Satura rdtjs

Ieskats pirts vstur un tradcijs .............................................................................................. 2

Kas jem vr ceot pirti .......................................................................................................... 4
Melns pirts celtniecba pau praktisk pieredze .................................................................. 8
Krsns mrniecba ................................................................................................................. 9
Pirts jumta segums .............................................................................................................. 11
Durvis, logi, lvas.. ............................................................................................................... 14
Aka ....................................................................................................................................... 16
Galarezultts........................................................................................................................ 18
Secinjumi ............................................................................................................................... 20
Ieskats pirts vstur un tradcijs

Kad un kur radusies pirm pirts, to nezina neviens, tau, par to ir daudz dadu
versiju, bet skaidrs ir tas, ka latvieu pirts tradcijas stiepjas vairku gadu simtu, pat
tkstoiem tlu. Gitas Balodes un Ziedoa Krklia grmata Dziedino pirts skas
ar ststu par to, k, iespjams, radusies ideja par pirti: pirmatnj al pirmatnj sieviete
uz akmens pavarda gatavo vakarias. Viai nejaui apgas dens trauks, un dens
uzlst uz nokaittajiem pavarda akmeiem. Ala piepilds ar patkamu siltumu, ko radjis
dens tvaiks. Smagu medbu nogurdints, pirmatnjais vrietis, atlaidies atpsties, jt,
k atgrieas spki, mazins nogurums un ermenis piepilds ar jaunu eneriju un
dzvesprieku.. Tau ir grti spriest par patieso apzinto pirts procedru vsturi un
attstbu.

Ar Valda Vtola sav grmat Pirt mana dvselte ar Dieviu runjs norda
uz pirts tradciju un pirts k tdas seno vsturi caur latvieu tautas folkloru; ka latvieu
tautasdziesmu vecums ir 60-65000 gadu, un tajs ir 231 pamatdziesma par pirti, bet
kopum daudz lielks skaits, tas nozm, ka pirts tradcijas ir oti senas. Atirb no
citm pirtm latvisk pirts ir unikla ar to, ka ms pirt ienesam oti daudz dabas tiek
izmantots vairk k 20 koku sugu prans slotas, k ar vairk k 60 lakstaugu slotias.

Iepriekmintaj grmat Valda Vtola atzst, ka latvieu pirtnieki strd ar

enertiku; msu pirts priens nav mehnisks priens ir svargi k strd enertika.
K mints iepriek latviskaj pirt daudz tiek izmantots tas, ko sniedz gan dzv gan
nedzv daba augi, akmei, dens, uguns.

Dmu jeb meln pirts ir senk pirts Latvij, ko izmantojui latviei oti sen
vstur. Vsturisks pirtis nobaudt piedv etnogrfiskie muzeji, kuru teritorijs tdas
ir saglabjus vai atvestas, piem. Brvdabas muzej un Pirts muzej u.c.
etnogrfiskajos muzejos Latvij, tau ar msdiens celts melns pirtis ir ne mazk
piemrotas kvalitatvai un imeniskai atptai pie dabas. Msdiens celts dmu pirtis
ir saglabjuas labks un vrtgks sens kultras un tradciju iezmes, ko sps
novrtt ar msdienu cilvks. Parasti pirtis atrodas kdas dabiskas vai mkslgas
denstilpes tuvum. Pelde vs den sniegs pilnvrtgku prans baudjumu. Ar
ainava ir btiska pilngka pirts ieanas ritula sastvdaa, jo esttiskais baudjums
cilvkam rada patkamas izjtas pai ja cilvks atbraucis no lielpilstas un nododas
pilnvrtgai atptai laukos.

