1 Ievads

Rīgas Tehniskā universitāte
POLIMĒRMATERIĀLU INSTITŪTS
IEVADS
• VISPĀRĪGI JĒDZIENI
• POLIMĒRA NOSAUKUMA VEIDOŠANA
• POLIMĒRU KLASIFIKĀCIJA
• MAKROMOLEKULU ĪPATNĪBAS
• MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS
• POLIMĒRU VISPĀRĪGĀS ĪPAŠĪBAS
SIMBOLI
C H O N S elementi
H
CH3 - (CH2)3 - CH3
CH3 - CH2- CH2 - CH2 - CH3

POLIMĒRMATERIĀLU INSTITŪTS MAKROMOLEKULA, virkne
H H H H H H H H
-C-C-C-C-C-C-C-C- virknes skelets
Cl H Cl H Cl H Cl H “piekārtās” grupas
elementārvienība
MAKROMOLEKULA
monomēra makromolekula
molekula
n CH = CH2 [- CH - CH2 -]n

R R
polimerizācijas pakāpe
elementārvienība
• POLIMĒRU IZMANTOŠANAS VĒSTURE
POLIMĒRU NOSAUKUMA VEIDOŠANA
sistemātiskais = poli + elementārvienības nosaukums
triviālais = poli + monomēra nosaukums
Sistemātiska nomenklatūra ir 1892.gadā Ženēvā

starptautiskajā ķīmiķu kongresā pieņemts noteikumu
kopums, kas paredz ķīmisko vielu nosaukumu
veidošanu. Starptautiskā teorētiskās un praktiskas
ķīmijas savienība IUPAC šo starptautisko nomenklatūru
ir pilnveidojusi, un nu tā pazīstama kā IUPAC
nomenklatūra.
saīsinājums = no triviālā
polimēra nosaukums
elementārvienība
sistemātiskais triviālais saīs.
CH2 = CH2 [- CH2 - CH2 -] polimetilēns polietilēns PE
CH = CH2 [- CH - CH2 -] poli-1-metiletilēns polipropilēns PP

I
CH3
CH3
[- CH - CH2 -] poli-1-hloretilēns polivinīlhlorīds PVC

CH = CH2
I Cl
Cl
CH = CH2 [- CH - CH2 -] poli-1-feniletilēns polistirols PS

I
POLIMĒRU KLASIFIKĀCIJA
I pēc izcelsmes:
DABAS celuloze, dabas kaučuks,

olbaltumvielas
MODIFICĒTIE celuloze → nitroceluloze

DABAS dabas kaučuks → gumiija
SINTĒTISKIE polietilēns, polipropilēns,.....

POLIMĒRU KLASIFIKĀCIJA 1
II pēc ķīmiskās uzbūves
ORGANISKIE CHONPS
ELEMENT Si Al Ti B … + C O N
ORGANISKIE
NEORGANISKIE Si B Ge Se … + O
III pēc elementārvienību klāsta virknēs
VIRKNES SATUR VIENĀDAS

HOMOPOLIMĒRI ELEMENTĀRVIENĪBAS (A)
- A–A–A–A–A–A–A–A-
KOPOLIMĒRI VIRKNES SATUR DIVAS VAI VAIRĀKAS

DAŽĀDAS ELEMENTĀRVIENĪBAS (A, B ....)
- A–A–B–A–A–A–B–A-
- CH - CH2 - CH - CH2 - CH - CH2 - CH - CH2 CH = CH2
I I I I I
Cl Cl Cl Cl Cl
HOMOPOLIMĒRS – polivinilhlorīds, PVC vinilhlorīds
- CH - CH2 - CH - CH2 - CH - CH2 - CH - CH2 - CH = CH2

I I I I I
O-C - CH3 O-C - CH3 O-C - CH3 O-C - CH3 O-C - CH3
II II II II II
O O O O O
HOMOPOLIMĒRS – polivinilacetāts, PVA vinilacetāts
CH = CH2
I
- CH - CH2 - CH - CH2 - CH - CH2 - CH - CH2 - CH - CH2 O-C - CH3
I I I I II
I O
O-C - CH3 Cl Cl O-C - CH3 Cl
II II
O O CH = CH2
I
KOPOLIMĒRS – vinilhlorīda un vinilacetāta, VC - VA Cl
IV pēc atomu secības virknes skeletā
HOMOVIRKNES SKELETU VEIDO VIENĀDI ATOMI
-C-C -C-C -C-C -C-C -
HETEROVIRKNES SKELETU VEIDO DAŽĀDI ATOMI
-C-C -O-C -C-O -C-C -O-C -
-C–C–C-C- -C–N–C-C- -C–O–C-C-
[ - CH - CH2 - ] [ - C - NH – (CH2 )5 - ] [ - C - O – R- ]
I II II
CH3 O O
MAKROMOLEKULU ĪPATNĪBAS 1
liels atomu skaits: līdz 107 - 109
?
virkņveida forma
Hermann Staudinger (1881 – 1965)
ievieš terminu: makromolekula

