Ķīmija 9.

klasei
Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumu
klasifikācija pēc funkcionālo grupu
skaita un ogļūdeņraža atlikuma uzbūves .
Vienvērtīgo piesātināto spirtu izomērija
un nomenklatūra
Svarīgākās organiskās skābes,
to praktiskā nozīme

A. Brangule, D. Namsone Ķīmija 9. klasei, Lielvārds, 100.-

103.lpp.
Kā veidojas organisko vielu molekulas?

• Ogļūdeņraži sastāv tikai no oglekļa C un ūdeņraža

H.
• Spirtos un skābēs bez C un H, molekulās ir arī
skābeklis O.
• Organiskās vielās, kurās ir atomu grupas, kas tieši
saistās ķīmiskajās reakcijās un nosaka vielai
raksturīgās īpašības, sauc par funkcionālām grupām:
• Spirtos tā ir hidroksilgrupa –OH
• Skābēs tā ir karboksilgrupa –COOH
 Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi
• Aizvietojot ogļūdeņražu molekulā vienu vai vairākus ūdeņraža
atomus ar hidroksilgrupu –OH, iegūst ogļūdeņražu
hidroksilatvasinājumus.
• Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumus iedala spirtos un fenolos.
Spirtu un fenolu funkcionālā grupa ir hidroksilgrupa – OH
• Atomu grupu, kas kopīga visai ķīmisko savienojumu klasei un
nosaka šīs klases savienojumu raksturīgās īpašības , sauc par
funkcionālo grupu
• Spirti
• Fenoli
 Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumu
klasifikācija
1. Vienvērtīgie piesātinātie spirti. To molekulas veido
piesātināto ogļūdeņražu radikāļi un viena –OH grupa. Saites
starp atomiem ir kovalentās polārās. Nosaukumu veido no
alkāna nosaukuma, izskaņu –āns aiztājot ar izskaņu –ols
Vispārīgā formula CnH2n+1OH

2. Jāmāk pirmo sešu piesātināto spirtu formulas, IUPAC

nosaukums un vēsturiskais nosaukums
 Vienvērtīgie piesātinātie spirti
Nr Alkāna JUPAC Spirta JUPAC Vēsturiskai
molekulfor nosaukums molekulfor nosaukums s
mula mula nosaukums
1. CH4 Metāns CH3 OH Metanols metilspirts
2. C2H6 Etāns C2H5 OH Etanols etilspirts
3. C3H8 Propāns C3H7 OH Propanols propilspirts
4. C4H10 Butāns C4H9 OH Butanols Butilspirts
5. C5H12 Pentāns C5H11 OH Pentanols Amilspirts
6. C6H14 Heksāns C6H13 OH Heksanols heksilspirts
 IUPAC ieteikumi spirtu
nosaukšanai
1. atrod garāko oglekļa atomu virkni (pamatvirkni),
2. sanumurē garāko oglekļa atomu virkni, sākot numerāciju no tā
virknes gala, kuram tuvāk ir funkcionālā grupa,
3. nosauc pamatvirkni, pievienojot izskaņu "-ols",
4. norāda funkcionalās grupas atrašanās vietu pie pamatvirknes,
5. nosauc pārejās atomu grupas, kas atrodas pie pamatvirknes,
vairākas atomu grupas apvieno,
6. norāda to skaitu un atrašanās vietu,
7. uzraksta vielas nosaukumu.
Rakstot formulu pēc nosaukuma rīkojas pretēji t.i. nosacījumus
pilda it kā no labās uz kreiso pusi
 4 3 2 1
Piemēri
CH3 – CH –CH2 – CH2 – OH CH3 –CH2 – CH2 – OH
CH3 propanols-1
3-metilbutanols-1
CH3
CH3 – CH –CH2 – CH2 – CH3 CH3 – C – CH – CH3
OH CH3 OH
pentanols -2 3,3 – dimetilbutanols -2
CH3
CH3 – CH –CH – CH – CH3 CH3 – C –CH2– CH3
C2H5 CH3 OH OH
3-etil-2-metilpentanols-1 2-metilbutanols-2
 Pamēģini nosaukt vai uzrakstīt
formulu pēc nosaukuma
1. 4.

2.

3.
 2-metilpentanols-1
CH3 – CH2 –CH2 – CH– CH2 – OH
|
CH3
3-etil-2,4-dimetil-4-propilheptanols-2
C3H7 C2H5 CH3
| | |
CH3 – CH2 –CH2 – C – CH – C - CH3
| |
CH3 OH
4-etil-3-metilheksanols-2
CH3 – CH2 –CH – CH– CH – CH3
| | |
 Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumu
klasifikācija (turpinājums)
2 .Vienvērtīgie nepiesātinātie spirti sastāv no vienas
hidroksilgrupas un nepiesātināta ogļūdeņraža radikāļa
CH2=CH- CH2-CH2-OH butēn-3-ols-1

3. Daudzvērtīgie piesātinātie spirti sastāv no vairākām

hidroksilgrupām un piesātināta ogļūdeņraža radikāļa
CH2-CH2
OH OH

propantriols-1,2,3 jeb glicerīns etandiols-1,2 jeb etilēnglikols

 Aromātiskie spirti un fenoli
4. Aromātiskie spirti ir spirti, kuru radikāļos ir benzola
gredzens, tas ir hidroksilgrupa ir netieši saistīta ar benzola
gredzenu:

Fenilmetanols (fenilmetilspirts) feniletanols (feniletilspirts)

5. Fenoli ir aromātisko ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru
molekulās viena vai vairākas hidroksilgrupas tieši saistītas ar
benzola gredzena oglekļa atomiem:
pirokatehīns pirogallols
Fenols
 Svarīgākie spirtu pārstāvji
• Metanols jeb metilspirts CH3OH – nāvējoša inde, daži ml var
izraisīt aklumu un pat nāvi. To pēc smaržas un garšas nevar
atšķirt no etilspirta. Izmanto kā motorlaivu degvielu, nelielos
daudzumos vējstiklu šķidrumos, daudz ķīmiskajā rūpniecībā
kā šķīdinātāju, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem, jālasa logu
šķidrumu instrukcijas un nedrīkst pirkt un lietot nezināmas
izcelsmes alkoholu.
• Etanols jeb etilspirts C2H5OH – veidojas raudzējot produktus,
kas satur glikozi, ir alkoholisko dzērienu sastāvdaļa,
iedarbojas uz cilvēka CNS un izraisa atkarību. Tehnisko
etilspirtu ražo no dabas gāzes, naftas un koksnes. (par
etilspirtu jums būs uzdevumos.)
• Etilēnglikols CH2OH-CH2OH jeb etandiols1,2
ir indīgs šķidrums, to izmanto antifrīzu- motoru
dzesējošo šķidrumu izgatavošanai, jo 52.5% tā
ūdens šķīdums sasalst -400C
• Glicerīns CH2OH-CHOH-CH2OH jeb
propantriols-1,2,3 ir bezkrāsains sīrupveidīgs
šķidrums ar saldu garšu, tas nav kaitīgs un tiek
izmantots liķieru izgatavošanā, ādas
mīkstināšanai, ārstniecības vielu izgatavošanai
un nitroglicerīna ieguvei, no kura ražo
sprāgstvielas un ārstniecības vielas (validols)
 Karbonskābes ir organiskās skābes,
kuru molekulā ir atomu grupa −COOH,
ko sauc par karboksilgrupu.
Dažādos augļos, dārzeņos, dzīvnieku un cilvēku
organismos atrodas organiskās skābes
To ir vismaz desmit reizes vairāk kā neorganisko skābju
Organiskajām skābēm ir ķīmiskie nosaukumi, bet
biežāk tās sauc pēc organisma, kurā šīs skābes ir
visvairāk
Tā radušies nosaukumi citronskābe, ābolskābe,
skābeņskābe, skudrskābe utt.
 Skābes satur visi uzturā
izmantojamie augļi un dārzeņi
Skābes ir arī citos pārtikas
produktos
.
 Skābes plaši izmanto dažādās
rūpniecības nozarēs, mazgāšanas
līdzekļos, zāļu ražošanai u.c.
Skābes pielieto dažādās nozarēs
Skudrskābe jeb
metānskābe HCOOH dabā rodas skudru
indes dziedzeros, tā sastopama nātrēs un
egļu skujās. To lieto tekstilrūpniecībā vilnas
un ādu kodināšanai pirms krāsošanas.
Skudrskābi izmanto arī smaržvielu
iegūšanai.

Nātrēs ir skudrskābe.
 Etiķskābe jeb etānskābe CH3COOH ikvienam ir
pazīstama kā galda etiķis (5-9% etiķskābes ūdens šķīdums)
un etiķa esence (70% etiķskābes ūdens šķīdums). Daudz
etiķskābes izmanto konservēšanā, mākslīgo šķiedru,
smaržvielu un atspirdzinošu dzērienu ražošanā

Etiķskābi plaši izmanto kā konservantu un

garšvielu
Augos plaši sastopamas daudzvērtīgās
karbonskābes. Skābeņskābes molekulā ir divas
karboksilgrupas. Skābeņskābe ir bezkrāsaina,
kristāliska viela. Tā labi šķīst ūdenī. No ūdens
šķīdumiem var iegūt tās
kristālhidrātu HOOC−COOH⋅2H2O.
Skābeņskābe sastopama skābenēs, rabarberos,
zaķkāpostos
 Hidroksikarbonskābes
Satur vienu vai vairākas hidroksilgrupas un karboksilgrupas. Dabā dažādos
augļos un ogās sastopamas citronskābe un ābolskābe, bet pienskābe rodas
skābā pienā, skābētos gurķos un skābētos kāpostos.
Citronskābe Ābolskābe Pienskābe
CH2-COOH CH2-COOH CH3
|
HO-C-COOH HO-CH-COOH CH-OH
|
CH2-COOH COOH
 Citronskābe

Citronskābi izmanto dzērienu un mīklas

pagatavošanai
 Ābolskābe
Izmanto pārtikas rūpniecībā. Mazāk pazīstama, tā
atrodas dažādos augļos un dārzeņos
 Salicilskābi satur vītolu miza, no tā arī
cēlies vielas nosaukums. Salicilskābe
pieder pie augu hormoniem

Salicilskābei un tās atvasinājumiem piemīt

antiseptiskas īpašības. Lieto medicīnā kā
dezinficējošu līdzekli un pārtikas rūpniecībā kā
konservantu. Izmanto arī krāsvielu sintēzē.