Kombinatorika

Kombinatorika. Saskaitīšanas likums.

Augļu traukā atrodas 5 āboli, 4 bumbieri

un 3 mandarīni. Cik ir iespēju paņemt
vienu augli no visiem?

Ja vēlas ņemt ābolu, tad pastāv 5

iespējas, ja vēlas ņemt bumbieri - ir 4
iespējas, ja vēlas ņemt mandarīnu - ir 3
iespējas. Tātad, lai paņemtu vienu augli
no visu augļu klāsta, ir 5+4+3=12
iespējas.
 Kombinatorika. Saskaitīšanas likums.
Šajā piemērā aplūkoto var vispārināt!

"Pieņemsim, ka ir divas grupas:

1. vienā ir k dažādi elementi,

2. otrā - n dažādi elementi.

Ja no pirmās grupas kādu elementu var

izvēlēties k veidos, bet no otrās - n veidos, tad
izvēlēties vienu elementu no pirmās vai otrās
grupas var

k+n veidos."
Šo sauc par kombinatorikas saskaitīšanas likumu. Saskaitīšanas likumu
izmanto arī tad, ja viens elements jāizvēlas no trim, četrām utt. grupām.
 Kombinatorika. Saskaitīšanas likums.
Piemērs:

Lai izmantotu saskaitīšanas likumu: Vitai ir jāizvēlas tikai vienu desertu no

8 kokteiļiem, 5 saldējumiem un 5
veidu jogurtiem. Cik veidos
1. jāsaprot, kādas ir grupas, no kurām
jāizvēlas 1 elements;
viņa var izvēlēties
desertu?
Risinājums:
2. jānoskaidro elementu skaits katrā Lieto saskaitīšanas likumu, jo viņai
grupā; jāizvēlas kokteili vai saldējumu vai
jogurtu. 8+5+5=18
3. jāpārliecinās, ka grupās, no kurām
elementus izvēlas, nav vienādu Atbilde:
elementu. Vita var izvēlēties desertu 18
veidos
Kombinatorika. Saskaitīšanas likums.

Saskaitīšanas likumu lieto

tad, kad izvēlas vienu
elementu.
 Kombinatorika. Reizināšanas likums.

Marika nopirka trīs trušus:

pelēku (p), baltu (b) un
raibu (r).
Cik dažādos veidos tos var
ielikt 3 blakus esošajos
būros, ja katrā būrī var
ievietot vienu trusi?
 Kombinatorika. Reizināšanas likums.

Šo uzdevumu var atrisināt izmantojot reizināšanas

likumu.

Ja elementu A var izvēlēties k veidos un pēc tam otru elementu B

neatkarīgi no A izvēles var izvēlēties m dažādos veidos, tad
elementu pāri A un B var izvēlēties k⋅m veidos .

Likums ir spēkā arī tad, ja jāizvēlas pa vienam elementam

no vairākām kopām.
 Kombinatorika. Reizināšanas likums.

Lai ievietotu trusi būrī, jāizvēlas pāris: būris un trusis.

Lai pierakstītu reizināšanas likumu, ir ērti uzzīmēt izvēles pozīcijas (šajā piemērā
tās ir 1. būris, 2. būris, 3. būris) un blakus tām pierakstīt attiecīgās pozīcijas
izvēles iespēju skaitu.

Pirmajā būrī var ielikt Otrajā būrī var ielikt jebkuru Trešajā būrī paliek
jebkuru no trīs trušiem - 3 no atlikušajiem diviem pēdējais trusis - viena
iespējas. trušiem - 2 iespējas. iespēja.
 Kombinatorika. Reizināšanas likums.

Pirmajā būrī var ielikt Otrajā būrī var ielikt jebkuru Trešajā būrī paliek
jebkuru no trīs trušiem - 3 no atlikušajiem diviem pēdējais trusis - viena
iespējas. trušiem - 2 iespējas. iespēja.