postulē: dabas šķiedru stiprības-deformācijas rādītājus nosaka
polimēru molekulu virkņveida forma
POLIMĒRMATERIĀLU INSTITŪTS MAKROMOLEKULU ĪPATNĪBAS 4
liels garums - L
LEV = 0,254 nm
L = LEV n
garums
molekulmasa, polimerizācijas L
M pakāpe reāla
g/mol n makromolekula, modelis (1:108)
nm m
28 1 0,254 2,54. 10-2 = 2,54 cm
104 357 90,7 9,07
105 3 579 907 90,7
106 35 700 9070 ~ 100 mm 907 !!!
M = 106 g/mol LEV= 2,54 cm; L = 907 m
liela garuma L un šķērsizmēru d attiecība:
L/d = līdz 1012
L
dažāda virkņu forma

virkņu lokanība
iekšējā pagriešanās (IP):

rotācija vai rotācijas svārstības
a
saglabājot nemainīgu valences
leņķi a
IP notiek katrā virknes posmā
IP rezultātā mainās
makromolekulas “pozas” -
konformācijas
POLIMĒR MATERIĀLU INSTITŪTS
MATERIĀLA DEFORMĀCIJA
spēks ð spriegumi ð struktūras ð deformācija
izmaiņas
absolūtie lielumi
SPĒKS P
l0 [P] = m a =
= [kg][m/sek2] = [N]
A A
Dl DEFORMĀCIJA Dl
skats A A S0 P [Dl] = [m]
relatīvie (uz parauga ģeometriju

attiecinātie) lielumi
izstiepjam 2x garāku
SPRIEGUMS: s e = 1 (100%)
s = P / SO
[s] = [P] / [SO] = N / m2 = Pa
1MPa =106 Pa = 10 kg*/cm2
RELATĪVĀ DEFORMĀCIJA: e
e = Dl /l0
[e] – nenosaukts skaitlis vai %
s(e) T, t
MATERIĀLA DEFORMATĪVĀS ĪPAŠĪBAS UN STIPRĪBA
STIEPĒ s(e) P
PB
Termostats: T = const T, Dl/dt = const
deformācijas Dl
mērīšanas ierīce Dl
DlB
konstantu Dl
deformācijas
ātrumu
nodrošinoša ierīce:
!
spēka P mērīšanas Dl/dt = const
ierīce
DlPAL
s
s = P/S0 sB - stiprības robežspriegums
stiepē sB
e = Dl/l0
eB - trūkšanas pagarinājums
E – elastības modulis
s=Ee e
E – raksturo materiāla pretestību E = Ds/ De = ds/ de eB
deformēšanai
MATERIĀLA DEFORMĒŠANĀS VEIDI
Dl
ATGRIEZENISKA ELASTĪGS
DlPAL= 0 DEFORMĀCIJA MATERIĀLS
DAĻĒJI
ATGRIEZENISKA
DEFORMĀCIJA
DlPAL> 0
NEATGRIEZENISKA PLASTISKS
DEFORMĀCIJA MATERIĀLS
MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS 1a
superelastība
garas lokanas makromolekulas → konformāciju maiņa
konformāciju maiņa: superelastība – liela atgriezeniska deformācija
eB ≤ 15
MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS 1b
superelastība
MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS 2

spēja veidot regulāras konformācijas
DNS
garas lokanas makromolekulas → konformāciju maiņa - spēja veidot regulāras

konformācijas → kristalizācija
MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS 3a

spēja veidot savstarpēji orientētas struktūras
T1 T1
T2 (T2 < T1)
neregulāras konformācijas
regulāras konformācijas
kristalizācija
garas lokanas makromolekulas → konformāciju maiņa –

savstarpēja orientācija
MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS 3b
ò
izotropa
sB0 struktūra POLIMĒRA ŠĶIEDRAS
ò V1
ñ FORMĒŠANA
ï ð
ò sB0
ñ
ï ð s
B=
anizotropa
struktūra ò
V2 = 10V1 sBII
ò sBII > sB0 > sB=
MAKROMOLEKULU SISTĒMU PATNĪBAS 3c

POLIMĒRA ŠĶIEDRAS
[ - O – (CH2)2 - O – C - –C-]n PET

II II
O O Polimērs E, GPa sB , eB
MPa
[ – (CH2)5 - C - NH - ] n PKL PKL neorientēts 0,9 60 1,5
II
O PKL šķiedra 4,0 800 0,2
PET neorientēts 3,0 150 1,0