Latvieiem ierasts pirtis iedala melnaj un baltaj pirt. Atirba ir pirts

kurinanas tehnik. Meln pirts ne tikai saucas melna, bet ar ir melna dmu d, kuri
pirts kurinanas laik nonk vis pirts telp un pa skursteni secgi izplst r, bet balt
tiek veidota ar akmeiem uz trubm nevis uz kurtuves. Kurtuve var atrasties, piemram,
priektelp. Msdienu vajadzbm veiksmgkais variants btu balt pirts, jo t ir gan
ugunsdroka, gan ar esttiskka un gaika, turklt, atirb no melns, to var kurint
visu laiku, ar paam atrodoties pirts telp, tau senu ne vienu vien tradciju
kopjoajiem tuvka vartu bt meln pirts, jo taj iespjams vt gau un kaltt iesalu
alum.

Dmu pirts celtniecb tiek izmantotas galvenokrt dabiskas izejvielas koka

bai, skaidas, snas u.c. dabiskie materili. Viena no melns pirts galvenajm iezmm
t tiek celta bez skurstea, tau tai ir mazi lodzii, durvis un irbas siens, pa kurm
dmi plst r kurinanas laik. Dmiem cirkuljot pa telpu, tiek nokvpintas sienas,
radot pao dmu pirts atmosfru melnas sienas un griestus un dmu smaru. Krsns
tiek izbvta k liels akmens krvums, uz kura tiek novietots katls dens sildanai, un,
zem kura specili ierkot viet tiek dedzinta malka. Kurinanas laik akmeiem
uzkarstot, uzsilst ar pirts sienas, kas ir ar galvenie siltuma avoti pirts ritulu laik.
Dmi, kas rodas pirts kurinanas proces, satur formaldehdus, kas ir viens no
labkajiem antiseptiiem, tdjdi nodroinot pirt sterilu vidi, tpc ar seni pirti
izmantojui ne tikai k mazgans vietu, bet ar k vietu, kur dzima brni, jo t bija
visdrok un trk vieta saimniecb.

Pc melns pirts kurinanas svargi iznest ldz galam nesadeguos pelnus rpus
pirts, lai pirt neuzkrtos tvana gze. Pc pelnu izneanas ir jaizver pirts durvis un logi,
tau uzreiz pirt iet nedrkst kds laiks jnogaida, lai kaitgs gzes kas radus
nepilngas sadeganas rezultt izvdintos. Pirms pirts ritulu uzskanas ar karstu
deni apc pirts grdu, karstos akmeus un sienas, lai pc iespjas samazintu sodrju
paliekas. Karstums melnaj pirt ir spcgs un vienmrgs, un, lai palielintu karstumu,
juzmet gars uz akmeiem, tau juzmans, lai pirti neatdzestu prk strauji, kas
notiek neprasmgi uzmetot garu - tas ir jprot, un o pienkumu labk uztict
pirtniekam.
Kas jem vr ceot pirti

Pirms celt pirti, ir jem vr daudz dadi nosacjumi vieta, ts enertika,

izvlt pirts modea un veida celtniecbai piemrotkie materili, pirts iekrtoanai
piemrotkie materili, telpu daudzums, izmri un izvietojums, krsns mrana u.c.
nosacjumi. Nodergus padomus pirts celtniecbai var smelties specializtajos urnlos,
grmats u.c. izdevumos, k ar konsultties pie nozares profesioniem. Tau btiski
iecerto pirts veidu un iekrtojumu prbaudt praktiski, apciemojot kdu citu
pirtnieku.

Valda priekstats, ka tikai gubau pirts ir gana laba, tau, jebkda pirts bs
labka par vispr neesou pirti ir tikai jizvlas pareizais risinjums katrai situcijai.
T k darba autors iecerjis celt gubau melno pirti, ar darb tiks akcentts tiei ds
pirts celanas veids. Gadsimtu sens tradcijas atstjuas viedus padomus, kas noteikti
jem vr, neskatoties uz moderniztajm iespjm. Joprojm tiek uzskatts, ka
gubau pirtias ir labkas, jo atirb no akmens vai citiem materiliem, gubau
pirtis ''elpo'', turklt caur koku attrs gaiss un sasilstot atdod siltumu vienmrgi.