Kopā: 3 x 2 x 1 = 6 (iespējas) Atbilde: trušus būros var sakārtot 6

veidos
 Faktoriāls

Pielietojot reizināšanas likumu, bieži vien

nākas aprēķināt reizinājumus, kuros ir
sareizināti pēc kārtas sekojoši
naturālie skaitļi, sākot ar 1.

Piemēram,
1⋅2⋅3⋅4⋅5⋅6⋅7 utt.

Ne vienmēr ir svarīgi noteikt reizinājuma

skaitlisko iznākumu. Lai varētu īsāk
pierakstīt šāda veida izteiksmes,
 Faktoriāls

Visu naturālo skaitļu no 1 līdz n

reizinājumu sauc par skaitļa
n faktoriālu un apzīmē n!
(lasa: "en" faktoriāls):"

n!
=1⋅2⋅3⋅...⋅(n−2)⋅(n−1)⋅n
 Faktoriāls

Pieņemts, ka 0!=1

1!=1
2!=2⋅1=2
3!=3⋅2⋅1=6
4!=4⋅3⋅2⋅1=24
5!=5⋅4⋅3⋅2⋅1=120
6!=6⋅5⋅4⋅3⋅2⋅1=720
 Faktoriāls

Faktoriālu var salīdzināt ar dzijas kamoliņu - pati pirmā kārta ir skaitlis 1,

tad seko 2, tad seko 3, utt… svarīgi ir prast šo "kamoliņu attīt vaļā"
līdz vajadzīgajai vietai.

Piemēram:
 Faktoriāls
Piemērs: aprēķināt izteiksmes vērtību:

b)

(4! iznes pirms iekavām. Daļā vienādos faktoriālus drīkst saīsināt).

 Faktoriāls

Katru augstāko faktoriālu var izteikt ar zemāko

faktoriālu, t.i .,

Piemērs: saīsināt daļu:

Piemērs: vienkāršot
izteiksmi:
Faktoriāls

Palielinoties n vērtībai, n! vērtība strauji

palielinās. Faktoriāla simbolu ērti lietot, ja
jāpieraksta lieli skaitļi.

Piemērs: Cik dažādos veidos var sastādīt skolēnu sarakstu, kurā ir 25

dažādi skolēni?

Atbilde: Skolēnu sarakstu var sastādīt 25! dažādos veidos.

 Sakārtotas un nesakārtotas izlases
Par galīgu kopu sauc tādu
kopu, kas satur galīgu
skaitu elementu.

Par tukšu kopu sauc

tādu kopu, kas nesatur
nevienu elementu.

Par dotās kopas apakškopu sauc kopu, kuras visi elementi ir dotajā
kopā un elementu skaits nepārsniedz dotās kopas elementu skaitu.
 Sakārtotas un nesakārtotas izlases
Par izlasēm sauc
apakškopas, kuras
elementiem piemīt
noteiktas īpašības.

Par sakārtotām Vienkāršāk: ja izlasē, samainot vietām divus tās

izlasēm sauc tādas elementus, iegūst saturiski citu izlasi, tad tā ir sakārtota
kopas apakškopas, izlase.
Piemēram, no ciparu kopas sakārtotas izlases ir telefona
kurās ir svarīga
numuri, kodi, skaitļi. jo izmainot ciparu secību rodas cita
elementu secība. izlase. Ja runa ir par sakārtotām izlasēm, tad

ir dažādas izlases.
 Sakārtotas un nesakārtotas izlases
Par nesakārtotām
izlasēm sauc tādas Piemēram, no divciparu skaitļu kopas nesakārtotu
kopas apakškopas, izlasi veido skaitļi, kas dalās ar 3, jo mainot šo
kurās nav svarīga skaitļu secību, nemainīsies to dalāmība.
elementu secība.
Ja runa ir par nesakārtotām izlasēm, tad

ir vienādas izlases.
 Variācijas

Par variāciju no n elementiem pa m elementiem (m≤n) sauc sakārtotu

dotās n elementu kopas M elementu izlasi. Katras divas variācijas
savstarpēji atšķiras vai nu ar pašiem elementiem, vai to secību.

parāda variācijas elementu skaitu (cik

Variāciju skaitu no n elementus izvēlas)
elementiem pa m
elementiem apzīmē
ar: parāda dotās kopas elementu skaitu
(lasa: variācijas no n elementiem pa
m elementiem).
Variācijas

Variācijas aprēķina pēc formulas:

 Variācijas

Piemērs: Cik divciparu skaitļus var izveidot no cipariem 2;3;4;5;6 (ja cipari
neatkārtojas)?