[ -NH-C- -]n Kevlar
II PET šķiedra
O 15,0 1 000 0,1
Kevlar šķiedra 130 2 800 0.020

MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS 4

spēja uzbriest
garas lokanas makromolekulas → spēja uzbriest

POLIMĒRMATERIĀLU INSTITŪTS MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS 5
liela kausējuma (šķīduma) viskozitāte – pretestība tecēšanai

dx/dt = const P1
x
P = µ [dx/dt] µ - viskozitātes koeficients
P2
áµ = káLa
Šķidrums µ,
µ,
Pa ss
MPa
L1 << L2 µ1 << µ2 P1 << P2
Ūdens 10-3
Olīveļļa 10-1
Glicerīns 10
Polimēru 102 - 106
kausējumi
• MAKROMOLEKULU SISTĒMU ĪPATNĪBAS
POLIMĒRU VISPĀRĪGĀS ĪPAŠĪBAS 1
neliels blīvums r, g/cm3
PE [- CH2 - CH2 - ] 0,9 PTFE [- CF2 - CF2 -] 2,3
Mg 1,7 PE
Al 2,7
H2O
Fe 7,8
PTFE sB/r
plašs stiprības-deformatīvo īpašību spektrs
atkarībā no: elastīgi atgriezeniska deformācija e
polimēra uzbūves superelastīgi liela atgriezeniska deformācija e
stingi liels elastības modulis

temperatūras
padevīgi mazs elastības modulis
slogošanas ātruma
plastiski liela paliekošā deformācija ePAL
mehāniski
izturīgi liela sB vērtība
deformējami liela eB vērtība
trausli maza eB vērtība

liela stiprības-deformatīvo īpašību atkarība no
temperatūras (T) un slogošanas ātruma: de/dt = e
e – relatīvā deformācija (de/dt = e) - deformēšanas ātrums
T1 < T2 e1 < e2
e2= const
T1
T2
T1

k, w/mK
maza siltumvadāmība Gaiss
Polimērs
0.026
≈ 0,2
k
MATERIĀLS w / (mK)
METĀLI
Alumīnijs 247
Varš 398
Dzelzs 80
STIKLS
Stikls, natrija 1,7
Stikls, borsilikāta (Pyrex) 1,4
POLIMĒRI
Polietilēns 0,4 - 0,5
Polipropilēns 0,12
Polistirols 0,13
Poliamīdi 0,24

maza elektrovadītspēja
EVS,
Materiāla veids (O m)-1
Ag 6,8 x 107
Cu 6,0 x 107
Au 4,3 x 107
Al 3,8 x 107 VADĪTĀJIstrāvu vadoši elementi
Fe 1,0 x 107
SVP 107
Pt 0,94 x 107
tērauds 0,6 x 107
nerūs. tērauds 0,2 x 107
grafīts 3,0 x 104
Ge 2,2
diodes, triodes, tranzistori
PUSVADĪTĀJI
-4
Si 4,0 x 10
betons 10-9
Na stikls 10-9– 10-11
porcelāns 10-10– 10-12
B stikls 10-13
Al2O3 < 10-13 IZOLĀTORI
kvarca stikls < 10-18
FF 10-9– 10-10
PMMA < 10-12
strāvu nevadoši elementi
-12 -13
PA 10 – 10
PS < 10-14
PE 10-15 – 10-17
PTFE < 10-17
KOMPOZĪTI aditīvs lielums
izcilas optiskās īpašības
laba gaismas caurlaidība
liela gaismas laušanas spēja - refrakcija
Materiāls Refrakcijas
indekss
n
KERAMISKIE MATERIĀLI
Borsilikātu stikls 1,47
Nātrija stikls 1,51
Kvarcs 1,55
Stikls ar zemu PbO saturu 1,71 augsts gaismas atstarošanas
Stikls ar lielu PbO saturu 2,1 koeficients:
POLIMĒRI n–1 2
Politetrafluoretilēns 1,35 R= (n+1 )
Polimetilmetakrilāts 1,49
Polipropilēns 1,49 n R
Polietilēns 1,51 Nātrija stikls 1,51 0,04 1
Polistirols 1,60 Polistirols 1,60 0,05 1,3
Stikls ar lielu PbO saturu 2,1 0,12 3
Dimants 2,49 0,18 4,5
POLIMĒRMATERIĀLU INSTITŪTS POLIMĒRU VISPĀRĪGĀS ĪPAŠĪBAS 7
spēja relatīvi zemā temperatūrā (100 – 200 oC) kļūt mīkstiem,

veidot kausējumus un tikt formētiem
SILDĪŠANA FORMĒŠANA DZESĒŠANA
polimēra
mīksttapšanas
temperatūra
ciets polimēra ciets