urnl Pirts praktiski un dziedinoi 263. numur rakstts, ka senatn pirti k

sakrlu bvi cla skaist viet pie dens, tlk no mjas ugunsdrobas d. Vispirms
der veikt zemes enertisko joslu kartjumu jeb noteikt zemes deres un to tklojum
pareizi iegrozt kas vietu. Senk pirti cla t, ka skurstenis atrads uguns deru
krustpunkt. Ttad krsnij vajadztu atrasties uz uguns deres. K padoms no seniem
laikiem urnl tiek mints tas, ka senatn bvniecbai izvlto vietu prbaudja ne tikai
rkstnieki, bet ar izrokot dziu bedri un ptot grunts krsu ja t bija viendabga, tad
varja turpint; ja krsa bija melna, netra, to pagaroja, un, ja zeme ita sa, tad no
pirts celtniecbas aj viet izvairjs.

Blog Gaismas darbinieki mints, ka pirtnieki iesaka pirts bvniecb

izmantot tiei liepu koku, jo tas ir porains un viegli elpo, ar apse ir oti piemrota, bet
no skujkokiem jizvlas nesveaina priede. Latvieu tautas ticjumi vsta, ka gubau
pirti bvjot, stumbra ziemeu puse jliek uz ru, jo tad pirts bs siltka. Pirts iekjai
apdarei ieteicams izvlties liepas, apses vai melnalka dlus. Svargi atcerties, ka
koka daas prtuvei nekrso un nelako, citdi koks ''neelpos''. Savukrt iepriekmintaj
urnl rakstts, ka Latvij parasti pirts bvniecbai izmanto egles koku, jo priedes svei
karstum izspieas. Daas pirtis bvtas no lapegles vai apses. Gitas Balodes un
Ziedoa Krklia grmat Dziedino pirts mints, ka vislabk pirti celt no tuma
koka, jo tas labk uzem siltumu. Dmu ietekm un laika gait tas kst arvien tumks,
radot pao pirts noskau. Ar aj grmat mints, ka pirti vislabk celt no liepas, jo
tai ir poraina koksne, un ldz ar to koks labk elpo. Tau liepa ir samr rets koks; agrk
Krievijas imprij no liepas pirtis bvja rikai cariem un augstu stvom personm.
Ar apse tiek minta k labs kokmaterils pirtij, tau k ts negatvs iezmes
celtniecbai tiek mintas vidus biei ir bojts, koks nav taisns un baa diametrs
mains nevienmrgi. Grmat mints, ka parasti pirts celtniecb izmanto nesveainu
priedi

Lai bve kalpotu ilgi, ir svarga materilu kvalitte, ko nosaka ar laiks, kad
kokmaterils zts. Lapu kokus ieteicams cirst novembr, decembr vai janvr,
dilsto mnes star pilnmnesi un pdj ceturka iestanos, tas ir 6,7 dienas pc
pilnmness. Augoa mness laik cirstie koki oti ilgi st, tpc bvei paredztie
materili gadiem ilgi jv nemizoti. Bet vanas ilgums ietekm koksnes izturbu.
Pastv uzskats, ka visizturgkie koki ir tie, kas vti 10-15 gadus; koksni v nain
viet, piemram, nojum, pareizi sakraujot un aizkrsojot bau galus, lai koksni
pasargtu no dziu plaisu veidoans. Ja materilu piencgi neizv, bet izmanto
celtniecb uzreiz, taj iemetas irmji, un var skties puve un zilana.

Attiecb uz pirts grdas segumu to parasti veido no koka, betona vai flzm
atkarb no rocbas. Tau uz betona un flu grdas ieteicams uzlikt koka redeles, lai
nesldtu kjas. Grdai parasti ir neliels slpums uz kanalizcijas novades pusi.

Pirts logiem ieteicam lietot rdto stiklu, jo tas vairk noturgs pret temperatras
maim; logu parasti bv uz ritumu pusi vai uz to pusi, kur skaistka ainava. Prtuv
pai svargi iebvt logu, kas ir plai atverams, lai btu vieglk vdint un vt telpu.