Risinājums: Izvēlas 2 elementus no 5 elementu kopas. Šajā gadījumā n=5

(jo dotā kopa ar pieciem cipariem), bet m=2 (jo jāizvēlas izlase ar diviem cipariem)..
Jāaprēķina

Pēc formulas:

Atbilde: no dotajiem cipariem var izveidot 20 divciparu skaitļus ar

dažādiem cipariem.
 Variācijas

Piemērs: Doti trīs dažādu krāsu elementi:

Cik veidos var izvēlēties divus no tiem, ja ir svarīga to kārtība?

Risinājums: Šo uzdevumu ir iespējams atrisināt divējādi:

1. ar pilno pārlasi vai

2. ievietojot dotos lielumus variāciju formulā.

Variācijas

Kā redzams pēc grafiskā attēlojuma, tad divus no dotajiem

elementiem var izvēlēties 6 dažādos veidos.

Ievietojot dotos elementus formulā (n=3 un m=2), iegūst tādu

pašu rezultātu.
Variācijas

Piemērs: Pie galda palikušas 6 brīvas

vietas. Cik veidos šajās vietās var apsēsties 4
cilvēki?

Risinājums: Pamatkopu veido 6 brīvas vietas, tātad n=6, un izlasi

veido 4 cilvēki, tātad m=4. Tā kā ir svarīgi gan tas, kādā kārtībā šie 4 cilvēki
apsēžas, izlašu skaits ir vienāds ar variāciju skaitu no 6 elementiem pa 4
elementiem, t. i.,
 Variācijas

Atbilde: Pie galda sešās sēdvietās 4 cilvēki var sasēsties 360

dažādos veidos.
 Variācijas

Piemērs: Vienkāršot izteiksmi!

 Variācijas

Piemērs: Vienkāršot izteiksmi!

Variācijas
Piemērs: Aprēķināt izteiksmes vērtību!
 Permutācijas

Permutācijas ir variāciju speciālgadījums, ja izlase ir tikpat liela, cik dotā

kopa.

Variācijas no n elementiem pa n elementiem sauc par permutācijām

no n elementiem.

Aprēķinot permutāciju skaitu, nosaka, cik veidos var pārkārtot kopas

elementus, nemainot to skaitu.

Permutāciju skaitu apzīmē ar simbolu Pn, kur n - elementu skaits

kopā.
Permutācijas

Permutāciju aprēķina pēc formulas:

Permutācijas

Ja dota divu elementu kopa {a;b}, no šīs kopas

iespējams izveidot divas sakārtotas izlases: a;b
un b;a.

No diviem elementiem (n=2) var izveidot divas

permutācijas, t.i.
Permutācijas

Ja doti trīs elementi {a;b;c}, šīs kopas

permutācijas ir:
1) a;b;c
Dotos elementus var sakārtot
2) a;c;b sešos veidos, t.i.,

3) b;a;c

4) b;c;a

5) c;a;b

6) c;b;a
 Permutācijas

Piemērs: Cik dažādos veidos var sastādīt

skolēnu sarakstu, kurā ir 6 skolēni?

Atbilde: Skolēnu sarakstu var sastādīt 720

dažādos veidos.
 Permutācijas

Piemērs: Sacensībās piedalījās 6 komandas:

A; B; C; D; E un F. Cik ir tādu komandu
sakārtojumu no pirmās līdz sestajai vietai, kur
komanda A nav ne pirmajā, ne pēdējā vietā?

