēta tā, lai bērni:

 to var aptvert soli pa solim, darbojoties kopā ar pedagogu;
var
 patstāvīgi darbojoties paši atklātu likumsakarības
(Skolotājs līdzdarbojoties piedāvā bērnam jaunas iespējas (pats darot netieši parāda,
ierosina pamēģināt savādāk))
9. Attīstošas atgriezeniskās saites izmantošana – konkrēta uzslava bērna darbam,
saistīta ar sasniedzamo rezultātu

Pastaiga / Pēcpusdiena (darbs interešu centros, aktivitātes pēc bērnu izvēles)

10. Plānotās darbības pastaigā, pēcpusdienā paredz iespēju lietot jauno saturu

Maksimālais vērtējums – 10 punkti (atbilst 10 ballēm)

—9—