Durvis prtuvei parasti ir iespjami nelielas, lai iespjami mazintu siltuma

zudumu, kad iet iek vai r no prtuves. Svargi, lai durvis prtuvei vrtos uz rpusi.
Labkais materils pirts durvm ir koks, tau msdiens komercpirts un sauns plai
tiek izmantots ar stikls, lai vieglk kontroltu to, kas notiek saun.

Krsnij pamatu likanas laik izbv stingru pamatni, pau krsni mr no

akmeiem vai sarkanajiem pilnajiem dmvadu ieeiem, bet kurtuves dau parasti
taisa no ugunsdroajiem ieeiem. Mrta pirts parasti aizem ~1/4 dau no prtuves
telpas. Pirts krsns muti parasti iebv prieknam, lai lieki nav jtrauc tie, kas peras,
un, lai neizdeg skbeklis prtuv. urnl Pirts un veselba 185. numur rakstts, ka
metla vai uguna krsnis izvlgkie pirts grjji smd, jo garam ir nepatkama, asa
piegara. das krsnis akmeus uzsilda ldz ~300C, bet, ja akmeus kars atklta
uguns, tie sakarst ldz pat ~600C. Ja krsns no ieeiem un akmeiem uzbvta pareizi
un to nekurina ar skujkoku, bet gan sausu brza malku, tad uz akmeiem nenogulsnjas
sodrji un gars nav rgts. Uz krsns var specili izbvt vietu, kur sildt deni. Svargi
atcerties, ka krsnis tikko pc uzmranas pareizi sk darboties tikai pc vairkm
kurinanas reizm. Protams, pirt var izmantot ar elektrisks krsnis, tau, ts vairk
piemrotas saunas tipa pirtm, un pavisam noteikti ne melnajai pirtij.

Gara meanai pirt der tikai akmei, nevis uguna gabali, vai vl kas cits. Tau
ar jebkuri akmei nebs izmantojami pirt pirt izmantojamie akmei nedrkst plaist
un izplesties. Parasti izmanto vulknisks izcelsmes akmeus, kuri iztur lielas
temperatras svrstbas. Pareizi izvlti akmei pirt var kalpot vismaz 10 gadus.
Izmantojami ir pelkie, gaii brnie un baltie granti, tau zilos, zaos un melnos
akmeus izmantot nedrkst, jo tie tvaikam dod sliktu elpu; tpat akmeus ar kvarca
ieslgumiem izmantot nedrkst, jo tie, uzlejot deni, sprgst k grantas. Vislabk ders
salam nepakauti akmei, ttad - den stvjui nogludinti akmei no upes vai jras
krasta, jo diem akmeiem dmgzm ir vieglk apvties. stie akmei izmantoanai
pirt ir jpazst. Izvltos akmeus var prbaudt ar uguni vakara krsl ugunskur
izkars akmeus un piesardzgi tos aplej ar deni. Tie, kas pc s procedras nesadrups
ir stie. Tomr der zint, ka is process var bt bstams, jo akmeiem sprgstot pa gaisu
aizlido t embas. Akmeus pirts krsn drkst likt tikai tad, kad t krtgi izuvusi.
Pirms tam krsnij gar sienm ~2 cm biezum saliek salmus vai smalkus agarius, tad
liek akmeus. Salmi izdegs jau pirmaj reiz, bet akmei iesdsies savs viets,
nesalauot mrts krsns sienas.

Ne mazk svarga detaa pirt ir lvas augstums; parasti pirt ir 2-3 lvas, tau
pavisam neliels pirts var bt ar tikai viena lva. Augjai lvai jatrodas ~110 cm no
griestiem t, lai sdoam cilvkam virs galvas btu vl ~30 cm gabals ldz griestiem.
Optimlais lvas garums ir 2 2,5 m, bet platums vismaz 70 cm, tau, ieteicams lvu
veidot platku, lai uz ts btu rti gan gult, gan prt. Lvas diem jbt 3.5 5 cm
bieziem, noapaotiem galiem. Dus var gatavot no jebkura koka, tau, siltumietilpba
dadiem kokmateriliem ir atirga, tpc neiesaka izmantot ozolkoka lvas, jo ts
oti uzkarst. Parasti pirts izmanto skujkoka lvas. Starp lvas diem jbt 1 3 cm
atstarpei, lai dens un sviedri vartu no ts notect.