1) Aprēķina visus iespējamos komandu sakārtojumus!

(Komandai A ir iespējamas 6 dažādas pozīcijas: 1. vieta, 2.

vieta, 3. vieta ... 6. vieta)
 Permutācijas

2) Aprēķina iespējamos sakārtojumus, kuros komanda A nav pirmajā

vietā!

(Tātad komandai A ir iespējamas tikai 5 dažādas pozīcijas; 2. vieta, 3.

vieta ... 6. vieta)
 Permutācijas

3) Aprēķina iespējamos sakārtojumus, kuros komanda A nav pēdējā

vietā!

(Tātad komandai A ir iespējamas 5 dažādas pozīcijas; 1. vieta, 2. vieta, 3.

vieta, 4. vieta, 5. vieta)
 Permutācijas

4) Aprēķina cik ir tādu komandu sakārtojumu no pirmās līdz sestajai

vietai, kuros komanda A nav ne pirmajā vietā, ne pēdējā vietā! Atņem
no visām iespējamajām pozīcijām aprēķinātos ierobežojumus:

720−(120+120)=480 (sakārtojumi).

Atbilde: var izveidot 480 tādus komandu sakārtojumus,

kurā komanda A nav ne pirmā, ne pēdējā.
 Kombinācijas

Par kombinācijām no n elementiem pa m elementiem (m≤n) sauc

nesakārtotu dotās kopas m elementu izlasi.

Kombināciju skaitu apzīmē ar

Kombinācijas

Kombinācijas aprēķina pēc

formulas:
 Kombinācijas

Doti trīs elementi

1. Cik veidos var izvēlēties divus no tiem, ja nav svarīga secība?

To var izdarīt 3 veidos:

pēc formulas:
 Kombinācijas

2. Cik veidos varam izvēlēties vienu no elementiem, ja nav svarīga

secība?

To arī var izdarīt 3 veidos:

Pēc formulas:
 Kombinācijas

Piemērs: Cik veidos no 12 skolēniem var

izvēlēties 3 skolēnus?

Risinājums: Tā kā secība, kādā skolēni tiek izvēlēti nav

svarīga, tad meklējamais skaits ir kombinācijas no 12 elementiem
pa 3 elementiem, t.i. n= 12 un m= 3
Kombinācijas

Atbilde: No 12 skolēniem 3 skolēnus var izvēlēties 220

dažādos veidos!
 Kombinācijas

Piemērs: No 6 cilvēkiem
(2 sievietēm un 4 vīriešiem) ir
jāizvēlas 1 sieviete un 2
vīrieši. Cik veidos to var
izdarīt?

Risinājums: Tā kā, ievēloties cilvēkus, nav svarīga secība, kādā

šie cilvēki tiek izvēlēti, tad jānosaka skaits, cik veidos no 2 sievietēm
var izvēlēties vienu un cik veidos no 4 vīriešiem var izvēlēties divus.
 Kombinācijas

Kombināciju skaits sievietēm (n=2 un m=1)

 Kombinācijas

Kombināciju skaits vīriešiem (n=4 un m=2)

 Kombinācijas

Lai iegūtu atbildi, jālieto

reizināšanas likums:

Atbilde: No dotajiem 6 cilvēkiem 1 sievieti un 2 vīriešus var izvēlēties

12 dažādos veidos
 Kombinācijas

Piemērs: Četriem domino spēlētājiem vienādi

sadala 28 kauliņus. Cik veidos var sadalīt domino
kauliņus?

Risinājums:
 Kombinācijas

Pavisam kauliņus var iedalīt:

 Kombinācijas

Kombināciju, variāciju un permutāciju

skaita saistība

Kombinācijas no n elementiem pa m
elementiem iegūst, ja no variācijām, kas izveidotas no n
elementiem pa m elementiem, izslēdz tās izlases,
kuras atšķiras tikai ar elementu kārtību.
Kopsavilkums
Laiks jautājumiem!
Uzdevumi
Paldies par darbu!