polimērs kausējums polimērs
FORMĒŠANAS PROBLĒMAS:
● zema siltumvadāmība
● liela kausējuma viskozitāte
● zema destrukcijas temperatūra
spēja veidot šķīdumus
ciets
polimērs
šķīdinātājs
polimēra
šķīdums
ciets
polimērs
izmantojot visdažādākās metodes iespēja formēt
plašu izstrādājumu klāstu
POLIMER MATERIALU INSTITUTS

spēja kombinēties ar citiem materiāliem (arī
citiem polimēriem), veidojot kompozītus
cita arī polimērs

polimērs komponente
SLĀŅAINI
PILDĪTI STIEGROTI
PĀRKLĀTI LĪMĒTI
HIBRĪDKOMPOZĪTI

1 Ievads

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

1 Ievads

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

Rīgas Tehniskā universitāte

CH3 - (CH2)3 - CH3

CH3 - CH2- CH2 - CH2 - CH3

n CH = CH2 [- CH - CH2 -]n

POLIMĒRU NOSAUKUMA VEIDOŠANA

sistemātiskais = poli + elementārvienības nosaukums

triviālais = poli + monomēra nosaukums

Sistemātiska nomenklatūra ir 1892.gadā Ženēvā

CH2 = CH2 [- CH2 - CH2 -] polimetilēns polietilēns PE

CH = CH2 [- CH - CH2 -] poli-1-metiletilēns polipropilēns PP

[- CH - CH2 -] poli-1-hloretilēns polivinīlhlorīds PVC

CH = CH2 [- CH - CH2 -] poli-1-feniletilēns polistirols PS

DABAS celuloze, dabas kaučuks,

MODIFICĒTIE celuloze → nitroceluloze

SINTĒTISKIE polietilēns, polipropilēns,.....

II pēc ķīmiskās uzbūves

III pēc elementārvienību klāsta virknēs

VIRKNES SATUR VIENĀDAS

KOPOLIMĒRI VIRKNES SATUR DIVAS VAI VAIRĀKAS

HOMOPOLIMĒRS – polivinilhlorīds, PVC vinilhlorīds

- CH - CH2 - CH - CH2 - CH - CH2 - CH - CH2 - CH = CH2

HOMOPOLIMĒRS – polivinilacetāts, PVA vinilacetāts

IV pēc atomu secības virknes skeletā

HOMOVIRKNES SKELETU VEIDO VIENĀDI ATOMI

-C-C -C-C -C-C -C-C -

HETEROVIRKNES SKELETU VEIDO DAŽĀDI ATOMI

-C-C -O-C -C-O -C-C -O-C -

-C–C–C-C- -C–N–C-C- -C–O–C-C-

liels atomu skaits: līdz 107 - 109

Hermann Staudinger (1881 – 1965)

ievieš terminu: makromolekula

liela garuma L un šķērsizmēru d attiecība:

L/d = līdz 1012

dažāda virkņu forma

iekšējā pagriešanās (IP):

IP notiek katrā virknes posmā

relatīvie (uz parauga ģeometriju

MATERIĀLA DEFORMĒŠANĀS VEIDI

konformāciju maiņa: superelastība – liela atgriezeniska deformācija

MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS 2

garas lokanas makromolekulas → konformāciju maiņa - spēja veidot regulāras

MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS 3a

T2 (T2 < T1)

garas lokanas makromolekulas → konformāciju maiņa –

MAKROMOLEKULU SISTĒMU PATNĪBAS 3c

[ - O – (CH2)2 - O – C - –C-]n PET

PET neorientēts 3,0 150 1,0

Kevlar šķiedra 130 2 800 0.020

MAKROMOLEKULU KOPU ĪPATNĪBAS 4

garas lokanas makromolekulas → spēja uzbriest

liela kausējuma (šķīduma) viskozitāte – pretestība tecēšanai

PE [- CH2 - CH2 - ] 0,9 PTFE [- CF2 - CF2 -] 2,3

POLIMĒRU VISPĀRĪGĀS ĪPAŠĪBAS 2

plašs stiprības-deformatīvo īpašību spektrs

atkarībā no: elastīgi atgriezeniska deformācija e

 polimēra uzbūves superelastīgi liela atgriezeniska deformācija e

stingi liels elastības modulis

deformējami liela eB vērtība

trausli maza eB vērtība

T1 < T2 e1 < e2

POLIMĒRU VISPĀRĪGĀS ĪPAŠĪBAS 4

POLIMĒRU VISPĀRĪGĀS ĪPAŠĪBAS 5

izcilas optiskās īpašības

polimēra uzbūves superelastīgi liela atgriezeniska deformācija e

T1 < T2 e1 < e2