Pirt temperatra mdz bt oti liela, tpc uzmangi jizvlas pirt lietojamos
atribtus dens spainus un kausius idel variant tie ir no koka. Ar jumta
segumu vlams izvlties dabgu - niedru, salmu vai lubiu jumts, tau ar diem
jumtiem problmas var sagdt augstais ugunsnedrobas lmenis pirt.
Melns pirts celtniecba pau praktisk pieredze
K jau iepriek mints pirts celanai izvlas skaistu vietu, parasti, kdas
denstilpes tuvum. Pau pirts tika celta skaist viet, pavisam netlu no Stmerienas
ezera, Gulbenes novad. Protams tika emti vr ar ugunsdrobas noteikumi, ko
latviei ievro jau gadu desmitiem ilgi pirts tiek celta tlk no vism prjm km
saimniecb.

Pirts celtniecbai tika iegdti un atvesti kdas senas melns pirts gubai, kas
ar tika izmantoti par pamatu pau pirts celtniecbai. Pirts izmri:
Krsns mrniecba

Katras pirts dvsele pirts krsns tika mrta ar mrnieka ________ paldzbu. Krsns
tilpums aizem ~1/4? dau prtuves tilpuma.

Krsns mrniecbai tika izmantoti ugunsdroie ieei, un akmei, kas tika daji
iemrti krsn specil caurum ir _______. K bild redzams krsnij tika izbvta
 ar specila vieta dens katlam, kur
sildt deni.

Prtuve no priektelpas tika atdalta ar karstumizturgu ieeu sienu.

Pirts jumta segums

Pirts jumta segums tika veidots no ____ koka sijm un prklts ar _____ plksnm.
Tika izveidoti ar dekoratvi kokgriezumi.
Durvis, logi, lvas..

Pirts durvis, logi un lvas tika taistas no ____ koka. Grdas segums tika (betonts,
cementts?) un pa virsu tika prklts ar ___ koka diem.

Lvu izmri:

Lvas augstums:

Augjs lvas attlums no prtuves griestiem:

Aka

Pie pirts tika izrakta ar aka ~___m dzium.

Galarezultts

Pirts celtniecba tika skta 20__. Gada __. ______, un pilnb pabeigta 20____. Gada
__. _____. Pirts telpas - prtuve, priektelpa.
Secinjumi

Pirtij ir rkrtgi daudz veidu un paveidu, un izvlties sev piemrotko ne

vienmr ir viegli. Tau, pc pirtnieku sact labk tomr ir uzcelt kaut kdu pirti, nek
dzvot vispr bez ts.

Pirts celtniecba ir laikietilpgs process, kur lieti noder izmantot sens tradcijas
un zinanas, kas uzkrtas iepriekjo paaudu laik.

Pirts celtniecb jem vr kokmaterilu siltumietilpba, dens un

mitrumizturba k ar sveainums skujukokiem, jo tas viss ietekm to, k cilvks pc
tam jutsies uzceltaj pirt.

Svargi ieverot ar to, kdi materili tiek izmantoti celtniecb un krsnij ir

nepiecieamas paas zinanas par izmantojamajiem materiliem un kas notiek, ja tiek
izmantoti nepiemroti materili.

Dados avotos tiek minti citdki piemri un ieteikumi materilu izvl, tpc
btu vlams pirms pirts celtniecbas konsultties ar kdu/iem pieredzjuiem
pirtniekiem, lai tie dotu savus padomus un rekomendcijas par materiliem u.c.
btiskm lietm.

Pirts bvniecba ir btiska ne tikai lai ku uzceltu, bet ar pc tam, kad pirti
izmanto tam paredztajam mrim visi izmantotie materili atsauksies uz pirt ieanas
pieredzi smaru, garu, siltumatdevi un kurinanas ilgumu u.c..